JAUNUMI

Jautājums: Vai darba devējs drīkst liegt darbiniekam pamest darba vietu pārtraukumā, pamatojoties uz to, ka tādi ir uzņēmuma (iestādes) darba kārtības noteikumi (Darba likuma prasība)? Ar noteikumu, ka pārtraukums netiek ieskaitīts darba laikā un netiek apmaksāts. Atbilde Pamatojoties uz Darba likuma 145. panta trešo daļu1, darba ņēmējam ir tiesības atstāt darba vietu pārtraukumā un to izmantot pēc saviem ieskatiem. Taču, ja darba līgumā, darba koplīgumā vai darba kārtības noteikumos noteikts aizliegums atstāt darba vietu (šādam aizliegumam ir jābūt pietiekami pamatotam) un darba ņēmējs šo pārtraukumu nevar izmantot pēc saviem ieskatiem, šāds pārtraukums ir ieskaitāms darba laikā, un darba devējam šāds pārtraukums ir jāapmaksā. Atgādinām, ka saskaņā ar Darba likuma 6. panta pirmo un otro daļu2 nav spēkā darba koplīguma, darba kārtības noteikumu, kā arī darba līguma un darba devēja rīkojumu noteikumi, kas pretēji normatīvajiem aktiem pasliktina darbinieka tiesisko stāvokli. Šādā situācijā iesakām ar prasību vērsties tiesā, jo Latvijas tiesu praksē šādi gadījumi...

Valsts Robežsardze informē, ka ar šā gada 17. martu ir pārtraukti starptautiskie pasažieru pārvadājumi caur lidostām, ostām, ar autobusiem un dzelzceļa transportu, tāpat ir aizliegta personu pārvietošanās caur sauszemes robežšķērsošanas vietām uz Eiropas Savienības ārējās robežas, tas ir, uz Latvijas - Krievijas un Latvijas - Baltkrievijas valsts robežas. Ierobežojumi robežu šķērsošanai netiek attiecināti uz kravu pārvadājumiem. Vienlaikus autovadītāji līdzīgi kā pārējie iedzīvotāji ir aicināti ievērot piesardzības pasākumus – novērot savu veselības stāvokli, ievērot pastiprinātas higiēnas prasības un sociāli distancēties, pēc iespējas samazinot kontaktēšanos ar līdzcilvēkiem. Pašlaik par īpašiem nosacījumiem kravu pārvadātājiem savā valstī informāciju sniegusi Kazahstāna (skatīt pievienoto materiālu). Turpmāk uz ārkārtējās situācijas izsludināšanas laiku Latvijas - Krievijas un Latvijas - Baltkrievijas sauszemes robežšķērsošanas vietās, tas ir, Terehovas, Grebņevas, Pāternieku, Silenes un Vientuļu robežkontroles punktos tiks atļauta ieceļošana Latvijas iedzīvotājiem un ārzemniekiem, kuru pastāvīgā dzīvesvieta ir Latvija. Tāpat Krievijas un Baltkrievijas iedzīvotāji netraucēti varēs atgriezties mītnes zemē, šķērsojot sauszemes robežu robežšķērsošanas vietās...

Darbiniecei noteikts normālais darba laiks ar 5 darba dienām nedēļā. Janvāra vidū viņa vēlas izmantot ikgadējo atvaļinājumu, kas nebija izmantots iepriekš. Grāmatvedei jāaprēķina atvaļinājuma nauda, ņemot vērā, ka darbiniece atgriezās darbā pēc bērna kopšanas atvaļinājuma (2018. gada februāris – 2019. gada augusts). Aprēķins tiek veikts, vadoties no Darba likuma (DL) 75. panta sestās daļas. Tas nozīmē, ka aprēķinā ņemta vērā darba samaksa no 2019. gada 5. augusta līdz 2020. gada 20. janvārim, kas ir četri «pilni» mēneši, daļa no augusta un daļa no janvāra. Vadība uzskata, ka grāmatvede rīkojas nepareizi un, aprēķinot vidējo izpeļņu atvaļinājuma apmaksai, jāņem vērā tikai «pilni nostrādāti mēneši», nosakot, ka tas ir periods no augusta līdz decembrim (kaut arī augusts nemaz nav «pilns» mēnesis). Kuram ir taisnība? Atbilde Jāatzīst, ka tas ir ļoti bēdīgi, ja vadība iejaucas grāmatvedības specifiskajos jautājumos, kuros grāmatvedis visbiežāk orientējas labāk. No otras puses, par grāmatvedības kārtošanu atbildīgā persona ir vadītājs! Ja uzņēmumā ir...

