VISI RAKSTI

Labklājības ministrija starpinstitūciju saskaņošanai līdz 5. augustam nodevusi grozījumu projektu Ministru kabineta 2010. gada 5. oktobra noteikumos Nr. 951 "Kārtība, kādā Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra reģistrē valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas un apmainās ar Valsts ieņēmumu dienestu ar ziņām par šīm iemaksām un pārmaksāto iedzīvotāju ienākuma nodokli". Grozījumi noteikumos bija nepieciešami, lai precizētu kārtību, kādā Valsts ieņēmumu dienests (VID) sniedz Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrai (VSAA) ziņas par valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksām (VSAOI): laika periodam līdz 2020. gada 31. decembrim - attiecībā uz vienotā nodokļu konta ieviešanu un mikrouzņēmumu nodokļa (MUN) deklarācijas precizēšanu; laika periodam līdz 2021. gada 30. jūnijam - attiecībā uz ienākuma no intelektuālā īpašuma saņēmējiem (autoriem), kā arī tiek precizēta minētā ziņu apmaiņas kārtība pēc minētajiem laika periodiem. Rosinātie grozījumi, piemēram, paredz, ka VID sniedz informāciju par pašnodarbināto ienākumu no intelektuālā īpašuma un lauksaimnieciskās ražošanas ienākuma, ko pašnodarbinātais veic 10% apmērā vienu reizi gadā. Tāpat VID sniedz informāciju par...

Starpinstitūciju saskaņošanai līdz 8. augustam nodots Ekonomikas ministrijas izstrādātais noteikumu "Pārtikas preču cenu iesniegšanas noteikumi cenu izsekojamībai un monitoringam" projekts. Noteikumi izstrādāti atbilstoši Patērētāju tiesību aizsardzības likuma 19.2 panta piektajai daļai, kura paredz deleģējumu ministru kabinetam noteikt: iesniedzamo informāciju Centrālajai statistikas pārvaldei (CSP) patēriņa cenu salīdzināšanai un pārtikas preču cenu monitoringam, kā arī informācijas aprites, pieprasīšanas, nodošanas un uzglabāšanas kārtību un pamata pārtikas preču sarakstā (pārtikas preču grozā) iekļaujamās preču grupas un preces, ietverot šajā sarakstā pieejamos un bieži patērētos produktus, kas nepieciešami ikdienas uzturvielu uzņemšanai. Atbilstoši Eurostat datiem, Latvijas iedzīvotājiem cenu slogs pārtikai ir viens no augstākajiem Eiropas Savienībā (ES). Pārtikas cenu līmenis Latvijā ir par 6% augstāks nekā vidēji ES, savukārt ienākumi – 60% no ES vidējā rādītāja, teikts noteikumu projekta anotācijā. Pārtikas preču cenas Latvijā pēdējo gadu laikā pārsniedza vairāku augsto ienākumu valstu līmeni, piemēram, Beļģijas, Vācijas, Itālijas, Spānijas, Nīderlandes cenu līmeni. Veicinās konkurenci starp tirgotājiem Lai veicinātu...

Finanšu nozares asociācija (FNA) sadarbībā ar Valsts valodas centru (VVC) sagatavojusi praktiskas vadlīnijas bankām " FINANŠU PAKALPOJUMI VALSTS VALODĀ" saistībā ar Kredītiestāžu likumā noteiktajām prasībām par valsts valodas lietojumu finanšu pakalpojumu sniegšanā. Ko atļauj regulējums? Šī gada 11. jūlijā stājās spēkā grozījumi Kredītiestāžu likumā, kas paredz klientu tiesības saņemt visus finanšu pakalpojumus latviešu valodā. Tas attiecas gan uz ikdienas pakalpojumiem, līgumiem un noteikumiem, gan informācijas pieejamību digitālajās platformās, tostarp mobilajās lietotnēs, klientu apkalpošanu filiālēs, kā arī zvanu centros un citos saziņas kanālos. Vienlaikus regulējums nosaka iespēju klientam un kredītiestādei vienoties par citas Eiropas Savienības (ES) vai kandidātvalsts oficiālās valodas lietošanu, ja abām pusēm tas ir pieņemami un banka ir spējīga to nodrošināt. Savukārt trešo valstu valodas, piemēram, krievu valoda, bankām nebūs noteikta kā izvēles iespēja, un to lietošana pieļaujama tikai individuālā saziņā (saruna, telefona zvans, bet ne dokumenti, mājaslapas, bilingvāli bukleti), ja banka to spēj nodrošināt. Vienlaikus Ukrainas civiliedzīvotāju apkalpošanas gadījumā oficiālajos...

