JAUNUMI

Krīzes skarto nozaru uzņēmumu darbiniekiem izmaksās dīkstāves pabalstu 75 % apmērā no vidējās algas, bet ne vairāk kā 700 EUR Ja krīzes skarto nozaru darba devējs nenodarbina darbinieku vai ir pieteicis dīkstāvi, valsts šo uzņēmumu darbiniekiem izmaksās atlīdzība līdz 75 % no iepriekšējo sešu mēnešu vidējās atlīdzības apmēra, bet ne vairāk kā 700 EUR par kalendāra mēnesi (dīkstāves pabalsts). Šādā gadījumā darba devējs var nepiemērot Darba likuma 74. pantu. Dīkstāves pabalsts netiks aplikts ar iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām (VSAOI). Pabalstu izmaksās uz darbinieka kontu, to neieskaitīs paša uzņēmuma kontā. Dīkstāvi var pasludināt, ja uzņēmums nevar objektīvi nodrošināt darbiniekiem darbu. Taču dīkstāves pabalstu pārtrauks izmaksāt, ja šai laikā darba devējs pieņems darbā jaunus darbiniekus. Līdz šim Darba likuma 74.pants paredzēja, ka darba devējam ir jāizmaksā darbiniekam atlīdzība par dīkstāves laiku. Atbilstoši Darba likuma 74.panta trešajai daļai gadījumā, ja darbiniekam ir noteikta laika alga, dīkstāves gadījumā darbiniekam izmaksā...

Krīzes skarto nozaru nodokļu maksātājiem ir tiesības pieteikties nodokļu samaksas termiņa pagarinājumam, kā arī lūgt piešķirt nodokļu samaksas termiņa pagarinājumu tiem nokavētajiem nodokļu maksājumiem, kuru samaksas termiņš ir pagarināts saskaņā ar likuma "Par nodokļiem un nodevām" 24. pantu, ja termiņa kavējums radies Covid-19 izplatības dēļ. To paredz 20. martā Saeimā steidzamības kārtā pieņemtais likums "Par valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem sakarā ar Covid-19 izplatību". Likums stājās spēkā 22. martā. Lai iegūtu tiesības uz termiņa pagarinājumu, ne vēlāk kā divu mēnešu laikā pēc maksājuma termiņa iestāšanās vai šā likuma spēkā stāšanās dienas iesniedz Valsts ieņēmumu dienestam (VID) pamatotu iesniegumu. VID būs tiesīgs nokavēto nodokļu maksājumu samaksu sadalīt termiņos vai atlikt uz laiku līdz trim gadiem, skaitot no iesnieguma iesniegšanas dienas. Ja nodokļu maksātājam būs piešķirts nodokļu samaksas termiņa pagarinājums, informācija par nodokļu maksātāju netiks iekļauta VID administrēto nodokļu (nodevu) parādnieku datubāzē. Taču VID būs tiesības atcelt termiņa...

Turpinot iepriekš rakstīto par dokumentu, kas budžeta iestādēm jāpievieno gada pārskatiem (Bilance Nr. 2 (458), 2020. gads), lai apliecinātu gada pārskatā sniegtās informācijas patiesumu. Kad jāsāk lietot praksē MK noteiktais, tad arī rodas jautājumi. Šajā rakstā vairāk par to, kā varētu skaidrot un labāk izprast apliecinājumā noteikto kritēriju — finanšu pārskatā sniegtā informācija par visiem iestādes plāniem, kas varētu būtiski mainīt aktīvu un pasīvu uzskaites vērtību vai klasifikāciju finanšu pārskatos. Apliecinājuma forma noteikta ar MK 19.06.2019. noteikumu Nr. 344 «Gada pārskata sagatavošanas kārtība» (turpmāk — MK noteikumi) 7. pielikumu. Apliecinājums nav tikai par grāmatvedības uzskaiti, tas ietver arī apgalvojumus par kontroles pasākumiem finanšu vadības, grāmatvedības un iekšējās kontroles jomā. Ar iestādes vadītāja ziņu būtu jāizveido tāda iekšējās kontroles sistēma, lai, sagatavojot apliecinājumu, varētu sniegt atbildes uz tajā ietvertajiem apgalvojumiem. Kritērijs — finanšu pārskatā sniegtā informācija par visiem iestā­des plāniem, kas varētu būtiski mainīt aktīvu un pasīvu uzskaites vērtību vai klasifikāciju finanšu pārskatos...

