JAUNUMI

Valsts ieņēmumu dienests informē, ka 2019.gada 14.novembrī ir pieņemti grozījumi Dabas resursu nodokļa likumā (turpmāk – likums), kas 2019.gada 28.novembrī ir publicēti oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis” Nr.240 (2019/240.5) un stājas spēkā 2020.gada 1.janvārī, bet atsevišķi grozījumi stājas spēkā 2021.gada 1.janvārī. Grozījumu mērķis: mainīt dabas resursu nodokļa (turpmāk – DRN) maksājumu ieskaitīšanas proporciju budžetā;likums papildināts ar jaunu 1pantu, kurā noteikta atsevišķa DRN aprēķināšanas piemērošana par atkritumu apglabāšanu. Grozījumi, kas stājas spēkā 2021.gada 1.janvārī: saistībā ar atkritumu apglabāšanuatkritumu poligonā, atkritumu sadedzināšanu atkritumu sadedzināšanas vai līdzsadedzināšanas iekārtā likuma panta pirmās daļas 1.punkta “d” apakšpunktā un 4.panta pirmās daļas 3.punktā ir papildināta DRN nodokļu maksātāja un ar nodokli apliekamā objekta redakcija; nodokļa likme par atkritumu sadedzināšanu atkritumu sadedzināšanas vai līdzsadedzināšanas iekārtā ir 15 euro par tonnu, izņemot par to atkritumu daudzumu, kas tiek sadedzināts vai līdzsadedzināts iekārtas klinkera cementa ražošanai rotācijas krāsnī.

Šonedēļ (3. decembrī) valdības sēdē pieņemtie Ministru kabineta „Noteikumi par minimālās valsts vecuma pensijas apmēru” paredz, ka no 2020. gada 1. janvāra Latvijā minimālo vecuma pensiju noteiks, ņemot vērā minimālās vecuma pensijas aprēķina bāzi 80 eiro apmērā, bet personām ar invaliditāti kopš bērnības – 122,69 eiro apmērā. Līdzīgi kā tas ir bijis līdz šim, arī no jaunā gada minimālās vecuma pensijas apmēra noteikšanā tiks ņemts vērā personas uzkrātais apdrošināšanas stāžs, minimālās vecuma pensijas aprēķina bāzei piemērojot noteiktu koeficientu. Līdz ar to personām ar apdrošināšanas stāžu no 15 līdz 20 gadiem minimālais vecuma pensijas apmērs būs 88 eiro, bet personām ar invaliditāti kopš bērnības – 134,96 eiro. Personām ar apdrošināšanas stāžu no 21 līdz 30 gadiem minimālās vecuma pensijas apmērs būs 104 eiro, bet personām ar invaliditāti kopš bērnības – 159,50 eiro. Ja apdrošināšanas stāžs ir no 31 līdz 40 gadiem, tad minimālās vecuma pensijas apmērs būs 120 eiro, bet personām ar invaliditāti...

NUMURA INTERVIJA Nodokļu kontroles mērķis – uzvedības maiņa, nevis sods. Santu Garanču, Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu kontroles pārvaldes direktori, intervē Ikars Kubliņš GRĀMATVEDĪBA Vita Zariņa: Pamatlīdzekļi un to uzskaite komercsabiedrībās Maija Grebenko: Iedzīvotāju ienākuma nodokļa parādnieku būs mazāk NODOKĻI Ita Bekerta: Grāmatveža darbi, tuvojoties pārskata gada pēdējās uzņēmumu ienākuma nodokļa deklarācijas iesniegšanai Ina Spridzāne: Par plānotajiem UIN likuma grozījumiem Oskars Springis: Nodokļu parāds, inkaso un nodokļu nomaksas grafiks FINANSES Terēza Korsaka: Uzņēmuma ekonomiskā peļņa un ekonomiskā pievienotā vērtība (EVA rādītājs): vai tas ir viens un tas pats? Olga Molčanova: ESEF formāta ieviešana biržas emitentu gada pārskatu sagatavošanā UZŅĒMUMA, IESTĀDES, ORGANIZĀCIJAS ATTĪSTĪBA Redakcija: Kas ir patiesais labuma guvējs, un kāpēc ir svarīga informācija par to ATBILDES UZ JAUTĀJUMIEM Maija Grebenko: Atskaite par komandējumā paveikto, un citas atbildes uz žurnāla lasītāju jautājumiem GRĀMATVEŽA KALENDĀRS Ņina Vasiļevska: Grāmatveža kalendārs par nodokļu samaksu un atskaišu iesniegšanas termiņiem decembrī «BILANCES AKADĒMIJA» PIEDĀVĀ Semināri un kursi decembrī un...

