JAUNUMI

Augstākās tiesas (Senāta) Administratīvo lietu departaments 12.septembrī apturēja tiesvedību administratīvajā lietā, kas ierosināta, pamatojoties uz SIA „Soho Group” pieteikumu par Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) lēmumu, ar kuru pieteicējai uzlikts naudas sods par līguma nosacījumiem, kredīta kopējās izmaksās iekļaujot kredīta pagarināšanas izmaksas. Senāts nolēma uzdot Eiropas Savienības Tiesai prejudiciālus jautājumus, tostarp, vai Eiropas Parlamenta un Padomes 2008.gada 23.aprīļa direktīvas 2008/48/EK par patēriņa kredītlīgumiem un ar ko atceļ Direktīvu 87/102/EEK 3.panta „g” apakšpunktā norādītajā jēdzienā „kredīta kopējās izmaksas patērētājam”, ietilpst kredīta pagarināšanas izmaksas, ja kredīta pagarināšanas noteikumi ir daļa no kreditēšanas līguma noteikumiem un nosacījumiem, par kuriem vienojas kredīta devējs un kredīta ņēmējs. Tiesvedība lietā apturēta līdz brīdim, kad Eiropas Savienības Tiesa pieņems nolēmumu sakarā ar Senāta uzdotajiem jautājumiem. Konkrētajā lietā izšķirams, vai kredīta kopējās izmaksās patērētājam ietilpst kredīta pagarināšanas izmaksas, ja kredīta pagarināšanas noteikumi ir daļa no kreditēšanas līguma noteikumiem un nosacījumiem, par kuriem vienojas kredīta devējs un kredīta ņēmējs. Tātad jautājums...

Saeimā 12. septembrī pirmajā lasījumā pieņemts likumprojekts "Grozījumi Revīzijas pakalpojumu likumā", kura mērķis ir precizēt un papildināt revīzijas pakalpojumu likuma normas, lai novērstu praksē identificētās problēmas jautājumos, kas attiecas uz zvērinātu revidentu profesionālo darbību un tās uzraudzību, kā arī attiecībā uz zvērinātu revidentu kriminālprocesuālo imunitāti. Kā liecina likumprojekta anotācija, saskaņošanas gaitā Latvijas Zvērināto revidentu asociācija (LZRA) neatbalstīja likumprojekta tālāku virzību un tai ir bijuši daudzi iebildumi šī likumprojekta sakarā. LZRA kategoriski iebilda pret likumprojekta normu, kas paredz no likuma izslēgt 25. panta otro daļu, pamatojot, ka jau pašreiz tiesībaizsardzības iestādes ar formālu pamatojumu dažādās procesa stadijās izsauc revidentus paskaidrojumu vai liecību sniegšanai, taču praksē dominē gadījumi, kad revidentam tiek lūgts skaidrot komersanta gada pārskatus un citus finanšu dokumentus un sniegt tiesībaizsardzības iestāžu darbiniekiem bezmaksas konsultācijas par grāmatvedības un finanšu jautājumiem. LZRA ieskatā likuma 25.panta otrā daļa ir vienīgais instruments zvērinātu revidentu aizsardzībai pret šādu nepamatotu rīcību. LZRA arī vērsa uzmanību, ka anotācijā...

