JAUNUMI

Valdība 14. maija sēdē apstiprināja grozījumus rīkojumā par ārkārtējo situāciju, paredzot no 15. maija atļaut atsākt starptautiskos pasažieru gaisa, jūras, autobusa un dzelzceļa pārvadājumus starp Baltijas valstīm. Starptautiskajiem pasažieru pārvadājumiem uz citiem galamērķiem joprojām būs nepieciešama satiksmes ministra atļauja. No 15.maija Baltijas valstu savstarpējās robežas tiek atvērtas arī brīvai iedzīvotāju kustībai. Starp Baltijas valstīm bez ierobežojumiem varēs ceļot valstspiederīgie un personas, kurām ir tiesības uzturēties Igaunijā, Latvijā un Lietuvā. Ceļot starp Baltijas valstīm varēs, ja persona pēdējās 14 dienās nebūs apmeklējusi citas valstis vai tai nebūs noteikta pašizolācija vai karantīna. Latvijas valstspiederīgajiem un pastāvīgajiem iedzīvotājiem, kā arī ārzemniekiem, kuri pēdējo 14 dienu laikā nav apmeklējuši citas valstis, izņemot Lietuvu vai Igauniju, kā arī Lietuvas un Igaunijas valstspiederīgajiem, kuri Latviju šķērso tranzītā, nav jāpavada 14 dienas pašizolācijā. Arī personām, kas tranzītā šķērso Latviju, ja personai ir biļete tālākam starptautiskam pasažieru pārvadājumam, vai tā Latviju šķērso ar savu vai citas personas transportlīdzekli, nav jāpavada...

„Nekas neliecina, ka koronavīrusa izraisītās saslimšanas Covid-19 pandēmija šī gada ietvaros pilnībā izbeigsies, visticamāk, lielākā vai mazākā mērā pastāvēs ierobežojumi, iespējams, līdz vakcīnai. Tātad šis nav sprints, bet būs maratons,” tā intervijā žurnālam BILANCES JURIDISKIE PADOMI saka Kaspars Rožkalns, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras direktors, kurš iepriekš vadījis aģentūras pārstāvniecības Vācijā un Ķīnā. Stāstot par LIAA un Latvijas turpmākajiem izaicinājumiem, viņš uzskata, ka „esam iesaldējuši ekonomiku un esam iesaldējuši vīrusu. Ir jāsaprot, kas ir jādara, lai atsaldētu ekonomiku, bet neatsaldētu vīrusu.” Piedāvājam daļēju ieskatu intervijā. Pilnu sarunas tekstu var lasīt žurnāla maija numurā. No šā gada 20. janvāra esat stājies Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) direktora amatā. Jau pēc pusotra mēneša arī jūsu vadīto iestādi skāra Covid-19 pandēmijas ierobežojumi, tika atcelti dažādi pasākumi, piemēram, Latvijas nacionālais stends izstādē "Foodex Japan 2020" Tokijā u.c. Kāds LIAA ir šis ārkārtējās situācijas laiks? LIAA esam pārslēgušies darbam krīzes režīmā, kur darām diezgan daudz...

Darbinieks vēlas izmantot pilnu ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu no 15. jūnija. Jautājums ir par atvaļinājuma un t.sk. 22. jūnija apmaksu, jo grāmatvede saka, ka šī diena ir jāatstrādā 13. jūnijā. Atbilde Darba likums nosaka: ja darba diena iekrīt starp brīvdienu un svētku dienu vai starp svētku dienu un brīvdienu, darba devējs ir tiesīgs noteikt šo dienu par brīvdienu un pārcelt to uz sestdienu tajā pašā nedēļā vai citā nedēļā tā paša mēneša ietvaros. No valsts budžeta finansējamo institūciju darbiniekiem, kuriem noteikta piecu dienu darba nedēļa no pirmdienas līdz piektdienai, Ministru kabinets rīkojumu par darba dienas pārcelšanu izdod par nākamo gadu ne vēlāk kā līdz kārtējā gada 1. jūlijam (Darba likuma 133. panta 4. daļa). Šogad tāda diena ir 22. jūnijs, un tā ir pārcelta uz 13. jūniju (Ministru kabineta 2019. gada 9. jūlija rīkojums Nr. 342). Citas organizācijas drīkst patstāvīgi pieņem vai nepieņemt šādu lēmumu. Arī darbinieki var vienoties ar darba devēju un...