NUMURA INTERVIJA Nodarbināto veselība un drošība – darba devēju rūpes! Saruna ar Latvijas Darba devēju konfederācijas darba aizsardzības eksperti LAIMU BEROZU Ar Eiropas Savienības struktūrfondu finansiālu atbalstu Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) sadarbībā ar Valsts darba inspekciju un Latvijas Brīvo arodbiedrību savienību turpina līdz pat 2022. gada nogalei īstenot projektu “Darba drošības normatīvo aktu praktiskās ieviešanas un uzraudzības pilnveidošana”. Projekta mērķis ir uzlabot darba drošību, it sevišķi bīstamo nozaru uzņēmumos. Projektā iesaistītie LDDK pārstāvji ir darba aizsardzības eksperte Laima Beroza un darba tiesību eksperts Jānis Pumpiņš (Abu ekspertu foto uz žurnāla vāka). JURISTA PADOMS Skaidras naudas darījumu īpatnības. NATAĻJA PAŠINA, juriste, maģistre uzņēmumu vadībā Vidējā izpeļņā nav iekļaujami darba devēja maksājumi darbiniekam uz svētkiem. AMANDA ROLLE, zvērinātu advokātu biroja Deloitte Legal juriste Publicēta jauna INCOTERMS® 2020 noteikumu versija. LĪGA FJODOROVA, zvērinātu advokātu biroja COBALT zvērināta advokāte Jaunā ziņošanas kārtība Finanšu izlūkošanas dienestam. GINTS METĀLS, jurists, DOKU.LV AML projektu vadītājs Investīciju piesaiste un...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) sagatavojis pārskatu par normatīvajiem aktiem nodokļu administrēšanā 2019. gada novembrī. Jāņem vērā, ka valdība rosinājusi Administratīvās atbildības likuma spēkā stāšanās laiku pārcelt no 2020. gada 1. janvāra uz 2020. gada 1. jūliju. Par to vēl jālemj Saeimai. Normatīvā akta nosaukums Komentārs/skaidrojums Pieņemšanas datums Spēkā stāšanās datums Grozījumi Iepakojuma likumā Likums papildināts ar VI nodaļu “Administratīvie pārkāpumi iepakojuma jomā un kompetence administratīvo pārkāpumu procesā”, nosakot, ka par iepakotās preces vai izstrādājuma realizāciju vai izplatīšanu bez iepakotājam noteiktās reģistrēšanās piemēro naudas sodu juridiskajai personai no 114 līdz 200 naudas soda vienībām. Par iepakojuma depozīta sistēmas speciālās norādes lietošanu iepakojumam, kas nav reģistrēts kā iepakojums, kuram piemēro depozīta sistēmu, piemēro naudas sodu juridiskajai personai no 140 līdz 280 naudas soda vienībām. Administratīvā pārkāpuma procesu par šā likuma 22. pantā minētajiem pārkāpumiem veic Valsts vides dienests. Grozījumi stājas spēkā vienlaikus ar Administratīvās atbildības likumu. 17.10.2019. 19.11.2019. Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli” Likums...

Joprojām 27 655 iedzīvotāji, kuriem gada ienākumu deklarācija par 2018.gadu ir jāiesniedz obligāti, to nav izdarījuši. Tās ir personas, kurām valsts budžetā jāiemaksā nodokļa starpība, kas radusies diferencētā neapliekamā minimuma vai nodokļa progresīvās likmes piemērošanas rezultātā, liecina Valsts ieņēmumu dienesta (VID) rīcībā esošā informācija. Iesniedzot deklarāciju līdz šī gada beigām, sankcijas netiks piemērotas, taču nākamgad tolerances periods vairs netiks piemērots un sekos piedziņas process. VID ir apzinājis visas personas, kam gada ienākumu deklarācija par 2018. gadu ir jāiesniedz obligāti, un laikā no šī gada maija līdz novembrim ir vairākkārtīgi sūtījis atgādinājuma vēstules gan elektroniski, VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS), gan pa pastu papīra formātā tiem iedzīvotājiem, kuri neizmanto EDS; ar daļu iedzīvotāju ir notikusi telefoniska sazināšanās. Kopumā līdz šim VID ir elektroniski nosūtījis 170 507 un papīra formātā – 6970 uzaicinājumus iesniegt gada ienākumu deklarācijas par 2018.gadu. Sākotnējais iedzīvotāju skaits, kuriem bija obligāti jāiesniedz gada ienākumu deklarācija par 2018.gadu radušās nodokļu starpības...