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) veiktās datu atbilstības pārbaudes laikā tiek izvērtēta nodokļu maksātāja iesniegtajās nodokļu deklarācijās uzrādītās informācijas atbilstība VID rīcībā esošajai informācijai un normatīvajiem aktiem. Datu atbilstības pārbaudes procesa ietvaros nodokļu maksātājam tiek dota iespēja pašam labot VID konstatētās neatbilstības, bet, ja tas netiek darīts, tad tiek pieņemts lēmums, nosakot nodokļu maksātājam budžetā iemaksājamo nodokļa summu un nokavējuma naudu. Datu atbilstības pārbaužu rezultātā netiek aprēķināta soda nauda. Pievienotās vērtības nodokļa (PVN) deklarāciju datu atbilstības pārbaužu procesa ietvaros 2019. gada 1. pusgadā nodokļu maksātājiem ir nosūtīti 98 paziņojumi ar uzaicinājumu 30 dienu laikā no paziņojuma saņemšanas dienas iesniegt VID deklarācijas precizējumu vai konstatēto neatbilstību pamatotu izskaidrojumu. Pēc paziņojuma saņemšanas 62 nodokļu maksātāji paši novērsa konstatētās neatbilstības un iesniedza precizētas PVN deklarācijas, palielinot PVN summu 138,8 tūkst. EUR apmērā. Gadījumos, kad nodokļu maksātājs noteiktajā termiņā neiesniedza deklarācijas precizējumu, konstatēto neatbilstību pamatotu izskaidrojumu vai, izvērtējot iesniegto paskaidrojumu, secināts, ka tas nepamato un neizskaidro neatbilstības,...

Iekšējā kontrole sabiedrībā ir process, kas vērsts uz sabiedrības mērķu sasniegšanu. Iekšējā kontrole ir instruments, ko darbinieki var izmantot organizācijas risku mazināšanai. Tāpēc vadībai ir jāvērš uzmanība iekšējās kontroles izveidei, jo tā sniegs iespēju laikus novērtēt uzņēmuma riskus, draudus, vājās un stiprās puses un rīkoties, lai mazinātu konkrētu risku. Iekšējā kontrole ir process, kurā organizācija regulē tās darbību, lai efektīvi un produktīvi izpildītu savu misiju un sasniegtu mērķus. Korupcijas novērošanas un apkarošanas birojs (KNAB) iekšējo kontroli definē šādi: Iekšējā kontrole ir jebkuras institūcijas vai uzņēmuma īstenots pasākumu kopums, kas vērsts uz mērķu efektīvu sasniegšanu, vienlaikus novēršot korupcijas un interešu konflikta riskus. Korupcijas risks ir varbūtība, ka kāds no darbiniekiem ar nodomu vai bez nodoma rīkosies savu vai citas personas materiālo interešu labā, gūstot sev vai nodrošinot citiem nepienākošos labumu un nodarot kaitējumu (mantiskā izteiksmē vai sagraujot reputāciju) sabiedrībai. Iekšējās kontroles sistēma ir risku vadības, kontroles un pārvaldības pasākumu kopums, kura...

Aprēķinot atlīdzību par darbspēju zaudējumu un apgādnieka zaudējumu, tiks izmantots ilgāks ienākumu gūšanas periods nekā patlaban, tādējādi precīzāk ļaujot aprēķināt negūto ienākumu aizvietojumu. To paredz grozījumi likumā "Par obligāto sociālo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām", kas 11.septembrī pirmajā lasījumā atbalstīti Saeimas Sociālo un darba lietu komisijā. Piedāvātā likuma redakcija paredz, ka vidējo apdrošināšanas iemaksu algu noteiks, ņemot vērā personas ienākumus par jebkuriem 36 mēnešiem pēc kārtas piecu gadu periodā. Tādējādi vidējās apdrošināšanas algas aprēķināšanas kārtība būt analoga kā invaliditātes pensijas aprēķināšanas gadījumā. Patlaban atlīdzības aprēķināšanai izmanto fiksētu 12 mēnešu periodu, kas ir pārāks īss un var iekļaut, piemēram, slimības laiku, kad ienākumi ir mazāki. Ilgtermiņa ienākumu aizvietošanas pakalpojumam šāda aprēķināšanas kārtība var būt netaisnīga un nesamērīga, un būtu jāmaina, norāda likumprojekta autori. Plānots, ka jaunā atlīdzību aprēķināšanas kārtība būs spēkā no 2021.gada. Tāpat likuma grozījumi paredz izslēgt iespēju, ka persona vienlaikus var saņem divus ienākumu...

