JAUNUMI

Kā noteikt periodu, par kuru pienākas ikgadējais apmaksātais atvaļinājums, ja darbinieks izmantoja bezalgas atvaļinājumu (vai bērna kopšanas atvaļinājumu) un pēc tam atsāka darba attiecības? Atbilde Darba likuma 152. pantā noteikti darba attiecību periodi, kurus darba devējam ir pienākums ņemt vērā, piešķirot ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu. Savukārt minētā panta otrajā daļā ir uzskaitītas divas situācijas, kuras "nepelna" tiesības uz apmaksāto atvaļinājumu, un tie ir: bērna kopšanas atvaļinājuma laiks un atvaļinājuma periods, kad darbinieks izmantoja atvaļinājumu bez darba samaksas saglabāšanas. Turklāt otram periodam noteikts precizējums: nepienākas tiesību uzkrāšana uz apmaksāto atvaļinājumu tādam bezalgas atvaļinājumam, kas ir ilgāks par četrām nedēļām viena gada laikā. To var saprast kā atļauju uzskatīt četras nedēļas kā tādas, kas tomēr "pelna" tiesības uz apmaksāto atvaļinājumu. Pārējo bezalgas atvaļinājuma daļu neņem vērā, nosakot darbinieka personīgo gadu, par kuru ikgadējais atvaļinājums tiks apmaksāts. Piemērs Atvaļinājums bez darba samaksas saglabāšanas Darbinieka personīgais gads sākās 20xx. gada 21. martā. Ik gadu ir izmantots ikgadējais...

Turpmāk Rīgā ielu tirdzniecību varēs veikt arī no mehāniskajiem transportlīdzekļiem un tirdzniecībai aprīkotiem velosipēdiem. Šādu kārtību paredz 17. septembrī akceptētie grozījumi Rīgas domes saistošajos noteikumos “Par kārtību, kādā tiek saskaņota un organizēta ielu tirdzniecība”. Kā norādīts Rīgas domes paziņojumā, saistībā ar epidemioloģisko situāciju un starptautiski noteiktajiem pārvietošanās ierobežojumiem ir ļoti būtiski samazinājusies iedzīvotāju un tūristu plūsma pilsētā, kas tiešā veidā ietekmē tādas nozares jomas kā ēdināšanas un tirdzniecības biznesu. Domājot par nepieciešamajiem uzņēmēju atbalsta pasākumiem, vienlaikus tika pievērsta uzmanība arī moderno tehnoloģiju attīstības tendencēm, ko jau vairākus gadus iespējams novērot tirdzniecības sektorā. Ņemot vērā minēto, tika izstrādāti pašvaldības saistošo noteikumu grozījumi, paredzot turpmāk atļaut veikt tirdzniecību arī no tirdzniecībai paredzētām piekabēm, mehāniskiem transportlīdzekļiem un tirdzniecībai aprīkotiem velosipēdiem. Lai nepasliktinātu pilsētvides vizuālo uztveri, veicot tirdzniecību Rīgas vēsturiskajā centrā un aizsargājamās apbūves teritorijās, tirgotājiem gan būs jāievēro arī daži nosacījumi - ielu tirdzniecības aprīkojumā nedrīkstēs izmantot spilgtus toņus (ieteicams klusināts vai monohroms kolorīts) un...

2020. gada 1. janvārī stājās spēkā grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā, kas nosaka jaunu nodokļa piemērošanas kārtību preču piegādēm uz noliktavu citā dalībvalstī (call–off stock). Preču piegāde uz noliktavu (turpmāk arī — jaunais režīms) nozīmē situāciju, kad preču transportēšanas brīdī uz citu dalībvalsti piegādātājs jau zina tā preču pircēja identitāti, kuram šīs preces tiks piegādātas vēlākā posmā pēc tam, kad tās ievestas galamērķa dalībvalstī. Minētajam preču pircējam ir tiesības pašam izņemt preces no noliktavas, proti, ir noslēgts tā saucamais call–off stock līgums. Normatīvais regulējums preču piegādēm uz noliktavu (call–off stock) citā dalībvalstī Jaunais režīms paredz — ja nodokļa maksātājs preces, kas ir tā saimnieciskās darbības aktīvu daļa, pārvieto uz citu dalībvalsti, veicot preču piegādi uz noliktavu (call–off stock), šo pārvietošanu neuzskata par preču piegādi par atlīdzību. Pievienotās vērtības nodokļa likums Likuma pants Skaidrojums 8.1 pants Definīcija Par preču piegādi Eiropas Savienības teritorijā par atlīdzību uzskata kustamas lietas — iekšzemes nodokļa maksātāja saimnieciskajā...

