JAUNUMI

Valsts ieņēmumu dienests (VID) aktīvi veic pārbaudes uzņēmumos, kas sniedz grāmatvedības, revīzijas un audita pakalpojumus, lai pārliecinātos, kā tiek ievērota Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma (NILLTFN) prasību izpilde. No VID publicētās informācijas izriet, ka biežākie pārbaudēs konstatētie trūkumi ir Iekšējā kontroles sistēmā atklātas nepilnības, nav veikta darbinieku apmācība, nepietiekama klientu izpēte, tai skaitā nav noskaidroti patiesie labumu guvēji, kā arī nav noteikti NILLTF riski. Lursoft apkopotā informācija rāda, ka par likuma prasību neievērošanu VID no š.g. maija līdz jūlija vidum sodījis jau 75 uzņēmumus. Salīdzināšanai laika periodā no 2017. gada novembra līdz 2019. gada aprīlim sodi bija piemēroti 52 uzņēmumiem. Kopējais piemērotā soda apmērs sasniedz jau gandrīz 240 000 eiro. Trešā daļa no visiem uzņēmumiem, kuriem piemēroti sodi, ir grāmatvedības, revīzijas un audita pakalpojumu sniedzēji. Analizējot šos uzņēmumus, redzams, ka tie bijuši aktīvi saimnieciskās darbības veicēji un kā ārpakalpojuma sniedzēji par 2018.gadu sagatavojuši finanšu pārskatus 1016...

Lai stiprinātu spēju mazināt ar Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un terorisma finansēšanu jeb NILLTF saistītos riskus, katra valsts un finanšu institūcijas izvēlas sev ērtākos risinājumus, uzsvērts Finanšu nozares asociācijas paziņojumā par veikto apskatu klientu izpētes rīku platformu, kas dotu iespēju uzņēmējiem, tajā skaitā NILLTFNL likuma subjektiem, uzsākt dalīšanos ar saviem KYC (know your customer) datiem, ievietojot tos platformā ārpus konsolidētās grupas ietvara (turpmāk –shared KYC Utility). Izvērtējumā sniegts plašs ieskats iespējamajos modeļos un to priekšrocībās. Jānis Brazovskis, CAMS, Finanšu nozares asociācijas valdes loceklis, stāsta: “Pagājušajā gadā Latvijā tika ieviests inovatīvais risinājums - publiskās un privātās informācijas apmaiņas partnerības modelis, kura aizsākumi meklējumi Apvienotajā Karalistē. Rīgā 2018. gada 23. novembrī notika augsta līmeņa darba semināri par tehnoloģiju risinājumiem “Pazīsti savu klientu” principa nodrošināšanai un informācijas apmaiņas partnerībām finanšu noziegumu efektīvākai apkarošanai "AML/CFT: RegTech & Partnerships". Asociācija ir pabeigusi izvērtējumu par iespējām Latvijā ieviest kopīgo klienta izpētes rīku jeb shared KYC utility.” Būtiskākais asociācijas...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) sagatavojis informatīvo materiālu Darba devēja ziņojuma aizpildīšana, kura mērķis ir palīdzēt darba devēja ziņojuma* aizpildīšanā, uzsverot atšķirību starp aprēķinātās vai izmaksātās algas deklarēšanu. VID norāda, ka darba devēja ziņojumā deklarē: 4.ailē – par pārskata mēnesi aprēķināto algu; 5.ailē – no 4.ailes aprēķinātās kopējās valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas ( VSAOI), summējot darba ņēmēja VSAOI daļu un darba devēja VSAOI daļu; 8.ailē – pārskata mēnesī ieturēto algas nodokli (turpmāk arī – IIN) no pārskata mēnesī izmaksātajiem darba ienākumiem. Tiek vērsta uzmanība, ka 8.ailei var nebūt aritmētiskas sakarības ar 4. un 5.aili. Ja algu izmaksā bezskaidras naudas norēķinu veidā, algas nodokli samaksā algas izmaksas dienā. Ja algu izmaksā skaidrā naudā, – nākamajā dienā pēc algas izmaksas. Algas izmaksas datums ir mēneša pēdējā diena. Atvaļinājuma nauda un no tās aprēķinātās VSAOI jāsadala pa tiem pārskata mēnešiem, par kuriem atvaļinājuma nauda aprēķināta (4.un 5.aile). No atvaļinājuma naudas ieturēto IIN norāda tā mēneša...

Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) šā gada otrajā ceturksnī salīdzinājumā ar attiecīgo periodu pirms gada ir palielinājies par 2,1% (sezonāli neizlīdzinātie dati), liecina 30. jūlijā publicētie dati par IKP ātro novērtējumu. Tas ir mazāk nekā pirmajā ceturksnī uzrādītie 3,0% un ir vājākais IKP pieaugums gada griezumā kopš 2016. gada trešā ceturkšņa, tādējādi apstiprinot prognozes par izaugsmes palēnināšanos Latvijas tautsaimniecībā šogad. Tomēr Finanšu ministrija norāda, ka šāds IKP pieaugums ir negaidīti zems, jo atsevišķu nozaru sniegums liecināja par augstāku ekonomisko aktivitāti šā gada otrajā ceturksnī. Salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni IKP pēc sezonāli izlīdzinātajiem datiem ir palielinājies par 0,8%. Starp augošajām nozarēm šā gada otrajā ceturksnī bija, piemēram, mazumtirdzniecība, uzrādot pieaugumu par 2,5% salīdzinājumā ar iepriekšējā gada otro ceturksni. Ņemot vērā situāciju darba tirgū – joprojām strauji augošos iedzīvotāju ienākumus un bezdarba līmeņa samazināšanos, tirdzniecība Latvijā varētu augt straujāk. Tomēr daļa iedzīvotāju savus ienākumus izvēlas uzkrāt, ko apstiprina Latvijas Bankas apkopotie dati – 2019. gada...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) ir konstatējis, ka bieži vien iedzīvotājiem rodas problēmas saņemt pārmaksāto nodokļu atmaksas, pabalstus, pensiju un citus pakalpojumus darba devēju negodprātīgas rīcības dēļ. Tāpat mēdz būt gadījumi, kad personas var tikt sodītas par “fiktīvo” uzņēmumu radītajām saistībām, jo personas dati izmantoti bez viņu piekrišanas. Nereti ir gadījumi, kad cilvēks konstatē, ka darba devējs viņu nav uzrādījis kā darba ņēmēju, nav iesniedzis VID datus par darba attiecību pārtraukšanu, uzrādījis nepareizus datus par algas apmēru, vai pašai personai nezinot tā ir kļuvusi par darba ņēmēju (amatpersonu) kādā “fiktīvā” uzņēmumā, kur faktiski nestrādā. Tādēļ VID aicina iedzīvotājus izmantot VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS) pieejamos datus un regulāri pārbaudīt darba devēja deklarētos ienākumus, ieturētos nodokļus un darba periodus, lai savlaicīgi konstatētu šādus gadījumus un informētu par tiem VID. EDS sadaļā “Pārskati” ikvienam iedzīvotājam pieejama šāda informācija: ● apakšsadaļā “Par nodokļu maksātāju iesniegtās ziņas”, izvēloties attiecīgā pārskata veidu var iegūt informāciju par: darba devēja...

No 20. jūlija stājušies spēkā Ministru kabineta 2019. gada 16. jūlija noteikumi Nr. 345 "Grozījumi Ministru kabineta 2014. gada 11. februāra noteikumos Nr. 96 "Nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektronisko ierīču un iekārtu lietošanas kārtība"", kas paredz, ka no 2020. gada 1. janvāra taksometra skaitītāja lietotājs katras darbadienas beigās pēc skaitītāja rādījuma nolasīšanas žurnālu aizpilda vai augšupielādē no viedierīces Valsts ieņēmumu dienesta Elektroniskās deklarēšanas sistēmā. Kā norādīts noteikumu anotācijā, ir nepieciešams radīt mehānismu, kas nodrošinās taksometru skaitītājos reģistrēto datu uzskaiti un regulāru nodošanu VID. Turklāt šāds regulējums nepieciešams arī vienveidīgu prasību nodrošināšanai, jo saskaņā ar š.g. 13.jūnijā Saeimā pieņemtajiem grozījumiem Autopārvadājumu likumā attiecībā uz tīmekļvietnes vai mobilās lietotnes pakalpojumu sniedzējiem ir paredzēts pilnvarojums Ministru kabinetam noteikt prasību par tīmekļvietnes vai mobilās lietotnes uzkrātās informācijas sniegšanu VID – par piedāvāto pasažieru komercpārvadājumu pakalpojumu, tarifiem, braukšanas maksu, pārvadātāju, autovadītāju, transportlīdzekli. Grozījumi attiecas arī uz to, kā AS „Pasažieru vilciens” saņem samaksu transportlīdzeklī...