Jau labu laiku neviens grāmatvedis vairs nebrīnās, saņemot rēķinu ar uzrakstu “šis rēķins ir sagatavots elektroniski un ir derīgs bez paraksta”. Reti kurš vairs izmanto papīra formāta rēķinus, jo tas ir lieks laika un izmaksu patēriņš. Tomēr izrādās, ka arī ieskenēts attēls vai pdf fails vēl nav uzskatāms par patiešām elektroniska formāta rēķinu jeb e-rēķinu. Par to, kas ir e-rēķini un kā tie maina grāmatveža darba ikdienu, stāsta Edgars Strazds, uzņēmuma "Fitek" vadītājs Latvijā. Par e-rēķinu tiek uzskatīts datorizēts (mašīnlasāms) rēķins. Tas ir datu kopums, kas parasti ir sagatavots xml faila formātā, un to var ielasīt un apstrādāt ikvienā grāmatvedības sistēmā. Galvenā e-rēķina atšķirība no pdf formāta rēķiniem ir tieši automātiskās apstrādes iespēja - šajā gadījumā grāmatvedim nav manuāli jāievada (jāpārraksta) dati. "E-rēķini ļauj veikt automātiskus grāmatojumus. Grāmatvedības sistēmās ir apstiprināšanas moduļi, kuros var paredzēt, ka, ja uzņēmumam katru mēnesi ienāk rēķins, piemēram, no “Latvenergo”, tas tiek iegrāmatots noteiktā veidā uz noteiktiem...

Dividendes ir jebkuras uzņēmējdarbības mērķis vai dalībnieka ienākums no ieguldītajiem līdzekļiem. Lai pareizi sadalītu dividendes, ir jāievēro noteiktas prasības un noteikumi. Šajā rakstā ir apkopoti svarīgākie nosacījumi dividenžu sadalei, kā arī pievērsta uzmanība nodokļu piemērošanai, sadalot dividendes 2019. gadā. Komerclikuma 161. pants nosaka, ka dividendes izmaksā dalībniekam proporcionāli viņam piederošo daļu nominālvērtību summai tikai naudā, pamatojoties uz lēmumu par peļņas sadali. Dividendes nedrīkst noteikt, aprēķināt un izmaksāt, ja sabiedrības pašu kapitāls ir mazāks par pamatkapitālu. Komerclikums nenosaka pienākumu izmaksāt dividendes katru gadu, tomēr dividenžu izmaksai ir noilgums, t.i., ja 10 gadu laikā dividendes nav izņemtas, tad tās pāriet sabiedrības īpašumā. Saskaņā ar nodokļu normatīvajiem aktiem, respektīvi, ar Uzņēmuma ienākuma nodokļa likuma (turpmāk – UIN likums) pirmā panta 9. punktu, dividendes ir ienākumi naudā vai citās lietās no akcijām vai citām no parādu saistībām neizrietošām tiesībām piedalīties šīs komercsabiedrības vai kooperatīvās sabiedrības peļņas sadalē. Tas nozīmē, ka komercsabiedrības dalībniekam, sadalot peļņu, rodas ienākums...

