JAUNUMI

Ar grozījumiem Civilprocesa likumā un grozījumiem Kriminālprocesa likumā, kas stājas spēkā šā gada 1. aprīlī, tiek paplašināta Ekonomisko lietu tiesas (ELT) kompetence civillietās un attiecīgi tiesai no 1. septembra būs piekritīgas vēl vairāku kategoriju lietas, kas saistītas ar biznesa strīdiem, taču tās darbs tiks atslogots no krimināllietām, kas nav tieši saistītas ar noziedzīgiem nodarījumiem pret ekonomiku.Ar grozījumiem Civilprocesa likumā paredzēts, ka ELT no rudens skatīs arī prasības:par kapitālsabiedrības daļu vai akciju iegūšanu;par kapitālsabiedrības valdes un padomes locekļu, prokūristu, dibinātāju, revidentu un dalībnieku nodarītajiem zaudējumiem kapitālsabiedrībai;par kapitālsabiedrības darbības izbeigšanu;par apdrošināšanas atlīdzības izmaksu;par informācijas izsniegšanu dalībniekiem un akcionāriem;lietas, kas izriet no finanšu instrumentiem;lietas, kas izriet no patērētāju kolektīvajām prasībām.Kā norāda likumprojekta izstrādātāja Tieslietu ministrija, līdz šim vairums ELT saņemto lietu ir bijuši kriminālprocesi, kas tiesai radījuši slodzi, kas ir būtiski lielāka par sākotnēji plānoto. Piemēram, 2024. gadā 50% no saņemto lietu skaita bijuši procesi par noziedzīgi iegūtu mantu, savukārt civillietas bijušas vien 25%. Attiecīgi...

Eiropas Parlaments (EP) ir pieņēmais jaunus noteikumus, kas paplašina Eiropas Savienības (ES) banku maksātnespējas regulējuma tvērumu, attiecinot noregulējuma procedūras arī uz mazām un vidējām bankām. Jauno noteikumu mērķis ir samazināt bankrotu ietekmi uz ekonomiku un aizsargāt noguldītājus, paplašinot to banku loku, uz kurām attiecas ES tiesību akti par banku maksātnespēju, labāk aizsargājot nodokļu maksātāju naudu. Iecerēts, ka noteikumi arī pilnvaros iestādes efektīvāk pārvaldīt iespējamos banku bankrotus un saskaņos noguldītāju aizsardzību visā ES.EP skaidro, ka maksātnespējas vai noregulējuma procedūrās prioritāte atmaksas hierarhijā tiek piešķirta noguldījumu garantiju sistēmai (NGS) - nozares finansētai sistēmai, kas aizsargā noguldījumus līdz 100 000 eiro un pēc tam atgūst šos līdzekļus kā privileģēts kreditors. Privātie noguldītāji un mikrouzņēmumi, mazie un vidējie uzņēmumi veido otro līmeni, bet tiem seko mazās publiskās iestādes, piemēram, pašvaldības un reģionālās pašvaldības, ja vien tie nav profesionāli investori.Papildus standarta ES garantijai 100 000 eiro apmērā uz vienu noguldītāju katrā bankā tiks aizsargāti arī daži noguldījumi,...

No 14. aprīļa līdz 22. maijam lauksaimnieki varēs pieteikties platību maksājumu saņemšanai, iesniedzot ģeotelpisko iesniegumu Lauku atbalsta dienesta (LAD) Elektroniskajā pieteikšanās sistēmā (EPS).Lai saņemtu atbalstu, lauksaimniekiem EPS jāaizpilda un jāiesniedz ģeotelpiskais iesniegums, kurā jānorāda apsaimniekotās lauksaimniecības zemes platības un pieteiktie atbalsta veidi. Elektroniskā pieteikšanās sistēma nodrošina iespēju precīzi iezīmēt laukus kartē un pievienot nepieciešamo informāciju par saimniecībā apsaimniekotajām platībām.Ja iesniegums tiks iesniegts pēc noteiktā termiņa, to vēl būs iespējams iesniegt līdz 15. jūnijam, taču šādā gadījumā tiks piemērots atbalsta samazinājums.LAD aicina lauksaimniekus izvērtēt, kuriem atbalsta veidiem plānots pieteikties, rūpīgi pārbaudīt, vai ģeotelpiskajā iesniegumā ir iekļauti visi atbilstošie atbalsta veidi, sezonas laikā ievērot dokumentu iesniegšanas termiņus un saimniekot atbilstoši noteiktajām prasībām, kā arī savlaicīgi sniegt atbildes uz LAD informācijas pieprasījumiem.Ar atbalsta veidiem un to saņemšanas nosacījumiem iespējams iepazīties LAD tīmekļvietnes sadaļā “Platību maksājumi”, savukārt informatīvais materiāls par platību un dzīvnieku maksājumiem pieejams sadaļā “Platību maksājumi → Rokasgrāmatas un veidlapas, kur sniegti detalizēti nosacījumu...