Ministru kabineta 14. maija ārkārtas sēdē apstiprinātas izmaiņas dīkstāves pabalsta saņemšanas nosacījumos - pieņemti grozījumi Ministru kabineta 2020.gada 26.marta noteikumos Nr.165 "Noteikumi par Covid-19 izraisītās krīzes skartiem darba devējiem, kuri kvalificējas dīkstāves pabalstam un nokavēto nodokļu maksājumu samaksas sadalei termiņos vai atlikšanai uz laiku līdz trim gadiem"", paplašinot potenciālo pabalsta saņēmēju loku un pagarinot termiņu iesnieguma iesniegšanai. Ar grozījumiem tiek noteikts, ka par šā gada aprīli darba devējs iesniegumu Valsts ieņēmumu dienestam (VID) var iesniegt līdz 20. maijam. Vienlaikus noteikts, ja dīkstāves pabalsts par aprīli pieprasīts līdz šo grozījumu spēkā stāšanās dienai, VID to pieņem un izskata atbilstoši veiktajiem grozījumiem. Tāpat MK noteikumos noteikts termiņš, kādā var pieteikties pabalstam par maiju un jūniju: līdz 31. maijam – par laikposmu no 1. maija līdz 31. maijam un līdz 30. jūnijam – par laikposmu no 1. jūnija līdz 30. jūnijam. Ņemot vērā pagarināto ārkārtējo situāciju, MK noteikumos precizēts, ka apgrozījuma samazinājumu, kas ir viens...

Saeima 14.maijā ārkārtas sēdē apstiprināja valdības pieņemto lēmumu par noteikto ierobežojumu mazināšanu ārkārtējā situācijā, kas izsludināta ar mērķi ierobežot Covid-19 izplatību.Ar grozījumiem Ministru kabineta 2020. gada 12. marta rīkojumā Nr. 103 "Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu" ārkārtējā situācija visā valsts teritorijā pagarināta līdz 2020.gada 9.jūnijam. Ministru kabineta lēmums paredz, ka pulcēšanās gan iekštelpās, gan ārtelpās ir atļauta, ja pasākumā vienlaikus ir ne vairāk kā 25 cilvēki, pasākuma laiks iekštelpās nepārsniedz trīs stundas, kā arī pasākuma organizators nodrošina citu ierobežojumu ievērošanu un dezinfekcijas līdzekļu pieejamību tā dalībniekiem. Tāpat noteikts, ka kultūras, izklaides, sporta un citas atpūtas vietas darbu uzsāk ne agrāk kā pulksten 7.00 un beidz ne vēlāk kā pulksten 24.00. Brīvdienās un svētku dienās tirdzniecības centros var darboties visi veikali. Uzziniet, kādi ir šie ierobežojumi un kurās jomās aizvien nav iespējama pulcēšanās: IEROBEŽOJUMU MIKSTINĀŠANAl! Kultūras, sporta, izklaides un citās atpūtas un reliģiskās darbības veikšanas vietās vienlaikus var atrasties tāds personu skaits, lai varētu...

Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas deputāti 13.maijā noslēdza darbu pie Nekustamā īpašuma darījumu starpnieku darbības likuma projekta, lai regulētu starpnieku darbības tiesiskos pamatus un nodrošinātu šo personu profesionālās darbības uzraudzību. Plānots, ka, sākot ar 2021.gada 1.jūliju, starpniecības pakalpojumus drīkstēs sniegt tikai tās personas, kuras iekļautas nekustamā īpašuma darījumu starpnieku reģistrā. Likumprojekta mērķis ir sekmēt stabilu, drošu un uzticamu starpniecības pakalpojumu sniegšanu, kā arī novērst noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un terorisma finansēšanu nekustamā īpašuma starpniecības darījumos. Plānots, ka starpnieku darbības uzraudzību nodrošinās Ekonomikas ministrija (EM), sadarbojoties ar Valsts ieņēmumu dienestu. Likuma projektā noteikts, ka nekustamā īpašuma darījumu starpnieks ir fiziska vai juridiska persona, kas sniedz nekustamā īpašuma darījumu starpniecības pakalpojumus, proti, par atlīdzību izsaka nekustamā īpašuma darījumu piedāvājumus, ved darījumu sarunas un sagatavo dokumentus, kā arī sniedz citus pakalpojumus, kas nepieciešami nekustamā īpašuma atsavināšanai, iznomāšanai, izīrēšanai vai citādai nodošanai lietošanā. Paredzēts, ka persona, kas vēlas uzsākt starpniecības pakalpojumu sniegšanu, iesniedz...