Valsts darba inspekcija (VDI) ir ieteikusi darba devējiem atbalstīt darbiniekus, kuriem ir šaubas par savu veselības stāvokli, mudinot tos vērsties pie ārsta, tāpat veicināt darbinieki attālinātu nodarbināšanu (strādājot no mājām), ja vien tas ir iespējams. Būtu izvērtējama arī klātienes sanāksmju rīkošanas nepieciešamība. Īpaši tas attiecas uz nodarbinātajiem, kas ietilpst riska grupās: gados vecāki nodarbinātie, nodarbinātie ar vāju imunitāti. Attālināta darba veikšanai var izmantot modernās tehnoloģijas (telefons, videokonference, whatsapp videozvani u.tml.). Bet kā rīkoties tad, ja pastāv pamatotas aizdomas par darbinieka saslimšanu, kas rada vai var radīt draudus viņa vai citu cilvēku drošībai vai veselībai? VDI iesaka darba devējam izmantojot Darba likuma 82. panta pirmajā daļā noteikto: darbiniekam, pamatojoties uz attiecīgu darba devēja rīkojumu, ir pienākums nekavējoties veikt veselības pārbaudi gadījumos, kad pastāv pamatotas aizdomas par darbinieka saslimšanu, kas rada vai var radīt draudus viņa vai citu cilvēku drošībai vai veselībai. Atbilstoši Darba likuma 82. panta otrajai daļai izdevumus, kas saistīti ar veselības...

Esošajā situācijā normatīvo aktu, īpaši Darba likuma piemērošana var radīt neskaidrības, tādēļ Labklājības ministrija aicina darba devējus un darbiniekus, un arodbiedrības mēģināt rast domstarpību risinājumus savstarpējās pārrunās, iecietīgi vienam pret otru un nepieciešamības gadījumā vērsties Valsts darba inspekcijā elektroniski vai zvanot. Darba likums nosaka, ka darba devējs un darbinieks savstarpējās darba tiesiskās attiecības nodibina ar darba līgumu. Taču likumā ir teikts, ka darbinieks un darba devējs var grozīt darba līgumu, savstarpēji vienojoties. Tas nozīmē, ka nepieciešamības gadījumā var vienoties par darba līguma grozījumiem, tādējādi atrisinot vienu vai otru situāciju, kas radusies saistībā ar COVID – 19 izplatību. Šādiem darba līguma grozījumiem, ja tādi tiek veikti, ir jābūt kā brīvas gribas izpausmei. Notiekošais vienlīdz skar gan darbinieku, gan darba devējus. Tāpēc situācijā, kad darba veikšana ikdienas režīmā tiek būtiski ietekmēta, primāri būtu ieteicams izvērtēt tādus risinājumus, kas ir iespējami saudzīgāki attiecībā pret darbiniekiem. Atbilstoši likumam, darbiniekam ir pienākums veikt tos darbus, kurus viņš...

Vai darbiniekam (skolotājam), kas noslēdzis terminēto līgumu (aizvietojis skolotāju, kas ir bērna kopšanas atvaļinājumā), jāizmaksā atlaišanas pabalsts? Darbinieks tiek atlaists, pamatojoties uz DL 101. panta 1. daļas 8. punktu. Atbilde Atlaišanas pabalsta apmēri atkarībā no nostrādātā laika (gadiem) Darba likumā noteikti 112. pantā. Starp iemesliem, kad šāds pabalsts ir izmaksājams, minēts arī 101. panta (Darba devēja uzteikums) 1. daļas 8. punktā, kas skan šādi: 8) ir atjaunots darbā darbinieks, kurš agrāk veica attiecīgo darbu (..). Tātad likums pieļauj darba devējam uzteikt darbu aizvietotājam, ja iepriekšējais darbinieks ir atjaunots darbā, nevis bijis attaisnotajā prombūtnē (bērna kopšanas atvaļinājums). Darbiniekus darbā parasti atjauno tiesa, ja tie bijuši prettiesiski atlaisti no darba. Proti, tas ir pavisam cits gadījums. Ar jūsu darbinieku bija noslēgts terminētais līgums, kurā norādīts noslēgtā līguma pamatojums. Šādu līgumu noteikumus regulē Darba likuma 44.–45. pants: Promesoša vai no darba atstādināta darbinieka aizvietošanu, kā arī tāda darbinieka aizvietošanu, kura pastāvīgā darba vieta kļuvusi brīva...