Senāta Administratīvo lietu departamenta lēmumā lietā Nr. SKA-631/2019 secinātais: lai atzītu uzņēmuma pārejas faktu un secinātu, ka ir notikusi uzņēmuma vai uzņēmuma patstāvīgas daļas nodošana, ir būtiski konstatēt, ka ieguvējam ir pārgājis tāds uzņēmuma elementu kopums, kas ir pietiekams patstāvīgas, neatkarīgas saimnieciskās darbības veikšanai. Līdz ar to faktisko apstākļu izvērtējums šajā kontekstā veicams, apsverot, vai ieguvējam ir nodots viss, kas ir nepieciešams pastāvīgai saimnieciskās darbības turpināšanai. Savukārt tas, kāds elementu kopums ir pietiekams, ir atkarīgs no konkrētā saimnieciskās darbības veida. Lietas apstākļi bija šādi - Valsts ieņēmumu dienests (VID) veica pieteicējas SIA „Investko” pievienotās vērtības nodokļa auditu par 2014.gada maiju un jūniju. Audita rezultātā pieteicējai samazināts no budžeta atmaksājamais pievienotās vērtības nodoklis un aprēķināta soda nauda. Dienests secināja, ka pieteicēja nepamatoti atskaitīja priekšnodokli saskaņā ar SIA ,,Kantoris LV” noformētajiem faktūrrēķiniem par kustamas mantas iegādi, jo darījumi pēc to ekonomiskās un juridiskās būtības ir vērtējami kā uzņēmuma pāreja, kas nav...

NUMURA INTERVIJA Uzņēmējs strīdos ar valsti ir vājākā puse. Saruna ar Nataļju Puriņu, zvērinātu advokātu biroja PricewaterhouseCoopers Legal juristi. JURISTA PADOMS Jaunumi sankciju piemērošanas jautājumos. Katrīne Pļaviņa, zvērinātu advokātu biroja Vilgerts zvērināta advokāte Kavēto maksājumu direktīvas ietekme uz komercdarījumiem. Kristers Toms Losāns, zvērinātu advokātu biroja Ellex Kļaviņš jaunākais jurists Jurisdikcijas noteikšana, atkāpjoties no regulā Nr. 1215/2012 ietvertās vispārējās normas. Viktorija Soņeca, LU Juridiskās fakultātes doktorante, Latvijas Republikas pārstāvja Eiropas Savienības Tiesā biroja vadītāja Kā vadīt pārrunas ar ārvalstu partneriem tā, lai neciestu zaudējumus. Konstantīns Ivanovs, pasaules līmeņa eksperts-praktiķis starptautiskā komerctiesību jomā IEPIRKUMI Jaunākie Eiropas Savienības Tiesas spriedumi publisko iepirkumu lietās. Evija Mugina, Iepirkumu uzraudzības biroja vadītājas vietniece, Juridiskā departamenta direktore MAKSĀTNESPĒJA Tiesiskās sekas fiziskās personas maksātnespējas procesā par nepatiesu ziņu sniegšanu tiesai. Iveta Zelča, zvērināta advokāte

Portālā manabalss.lv ievietota iniciatīva “Atcelt IIN avansa maksājumus komersantiem un pašnodarbinātajiem”, aicinot par to parakstīties, lai savāktu nepieciešamo balsu skaitu. Iniciatīvas autors Aleksandrs Butikovs norāda, ka pašlaik, sākot no otrā komercdarbības gada, komersantiem un pašnodarbinātām personām ir jāmaksā dubults iedzīvotāju ienākuma nodoklis (IIN) - par pagājušo gadu un papildus IIN avansa maksājumi par tekošo, vēl nepabeigto gadu. IIN avansa maksājuma summa arī tiek aprēķināta Valsts ieņēmumu dienestā (VID), balstoties uz pagājušā gada naudas plūsmu, nevis ienākumu, bet attaisnotie izdevumi netiek ņemti vērā, un vairākumā gadījumu IIN avansa summa ir lielāka par pašu IIN. Autors argumentē, ka mūsdienās arvien vairāk cilvēku sniedz individuālos pakalpojumus, strādā attālināti un uztur mazo biznesu tiešsaistē internetā: ‘’Šiem cilvēkiem ir jāpiedāvā normāls, mūsdienīgs un godīgs veids, kā nomaksāt nodokļus oficiāli un ‒ Latvijā. Nepamatoti palielināta nodokļu slodze un dubults IIN ‒ tie ir faktori, kas atbaida no saimnieciskās darbības Latvijā un mudina reģistrēt saimniecisko darbību kaimiņvalstīs, vai arī...

