JAUNUMI

Atgādinām, ka 22. jūnija darba dienu, kas iekrīt pirmdienā starp svētdienu, 21. jūniju, un svētku dienu, 23. jūniju, no valsts budžeta finansējamās valsts pārvaldes iestādēs, kurās noteikta piecu dienu darba nedēļa no pirmdienas līdz piektdienai, šogad ir pārcelta uz sestdienu, 13. jūniju. Jāņos attiecīgi valstī būs piecas oficiālās brīvdienas. Par to, kā aprēķināt darba samaksu par pārceltajām dienām (dažādās situācijās) ne reizi vien rakstīts portālā, skat., piemēram: Pārceltās darba dienas apmaksa Atvaļinājuma pagarināšana par svētku dienām Vai summētā darba laika gadījumā jāapmaksā svētku diena, ja darbinieks tajā nav strādājis? Cik atvaļinājuma dienu jāapmaksā, ja tā laikā iekrīt svētki? Vai par brīvdienām ir jāmaksā komandējuma nauda? Kā veicama darba apmaksa par pirmssvētku dienu? Savukārt 2021. gadā ir trīs darba dienas, kas iekrīt starp svētku dienu un nedēļas atpūtas laiku – pirmdiena, 3. maijs (iekrīt starp svētku dienu - 4.maiju, un svētdienu - 2.maiju), piektdiena, 25.jūnijs (iekrīt starp svētku dienu - 24.jūniju, un sestdienu...

Nākamgad būs jaunas PVN sistēmas izmaiņas ES Latvijā sācis cirkulēt apjomīgs PVN likuma grozījumu projekts, kas saistīts ar e–komercijas no trešajām valstīm stingrāku regulēšanu. Eiropas Komisija tikko vīrusa dēļ ierosinājusi projekta ieviešanu ES atlikt no nākamā gada sākuma uz jūliju. Tātad vēl ir laiks to pastudēt. Atgādinām, ka šis apjomīgais PVN projekts skar tādus jautājumus kā: vienas pieturas principu (visas ES PVN saistības iespējams kārtot tikai vienā no ES valstīm) ieviešana e–komercijā, pakalpojumu piegādēm patērētājiem, kā arī importam; jauna šādas deklarācijas veidlapa; tālpārdošanas (distance sales) sliekšņa atcelšana (Latvijā — EUR 35k, izņemot akcizēto preču piegādes); EUR 22 mazvērtīgo preču (bez PVN) piegādes sliekšņa atcelšana; tirdzniecības e–platformu atbildība par tirgotāju PVN saistībām, kas šajās platformās pārdod savas preces; EUR 10k sliekšņa ieviešana mikro≠uzņēmumiem attiecībā uz visiem iepriekš minētajiem noteikumiem. Izskatās, ka digitālo pakalpojumu nodoklim ES būs būt Vēl par jaunumiem Eiropā būtu vērts zināt, ka Ungārija (0,1–2,5%; no 01.05.2020., teikts, ka tikai uz...

 Aiva Vīksna, izdevniecības Lietišķās informācijas dienests biznesa attīstības vadītāja, iepazīstina ar jaunu sadaļu portālā - "BRĪVBRĪDIS". "Laikā, kad tiek pieņemti arvien jauni normatīvie akti un jums nākas tiem sekot līdzi dienu un nakti, ikvienam no mums ir vajadzīgs brīdis atelpai. Tādēļ esam sagatavojuši jums jaunu portāla sadaļu - "Brīvbrīdis". Tas ir brīdis, kad paņemt tējas vai kafijas krūzi, padomāt, ieklausīties, ko saka citi, rast idejas un jaunus risinājumus, lai pēc tam ar pavisam svaigu skatījumu atkal pievērstos normatīvajiem aktiem," rosina Aiva Vīksna. Jaunajā portāla sadaļā būs rodami dažādi padomi (piemēram, kā tikt galā ar stresu), kā arī izklaides saturs - stāsti par ceļojumiem, jautras anekdotes u.tml. Ja arī Jums ir ko ārpus ikdienas darba pienākumiem pavēstīt portāla lasītāju auditorijai - vai raksta, vai video formātā, sūtiet ziņu uz e-pastu: [email protected].