No šā gada 1. augusta spēkā stājušsies grozījumi Alkoholisko dzērienu aprites likumā, kas noteiks būtiskus ierobežojumus alkoholisko dzērienu reklāmai. Ierobežojumu mērķis - mazināt alkoholisko dzērienu patēriņu un ierobežot reklāmas ietekmi uz pircējiem. Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) ir sagatavojis informatīvu materiālu par PTAC kompetencē esošajām tēmām. Materiālā ietvertas arī atbildes uz biežāk uzdotajiem jautājumiem, kas tiks papildinātas un aktualizētas. Galvenās izmaiņas Cenu un atlaižu reklāma būs atļauta tikai ražotāja telpās Alkoholisko dzērienu cenu un atlaižu reklāmu turpmāk drīkstēs izvietot tikai ražotāja tirdzniecības vietās (piemēram, vīna darītavās, alus brūžos). Visās citās mazumtirdzniecības vietās – veikalos, internetā un mobilajās lietotnēs – cenu un atlaižu reklāma būs aizliegta. Jāņem vērā, ka, piemēram, informāciju par alkoholisko dzērienu cenām un atlaidēm tīmekļvietnēs un tiešsaistē drīkst izvietot tikai interneta veikalos pie konkrētā alkoholiskā dzēriena pirms tā iegādes, izpildot patērētāja informēšanas pienākumu pirms preces iegādes. Aizliegti tirdzniecības veicināšanas pasākumi Veikalos un interneta veikalos aizliegts organizēt...

Iedzīvotāju īpatsvars, kuri ir pakļauti materiālai un sociālai nenodrošinātībai, katru gadu samazinājās, līdz 2024. gadā materiālā nenodrošinātība ir sasniegusi zemāko rādītāju pēdējo 10 gadu laikā – no visiem iedzīvotājiem kopā 5,3% bija dziļi materiāli un sociāli nenodrošināti (2015. gadā – 15,4%), nabadzības riskam pakļauto iedzīvotāju vidū attiecīgi 15,3% (2015. gadā – 38,3%), secināts Labklājības ministrijas sagatavotajā informatīvajā ziņojumā "Par Plāna minimālo ienākumu atbalsta sistēmas pilnveidošanai 2022.- 2024. gadam izpildi". Ziņojums līdz 8. augustam nodots starpinstitūciju saskaņošanai un to vēl skatīs valdībā. Kopš minimālo ienākumu reformas ieviešanas sākuma 2021. gadā iedzīvotāju ar minimāliem ienākumiem situācija ir uzlabojusies, gan palielinoties ienākumiem, gan uzlabojoties materiālajai situācijai. Pašreizējā minimālo ienākumu atbalsta sistēma ir uzskatāma par taisnīgu, sociāli atbildīgu un ilgtspējīgu sistēmu, kas nodrošina regulāru minimālo ienākumu pieaugumu līdztekus pārējās sabiedrības ienākumu palielinājumam, norāda ministrija. Minimālie ienākumi pieauguši par 66 eiro Minimālo ienākumu līmenis kopš 2021. gada ir katru gadu palielinājies,...

Eiropas Savienībā (ES) tiks ieviesta ieceļošanas/izceļošanas sistēma (IIS), kas ir progresīva tehnoloģiska sistēma un kas digitāli reģistrēs to trešo valstu valstspiederīgo ieceļošanu un izceļošanu, kuri īstermiņa uzturēšanās nolūkā ceļo uz 29 Eiropas valstīm, tostarp Šengenas asociētajām valstīm. Ar to tiks iegūti biometriskie dati, piemēram, pirkstu nospiedumi, sejas attēls un cita ceļošanas informācija, pakāpeniski aizstājot pašreizējo pasu spiedogu iespiešanas sistēmu. IIS modernizēs un uzlabos ES ārējo robežu pārvaldību. Tā sniegs uzticamus datus par robežšķērsošanu, sistemātiski atklās personas, kas pārsniedz atļauto uzturēšanās termiņu, kā arī dokumentu un identitātes viltošanas gadījumus. Tādējādi IIS palīdzēs novērst neatbilstīgu migrāciju un aizsargāt Eiropas pilsoņu drošību. Turklāt, palielinoties automatizēto robežpārbaužu izmantošanai, ceļošana kļūs raitāka un drošāka visiem. Jaunā sistēma atbilst visaugstākajiem datu un privātuma aizsardzības standartiem, nodrošinot ceļotāju personas datu aizsardzību un drošību. No 12. oktobra dalībvalstis sāks ieviest IIS pakāpeniski sešu mēnešu laikā. Robežkontroles iestādes pakāpeniski reģistrēs datus par trešo valstu valstspiederīgajiem, kuri šķērso robežas. Šā laikposma...