Eiropas Komisija ir publicējusi ziņojumu par pievienotās vērtības nodokļa (PVN) “plaisu” jeb starpību starp prognozētajiem un faktiski iekasētajiem PVN ieņēmumiem. Gan pēc Valsts ieņēmumu dienesta (VID), gan Eiropas Komisijas pētījuma PVN plaisa samazinās, ko sekmē dažādi makroekonomiskie faktori, taču īpaši pozitīvi to ietekmē pašu problemātisko nozaru iniciatīva un aktīvā, uz pašsakārtošanos un godīgu konkurenci vērstā rīcība, informē VID. No 28 Eiropas Savienības (ES) valstīm, PVN plaisa ir samazinājusies 25 valstīs, bet palielinājusies trijās valstīs. Šāda pozitīva tendence Eiropas mērogā skaidrojama ar 2017.gada iekšzemes kopprodukta (IKP, faktiskajās cenās) pieaugumu par 2,5%. Būtisks IKP pieauguma ietekmējošais faktors ir mājsaimniecību gala patēriņš. Kā liecina VID veiktā plaisas analīze, nedeklarētās PVN saistības ir zināmā mērā atgriezenisks rādītājs IKP dinamikai. Tātad labvēlīga ekonomiskā situācija sekmē nodokļu plaisu samazināšanos un otrādi – pastāv būtiski PVN plaisas pieauguma riski ekonomisko krīžu periodos. Būtiskākie PVN plaisas samazinājumi novēroti Maltai, Polijai un Kiprai. Zemākās PVN plaisas novērotas Kiprai (0,6%), Luksemburgai (0,7%)...

Latvijā tradicionāli par zvērināta tiesu izpildītāja galveno uzdevumu tiek uzskatīta nolēmumu izpilde, proti – zvērināts tiesu izpildītājs ir vidutājs, kuram valsts ir deleģējusi piespiedu varu panākt tiesas nolēmuma izpildi un atjaunot aizskartās puses tiesības. Tomēr nolēmumu izpilde nav vienīgā funkcija, ko veic zvērināti tiesu izpildītāji. Papildus nolēmumu izpildei zvērināti tiesu izpildītāji, līdzīgi kā kolēģi citās Eiropas valstīs, arvien biežāk veic arī citus uzdevumus, piemēram, dokumentu piegādi, faktu fiksēšanu un citas darbības, kas plašāk ir uzskaitītas Tiesu izpildītāju likuma 74. panta pirmajā daļā. Faktu fiksēšana, kas var kalpot kā rakstveida pierādījums tiesā vai citā strīdu izšķiršanas institūcijā, ir populārs un pieprasīts pakalpojums daudzās Eiropas valstīs, kurās tiesu izpildītāji veic šo uzdevumu. Piemēram, Lietuvā kopš tiesu izpildītāja institūta reformas 2003. gadā, faktu fiksēšanas gadījumu skaits pieaudzis vairāk nekā 12 reizes. Jāatzīst, ka Latvijā faktu fiksēšana salīdzinājumā ar citām valstīm, piemēram, Franciju, Nīderlandi, Luksemburgu, vēl netiek tik plaši izmantota. 2018. gadā zvērināti tiesu izpildītāji veikuši...

Transportlīdzekļu vadītāju nepārtrauktu videonovērošanu, atrodoties pie transportlīdzekļa stūres, pārkāpj transportlīdzekļu vadītāju tiesības uz privātas dzīves neaizskaramību, atzinusi Datu valsts inspekcija. Rīgas Administratīvā rajona tiesa 10. septembrī noraidīja Rīgas pašvaldības sabiedrības ar ierobežotu atbildību „Rīgas satiksme” pieteikumu par Datu valsts inspekcijas 2018. gada 23. maija lēmuma atcelšanu. Tiesa spriedumā konstatēja, ka tiesību normas pieļauj videonovērošanu transportlīdzekļa salonā, taču tiesību normas neparedz transportlīdzekļa vadītāju nepārtrauktu novērošanu, atrodoties pie transportlīdzekļa stūres. Tiesa atzina, ka pieteicēja, uzsākot nepārtrauktu transportlīdzekļa vadītāju videonovērošanu un ierakstu terminētu glabāšanu, nav konkretizējusi, vai tās definētā nepārtrauktas videonovērošanas interese ir reāla un pastāvoša katrā konkrētajā gadījumā, kā arī nav apsvērusi minēto darbību nepieciešamību un piemērotību tās mērķu (kārtības nodrošināšana, korupcijas risku samazināšana, satiksmes drošība) sasniegšanai. Tiesa atzina, ka pieteicējas atspoguļotie nepārtrauktas videonovērošanas mērķi var tikt sasniegti ar transportlīdzekļu vadītāju tiesību uz privātumu mazāk ierobežojošiem līdzekļiem, piemēram, mainot videonovērošanas kameru leņķi, izvietojumu, ilgumu, kā arī citiem līdzekļiem. Spriedumu var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā viena...

