JAUNUMI

Valdība 14. jūlijā apstiprināja Finanšu ministrijas (FM) sagatavotos jaunus Ministru kabineta (MK) noteikumus "Noteikumi par publiskas personas un publiskas personas kontrolētas kapitālsabiedrības mantas nomas maksas atbrīvojuma vai samazinājuma piemērošanu sakarā ar Covid-19 izplatību". Lielākoties tie saglabā iepriekšējo regulējumu attiecībā uz nomas maksu atbrīvojumu vai samazinājumu, kas bija noteikts regulējumā, kas zaudēja spēku līdz ar jauna Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likuma spēkā stāšanos. Vienlaikus ar jauno noteikumu spēkā stāšanos, spēku zaudēs 2020. gada 2. aprīļa MK noteikumi Nr. 180 "Noteikumi par publiskas personas un publiskas personas kontrolētas kapitālsabiedrības mantas nomas maksas atbrīvojuma vai samazinājuma piemērošanu sakarā ar Covid-19 izplatību". Jaunie noteikumi tāpat kā iepriekš paredz, ka valsts un pašvaldību iestādes, kā arī atvasinātas publiskas personas un publiskas personas kontrolētas kapitālsabiedrības, brīvostas un speciālās ekonomiskās zonas līdz 2020. gada 31. decembrim atbrīvo komersantus un citus saimnieciskās darbības veicējus, biedrības un nodibinājumus, kurus ietekmējusi saistībā ar Covid-19 izplatību noteiktā ārkārtējā situācija, no valsts vai...

Divas jaunas atbalsta programmas Covid-19 krīzes seku pārvarēšanai nodarbinātības sekmēšanai eksportējošiem un tūrisma nozares uzņēmumiem apstiprinātas valdības 14. jūlijā sēdē, pieņemot jaunus Ekonomikas ministrijas izstrādātus Ministru kabineta noteikumus: “Noteikumi par atbalstu eksportējošiem nodokļu maksātājiem Covid-19 krīzes seku pārvarēšanai” un “Covid-19 skarto tūrisma nozares saimnieciskās darbības veicēju atbalsta piešķiršanas kārtība”. Atbalsta programmu ietvaros šie uzņēmumi varēs saņemt no valsts vienreizēju grantu jeb dāvinājumu, kura lielums būs atkarīgs no nomaksāto nodokļu apjoma. Valsts atbalsts paredzēts darbinieku darba samaksas kompensēšanai. Atbalstam uzņēmēji varēs pieteikties pēc atbalsta programmu saskaņošanas ar Eiropas Komisiju, provizoriski – šā gada jūlija beigās, upaziņojis ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs. Atbalsta programmu kopējais finansējums ir 70,2 milj. eiro, t.sk. 51 miljoni eiro atbalstam eksportējošiem uzņēmumiem un 19,2 miljoni eiro atbalstam tūrisma nozares komersantiem. Plānots, ka abu programmu ietvaros atbalsts varētu tikt sniegts aptuveni 7700 uzņēmumiem un 80 000 nodarbināto. Atbalsta programmas administrēs Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA). Pēc atbalsta programmu saskaņošanas ar...

Darbiniekam noteikts summētais darba laiks ar uzskaites periodu viens mēnesis. Darbinieks nostrādāja 87 stundas periodā no 1. līdz 10. maijam un periodā no 24. līdz 29. maijam. Pārējo laiku darbiniekam bija bezalgas atvaļinājums. Vai šajā gadījumā veidojas virsstundas? Atbilde Maijā normālais darba laiks (40 stundas nedēļā) ir 152 stundas (no pirmdienas līdz piektdienai katru dienu — 8 stundas). Darbinieka normālais darba laiks periodā, kad viņš strādāja, nevis bijis atvaļinājumā bez darba algas saglabāšanas, ir 72 stundas, bet faktiski viņš strādāja 87 stundas. Tādējādi veidojas 15 virsstundas (87 – 72). Turklāt jāaprēķina piemaksa arī par 7 svētkos nostrādātajām stundām. * Iekrāsots atvaļinājuma periods bez algas saglabāšanas. Publicēts žurnāla “Bilance” 2020. gada jūlija (463.) numurā