Finanšu ministrija ir sagatavojusi un nodevusi saskaņošanai ar iesaistītajām institūcijām grozījumus Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likumā. Grozījumu mērķis ir stiprināt noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas sistēmu, uzlabot finanšu izlūkošanas un uzraudzības efektivitāti, kā arī mazināt kriptoaktīvu un valūtas tirdzniecības sabiedrību darījumu sektoros pastāvošos riskus. Lai mazinātu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas riskus valūtu tirdzniecības darījumos, plānots paredzēt, ka valūtu tirdzniecības sabiedrībām būs iespēja noteikt zemāku klienta izpētes darījuma slieksni par pašreiz spēkā esošo 1500 eiro robežu. Šis slieksnis tiks noteikts, balstoties uz valūtas tirdzniecības sabiedrības darbības risku novērtējumu. Attiecīgā pieeja ļaus elastīgāk reaģēt uz riskiem, īstenojot uz risku balstītu pieeju klientu izpētē. Grozījumi paredz arī stingrākas prasības kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējiem, kuriem būs jāieceļ atbildīgie darbinieki gan augstākajā vadības līmenī, gan iekšējās kontroles struktūrvienībās. Tādējādi tiks mazināti un pārvaldīti kriptoaktīvu pakalpojumu sektoram piemītošie paaugstinātie riski. Vienlaikus tiks precizēts veids, kādā valsts un pašvaldību iestādes sniegs Finanšu izlūkošanas...

Ja piespiedu piedziņa tiek vērsta uz hipotēku, kas nodibināta uz patērētāju ģimenes mājokli, patērētājiem noteiktos apstākļos jābūt iespējai apstrīdēt tās īpašumtiesību nodošanas trešai personai likumību. To paredz patērētāju aizsardzība un prasība par efektīvu tiesību aizsardzību tiesā. Īpaši tas ir gadījumā, ja patērētājiem bija liegta iespēja tiesā panākt piedziņas apturēšanu vai atzīšanu par spēkā neesošu, jo līgumā, uz kuru balstīta minētā piedziņa, ir negodīgs noteikums. Turklāt pircējs īpašumtiesību nodošanas brīdī bija informēts par šādu tiesvedību un bija jau apstiprinoši netieši pierādījumi par līguma noteikuma iespējamo negodīgumu. Eiropas Savienības Tiesā (EST) nonāca Slovākijas apgabaltiesā skatīta lieta, kurā sabiedrība, kas ārpustiesas izsolē iegādājās ģimenes mājokli, ir cēlusi prasību par nekustamā īpašuma bijušo īpašnieku izlikšanu no mājokļa. Bijušajiem īpašniekiem bija piešķirts ar šo mājokli nodrošināts hipotekārais aizdevums. Viņi apgalvoja, ka ir pārkāptas viņu kā patērētāju tiesības, un atteicās pamest mājokli. Slovākijas tiesa vaicāja EST, vai ES direktīva par negodīgiem noteikumiem patērētāju līgumos1 ir piemērojama šādā tiesvedībā....

Izmantojot dažādus komunikācijas kanālus, krāpnieki no Latvijas iedzīvotājiem šogad izmānījuši ap 10 miljoniem eiro, liecina Valsts policijas (VP) apkopotā informācija. Pieaugot ar krāpšanu saistītiem zaudējumiem, ir VP ir uzsākusi sociālo kampaņu “____ veids, kā pazaudēt naudu!”, kuras mērķis ir stiprināt iedzīvotāju zināšanas un noturību, tādējādi samazinot reģistrēto krāpšanu gadījumu skaitu, kuros iedzīvotājiem radīti zaudējumi. Kampaņa balstās uz humoru par absurdām situācijām, vienlaikus parādot arī emocionālo pusi par cietušā zaudējumiem. Krāpnieki izmanto dažādas taktikas Kampaņas nosaukumā ietvertais tukšums – “____ veids, kā pazaudēt naudu!” – nav nejaušs. Ikviens tiek aicināts aizpildīt šo vietu ar reāliem, bieži vien neticamiem, bet diemžēl patiesiem piemēriem, kas raksturo, kā cilvēki nonākuši krāpnieku lamatās. Dažos gadījumos krāpnieki lūguši cilvēkiem sabojāt savas ierīces – ievietot tās ledusskapī vai iegremdēt ūdenī –, lai liegtu iespēju pārtraukt savienojumu vai ziņot par notikušo. Šī gada pirmajā pusgadā policijā reģistrēti 3493 krāpniecības gadījumi, kas ir par 1533 gadījumiem vairāk salīdzinājumā...

