JAUNUMI

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padome 9. jūlijā pieņēmusi divus jaunus FKTK noteikumus "Kredītriska pārvaldīšanas normatīvie noteikumi" un "Krājaizdevu sabiedrību darbību raksturojošo rādītāju aprēķināšanas normatīvie noteikumi".“Kredītriska pārvaldīšanas normatīvie noteikumi” ietver pašlaik spēkā esošos kredītriska pārvaldīšanas noteikumus, kuriem ir pievienoti FKTK 2018. gada 16. janvāra normatīvie noteikumi Nr. 19 “Aktīvu kvalitātes novērtēšanas un uzkrājumu veidošanas normatīvie noteikumi”, kā arī ieviestas vairākas būtiskas izmaiņas attiecībā pret spēkā esošo kredītriska pārvaldīšanas noteikumu redakciju: precizēta kredītriska stratēģijas loma un nozīme, kā arī būtiskākā stratēģijā ietveramā informācija; noteikta prasība veikt regulāru kredītu nodrošinājuma vērtības un likviditātes pārraudzību visiem kredītiem, kuriem iestāde ir pieņēmusi nodrošinājumu, kā arī apstiprināt iekšēju un ārēju vērtētāju sarakstu atbilstoši iestādes kredītu portfeļa specifikai; precizētas prasības agrīnās brīdināšanas sistēmas izveidei un piemērošanai; noteiktas detalizētākas prasības pārskatīšanas politikai un pārskatīšanas pasākumu piemērošanai, prasība veikt pārskatīšanas pasākumu ilgtspējas novērtējumu, un prasība regulāri veikt pārskatīšanas pasākumu efektivitātes izvērtējumu; izvērsta pārskatīšanas pasākumu sasaiste ar ienākumus nenesoša kredīta...

Žurnāla BILANCE galvenā redaktore Maija Grebenko e-semināra "Komandējumi, darba braucieni, darbinieku nosūtīšana" pirmajā daļā iepazīstina ar komandējuma, darba brauciena un nosūtījuma terminu atšķirībām, skaidro nianses, kas jāņem vērā, nosūtot darbinieku komandējumā vai darba braucienā. Vairāk par videoapmācības iespējām uzziniet šeit! E- semināra otrā daļa skatāma šeit. Par semināru un e-semināru piedāvājumiem uzziniet šeit!

Latvijas Bankas padome pieņēmusi vairākus normatīvos aktus, pilnveidojot ārvalstu valūtu skaidrās naudas pirkšanas un pārdošanas sektora darbības regulējumu. Izmaiņas ārvalstu valūtu skaidrās naudas pirkšanas un pārdošanas sektora darbības regulējumā bija nepieciešamas saistībā ar Saeimā 2019. gada 13. jūnijā pieņemtajiem grozījumiem Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likumā un Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumā. Līdz ar to Latvijas Banka turpina pilnveidot savu pārraugāmo jomu regulējumu atbilstoši aktualizētajām noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas (potenciālo masveida iznīcināšanas ieroču izgatavošanas, glabāšanas, pārvietošanas, lietošanas vai izplatīšanas) finansēšanas novēršanas normu prasībām. Veikti Grozījumi Latvijas Bankas 2009. gada 13. maija "Ārvalstu valūtu skaidrās naudas pirkšanas un pārdošanas noteikumos" Ar grozījumiem tiek precizēts ārvalstu skaidrās naudas pirkšanas un pārdošanas licencēšanas mērķis, nosakot, ka tas ir arī starptautiskajās un Latvijas nacionālajās sankcijās noteikto ierobežojumu izpildes nodrošināšana. Noteikumu normas, kas skar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas prasības, attiecinātas arī uz...