Valdība 14. jūlijā apstiprināja jaunus Ministru kabineta (MK) noteikumus "Noteikumi par garantijām lielajiem un vidējiem komersantiem, kuru darbību ietekmējusi Covid-19 izplatība", kas paredz jaunu atbalsta programmu lielajiem un vidējiem uzņēmējiem. Programmas kopējais finansējums ir 40 miljoni eiro. Garantijas piešķirs akciju sabiedrība ”Attīstības finanšu institūcija Altum“. MK noteikumi stāsies spēkā un atbalsts uzņēmējiem būs pieejams pēc atbalsta programmas saskaņošanas ar Eiropas Komisiju. Garantiju programma lielajiem komersantiem veidota ar mērķi atbalstīt dzīvotspējīgus komersantus, nodrošināt to nepārtrauktu saimniecisko darbību, saglabāt un palielināt eksporta apjomus, kuriem ir radusies finansējuma nepieciešamība Covid-19 ietekmē. Tā arī veicinās kredītiestādes sniegt finansējumu gan investīciju, gan apgrozāmo līdzekļu veidā lielajiem komersantiem, tādējādi stabilizējot Latvijas ekonomisko aktivitāti, veicinot stratēģisku, nobriedušu un inovatīvu investīciju projektu “neiesaldēšanu” un tautsaimniecības izaugsmes potenciāla saglabāšanu, vēsta jauno noteikumu projekta autors - Ekonomikas ministrija. Garantijas būs pieejamas komersantiem, kuru plānotais eksporta apjoms turpmākajos divos gados ir vismaz 50% no apgrozījuma, un: ja iepriekšējos divos noslēgtajos finanšu gados eksports...

Covid–19 radītās ekonomiskās lejupslīdes sakarā arvien biežāk revidenti, finansisti un grāmatveži runā par ilgtermiņa aktīvu — tādu kā nemateriālā vērtība, zeme, ēkas, ražošanas iekārtas — vērtības samazināšanos. Kāpēc ekonomiskā lejupslīde ir saistāma ar aktīvu vērtību, un kā šo samazinājumu noteikt? Kas ir aktīvu vērtības samazinājums? Saskaņā ar Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likumu (GPKGPL) vērtības samazinājumu veido "korekcijas, kuras veic, lai norādītu aktīvu vērtības samazinājumu bilances datumā, neatkarīgi no tā, vai šis vērtības samazinājums ir vai nav galīgs. Ar vērtības samazinājuma korekcijām saprot arī pamatlīdzekļa ikgadējā nolietojuma aprēķināšanu un nemateriālo ieguldījumu ikgadējo vērtības norakstīšanu." Vērtības samazinājumu pēc GPL piemēro tad, ja iegādes vai pārvērtēšanas vērtība pārsniedz to vērtību, kāda ir ilgtermiņa ieguldījumam bilances datumā, turklāt paredzams, ka vērtības samazinājums būs ilgstošs. Vērtības samazinājuma korekcijas iekļauj peļņas vai zaudējumu aprēķinā tajā gadā, kad tās radušās. GPKGPL minēts, ka ilgtermiņa ieguldījumu vērtības samazinājuma korekcijas var pārtraukt, ja tām vairs nav pamata (izņemot vērtības...

Pēc ārkārtas stāvokļa pasludināšanas šā gada martā nodokļu maksātājiem nācās būtiski ierobežot, bet atsevišķu nozaru nodokļu maksātājiem pat apturēt savu saimniecisko darbību. Aprēķināts, ka Valsts ieņēmumu dienesta (VID) administrētie kopbudžeta ieņēmumi ir samazinājušies un ir par 365,91 milj. eiro mazāki nekā plānots. 2020. gada 1. pusgadā ieņēmumi ir bijuši 4,71 miljards eiro. 2020. gada 1. pusgadā, salīdzinot ar 2019. gada 1. pusgadu, VID administrētie kopbudžeta ieņēmumi ir samazinājušies par 69,37 milj. eiro jeb 1,5 % un ieņēmumu plāns 2020. gada 1. pusgadā izpildīts par 92,8 %. Lielākais samazinājums ir pievienotās vērtības nodokļa (PVN) ieņēmumiem. 2020. gada 1. pusgadā PVN ieņēmumi ir 1,13 miljardi eiro, kas ir par 0,11 miljardiem eiro mazāk nekā 2019. gada attiecīgajā periodā. Lielākais ieņēmumu samazinājums ir no nodokļu maksātājiem, kuru pamatdarbības veids saistīts ar tirdzniecību, automobiļu un motociklu remontu. Būtisks ieņēmumu samazinājums ir arī no nodokļu maksātājiem, kuru pamatdarbība saistīta ar elektroenerģiju, gāzes apgādi, siltumapgādi un gaisa kondicionēšanu...

