JAUNUMI

Ministru kabinets 10. aprīļa sēdē apstiprinājis MK noteikumu grozījumus, kas nosaka kārtību, kādā uzņēmumiem būs jāveic inventarizāciju, sākot no 2021. gada, kad paredzēts ieviest uzkrāšanas principu Valsts ieņēmumu dienesta (VID) administrēto valsts budžeta ieņēmumu uzskaitē. Izmaiņas, kuras stāsies spēkā no 2021. gada 1. janvāra, paredz, ka: 1) ar VID administrētajiem nodokļiem, nodevām un citiem uz valsts budžetu attiecināmiem maksājumiem saistītās prasījumu un saistību summas uzņēmums inventarizēs, salīdzinot uzņēmuma datus ar VID elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS) pieejamiem datiem; 2) VID, kurš, atbilstoši Likumā par budžetu un finanšu vadību noteiktajam kārtos tā administrēto nodokļu, nodevu un citu šā dienesta administrēto uz valsts budžetu attiecināmo maksājumu uzskaiti, drīkstēs veikt ar minētajiem maksājumiem saistīto prasījumu un saistību salīdzināšanu izlases kārtībā pēc būtiskuma principa; 3) ja, veicot inventarizāciju šo noteikumu 50.1 punktā noteiktajā kārtībā (salīdzinot uzņēmuma datus ar VID EDS datiem), uzņēmums konstatēs, ka tā dati par prasījumu un saistību summām, kuras attiecas uz VID administrētajiem nodokļiem,...

Valsts Datu inspekcijas direktore Daiga Avdejanova Tieslietu ministrijas rīkotajā preses konferencē informēja par to, kādas privātpersonu tiesības būs jāievēro datu pārziņiem, stājoties spēkā ES Vispārīgajai Datu aizsardzības regulai. Tās ietvers gan tiesības pieprasīt informāciju par savu datu apstrādi, gan tiesības tikt aizmirstam, pieprasot dzēst uzkrātos datus (tomēr ne visos gadījumos), tiesības atteikties no datu apstrādes utt. Sīkāk - video fragmentā:

Aktuālākie dati liecina, ka būvniecības nozarē joprojām ir ievērojams aplokšņu algu un neuzrādīta darba laika īpatsvars. Nozare ir nākusi klajā ar situācijas risinājumu - Ģenerālvienošanos būvniecības nozarē, ar kuru iecerēts noteikt visai būvniecības nozarei saistošu minimālo atalgojumu. Par Ģenerālvienošanās nepieciešamību šī gada 13. aprīlī kopīgā mediju brīfingā informēja VID, Finanšu ministrija, Latvijas Būvuzņēmēju partnerība, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība un Latvijas Celtnieku arodbiedrība. Latvijas Būvuzņēmēju partnerības vadītāja Baiba Fromane iepazīstinot ar izstrādāto Ģenerālvienošanos būvniecības nozarē, uzsvēra, ka: "Ģenerālvienošanās kā efektīvs pašregulācijas instruments ir sevi veiksmīgi pierādījis virknē Eiropas valstu. Šādi visaptveroši nozaru koplīgumi ir palīdzējuši izskaust aplokšņu algas un nostiprināt godīgu konkurenci. Arī Latvijai ejams ceļš nozaru pašregulācijas virzienā, valstij piedāvājot arvien vairāk rīkus, kas pašām nozarēm ļautu sakārtoties un kļūt atbildīgākām. Vienlaikus, noslēdzot ģenerālvienošanos būvniecībā, būtisks ir Valsts ieņēmumu dienesta atbalsts, kontrolējot ģenerālvienošanās izpildi vienlīdz visā būvniecības nozarē." Informējot par aktuālo situāciju būvniecības nozarē nodokļu nomaksas jomā, VID ģenerāldirektora p.i. Dace Pelēkā...