Lūdzam atbildēt uz aptaujas jautājumu!

Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) uzsver, ka finansiāls atbalsts drošības pasākumu – individuālo aizsardzības līdzekļu (IAL) – ieviešanai uzņēmumos COVID-19 vīrusa izplatības laikā radītu mazāku negatīvu ietekmi uz valsts budžetu un tautsaimniecību kopumā, jo nodrošinātu nepārtrauktu uzņēmumu darbību un strādājošo nodarbinātību, ievērojot darba drošības prasības un mazinātu strādājošo saslimstības riskus, ko izraisītu vīrusa uzliesmojums, ja šādi veselības drošības aizsardzības līdzekļi netiktu izmantoti. LDDK ģenerāldirektore Līga Meņģelsone: “Laikus ieviešot nepieciešamos prevencijas pasākumus vīrusa izplatības ierobežošanai uzņēmumos, iespējams nodrošināt ne tikai būtiskos veselības aizsardzības pasākumus uzņēmumu darbiniekiem COVID-19 izplatības mazināšanai, bet arī mazināt negatīvo ietekmi uz nodarbinātību, uzņēmējdarbību un tautsaimniecību. Individuālo aizsardzības līdzekļu finansēšana ir samērīga salīdzinājumā ar to iespējamo kaitējumu uzņēmumiem, darbiniekiem un valsts budžetam no dīkstāves un saslimšanas, ko izraisītu vīrusa uzliesmojums, ja šādi veselības drošības līdzekļi netiktu izmantoti”. LDDK veikusi aprēķinus, kas apliecina, ka izdevumi individuālo aizsardzības līdzekļu (IAL) finansēšanai ir ievērojami zemāki nekā tad, ja uzņēmumos iestātos vīrusa uzliesmojumi. Piemēram,...

2020. gada 11. martā koronavīrusa uzliesmojumu Pasaules Veselības organizācija pasludināja par pandēmiju, atzīstot tā straujo izplatību visā pasaulē, un tas ir skāris vairāk nekā 150 valstis. Daudzu valstu valdības, tai skaitā Latvijas valdība, ieviesušas stingrus pasākumus vīrusa izplatības ierobežošanai, un daudzās jurisdikcijās, tai skaitā Latvijā, vīrusa izplatība ir samazināta, nosakot pašizolāciju vai karantīnu potenciālajiem vīrusa nēsātājiem, sociālās distancēšanās pasākumus visiem iedzīvotājiem, kontrolējot vai slēdzot valstu robežas un nosakot aizliegumus iebraukt un izbraukt no pilsētām, reģioniem vai pat valstīm. Šo notikumu ekonomiskā ietekme: traucēta uzņēmējdarbība; nozīmīgi traucējumi uzņēmumiem, jo īpaši tirdzniecības un transporta, ceļojumu un tūrisma, viesmīlības, izklaides, sporta un mazumtirdzniecības jomā; un ievērojams ekonomiskās nenoteiktības pieaugums, par ko liecina nestabilas aktīvu cenas un valūtas maiņas kursi, kā arī ievērojams ilgtermiņa procentu likmju kritums attīstītajās valstīs. Papildus iepriekš minētajam ievērojami kritušās naftas cenas, jo OPEC un Krievija savā 2020. gada marta sanāksmē nespēja vienoties par papildu ražošanas apjoma samazināšanu. Kopumā šie "pašreizējie notikumi...