Izskatot informatīvo ziņojumu “Par risinājumiem elektroenerģijas obligātā iepirkuma komponentes atcelšanai un enerģētikas politikas īstenošanas funkcijām”, Ministru kabinets šā gada 16.jūlija sēdē lēma atbalstīt Ekonomikas ministrijas priekšlikumu no 2021.gada elektroenerģijas valsts atbalsta izmaksu segšanu nodrošināt tikai no valsts budžeta, līdz ar to iedzīvotājiem un pārējiem elektroenerģijas lietotājiem šīs izmaksas vairs rēķinos nebūs. Tāpat MK atbalstīja virkni piedāvātos risinājumus valsts atbalstu saņemošo staciju papildu kontroles mehānismu ieviešanai, lai nodrošinātu negodprātīgu komersantu izslēgšanu no valsts atbalsta sistēmas, kā arī no 2020.gada uzticēt enerģētikas politikas kontroles funkcijas centralizēti veikt Būvniecības valsts kontroles birojam. Izpildot Saeimas doto uzdevumu atcelt OIK iedzīvotājiem, Ekonomikas ministrija piedāvā valsts atbalsta izmaksas elektroenerģijas ražošanai no atjaunojamiem energoresursiem un koģenerācijā, kā arī atbalstu par uzstādīto jaudu no 2021. gada segt tieši no valsts budžeta. Tādējādi ar 2021. gadu valsts atbalsta elektroenerģijas ražošanai izmaksas tiktu segtas no papildu gūtajiem valsts budžeta ieņēmumiem. Paredzams, ka šādas izmaksas nepārsniegtu 150 milj.eiro 2021.gadā un pēc tam ar...

Žurnāla "Bilance" jūlija numurā lasāma intervija ar finanšu ministru Jāni Reiru, kurā ministrs izsaka neglaimojošas atziņas par iepriekšējās ministrijas vadības ieviesto nodokļu reformu, un, lai gan oficiāli pauž, ka reformas konkrētāks izvērtējums vēl tikai būs, tomēr nenoraida arī iespēju, ka drīzumā atkal varētu sekot gana nopietnas izmaiņas nodokļu sistēmā. Kā pirmie "sāpju bērni" tiek minēta iedzīvotāju ienākuma nodokļa administrēšana, nodokļu režīmu dažādība un jo īpaši - mikrouzņēmumu nodoklis. Piedāvājam fragmentu no intervijas. Šobrīd iezīmējas pavisam drūma aina - pēc jūsu sacītā, netiek izpildīta gandrīz neviena no nodokļu reformas iecerēm. Varbūt ir arī kaut kas pozitīvs, kaut kas, kur nodokļu reforma tomēr trāpījusi mērķī? (ilga pauze). Jāmin tie paši veselības aprūpes sistēmai papildus novirzītie deviņdesmit miljoni eiro. Kaut gan šis pasākums pat nebija iekļauts sākotnējos nodokļu reformas uzdevumos. Taču visi pārējie nodokļu reformas pasākumi ir bijuši kļūdaini, un iznāk, ka tie būtu jāpārskata? Tas ir gluži normāli. Daudzas valstis ir gājušas cauri...

Eiropas Parlaments, Eiropas Savienības Padome un Eiropas Komisija ir pieņēmušas Regulu par taisnīguma un pārredzamības veicināšanu komerciālajiem lietotājiem paredzētos tiešsaistes starpniecības pakalpojumos, radot taisnīgus, pārredzamus un prognozējamus nosacījumus tiem uzņēmumiem un tirgotājiem, kuri sniedz savus pakalpojumus, izmantojot tiešsaistes platformas. Regulas izpratnē "tiešsaistes platformas" ir tiešsaistes tirdzniecības vietas, tiešsaistes lietojumprogrammu tirdzniecības vietas un sociālie mediji, kā arī tiešsaistes meklētājprogrammas, neatkarīgi no to reģistrācijas vietas, ciktāl tie sniedz pakalpojumus ES reģistrētiem komerciālajiem lietotājiem (komersantiem), kas savukārt piedāvā preces vai pakalpojumus ES patērētājiem (piemēram, Google Play, Apple App Store, Facebook, Instagram, Uber, Youtube, Amazon, eBay, Taxify, City24, PērkamKopā, u.c.). Tiešsaistes platformas ir galvenās digitālās tirdzniecības veicinātājas un tās kļūst arvien populārākas ES. Eiropas Komisija, konstatējot problēmas ES tiešsaistes platformu darbībā, kas saistītas ar negodīgu tirdzniecības metožu izmantošanu un efektīvu tiesiskās aizsardzības līdzekļu trūkumu platformu lietotājiem, izstrādāja Regulu, kas tagad būs juridiskais ietvars, lai šīs problēmas risinātu. Saskaņā ar Regulā noteikto, tiešsaistes platformām līdz 2020.gada 12.jūlijam...

