JAUNUMI

Latvijas Republikas Senāta Administratīvo lietu departaments 24. septembrī atteicies ierosināt kasācijas tiesvedību lietā (Nr.: SKA-500/2025 (A420194923) par Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) piemēroto sodu tiesnesim, kurš atvaļinājuma laikā strādājis Dānijas kažokādu rūpnīcā. Līdz ar to spēkā stājies Administratīvās apgabaltiesas spriedums, ar kuru KNAB lēmums atcelts. Lietas materiāli liecina, ka tiesnesis no 2017. līdz 2020. gadam četros atvaļinājumos devies uz Dāniju, kur kā līgumstrādnieks strādājis kažokzvēru ādu pārstrādes rūpnīcā. KNAB ierosināja administratīvo lietu un konstatēja, ka tiesnesis pārkāpis likuma “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” 7.panta trešajā daļā un 9.panta pirmajā daļā noteiktos amatu savienošanas un ienākumu gūšanas ierobežojumus, nosakot pienākumu valstij atlīdzināt 52% no šajā laikā gūtajiem ienākumiem. Tiesnesis lēmumam nepiekrita un iesniedza pieteikumu administratīvajā tiesā. Savā lēmumā par atteikšanos ierosināt kasācijas tiesvedību senatoru kolēģija norādījusi, ka apgabaltiesa izvērtējusi KNAB noteikto pienākumu pieteicējam atlīdzināt valstij nodarītos zaudējumus un secinājusi, ka šāds atmaksas pienākums nav samērīgs. Senatoru kolēģija norādījusi, ka...

Valdība 23. septembrī pieņēmusi grozījumus Ministru kabineta 2021. gada 21. decembra noteikumos Nr. 877 "Grāmatvedības kārtošanas noteikumi", kuru mērķis ir pilnveidot grāmatvedības normatīvo regulējumu saistībā ar strukturētu elektronisku rēķinu (e-rēķinu) ieviešanu un pārskata gada slēguma inventarizācijas kārtību. Grozījumu projekts paredz gan administratīvā sloga mazināšanu, gan skaidrojumus par jaunu rēķinu veidu izmantošanu. E-rēķinu aprite un gala rēķinu atcelšana Noteikumu izmaiņas skaidro specifisku attaisnojuma dokumentu veidu pielietojumu, kas paredzēti Latvijas standartā, piemēram, koriģējošā rēķina un avansa rēķina (priekšapmaksas rēķina). Koriģējošais rēķins Grozījumi nosaka, ka attaisnojuma dokuments, ar kuru labo vai atsauc (anulē) iepriekš izsniegto rēķinu, ja darījums ir daļēji vai pilnībā atcelts vai rēķins bija kļūdains, jāsagatavo kā strukturēts elektroniskais rēķins. Tajā obligāti jānorāda atsauce uz to rēķina numuru, kurš tiek labots vai atsaukts. Koriģējošo rēķinu var izmantot kļūdu labošanai visi Grāmatvedības likuma subjekti. Avansa rēķins un gala rēķina atcelšana Avansa rēķins (priekšapmaksas rēķins) tiek definēts kā informatīvs dokuments samaksāšanai (maksājuma pieprasījums). Projekts paredz...