Augstākās tiesas (Senāta) Administratīvo lietu departaments 10. jūlijā atcēla Administratīvās apgabaltiesas spriedumu (lieta SKA-45/2020; A420380214), ar kuru bija apmierināts SIA “Hydro Energo” pieteikums un atcelts Valsts ieņēmumu dienesta (VID) lēmums par pieteicējai aprēķināto nodokļu parādu par importētajām precēm – misiņa stieņiem. Izvērtējot Eiropas Savienības Tiesas sniegtās atbildes uz Senāta uzdoto prejudiciālo jautājumu, Senāts atzina, ka apgabaltiesa, nosakot preces klasifikāciju, ir nepareizi interpretējusi materiālo tiesību normu. Senāts nodeva lietu jaunai izskatīšanai Administratīvajā apgabaltiesā. Eiropas Savienības Tiesa, atbildot uz Senāta uzdoto prejudiciālo jautājumu šajā lietā, norādīja, ka vienlaidu šķērsgriezuma prasība attiecas uz konkrētā izstrādājuma formu un šķērsgriezumiem, kā rezultātā lietņi, kuriem ir taisnstūrveida forma un kuru šķērsgriezuma izmēri visā to garumā ir identiski, atbilst šai prasībai. Prasība par pilnu šķērsgriezumu ir jāsaprot tādējādi, ka tā izslēdz vienīgi izstrādājumus ar dobu vidu (caurules un caurulītes). Lai gan pamatlietā aplūkojamajiem lietņiem ir neregulāras poras, tukšumi un plaisas, šādi iekšējie trūkumi tomēr nepadara šos lietņus par izstrādājumiem...

Satversmes tiesa 2020. gada 10. jūlijā pieņēma spriedumu lietā Nr. 2019-36-01 “Par likuma “Par valsts sociālo apdrošināšanu” 6. panta otrās daļas (redakcijā, kas bija spēkā no 1998. gada 1. janvāra līdz 2002. gada 31. decembrim) atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 91. un 109. pantam”. Apstrīdētā norma Likuma “Par valsts sociālo apdrošināšanu” 6. panta otrā daļa (šeit un turpmāk – redakcijā, kas bija spēkā no 1998. gada 1. janvāra līdz 2002. gada 31. decembrim): “Darba ņēmēji, kuri sasnieguši vecumu, kas dod tiesības saņemt valsts vecuma pensiju, un I un II grupas invalīdi ir pakļauti pensiju apdrošināšanai un maternitātes un slimības apdrošināšanai, kā arī darba negadījumu apdrošināšanai.” Augstāka juridiska spēka normas Latvijas Republikas Satversmes (turpmāk – Satversme) 91. pants: “Visi cilvēki Latvijā ir vienlīdzīgi likuma un tiesas priekšā. Cilvēka tiesības tiek īstenotas bez jebkādas diskriminācijas.” Satversmes 109. pants: “Ikvienam ir tiesības uz sociālo nodrošinājumu vecuma, darbnespējas, bezdarba un citos likumā noteiktajos gadījumos.” Lietas fakti Lieta...

Covid-19 izraisītās dīkstāves periodā par laiku no šī gada 12. marta līdz 30. jūnijam Valsts ieņēmumu dienests (VID) ir izmaksājis 133 462 dīkstāves pabalstus par kopumā 53,6 miljonu eiro . Vienu vai vairākas reizes pabalstus saņēmuši 55 179 fiziskās personas, tai skaitā 2 388 pašnodarbinātās personas - šādu statistiku sarīkotajā konferencē sniedza VID pārstāvji. Akopotie dati ļauj palūkoties uz nozarēm un darbiniekiem, kuriem krīzes laikā bijis nepieciešams valsts atbalsts. VID ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme norāda, ka dienesta īstenotie atbalsta pasākumi Covid-19 krīzes pārvarēšanai ir bijis ieguvums gan uzņēmumiem un tajos strādājošajiem, gan arī tautsaimniecībai kopumā: “Pirmkārt, šie pabalsti daudzos gadījumos ļāva iedzīvotājiem saglabāt savus ikgadējos atvaļinājumus, tie ļāva “nenoēst” sociālo budžetu, kā arī tie ļāva uzņēmējiem saglabāt savus darbiniekus un paša uzņēmuma darbību. Otrkārt, dīkstāves pabalsti skaidri iezīmēja ainu saistībā ar aplokšņu algu problemātiku valstī, parādot iedzīvotājiem, ar kādām sekām jārēķinās, saņemot bezdarbnieka vai darba nespējas pabalstu, kā arī vecuma pensiju, situācijā, ja...