Tuvojoties vasarai, mūsu domas parasti koncentrējas uz sajūtām par gaidāmo un nopelnīto atpūtu. Protams, darbinieki izmanto atvaļinājumus arī citos gadalaikos, tomēr šogad vasara būs īpatnēja. Pirmkārt, gaidāms, ka ārkārtējā situācija, kas izsludināta līdz 9. jūnijam, tiks pārtraukta. Bet nesteigsimies priecāties, jo ārkārtējo situāciju aizvietos "daži" ierobežojumi, kas tiks formulēti īpašā likumā. Proti, paliks spēkā distancēšanās, masku nēsāšana, ierobežojumi pulcēties slēgtās telpās... Varu iedomāties distancēšanos elektrovilcienā, braucot uz Jūrmalu! Ar ierobežojumu komplektu drīzumā iepazīsimies — patlaban normatīvie akti, to precizējumi un papildinājumi aug kā sēnes pēc lietus! Tomēr Darba likumā (DL) attiecībā uz atvaļinājumiem īpaši grozījumi nav veikti. Un, ja pašreiz nav īpaši nekur jāsteidzas (paliec mājās!), tad veltīsim laiku likuma atkārtošanai: kādi atvaļinājumu veidi tur ir minēti un kas būtu jāņem vērā, tos piešķirot un veicot aprēķinus. Ikgadējais apmaksātais atvaļinājums Vispopulārākais, protams, ir DL 149. pantā minētais ikgadējais apmaksātais atvaļinājums. Ikvienam darbiniekam ir tiesības uz ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu. No vienas puses, likums...

Konkurences padome (KP) informē, ka tā ir sagatavojusi pašnovērtējuma rīku uzņēmējiem, lai tie varētu pārliecinātos, vai neuzmanības vai zināšanu trūkuma dēļ nav iesaistījušies aizliegtā vienošanā ar konkurentiem jeb kartelī, kas ir smagākais konkurences tiesību pārkāpums. Pašnovērtējuma rīkā ir apkopotas tipiskākās situācijas, bet ne visi iespējamie piemēri, kurās uzņēmēji apzināti vai neapzināti var kļūt par karteļa dalībniekiem. Piemēram, par aizliegtu vienošanos tiek uzskatīta konkurentu saziņa par piedalīšanos vai nepiedalīšanos konkrētā iepirkumā, par piedāvātajām cenām iepirkumos vai lūgumu sagatavot „aizsega piedāvājumus” bez patiesas vēlmes konkurēt, jo uzņēmēji jau ir nolēmuši, kurš būs ieplānotais uzvarētājs. Tāpat aizliegtas ir uzņēmumu vienošanās par cenām, tirgus un klientu sadali u.c. nosacījumiem, par ko draud gan bargs naudas sods līdz pat 10 % no uzņēmuma iepriekšējā gada neto apgrozījuma, gan arī gadu ilgs liegums piedalīties iepirkumos. Konkurences tiesības paredz, ka uzņēmums var tikt sodīts par aizliegtu vienošanos, kas īstenota pirms gada, pieciem vai pat desmit gadiem....

Šī gada 1. jūlijā spēkā stāsies Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma (NILLTPFN likums) grozījumi, kas paredz speciālu kartību informācijas apmaiņai starp valsts iestādēm un likuma subjektiem, piemēram, ārpakalpojumu grāmatvežiem, zvērinātiem advokātiem, maksātnespējas administratoriem, bankām u.c. Uzņēmumu reģistrs ir sagatavojis skaidrojumu par ziņošanas par neatbilstošu informāciju par patiesajiem labuma guvējiem (PLG) pienākumu un informācijas apmaiņas starp publisko un privāto sektoru kārtību. Ziņošanas nosacījumi pēc 01.07.2020. Atgādinām, ka likuma subjekti noteikti NILLTPFN likuma 3.pantā: 1) kredītiestādes; 2) finanšu iestādes; 3) ārpakalpojuma grāmatveži, zvērināti revidenti, zvērinātu revidentu komercsabiedrības un nodokļu konsultanti, kā arī jebkura cita persona, kas apņemas sniegt palīdzību nodokļu jautājumos (piemēram, konsultācijas vai materiālu palīdzību) vai rīkojas kā starpnieks šādas palīdzības sniegšanā neatkarīgi no tās sniegšanas biežuma un atlīdzības esības; 4) zvērināti notāri, zvērināti advokāti, citi neatkarīgi juridisko pakalpojumu sniedzēji, kad tie, darbojoties savu klientu vārdā un labā, sniedz palīdzību darījumu plānošanā vai veikšanā, piedalās tajos vai...

