JAUNUMI

Valsts ieņēmumu dienests (VID) sniedzis atbildes uz biežāk uzdotajiem jautājumiem par dīkstāves pabalsta izmaksu pašnodarbinātajām personām, tostarp individuālajiem komersantiem. Vai par pašnodarbinātu personu Ministru kabineta (MK) noteikumu izpratnē ir uzskatāma tikai tāda persona, kura VID ir reģistrējusi saimniecisko darbību? MK 2020. gada 31. marta noteikumi Nr. 179 "Noteikumi par dīkstāves pabalstu pašnodarbinātām personām, kuras skārusi Covid-19 izplatība", kas stājās spēkā 3. aprīlī, ir attiecināmi uz tādu fizisko personu, kura VID ir reģistrējusies kā saimnieciskās darbības veicēja (SDV) un ir veikusi valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI) kā pašnodarbinātā persona vai autoratlīdzības saņēmēja, vai ir mikrouzņēmumu nodokļa (MUN) maksātāja, vai ir individuālais komersants. Vai kā pašnodarbināta persona kvalificējas arī fiziska persona, kura noslēgusi uzņēmuma līgumu? Ja uzņēmumu līguma slēdzējs izmanto likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 11. panta astoņpadsmitajā daļā noteiktās tiesības nereģistrēties VID kā SDV, tad minētai personai nav piemērojami MK noteikumi Nr.179. Savukārt, ja persona saskaņā ar noslēgto uzņēmumu līgumu ir reģistrējusies...

Saeima 7. maijā galīgajā lasījumā pieņēma jaunu Administratīvo sodu likumu par pārkāpumiem pārvaldes, sabiedriskās kārtības un valsts valodas lietošanas jomā, kura mērķis ir atturēt personas no pārkāpumu izdarīšanas likuma nosaukumā minētajās jomās. Likumā ietvertas vairākas normas, kuras šobrīd ir noteiktas Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā, kas līdz ar Administratīvās atbildības likuma spēkā stāšanos 1. jūlijā spēku zaudēs. Likumā paredzēts regulējums par informācijas nesniegšanu, informācijas nepienācīgu sniegšanu vai nepatiesas informācijas sniegšana iestādei, tāpat jauns regulējums būs par informācijas sniegšanas noteikumu neievērošanu. Jaunā likuma normās, kas regulē ar valsts valodu saistītus jautājumus, salīdzinājumā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksu būtiski palielināts to pantu skaits, kuru sankcijā paredzēts administratīvā soda veids – brīdinājums. Tādējādi soda apmērs fiziskajām personām tiek samazināts, veicinot sabiedrības pozitīvu attieksmi pret valsts valodas lietošanu uzraugošo iestādi un valsts valodas lietošanas noteikumu ievērošanas nepieciešamību, likumprojekta anotācijā atzīmē tā autori. Savukārt par klajas necieņas izrādīšanu pret valsts valodu turpmāk varēs piemērot naudas sodu no septiņām...

Normatīvie akti nosaka vispārīgas prasības elektronisko dokumentu pārvaldībā, bet tajos nav ietverts detalizēts skaidrojums par šo prasību praktisko izpildi. Kas ir elektroniskais dokuments un elektroniskais paraksts? Kā rakstīt datumu elektroniskajā dokumentu un vai tas jāraksta, ja dokuments parakstīts ar drošo elektronisko parakstu? Kā saglabāt saņemto dokumentu, ja nav elektronisko dokumentu pārvaldības sistēmas? Kā reģistrēt elektronisko dokumentu? Kā atbilstoši uzskaitīt un saglabāt elektronisko dokumentu? Ko darīt ar elektronisko pastu? Atbildes uz šiem un citiem ar elektronisko dokumentu izmantošanu saistītiem jautājumiem varēs saņemt 19. maijā rīkotā BILANCES AKADĒMIJAS tiešraides e-semināra “Elektroniskie dokumenti. E-paraksts” laikā. Skaidrojumus ar praktiskiem piemēriem sniegs Ilga Robežniece. Lektorei ir vairāk nekā 20 gadu pieredze dokumentu pārvaldībā un 18 gadu pieredze arhīvu pārvaldībā. Ieskatam sniedzam I.Robežnieces atbildi uz šādu jautājumu: Vai elektroniskajā dokumentā , kurš parakstīts ar drošo e- parakstu un laika zīmogu jāraksta datums? No kura brīža elektroniskais dokuments iegūst juridisku spēku? Kāda nozīme ir dokumenta datumam? Kā izdarīt atbilstoši...

