JAUNUMI

Šā gada pirmajos deviņos mēnešos konsolidētā kopbudžeta ieņēmumi bija par 22,7 miljoniem eiro jeb 0,3% mazāki nekā 2019. gada attiecīgajā periodā, veidojot 8 418,4 miljonus eiro, ziņo Finanšu ministrija. Kopbudžeta ieņēmumi samazinājušies zemāku nodokļu ieņēmumu dēļ, COVID-19 pandēmijai ietekmējot ekonomisko situāciju Latvijā un pasaulē. Savukārt kopbudžeta izdevumi, salīdzinot ar 2019. gada janvāri-septembri, pieauga par 669 miljoniem eiro jeb 8,4% un veido 8 588,6 miljonus eiro. Izdevumu pieaugumu noteica gan budžetā jau šim gadam plānotie papildu izdevumi tādiem mērķiem kā pensijām un citiem sociālajiem pabalstiem, atalgojuma celšanai veselības nozarei un citiem sektoriem, gan arī COVID-19 seku mazināšanai valdības apstiprinātie atbalsta pasākumi tautsaimniecībai. Tādējādi kopbudžetā deviņos mēnešos veidojies 170,1 miljona eiro deficīts, un situācija būtiski atšķiras no 2019. gada, kad kopbudžetā attiecīgajā periodā bija 521,6 miljonu eiro pārpalikums. Darbaspēka nodokļu samazinājums šogad bijis mazāks nekā patēriņa nodokļiem, kas skaidrojams ar to, ka uzņēmumi darbinieku atbrīvošanu, arī algu samazināšanu nereti uzskata par pēdējo līdzekli grūtību...

(LTRK) ir vērsusies pie Labklājības ministrijas ar aicinājumu izstrādāt un pie Ministru kabineta ar aicinājumu atbalstīt grozījumus likumā “Par maternitātes un slimības apdrošināšanu”, paredzot, ka valsts apmaksā darba nespējas lapu pilnā apmērā, lai mazinātu vīrusa iespējamo izplatību un saslimšanas riskus. Ņemot vērā pēdējā laikā konstatēto saslimšanas gadījumu skaitu un to, ka darba kolektīvi ir vieta, kur bieži notiek inficēšanās, LTRK ieskatā šāds atbalsta mehānisms ir nepieciešams arī šobrīd. Iepriekš noteiktās ārkārtas situācijas laikā pieņemtais regulējums darba nespējas lapu apmaksai būtiski veicināja vīrusa zemāku izplatību, kā arī bija viens no atbalsta mehānismiem, kas uzņēmumiem palīdzēja ar vīrusu izraisīto ekonomisko seku mazināšanā. LTRK valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš:” Slimības lapas uzņēmumiem ir augsta izmaksu pozīcija, tādēļ valsts komepensētas darba nespējas lapas vismaz daļēji risinātu uzņēmēju izmaksu jautājumus, kas saistīti ar personu neatrašanos darbā vīrusa izplatības ierobežošanai.” Vienlaikus LTRK atkārtoti vērš uzmanību uz darba spēka nodokļu Latvijā nekonkrētspēju starp Baltijas valstīm. Attiecībā par darba nespējas...