Otrdien, 23.septembrī, valdība atbalstīja Ekonomikas ministrijas (EM) izstrādātos grozījumus likumos, kas veicinās patērētāju aizsardzību finanšu jomā, tostarp mazinot krāpniecības iespēju. Tiks samazināta arī iespēja iedzīvoties pārmērīgās parādsaistībās, regulējuma tvērumā iekļaujot atliktos maksājumus. To paredz otrdien, 23.septembrī, valdībā atbalstītie grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā, grozījumi likumā "Par nodokļiem un nodevām" un grozījumi Kredītinformācijas biroju likumā. Likumprojekti nodrošinās Eiropas Parlamenta un Padomes 2023.gada 18.oktobra direktīvas par patērētāju kredītlīgumiem prasību pārņemšanu nacionālajos tiesību aktos. Izstrādātie grozījumi paredz, ka atliktie maksājumi, kuros preču pārdevējs vai pakalpojumu sniedzējs patērētājam ļauj norēķināties par preci vai pakalpojumu bez procentiem vai citām maksām ilgākā laika periodā, sadalot to maksājumos, turpmāk tiks uzskatīti par kreditēšanas līgumu. Šādi pirkumi bieži vien ir saistīti ar liela apmēra kredītu ar samērā ilgu atmaksas termiņu, tādēļ uz tiem arī būtu attiecināmas patērētāju kreditēšanas regulējuma prasības, tostarp patērētāja spējas atmaksāt kredītu novērtēšana. Lielajiem uzņēmumiem (>250 darbiniekiem, apgrozījums >50 milj.EUR) - atlikto maksājumu pakalpojumu sniedzējiem - būs...

Valdība otrdien, 30.septembrī, lems par Satiksmes ministrijas (SM) sagatavotajiem grozījumiem Autoceļu lietošanas nodevu likumā, kas paredz no nākamā gada 1.janvāra palielināt lielāko daļu autoceļu lietošanas nodevu jeb vinješu likmju kravas transportlīdzekļiem virs trīs tonnām, liecina informācija Tiesību aktu portālā. SM skaidro, ka virzīto grozījumu mērķis ir noteikt tādas vinješu likmes, kas atspoguļo faktiskās infrastruktūras uzturēšanas izmaksas, ņemot vērā kravas transportlīdzekļu ietekmi uz autoceļiem. Tostarp grozījumi paredz "nulles" likmi bezemisiju transportlīdzekļiem un likmju noteikšanu emisijas radošajiem transportlīdzekļiem atkarībā no to radīto emisiju apjoma. Grozījumi paredz arī paplašināt ceļu tīklu, uz kuriem attieksies autoceļu lietošanas nodeva, ar valsts reģionālajiem autoceļiem, kas ir paralēli valsts galvenajiem autoceļiem vai ved uz ostām. Izmaiņu mērķis ir novērst iespējas izvairīties no nodevas maksāšanas, apzināti izvēloties maršrutus, kas patlaban atrodas ārpus nodevas piemērošanas teritorijas. Ministrijā skaidro, ka Latvijā autoceļu lietošanas nodeva tiek piemērota smagajiem kravas transportlīdzekļiem ar maksimālo pilno masu virs trīs tonnām, kas pārvietojas pa valsts galvenajiem un...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) ir aktualizējis savu metodisko materiālu "Personāla noma un nodokļu pārskati", sniedzot jaunāko redakciju, kas sagatavota 2025. gada 24. septembrī, salīdzinājumā ar iepriekšējo versiju, kura bija aktualizēta 2025. gada 20. janvārī. Lai gan materiāls sākotnēji sagatavots 2019. gada 27. septembrī, jaunākais papildinājums sniedz būtiskus skaidrojumus par to, kā pareizi identificēt personāla nomu nodokļu normatīvo aktu izpratnē. Jauni praktiskie piemēri Galvenā atšķirība starp abiem materiāliem ir būtisks skaidrojošo piemēru skaita pieaugums un paplašinājums, kas palīdz noteikt robežlīniju starp personāla nomu un citiem pakalpojumu veidiem. Materiālā ir pievienoti jauni scenāriji, lai uzņēmumiem būtu vieglāk noteikt savu statusu. Trīs jauni scenāriji, kas skaidro personāla nomas robežas 1. Grupas uzņēmumu iekšējie pakalpojumi: Jaunajā materiālā ir pievienots piemērs, kurā ārvalsts uzņēmumu grupas ietvaros sniedz Latvijas uzņēmumam personāla atlases un apmācības pakalpojumus atbilstoši vienotai stratēģijai. Šajā gadījumā, ja pakalpojums ir noteikts atbilstoši faktiskajām izmaksām (ieskaitot ārvalsts darbinieku algas), šāda situācija netiek uzskatīta par personāla nomu...