Ministru kabineta 7. maija ārkārtas sēdē apstiprinātas izmaiņas dīkstāves pabalsta saņemšanas nosacījumos, pagarinot dīkstāves pabalsta izmaksas periodu līdz 30. jūnijam un paplašinot potenciālo pabalsta saņēmēju loku. Veicot grozījumus Ministru kabineta 2020.gada 26.marta noteikumos Nr.165 "Noteikumi par Covid-19 izraisītās krīzes skartiem darba devējiem, kuri kvalificējas dīkstāves pabalstam un nokavēto nodokļu maksājumu samaksas sadalei termiņos vai atlikšanai uz laiku līdz trim gadiem" un grozījumu Ministru kabineta 2020.gada 23.aprīļa noteikumos Nr.236 "Noteikumi par dīkstāves palīdzības pabalstu darba ņēmējiem un pašnodarbinātajām personām, kuras skārusi Covid-19 izplatība"" pagarināts periods līdz 30. jūnijam, kura ietvaros uzņēmēji varēs pieteikties un valsts izmaksās to darbiniekiem dīkstāves pabalstu. Taču turpmāk dīkstāves pabalstam varēs pieteikties tikai par kārtējo kalendāra mēnesi. Tas nozīmē, ka dīkstāves pabalstam par aprīli iesniegumu var iesniegt līdz 8.maijam, par maiju – līdz 30.maijam, bet par jūniju – līdz 30.jūnijam. Ministru kabinets 14. maijā rosināja precizēt, ka par aprīli pieteikumus dīkstāves pabalstam varētu iesniegt arī līdz 20. maijam. Tāpat...

Ministru kabinets 7. maijā pagarināja ārkārtējo situāciju valstī līdz 9. jūnijam, vienlaikus pieņemot lēmumu par pakāpenisku atsevišķu ierobežojumu atcelšanu vai samazināšanu. Izmaiņas veiktas Ministru kabineta 2020. gada 12. marta rīkojumā Nr.103 “Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu”. Obligāts priekšnoteikums šo ierobežojumu mazināšanai ir visu fiziskās distancēšanās un epidemioloģisko drošības pasākumu stingra ievērošana ikdienā visās jomās arī turpmāk, informē Valsts kanceleja. Šāds lēmums pieņemts, balstoties uz valdībā apstiprinātajiem kritērijiem par pamatprincipiem un kritērijiem, kas nosaka to, kad iespējama Covid-19 krīzes laikā ieviesto pasākumu mazināšana. Kritēriji tiek mērīti četru nedēļu periodā un atceltie ierobežojumi var tikt mainīti gan ierobežojumu pastiprināšanas, gan samazināšanas virzienā atkarībā no kritēriju izpildes. No 12. maija tiks mazināti ierobežojumi izglītības, sporta, dažādu pasākumu organizēšanas un pulcēšanās, transporta un tūrisma jomās. Pasākumi un pulcēšanās Ja iespējams nodrošināt savstarpējo divu metru distanci un pārējos epidemiologu noteiktos drošības noteikumus, tiks atļauta pulcēšanās iekštelpās un ārtelpās līdz 25 cilvēkiem organizētos publiskos un privātos pasākumos, kā arī...