Saeima 26. aprīlī galīgajā lasījumā pieņēma Naftas produktu cenu pieauguma ierobežošanas likumu, kas paredz īslaicīgus pasākumus degvielas cenu kāpuma ietekmes mazināšanai uz tautsaimniecību un iedzīvotājiem.Grozījumus Saeimas deputāti pieņēma vienā dienā divos lasījumos. Neskatoties uz opozīcijas kritiku, izmaiņas otrajā, galīgajā lasījumā atbalstīja visi 94 uz Saeimas sēdi ieradušies deputāti. Valsts prezidents tos jau paspējis izsludināt un likums stāsies spēkā 28. martā.Likums nosaka akcīzes nodokļa pagaidu samazinājumu dīzeļdegvielai - no līdzšinējiem 467 eiro uz 396 eiro par 1000 litriem. Savukārt marķētajai dīzeļdegvielai, ko izmanto lauksaimniecībā, akcīzes nodokļa likme noteikta 21 eiro par 1000 litriem. Samazinātās likmes tiks piemērotas no 1. aprīļa līdz 30. jūnijam.Pieņemtā regulējuma mērķis ir mazināt degvielas cenu kāpuma negatīvo ietekmi uz mājsaimniecību izdevumiem, uzņēmējdarbības izmaksām un kopējo inflācijas līmeni. Degvielas cenu pieaugums būtiski ietekmē transporta, loģistikas un citu nozaru izmaksas, radot tālāku sadārdzinājuma efektu preču un pakalpojumu cenās.Likumprojekta pieņemšana saistīta ar būtisku degvielas cenu kāpumu starptautiskajos tirgos, ko izraisījuši ģeopolitiskie notikumi...

Saeima 26. martā galīgajā lasījumā atbalstīja Labklājības ministrijas sagatavotos grozījumus Sociālā uzņēmuma likumā, kas paplašina darba iespējas cilvēkiem ar invaliditāti un samazina administratīvo slogu sociālajiem uzņēmumiem.Grozījumi noteic, ka sociālie uzņēmumi, kas darbojas vismaz trīs gadus vai kurus dibinājusi sabiedriskā labuma organizācija ar pieredzi darbā ar personām ar invaliditāti, var sniegt darbiekārtošanas pakalpojumus personām ar invaliditāti bez papildu licencēšanas.Darbiekārtošanas pakalpojumus līdz šim drīkstēja sniegt tikai tie uzņēmumi, kuriem ir Nodarbinātības valsts aģentūras izsniegta licence. Tomēr sociālie uzņēmumi jau ir pakļauti Labklājības ministrijas uzraudzībai un ievēro līdzvērtīgas vai pat stingrākas prasības nekā komersanti. Līdz ar to dubultā uzraudzība radīja lieku administratīvo slogu gan sociālajiem uzņēmumiem, gan arī valsts pārvaldei, iepriekš pauda likumprojekta autori no Labklājības ministrijas. Grozījumi arī paredz, kas ociālais uzņēmums, nepiemērojot Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma 12. panta pirmo daļu, ir tiesīgs neiekļaut taksācijas perioda ar uzņēmumu ienākuma nodokli apliekamajā bāzē ziedojumus sabiedriskā labuma organizācijai tādiem mērķiem, kuri atbilst sociālā uzņēmuma statūtos noteiktajiem...