Latvijas iedzīvotāji visnegatīvāk vērtē parādniekus, kuri labprātīgi nemaksā uzturlīdzekļus saviem bērniem, bet vismazāko nosodījumu izpelnās nodokļu un nodevu nemaksātāji, liecina pētījumu centra SKDS un Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes maijā veiktā iedzīvotāju aptauja. Ļoti negatīvi vai drīzāk negatīvi uzturlīdzekļu parādniekus vērtē 76% iedzīvotāju, kas ir nenozīmīgs samazinājums par 1% salīdzinājumā ar 2018. gadu, kad uzturlīdzekļu parādniekus nosodīja 77% iedzīvotāju. Lielāks nosodījums pret uzturlīdzekļu nemaksātājiem ir sieviešu vidū, kā arī starp iedzīvotājiem ar augstāko izglītību – 79%. Savukārt attiecībā uz nodokļu un nodevu, piemēram, nekustamā īpašuma nodokļa, nemaksāšanu pašvaldībai iedzīvotāju attieksme salīdzinoši biežāk ir neitrāla vai pat pozitīva. Kopumā nodokļu un nodevu nemaksāšanu negatīvi vērtē tikai 54% aptaujāto iedzīvotāju, kas ir par 2% vairāk nekā pērn. Savukārt gandrīz katrs trešais aptaujātais jeb 29% iedzīvotāju pret nodokļu parādniekiem pauž neitrālu attieksmi. Salīdzinoši mazāks nosodījums pret nodokļu un nodevu parādniekiem ir novērojams starp Latgalē un Rīgā dzīvojošajiem cilvēkiem ar zemiem ienākumiem, kā arī ģimenēs, kurās...

Konkurences padome (KP) pirmajā pusgadā organizējusi sešas brīdinājuma procedūras desmit uzņēmumiem un piecām fiziskām personām par iespējamu iesaisti konkurentu aizliegtās vienošanās jeb karteļos. Izsakot brīdinājumus, KP iespējamās aizliegtu vienošanos pazīmes un kaitējumu tirgum un patērētājiem var novērst pēc iespējas ātri. Pirmajā pusgadā KP redzeslokā nonākuši dažādu nozaru pārstāvji, tajā skaitā veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēji, biroja tehnikas izplatīšanas pārstāvji un nožogojuma montāžas veicēji. Aizliegtas vienošanās iepirkumos nemainīgi ir biežāk konstatētais un smagākais konkurences tiesību pārkāpums Latvijā. Lai nodrošinātu efektīvu konkurences tiesību uzraudzību, KP iespējamus pārkāpumus, kas ietekmē mazāku daļu tirgus un sabiedrības, saskaņā ar prioritizācijas stratēģiju novērš alternatīvos veidos, piemēram, izskatot brīdinājumus un nepiemērojot naudas sodu. Tas atbilst arī vispārējam valsts pārvaldes “Konsultē vispirms” principam. KP saglabā informāciju par izteiktajiem brīdinājumiem. Ja brīdinātais uzņēmums nākotnē atkārtoti nonāks KP redzeslokā saistībā ar līdzīgiem iespējamiem pārkāpumiem, tie tiek izmeklēti kā atkārtota pārkāpuma lieta.