Jau iepriekš esam informējuši, ka Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija 16. septembrī galīgajā lasījumā skatīja un atbalstīja likumprojektu "Grozījumi likumā "Par nodokļiem un nodevām"", kas paredz vairākas izmaiņas nodokļu maksātājiem, tostarp, ka iesniegumus Valsts ieņēmumu dienestam (VID) nodokļu administrēšanas jautājumos varēs iesniegt tikai, izmantojot elektroniskās deklarēšanas sistēmu (EDS). Plānots, ka jebkurš iesniegums, kurā ietverts VID kompetencē esošs lūgums, sūdzība, jautājums vai priekšlikums, kā arī gada ienākumu deklarācija, būs jāiesniedz tikai elektroniski. Šis nosacījums neattieksies uz fiziskām personām, kuras neveic saimniecisko darbību, un šie iedzīvotāji nodokļu deklarācijas vai informatīvās deklarācijas tāpat kā līdz šim varēs iesniegt elektroniska vai papīra dokumenta veidā. Atšķirībā no sākotnējā priekšlikuma pāriet uz elektronisko saziņu jau no nākamā gada, pēc likumprojekta apspriešanas lemts, ka minētās izmaiņas stātos spēkā no 2022. gada 1. janvāra, un tas paredzēts, lai personas, kas nav EDS lietotājas, varētu apgūt iemaņas darbam ar elektronisko sistēmu. VID varētu veikt izglītojošus pasākumus un informēt iedzīvotājus par...

Latvijas Nacionālais kultūras centrs aicina pieteikties naudas līdzekļu atmaksai, kas komisijas maksas veidā (7,37% no biļešu cenas) tika ieturēti no XXVI Vispārējo latviešu Dziesmu un XVI Deju svētku pasākumu elektronisko biļešu pircējiem 2018. gadā. Komisijas maksas atlīdzināšanai iespējams pieteikties šogad līdz 10. decembrim. Biļešu pircēji ir aicināti lejuplādēt un aizpildīt šeit pieejamo IESNIEGUMA VEIDLAPU. Iesniegumā jānorāda kontakttālrunis un/vai e-pasta adrese, bankas norēķinu konts un cita pieprasītā informācija. Nepieciešams arī bankas maksājuma uzdevums, kas apliecina veikto naudas iemaksu par biļešu iegādi interneta portālā “Biļešu paradīze”. Ja atmaksas saņemšanai piesakās pilnvarotā persona, kas nav veikusi maksājumu, ir jāpievieno pilnvara. Dokumentus iesniedz LNKC (adrese: Pils laukums 4, Rīga, LV-1365) ērtākajā veidā – personīgi birojā darba dienās no plkst. 8.30 līdz 17.00, pasta sūtījuma veidā vai elektroniski, nosūtot ar drošu elektronisko parakstu parakstītu iesniegumu uz e-pasta adresi: [email protected]. Tāpat biļešu pircēji aicināti izmantot iespēju iesniegt dokumentus valsts pārvaldes pakalpojumu portāla “Latvija.lv” sadaļā “Iesniegums iestādei” (lūdzam skatīt...

Lasītāju ērtībām visu mūsu izdevniecības izdoto žurnālu arhīvu, kā arī jaunāko numuru e-žurnālus esam apkopojuši vienuviet – portālā Bilance PLZ. Tiem var piekļūt attiecīgo drukāto žurnālu abonenti un BILANCES ZELTA KOMPLEKTA īpašnieki. ABONĒT ŽURNĀLUS VAR ŠEIT! E-ŽURNĀLUS skatīt šeit!