Video sižetā - par šī brīža situāciju katra cilvēka dzīvē, attiecībām ģimenē, ar vadību un kolēģiem - iespēja paskatīties uz sevi un dzīvi no dziļākas izpratnes puses.  Daina Einberga (www.einberga.com) - Eksperte dzīves uzlabošanā un mērķu sasniegšanā, SIA „DK Projects” īpašniece un vadītāja. Uzņēmēju un organizāciju vidū pazīstama kā individuālās izaugsmes koučs-terapeite, trenere un mentore, kā arī motivācijas programmu autore offline un online. Līdz 2020. gadam Dainas offline apmācību programmas ir izgājuši vairāk nekā 10800 dalībnieki 27 dažādās pilsētās Latvijā, kā arī Zviedrijā, Ukrainā, Krievijā, Francijā, Anglijā, Norvēģijā un Vācijā. Novadīti sieviešu transformācijas retrīti Latvijā, Sicīlijā un Brazīlijā. Individuālā koučinga klienti ir no desmit valstīm, un novadītas vairāk nekā 2470 individuālo koučsesiju stundas. Pieredze treneres darbā no 2007. gada, vadot un organizējot apmācības, treniņus, forumus, darbnīcas, meistarklases, nometnes, retrītus u.c. pasākumus uzņēmumiem, pašvaldībām, izglītības iestādēm un dažādām organizācijām.

Viena no Covid–19 sekām pasaulē ir uzņēmējdarbības aktivitātes samazināšanās un līdz ar to arī atlaišanas un uzņēmumu restrukturizācija. Arī mūsu valstī arvien vairāk dzirdam par masveida darbinieku atlaišanām un citiem uzņēmumu restrukturizācijas pasākumiem. No grāmatvedības un finanšu viedokļa uzņēmumu restrukturizācija un darbinieku atlaišana nozīmē nepieciešamību domāt par uzkrājumu veidošanu. Vēlreiz — kas ir uzkrājumi Saskaņā ar Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likumu (GPKGPL) "uzkrājumi ir paredzēti, lai segtu saistības, kuru būtība ir skaidri noteikta un kuras bilances datumā ir paredzamas vai zināmas vai kuras noteikti radīsies, bet var mainīties šo saistību segšanai nepieciešamās summas lielums vai šo saistību rašanās datums". GPKGPL paredzēts, ka uzkrājumus novērtē saskaņā ar precīzāko grāmatvedības aplēsi par summu, kas nepieciešama bilances datumā, lai segtu šā panta pirmajā daļā minētās saistības vai otrajā daļā minētos izdevumus, kuri varētu rasties. Uzkrājumus nedrīkst izmantot aktīvu vērtības koriģēšanai. Papildu skaidrojumi uzkrājumu uzskaitei sniegti GPKGPL piemērošanas noteikumos (2015. gada 22. decembra MK...

Ministru kabinets 2. jūnija sēdē izskatīja Finanšu ministrijas (FM) sagatavotu informatīvo ziņojumu "Par pasākumiem Covid-19 krīzes pārvarēšanai un ekonomikas atlabšanai" Ziņojuma mērķis ir apstiprināt pasākumu kopumu, kas ļautu pārvarēt COVID-19 krīzi un veicinātu ekonomikas atlabšanu pēc tās. Ministrija šādiem pasākumiem paredz atvēlēt vairāk nekā divus miljardus eiro. Pasākumi plānoti vienreizēji, terminēti un tie sadalīti trīs pamatblokos – nozaru modernizācija, infrastruktūras uzlabošana un atbalsts personu esošas situācijas saglabāšanai (pabalsti). Kā norāda FM, paredzētais finansējums ļaus īstenot pasākumu kopumu, kas vērsts uz finanšu situācijas stabilizāciju nodokļu maksātājiem, tādējādi samazinot iespējamo krīzes ietekmi uz nodokļu ieņēmumiem. Jauniem atbalsta pasākumiem paredzēts novirzīt vēl 600 miljonus eiro, tai skaitā līdz 200 miljoniem eiro no ES fondu virssaistībām. Ar pasākumiem tiks radītas jaunas iespējas uzņēmējiem un iedzīvotājiem, uzsvaru liekot uz infrastruktūras uzlabojumiem, inovāciju, digitālo transformāciju, kā arī orientējoties uz ekonomikas strukturālām pārmaiņām, mērķtiecīgi pielāgojot valsts atbalsta mehānismus. Virssaistības ir papildu ES fondu finansējuma apjomam uzņemtās saistības veikt...