Gadījumos, kad vēlaties atrast vai sazināties ar radu, senu draugu, paziņu vai citu personu, kura adresi esat pazaudējis, aizmirsis vai nezināt, Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (PMLP) piedāvā izmantot maksas pakalpojumu - vēstules vai ziņas pārsūtīšanu meklējamai personai. Taču jāņem vērā, ka normatīvo aktu regulējums fizisko personu datu aizsardzības jomā aizliedz PMLP izpaust ziņas no Fizisko personu reģistra par citu personu, ja meklējamā persona tam nav devusi savu piekrišanu. Pakalpojuma ietvaros PMLP nosūtīs jūsu sagatavotu vēstuli meklējamam adresātam ierakstīta pasta sūtījuma veidā uz personas deklarēto, reģistrēto vai ārvalstī norādīto dzīvesvietas adresi, par kuru ziņas ir iekļautas Fizisko personu reģistrā. PMLP rakstveidā informēs par vēstules nosūtīšanas datumu, kā arī par to, ja gadījumā vēstule PMLP tiks atgriezta kā nesaņemts sūtījums. Gadījumā, ja meklējamai personai būs aktivizēts oficiālās elektroniskās adreses konts, tad pārsūtāmo vēstuli būs iespēja pārsūtīt elektroniski, uz personas oficiālo elektronisko adresi. Kā iespējams pieprasīt pakalpojumu? Lai pieteiktu pakalpojumu...

Kultūras ministrija (KM) turpina informatīvo kampaņu "Atrastā Latvija", kuras laikā sabiedrība aicināta no jauna iepazīt 73 atjaunotos un jaunuzceltos kultūras un dabas mantojuma objektus visā Latvijā astoņos dažādos maršrutos. Kampaņas laikā tīmekļvietnē atrastalatvija.lv iespējams uzzināt par 73 objektiem, kas dažādos Latvijas reģionos atjaunoti vai izbūvēti kopš 2017. gada ar KM piesaistītā Eiropas Savienības (ES) fondu līdzfinansējumu. Tīmekļvietnē atrodama informācija par investīcijām konkrētajos objektos, kā arī praktiska informācija par to apmeklējumu. Kampaņā izveidoti kopumā astoņi kultūras mantojuma ceļi, aptverot visu valsts teritoriju. Ceļi ved pa nozīmīgiem vēsturiskiem un kultūras punktiem - muižām, pilīm, parkiem, baznīcām, muzejiem un dabas takām. Piemēram, Baltijas ceļa tūrisma maršrutā ietverti 11 objekti Vidzemē un Zemgalē. To vidū ir Āraišu ezerpils, Bauskas un Cēsu pilis, savukārt Brīvības ceļā izcelti piejūras objekti Kurzemē, no Bernātiem līdz Liepājai. Vidzemes ceļš iepazīstina ar kultūras un izglītības tradīciju attīstību, bet Daugavas ceļā uzsvars likts uz seno ūdensceļu nozīmi, īpaši izceļot Kokneses pili. Jēkaba...

Latvijas Republikas Senāta Administratīvo lietu departamenta 2025. gada 30. maija lēmums lietā Nr. 670002625, SKA‑570/2025, attiecas uz personas strīdu ar Valsts ieņēmumu dienestu (VID) saistībā ar rezidenta statusa noteikšanu nodokļu piemērošanai. Senāts lēma, ka VID tikai klasificē nodokļu maksātāju kā rezidentu vai nerezidentu, bet tas neietekmē nodokļu maksātāja tiesisko stāvokli un nerada tiesiskas sekas, tāpēc tas nav administratīvais akts, ko var pārsūdzē. Situācijas apraksts Pieteicējs vērsās VID ar lūgumu mainīt rezidenta statusu un atzīt, ka pieteicējs ir ārvalsts nodokļu maksātājs jeb nerezidents. VID atteica atzīt, ka pieteicējs ir nerezidents. Arī ar VID ģenerāldirektora lēmumu noraidīts pieteicēja lūgums par nerezidenta statusa piemērošanu. Lēmumā norādīts, ka to var pārsūdzēt administratīvā procesa kārtībā. Pieteicējs vērsās Administratīvajā rajona tiesā un lūdza noteikt viņam Latvijas nerezidenta statusu nodokļu normatīvo aktu piemērošanai. Ar Administratīvās rajona tiesas tiesneša lēmumu pieteikumu atteikts pieņemt, pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 191. panta...