Valsts sekretāru sanāksmē 11. jūlijā, izskatot likumprojektu “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām””, atbalstu guva vairāki Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) iesniegtie priekšlikumi. Tie vērsti uz to iedzīvotāju pasargāšanu, kas ikdienā neizmanto elektronisko saziņu ar Valsts ieņēmumu dienestu (VID), bet tādēļ, paši to nezinot, var nonākt sodāmo lomā. LPS uzskata, ka iedzīvotājiem, kuri nav saimnieciskās darbības veicēji un kuriem nav katru mēnesi vai katru ceturksni jāiesniedz deklarācijas VID elektroniskās deklarēšanās sistēmā, nedrīkst uzlikt par pienākumu saziņai ar VID izmantot tikai elektronisko deklarēšanās sistēmu (EDS). VID ziņas un lēmumi šādiem iedzīvotājiem būtu jāsūta tādā veidā, lai adresātu tie patiesi sasniegtu bez apgrūtinājumiem, tajā skaitā papīra formā uz personas deklarēto dzīvesvietu. LPS lūdza likumprojektu papildināt ar jaunu 7.2 pantu, izsakot pirmās daļas pirmo teikumu šādā redakcijā: “Valsts ieņēmumu dienests izdoto administratīvo aktu (arī nelabvēlīgu administratīvo aktu) un citus lēmumus, dokumentus un informāciju nodokļu maksātājiem – juridiskai personai vai fiziskai personai, kas reģistrējusies kā saimnieciskās darbības...

Valsts sekretāru sanāksmē 11. jūlijā starpministriju saskaņošanai izsludināts Finanšu ministrijas sagatavotais Ministru kabineta noteikumu projekts "Grozījumi Ministru kabineta 2017.gada 14.novembra noteikumos Nr.676 "Noteikumi par neapliekamā minimuma un nodokļa atvieglojuma apmēru iedzīvotāju ienākuma nodokļa aprēķināšanai"". Paredzēts, ka grozījumi varētu stāties spēkā 1. septembrī. Kā norādīts noteikumu projekta anotācijā, Valsts ieņēmumu dienesta (VID) prognozētā mēneša neapliekamā minimuma aprēķinā netiek ņemti vērā nodokļa maksātāja aktuālie ar iedzīvotāju ienākuma nodokli apliekamie ienākumi. Līdz ar to ir iespējamas situācijas, ka nodokļa maksātājam taksācijas gadā, pieaugot ar iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) apliekamo ienākumu apmēram, ir piemērots lielāks VID prognozētais mēneša neapliekamais minimums nekā nodokļa maksātājam faktiski būtu piemērojams. Rezultātā nodokļa maksātājam rodas IIN piemaksa, kā arī pienākums iesniegt VID taksācijas gada ienākumu deklarāciju un nomaksāt IIN. Rosinātie grozījumi, ņemot vērā, ka pēdējos gados palielinājušās vidējās bruto darba algas un 2018.gadā pieaugums vidēji ir 9%, paredz, ka VID prognozētā mēneša neapliekamā minimuma aprēķināšanas formulā būtu jāiekļauj koeficients 1,09, kas...

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) administrētie kopbudžeta ieņēmumi 2019.gada pirmajā pusgadā ir 4,77 miljardi eiro, kas ir par 0,12 miljardiem eiro jeb 2,6 % vairāk nekā 2018.gada attiecīgajā periodā, tādējādi nodrošinot ieņēmumu plāna izpildi 101,9 % apmērā. 2019.gada pirmajā pusgadā VID administrētajos kopbudžeta ieņēmumos 53,0 % ir ieņēmumi no darbaspēka nodokļiem un tie būtiski veicināja VID administrēto kopbudžeta ieņēmumu izpildi. Valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI) 2019.gada pirmajā pusgadā ir 1,68 miljardi eiro un iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) ieņēmumi ir 0,85 miljardi eiro. Salīdzinot ar 2018.gada pirmo pusgadu, tie kopā palielinājušies par 0,23 miljardiem eiro jeb 10,0 %. Ieņēmumu pieaugumu nodrošina gan darba ņēmēju skaita, gan ienākumu pieaugums. VSAOI ieņēmumu pieaugums ir lielāks nekā IIN ieņēmumiem, kas skaidrojams ar lielajām atmaksām no IIN – 2019.gada pirmajā pusgadā atmaksāti 121,40 milj. eiro, kas ir par 10,51 milj. eiro jeb 9,5 % vairāk nekā 2018.gada attiecīgajā periodā. Pievienotās vērtības nodokļa...