Valdība 2. jūnija sēdē pieņēma grozījumus Ministru kabineta noteikumos “Noteikumi par dīkstāves palīdzības pabalstu darba ņēmējiem un pašnodarbinātajām personām, kuras skārusi Covid-19 izplatība”, kurā pēc Labklājības ministrijas ierosinājuma panākta vienošanās par trīs pašnodarbināto kategorijām, kas varēs saņemt valsts atbalstu. Grozījumi paredz, ka dīkstāves palīdzības pabalstu turpmāk varēs saņem arī atsevišķas pašnodarbinātas personas, kurām Valsts ieņēmumu dienests (VID) ir atteicis piešķirt dīkstāves pabalstu. Šo pabalstu varēs saņemt pašnodarbinātie, kuriem pēdējā gada laikā nodokļu revīzijas un datu atbilstības izvērtēšanas rezultātā papildus noteiktie maksājumi pašnodarbinātajam pārsniedza 1500 eiro vai, ja pēdējā gada laikā nodokļu revīzijas un datu atbilstības izvērtēšanas rezultātā pašnodarbinātajam papildus noteiktie maksājumi nepārsniedz 1500 eiro, bet iesnieguma izvērtēšanas brīdī par pārkāpumiem aprēķinātā summa nav iemaksāta valsts budžetā vai par tās iemaksas grafiku nav panākta vienošanās ar VID. Tāpat dīkstāves palīdzības pabalsts pienāksies, ja būs atteikts dīkstāves pabalsts, jo pašnodarbinātā persona iesnieguma izvērtēšanas brīdī ir sodīta par pārkāpumu, kas attiecas uz nodokļu saistībām, pārkāpumiem...

Valdība 2. jūnija sēdē nolēma paplašināt to valstu saraksts, no kurām atgriežoties 14 dienu pašizolācija nebūs jāievēro. To paredz rīkojums Nr. 291, ar ko groza Ministru kabineta 2020. gada 12. marta rīkojumu Nr. 103 "Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu". Pašizolācija no 3. jūnija nebūs jāievēro Latvijas valstspiederīgajiem, pastāvīgajiem iedzīvotājiem un ārzemniekiem, kuri pēdējo 14 dienu laikā nav apmeklējuši citas valstis, izņemot Latviju, Lietuvu vai Igauniju, vai Slimību kontroles un profilakses centra (SPKC) mājaslapā publicētās valstis, kurās 14 dienu kumulatīvais Covid-19 gadījumu skaits uz 100 000 iedzīvotājiem nepārsniedz 15 cilvēkus. Pašizolācija nebūs jāievēro arī Lietuvas un Igaunijas valstspiederīgajiem, kas Latviju šķērso tranzītā. Iebraukušajiem no trešajām valstīm pašizolācija joprojām ir jāievēro. Attiecīgo valstu sarakstu SPKC atjaunos katru piektdienu, un tas tiks publicēts SPKC mājaslapā www.spkc.gov.lv. No 3. jūnija 14 dienu pašizolācijā ir jādodas tām personām, kas atgriežas no Zviedrijas, Apvienotās Karalistes, Portugāles, Beļģijas, Maltas, Īrijas un Spānijas, kā arī no trešajām valstīm - valstīm, kuras...

GRĀMATVEDĪBA Terēze Labzova–Ceicāne: Uzkrājumi restrukturizācijai un atlaišanas pabalstiem – kad un kādēļ tie būtu veidojami? Linda Puriņa: Vieglais auto pašnodarbinātā grāmatvedībā Maija Grebenko: Darba likumā noteiktie atvaļinājumi Maija Grebenko: Vidējā izpeļņa, kas darba devējam jāizmaksā atvaļinājuma laikā NODOKĻI Aļona Irmeja: Lauksaimniecības zemes pārdošana un kapitāla pieauguma nodoklis ZAB Sorainen: Pārdomas, pārlapojot ziņu slejas FINANSES Svetlana Saksonova: Potenciālā debitora (klienta) kredītspējas analīze ATTĪSTĪBA Jeļena Marjasova: Risku novērtējums – iekšējās kontroles sistēmas izveidošanas pamats Katrīna Linarte: Iekšējā kontrole un tās nozīme organizāciju darbībā ATBILDES UZ JAUTĀJUMIEM Maija Grebenko: Atlīdzība par stundām svētku dienā summētā darba laika darbiniekiem Kā iegrāmatot tālruni, kas iegādāts uz nomaksu Ziņas VID par profesijas maiņu Ieturējumi no atlaišanas pabalsta Ja beidzas bezdarbnieka pabalsta saņemšanas periods Minimums un atvieglojumi daļējās dīkstāves laikā Apgādnieka zaudējuma pensija un bērna darbs vasarā Ja strādā priekšlaicīgās pensijas saņēmējs NODERĪGI Redakcija: Precizējumi normatīvajos aktos sakarā ar Covid–19 izplatību Maija Grebenko: Kā mainīts likums «Par maternitātes un...