Labklājības ministrija sagatavojusi grozījumus Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likumā, kas 22. jūlijā akceptēti valdības sēdē un par kuriem vēl būs jālemj Saeimā. Ar grozījumiem lānots noteikt vienlīdzīgus nosacījumus bezdarbnieka statusa iegūšanai un saglabāšanai darba ņēmējiem un pašnodarbinātām personām. Turpmāk pašnodarbinātajiem tāpat kā darba ņēmējiem bezdarbnieka statusu piešķirs un saglabās, ja netiek gūti ar valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas apliekamie ienākumi, izņemot, ja cilvēks ienākumus ir guvis par darba izpildes periodu pirms bezdarbnieka statusa iegūšanas. Paredzēts arī precizēt īslaicīgas nodarbinātības iespējas, saglabājot bezdarbnieka statusu. Bezdarbniekiem būs iespēja strādāt līdz 60 dienām bezdarbnieka statusa laikā bez reižu ierobežojuma, savukārt pašnodarbinātajiem, ievērojot ienākumu deklarēšanas prasības, – 2 mēneši. Savukārt bezdarbnieka statuss netiek pakļauts izmaiņām, tas joprojām ir svarīgs, lai saņemtu Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) pilnu pakalpojumu grozu (pārkvalifikācija, subsidētās darba vietas u.c.) un saņemtu bezdarbnieka pabalstu, ja veiktas iemaksas un atbilst kritērijiem. Lasiet arī: Bezdarbniekiem ļaus vairākkārt iesaistīties pagaidu darbos Vai ir nozīme...

Patentu valdē 2025. gada pirmajā pusgadā fiksēts vidēji 8% pieaugums nacionālās procedūras kārtībā pieteikto preču zīmju un dizainparaugu pieteikumiem, kā arī preču zīmju starptautisko reģistrāciju attiecinājumiem uz Latviju, salīdzinot ar 2024. gadu. Vienlaikus par 15% sarukuši starptautisko dizainparaugu reģistrāciju attiecinājumi uz Latviju. Ja 2024. gadā pirmajos sešos mēnešos pieteikti 613 nacionālās procedūras preču zīmju pieteikumi, šajā gadā tie bija 674. Starptautisko preču zīmju reģistrāciju attiecinājumi uz Latviju pirmajā pusgadā bija 407, kas ir par septiņiem vairāk nekā gadu iepriekš. Dizainparaugu jomā nacionālās procedūras pieteikumu skaits šī gada pirmajos sešos mēnešos bija 19, kas ir par diviem vairāk nekā pērn, bet starptautisko dizainparaugu reģistrāciju attiecinājumi uz Latviju - 11. Patentu valdē šī gada pirmajos sešos mēnešos ir saņemti 63 nacionālo patentu pieteikumi, kas ir par aptuveni 30% vairāk nekā pērn tajā pašā laika posmā, kad tika saņemti 42 patentu pieteikumi. No Latvijas augstskolām saņemti desmit pieteikumi, mazie un vidējie uzņēmumi (MVU) iesnieguši 19...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) pagājušajā gadā atjauninājis specializētu Izraēlas kompānijas Cellebrite programmatūru cīņai ar ēnu ekonomiku. Šādi digitāli risinājumi izmantoti jau 2020. gadā, un, ņemot vērā tehnoloģiju straujo attīstību, bija nepieciešams atjaunināt arī VID izmantotās tehnoloģijas. Vienlaikus VID uzsver, ka dienests darbības nodrošināšanā neizmanto tā sauktās spiegu programmatūras, kas uzlauž un izseko iedzīvotāju viedierīces. VID uzsver, ka sociālajos tīklos izskanējušo informācija ir maldinoša un veicina nepamatotu satraukumu sabiedrībā. VID skaidro, ka mūsdienu ekonomikā arvien lielāka daļa finanšu darījumu norisinās digitālajā vidē - izmantojot viedtālruņus, internetbanku, e-komercijas platformas, kriptovalūtas un mākoņpakalpojumus. Arī informācijas aprite kļūst aizvien decentralizētāka un šifrētāka. Tādēļ, lai nodrošinātu VID spēju atklāt izvairīšanos no nodokļu nomaksas un cīnītos ar ēnu ekonomiku, ir būtiski izmantot atbilstošus un efektīvus digitālos risinājumus. Šim nolūkam VID ir iegādājies specializētu programmatūru, kas ļauj analizēt finanšu informāciju un elektroniskos ierakstus, kā arī atbilstošos kontroles procesos veikt datu apkopošanu un sakarību izpēti. Dati tiek apstrādāti tikai kontroles...