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija trešdien pirmajam lasījumam Saeimā konceptuāli atbalstīja Finanšu ministrijas (FM) sagatavotos grozījumus Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likumā, kas valūtu tirdzniecības uzņēmumiem paredz iespēju pašiem noteikt zemāku klienta izpētes darījuma slieksni par pašreiz spēkā esošo 1500 eiro robežu. Paredzēts, ka likumā noteiktais klienta izpētes slieksnis paliek nemainīgs 1500 eiro apmērā, bet, ja valūtas tirdzniecības uzņēmums darījumā saskata kādus riskus, tad uzņēmums pats var samazināt slieksni, no kura var prasīt personas identifikāciju. FM valsts sekretāres vietniece finanšu politikas jautājumos Līga Kļaviņa deputātiem skaidroja, ka sākotnējais plāns pēc Finanšu izlūkošanas dienesta ierosinājuma bija noteikt slieksni 1000 eiro, taču pret to saņemts daudz iebildumu. Vienlaikus Kļaviņa informēja, ka saskaņā ar Eiropas Savienības direktīvu no 2027.gada slieksnis būs 3000 eiro. Tādēļ patlaban nolemts saglabāt esošo slieksni, bet pēc pusotra gada tiks ieviests jauns slieksnis. Tāpat Kļaviņa piebilda, ka FM uz likumprojekta otro lasījumu precizēs riska vērtēšanas...

Latvijā datu aizsardzību pamatā nosaka Vispārīgā datu aizsardzības regula. Tā paredz, ka personas datus drīkst apstrādāt ar cilvēka piekrišanu vai citu tiesisku pamatu, piemēram, lai aizsargātu savas tiesības. Personas dati var būt dažādi, piemēram, cilvēka fotoattēls, balss ieraksts, vārds un uzvārds utt. Tomēr ar to vēl viss nebeidzas – ja šādi dati tiek apstrādāti tikai savām vajadzībām, piemēram, foto nekur tālāk netiek izplatīts, tad uz tādu darbību datu aizsardzības prasības neattiecas, atgādina Datu Valsts inspekcija. Tātad, ja pircējs veikalā fotografē vai filmē citu cilvēku (piemēram, darbinieku) un pēc tam šo materiālu izmanto ne tikai personīgām vajadzībām, bet, piemēram, ievieto sociālajos tīklos vai nodod darba devējam, tā jau ir personas datu apstrāde. Uz svešu personu fotografēšanu vai filmēšanu veikalos attiecas tādi paši nosacījumi, kā uz ielas vai citā publiskā vidē. Piemērs. Rita pārtikas veikalā nofotografēja ābolus, lai nosūtītu māsai šo foto un noskaidrotu, kura ābolu šķirne viņai garšo labāk. To...

Transportlīdzekļu vadītājiem no šī gada 15. oktobra pirms Latvijas ārējās robežas šķērsošanas būs obligāti jāreģistrējas elektroniskajā rindā, norādot robežšķērsošanas vietu, datumu, laiku un rindas veidu (prioritāti). Transportlīdzekli varēs piereģistrēt sistēmā lvrobeža.lv (lvborder.lv). To paredz Ministru kabineta 2025. gada 23. septembra noteikumi Nr. 570 "Ārējās sauszemes robežas šķērsošanas transportlīdzekļu elektroniskās rindas rezervācijas sistēmas noteikumi". Atgādinām, ka Saeimā 2025. gada 19. jūnijā galīgajā lasījumā pieņēma Satiksmes ministrijas sagatavotos grozījumus Latvijas valsts robežas likumā, kas paredz noteikt pienākumu transportlīdzekļus reģistrēt elektroniskajā rindas rezervācijas sistēmā pirms valsts ārējās sauszemes robežas šķērsošanas. Plānots, ka jau no gada 1. oktobra tiks nodrošināta iespēja transportlīdzekli iepriekš reģistrēt elektroniskajā rindā Latvijas ārējās robežas šķērsošanai no 15. oktobra pieejamajos rezervācijas laikos. Ārējās sauszemes robežas šķērsošanas elektroniskā rindas rezervācija tiks veikta robežšķērsošanas vietās "Grebņeva", "Pāternieki" un "Terehova". Pienākums reģistrēt robežšķērsošanas laiku elektroniskajā rindā būs visiem transportlīdzekļu vadītājiem, izņemot transportlīdzekļus, uz kuriem attieksies likumā noteiktie izņēmumi, piemēram, zirgu pajūgi, velotransports, personas ar...