Pirmdien, 16. aprīlī, Zemkopības ministrijas parlamentārais sekretārs Ringolds Arnītis piedalīsies ES Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomes sēdē, kurā dalībvalstīm tiks prezentēts direktīvas projekts par negodīgām tirdzniecības praksēm. Direktīvas mērķis ir ierobežot negodīgas tirdzniecības prakses visā pārtikas piegādes ķēdē, nosakot minimālo sarakstu ar aizliegtām tirdzniecības praksēm starp pārtikas preču piegādātāju un pircēju. Direktīvas projekts paredz, ka turpmāk par negodīgām tirdzniecības praksēm tiks uzskatīti, piemēram, tādi norēķinu termiņi, kas produktiem, kuri ātri bojājas, pārsniegs 30 dienas. Tāpat par negodīgām tirdzniecības praksēm uzskatīs vienpusēju piegādes līguma nosacījumu maiņu, pasūtījumu atcelšanu neilgi pirms preču piegādes u.tml. Pārtikas produktu pircējiem tiks uzlikts aizliegums šādas prakses piemērot. Latvija pozitīvi vērtē Eiropas Komisijas iniciatīvu ES pārtikas piegādes ķēdes darbības uzlabošanai, izstrādājot direktīvas priekšlikumu, un uzskata, ka tas ir labs sākums vienotai ES līmeņa pieejai negodīgo tirdzniecības prakšu novēršanai. Padomes sanāksmē dalībvalstis turpinās meklēt risinājumu arī tādai globāli aktuālai problēmai kā pārtikas zudumi un izšķērdēšana. Katru gadu pasaulē gandrīz trešdaļa...

Nacionālās Trīspusējās sadarbības padomes (NTSP) 12. aprīļa sēdē valdība un sociālie partneri – Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) un Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) – vienojās par vairākiem būtiskiem grozījumiem Darba likumā attiecībā uz virsstundu apmaksas apmēra samazinājumu un darba līguma uzteikšanu arodbiedrības biedram. Atbalstītie grozījumi līdzsvaro darba devēju un darba ņēmēju intereses un veicina Latvijas uzņēmumu konkurētspējas izaugsmi. Pēc vairāku gadu ilgām sociālo partneru diskusijām NTSP vienojās virzīt tālāk jautājumu par virsstundu apmaksas apmēra samazinājumu, atbalstot Ekonomikas ministrijas sagatavotos priekšlikumus grozījumiem Darba likuma 68. pantā attiecībā uz nozares koplīgumu jeb ģenerālvienošanos. Grozījumi paredz, ka ģenerālvienošanās var noteikt mazāku piemaksu par virsstundu darbu, ja nozarē noslēgtā ģenerālvienošanās paredz būtisku minimālās darba algas paaugstinājumu pret valstī noteikto, nosakot, ka piemaksas apmērs nevar būt mazāks par 50% no noteiktās algas. Šie grozījumi radīs iespēju bez valsts iejaukšanās nozares darba devējiem un darba ņēmējiem vienoties par būtiskiem darba samaksas principiem, ieskaitot virsstundu apmaksas apmēru. LDDK...

Saeima ceturtdien, 12.aprīlī, pirmajā lasījumā atbalstīja Personas datu apstrādes likuma projektu. Likumprojekts paredz izstrādāt nacionālo regulējumu, lai sekmētu Eiropas Savienības (ES) Vispārīgās datu aizsardzības regulas piemērošanu. Regula paredz modernizēt jau pastāvošos datu apstrādes principus, izveidojot vienotus personas datu aizsardzības noteikumus, kas būs spēkā visā ES teritorijā. ES dalībvalstis uzsāks regulas piemērošanu 2018.gada 25.maijā. Likumprojekta mērķis ir radīt tiesiskus priekšnoteikumus fiziskās personas datu aizsardzības sistēmas izveidošanai nacionālajā līmenī, paredzot šim nolūkam nepieciešamās institūcijas, nosakot to kompetenci un darbības pamatprincipus, kā arī reglamentējot datu aizsardzības speciālistu darbību un datu apstrādes un brīvas aprites noteikumus. Regula paredz vairākus uzlabojumus vienotā tirgus vidē. Tā nosaka vienotus nosacījumus personas datu aizsardzībai ES līmenī, kas attiecināmi uz apstrādi, uzturēšanu, nodošanu citiem uzņēmumiem un arhivēšanu. Tāpat paredzēta vienas pieturas aģentūras principa piemērošana uzņēmējiem – kompānijām būs jāsadarbojas tikai ar vienu datu aizsardzības uzraugošo iestādi, tādējādi nodrošinot vienkāršāku un lētāku uzņēmējdarbību ES, teikts likumprojekta anotācijā. Šobrīd personas datu aizsardzības jomu...