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija šonedēļ pirms 3. lasījuma turpina skatīt likumprojektu “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām””. Priekšlikumi 3. lasījumam bija jāsagatavo jau uz 19. martu, taču Covid-19 krīzes dēļ likumprojekts "iestrēga" un nu atkal Saeimas deputāti ķērušies pie tā vētīšanas. Viens no diskutablākajiem priekšlikumiem likuma izmaiņām saistīts ar rosinājumu publiskot Valsts ieņēmumu dienesta (VID) pieņemtos lēmumus attiecībā uz tiem nodokļu maksātājiem, kuri pieļāvuši būtiskākajiem nodokļu un muitas jomas normatīvo aktu pārkāpumus. Ar šādu rīcību VID cer veicināt nodokļu maksātāju godīgu konkurenci un labprātīgu nodokļu (nodevu) saistību izpildi. Kā norādīts likumprojekta anotācijā, patlaban VID pieņem 117 dažādus lēmumu veidus. Par sabiedrībai nozīmīgiem VID atzinis vairākus lēmumus, ar kuriem konstatēti juridisko personu nodokļu un muitas jomas normatīvo aktu pārkāpumi. Finanšu ministrs Jānis Reirs 3. lasījumam rosina iekļaut likumā "Par nodokļiem un nodevām" 18. panta pirmās daļas 33. punktu šādā redakcijā: "lai veicinātu komercdarbības vides drošību, godīgu konkurenci un labprātīgu nodokļu (nodevu)...

Latvijas Republikā institūcijām dokumentu un arhīvu pārvaldība tiek stingri reglamentēta. Savukārt Latvijā privātām organizācijām valda samērā liela brīvība dokumentu izveidē, apritē un to saglabāšanā. Privātām organizācijām arhīva pārvaldība netiek kontrolēta, izņemot tos dokumentus, kuriem ir arhīviska vērtība (piemēram, personāla dokumenti). Dokumentu pārvaldība organizācijā Institūcija — ikviena institūcija vai privātpersona, kurai ar ārēju normatīvo aktu vai publisko tiesību līgumu noteiktas valsts varas pilnvaras (tai skaitā Valsts prezidents, Saeima, Ministru kabinets, Valsts kontrole, tiesībsargs, Latvijas Banka, pašvaldība un cita atvasināta publisko tiesību juridiskā persona, tiešās vai pastarpinātās pārvaldes iestāde, Centrālā zemes komisija, Centrālā vēlēšanu komisija, prokuratūra, tiesa, notārs, tiesu izpildītājs), kapitālsabiedrība, kurā publiskai personai pieder kapitāla daļas vai akcijas, vienas vai vairāku publisku personu kapitālsabiedrības izšķirošajā ietekmē esoša kapitālsabiedrība, kā arī biedrība vai nodibinājums, kurā publiska persona ir biedrs vai dibinātājs, lietu nomenklatūra ir kā obligātais priekšnosacījums dokumentu pārvaldībā. Tāpēc viena no aktualitātēm privātās organizācijās ir dokumentu arhivēšana un dokumentu glabāšanas termiņi, jo institūcijām...

Valdības sēdē 15. septembrī Ministru kabinets, ņemot vērā epidemiologu norādes un jaunāko pētījumu datus, lēma saīsināt pašizolācijas periodu pēc iebraukšanas no ārvalstīm uz 10 dienām līdzšinējo 14 dienu vietā. Ar grozījumiem Ministru kabineta noteikumos Nr. 360 Covid-19 infekcijas ierobežošanai, valdība ir radījusi iespēju iedzīvotājiem ātrāk atgriezties savās ikdienas gaitās pēc ierašanās Latvijā no valstīm, kurās Covid-19 izplatības līmenis rada nopietnu sabiedrības apdraudējumu. Grozījumi neattiecas uz tiem gadījumiem, kad jāievēro mājas karantīna – tās periods joprojām saglabājas 14 dienas. Papildus drošībai ārstniecības personas, sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūciju darbinieki, izglītības iestāžu un bērnu dārzu darbinieki, kuriem ikdienā ir cieši kontakti attiecīgi ar pacientiem, klientiem un bērniem, pēc izbraukšanas no tā dēvētās "sarkanās valsts" pašizolāciju varēs ievērot tikai desmit dienas, ja astotajā dienā būs veikuši Covid-19 testu un tas būs negatīvs. Ja darbinieks testu neveic, pašizolācija jāievēro 14 dienas. Ministru kabinetā apstiprinātie grozījumi stāsies spēkā no 17. septembra un attieksies arī uz cilvēkiem,...