Finanšu tirgus dalībniekiem ir svarīgi ņemt vērā, ka ienākums, kas gūts no ieguldījumu zelta un citu dārgmetālu pārdošanas, tiek uzskatīts par kapitāla aktīvu ienākumu un ir apliekams ar iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN). Materiāli, kas sagatavoti Valsts ieņēmumu dienestā (VID), sniedz skaidrojumu par kārtību, kas stājusies spēkā šogad. Kas tiek uzskatīts par ieguldījumu zeltu? Saskaņā ar definīciju, ieguldījumu zelts ietver divas galvenās kategorijas: 1. Zelts stieņos vai platēs dārgmetālu tirgū atzītā svarā, ja zelta prove ir 995 vai lielāka. 2. Zelta monētas, kas emitētas pēc 1800. gada, kuru zelta prove ir 900 vai lielāka, un kuras ir vai ir bijušas likumīgs maksāšanas līdzeklis to izcelsmes valstī. Šīs monētas jāpārdod par cenu, kas nepārsniedz tajās esošā zelta brīvā tirgus vērtību vairāk nekā par 80 procentiem. Citi dārgmetāli (kas kopā ar ieguldījumu zeltu tiek uzskatīti par kapitāla aktīviem) ir zelts, sudrabs, palādijs, platīns un platīna grupas metāli jebkurā veidā un stāvoklī. Nodokļa likme un aprēķins...

Ceturtdien, 25. septembrī, Saeima galīgajā lasījumā pieņēma Finanšu ministrijas (FM) virzītos grozījumus Ilgtspējas informācijas atklāšanas likumā, ar kuriem noteiktiem uzņēmumiem par 2 gadiem tiek atlikta ilgtspējas ziņošanas prasību ieviešana, attiecīgi uzņēmumiem būs vairāk laika pielāgoties jaunajām prasībām un nodrošināt ilgtspējas ziņojumu sagatavošanu atbilstoši ilgtspējas ziņu sniegšanas standartiem. Likumā noteikts, ka lielie uzņēmumi un lielo grupu mātesuzņēmumi ilgtspējas ziņojumus gatavos, sākot ar pārskata gadiem, kuri sākas 2027. gada 1. janvārī vai vēlāk, nevis 2025. gada 1. janvārī, kā tas bija noteikts iepriekš. Savukārt biržā kotētie mazie un vidējie uzņēmumi ilgtspējas ziņojumus gatavos, sākot ar pārskata gadiem, kuri sākas 2028. gada 1. janvārī vai vēlāk, nevis 2026. gada 1. janvārī. Šis pārejas periods ļaus uzņēmumiem labāk sagatavoties jaunajām prasībām, kā arī mazinās administratīvo slogu. Likumā noteikts arī, ka meitas sabiedrībai būs pienākums savā tīmekļvietnē latviešu valodā publicēt nevis visu mātes sabiedrības vadības ziņojumu, bet tikai tajā ietverto konsolidēto ilgtspējas ziņojumu, tādā veidā mazinot administratīvo...