Lai viestu skaidrāku, saprotamāku un efektīvāku šobrīd spēkā esošo Ministru kabineta 2016.gada 19.aprīļa noteikumos Nr.238 “Ugunsdrošības noteikumi” iekļauto normu piemērošanu, tai skaitā arī atsevišķu normu izpildei samazinot administratīvo slogu, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) sadarbībā ar citām institūcijām izstrādājis grozījumus. Šā gada 4.jūlijā noteikumu projekts tika izsludināts Valsts sekretāru sanāksmē un šobrīd tiek apkopoti no ministrijām un citām institūcijām saņemtie iebildumi un priekšlikumi. VUGD piedāvā iepazīties ar būtiskākajām plānotajām izmaiņām Ugunsdrošības noteikumos: Novērstas neskaidrības terminu piemērošanā Grozījumi Ugunsdrošības noteikumos novērsīs neskaidrības terminu “publisks objekts” un “saimnieciskās darbības objekts” piemērošanā. Dažkārt maldinoši tika uzskatīts, ka publisks objekts nav saimnieciskās darbības objekts un tam nepiemēro prasības, kas noteiktas saimnieciskas darbības objektam, bet tā nav, jo publisks objekts ir saimnieciskās darbības objekta veids un tam ir saistošas visas prasības, kas noteiktas saimnieciskās darbības objektam. Piemēram, tirdzniecības centrs kopumā ir saimnieciskās darbības objekts, tomēr daļā, kur tas pieejams ikvienai personai, tirdzniecības centrs ir uzskatāms arī...

Vismaz 77% Latvijas iedzīvotāju pēdējo trīs gadu laikā vienu reizi elektroniski pieteikuši kādu no pieprasītākajiem valsts pārvaldes piedāvātajiem pakalpojumiem, liecina Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) 2019. gada veiktās iedzīvotāju aptaujas dati. Aptauju pēc VARAM pasūtījuma veica pētījumu kompānija SIA “Jaunrades laboratorija” un pētījumu un konsultāciju kompānija “Kantar TNS” 2019. gada februārī un martā, aptaujājot 1005 Latvijas iedzīvotājus vecumā no 18 līdz 74 gadiem. Ar aptaujas rezultātiem var iepazīties šeit. Sniedzot atbildes, kādus e-pakalpojumus respondenti izmantojuši, visbiežāk minēta gada ienākumu deklarācijas iesniegšana – to atbildēs atzīmējuši 57% aptaujāto. Tāpat aptaujas dalībnieki aktīvi izmantojuši iespēju elektroniski iesniegt pieteikumu pārmaksāto nodokļu atmaksai – 56% aptaujāto, pieteikties Valsts ieņēmumu dienesta Elektroniskās deklarēšanas sistēmas lietošanai – 27%, personu apliecinoša dokumenta izsniegšanai – 26% un iesniegt algas nodokļa grāmatiņu – 24%. Savukārt, 23% respondentu pēdējo triju gadu laikā vismaz vienu reizi elektroniski iesnieguši pieteikumu slimības pabalstam, 17% pieteikušies Eiropas veselības apdrošināšanas kartei (EVAK), tikpat – 17%...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) sagatavojis metodisko materiālu "Personāla noma un nodokļu pārskati", kas sniedz palīdzību nodokļu piemērošanā un pārskatu iesniegšanā juridiskām personām – personāla nomniekiem, kas savā saimnieciskajā darbībā izmanto iznomāto personālu. Atgādinām, ka personāla iznomātājs ir Latvijas nerezidents, kuram nav pastāvīgās pārstāvniecības Latvijā. Savukārt iznomātais personāls ir jebkura fiziska persona – gan Latvijas rezidents, gan nerezidents. Iznomātais personāls ir darba ņēmēji. Personāla nomnieks ir Latvijas rezidents vai nerezidenta pastāvīgā pārstāvniecība Latvijā. Personāla nomnieks ir darba devējs. Metodiskajā materiālā skaidrotas personāla nomas pazīmes: personāla nomnieks atbild par darba kopējo vadību un uzraudzību vai darba rezultātu;ņemot vērā personāla nomnieka kopējo maksājumu personāla iznomātājam, ja personāla iznomātājs nesniedz informāciju, kas ļauj identificēt katra darbinieka ienākumu. Šādā gadījumā uzskata, ka katrs nodarbinātais ir saņēmis ienākumu vienādās daļās no kopējās personāla iznomātājam izmaksātās atlīdzības. Personāla nomas pazīmes izvērtē kontekstā ar personāla nomas definīciju. Personāla noma pastāv, ja ir izpildīta vismaz viena pazīme. Valsts sociālās apdrošināšanas obligāto...