Pēdējā pusotra gada laikā vidējais izskatīšanas termiņš civillietām pirmajā tiesu instancē samazinājies par gandrīz 20% jeb no 9,3 uz 7,7 mēnešiem, bet krimināllietās samazinājies par 15% jeb no 6,4 uz 5,4 mēnešiem. Salīdzinot ar 2015. gadu, vidējais ilgums civillietām samazinājies gandrīz par trešdaļu, atklāj tieslietu ministrs Jānis Bordāns. Viņš arī uzsver, ka jāturpina darbs gan pie lietu izskatīšanas kvalitātes uzlabošanas, gan iemeslu neitralizēšanas attiecībā uz tām krimināllietām, kas velkas gadiem. Vidējie izskatīšanas ilgumi turpina samazināties arī otrās instances tiesās. Pēdējā pusotra gada laikā apelācijas kārtībā izskatīto krimināllietu vidējie termiņi samazinājušies par 10%, bet piecu gadu griezumā – par 25% un šobrīd ir 3,3 mēneši. Civillietu vidējais izskatīšanas ilgums, salīdzinot ar 2018. gadu, palicis nemainīgs (4,2 mēneši), taču tas tik un tā ir vismaz par diviem mēnešiem īsāks, nekā tas bija 2015. gadā (samazinājies par gandrīz 40%). Vienlaikus Tieslietu ministrija atzīmē, ka COVID-19 krīzes ietekmi uz krimināllietu izskatīšanas vidējiem termiņiem varēs redzēt šī...

Aizsardzības ministrija izsludinājusi grantu projektu konkursu militāra vai divējāda lietojuma produktu attīstības atbalstam 2020. gadā, kurā paredzēts piešķirt atbalstu ar aizsardzības nozari saistītu produktu projektu īstenošanai. Projektu pieteikumi jāiesniedz līdz 9. oktobrim plkst. 17.00. Konkursā var pieteikties Latvijas Republikā reģistrēti komersanti. Grantu projektu programmas mērķis ir paaugstināt Latvijas aizsardzības un drošības jomas komersantu konkurētspēju, eksportspēju un inovāciju spējas, kā arī sadarbību ar pētniecības institūcijām militāru vai divējādas pielietojamības produktu un tehnoloģiju izstrādē. Kopējais pieejamais Aizsardzības ministrijas līdzfinansējums šī uzsaukuma projektu īstenošanai de minimis atbalsta ietvaros ir 400 000 eiro, kas ir tikpat, cik iepriekšējos divos uzsaukumos kopā. Viens granta projekts var saņemt līdz 200 000 eiro. Iesniegtie projekti tiks vērtēti pēc šādiem kritērijiem: produkta pielietojamība aizsardzības un drošības nozarē, komersanta vispārējā spēja attīstīt projektu, produkta novitāte, tehnoloģiskā ietilpība, pētniecības organizāciju iesaiste, kā arī starptautiskā konkurētspēja un ekonomiskā ietekme uz komersanta turpmāko komercdarbību. Aizsardzības ministrija, pamatojoties uz iesniegumu vērtēšanas komisijas ieteikumiem, atbalstītā granta...

Pēc klienta identifikācijas, patiesā labuma guvēja noskaidrošanas un sankciju sarakstu pārbaudīšanas nākamais etaps klienta pārbaudē ir darījuma attiecību un gadījuma rakstura darījuma mērķa un paredzamās būtības noskaidrošana. Par to, kā tas darāms, informē Mg. oec. Jeļena Marjasova, RS ONE Consultingvaldes locekle, Finanšu nozares asociācijas sertificēta speciāliste. Šīs pārbaudes ietvaros jānoskaidro, kādus pakalpojumus klients plāno izmantot. "Ir svarīgi saprast, kāpēc klientam ir vajadzīgs konkrēts pakalpojums. Piemēram, ja tā ir grāmatvedības kārtošana - tā ir likuma prasība, bet, ja tās ir nodokļu vai finanšu konsultācijas, jāsaprot, kādi ir komerciālie vai personiskie apsvērumi šāda pakalpojuma nepieciešamībai," skaidro J. Marjasova. Vēl šajā pārbaudes etapā jānoskaidro, kāda ir klienta saimnieciskā darbība, kuras ietvaros tas izmantos attiecīgos pakalpojumus. "Te jāņem vērā, ka jānoskaidro faktiskā darbība, nevis tikai tā, kas ir norādīts kā darbības veids pēc NACE klasifikatora. Jābūt izpratnei par klienta faktisko saimniecisko darbību, kuras ietvaros tas izmantos mūsu pakalpojumus," piekodina eksperte. Tāpat jānoskaidro, kāds ir plānotais darījumu...