No 1. oktobra Latvijas kooperatīvās krājaizdevu sabiedrības (KKS) varēs sākt juridisko personu kreditēšanu, informē Latvijas Bankas pārstāvji. To paredz 22. septembrī valdībā apstiprinātie jaunie noteikumi - "Krājaizdevu sabiedrību iekšējās kontroles sistēmas noteikumi", "Krājaizdevu sabiedrību kredītriska pārvaldīšanas noteikumi" un "Krājaizdevu sabiedrību licencēšanas, to amatpersonu piemērotības izvērtēšanas un jaunu finanšu pakalpojumu vai grozījumu izvērtēšanas kārtība", kas būs spēkā no oktobra. Bankā norāda, ka tā ir iespēja KKS sektoram attīstīties un paplašināt finansējuma saņemšanas iespējas, it īpaši Latvijas reģionu iedzīvotājiem un uzņēmējiem. Atbilstoši KKS segmenta interesēm kopīgi ar Finanšu ministriju (FM) panāktas izmaiņas Krājaizdevu sabiedrību likumā, ko 5.jūnijā pieņēma Saeima. Savukārt Latvijas Banka izstrādājusi noteikumus, nosakot kārtību, kādā KKS turpmāk būs iespēja kreditēt juridiskās personas. Turklāt, uzklausot KKS pārstāvjus un kopumā meklējot iespējas mazināt administratīvo slogu, samazinātas iekšējās kontroles sistēmas izveides prasības un atvieglotas politiku un procedūru, kā arī citas dokumentācijas pārskatīšanas prasības. Turpmāk KKS pēc aktīvu apjoma tiks iedalītas nozīmīgās un mazāk nozīmīgās KKS....

Lai līdzsvarotu ārvalstu investoru - fizisko personu - nodokļu slogu ar Latvijas investoriem piemērojamo, Finanšu ministrija (FM) sagatavojusi grozījumus likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli". Ar izmaiņām likumā iecerēts arī palielināt pašvaldību interesi to teritorijām piesaistīt fizisko personu tiešās investīcijas. Risinājums paredz, ka fiziskās personas, kam pilnībā vai kopā ar citām tikai fiziskām personām piederēs uzņēmumi, izvēloties alternatīvu ienākuma nodokļu modeli, varēs netieši veicināt pašvaldību attīstību, palielinot konkrētās pašvaldības budžetu ieņēmumu daļu ar iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) no sadalāmajām dividendēm. Uzņēmumu ienākuma nodoklis (UIN) un IIN Latvijā atbilstoši likumam "Par nodokļiem un nodevām" veido vienotu sistēmu, skaidro FM. Līdz ar to, piedāvājot fiziskām personām - tiešajiem investoriem - alternatīvu, kas paredz samazināt UIN likmi, jāvērtē IIN daļas palielinājums, lai saglabātu kopējo ienākuma nodokļu sistēmas neitralitāti attiecībā uz Latvijā maksājamajiem ienākuma nodokļiem un nezaudējot budžetu kopējos ieņēmumus Latvijā. Paredzēta iespēja, ka gan Latvijas nodokļu rezidenti, gan ārvalstu investori - fiziskas personas, kas ir veikušas...

Finanšu ministrija (FM) ir sagatavojusi un līdz 2. oktobrim nodevusi publiskajai apspriešanai plānotos grozījumus Ministru kabineta (MK) 2016. gada 5. janvāra noteikumos Nr. 20 “Kārtība, kādā finanšu iestāde izpilda finanšu kontu pienācīgas pārbaudes procedūras un sniedz Valsts ieņēmumu dienestam informāciju par finanšu kontiem””. To mērķis ir vienkāršot informācijas apmaiņu par nerezidentu finanšu kontiem, atvieglojot ziņošanas procesu finanšu iestādēm, kā arī pārņemt Padomes 2023. gada 17. oktobra direktīvas (ES) 2023/2226, ar ko groza Direktīvu 2011/16/ES par administratīvu sadarbību nodokļu jomā (DAC8), prasības un grozījumus Globālajā standartā (CRS) par automātisko informācijas apmaiņu par finanšu kontiem nodokļu jomā. Latvijā šis Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) izstrādātais informācijas apmaiņas standarts darbojas jau no 2017. gada. Šīs sistēmas ietvaros finanšu iestādes apkopo informāciju par nodokļu nerezidentu finanšu kontiem un reizi gadā to nodod tās valsts nodokļu administrācijai, kurā finanšu iestāde atrodas. Savukārt valsts nodokļu administrācija saņemto informāciju nodod attiecīgajai nodokļu maksātāja rezidences valstij. Tādējādi šīs...

Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekciju (IAUI) no 2026. gada 1. aprīļa paredzēts pievienot Valsts ieņēmumu dienestam (VID). Šāds solis paredzēts, lai optimizētu atbalsta funkcijas un mazinātu administratīvos izdevumus, tas nodrošinās ātrāku vienotas pārvaldības izveidi un ļaus efektīvāk izmantot arī cilvēkresursus. Šis lēmums izriet no Ministru kabineta (MK) 2025. gada 26. augusta sēdē izskatītā Finanšu ministrijas (FM) sagatavotā informatīvā ziņojuma par valsts pamatbudžeta un valsts speciālā budžeta bāzi un izdevumu pārskatīšanas rezultātiem 2026., 2027., 2028. un 2029. gadam. Pašlaik Latvijā azartspēļu nozari uzrauga divas FM pārraudzībā esošas iestādes. IAUI nodrošina normatīvo aktu ievērošanu azartspēļu jomā, veic azartspēļu organizētāju licencēšanu un uzraudzību, savukārt VID funkcijas saistītas ar nodokļu administrēšanu un kontroli attiecībā uz tiem komersantiem, kas organizē azartspēles, loterijas un izlozes Latvijā. Lai gan šāda uzraudzības sistēma ir darbojusies efektīvi, tā rada papildu noslodzi abām iestādēm, jo katrai no tām savas kompetences ietvaros jānodrošina kontroles un administratīvie procesi. Tas prasa ievērojamus resursus un ciešu...

Valdība 23. septembrī izskatīja Finanšu ministrijas (FM) sagatavotos grozījumus Ministru kabineta noteikumos Nr. 877 "Grāmatvedības kārtošanas noteikumi". Izmaiņas sagatavotas, ņemot vērā Valsts kases un Latvijas Republikas Grāmatvežu asociācijas priekšlikumus, un to mērķis ir veicināt grāmatvedības modernizācijas procesus, mazināt administratīvo slogu uzņēmumiem, kā arī nodrošināt skaidrāku normatīvo regulējumu uzņēmumiem un to grāmatvežiem. “Ar grozījumiem paredzēts ieviest vairākus būtiskus jauninājumus, kas samazinās papīra dokumentu apriti un atvieglos uzņēmumu ikdienas darbu. Attiecībā uz e-rēķiniem tiks skaidrots, kas ir avansa jeb priekšapmaksas rēķins un korektīvais rēķins. Nosakot skaidrāku šo e-rēķinu klasifikāciju, tas palīdzēs lietotājiem vienveidīgi piemērot strukturētos e-rēķinus un mazinās neskaidrības praksē. Tāpat izmaiņas skars inventarizācijas procesu, jo paredzēta iespēja plašāk izmantot digitālos risinājumus pārskata gada slēguma inventarizācijas procesā. Attiecīgi tiks veicināta efektīvāka inventarizācija, izmantojot IT sistēmas,” skaidro FM valsts sekretāre Baiba Bāne. Noteikumu projekta anotācijā attiecībā uz avansa rēķiniem norādīts, ka Latvijas standartā ir paredzēta iespēja xml formātā sagatavot attaisnojuma dokumentu (kredītrēķinu, koriģējošo rēķinu),...