No piektdienas, 30. oktobra, noteikti stingrāki pulcēšanās ierobežojumi gan privātos, gan publiskos pasākumos. To paredz Ministru kabineta 2020. gada 27. oktobra noteikumi Nr. 647 "Grozījumi Ministru kabineta 2020. gada 9. jūnija noteikumos Nr. 360 "Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai” Veselības ministrija uzsver, ka patlaban galvenais mērķis ir stabilizēt situāciju, novēršot strauju Covid-19 izplatību. Tāpēc privātos pasākumos gan iekštelpās, gan ārpus telpām drīkstēs vienkopus pulcēties ne vairāk kā 10 cilvēki. Savukārt publiskos pasākumos kopā drīkstēs būt ne vairāk kā 300 cilvēki (gan iekštelpās, gan ārpus telpām). Turklāt tāpat kā līdz šim publiskās vietās iekštelpās, tai skaitā īrētās telpās, pasākumos cilvēkiem ir jābūt fiksētās, personalizētās sēdvietās un jāvalkā sejas maska. Valdība arī lēma līdz 13. novembrim pagarināt attālinātās mācības bērniem no 7. klases, kā arī turpināt noteiktos piesardzības pasākumus interešu izglītībā un amatiermākslas kolektīvu darbībā. Tāpat pieņemts lēmums līdz gada beigām augstskolās studijas īstenot attālināti. Ievērojot piesardzības pasākumus, klātienē augstskolās var noritēt...

Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) 27. oktobrī pievienojusies hartai par noguldījumu garantiju un ieguldītāju aizsardzības sistēmu ilgtspēju (EFDI Sustainability Charter). Tādējādi FKTK apņemas stiprināt labas korporatīvās pārvaldības praksi Noguldījumu garantiju fonda (NGF) darbībā. NGF darbojas, pamatojoties uz Noguldījumu garantiju likumu. NGF izveidots, lai nodrošinātu atlīdzības izmaksu par noguldījumiem, kas veikti pie noguldījumu garantiju sistēmas dalībnieka, bet kļuvuši nepieejami. Saskaņā ar Noguldījumu garantiju likumu noguldītājam tiek nodrošināta atlīdzības izmaksa par visu veidu noguldījumiem visās valūtās līdz 100 000 eiro katrā bankā vai krājaizdevu sabiedrībā. Plašāka informācija par NGF ir pieejama FKTK tīmekļvietnē. Eiropas Noguldījumu apdrošinātāju foruma (EFDI) Ģenerālajā asamblejā 24. septembrī tika pieņemta harta par noguldījumu garantiju un ieguldītāju aizsardzības sistēmu ilgtspēju. Hartas mērķis ir radīt vienotu izpratni par ētikas, korporatīvās pārvaldības, dabas resursu taupības un korektas personu datu izmantošanas principu ievērošanu noguldījumu garantiju un ieguldītāju aizsardzības sistēmu pārvaldībā. FKTK pievienošanās hartai ir labas gribas apliecinājums tam, ka NGF pārvaldītājs apņemas fonda...

Sākot ar 2021.gadu, nodokļa maksātājs elektroenerģijas nodokļa deklarāciju iesniedz Valsts ieņēmumu dienestā līdz 20.datumam pēc attiecīgā taksācijas perioda beigām, bet aprēķināto nodokli iemaksā vienotajā nodokļu kontā līdz 23.datumam. Elektroenerģijas nodokļa (turpmāk – nodoklis) apmērs atkarīgs no patērētās elektroenerģijas apjoma, un tas ir fiksēts attiecībā pret vienu megavatstundu, informē Valsts ieņēmumu dienests metodiskajā materiālā par elektroenerģijas nodokļa deklarācijas aizpildīšanas kārtību. Aizpildot deklarāciju, tajā summas norāda euro un elektroenerģijas daudzumu – megavatstundās ar precizitāti divas zīmes aiz komata. 1.piemērs Ja elektroenerģijas ražošanas mēnesī ir patērēts neliels elektroenerģijas daudzums – 0,002, tad deklarācijā ir jānorāda elektroenerģijas daudzums 0,00. Savukārt, ja daudzums ir 0,005, deklarācijā elektroenerģijas daudzums ir jānorāda 0,01. Nodokļa likme elektroenerģijai ir 1,01 euro par megavatstundu. Nodokļa likmi elektroenerģijai, ko piegādā personām ielu apgaismošanas pakalpojumu sniegšanai, aprēķina pēc likmes 0,00 europar megavatstundu. Deklarācija ir jāaizpilda un jāiesniedz arī par taksācijas periodu, kurā aprēķinātais nodoklis jeb valsts budžetā iemaksājamā nodokļa summa ir 0,00 euro. Deklarācijas...