Jautājums: Ar uzņēmuma valdes locekli ir noslēgts darba līgums. Alga noteikta 450 eiro mēnesī, bet, saņemot darbnespējas B lapu, tā sarūk līdz 360 eiro. Savukārt tieši šajā mēnesī apgrozījums pārsniedza piecas minimālās mēneša algas. Kā aprēķināt nodokļus, un kā tos atspoguļot pārskatos? Atbilde (ja atlīdzība noteikta) Par kapitālsabiedrības valdes locekli, kura konkrēta mēneša atlīdzība ir mazāka par Ministru kabineta noteikto minimālās mēneša darba algas apmēru un kurš atbilst likuma “Par valsts sociālo apdrošināšanu” 1. panta 2. punkta “m” apakšpunktam, obligāto iemaksu likme gan noteiktajai atlīdzībai, gan objektam no domājamā ienākuma ir nosakāma saskaņā ar likuma “Par valsts sociālo apdrošināšanu” 6. panta 2.³ daļu (sk. panta saturu). (23) Kapitālsabiedrības valdes loceklis, kurš atbilst darba ņēmēja statusam saskaņā ar šā likuma 1. panta 2. punkta "m" apakšpunkta nosacījumiem, ir pakļauts pensiju apdrošināšanai, veselības apdrošināšanai un invaliditātes apdrošināšanai, bet kapitālsabiedrības valdes loceklis, kurš atbilst darba ņēmēja statusam saskaņā ar šā likuma 1. panta 2. punkta...

Jūnijā Finanšu ministrijas (turpmāk – ministrija) mājaslapā publicēts Informatīvais ziņojums par iekšējā audita darbību ministrijās un iestādēs 2018. gadā (turpmāk – informatīvais ziņojums), kā arī Darba izpildes un kvalitātes rādītāji par 2018. gadu un Iekšējā audita padomes atzinums par minēto ziņojumu. Valsts tiešās pārvaldes 157 auditu rezultātā 2018. gadā auditori snieguši viedokli par 140 sistēmām, no kurām ar augstu prioritāti bijušas 27% no sistēmām, ar vidēju prioritāti — 49% un ar zemu prioritāti 24% no auditētajām sistēmām. 68% auditu iekšējie auditori izteikuši viedokli, ka institūcijas iekšējās kontroles sistēma darbojas, lai gan ir nepieciešami uzlabojumi. Auditori ir konstatējuši atsevišķu kontroļu trūkumus, taču novērtētās kontroles kopumā ir pietiekamas, atbilstošas un efektīvas, kas iekšējiem auditoriem ļāva sniegt pietiekamu pārliecību, ka riski tiek vadīti un institūcijas mērķis tiks sasniegts. 16% auditu rezultātā auditori novērtējuši institūcijas iekšējās kontroles sistēmu kā neefektīvu, tāpat 16% gadījumu, iekšējās kontroles sistēmai darbojoties, ir nepieciešami būtiski uzlabojumi, konstatējot, ka uz kontrolēm nevar...