Finanšu ministrija (FM) konstatējusi, ka Valsts kancelejas Atlīdzību uzskaites sistēmas (AUS) sniegtie dati būtiski atšķiras no Valsts kases publiski pieejamajiem oficiālajiem datiem par faktiski izmaksāto atlīdzību publiskajā pārvaldē. AUS pastāv nepilnības, kas saistītas ar datu kvalitāti vai specifiskiem apstākļiem, kā rezultātā aprēķinos var būt izmantoti nepilnīgi dati.FM ir konstatējusi vairākos miljonos eiro mērāmas neatbilstības datos par ministrijas resoru, kas ir novedušas pie būtiski kļūdainiem un sabiedrību maldinošiem secinājumiem. Par faktiski izmaksātajām piemaksām par stratēģisko mērķu īstenošanu FM ir apkopojusi un salīdzinājusi datus ar Valsts kases “Horizon” sistēmā pieejamo informāciju. Šie dati skaidri parāda faktiskās izmaksas un to dinamiku.Dati liecina, ka piemaksu par nozīmīgu ieguldījumu institūcijas stratēģisko mērķu sasniegšanā apjoms 2025. gadā, salīdzinot ar 2024. gadu, ir samazinājies nevis pieaudzis, kā tas norādīts Valsts kancelejas datos. Proti, 2024. gadā izmaksāti nepilni septiņi miljoni eiro, savukārt 2025. gadā apjoms samazinājies par 1,5 miljoniem eiro jeb 21,6%, sasniedzot aptuveni 5,5 miljonus eiro. Savukārt publiskajā telpā...

Satversmes tiesa atzina par Satversmei neatbilstošu regulējumu par zemesgrāmatā nostiprinātu nomas tiesību dzēšanu uz nekustamo īpašumu, kas kā bezīpašnieka lieta piekritis valstij pēc kooperatīvās sabiedrības vienkāršotās likvidācijas. Spriedumā lietā Nr. 2025-13-01. tiesa secināja, ka kooperatīvās sabiedrības vienkāršotās likvidācijas gadījumā likumdevējs nav līdzsvarojis sabiedrības un nomnieka intereses tā, lai tiktu sasniegts pēc iespējas taisnīgs rezultāts. Nekustamā īpašuma atgriešana civiltiesiskajā apgrozībā nodrošināma atbilstoši taisnīguma principam, tāpēc nedrīkst pastāvēt situācija, ka nomniekiem nav iespējams efektīvi aizsargāt savas tiesības.Lieta ierosināta pēc Senāta pieteikuma. Pieteikuma iesniedzēja izskatīšanā ir civillieta, kurā pastāv strīds par zemesgrāmatā ierakstītu nomas tiesību dzēšanu uz nekustamo īpašumu. Šis nekustamais īpašums kā bezīpašnieka lieta piekritis valstij pēc saimnieciski neaktīvas garāžu īpašnieku kooperatīvās sabiedrības izslēgšanas no Uzņēmumu reģistra žurnāla bez likvidācijas. Saskaņā ar apstrīdēto normu nostiprinot valstij īpašuma tiesības zemesgrāmatā, ieraksti par minētajiem nomas līgumiem ir jādzēš.Apstrīdētā norma attiecas uz plašu tiesisko situāciju loku. Tāpēc Satversmes tiesa precizēja izskatāmās lietas robežas un apstrīdētās normas atbilstību...