Otrdien, 27. oktobrī, Ministru kabineta (MK) sēdē ir izskatīti grozījumi Publisko iepirkumu likumā (PIL) un ar to saistītie grozījumi likumā par nodokļiem un nodevām. To mērķis ir pilnveidot esošos kandidātu un pretendentu izslēgšanas iemeslus, lai dotu pasūtītājiem plašākas iespējas izslēgt no iepirkumiem negodprātīgus piegādātājus. Tāpat paredzēts paplašināt sabiedrības piekļuvi informācijai par noslēgto līgumu faktisko izpildi. Lai sasniegtu izvirzīto mērķi, tiek precizēta nodokļu pārbaudes kārtība, likumā par nodokļiem un nodevām, nosakot, kādās situācijās būtu uzskatāms, ka kandidātam vai pretendentam ir neizpildītas saistības nodokļu jomā. Tāpat tiek paplašināta pasūtītāja iespēja izslēgt kandidātu vai pretendentu: ja tas ar citiem piegādātājiem ir vienojies, un šādas vienošanās ir vērstas uz konkurences kavēšanu, ierobežošanu vai deformēšanu konkrētajā iepirkuma procedūrā; pārkāpis Latvijas vai Eiropas Savienības normatīvo aktu vides, sociālo vai darba tiesību jomā, koplīgumu vai ģenerālvienošanos noteikumus, vai starptautiskās konvencijas; savā profesionālajā darbībā pieļāvis būtiskus pārkāpumus, kā dēļ ir pamatoti apšaubāma tā godprātība atbilstoši izpildīt līgumu; mēģinājis prettiesiski ietekmēt...

Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas deputāti otrdien, 27.oktobrī, pirmajā lasījumā atbalstīja Negodīgas tirdzniecības prakses aizlieguma likuma projektu. Tā mērķis ir ierobežot negodīgu tirdzniecības praksi visā lauksaimniecības un pārtikas preču piegādes ķēdē, kā arī nepārtikas preču mazumtirgotāju ietekmes izmantošanu pret piegādātājiem. Līdz ar jauno regulējumu paredzēts ieviest arī virkni Eiropas Savienības (ES) prasību. Likumprojekts aizstās pašlaik spēkā esošo regulējumu, kas paredz aizliegumu mazumtirgotājiem piemērot virkni prasību preču piegādātājiem, norādīja komisijas priekšsēdētājs Ralfs Nemiro, akcentējot, ka arī turpmāk preču iepircējs nevarēs ļaunprātīgi izmantot tirgus varu attiecībā pret piegādātājiem. Vienlaikus preču piegādātājiem būs nodrošināts arī minimālais aizsardzības līmenis pret negodīgu tirdzniecības praksi visā ES. Negodīgas tirdzniecības prakses veidi pārtikas piegādes ķēdē tiek iedalīti vairākās grupās: praksē, ko aizliegts piemērot, un praksē, kas ir atļauta tikai ar konkrētiem nosacījumiem. Lai nodrošinātu augstāku aizsardzības līmeni un apkarotu negodīgu tirdzniecību, Latvija ir izvēlējusies noteikt vairākas stingrākas ES prasības, tostarp saistībā ar lauksaimniecības un pārtikas preču...