Lai uz valsts atbalstu varētu pretendēt arvien vairāk jaunuzņēmumu jeb startup uzņēmumu, Saeima ceturtdien, 12.aprīlī, galīgajā lasījumā atbalstīja grozījumus Jaunuzņēmumu darbības atbalsta likumā. Izmaiņas likumā nepieciešamas, lai tā normas pielāgotu reālajai nozares praksei un ņemtu vērā šo uzņēmumu darījumu specifiku un apjomu. Turpmāk uz valsts atbalstu varēs pretendēt arī tie jaunuzņēmumi, kuri saņēmuši agrīnas stadijas riska kapitāla ieguldījumu ne tikai pamatkapitālā, bet arī konvertējamā aizdevuma veidā un ņemot vērā kapitāldaļu emisijas uzcenojumu. Noteikti arī vairāki izņēmumi, ļaujot kvalificēties atbalstam arī uzņēmumiem, ja tajā kvalificēts riska kapitāla investors veic atkārtotus ieguldījumus. Atbalstu drīkstēs pieprasīt jaunuzņēmumi, kuros ieguldītas pietiekami lielas investīcijas - vismaz 150 tūkstošu eiro apmērā. Šo atbalstu varēs pieprasīt par diviem atbalsta programmas periodiem. Līdz šim jaunuzņēmumu atbalsta periods bija viens gads. Tāpat atcelts ierobežojums maksimālajam investora ieguldījuma apmēram, līdz kuram jaunuzņēmums var kvalificēties atbalsta saņemšanai. Patlaban šis ieguldījums var būt, sākot no 30 līdz 200 tūkstošiem eiro, bet, pētot riska...

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) publiskotā informācija liecina, ka 2017.gadā komersanti valsts budžetā nodokļos samaksājuši 6,57 miljardus eiro jeb par 7,18% vairāk nekā gadu iepriekš. 30,59% no kopējās nodokļu summas veidojušas valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI), bet 18,11% - iedzīvotāju ienākuma nodoklis (IIN). Lursoft izpētījis, kuras nozares pērn devušas lielāko nodokļu pienesumu valsts kopbudžetam, kā arī noskaidrojis, kurās nozarēs aizvadītajā gadā veikti lielākie nodokļu maksājumi uz vienu darbinieku. Pirmajās vietās pēc valsts kopbudžetā samaksāto nodokļu apjoma nemainīgi ierindojas tirdzniecība. Lursoft aprēķinājis, ka 2017.gadā vairumtirdzniecības nozarē strādājošie uzņēmumi nodokļos valsts budžetā samaksājuši 1,46 miljardus eiro. Gada laikā vairumtirdzniecības uzņēmumu nodokļu maksājumu apjoms audzis par 3,64%. Teju miljardu eiro jeb 990,70 milj. eiro pērn nodokļos valsts budžetā samaksājusi arī skaitliski visplašāk pārstāvētā tautsaimniecības nozare -mazumtirdzniecība. Ievērojamo nozares nodokļu pienesumu valsts kopbudžetam lielākoties palīdzējusi nodrošināt tieši nozares ietilpība, kā arī atsevišķi rekordisti. Lursoft jau ziņoja, ka arī 2017.gadā, gluži tāpat kā iepriekšējos gados, lielākie nodokļu...

Valsts darba inspekcija (VDI) informē, ka turpinās pieteikumu saņemšana bezmaksas atbalstam darba vides sakārtošanai ESF projekta “Darba drošības normatīvo aktu praktiskās ieviešanas un uzraudzības pilnveidošana” Nr. 7.3.1.0/16/I/001 ietvaros. Atbalsta saņemšanai var pieteikties tie uzņēmumi: - kas darbojas Ministru kabineta 08.02.2005. noteikumu Nr. 99 “Noteikumi par komercdarbības veidiem, kuros darba devējs iesaista kompetentu institūciju” 1.pielikumā minētajos komercdarbības veidos; - kuriem saskaņā ar Regulu Nr.651/2014 ir piemērojams sīkā (mikro), mazā vai vidējā uzņēmuma statuss; - kas nodarbina vismaz vienu nodarbināto. Pašlaik atbalstam var pieteikties tie uzņēmumi, kuri nodarbina līdz 50 nodarbinātajiem; - kuri neatbilst Maksātnespējas likuma 57.pantā vai 129.pantā noteiktiem maksātnespējas kritērijiem, lai tam pēc kreditoru pieprasījuma piemērotu maksātnespējas procedūru; - iepriekš nav saņēmuši atbalstu programmas „Cilvēkresursi un nodarbinātība” papildinājuma 1.3.1.3.2.apakšaktivitātes „Darba attiecību un darba drošības normatīvo aktu praktiska piemērošana nozarēs un uzņēmumos” projekta, kas tika realizēts ESF projektu plānošanas periodā no 2007. līdz 2013. gadam, aktivitātē „Darba vides risku novērtēšana darba vietās, darba...