Ekonomikas ministrijā (EM) notika Cilvēkkapitāla attīstības padomes (CAP) sēde, kurā pārrunāja uzņēmēju organizāciju identificētos problēmjautājumus, kas sekmētu uzņēmumu straujāku izaugsmi un risinātu darba tirgus izaicinājumus, tostarp darbaspēka piesaisti no ārvalstīm.Neefektīvs darbaspēka piesaistes processUzņēmēji sēdē uzsvēra, ka stabilai attīstībai nepieciešami vismaz 900 000 strādājošo, taču faktiski to ir ap 870 000. Darbaspēka trūkumu, īpaši Rīgas reģionā, arvien biežāk kompensē ar trešo valstu darbiniekiem, sevišķi ražošanas un eksporta nozarēs. Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) norādīja, ka pašreizējais darbaspēka piesaistes process ir neefektīvs, ir izstrādāts normatīvais regulējums, bet praksē tas nestrādā pietiekami efektīvi.EM atzīmē, ka darbaspēka trūkums būtiski ietekmē ekonomikas attīstību un uzņēmumu konkurētspēju. Diskusijā ar LDDK, Ārlietu ministriju, Iekšlietu ministriju, Labklājības ministriju (LM), konsulārā dienesta un Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS) pārstāvjiem tika uzsvērta procesa sakārtošanas un vienkāršošanas nepieciešamība, vienlaikus saglabājot stingrus kontroles mehānismus.Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA) informēja, ka sadarbība ar darba devējiem ir uzlabojusies un 10% uzņēmumu saņem atteikumu piesaistīt darbinieku no ārvalstīm....

Latvijas iedzīvotāju noguldījumu apjoms krājobligācijās ir sasniedzis augstāko līmeni - 400 miljonus eiro, informē Valsts kase. Kopš pagājušā gada novembra vietnē www.krajobligacijas.lv Latvijas iedzīvotājiem ir pieejamas krājobligācijas ar dzēšanas termiņu 3 mēneši, kas strauji kļuva populāras, nostiprinot savu pozīciju kopējā krājobligāciju termiņu piedāvājuma - 6 un 12 mēneši, 2, 3, 5, 7 un 10 gadi - klāstā.Nepilnu piecu mēnešu laikā iedzīvotāju ieguldījumu apjoms jaunajās 3 mēnešu krājobligācijās sasniedza 35 milj. eiro un ieguldītāju skaits šobrīd pārsniedz 1300. Joprojām populāras ir arī 6 un 12 mēnešu krājobligācijas, taču ieguldītāji, kas vēlas saņemt ar nodokļiem neapliekamu fiksētu ienākumu ilgtermiņā, izvēlas garāka termiņa krājobligācijas ar augstākām procentu likmēm. Aptuveni divas trešdaļas no dzēstā krājobligāciju apjoma tiek ieguldītas atkārtoti, izmantojot arī vietnē pieejamu automātiskas pārguldīšanas iespēju. Iedzīvotāju ieinteresētība par noguldījumu piedāvājumu krājobligācijās vērojama dažādās vecuma grupās – šā brīža vidējais krājobligāciju investors ir vecumā no 35 līdz 55 gadiem, savukārt, trešdaļa no krājobligācijām pieder investoram vecuma...

Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) no 2026. gada 1. aprīļa automātiski pārrēķinās vecuma, 1. un 2. grupas invaliditātes, kā arī izdienas pensijas (izņemot iestāžu izdienas pensijas) tiem pensiju saņēmējiem, kuri pēc pensijas piešķiršanas vai iepriekšējā pārrēķina ir turpinājuši strādāt un:kopš pensijas piešķiršanas vai iepriekšējā pārrēķina ir pagājuši vismaz 12 mēneši, unšajā periodā vismaz vienā mēnesī ir veiktas sociālās apdrošināšanas iemaksas.Lēmumu par automātisko pensijas pārrēķinu VSAA nosūtīs uz e-adresi, ja tāda ir aktivizēta. To varēs apskatīt arī e-pakalpojumā “VSAA informācija un pakalpojumi” sadaļā “Pieteiktie pakalpojumi” vai saņemt klātienē jebkurā VSAA nodaļā.Ja 2026. gada 1. aprīlī kopš pēdējā pensijas pārrēķina vai pensijas piešķiršanas vēl nebūs pagājuši 12 mēneši, pensiju pārrēķinās nākamajā gadā – no 2027. gada 1. aprīļa.Personai ir iespēja izvēlēties citu automātiskā pensijas pārrēķina mēnesi, iesniedzot VSAA iesniegumu automātiskā pensijas pārrēķina datuma maiņai. Iesniegumu var iesniegt:elektroniski, parakstot to ar drošu elektronisko parakstu un nosūtot to uz VSAA e-adresi, e-pastu [email protected] vai jebkuras nodaļas...