Augstākās tiesas (Senāta) Administratīvo lietu departaments 19. jūlijā atstāja negrozītu Administratīvās apgabaltiesas spriedumu (lieta Nr. SKA-61/2019), ar kuru pieteicējai atteikts piešķirt vecuma pensiju sakarā ar to, ka viņa nedzīvo Latvijā. Senāts, pārbaudījis apgabaltiesas spriedumu un kasācijas sūdzībā minētos argumentus, atzina, ka apgabaltiesas spriedumā ietvertais pamatojums ir pareizs un pilnībā pietiekams. Tajā argumentēti un saprotami izskaidrots, kādēļ tiesa Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) lēmumu atzinusi par pamatotu. Lietā bija strīds par to, vai pieteicējai pamatoti tika atteikts piešķirt vecuma pensiju. Pieteicējas pilnvarotā persona 2014. gada jūlijā vērsās ar iesniegumu VSAA, lūdzot piešķirt pieteicējai vecuma pensiju. Savukārt iestāde atteica to darīt, jo netika pierādīts, ka pieteicēja pastāvīgi dzīvo Latvijas Republikā. Saskaņā ar likuma „Par valsts pensijām” 3.panta pirmo daļu tiesības uz valsts sociālās apdrošināšanas pensiju saskaņā ar šā likuma nosacījumiem ir Latvijas teritorijā dzīvojošām personām, kas bijušas pakļautas valsts obligātajai pensiju apdrošināšanai. Senāts atzina par pamatotu apgabaltiesas secinājumu, ka pensija nevar tikt piešķirta personai,...

Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK), apkopojot "Latvijas iedzīvotāju finanšu pratības stratēģijas 2014-2020" ieviešanas ikgadējos rezultātus,secinājusi, ka 2018. gadā finanšu pratības stratēģisko mērķu sasniegšanas indikatori kopumā apliecina vēlamo virzību, dažos rādītājos pat apsteidzot to. 2018. gadā arvien veselīgāka bijusi kredītu noguldījumu attiecība (71/100), pieaugusi uzticēšanās pakalpojumu sniedzējiem – 51%, tomēr uzkrājumu pieaugums ir bijis nesamērīgs ar IKP pieaugumu, kas liecina par ekonomikas pārkaršanas pazīmēm. 2018. gada laikā Latvijas mājsaimniecību kopējie uzkrājumi pieauguši par teju miljardu eiro (t.i., kopā noguldījumi Latvijas komercbankās, līdzekļi pensiju sistēmas 2. un 3. līmenī un finanšu instrumentos), sasniedzot 11.2 mljrd. eiro (2017 – 10.4 mljrd.). Tomēr FKTK eksperti lēš, ka mājsaimniecību finanšu ilgtspējas nodrošināšanai tuvākajā nākotnē būtu nepieciešams lielākā apjomā veidot tā saucamo “drošības spilvenu” dažādu finanšu pakalpojumu veidolā. FKTK vecākais finanšu tirgus analītiķis Agris Rozentāls: “Mājsaimniecību finansiālā pašsajūta pēdējos gados arvien ir uzlabojusies, taču rādītājos arvien vairāk ir vērojamas ekonomikas pārkaršanas pazīmes. Iedzīvotāju optimismam nostiprinoties, ir auguši...

Zemkopības ministrija informē, ka akcīzes nodokļa celšana negatīvi ietekmētu lauksaimniecības nozari – akcīzes nodokļa palielināšana ne tikai palielinātu finansiālo slogu lauksaimniecības nozarē strādājošajiem, bet arī negatīvi ietekmētu Latvijas lauksaimnieku konkurētspēju. Šāds viedoklis izteikts saistībā ar satiksmes ministra Tāļa Linkaita pausto masu medijos par pieļāvumu celt akcīzes nodokli dīzeļdegvielai, Ministrs Kaspars Gerhards: “Šobrīd lauksaimniekiem noteiktie atvieglojumi jeb atlaides dīzeļdegvielas iegādei ir būtisks valsts atbalsta mehānisms - tā ir daļa no priekšrocībām, kas veicina uzņēmējdarbību visdažādākajās lauksaimniecības nozarēs, kā arī uztur dzīvību Latvijas reģionos. Akcīzes palielinājums kopumā negatīvi ietekmēs iedzīvotājus reģionos, kuriem jau šobrīd jāmēro salīdzinoši tāls ceļš gan uz darbu, gan dodoties pie ārsta, gan arī vedot bērnus uz skolu utt. Šāds risinājums ceļu infrastruktūras atjaunošanas veicināšanai uzliks papildu finansiālo slogu iedzīvotājiem reģionos, kas savukārt radītu nevēlamu pamudinājumu pārcelties uz attīstības centriem un pilsētām. ” Ministrs arī norāda, ka valstī jāīsteno uz iedzīvotāju interešu un vajadzību aizstāvību vērsta politika – ir jāveicina iedzīvotāju...