Jautājums: Kā pareizi izsaka darba līgumu jaunā redakcijā, kur tas tiek rakstīts, vai jāatsaucas uz iepriekšējo līguma Nr., vai papildus jāraksta, ka pēc parakstīšanas iepriekšējais līgums tiek atzīts, ka tas ir nederīgs? Atbild Irina Kostina, zvērinātu advokātu biroja Ellex Kļaviņš asociētā partnere, darba tiesību prakses grupas vadītāja Ja darba līgumu izsaka jaunā redakcijā, tad parasti darba līguma sākumā –ievaddaļa vai pirmais punkts, paredz to, ka esošais darba līgums (atsauce uz līguma datumu un numuru) tiek grozīts saskaņā ar Darba likuma 97. pantu un izteikts jaunā redakcijā. Nav nepieciešams minēt, ka iepriekšējā darba līguma redakcija ir spēkā neesoša vai ko tamlīdzīgu, jo ir jau noteikts, ka esošais līgums ticis grozīts, izsakot to jaunā redakcijā. Visi darba līguma grozījumi un pielikumi tiek uzskatīti par tā neatņemamu sastāvdaļu, tāpēc, izsakot darba līgumu jaunā redakcijā, tas attiecas arī uz iepriekš veiktiem grozījumiem un pielikumiem. Piemēram, ja darba līgumam ir atsevišķs pielikums par konfidencialitātes ievērošanu, izsakot darba...

COVID-19 krīzes radītais straujais pieprasījuma kritums daļai uzņēmumu licis nonākt dīkstāves periodā, kad krietni samazinājies vai pat pavisam apstājies uzņēmumā veicamo darbu apjoms. Kādi tiesiskie risinājumi šajā situācijā pieejami darba devējiem un darbiniekiem? Darba likums dīkstāvi definē kā situāciju, kad "darba devējs darbinieku nenodarbina vai arī neveic darbinieka saistības izpildījuma pieņemšanai nepieciešamās darbības" un nosaka, ka arī dīkstāves laikā darbiniekam jāmaksā atalgojums (izņemot gadījumus, ja dīkstāve radusies darbinieka vainas dēļ) - Darba likuma 74. panta (2) daļa. Kā iesaka Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība, būtiski, lai šajā ārkārtējā situācijā darba devējs ar darbinieku sazinātos, un abas puses vienotos par to, vai darbiniekam fiziski ir jāatrodas darba vietā dīkstāves laikā, jo īpaši ņemot vērā Ministru kabineta noteiktos piesardzības pasākumus. Ir vairākas iespējas, kā darba devējam un darbiniekam vienoties par risinājumiem uzņēmuma dīkstāves perioda pārdzīvošanai: Vienošanās par darba līguma grozījumiem. "Darba likumā ir teikts, ka darbinieks un darba devējs var grozīt darba līgumu, savstarpēji vienojoties....

Gada pārskatu iesniegšanas gala termiņš saistībā ar COVID-19 pandēmijas izraisīto ārkārtas situāciju un iespējamām problēmām sarīkot akcionāru vai kapitāldaļu dalībnieku sapulces to apstiprināšanai varētu tikt pārcelts līdz 31. jūlijam, tomēr allaž vērtīgi iepazīties ar ekspertu padomiem, kā izvairīties no kļūdām pārskatu aizpildīšanā. Zvērināta revidente, sertificēta nodokļu konsultante Nelda Janoviča informē par vairākām raksturīgām kļūdām gada pārskatu bilances posteņu aizpildīšanā. Pamatlīdzekļu nolietojums Lai grāmatvedība negatīvi neietekmētu bilanci, jāseko līdzi, lai pamatlīdzekļiem netiek noteikts pārāk mazs nolietojuma periods, atgādina eksperte. "Var būt situācijas, kad pamatlīdzekļiem ir jāpārskata nolietojuma periods. Nenorakstiet pamatlīdzekļus par ātru! Nenorādiet pamatlīdzeklim trīs gadu kalpošanas termiņu, ja, loģiski spriežot, tas var kalpot piecus gadus. Ja pamatlīdzekļa vērtība ir 100 000 eiro, tad trīs gadi nozīmē 33,3 tūkstošus gadā. Tas samazina bilances peļņu. Padomājiet par to, lai grāmatvedība negatīvi neietekmētu bilanci! Grāmatvedībai galu galā jāsniedz patiess un objektīvs priekšstats. Nolietojuma normas var pārskatīt arī par iepriekšējiem periodiem," vērš uzmanību N. Janoviča....