Saeima 7.maijā, galīgajā lasījumā kā steidzamus pieņēma grozījumus likumā "Par valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem sakarā ar Covid-19 izplatību", kas paredz ieviest atvieglotākus nosacījumus nodarbinātības jomā, lai uzņēmumi vīrusa pandēmijas izraisītās ārkārtējās situācijas laikā varētu saglabāt savu darbību un esošās darbavietas. Grozījumi noteic, ka darba devējs, kurš atbilst Padziļinātās sadarbības programmas dalībniekam noteiktajiem kritērijiem un kuru ir ietekmējusi pandēmijas izraisītā krīze, var samazināt darbiniekam Darba likumā noteikto atlīdzību par dīkstāvi no 100 līdz 70 procentiem no darbiniekam izmaksājamās algas. Piemērojot samazinātu dīkstāves apmaksu, darba devējs darbiniekam varēs izmaksāt atlīdzību, kuras apmērs nevarēs būt mazāks par minimālo mēneša darba algu, kas šobrīd ir 430 eiro mēnesī. Savukārt, ja darbinieka apgādībā ir nepilngadīgi bērni vai bērni, kuri mācās un nav sasnieguši 24 gadu vecumu, tad papildus samaksai par dīkstāvi viņam ir saglabājami līdzekļi par katru apgādība esošu bērnu valsts noteiktajā minimālajā uzturlīdzekļu apmērā. Tāpat paredzēta iespēja koplīgumā vienoties par nepilnu...

Lai attālināti izsekotu darbinieku darbam veltīto laiku, uzņēmumiem var rasties kārdinājums izmantot risinājumu – programmatūru, kas izseko, kā darbinieki izmanto darba ierīci. Šo pašu risinājumu var izmantot arī ar mērķi aizsargāt darba klēpjdatorus un ierīces no nesankcionētas izmantošanas, kad ierīce ir nonākusi krāpnieku rokās. Eksistē dažādas programmatūras, kas var izsekot pat peles kustībām, taču tas rada problēmas no Vispārīgās datu aizsardzības regulas (turpmāk - regula) prasību perspektīvas, norāda Marina Briškena, datu aizsardzības speciāliste, vietnes eGDPR.lv dibinātāja, pievēršoties attālinātā darba režīmā strādājošo personas datu aizsardzības un uzņēmuma datu drošības problemātikai. Attālināta darba specifikas dēļ darbinieki var strādāt ar lielākiem un biežākiem pārtraukumiem, ne vienmēr pieturoties pie stingra, biroja videi raksturīga darba laika grafika. Tas savukārt nozīmē to, ka darbinieki biežāk izmantos savas ierīces personīgajām vajadzībām un nošķirt darbinieka darbam un privātai dzīvei veltīto laiku kļūst neiespējami. Tāpēc izsekot darbinieku ierīces, nepārkāpjot viņu tiesības uz privātumu, ir gandrīz neiespējami. Ņemot vērā iepriekš minēto, uzņēmumam...

VID sagatavojis skaidrojumus par UIN, PVN un algas nodokļa piemērošanu saistībā ar valstī izsludināto ārkārtējo situāciju. UIN un algas nodoklis 1. jautājums Komercsabiedrība plānoja nosūtīt darbiniekus uz Vāciju komandējumā, kas tika atcelts sakarā ar koronavīrusa izplatību. Komercsabiedrībai radušies zaudējumi saistībā ar lidmašīnas biļešu iegādi un viesnīcas rezervāciju. Vai šādi izdevumi jāiekļauj UIN bāzē un jāapliek ar UIN? Atbilde Vispārīgā gadījumā komercsabiedrības izdevumi darbinieku komandējumiem ir saimnieciskās darbības izdevumi, kurus neiekļauj UIN bāzē. Izdevumi saistībā ar iegādātajām aviobiļetēm ar mērķi nosūtīt darbiniekus komandējumā, kas atcelts sakarā ar Covid–19 izplatību, ir uzskatāmi par saimnieciskās darbības izdevumiem. Tātad komercsabiedrība šādus izdevumus neiekļauj UIN bāzē un neapliek ar UIN. Ar saimniecisko darbību saistīti izdevumi ir arī izdevumi Darba aizsardzības likuma prasību izpildei, kā arī izdevumi, kas saistīti ar profilaktiskiem veselības aizsardzības pasākumiem nozarēs, kurās darba apstākļi to prasa (UIN likuma 8. panta 5. daļas 3. punkts). 2. jautājums Komercsabiedrības darbinieks bija devies komandējumā darba devēja...