 Žurnāla "Bilance" konferencē "Aktuālākās uzskaites un finanšu pārvaldības problēmas un to risinājumi" 29. novembrī balvas saņēma ikgadējā konkursa "Gada Grāmatvedis" laureāti - gada grāmatveža balvu saņēma Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijas galvenā grāmatvede Irēna Beinaroviča-Litvinova, bet kategorijā "Par mūža ieguldījumu" tika sumināta Valsts Sociālās apdrošināšanas aģentūras galvenā grāmatvede Silvija Bude. "Man patīk šī profesija tāpēc, ka tā ir radoša. Katrs grāmatvedis kārto grāmatvedību atšķirīgi, neskatoties uz to, ka ir likumi, kas ir vienādi visiem. Taču grāmatvedība ir kā harmonija, un beigās, kad bilance sanāk un pārskats ir nodots - tādu gandarījumu laikam nepiedzīvo neviens cilvēks! Amats gan ir smags, atbildība ir liela, tomēr atliek atpūtas brīžos gūt iedvesmu un var atkal skriet atpakaļ uz darbu ar lielu prieku! Es gribu novēlēt visiem siltumu, gaišumu un labestību - tas viss mums jau ir, un es gribu, lai tas vairotos un turpinātos!" uzrunā pēc balvas saņemšanas sacīja "Gada grāmatvede 2019" I. Beinaroviča-Litvinova, kura profesijā un...

Varbūt vēl nedaudz par agru runāt par gada pārskata sagatavošanu, bet garajos rudens vakaros, iespējams, grāmatvežiem ir vairāk laika izlasīt viedokļus un vērtēt, vai mūsu darbība ir atbilstoša normatīvo aktu prasībām un labākajai praksei. Vēlos paust savu viedokli pēc Bilances Nr. 9 (2019) raksta «Dzīvokļu īpašnieku biedrība: kam pieder fondi jeb Kārtējā pārvaldnieka apsaimniekoto māju (dzīvokļu) īpašnieku naudas piesavināšanās shēma 2» izlasīšanas. Manuprāt, autori centušies dzīvokļu īpašnieku biedrību apsaimniekotāju rindās meklēt «noziedzniekus», minētajā rakstā analizējot biedrības pārskata piemēru, kas, manuprāt, parāda ļoti labu situāciju gada beigās, jo biedrības naudas atlikums vien ir vairāk nekā 200 000 eiro, kas katrai mājai proporcionāli iznāk vairāk nekā 18 000 eiro, debitori gada beigām ir 13 000 eiro (atkal matemātiski — 1182 eiro uz katru māju). (Praksē ir piemēri, kad vienas mājas dzīvokļu īpašnieku parāds ir no 2000 līdz pat 11 000 eiro, no kuriem vairāki tūkstoši ir viena dzīvokļa īpašnieka parāds, kas liek vērsties ar...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) informē, ka 2019. gada 19. novembrī ir pieņemti grozījumi Ministru kabineta 2010.gada 12.oktobra noteikumos Nr.969 “Kārtība, kādā atlīdzināmi ar komandējumiem saistītie izdevumi” (turpmāk – noteikumi), kuru mērķis ir paaugstināt izdevumu kompensāciju normas komandējumiem un darba braucieniem. Grozījumi stājās spēkā 2019. gada 29. novembrī. Būtiskākie grozījumi: Precizētas dienas naudas un viesnīcu kompensācijas apmēri komandējumiem un darba braucieniem gan pa Latviju, gan uz ārvalstīm. Komandējumu un darba braucienu diennakts normu apmērs ir pārskatīts, ņemot vērā inflācijas rādītājus, un pietuvināts komandējumu diennakts normu apmēriem, ko kompensē citas Baltijas valstis, kā arī noteikumu 1. un 2. pielikums ir precizēti, tos papildinot ar vairākām valstīm, kas līdz šim nav bijušas sarakstā. Līdzšinējā dienas naudas norma Latvijā paaugstināta līdz 8 eiro un izdevumu norma par viesnīcu Rīgā – 120 eiro par diennakti un citās apdzīvotās vietās – 60 eiro par diennakti. Izdevumu normas par viesnīcu paaugstinājums noteikts arī darba braucieniem. Braukšanas faktiskos izdevumus Latvijas...