Valdība 24. martā atbalstīja Finanšu ministrijas (FM) sagatavoto fiskāli neitrālo likumprojektu par akcīzes nodokļa samazināšanu dīzeļdegvielai par aptuveni 15%, lai mazinātu straujā degvielas cenu kāpuma ietekmi uz tautsaimniecību un iedzīvotājiem.Pēc FM aprēķiniem, tas varētu samazināt degvielas cenu par apmēram 8,6 centiem litrā, ieskaitot pievienotās vērtības nodokli.Atbilstoši FM priekšlikumam akcīzes nodokļa likmi dīzeļdegvielai samazinās no 467 eiro līdz 396 eiro par 1000 litriem.Tāpat valdība atbalstīja akcīzes nodokļa samazināšanu marķētajai dīzeļdegvielai lauksaimniekiem. Akcīzes nodokļa likme tiks samazināta no 70 eiro līdz 21 eiro par 1000 litriem.Pēc FM aprēķiniem, tas varētu samazināt marķētās dīzeļdegvielas cenu par aptuveni 5,9 centiem litrā, ieskaitot pievienotās vērtības nodokli.Plānots, ka abos gadījumos - gan dīzeļdegvielai, gan marķētajai dīzeļdegvielai, ko izmanto lauksaimniecībā, samazinātā akcīzes nodokļa likme būs spēkā no 2026. gada 1. aprīļa līdz 30. jūnijam.Prese konferencē pēc valdības sēdes finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV) skaidroja, ka šobrīd, pateicoties degvielas cenas kāpumam, valsts nodokļu veidā gūst papildu ienākumus mēnesī 6,7 miljonu...

Senāta Administratīvo lietu departamenta 24.01.2025. rīcības sēdēs lēmums lietā Nr. A420144024, SKA–305/20252023. gada oktobra beigās sociālajos tīklos (tostarp YouTube un Facebook) tika publicēts videoieraksts krievu valodā, kurā pieteicēja, pozicionējot sevi kā Latvijas policijas amatpersonu ar 20 gadu darba stāžu, pauda sašutumu un bažas par bērnu nolaupīšanām Eiropā, minēja statistikas datus un izklāstīja ieteikumus šādu noziedzīgu nodarījumu novēršanai.Video tika sadalīts vairākos īsos sižetos un guva plašu izplatību, sasniedzot ievērojamu skatījumu, komentāru un dalīšanās reižu skaitu. Par videoierakstu tika publicēti raksti medijos (Re:Baltica, lsm.lv), kuros tika analizēts pieteicējas sniegtais saturs, tostarp apšaubīta statistikas interpretācija un norādīts uz sazvērestības teoriju elementiem. Sociālajos tīklos lietotāju reakcija bija neviennozīmīga — daļa izteica atbalstu, daļa kritizēja saturu, savukārt daļa akcentēja faktu, ka informāciju izplata policijas amatpersona.2023. gada 6. novembrī Valsts policijā tika saņemta žurnālistikas centra Re:Baltica pārstāvja vēstule par sociālajos medijos izplatīto video. Tika uzsākta faktu pārbaude un disciplinārlietas izmeklēšana, kuras gaitā tika izvērtēti videoieraksti un to izplatība,...

Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija otrdien nolēma nevirzīt Saeimā otrajā lasījumā grozījumus Tūrisma likumā, ar kuriem plānots precizēt terminus "tūrists", "tūrisms" un "darījumu tūrisms", kā arī paplašināt tūristu mītņu definīciju.Saeimas komisijā 24. martā, opozīcijas partiju deputātiem balsojot "pret" un "atturos", grozījumi netika atbalstīti.Tāpat grozījumus nevirzīs tālāk izskatīšanai Saeimā. Tādējādi grozījumi patlaban paliek izskatīšanā komisijā līdz tālākam lēmumam.Likumā iecerēts paplašināt tūristu mītņu definīciju, iekļaujot tajā arī īstermiņa īres vietas, piemēram, dzīvokļus, vasarnīcas vai mājiņas, kuras piedāvā "Airbnb", "Booking.com", "ss.com" vai līdzīgās platformās. Turpmāk šīs īres mītnes tiktu uzskatītas par daļu no oficiālā tūrisma izmitināšanas pakalpojumu sektora.Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas (LVRA) prezidents Andris Kalniņš (ZZS) sēdē pauda, ka asociācija atbalsta ierosinātos grozījumus, jo, paplašinot tūristu mītņu definīciju, būtu iespējams iegūt pilnīgākus datus, kā arī tas nebūtu būtisks papildu slogs - iesniegt atskaites.Tūrisma likumā plānots precizēt lietotos terminus, lai tie atbilstu mūsdienu tūrisma nozares reālajai situācijai un starptautiskajai praksei. Tiks precizēta...