Ministru kabinets 19. martā atbalstīja Tieslietu ministrijas rosinātos grozījumus Komerclikumā, lai nodrošinātu SIA dalībniekiem (AS akcionāriem) iespēju dalībnieku (akcionāru) sapulcēs piedalīties attālināti. Grozījumi paredz arī atvieglot valdes un padomes sēžu protokolu parakstīšanu, nodrošinot iespēju valdes un padomes sēdes noturēt attālināti, izmantojot elektroniskās saziņas līdzekļus. Grozījumus tuvākajā laikā vēl jāizskata un jāapstiprina Saeimā. Grozījumi attiecas uz kapitālsabiedrību (SIA, AS) dalībnieku (akcionāru) sapulču organizēšanu, jo, kā paredz Komerclikums, sabiedrības pārvaldes institūcijas ir dalībnieku sapulce un valde, kā arī padome, ja tāda ir izveidota. Tā, piemēram, saskaņā ar Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likumu visām komercsabiedrībām ne vēlāk kā mēnesi pēc gada pārskata apstiprināšanas un ne vēlāk kā četrus mēnešus pēc pārskata gada beigām (tātad, ja sabiedrības pārskata gads sakrīt ar kalendāro gadu, ne vēlāk kā līdz 30. aprīlim) Valsts ieņēmumu dienestā (VID) jāiesniedz dalībnieku (akcionāru) sapulces apstiprināts gada pārskats, Likumprojektā grozījumi paredz vairākas iespējas, kā dalībnieks (akcionārs) var piedalīties un balsot dalībnieku (akcionāru)...

Vai darbinieks (skolotājs) var prasīt bezalgas atvaļinājumu sešu mēnešu garumā? Atbilde Atvaļinājumu bez darba samaksas saglabāšanas Darba likumā regulē 153. pants. Šāds atvaļinājums piešķirams sakarā ar adoptētu bērnu aprūpi un kopšanu, tādējādi pietuvinot adoptētājus bioloģiskajiem vecākiem. Otrs iemesls, kad darba devējam būtu jāpiešķir atvaļinājums bez darba samaksas saglabāšanas, — ja darbinieks pilda dienestu Latvijas Republikas Zemessardzē. Minētajos gadījumos darbiniekiem tiek saglabāta iepriekšējā darba vieta. Ja tas nav iespējams, darba devējs nodrošina līdzīgu vai līdzvērtīgu darbu ar darbiniekam ne mazāk labvēlīgiem darba apstākļiem un nodarbinātības noteikumiem. Likums ļauj darba devējam piešķirt atvaļinājumu bez darba samaksas saglabāšanas arī citos gadījumos pēc darbinieka pieprasījuma, bet šādos gadījumos likums neizvirza darba devējam nekādu pienākumu pret darbinieku. Domājams, ka šāds atvaļinājums būtu piešķirams, ņemot vērā iemeslus un vienojoties par noteikumiem. Darba devējs drīkst arī atteikt, jo darbs tomēr ir pirmajā vietā. Katrā gadījumā jāņem vērā arī tas, ka, esot šādā «bezalgas» atvaļinājumā, darbiniekam tiek pārtrauktas tiesības uz...

Ministru kabinets (MK) 19. martā izskatīja Finanšu ministrijas sagatavotu speciālu likumprojektu "Par valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem sakarā ar COVID-19 izplatību". Regulējums varētu stāties spēkā ar atpakaļejošu datumu - šā gada 13. martu, kad valstī tika izsludināta ārkārtējā situācija. Likum projektu ārkārtas plenārsēdēs vēl jāizskata Saeimai, paredzams, ka tas varētu notikt 20. martā. Likumprojekts paredz, ka MK nosaka nozares, kurām saistībā ar COVID-19 izplatību ir radušies krīzes izdevumi un kurām ir piemērojami pasākumi un īpašie atbalsta mehānismi. Krīzes skarto nozaru sarakstu MK var pārskatīt un papildināt. Krīzes skarto nozaru nodokļu maksātājam būs tiesības pieteikties nodokļu samaksas termiņa pagarinājumam. Tāpat var lūgt piešķirt termiņa pagarinājumu tiem nokavētajiem nodokļu maksājumiem, kuru samaksas termiņš ir pagarināts saskaņā ar likumu par nodokļiem un nodevām, ja termiņa kavējums radies COVID-19 rezultātā. Nodokļu maksātājs motivētu iesniegumu iesniedz ne vēlāk kā divu mēnešu laikā pēc maksājuma termiņa iestāšanās vai šā likuma spēkā stāšanās dienas. Nodokļu...