Veidojot nākamā gada budžetu, nodokļus celt nedrīkst, savukārt minimālās algas palielināšanas jautājums jāskata tikai kopā ar neapliekamā minimuma jautājumu, uzsver Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK). Biedrība uzskata, ka nākamgad nodokļiem jāsaglabājas tādiem, kādi tie ir pašreiz, bet minimālās algas celšana ir atbalstāma tikai komplektā ar nepaliekamā minimuma celšanu, tādējādi nodrošinot lielākus ienākumus iedzīvotājiem ar zemām algām, skaidro LTRK prezidents Aigars Rostovskis. Tad netiktu radīti arī papildu izdevumi uzņēmējiem. Tāpat biedrība uzskata, ka izmaiņas iespējams realizēt tikai pēc diskusijām ar uzņēmējiem, pārskatot izveidoto sistēmu un meklējot labākos risinājumus. "Ja neapliekamais minimums tiktu celts jau no nākamā gada, tad tas nedrīkst notikt uz nodokļu celšanas rēķina, bet valdībai un ministrijām jāmeklē zaudētie ieņēmumi savos budžetos," saka A.Rostovskis. Jau stājoties amatos ministru prezidents Krišjānis Kariņš un finanšu ministrs Jānis Reirs pauda, ka 2020. gadā nodokļi netiks celti, tādējādi izpildot iepriekšējās valdības doto solījumu, ka trīs gadus sistēma saglabāsies nemainīga. LTRK gatava ar savu kompetenci...

JAUTĀJUMS: Par nostrādāto laiku no 01.08.2017. līdz 31.07.2018 darbinieks izmantoja visas 28 atvaļinājuma kalendāra dienas, bet papildatvaļinājums 10 darba dienas nav izmantots. Vai 2019. gada augustā var izmantot šo papildatvaļinājumu par iepriekš minēto periodu, jo darbinieks plāno iet ikgadējā atvaļinājumā no 01.09.2019. par jauno periodu (01.08.2018.–31.07.2019)? Atbild Maija Grebenko, Mg.sci.oec., žurnāla Bilance galvenā redaktore Vispārējā gadījumā papildatvaļinājuma piešķiršanu regulē Darba likuma 151. pants, kurā noteikti divu veidu papildatvaļinājumi (atkarībā no bērnu skaita, viņu veselības stāvokļa un vecuma, kā arī veicamā darba apstākļiem). Savukārt 151. panta 2. daļā noteikts, ka darba devējs ir tiesīgs piešķirt darbiniekiem arī citus papildatvaļinājumus: Darba koplīgumā vai darba līgumā var noteikt citus gadījumus (nakts darbs, maiņu darbs, ilggadējs darbs u.c.), kad darbiniekam piešķirams ikgadējais apmaksātais papildatvaļinājums. Ja darba devējs izvēlējies izmantot šādu iespēju, tam būtu jāizveido un jāapstiprina attiecīgā metodika: par ko šāds atvaļinājums tiek piešķirts, kādiem darbiniekiem, cik tas ir ilgs, vai to drīkst izmantot kopā ar...

Finanšu ministrija sagatavojusi likumprojektu “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām”” (turpmāk – likumprojekts), kas noteiks detalizētu kārtību, kādā Valsts ieņēmumu dienests (VID) kopā ar citu Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu kompetentām iestādēm risinās strīdus par Arbitrāžas konvencijas un nodokļu konvenciju interpretāciju un piemērošanu. Tādējādi nodokļu maksātājiem būs pieejams efektīvāks regulējums nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanai. Likumprojektu paredzēts nodot izskatīšanai Saeimas atbildīgajai Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai. Latvija ir noslēgusi vairāk nekā 60 divpusējas konvencijas par nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma un kapitāla nodokļiem (turpmāk – divpusējas nodokļu konvencijas), kā arī ir līgumslēdzēja valsts daudzpusējai Konvencijai par nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanu sakarā ar asociēto uzņēmumu peļņas korekciju (turpmāk – Arbitrāžas konvencija). Divpusēju nodokļu konvenciju un Arbitrāžas konvencijas viens no galvenajiem uzdevumiem ir saskaņot valstu tiešo nodokļu sistēmas tādā veidā, lai nodokļu maksātājam par vienu un to pašu ienākumu (vai kapitālu) būtu jāmaksā nodoklis tikai vienā valstī (attiecīgi – rezidences vai resursu valstī), tas...