Gan Latvijas, gan ārvalstu tiesībās sabiedrība ar ierobežotu atbildību (SIA) tiek definēta kā sabiedrība, kuras darbības pamats ir dalībnieku savstarpēja lojalitāte. Tomēr bieži laika gaitā dalībnieku starpā šī lojalitāte izzūd un rodas konflikti, kam par iemeslu mēdz būt viena vai vairāku SIA dalībnieku negodprātīga rīcība, kas nav savienojama ar tiem mērķiem, kurus dalībnieki bija nosprauduši, sabiedrību dibinot un veicot tajā investīcijas. Šādas problēmsituācijas bieži tiek risinātas, ceļot prasību tiesā par dalībnieka izslēgšanu no SIA saskaņā ar Komerclikuma 195. pantu. Kā trāpīgi uzsvērusi Augstākā tiesa, “ne sabiedrībai, ne citiem tās dalībniekiem nav jāpiecieš savā sastāvā dalībnieks, kurš ne vien lojalitātes pienākumu nepilda, bet ar savu rīcību nodarījis sabiedrībai būtisku kaitējumu, turklāt pastāv iespēja, ka viņš varētu kaitējumu nodarīt arī turpmāk” (skat. Augstākās tiesas Civillietu departamenta 2018. gada 31. janvāra sprieduma lietā Nr. SKC-34/2018 7. punktu). Praksē dalībnieka izslēgšana no sabiedrības un tai sekojošā daļu pāreja sabiedrībai izrādījies pietiekami efektīvs konfliktsituācijas starp dalībniekiem risināšanas...

Aizvadītā gada beigās Ministru kabinets pieņēma 2018. gada 18. decembra noteikumus Nr. 821 "Grozījumi Ministru kabineta 2014. gada 11. februāra noteikumos Nr. 96 "Nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektronisko ierīču un iekārtu lietošanas kārtība"", apstiprinot jaunu norēķinu dokumentu veidu – e-kvīšu ieviešanu – veselības aprūpes sistēmā. E-kvīts ir tāds pats apliecinājums maksājumam par saņemtajiem veselības aprūpes pakalpojumiem kā kases čeks vai papīra kvīts. Pašlaik pacienti var izvēlēties, vai, veicot maksājumus, noformēt tos kā e-kvīti, kas ir pieejama arī Valsts ieņēmumu dienestam (VID), jo pilnībā atbilst Ministru kabineta 2014. gada 11. februāra noteikumiem Nr.95 "Noteikumi par nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektronisko ierīču un iekārtu tehniskajām prasībām" un Nr. 96. "Nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektronisko ierīču un iekārtu lietošanas kārtība". E-kvīšu sistēmas ieviešanas izmaksas ir desmit reižu mazākas nekā jauno kases aparātu prasību ievērošana, jo nav nepieciešamas lielas investīcijas. E-kvīts darījums noformējams jebkurā vietā un laikā mazāk nekā 30 sekunžu laikā, un...

Otrdien, 26. novembrī, Saeimas Juridiskā komisija sniedza konceptuālu atbalstu specializētas tiesas izveidei komercstrīdu, ekonomisko un finanšu noziegumu lietu izskatīšanai. Plānots, ka ekonomisko lietu tiesa savu darbību varētu uzsākt 2021. gada 1. janvārī, lai gan joprojām nav skaidri definēta Ekonomisko lietu tiesas kompetence. Plānots, ka uz Ekonomisko lietu tiesu un šīs tiesas tiesnešiem pilnā mērā būs attiecināms likumā "Par tiesu varu" noteiktais rajona (pilsētas) tiesas un rajona (pilsētas) tiesas tiesneša statuss, tostarp, tiesības, pienākumi un garantijas. Ar likumprojektu Tieslietu padomei dots uzdevums noteikt Ekonomisko lietu tiesas darbības teritoriju, atrašanās vietu un tiesnešu skaitu tiesā. Ekonomisko lietu tiesai būs specifiska kompetence, tāpēc paredzēts noteikt, ka gadījumos, kad rajona (pilsētas) tiesas tiesnesis vai Administratīvās rajona tiesas tiesnesis būs pieteicies uz tiesneša amata vakanci Ekonomisko lietu tiesā, pirms tiesneša pārcelšanas vakantajā tiesneša amatā tiks veikta tiesneša profesionālās darbības ārpuskārtas novērtēšana. Likumprojekts paredz, ka apelācijas instances funkcijas, izskatot Ekonomisko lietu tiesas pieņemtos nolēmumus, veiktu specializēta kolēģija Rīgas...