Koronavīrusa krīzes un valdības noteiktās ārkārtējās situācijas dēļ ekonomikas atbalstīšanas nolūkā ieviesti daudzi grozījumi normatīvajos aktos, bet par svarīgākajiem un visplašāk piemērojamajiem valsts atbalsta mehānismiem uzskatāmas izmaiņas nodokļu jomā, sniedzot uzņēmumiem nodokļu nomaksas atvieglojumus, kā arī dīkstāves pabalstu programma. Zvērinātu advokātu birojs Sorainen organizējis vairākus seminārus, kurā biroja juristi snieguši padziļinātus skaidrojumus par normatīvā regulējuma izmaiņām, atbildējuši uz jautājumiem par dažādām nestandarta situācijām un vērsuši uzmanību arī uz dažiem neparastiem šīs situācijas radītiem blakus aspektiem. Šajā rakstā apkopota zvērināta advokāta, nodokļu tiesību eksperta Jāņa Taukača un zvērināta advokāta, darba tiesību speciālista Anda Burkevica sniegtā informācija un ieteikumi darba devējiem un grāmatvežiem. Vietējie nodokļu atvieglojumi Viens no galvenajiem un visplašāk izskanējušajiem atbalsta pasākumiem uzņēmējiem ir piedāvājums līdz trim gadiem atlikt nodokļu maksājumu termiņus vai sadalīt tos pa posmiem, nemaksājot par to nokavējuma naudu. Piesakoties uz šo iespēju, nepieciešams iesniegums Valsts ieņēmumu dienestam (VID), un iesniegumam jābūt pamatotam, lai VID varētu pārliecināties, ka nodokļu...

Aprēķinot apdrošinātās personas vidējo apdrošināšanas iemaksu algu maternitātes pabalsta, paternitātes pabalsta, vecāku pabalsta, slimības pabalsta un apbedīšanas pabalsta apmēra noteikšanai, vidējās apdrošināšanas iemaksu algas aprēķina periodā varētu neieskaitīt kalendāra dienas, par kurām persona saņēma dīkstāves pabalstu vai dīkstāves palīdzības pabalstu un vecāku pabalsta turpinājumu. To paredz Labklājības ministrijas rosinātais grozījums Ministru kabineta 1998.gada 28.jūlija noteikumos Nr.270 "Vidējās apdrošināšanas iemaksu algas aprēķināšanas kārtība un valsts sociālās apdrošināšanas pabalstu piešķiršanas, aprēķināšanas un izmaksas kārtība", ko paredzēts izskatīt 14. maija valdības sēdē. Šāds regulējums paredzēts, lai nesamazinātu pēc krīzes turpmāk piešķiramo pabalstu apmēru, jo citādi dīkstāves pabalsta, dīkstāves palīdzības pabalsta un vecāku pabalsta turpinājuma saņemšanas periods varētu ietekmēt personas vidējās apdrošināšanas iemaksu algas aprēķinu. Tāpat jāņem vērā, ka par dīkstāvē esošas personu, kurai valsts izmaksā pabalstu, netiek veiktas valsts sociālās apdrošināšanas obligātās (VSAOI) iemaksas.

Valsts ieņēmumu dienests (VID) informē, ka 30. aprīlī ir pieņemti grozījumi Dabas resursu nodokļa likumā (turpmāk – likums), kas stājas spēkā 2020. gada 13. maijā. Grozījumu mērķis ir veicināt depozīta sistēmas ieviešanu dzērienu iepakojumam, kā rezultātā palielināsies izlietotā dzērienu iepakojuma savākšanas un reģenerācijas apjomi (depozīta sistēma stāsies spēkā 2022.gada 1.februārī); samazināt administratīvo slogu saistībā ar pārskatu par aprēķināto dabas resursu nodokli iesniegšanu VID. Likuma 3. pants papildināts ar 1.2 daļu, nosakot, ka dabas resursu nodokļa (DRN) maksātājs ir arī depozīta sistēmas operators, kas nav izpildījis tā saistības par depozīta iepakojuma atpakaļ pieņemšanas, atkārtotas izmantošanas un reģenerācijas apjomiem. Depozīta sistēmas operators – komersants, kurš, pamatojoties uz līgumu ar Valsts vides dienestu, nodrošina depozīta sistēmas darbību Latvijā. Likums papildināts ar 8.1 pantu “Atbrīvojums no nodokļa samaksas par depozīta iepakojumu”, kurā noteiktas prasības, kas jāievēro DRN maksātājam un depozīta sistēmas operatoram, kurš piedalās dzērienu iepakojuma depozīta sistēmā, lai saņemtu atbrīvojumu no DRN samaksas: lai DRN...