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas deputāti 6.maijā, konceptuāli atbalstīja grozījumus likumā “Par grāmatvedību”, kas paredz ārpakalpojuma grāmatvežu licencēšanu. Plānots, ka ārpakalpojuma grāmatvežus licencēs Valsts ieņēmumu dienests (VID). Tāpat plānots ieviest publisku ārpakalpojuma grāmatvežu reģistru, un tajā pakalpojuma saņēmējs varēs pārliecināties par attiecīgās personas tiesībām sniegt ārpakalpojuma grāmatveža pakalpojumus, teikts grozījumu anotācijā. Lai saņemtu licenci, personai būs jāiesniedz profesionālo kvalifikāciju un pieredzi apliecinošu dokumentu kopijas, iekšējā kontroles sistēma un licencēšanas pieteikums. Licenci plānots izsniegt uz pieciem gadiem, un to pēc tam varēs pārreģistrēt. Par licences saņemšanu paredzēta valsts nodeva 100 eiro apmērā. Uzņēmuma valdes locekļa vai darbinieka, kurš atbild par grāmatvedības ārpakalpojuma sniegšanu, kvalifikācijai būs jāatbilst vismaz ceturtā līmeņa profesionālajai kvalifikācijai, ko apliecina attiecīgs izglītības dokuments grāmatvedības, ekonomikas, vadības vai finanšu jomā. Šai atbildīgajai personai būs nepieciešama vismaz trīs gadu pieredze grāmatvedības jomā, paredz likumprojekts. Tāpat, lai sniegtu grāmatvedības pakalpojumus ārpakalpojumā, personai būs jāreģistrē sava saimnieciskā darbība vai arī jāreģistrējas komercreģistrā. Paredzēts,...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) sagatavojis pārskatu par normatīvajiem aktiem, kas ir pieņemti un/ vai stājās spēkā nodokļu administrēšanā 2020. gada aprīlī. Normatīvā akta nosaukums Komentārs/skaidrojums Pieņemts Spēkā stāšanās datums Likums “Par valsts institūciju darbību ārkārtējās situācijas laikā saistībā ar Covid-19 izplatību” Likuma mērķis ir sabiedrības drošības interesēs nodrošināt nepārtrauktu un efektīvu valsts institūciju darbību saistībā ar Covid-19 izplatību valstī izsludinātās ārkārtējās situācijas laikā. Likums nosaka valsts institūciju darbības pamatprincipus un atsevišķas valsts institūciju un privātpersonu tiesības un pienākumus ar Covid-19 izplatību saistītā valsts apdraudējuma un tā seku novēršanai un pārvarēšanai. Likuma 3. panta piektā daļa nosaka, ka Valsts ieņēmumu dienests var apturēt uzsāktos nodokļu un muitas kontroles pasākumus (arī tad, ja uzsāktais administratīvais process ir apstrīdēšanas stadijā) uz laiku, kamēr valsts teritorijā ir spēkā ārkārtējā situācija. Minētais laikposms netiek ieskaitīts nodokļu kontroles pasākumu veikšanai noteiktajos termiņos. 03.04.2020. 05.04.2020. Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā Kodekss papildināts ar 159.11 pantu par dīkstāves pabalsta saņemšanas...