Lūdzu paskaidrot ar reālu piemēru, kā mainās bezdarbnieka pabalsta summa sakarā ar to, ka 2020. gadā būs samazināts pabalsta izmaksas periods! Atbilde Pārtraucot darba attiecības, personai, kas, būdama darba attiecībās, bija apdrošināta pret bezdarbu, rodas tiesības uz bezdarbnieka pabalstu neatkarīgi no tā, vai darbu uzteikusi pati vai to izdarījis darba devējs. Tām personām, kurām bezdarbnieka pabalsts piešķirts 2019. gadā un tā izmaksa turpinās šogad, pabalstu izmaksā saskaņā ar iepriekšējo kārtību (summa netiek pārrēķināta, termiņš netiek saīsināts). Darba attiecību pārtraukšanas iemesls (kods (23., 24. vai 25.), kas uzrādīts «ziņās par darba ņēmēju kustību», ir nepieciešams tikai tādēļ, lai noteiktu datumu, no kura sāks izmaksāt bezdarbnieka pabalstu. Ja par bezdarbnieku persona kļūst pēc darba attiecību izbeigšanas uz paša uzteikuma pamata vai sakarā ar pārkāpumu, tad bezdarbnieka pabalstu piešķir no pieprasījuma iesniegšanas dienas, bet ne agrāk kā divus mēnešus pēc bezdarbnieka statusa iegūšanas. Pārējos gadījumos pabalstu, ja uz to ir tiesības, piešķir no pieprasījuma iesniegšanas...

Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) un Konkurences padome (KP) Latvijā izsludinātā ārkārtējās situācijas laikā aicina uzņēmējus būt godprātīgiem un neizmantot situāciju pārmērīgu cenu piemērošanai vai konkurences tiesību pārkāpumu, piemēram, aizliegtu vienošanos, īstenošanai. PTAC seko līdzi tirgotāju rīcībai, vērtējot, vai cenu izmaiņas nav nesamērīgas, cik lielā mērā cenas atbilst tirgus pieprasījuma / piedāvājuma apstākļiem un vai tirgotāju rīcība nav vērsta uz negodprātīgu radušās situācijas izmantošanu. Nepieciešamības gadījumā PTAC operatīvi sazinās ar tirgotājiem, noskaidrojot konkrēto situāciju un aicinot neizmantot radušos situāciju nelabticīgā veidā. Savukārt KP sakarā ar mazumtirdzniecībā novēroto pēkšņo cenu kāpumu atsevišķām precēm atgādina, ka gan ikdienas, gan ārkārtas apstākļos nav pieļaujams, ja konkurenti savā starpā vai piegādātāji ar tirgotājiem vienojas, par kādu cenu preces jāpārdod patērētājiem. Situācijas, kad uzņēmumi vienojas ar konkurentiem vai piegādātājiem par vienota un mākslīga cenu līmeņa ievērošanu, kā rezultātā patērētājiem var rasties pārmaksa, ir īpaši rupji konkurences tiesību pārkāpumi, pret kuriem KP vēršas ar visu Konkurences likuma bardzību....

Lai mazinātu Covid-19 pandēmijas ekonomisko ietekmi, Eiropas Komisija 18. martā publicējusi vadlīnijas, kas palīdzēs nodrošināt Eiropas Savienības (ES) pasažieru tiesību saskaņotu piemērošanu visā ES. Šajā bezprecedenta situācijā, kad valstu valdības ir noteikušas būtiskus pasažieru ceļošanas ierobežojumus, kas tālāk ietekmējuši pārvadājumu pakalpojumus visā ES, jaunie norādījumi būs noderīgi kā pasažieriem, tā nozarei un valstu varas iestādēm. Vadlīnijas viesīs vajadzīgo skaidrību, kas, domājams, arī palīdzēs samazināt izmaksas transporta nozarē, ko slimības uzliesmojums ir smagi skāris. Vadlīnijas aptver aviotransporta, dzelzceļa, autobusu un kuģu pasažieru tiesības, kā arī attiecīgos pārvadātāju pienākumus. Kā norādīts vadlīnijās, ja pasažieri saskaras, piemēram, ar brauciena atcelšanu, viņi var izvēlēties vai nu saņemt biļetes cenas atlīdzinājumu, vai mainīt maršrutu un galamērķi sasniegt vēlāk. Tajā pat laikā vadlīnijās uzsvērts, ka pašreizējie apstākļi ir ārkārtēji, kas nozīmē, ka dažas tiesības nav piemērojamas. Tādas ir, piemēram, tiesības uz kompensāciju, kura pienākas, ja lidojuma atcelšana izziņota mazāk nekā divas nedēļas...