Lai pārvarētu un spētu atgūties no Covid-19 izraisītās krīzes, Ekonomikas ministrija iecerējusi uz trim gadiem ieviest samazinātu pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmi 5% apmērā ēdināšanas un izmitināšanas sektoriem. Visos tūrisma sektoros šā gada marta beigās un aprīlī bija vērojams gandrīz 100% apgrozījuma kritums, radot nozarei zaudējumus ~ 110 mlj. EUR mēnesī, t.sk. tūrisma aģentiem un operatoriem – vismaz 33 mlj. EUR, izmitināšanas sektoram – 21 mlj. EUR ​un ēdināšanas sektoram – 56 mlj. EUR. Tas viss tiešā veidā ietekmējis vairāk kā 3 000 mazos un vidējos uzņēmumus, kā arī radījis katastrofālu situāciju darba spēka jomā – ietekmēti ir vairāk kā 25 tūkstoši darbinieku. Latvijā PVN likme ēdināšanas pakalpojumiem ir 21%, kas ir 2. augstākā likme ES. Savukārt 19 ES valstīs ēdināšanas nozarei tiek piemērota samazinātā PVN likme; vidējā PVN likme nozarei ES ir 13,5%. Sākot ar šā gada 1. jūliju Vācijā tiks samazināta PVN likme ēdināšanas pakalpojumiem no 19% uz 7%. Savukārt...

Līdz 31. decembrim paredzēts pagarināt termiņu, kādā valsts turpina sniegt atbalstu darba devējiem, apmaksājot saistībā ar Covid-19 saslimšanu izsniegtās darbnespējas lapas, informē Labklājības ministrija. Līdz šim likums paredzēja, ka cilvēkiem, kuriem uz šāda pamata ir izsniegta darba nespējas lapa laikā no 22. marta līdz 30. jūnijam, slimības pabalstu piešķir un izmaksā par laiku no darbnespējas otrās dienas. Minēto paredz 12. maijā valdības sēdē izskatītais likumprojekts “Grozījums likumā “Par maternitātes un slimības apdrošināšanu””. Labojumi vēl ir jāpieņem Saeimai. Likumprojekts arī paredz sniegt atbalstu cilvēkiem, kuriem izsniegta darbnespējas lapa sakarā ar Covid-19 vai atrašanos karantīnā un kuras līdz ar to šobrīd ir pārsniegušas likumā “Par maternitātes un slimības apdrošināšanu” noteikto slimības pabalsta kopējo izmaksas termiņu. Likumprojektā noteikts, ka līdz 2020.gada 31.decembrim slimības pabalsta izmaksas periodā (ne ilgāk par 52 nedēļām triju gadu periodā) neieskaita darbnespējas dienas, par kurām personai izsniegta darbnespējas lapa sakarā ar saslimšanu ar Covid-19 vai atrašanos karantīnā. Termiņš “līdz 2020.gada 31.decembrim”...

Saeimas Administratīvi teritoriālās reformas komisijā 12. maijā galīgajam lasījumam atbalstītais Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumprojektsparedz, ka līdz 2021. gada pašvaldību vēlēšanām Latvijā būs izveidotas 42 pašvaldības līdzšinējo 119 vietējo pašvaldību vietā. Likumprojektā noteiktas administratīvo teritoriju un novadu teritoriālā iedalījuma vienību izveidošanas, uzskaites, robežu grozīšanas un administratīvā centra noteikšanas nosacījumus un kārtību, kā arī apdzīvoto vietu statusa noteikšanas, to uzskaites kārtību un institūciju kompetenci šajos jautājumos. Latvijas Republiku iedalīs valstspilsētu pašvaldību teritorijās un novadu pašvaldību teritorijās. Savukārt novada teritorijas iedala pilsētās un pagastos. Jauno novadu teritorijas, novada pilsētas un novada pagastus paredzēts noteikt likumprojekta pielikumā. Tāpat likumprojekts noteic, ka Latvijā kā apdzīvotās vietas ir pilsētas, ciemi, mazciemi un viensētas, savukārt pilsētas plānots iedalīt valstspilsētās un novada pilsētās. Valstspilsētas statusu plānots noteikt Daugavpilij, Jelgavai, Jēkabpilij, Jūrmalai, Liepājai, Ogrei, Rēzeknei, Rīgai, Valmierai un Ventspilij. No 2021. gada 1. jūlija pilsētas statusu varētu iegūt arī Koknese un Iecava, savukārt Ādaži, Mārupe un Ķekava par pilsētām...