Svarīgākās atskaites, kas uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) maksātājiem sniedzamas Valsts ieņēmumu dienestam, ir UIN deklarācijas un gada pārskati. Gada pārskatu iesniegšanā sācies pats karstākais «ražas laiks», jo uzņēmumiem tas jāizdara līdz 30. aprīlim. Savukārt deklarāciju iesniegšana ir aktuāla par katru mēnesi, kad vien notikuši ar UIN apliekami darījumi (pat ja daudzi uzņēmumi iesniedz tikai taksācijas perioda pēdējā mēneša deklarāciju, ko tie, kam taksācijas gads beidzas līdz ar decembri, iesniedz līdz 20. janvārim). Kādas ir biežāk pieļautās kļūdas, EDS sistēmā iesniedzot UIN deklarācijas un gada pārskatus, un kā izvairīties no uzkāpšanas uz šiem «grābekļiem», kas bieži nozīmē lieku laika un darba (labi, ja ne naudas) patēriņu? Konsultāciju žurnāla Bilance lasītājiem sniedz trīs Valsts ieņēmumu dienesta amatpersonas — Dina Kucina, Nodokļu pārvaldes Nodokļu un nodevu grāmatvedības metodikas daļas galvenā nodokļu inspektore, Inita Ābele, Nodokļu pārvaldes Juridisko personu deklarāciju uzskaites daļas Pirmās nodaļas vadītāja, un Līga Malteniece, Nodokļu pārvaldes Juridisko personu deklarāciju uzskaites daļas Pirmās...

Zvērinātu advokātu birojs Sorainen prezentēja savu redzējumu par šogad svarīgākajām juridiskajām aktualitātēm biznesa un nodokļu jomā. Turpinājums. Sākumu rakstam lasīt šeit. OECD pieprasa stingrāk izvērtēt uzņēmumu atbildību pārrobežu korupcijas lietās Korupcija ir kļuvusi par valsts mēroga problēmu, neaprobežojoties tikai ar vietējo līmeni. Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) jaunākajā ziņojumā kritizēta Latvijā īstenotā cīņa pret pārrobežu kukuļošanu un izteiktas 44 rekomendācijas prasību izpildei. Paredzamas būtiskas reformas, kas var būt vērstas pret juridiskajām personām, kas iesaistītas korupcijā, seminārā informēja Sorainen vadošā partnere, zvērināta advokāte Viktorija Jarkina. OECD secinājis, ka notiesāšanas līmenis Latvijā ir daudz zemāks par reālo finanšu noziegumu apmēru valstī (naudas atmazgāšana, kukuļošana un nodokļu mahinācijas). Līdz ar to, kā konstatē OECD, Latvijā nepietiekami strādā un nav pilnībā ieviests soda neizbēgamības princips pār juridiskām un fiziskām personām, kas iesaistītas ārvalstu amatpersonu kukuļošanas shēmās. Interesanti, ka OECD rekomendācijās pat konstatētas neatbilstības Latvijas normatīvajā regulējumā — kukuļošanas definīcijas neatbilstība Pretkukuļošanas konvencijas mērķiem un definīcijai....

Saistībā ar COVID-19 izplatības ierobežošanu, arvien vairāk uzņēmumu saskaras ar kavētām piegādēm, atceltiem pasūtījumiem vai rezervācijām, kā rezultātā atsevišķu nozaru uzņēmumu apgrozījums strauji krītas. Lai pārvarētu šīs īslaicīgās grūtības, valdība uzņēmējiem un darba ņēmējiem piedāvās vairākus atbalsta risinājumus, norādījis finanšu ministrs Jānis Reirs pēc 16. martā rīkotās vadības grupas uzņēmējdarbības un nodarbināto atbalstam sanāksmes. Patlaban ciešā sadarbībā ar valdības sociālajiem partneriem tiek strādāts pie šādiem atbalsta instrumentiem: Kredītu garantijas, lai uzņēmumam, kas sastapies ar īslaicīgām naudas plūsmas problēmām, līdz situācijas atrisināšanai būtu iespēja atlikt pamatsummas maksājumu. Šādu atbalsta programmu nodrošinās attīstības finanšu institūcija Altum; Atlikti nodokļu maksājumi (kurus jau šobrīd Valsts ieņēmumu dienestā var pagarināt par vienu gadu). Nodokļu maksātājs motivētu iesniegumu nodokļu administrācijai jāiesniedz ne vēlāk kā 15 dienas pēc maksājuma termiņa iestāšanās. Nodokļu administrācija rakstveidā vienojas ar nodokļu maksātāju par parāda samaksas grafiku. Vairāk par atlikto nodokļu maksāšanu lasiet šeit; Lai bankas varētu turpināt kreditēt, Vienotais uzraudzības mehānisms, kas veic...