Uzņēmuma darbības efektivitāte un finanšu pārskatu precizitāte lielā mērā balstās uz to, cik sakārtota un pārdomāta ir iekšējā resursu kontrole. Kā izvēlēties un praktiski ieviest piemērotāko krājumu uzskaites modeli, lai nodrošinātu ne tikai atbilstību likumdošanai, bet arī sniegtu patiesu un skaidru priekšstatu par uzņēmuma mantisko stāvokli? Šis jautājums kļūst īpaši aktuāls, kad uzņēmums sāk straujāk augt vai paplašina savu darbības profilu, jo izvēlētā metodika tieši ietekmē grāmatvedības programmas izvēli, ikdienas darba procesu organizāciju un pat iekšējo finanšu atskaišu saturu un to sagatavošanas biežumu.Viena no galvenajām izvēlēm, kas jāizdara vadībai, ir starp nepārtrauktās un periodiskās inventarizācijas metodēm. Ja uzņēmuma krājumu atlikumi ir apjomīgi un to pārvaldībā ir iesaistītas vairākas materiāli atbildīgās personas vai dažādas struktūrvienības, vispiemērotākā ir nepārtrauktās inventarizācijas metode. Tās galvenā priekšrocība ir stingra un tūlītēja kontrole: katrs krājumu kustības gadījums tiek reģistrēts nekavējoties, pamatojoties uz attaisnojuma dokumentiem, tādēļ jebkurā brīdī krājumu atlikumiem noliktavas uzskaitē un finanšu uzskaitē būtu precīzi jāsakrīt. Šāda...

Prasītāja 27.12.2023. cēla prasību pret savu bijušo darba devēju — novada pašvaldību.Senāta Civillietu departamenta 15.10.2025. spriedums lietā C73250824, SKC–511/2025.Prasībā sākotnēji tika lūgts:uzlikt pašvaldībai pienākumu precizēt darba tiesisko attiecību izbeigšanas rīkojumā norādīto darba stāžu un izmaksāt korektu galīgo aprēķinu, tostarp kompensāciju par neizmantoto atvaļinājumu;piedzīt morālā kaitējuma atlīdzību 3600 eiro apmērā;uzlikt pienākumu sniegt atbildi uz prasītājas iesniegumiem par korekta galīgā aprēķina veikšanu.Morālā kaitējuma prasījums tika pamatots ar diviem apstākļiem:darba devējas ilgstošu bezdarbību, aptuveni divu gadu garumā nesniedzot atbildes uz prasītājas iesniegumiem par gala aprēķina precizēšanu;saraksti ar pašvaldības domes priekšsēdētāju viņa privātajā Facebook kontā, kurā uz prasītājas publisku jautājumu par iesniegumu ignorēšanu domes priekšsēdētājs atbildējis ar frāzi «labāk ejiet uz tiesu skaidrā, nesaņematies». Tiesvedības laikā atbildētāja izdeva rīkojumu par grozījumiem iepriekšējā rīkojumā, nosakot, ka prasītājai izmaksājams atlaišanas pabalsts četru mēnešu vidējās izpeļņas apmērā. Uz šī rīkojuma pamata prasītājai papildus izmaksāti 113,14 eiro (bruto — 146,93 eiro).Pēc minētās summas izmaksas prasītāja precizēja prasību:atteicās no prasījuma par...