Valsts ieņēmumu dienests (turpmāk – VID) atgādina, ka vienam no vecākiem ir tiesības saglabāt nodokļa atvieglojumu par bērnu, kurš ir vecumā līdz 19 gadiem un mācās vispārējās, profesionālās, augstākās vai speciālās izglītības iestādē, ja tas strādā vasaras brīvlaikā (no 1.jūnija līdz 31.augustam). Ņemot vērā, ka daudzi skolēni vasaras mēnešos (no 1.jūnija līdz 31.augustam) strādā algotu darbu, VID informē par nosacījumiem, kas jāievēro gan vecākiem, kuru bērni vasarā strādā, gan pusaudžiem, kas devušies darba gaitās. Attiecībā uz bērnu (izglītojamo līdz 19 gadu vecumam), kurš strādās tikai vasaras brīvlaikā (no 1. jūnija līdz 31. augustam), vecākam nav algas nodokļa grāmatiņā jāsvītro ieraksts par bērnu kā apgādājamo un atrašanās vecāka apgādībā netiek pārtraukta automātiski. Vecākam saglabājas atvieglojums par apgādībā esošu personu 200 euro mēnesī, un bērnam vasaras brīvlaika darba laikā tiek piemērots VID prognozētais neapliekamais minimums mēnesī, izņemot gadījumu, ja bērns strādā pie mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja. Savukārt tiem vecākiem,...

Satversmes tiesa 2018. gada 11.aprīlī ir pieņēmusi spriedumu lietā Nr. 2017-12-01 "Par likuma "Par pievienotās vērtības nodokli" (redakcijā, kas bija spēkā no 2010. gada 1. janvāra līdz 2012. gada 31. decembrim) 12. panta 12.3un 12.5 daļas, ciktāl tās ierobežo tiesības uz nodokļu pārmaksas atmaksu saprātīgā termiņā, atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 105. panta pirmajam, otrajam un trešajam teikumam". Apstrīdētās normas Likuma "Par pievienotās vērtības nodokli" redakcijā, kas bija spēkā no 2010. gada 1. janvāra līdz 2012. gada 31. decembrim (turpmāk – likums "Par pievienotās vērtības nodokli") 12. panta 12.3 daļa: "Valsts ieņēmumu dienests, veicot nodokļu administrēšanas pasākumus, 30 dienu laikā pēc tam, kad saņemta nodokļa deklarācija par taksācijas periodu, pārceļ apstiprināto pārmaksāto nodokļa summu uz nākamo taksācijas periodu līdz taksācijas gada beigām, sedzot nākamajos taksācijas periodos valsts budžetā maksājamo nodokļa summu." Likuma "Par pievienotās vērtības nodokli" 12. panta 12.5 daļa: "Ja apliekamajai personai pēc šā panta 12.4 daļā minētās pārmaksātās nodokļa summas novirzīšanas...

Līdz ar nodokļu reformu šogad ir stājušās spēkā vairākas izmaiņas arī attiecībā uz autoratlīdzību saņēmējiem. Kā informē Valsts ieņēmumu dienests, Galvenās izmaiņas saistītas ar to, ka autoratlīdzības saņēmējam jāveic obligātās iemaksas no autoratlīdzības kā pašnodarbinātai personai arī tad, ja viņš ir darba ņēmējs un par viņu obligātās iemaksas pie viena vai vairākiem darba devējiem tiek veiktas no algota darba ienākumiem, kuru kopsumma mēnesī ir mazāka par 430 euro. Tādējādi šogad visiem autoratlīdzību saņēmējiem, kuru ienākums no autoratlīdzības mēnesī ir vismaz 430 euro un kuri šajā mēnesī nav darba tiesiskajās attiecībās (ar vismaz 430 euro lielu algu), ir jāreģistrējas VID pašnodarbinātās personas statusā. Šīm personām līdz 16.aprīlim jāveic obligātās iemaksas 32,15% apmērā no brīvi izraudzītas saņemtās autoratlīdzības daļas, bet ne mazāk kā no 430 euro. Savukārt, obligātās iemaksas pensiju apdrošināšanai 5% apmērā no autoratlīdzības veiks autoratlīdzības izmaksātājs no saviem līdzekļiem. Autoratlīdzības saņēmējs var reģistrēties pašnodarbinātās personas statusā jebkurā VID klientu...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) atgādina, ka līdz ar nodokļu reformu ir mainījusies nodokļa nomaksas kārtība no kapitāla pieauguma, proti, ir mainījusies nodokļa likme un deklarācijas iesniegšanas termiņš. 2018.gadā ienākumiem no kapitāla, tai skaitā no kapitāla pieauguma, tiek piemērota nodokļu likme 20 % apmērā. Līdz 2018.gada 16.aprīlim gūtie ienākumi no kapitāla ir jādeklarē tām personām, kuru kopējie ienākumi no darījumiem ar kapitāla aktīviem šī gada pirmajos trīs mēnešos ir pārsnieguši 1000 euro. Aprēķinātā nodokļa summa arī turpmāk būs jāiemaksā budžetā ne vēlāk kā 15 dienu laikā no likumā noteiktās deklarācijas par ienākumu no kapitāla pieauguma iesniegšanas dienas. Tādējādi par kapitāla pieaugumu 2018.gada 1.ceturksnī aprēķinātais nodoklis jāiemaksā valsts budžetā līdz 2018.gada 2.maijam. Kapitāla pieaugumu nosaka, no kapitāla aktīva atsavināšanas cenas atņemot iegādes vērtību un kapitāla aktīvā veikto ieguldījumu vērtību kapitāla aktīva turēšanas laikā. Kapitāla aktīvi ir: akcijas, kapitāla daļas, pajas, ieguldījumi personālsabiedrībā un citi Finanšu instrumentu tirgus likumā minētie finanšu...