Lai atbalstītu kultūras jomā strādājošos uzņēmējus, biedrības un nodibinājumus, kuru darbība bijusi ierobežota Covid-19 izplatības mazināšanai noteikto ierobežojumu dēļ, tiek veidota jauna Valsts kultūrkapitāla fonda (VKKF) mērķprogramma. Tās ietvaros uzņēmējiem, biedrībām un nodibinājumiem tiks daļēji kompensētas Covid-19 ierobežojumu pastāvēšanas laikā radušās tiešās darbības izmaksas. Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija 9. jūlijā apstiprināja Ministru kabineta 16. jūnija lēmumu piešķirt finanšu līdzekļus no valsts budžeta programmas “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem”, lai varētu īstenot Kultūras ministrijas (KM) rīcības plānu visaptveroša atbalsta sniegšanai kultūras un pasākumu nozares iestādēm, uzņēmējiem, radošajām personām un nevalstiskajām organizācijām Covid-19 krīzes radīto negatīvo seku ietekmes mazināšanai. Līdz ar to VKKF jau tuvākajā laikā plāno izsludināt projektu iesniegšanu vairākās mērķprogrammās kultūras piedāvājuma veidošanai un kultūras institūciju ilgtspējas nodrošināšanai. Kā viens no nozīmīgākaiem plānoto atbalsta pasākumiem ir 2,4 miljonu eiro mērķprogramma „Covid-19 ietekmēto kultūras institūciju ilgtspēja”, kuras mērķis ir atbalstīt komersantus, biedrības un nodibinājumus, kuru darbība saistīta ar pastāvīgu publisku kultūras norišu nodrošināšanu...

Vai drīkst slēgt līgumu ar atpakaļejošu datumu? Ir mainījušies apsaimniekotāji un šobrīd vēlas slēgt līgumu ar atpakaļejošu datumu un citiem nosacījumiem, kādi bija iepriekš. Atbildi sagatavoja JĀNIS ZELTIŅŠ, Mg.iur., SIA Jelgavas nekustamā īpašuma pārvalde administratīvais direktors Saskaņā ar Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 10. pantu 2. daļu dzīvojamās mājas īpašnieks uzdod pārvaldniekam pārvaldīšanas uzdevumu, rakstveidā noslēdzot ar viņu dzīvojamās mājas pārvaldīšanas līgumu. Dzīvokļu īpašnieki pārvaldīšanas līgumu slēdz saskaņā ar dzīvokļu īpašnieku kopības lēmumu, kas pieņemts Dzīvokļa īpašuma likumā noteiktajā kārtībā. Atbilstoši Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 10. panta 3. daļai, uzdodot pārvaldniekam pārvaldīšanas uzdevumu, dzīvojamās mājas īpašnieka pienākums ir nodrošināt šā uzdevuma izpildei nepieciešamo finansējumu. Līguma noslēgšana ar atpakaļejošu datumu neatbilst Civillikumā noteiktajiem līguma slēgšanas principiem. Līguma noslēgšana ir uz nākotni vērsts darījums. Gadījumā, ja kopības griba uzdot pārvaldīšanas uzdevumu pārvaldniekam nav konstatējama, bet pārvaldnieks ir veicis pārvaldīšanas darbības kopības interesēs, tas var būt pamats Civillikumā ietverto neuzdotās lietvedības* noteikumu piemērošanai. Redakcijas piezīme....

Zemnieka saimniecība iegādājās piekabi un CSDD šo piekabi piereģistrēja, ka tās turētājs ir ZS, bet īpašnieks fiziska persona. Vai šādā gadījumā zemnieka saimniecība drīkst atskaitīt priekšnodokli? Atbilde PVN likuma 92. pantā ir noteikti vispārējie principi priekšnodokļa atskaitīšanai. Ja preces iegādātas ar PVN apliekamu darījumu nodrošināšanai, priekšnodoklis ir no citiem reģistrētiem PVN maksātājiem saņemtajos nodokļa rēķinos norādītās PVN summas par iegādātajām precēm. PVN maksātājam, veicot priekšnodokļa atskaitījumus, ir pienākums pārliecināties, vai nodokļa rēķinu ir izsniedzis reģistrēts nodokļa maksātājs. Lai īstenotu priekšnodokļa atskaitīšanas tiesības, PVN maksātājam ir pienākums saglabāt saņemto nodokļa rēķinu par veikto darījumu. Ja piekabe ir paredzēta saimnieciskās darbības veikšanai un par šo darījumu nodokļa rēķins atbilst PVN likuma prasībām, ir tiesības uz priekšnodokļa atskaitīšanu. Priekšnodoklis par saņemtajām precēm no valsts budžetā maksājamās PVN summas atskaitāms tajā taksācijas periodā, kad saņemtas preces un saņemts nodokļa rēķins vai atlīdzība par preču piegādi ir samaksāta pirms preču saņemšanas, bet ne vēlāk kā nākamajā taksācijas...