Pieprasījuma samazinājums eksporta noieta tirgos, kavējumi izejvielu piegāžu ķēdēs, sekas no iekšzemes pakalpojumu ierobežošanas, ierobežojumi starptautiskajā transportā un ceļotāju plūsmu samazinājums - tie ir galvenie draudi, kas patlaban var sabremzēt Latvijas ekonomiku. Tāpēc Ministru kabineta sēdē 17.martā valdība atbalstīja Ekonomikas ministrijas informatīvajā ziņojumā "Par nodokļu atbalsta risinājumiem COVID19 krīzes radīto negatīvo seku mazināšanu uzņēmējiem" iekļauto piedāvājumu piemērot nodokļu brīvdienas jeb nodokļa nomaksas atlikšanu līdz trīs gadiem bez kavējuma naudas aprēķina tiem uzņēmumiem, kas Valsts ieņēmumu dienesta Elektroniskās deklarēšanās sistēmā būs iesnieguši motivētu iesniegumu, pamatojot Covid-19 radīto ietekmi uz uzņēmuma saimniecisko darbību - apgrozījuma kritumu, piegādes ķēžu pārrāvumu, eksporta piegāžu pārrāvumu un ārkārtas situācijas tiešu radītu ietekmi. Tas nozīmē, ka ne visiem uzņēmumiem būs iespēja saņemt nodokļu brīvdienas, turklāt jāņem vērā, ka nodokļi netiks atlaisti, bet gan atlikts to nomaksas termiņš! Jaunās nodokļu brīvdienas attieksies arī uz nodokļu maksātājiem, kuriem jau šobrīd ir piešķirts kāds no nodokļu samaksas termiņa pagarinājumiem saskaņā ar likumu...

Finanšu ministrija informē, ka paredzēts nodrošināt iespēju visiem uzņēmumiem pagarināt gada pārskatu sagatavošanas un iesniegšanas termiņu vismaz līdz 31.jūlijam. Šāds priekšlikums iekļauts 17. marta valdības sēdē izskatītajā ministrijas sagatavotajā informatīvajā ziņojumā "Par risinājumiem COVID-19 seku pārvarēšanai sociālajā un uzņēmējdarbības jomā". Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likuma subjektiem šobrīd noteikts, ka gada pārskats VID jāiesniedz ne vēlāk kā mēnesi pēc gada pārskata apstiprināšanas un ne vēlāk kā četrus mēnešus pēc pārskata gada beigām, tas ir līdz 1.maijam, savukārt tādas sabiedrības, kuras ir lielas, sabiedrības gada pārskatus var iesniegt ne vēlāk kā septiņus mēnešus pēc pārskata gada beigām, tas ir līdz 31.jūlijam. Valdība arī nolēma veicināt naudas līdzekļu atgriešanu uzņēmējiem, nosakot, ka Valsts ieņēmumu dienests, veicot nodokļu administrēšanas pasākumus, atmaksā apstiprināto pievienotās vērtības nodokļa (PVN) summu visiem nodokļu maksātajiem 30 dienu laikā pēc PVN deklarācijas iesniegšanas termiņa, tās neuzkrājot līdz taksācijas gada beigām, nosakot, ka tas stājas spēkā 2020. gada 1. aprīlī....

Valdība 17. marta sēdē, izskatot informatīvo ziņojumu “Par risinājumiem COVID-19 seku pārvarēšanai sociālajā un uzņēmējdarbības jomā”, izskatīja iespēju sniegt sociālo atbalstu daž'dām sabiedrības grupām. Segs darba devēja maksājamā darbinieka slimības pabalsta apmēru Labklājības ministrijai uzdots sagatavot priekšlikumus kā COVID-19 pandēmijas laikā solidārā veidā sniegt terminētu valsts atbalstu darba devējiem darba nespējas lapu apmaksai, to veicot no speciālā budžeta līdzekļiem. Ministrija valdības sēdē piedāvāja izskatīt likumprojektu "Grozījums likumā "Par maternitātes un slimības apdrošināšanu"". Tajā paredzēts: ja darba ņēmējam līdz 2020.gada 30.jūnijam ir izsniegta darbnespējas lapa sakarā ar saslimšanu ar COVID-19 (vai atrašanos karantīnā, ja ārsts ir izsniedzis darbnespējas lapu), slimības pabalstu piešķir un izmaksā par laiku no darba nespējas otrās dienas. Slimības pabalstu piešķir 80 procentu apmērā no pabalsta saņēmēja vidējās apdrošināšanas iemaksu algas. Par šo periodu izsniedzama darbnespējas lapa B. Valdības sēdē gan izskanēja arī priekšlikums par pabalsta piešķiršanu 75 % apmērā. Aprēķinos ministrija pieņēmusi, ka slimošanas ilgums pieaugušajiem varētu...