Valsts ieņēmumu dienests informē, ka 19.novembrī ir pieņemti grozījumi Ministru kabineta 2017.gada 14.novembra noteikumos Nr.676 “Noteikumi par neapliekamā minimuma un nodokļa atvieglojuma apmēru iedzīvotāju ienākuma nodokļa aprēķināšanai”. Grozījumi stājās spēkā 22.novembrī. Būtiskākie grozījumi ir piemērojami no 2020.gada 1.janvāra: paaugstināts maksimālais gada neapliekamais minimums līdz 3600 eiro; paaugstināts apliekamo ienākumu apmērs līdz 6000 eiro, kam piemēro maksimālo gada neapliekamo minimumu; iekļauts jauns koeficients Valsts ieņēmumu dienesta prognozētā mēneša neapliekamā minimuma aprēķina formulā. No 2020.gada paaugstina maksimālo gada neapliekamo minimumu līdz 3600 eiro gadā (300 eiro mēnesī) un apliekamos ienākumus, kam piemērojams maksimālais neapliekamais minimums, līdz 6000 eiro gadā (500 eiro mēnesī). Tādējādi no 2020.gada maksimālais neapliekamais minimums 300 eiro mēnesī tiks piemērots tiem iedzīvotājiem, kuru ienākumi nepārsniedz 500 eiro mēnesī. VID, prognozējot mēneša neapliekamo minimumu, piemēro jaunu koeficientu – ienākumu pieauguma koeficientu 1,09. Minētais koeficients ir ieviests, lai iespējami novērstu situācijas, kad iedzīvotājiem gada laikā, pieaugot ar iedzīvotāju ienākuma nodokli apliekamo ienākumu apmēram,...

Saeimas Sociālo un darba lietu komisija kā steidzamus atbalstījusi rosinātos grozījumus likumā “Par maternitātes un slimības apdrošināšanu” un grozījumus likumā “Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam”, kas paredz izmaiņas vidējās apdrošināšanas iemaksu algas aprēķinā. Ar šiem grozījumiem no 2022. gada plānots noteikt vienotu sociālās apdrošināšanas iemaksu algas aprēķina metodiku. Vidējo iemaksu algu izmanto, lai sociāli apdrošinātām personām aprēķinātu maternitātes, vecāku, slimības, bezdarbnieka pabalstu un citus sociālās apdrošināšanas pabalstus. Paredzēts, ka personas vidējo apdrošināšanas iemaksu algu tāpat kā līdz šim noteiks no iemaksu algas par 12 kalendāro mēnešu periodu, taču šo periodu beidzot četrus mēnešus pirms mēneša, kurā iestājies apdrošināšanas gadījums. Patlaban iemaksu algas perioda noteikšanai ir paredzēta atkāpšanās par diviem mēnešiem pirms apdrošināšanas gadījuma iestāšanās. Taču, ņemot vērā, ka pašnodarbinātie un mikrouzņēmuma nodokļa maksātāji informāciju par veiktajām sociālajām iemaksām sniedz reizi ceturksnī, šādos gadījumos iemaksu apjoms divu mēnešu ietvaros var nebūt precīzi zināms, kas apgrūtina objektīvu pabalsta apmēra aprēķināšanu. Tāpat piedāvātās likuma izmaiņas paredz...

Valsts prezidents Egils Levits 28. novembrī ir izsludinājis likumu“Par valsts budžetu 2020. gadam”, kas stāsies spēkā nākamgad 1. janvārī, un to pavadošos likumus. 2020. gada valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi plānoti 9,9 miljardu, bet izdevumi 10 miljardu eiro apmērā, informē Finanšu ministrija. Savukārt Valsts ieņēmumu dienests vērš uzmanību, ka oficiāli izsludināti ir Grozījumi Dabas resursu nodokļa likumā, Grozījumi likumā "Par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli", Grozījumi likumā "Par nodokļiem un nodevām", Grozījums likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu", Ministru kabineta 2019. gada 19. novembra noteikumi Nr. 555 “Grozījumi Ministru kabineta 2010. gada 12. oktobra noteikumos Nr. 969 “Kārtība, kādā atlīdzināmi ar komandējumiem saistītie izdevumi””. Finanšu ministrija infografikā skaidro, kur nonāks katrs cents no viena nodokļos samaksātā eiro. Piemēram, vairāk nekā trešdaļa jeb 37,9 centi no viena nodokļos samaksātā eiro 2020. gadā tiks novirzīti iedzīvotāju sociālajai aizsardzībai jeb tādiem izdevumiem kā iedzīvotāju slimības, invaliditātes, vecuma, ģimenes un bezdarbnieku pabalsti. Veselībai no viena nodokļos...