Ministru kabineta ārkārtas sēdē 10. jūlijā apstiprināti grozījumi Ministru kabineta 2020. gada 9. jūnija noteikumos Nr.360 “Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai” un atjaunoti atsevišķi Covid-19 izplatības mazināšanai noteiktie ierobežojumi: sabiedriskās ēdināšanas vietās tiek atjaunota prasība par maksimālo personu skaitu (kas nav vienas mājsaimniecības locekļi) pie viena galdiņa – iekštelpās – 4; ārtelpās – 8; sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumu sniedzējiem apmeklētājiem redzamās vietās (vismaz pie ieejas un kases ēdināšanas pakalpojumu sniegšanas vietā) jāizvieto skaidri salasāmu publiski pieejamu informāciju par maksimāli pieļaujamo personu skaitu, kas vienlaikus var atrasties pakalpojuma sniegšanas vietā; sabiedriskās ēdināšanas vietās noteikts darba laika ierobežojums - līdz plkst. 24.00. Tāpat tiek noteikts, ka kultūras, sporta, izklaides, tai skaitā diskotēku, un reliģiskās darbības veikšanas vietas darbu uzsāk ne agrāk kā plkst. 6.00 un beidz ne vēlāk kā plkst. 24.00, izņemot brīvdabas kino demonstrācijas pasākumus, kurus beidz ne vēlāk kā plkst. 02.00. Kā norāda grozījumu ierosinātāji Veselības ministrijā, epidemioloģiskajā izmeklēšanā ir atklāts,...

Saeima 9.jūlijā galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Kredītiestāžu likumā un grozījumus likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”, kas paredz iespēju kredītiestādēm vienpusēji dzēst parādsaistības par hipotekārajiem kredītiem, kas ņemti pirms 2008. gada ekonomiskās krīzes. Paredzēts, ka kredītiestādes parādus pilnā vai daļējā apmērā varēs vienpusēji dzēst par kredītiem, ko iedzīvotāji līdz 2008. gada beigām ņēmuši nekustamā īpašuma iegādei. Tāpat paredzēts, ka dzēst varēs arī hipotekāro kredītu galvojuma, kā arī cedētās saistības. Kredītiestāžu likuma grozījumi noteic hipotekāro kredītu dzēšanas pamatprincipus, savukārt izmaiņas iedzīvotāju ienākuma nodokļa likumā paredz, ka dzēstās saistības parādniekam neuzskatīs par ienākumu un neapliks ar kapitāla pieauguma nodokli. Kā norāda likumprojektu iesniedzējs - Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija - pirms 2008. gada ekonomiskās krīzes Latvijā bija milzīgs kreditēšanas tempa kāpums, taču krasais ienākumu kritums pēc tam radīja ļoti lielas grūtības pildīt uzņemtās saistības. Šie parādi pēc būtības ir neatgūstami un tāpēc norakstāmi, iepriekš par likumprojektu virzību pauda Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks. Latvijas...

Kā būtu jāveic aprēķins darbiniekam, kas nostrādāja pārcelto dienu jūnijā (13.06.2020.), bet pēc šī datuma darbiniekam tika izsniegta darbnespējas A vai B lapa, kas ietver arī 22. jūniju? Atbilde Sakarā ar jautājumā minēto situāciju rodas dažādi varianti un papildu jautājumi. Piemēram, ja darba devējs apmaksāja 13.06. kā nostrādāto dienu, bet pēcāk saņemta informācija par izsniegto B lapu, kuru līdz mēneša beigām apmaksās VSAA, darbiniekam var izveidoties virsstundas. Virsstundas neveidotos, ja darba devējs nebūtu apmaksājis 22.06. Tad būtu līdzsvars, bet B lapas periods, kas ietver 22. datumu, to nepieļauj. VSAA "neredz", kad un kā strādā/nestrādā darbinieks, tādēļ visiem darba ņēmējiem apmaksā darbnespējas kalendāra dienas. Arī vidējo apdrošināšanas iemaksu algu (darbnespējas apmaksai) VSAA nosaka tieši kalendāra dienai. NB! Nostrādātās 13.06. stundas (pārceltajā darba dienā) netiktu uzskatītas par virsstundām (DL 136. panta 8. daļa), jo stundu skaits mēnesī nemainās, mainās vietām tikai darba dienas (īpašs gadījums, kas atrunāts likumā). Vienkāršāk būtu ar A lapu, jo...