Kāda dabas resursu nodokļa (DRN) likme piemērojama ļoti vieglajiem plastmasas maisiņiem, kuru 1gab. svars nepārsniedz 15 mikronus? Atbilde DRN likme ir 4,80 eiro par vienu kilogramu. Vai 4,80 eiro tāpat kā vieglajiem maisiņiem? Atbilde Jā, tāda pati, tikai, lūdzu, izvērtējiet: vai šie maisiņi tiek lietoti pircēja ērtības dēļ, vai tajos safasēta prece noliktavā? Pamatojums Saskaņā ar Dabas resursu nodokļa likuma 4. pantu "Ar nodokli apliekamie objekti un nodokļa likmes" piektajā daļā noteikto: Plastmasas iepirkumu maisiņiem, ko patērētājam ērtības vai reklāmas noformējuma dēļ tirgotājs nodrošina preču vai ražojumu tirdzniecības vietās, neatkarīgi no tā, vai par šiem maisiņiem tiek iekasēta atsevišķa samaksa, piemēro nodokļa likmi, kas noteikta šā likuma 24. pantā. Šajā daļā minētajiem plastmasas maisiņiem, kas izgatavoti no bioplastmasas, piemēro nodokļa likmi, kas noteikta šā likuma 7. pielikumā. Ja preces tiek realizētas plastmasas maisiņos, kuros tirgotājs tās safasējis un iepakojis pirms novietošanas tirdzniecības vietā, šiem plastmasas maisiņiem piemēro nodokļa likmi, kas noteikta šā...

Aptuveni pirms nedēļas Ministru kabinets atbalstīja priekšlikumu no 2021. gada veikt izmaiņas nodokļos ar mērķi veicināt iedzīvotāju sociālo aizsardzību. Tostarp paredzēts ieviest minimālo valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu un par vienu procentpunktu plānots samazināt sociālās iemaksas. Šāda mētāšanās ar 1% uz priekšu un atpakaļ liecina par ļoti nenopietnu attieksmi. Vēlos arī dalīties pārdomās par to, vai un kā minimālā sociālā iemaksa 170 eiro apmērā tiks ieturēta no pusslodzē strādājošajiem, kuri, iespējams, nesaņem minimālo algu. "Mētāšanās" nodokļu jomā visu padara vēl sarežģītāku Samazinot sociālās iemaksas par vienu procentpunktu, esam nonākuši tur, kur bijām iepriekš - laika periodā no 2014. gada līdz 2017. gadam, kad kopējā sociālo iemaksu standartlikme bija 34,09%. Tālāk seko trīs gadu periods ar likmi 35,09% un ar nākamo gadu atkal 34,09%. Finanšu ministrs gan ir norādījis, ka tas uzlabos mūsu uzņēmēju konkurētspēju, tomēr, manuprāt, biežās nodokļu...

Valdības pārstāvji un Ārvalstu investoru padomes Latvijā (FICIL) 11. septembrī vienojās par prioritārajām jomām valstī, kur nepieciešami uzlabojumi, lai investīciju vide Latvijā kļūtu konkurētspējīgāka. Investori norādīja uz sabiedrības veselības aprūpes sistēmas sakārtošanu, nodokļu politikas stabilitāti, tiesiskuma stiprināšanu un plašāku digitālo risinājumu izmantošanu Latvijā. Valdība īsteno vairākas reformas - sākot ar tā dēvēto finanšu sektora “kapitālo remontu”, administratīvi teritoriālo reformu, kas paver iespējas turpmākiem uzlabojumiem arī izglītības sistēmā un veselības aprūpē. Tāpat strādājam pie uzlabojumiem nodokļu sistēmā. Ārvalstu investoru padome Latvijā, tāpat kā vietējo uzņēmēju organizācijas, ir nozīmīgs valdības sadarbības partneris, tikšanās laikā uzsvēra ministru prezidents Krišjānis Kariņš. “Jūtamies uzklausīti un augsti novērtējam valdības darbu pēdējā gada laikā, veicot ilgi gaidītās reformas augstākās izglītības jomā un teritoriālo reformu, kā arī par savlaicīgo reakciju Covid-19 krīzes laikā, ierobežojot vīrusa izplatību un tādējādi būtiski samazinot ekonomiskā krituma apmērus. Tomēr straujais reformu temps ir jāturpina, pielāgojoties turpmākajiem notikumu attīstībai Latvijā un pasaulē, kā arī risinot jau...