Lauku atbalsta dienests (LAD) un Valsts ieņēmumu dienests (VID) atgādina, ka tie lauksaimnieki, kuri no 1.aprīļa līdz 30.novembrim nodarbina laukstrādniekus sezonas rakstura darbos, no šo darbinieku algām var maksāt iedzīvotāju ienākuma nodokli 15% apmērā, bet ne mazāka kā 0,70 eiro katrā nodarbināšanas dienā. Sezonas laukstrādnieku reģistrācijai darba devējiem jāizmanto LAD Elektroniskā pieteikšanās sistēma (EPS) un papildus VID minētie darbinieki nav jāreģistrē. LAD EPS reģistrē ienākumu gūšanas dienu, noslēgto līgumu formu un sezonas laukstrādniekiem aprēķināto atlīdzību par darbu. EPS ir nodrošināta iespēja lauksaimniekiem (darba devējiem) iegūt apkopotā veidā visus mēneša laikā ievadītos datus un aprēķināto nodokļa apmēru, lai tos iesniegtu VID standartizētā formā vienu reizi mēnesī. Lai lauksaimnieks varētu piemērot saviem sezonas darbiniekiem atviegloto nodokļu režīmu, tam ir jāatbilst šādiem nosacījumiem: lauksaimniekam īpašumā, pastāvīgā lietošanā vai nomā ir lauksaimniecībā izmantojama zeme, ko tas izmanto augļkoku, ogulāju vai dārzeņu audzēšanai; lauksaimnieks 2020.gadā ir pieteicis zemi vienotajam platības maksājumam, ievērojot kārtību, kādā tiek piešķirts valsts...

Kopš ar COVID-19 pandēmijas izsludinātā ārkārtējā stāvokļa valstī daudziem uzņēmējiem radušies jautājumi par nodokļu nomaksu un iespējām pagarināt termiņu tās veikšanai. Piemēram, jautājums: Uzņēmumam šobrīd nav nodokļu parādi, bet pie nākamas deklarācijas iesniegšanas, ņemot vērā esošo situāciju, droši vien būs aktuāls jautājums par “nodokļu brīvdienām”. Kad un kādā veidā jāiesniedz iesniegums, ja piemēram nodokļu deklarācija iesniegšanas un maksāšanas termiņš ir 15. datums, tad iesniegums arī ir iesniedzams līdz 15. datumam? Un cik ātri VID izvērtēs iesniegumu par nodokļu samaksas termiņu pagarinājumu? Valsts ieņēmumu dienests (VID) savā atbildē norāda, ka uzņēmumam jāiesniedz motivēts iesniegums VID elektroniski, izmantojot elektroniskās deklarēšanas sistēmu (EDS) ne vēlāk kā divu mēnešu laikā pēc maksājuma termiņa iestāšanās vai īpašā krīzes regulējuma spēkā stāšanās dienas, proti, 2020. gada 22. marta - tātad ne vēlāk kā līdz 22 . maijam. Tas attiecas uz gadījumiem, ja uzņēmums atbilst krīzes skartā nodokļu maksātāja pazīmēm (Ministru kabineta 2020. gada 23. marta noteikumos Nr. 165...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) norāda, ka, ņemot vērā, ka Ministru kabinets vairākkārtīgi veica grozījumus normatīvajos aktos par pabalstu piešķiršanu un tika paplašināts pabalsta saņēmēju loks, atsevišķiem darbiniekiem vai pašnodarbinātajām personām sākotnēji pieprasītais dīkstāves pabalsts tika atteikts. Šādos gadījumos darba devējam vai pašnodarbinātai personai VID elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS) ir jāsniedz atkārtots iesniegums dīkstāves pabalsta piešķiršanai. Patlaban Ministru kabineta noteikumi Nr.165 “Noteikumi par Covid-19 izraisītās krīzes skartiem darba devējiem, kuri kvalificējas dīkstāves pabalstam un nokavēto nodokļu maksājumu samaksas sadalei termiņos vai atlikšanai uz laiku līdz trim gadiem” , pēc kuriem VID vērtē darba devēja un darbinieku atbilstību kritērijiem, nosaka, ka pabalstu izmaksu var veikt no 2020. gada 14. marta līdz 14. maijam, bet ne ilgāk kā ir spēkā Ministru kabineta lēmums par ārkārtējo situāciju. Gan darba devējam, gan pašnodarbinātai personai iesniegums dīkstāves pabalstam jāiesniedz VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS) līdz noteiktam termiņam: par dīkstāvi no 14. marta līdz 31. martam iesniegumu jāiesniedz līdz...