Saeima ceturtdien, 12.aprīlī, sanāks uz pirmo sēdi šī gada pavasara sesijā, un tās darba kārtībā izskatīšanai galīgajā lasījumā ir grozījumi Ceļu satiksmes likumā, kas paredz atļaut Latvijā reģistrēt automašīnas ar stūri labajā pusē, kā arī vienkāršot traktortehnikas vadītāju apliecību kategorijas un samazināt to skaitu. Galīgajā lasījumā plānots lemt arī par likumprojektu, ar kuru paredzēts ratificēt Latvijas valdības un Kanādas valdības saprašanās memorandu par paplašinātu partnerību aizsardzības jomā un drošības sadarbību. Memorands noteiks ietvaru Latvijas un Kanādas sadarbībai aizsardzībā, kā arī Kanādas bruņoto spēku, tiem piederošo personu un līgumdarba izpildītāju tiesību un pienākumu apjomu, uzturoties Latvijā. Tāpat Saeima trešajā lasījumā skatīs Tiesu izpildītāju likuma grozījumus, kas paredz mainīt zvērinātu tiesu izpildītāju amata atlīdzības takses, nosakot tās atbilstoši ieguldītajam darbam un piedzenamā parāda apmēram. Deputāti galīgajā lasījumā lems arī par grozījumiem Jaunuzņēmumu darbības atbalsta likumā, lai paplašinātu to jaunuzņēmumu jeb startup uzņēmumu loku, kas var pretendēt uz valsts atbalstu. Saeimai galīgajā lasījumā kā steidzami...

Valdība otrdien, 10. aprīlī, izskatījusi noteikumu izmaiņas "Grozījumi Ministru kabineta 2003.gada 21.oktobra noteikumos Nr.585 "Noteikumi par grāmatvedības kārtošanu un organizāciju"", kuras paredz iespēju uzņēmumam vajadzības gadījumā izstrādāt jaunus grāmatvedības organizācijas dokumentus. Uzņēmums varēs izstrādāt grāmatvedības organizācijas dokumentu, kas paredzēs kārtību, kādā uzņēmuma grāmatvedībā aprēķina pārdotās produkcijas vai sniegto pakalpojumu faktisko pašizmaksu un sagatavo saražotās produkcijas vienības vai sniegtā pakalpojuma faktisko izdevumu kalkulāciju. Faktiskās pašizmaksas kalkulācija reizēm nepieciešama VID audita vajadzībām, reizēm - sagatavojot gada pārskatu, tā noder arī uzņēmumu vadītājiem lēmumu pieņemšanai, norāda noteikumu autori. Vienlaikus noteikumu grozījumi paredz paplašināt uzņēmuma grāmatvedības iekšējās kontroles nosacījumus, nosakot, ka gadījumā, ja uzņēmumā ticis izstrādāts grāmatvedības organizācijas dokuments par faktiskās pašizmaksas un faktisko izdevumu kalkulācijas aprēķināšanas kārtību, tad grāmatvedības kontroles ietvaros jāpārbauda arī to, vai pašizmaksa ir aprēķināta un vai izdevumu kalkulācija ir sagatavota pareizi. No vadības grāmatvedības mācību metodiskajiem materiāliem izriet, ka pilnā faktiskās pašizmaksas kalkulācijā tiek iekļautas gan tiešās izmaksas (materiāli, darba samaksa...