Lai efektīvāk ierobežotu COVID-19 izplatību Latvijā, valdība ar Ministru kabineta rīkojumu nolēmusi paplašināt piesardzības un drošības pasākumus ārkārtējās situācijas laikā. Gadījumos, kad netiek ievēroti noteiktie pasākumi, tiek piemērota atbilstoša administratīvā vai kriminālā atbildība. Neatkarīgi no apmeklētāju skaita tiek aizliegti visi publiskie svētku, piemiņas, izklaides, kultūras, sporta un atpūtas pasākumi, tai skaitā naktsklubos un diskotēkās. Aizliegtas arī sapulces, gājieni, piketi un reliģiskā darbība pulcējoties. Tiek ierobežota arī neorganizēta pulcēšanās kultūras, izklaides, atpūtas, sporta un reliģisko norišu vietās vairāk nekā 50 cilvēkiem vienlaikus. Kultūras, izklaides, sporta un citu atpūtas vietu darba laiks ir ne ilgāks kā līdz plkst. 23.00. Sākot ar 17. martu, tiks atcelti starptautiskie pasažieru pārvadājumi caur lidostām, ostām, ar autobusiem un dzelzceļa transportu. Tāpat no 17. marta personām un transportlīdzekļiem aizliegts pārvietoties caur lidostu, ostu, dzelzceļa un autoceļu robežšķērsošanas vietām – gan pierobežā, gan Eiropas Savienības ārējā robežā. Šis aizliegums neattiecas uz kravu pārvadājumiem. Minētie ierobežojumi pārvietoties caur lidostu, ostu,...

Saskaņā ar Ministru kabineta 2020.gada 14.marta lēmumu, sākot ar 2020. gada 17. martu tiek aizliegta personu un transportlīdzekļu pārvietošanās caur lidostu, ostu, dzelzceļa un autoceļu robežšķērsošanas vietām, kā arī robežšķēršosanās vietām, kas paredzētas vietējai pierobežas satiksmei, izņemot kravu pārvadājumus. Šis lēmums neattiecas uz šobrīd Latvijā esošajiem ārvalstu tūristiem; tiem ir atļauts izceļot no Latvijas Republikas arī pēc aizlieguma spēkā stāšanās. Lai nodrošinātu Ministru kabineta lēmuma izpildi, katrai tūristu mītnei ir obligāts pienākums katru dienu līdz plkst. 12:00 aizpildīt informāciju par tajā izmitinātajiem ārvalstu tūristiem, norādot, cik tūristi un no kuras valsts ir nakšņojuši tūristu mītnē iepriekšējā naktī. Ekonomikas ministrija informāciju lūdzam pildīt tiešsaistes anketā līdz turpmākam rīkojumam. Informācijas pieprasījums tūristu mītnēm izplatīts caur nozares asociācijām un Valsts ieņēmumu dienesta EDS sistēmu. Lūgums ārpakalpojumu sniedzējiem, tostarp grāmatvedības birojiem, šo ziņu nodot tālāk tūristu mītnei.

Zvērinātu advokātu birojs Sorainen janvārī prezentēja savu redzējumu par šogad svarīgākajām juridiskajām aktualitātēm biznesa un nodokļu jomā, starp kurām ir gan nodokļu tematika (Valsts ieņēmumu dienesta un nodokļu maksātāju sadarbība), gan augstākas prasības uzņēmumu atbildībai pārrobežu korupcijas gadījumos (tai skaitā nodokļu izkrāpšanas lietās) u.c. Brīvprātīga papildu nodokļu nomaksa pēc uzņēmuma iniciatīvas saskaras ar normatīviem šķēršļiem Kopš pērnā gada Latvijā nodokļu jomā vērojama jauna, interesanta tendence — vairāki uzņēmumi iekšējo auditu rezultātā atklājuši iepriekšējos gados nesamaksātus nodokļus un paši vērsušies Valsts ieņēmumu dienestā (VID), lai parādus atlīdzinātu. Taču, izrādās, valsts normatīvais regulējums nemaz nav gatavs šādai uzņēmēju pretimnākšanai, seminārā informēja Sorainen partneris un zvērināts advokāts Jānis Taukačs. Pagātnes kļūdu labošanas gadījumā ir runa par brīvprātīgu nodokļu papildu samaksu tad, ja uzņēmums vai tā akcionāri ir konstatējuši kļūdu iepriekš veiktajā nodokļu nomaksā. «Pagājušajā gadā parādījās tendence, kad arvien vairāk uzņēmumu brīvprātīgi vēlējās samaksāt nodokļus saistībā ar problemātiku, ko paši bija atklājuši. Kopējais šādu...