Valdība 27. oktobrī izskatījusi grozījumus Ministru kabineta 2001.gada 30.aprīļa noteikumos Nr.178 “Kārtība, kādā piemērojami starptautiskajos līgumos par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu noteiktie nodokļu atvieglojumi”. Ar grozījumiem tiek mainīts termiņš, kādā maksājumu saņēmējam jāiesniedz ienākuma izmaksātājam rezidenta apliecība - iesniegums nodokļu atvieglojumu piemērošanai vai noteikumu 9.1 punktā paredzētos dokumentus (atvieglojumu apliecība). Ja līdz šim bija paredzēts, ka tas jāiesniedz līdz dienai, kad iesniedzama uzņēmumu ienākuma nodokļa deklarācija par pārskata periodu vai iedzīvotāju gada ienākumu deklarācija, tad turpmāk būs noteikts, ka atvieglojumu apliecība jāiesniedz ne vēlāk kā taksācijas gada pārskata iesniegšanas brīdī. Tāpat ar grozījumiem ir precizēts termiņš attiecībā uz tiem ienākuma izmaksātājiem, kuri saskaņā ar Latvijas normatīvajiem aktiem (izņemot fiziskās personas) gada pārskatus nesniedz - noteikts, ka šādiem ienākuma izmaksātājiem maksājuma saņēmējs atvieglojuma apliecību iesniedz ne vēlāk kā četrus mēnešus pēc pārskata gada beigām. Grozījumi paredz, ka ienākuma izmaksātājs turpmāk atvieglojuma apliecību varēs iesniegt Valsts ieņēmumu dienestam ne vairs...

Apmēram pirms gada stājās spēkā normatīvais regulējums, kas ļāva noteiktus pārtikas preču veidus izplatīt pēc derīguma termiņa beigām (MK 18.06.2019. noteikumi Nr. 261 "Prasības pārtikas izplatīšanai pēc minimālā derīguma termiņa beigām"). Šis regulējums deva iespēju ziedot un tai pašā laikā noteica ierobežojumu, ka pārtiku pēc minimālā derīguma termiņa beigām var ziedot tikai biedrībām, nodibinājumiem un reliģiskajām organizācijām un to iestādēm, kas nodarbojas ar labdarību. Noteiktais laika periods ir pagājis, un Zemkopības ministrija vērsās ar iniciatīvu normatīvajā regulējumā iestrādāt, ka pārtiku varētu ziedot arī tieši galapatērētājam, tā veicinot vēl vairāk pārtikas pārpalikumu pārdali un samazinot tās nonākšanu atkritumos. Zemkopības ministrijas iniciatīva ir rezultējusies, un, sākot ar šī gada 18. augustu, pārtiku drīkst ziedot arī tieši galapatērētājam. Šo kārtību nosaka Ministru kabineta 2020. gada 11. augusta noteikumi Nr. 514 "Prasības pārtikas izplatīšanai pēc minimālā derīguma termiņa beigām" (turpmāk — MK noteikumi). Stājoties spēkā šiem MK noteikumiem, spēku ir zaudējuši Ministru kabineta 2019. gada 18....

Labklājības ministrija (LM) plāno nākamgad būtiski palielināt birokrātisko slogu pašvaldībām un paredzēt jaunu funkciju par nodokļu nomaksas kontroli sociālajiem dienestiem, kas nav samērīga un pilnvērtīgi īstenojama, informē Latvijas Pašvaldību savienība (LPS), aicinot rast citu efektīvu risinājumu nodokļu sistēmas sakārtošanā. LM rosina izmaiņas likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu", kas paredz, ka gadījumos, kad pašnodarbinātajam vai mikrouzņēmuma nodokļa maksātājam mēneša ienākumi būs mazāki par valstī noteikto minimālo algu, minimālā obligāto sociālās apdrošināšanas iemaksa nebūs jāveic, taču vienlaikus ar grozījumu likumā tiek paredzēta jauna funkcija pašvaldību sociālajiem dienestiem, kas pēc būtības ir nodokļu nomaksas kontrole - individuāls darbs ar ekonomiski aktīvu iedzīvotāju, proti, pašnodarbināto un mikrouzņēmuma nodokļa maksātāju, kura ienākumi ir zemāki par valstī noteikto minimālo algu jeb 500 eiro no nākamā gada. Tas nozīmē, ka minētajam nodokļu maksātājam vismaz reizi ceturksnī būs jāvēršas pašvaldības sociālajā dienestā, lai pierādītu, ka ienākumi ir zemāki nekā minimālā alga, kā arī jāskaidro iemeslus, kādēļ ienākumi ir tik zemi....

Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) atgādina, ka no 2020.gada 1.janvāra ikvienam pensiju 2.līmeņa dalībniekam, kurš vēl nav pieprasījis vecuma pensiju, tai skaitā priekšlaicīgo, ir tiesības izvēlēties, kā tiks izmantots viņa pensiju 2.līmenī uzkrātais kapitāls gadījumā, ja viņš nenodzīvos līdz vecuma pensijas piešķiršanai. Pensiju 2.līmeņa dalībniekiem ir izvēle uzkrājumu nodot mantojumā Civillikumā noteiktajā kārtībā vai pievienot citas izvēlētas personas pensiju 2.līmeņa kapitālam. Ir arī iespēja šo naudu ieskaitīt valsts pensiju speciālajā budžetā. Ja izvēlas ieskaitīt budžetā, tad iesniegums nav nepieciešams, jo VSAA to izpildīs visos gadījumos, kad nebūs personas iesnieguma. Diemžēl nereti ir gadījumi, kad pensiju 2.līmeņa dalībnieks nomirst pirms pensijas piešķiršanas, neizmantojis iespēju pensiju 2.līmeņa uzkrājumu atstāt saviem tuviniekiem. Kopš 1.janvāra miruši 3 949 pensiju 2.līmeņa dalībnieki, bet tikai nepilni 8% no viņiem bija norādījuši VSAA, kā rīkoties ar viņu uzkrāto pensijas kapitālu. Summas, ko būtu varējuši saņemt mantinieki svārstās no 22,41 eiro (minimālais uzkrātais kapitāls, ko var novēlēt) līdz pat vairākiem...

Darba devēja rīkojumi parasti tiek uztverti kā obligāti izpildāmi, taču no juridiskā viedokļa tie tādi nebūt nav - rakstisks rīkojums drīzāk uztverams tikai kā darba devēja piedāvājums, kam nepieciešama arī otras puses - darbinieka - piekrišana. Piemēram, Darba likuma 56. pants paredz, ka darba devējs ar saviem rīkojumiem darba līguma ietvaros var precizēt darbinieka darba pienākumus, kā arī, ka ar rīkojumiem var precizēt darba kārtības un darbinieka uzvedības noteikumus. Tomēr tas vēl nenozīmē, ka darbiniekam tam obligāti jāpiekrīt. "Jā, var precizēt, taču rīkojumiem ir tāds mīnuss, ka darbinieki mēdz tos izlasīt, bet apakšā uzrakstīt: "Iepazinos, bet nepiekrītu." Un, ja darbinieks nepiekrīt, darba devējs tur neko nevar darīt, jo tas ir tikai vienpusējs darba devēja rīkojums. Kamēr rīkojums nav parakstīts no darbinieka puses, apliecinot piekrišanu - tā vēl nav vienošanās," skaidro Mg.oec. Inga Pumpure, grāmatvede – ārpakalpojumu sniedzēja, konsultante grāmatvedības un nodokļu jomā, kursu un semināru lektore, Latvijas Republikas Grāmatvežu asociācijas biedrs, SIA...