Līdz ar jaunās uzņēmumu ienākuma nodokļa sistēmas spēkā stāšanos, viens no jautājumiem ir par debitoru parādu norakstīšanu un tās ietekmi uz nodokļa nomaksu. Kuros gadījumos, norakstot debitoru parādus, par to jāmaksā UIN, un kuros to var nedarīt? Zvērināta revidente un sertificēta nodokļu konsultante Nelda Janoviča skaidro, ka, pirmkārt, jānodala tā sauktie "vecie" debitoru parādi, kas izveidojušies līdz jaunās UIN sistēmas spēkā stāšanās brīdim (2018. gada 1. janvārim, neskaitot) un "jaunie" debitoru parādi, kas izveidojušies, sākot no šī datuma. Par vecajiem debitoru parādiem nodoklis jau ir nomaksāts vēl iepriekšējās UIN sistēmas ietvaros, skaidro eksperte, tāpēc šo parādu norakstīšana ar UIN apliekamajā bāzē nav jāiekļauj. Vienlaikus arī situācijās ar "jaunajiem" (no 2018. gada 1. janvāra) norakstītajiem debitoru parādiem ne vienmēr ir jāaprēķina un jāmaksā UIN. Tas nav jāmaksā gadījumos, ja šie debitoru parādi atbilst Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma 9. panta trešās daļas nosacījumiem. Pirmkārt, no nodokļu maksātāja puses noteikti jābūt veiktām visām nepieciešamajām parādu...

Valdības 28. maija sēdē izskatīts likumprojekts ar grozījumiem likumā "Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru", kas paredz turpmāk pārtraukt Uzņēmumu reģistra pakalpojumu sniegšanu klātienē. Iecerētie grozījumi paredz izslēgt no Uzņēmumu reģistra sniegto pakalpojumu klāsta divus tikai klātienē sniedzamos pakalpojumus - parakstu apliecināšanu un komercķīlas pieteikuma pieņemšanu. Likumprojekta autori anotācijā uzsver, ka, slēdzot UR klātienes pakalpojumus, joprojām tikšot pilnvērtīgi nodrošināta visu reģistram uzticēto funkciju izpilde. Tas gan nozīmē, ka visiem, kas vēlēsies iesniegt UR pieteikumus, būs jāsaņem elektroniskais paraksts vai jāizmanto pasta pakalpojumi. "Jebkura pieteikuma iesniegšana ir iespējama elektroniskā formā, ja personām ir eParaksts (t.sk. arī ārvalstniekiem). Savukārt, ja kādu iemeslu dēļ persona nevar vai nevēlas iesniegt pieteikumu elektroniski, tad ir iespējams to iesūtīt pa pastu. Tāpat arī informācijas izsniegšanas jomā ir pieejamas dažādas alternatīvas – datus jebkurš var aplūkot bez maksas Reģistra informācijas tīmekļa vietnē https://info.ur.gov.lv vai arī pieprasīt izziņu vai dokumenta kopiju, kuru Reģistrs izsniedz divos veidos – parakstītu ar eParakstu elektroniskā...

Satversmes tiesas 3. kolēģija 2020. gada 1. jūnijā ierosināja lietu “Par likuma “Par nodokļiem un nodevām” 34. panta pirmās daļas, ciktāl tā nosaka soda naudas 100 procentu apmērā no budžetā iemaksājamās nodokļa summas aprēķinu un piedziņu no nodokļu maksātāja, atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 105. pantam”. Apstrīdētā norma Likuma “Par nodokļiem un nodevām” 34. panta pirmā daļa: “Ja juridiskā persona vai fiziskā persona, kas reģistrējusies kā saimnieciskās darbības veicēja, veic saimniecisko darbību, nereģistrējoties kā konkrēta nodokļa maksātājs, vai 30 dienu laikā pēc nodokļu administrācijas noteiktā termiņa neiesniedz nodokļu likumos paredzētās nodokļu deklarācijas, kā arī nodokļu administrācijas pieprasītos saimnieciskās darbības un grāmatvedības dokumentus, bez kuriem nodokļu administrācijas ierēdņi (darbinieki) nevar noteikt maksājamā nodokļa summu, tad nodokļu administrācija, veicot nodokļu revīziju (auditu), aprēķina un par labu budžetam no nodokļu maksātāja piedzen nodokli, kas aprēķināts par taksācijas periodu no dienas, kad personai bija jāreģistrējas kā konkrēta nodokļa maksātājam, nokavējuma naudu šā likuma 29. panta otrajā daļā...