Satversmes tiesa 30. aprīlī ierosinājusi lietu “Par Pievienotās vērtības nodokļa likuma 1. panta 14. punkta “c” apakšpunkta, ciktāl tas attiecas uz zemes iznomāšanu piespiedu nomas gadījumos, atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 91. panta pirmajam teikumam un 105. panta pirmajam, otrajam un trešajam teikumam”. Apstrīdētā norma Pievienotās vērtības nodokļa likuma 1. panta 14. punkta “c” apakšpunkts: “pakalpojumu sniegšana – darījums, kas nav preču piegāde; par pakalpojumu sniegšanu uzskata arī: c) lietu nomu.” Augstāka juridiska spēka normas Latvijas Republikas Satversmes (turpmāk – Satversme) 91. panta pirmais teikums: “Visi cilvēki Latvijā ir vienlīdzīgi likuma un tiesas priekšā.” Satversmes 105. panta pirmais, otrais un trešais teikums: “Ikvienam ir tiesības uz īpašumu. Īpašumu nedrīkst izmantot pretēji sabiedrības interesēm. Īpašuma tiesības var ierobežot vienīgi saskaņā ar likumu.” Lietas fakti Lieta ierosināta pēc akciju sabiedrības “Pilsētas zemes dienests” (turpmāk – pieteikuma iesniedzēja) pieteikuma. Pieteikuma iesniedzēja ir reģistrēta Valsts ieņēmumu dienesta (VID) pievienotās vērtības nodokļa (PVN) maksātāju reģistrā un norāda, ka...

KOMENTĀRS Aiva Vīksna: Mēs esam ar jums! GRĀMATVEDĪBA Svetlana Šemele–Baikova: Svarīgākais par un ap gada pārskatu par 2019. gadu Maija Grebenko: Risinājumi Covid–19 ietekmes uz ekonomiku mazināšanai Inguna Leibus: Jāsakārto normas, kas maldina un ir netaisnīgas pašnodarbinātajiem Terēze Labzova–Ceicāne: Kāpēc Starptautiskie finanšu pārskatu standarti ir svarīgi NODOKĻI Ikars Kubliņš: Nodokļu atvieglojumi un dīkstāves pabalsti – svarīgākie aspekti juristu skatījumā Ina Spridzāne: Nedrošie debitoru parādi un uzņēmumu ienākuma nodoklis FINANSES Armine Movsisjana: Covid–19 ietekme uz finanšu pārskatiem un revidenta rīcība Terēza Korsaka: Sviru pakāpes vērtēšana pie dažādiem aprēķinos izmantoto rādītāju pieauguma tempiem ATTĪSTĪBA Laila Kelmere: Noteikts aizliegums kreditoriem iesniegt juridiskās personas maksātnespējas procesa pieteikumu ATBILDES UZ JAUTĀJUMIEM Ina Spridzāne: PVN, kas samaksāts citā ES valstī Ieguldījumi nomātajā pamatlīdzeklī un PVN Maija Grebenko: Pārceltās darba dienas apmaksa Neapliekamā minimuma kontrole gada laikā Oskars Springis: Ko nozīmē "noteiktā mēnešalga"? Valsts ieņēmumu dienests: VID skaidrojumi par UIN, PVN un IIN piemērošanu Covid–19 sakarā «BILANCES AKADĒMIJA» PIEDĀVĀ...