Vēršam uzmanību, ka no 14. marta stājas spēkā Ministru kabineta 2020. gada 10. marta noteikumi Nr. 133 "Grozījums Ministru kabineta 2001. gada 3. aprīļa noteikumos Nr. 152 "Darbnespējas lapu izsniegšanas un anulēšanas kārtība". Tāpat jāņem vērā, ka saistībā ar COVID-19 12. martā pieņemts lēmums par ārkārtējās situācijas izsludināšanu Latvijā (vairāk lasiet šeit). Veselības ministrijas rosinātie priekšlikumi grozāmajos noteikumos paredz izmaiņas darbnespējas lapu izsniegšanā. Noteikumi papildināti ar jaunu 26.9 punktu, nosakot, ka ārsts vai ārsta palīgs bez apskates un izmeklēšanas izsniedz darbnespējas lapu līdz 14 dienām noteiktām personu grupām, kas atgriezušās no Covid-19 infekcijas skartajām teritorijām un viņu tiešajām kontaktpersonām. Ar šiem noteikumu grozījumiem tiek saglabāta esošā darbnespējas lapu ( A lapa pieaugušajiem un B lapa slima bērna kopšanai un pieaugušajiem no 11. dienas) izdošanas kārtība. Jaunais regulējums attiecas uz personām, kas atgriezušās no Covid-19 infekcijas skartajām teritorijām un izglītības iestādē, kuru apmeklē bērni, ārstniecības iestādē vai sociālās aprūpes institūcijā ir nodarbinātas...

Ņemot vērā valstī izsludināto ārkārtējo situāciju Covid-19 vīrusa dēļ, Valsts ieņēmumu dienests (VID) no šī gada 13. marta līdz 2020. gada 14.aprīlim visā Latvijā pārtrauc klientu apkalpošanu klātienē un atceļ visus ieplānotos publiskos pasākumus. Tas nozīmē, ka, sākot no 13. marta līdz 14. aprīlim, VID nesniegs klātienes pakalpojumus nedz VID klientu apkalpošanas centros, nedz vienotajos valsts un pašvaldības klientu apkalpošanas centros. Iedzīvotāji visus VID pakalpojumus var saņemt elektroniski, VID Elektroniskajā deklarēšanas sistēmā, kā arī zvanot uz VID Konsultatīvo tālruni 67120000 vai arī uzdodot savu jautājumu rakstiski VID EDS sadaļā “Sarakste ar VID”. Tāpat norādītajā laika periodā nenotiks iepriekš plānotie VID bezmaksas semināri, dažāda veida plašākā lokā plānotās sanāksmes un tikšanās u.c. publiskās aktivitātes. VID aicina sekot līdzi aktuālajai informācijai par valstī izsludināto ārkārtējo situāciju un noteiktajiem piesardzības pasākumiem. Savukārt par aktuālo informāciju par VID pakalpojumu pieejamību informēsim VID tīmekļvietnē www.vid.gov.lv un sociālajās platformās. Tāpat VID informē, ka jābūt piesardzīgiem, saņemot uzaicinājumu...

Atbildot uz virsrakstā minēto jautājumu, zvērināts advokāts Raivo Raudzeps uzskata, ka nē. Sociālās vietnes Facebook vietnē "Tiesu advokāti" publicēts skaidrojums šādam viedoklim. Tā kā ne portāla lasītāji ir reģistrējušies sociālajos portālos, pārpublicējam sekojošo informāciju. Iespējams, vēlēšanās atkāpties no publisko iepirkumu noteikumiem radīsies tad, ja atbildīgajām iestādēm būs nepieciešams ātri iegādāties papildus medikamentus un citas medicīnas preces, lai cīnītos ar Covid-19 izplatīšanos, ko Pasaules veselības organizācija ir nosaukusi par pandēmiju. Latvijā jau iepriekš ir bijuši gadījumi, kuros, aizbildinoties ar steidzamību un valsts drošības interesēm ir bijuši mēģinājumi apiet publisko iepirkumu noteikumus. Pietiek atcerēties kaut vai skandālu ap fotoradaru iepirkšanu uzstādīšanai uz ceļiem, nerīkojot konkursu. Līdz ar to šobrīd ir piemērots laiks atcerēties, cik lielu rīcības brīvību pašlaik nosaka Publisko iepirkumu likums: • Publisko iepirkumu likums nav piemērojams tad, ja tiek iepirkti pakalpojumi civilās aizsardzības, civilās drošības un katastrofu novēršanas jomā, kurus sniedz biedrības, nodibinājumi vai apvienības un uz kuriem attiecas konkrēti, likumā noteikti...