Raksta sākumu skatīt Bilances 2020. gada Nr. 8 (464) un Nr. 9 (465) Veidlapa "Informācija par darbinieku prasījumiem" Darbiniekam vēl ir jāaizpilda veidlapa "Informācija par darbinieku prasījumiem", kas noteikta un ir pieejama MK noteikumu Nr. 995 1. pielikumā. Veidlapas vienu daļu aizpilda darbinieks un ar parakstu apliecina sniegtās informācijas patiesumu, bet veidlapas otru daļu aizpilda maksātnespējas procesa administrators saskaņā ar viņa rīcībā esošo informāciju, tai skaitā par pamatu ņemot maksātnespējīgā uzņēmuma grāmatvedības datus, ja tādi ir iesniegti. Veidlapas sākumā darbinieks sniedz pamatinformāciju par sevi. Šajā sadaļā ir svarīgi norādīt tādu pasta adresi, kurā darbinieks patiešām saņems tam adresētos sūtījumus. Tālrunis un elektroniskā pasta adrese ir jānorāda, lai būtu iespējams sazināties un uzdot precizējošos jautājumus, kas nepieciešami, lai pieņemtu lēmumu par līdzekļu piešķiršanu no DPGF. Protams, jānorāda arī pamatinformācija par maksātnespējīgo darba devēju — nosaukums un reģistrācijas numurs. Veidlapā detalizēti jāuzrāda informācija par darbinieka prasījumu. Šī informācija ir nepieciešama aprēķinu veikšanai un...

Finanšu ministrs Jānis Reirs un kultūras ministrs Nauris Puntulis 23. oktobrī tikšanās laikā ar dažādu radošo un esošo autoratlīdzību režīma izmantojošo profesiju un nozaru pārstāvjiem diskutēja par piedāvātajām izmaiņām nodokļu regulējumā. Sarunu rezultātā ir panākta labāka savstarpēja izpratne gan par regulējuma izmaiņu mērķiem, gan detaļām, gan nepieciešamajiem uzlabojamiem tajā. Pēc sarunām Finanšu ministrija gatavo precizēto redakciju likumā par iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) uz otro lasījumu Saeimā, saglabājot nosacīto izdevumu normu pasīvajām autoratlīdzībām līdzšinējā apmērā – 25% vai 50% (atkarībā no darbības veida) no ieņēmumiem. Savukārt, ja tiek veikta saimnieciskā darbība, par kuru autori un izpildītāji saņem atlīdzību, viņiem paredzētas tiesības pēc izvēles atskaitīt vai nu nosacītos izdevumus 25% apmērā no ieņēmumiem vai faktiskos izdevumus uz attaisnojuma dokumentu pamata (šajā gadījumā nepiemēro nosacīto izdevumu normu). “To, ka līdzšinējā kārtība, kurā radošo un ne tik radošo darbu veicēji varēja legāli strādāt atvieglotā nodokļu režīmā, nenodrošinot teju nekādas sociālās garantijas sev un pilnvērtīgi nepiedaloties valsts...

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija piektdien, 23.oktobrī, konceptuāli atbalstīja nākamā gada valsts budžeta likumprojektu, vidēja termiņa budžeta ietvara likumprojektu 2021., 2022. un 2023.gadam, kā arī ar budžetu saistītus grozījumus 28 likumos. Nākamgad konsolidētā budžeta ieņēmumi plānoti 9,58 miljardu eiro, bet izdevumi – 10,76 miljardu eiro apmērā. Pamatbudžetā ieņēmumi plānoti 6,68 miljardi eiro, bet izdevumi – 7,84 miljardi eiro. Savukārt speciālajā budžetā ieņēmumi plānoti 3,15 miljardi eiro, bet izdevumi – 3,17 miljardi eiro. Ieņēmumu samazinājums nākamgad plānots 328 miljonu, bet izdevumu palielinājums - 744 miljonu eiro apmērā, savukārt budžeta deficīts paredzēts 3,9 procentu apmērā no iekšzemes kopprodukta. Veselības nozarē finansējums piešķirts tikai algām, bet pārējām nepieciešamībām naudas aizvien nav Veselības jomā papildu 183 miljoni tiks atvēlēti iepriekš paredzētajai veselības aprūpes darbinieku darba samaksas paaugstināšanai. Tomēr Veselības ministrija informē, ka kopumā būtiskāko problēmjautājumu risināšanai veselības nozarē 2021. gadā būtu nepieciešami 476 miljoni eiro. Veselības ministrija šo summu bija iesniegusi 2021. gada budžeta projektā,...