Izdevniecībā Lietišķās informācijas dienests sērijā BILANCES BIBLIOTĒKA iznākusi jauna grāmata “KOMERCDARĪJUMU GRĀMATVEDĪBAS UZSKAITE UN NODOKĻU PIEMĒROŠANA”, kas ir unikāls, praktisks materiāls par nodokļu piemērošanu visbiežāk sastopamiem darījumiem. Grāmatas autores ir Olga Lukašina un Jekaterina Juhimeca. GRĀMATU VAR IEGĀDĀTIES ŠEIT. Grāmata paredzēta darbiniekiem, kas pilda grāmatvedības, finanšu un auditoru funkcijas, kā arī tiem, kurus interesē nodokļu likumdošana. Grāmata veltīta uzņēmējdarbībā (komercdarbībā) populārāko darījumu grāmatvedības uzskaitei un nodokļu piemērošanas analīzei: nodokļu piemērošana pirkuma – pārdošanas, maiņas, ieskaita, dāvinājuma, patapinājuma, nomas, īres, līzinga, cesijas, faktoringa u.c. darījumos; līgumos ar darba ņēmējiem;veidojot un mainot paša kapitālu; atgriežot pārdoto preci; nodokļi, kas saistīti ar atsavināšanu, saņemtiem un nomaksātiem procentiem. Grāmatā vienlaikus ar problēmas izklāstu minētas vairākas lēmumu pamatojošas likumu normas. Bieži vien tie ir ne tikai nodokļu likumi un tos skaidrojošie Ministru kabineta noteikumi, bet arī Civillikums un Komerclikums. Katrs komercdarījums šajā grāmatā vispirms tiek analizēts no Latvijas Civillikuma un Komerclikuma skatupunkta, pēc tam – secīgi (pa...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) atgādina, ka no 12. jūlija ir spēkā vairākas izmaiņas Pievienotās vērtības nodokļa likumā, kas ļaus vēl efektīvāk ierobežot krāpnieciskos darījumus tieši pievienotās vērtības nodokļa (PVN) jomā, kas ir viens no izplatītākajiem un pierādīšanas ziņā sarežģītākajiem krāpšanās veidiem un nodara būtisku kaitējumu valsts budžeta ieņēmumiem. Sākot no šī gada 12.jūlija VID būs plašākas tiesības izslēgt no VID PVN maksātāju reģistra tādus PVN maksātājus, kuri savās PVN deklarācijās sešu mēnešu periodā nebūs norādījuši nevienu darījumu vai arī veikuši visu uzņēmuma amatpersonu nomaiņu. Lai turpmāk vairs nebūtu iespējams PVN krāpniecības shēmās izmantot jau reģistrētu PVN maksātāju reģistrācijas numurus, VID ir noteikts pienākums līdz 2019.gada 20.septembrim no PVN maksātāju reģistra izslēgt t.s. “gulošos” jeb neaktīvos uzņēmumus, proti, tādus, kas laika posmā no 2018.gada 1.jūlija līdz 2019.gada 30.jūnijam savā PVN deklarācijā nav norādījuši nevienu ar PVN apliekamu darījumu. Savukārt, lai ierobežotu īpašā PVN režīma preču importa darījumos izmantošanu krāpnieciskos...

Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) un Tieslietu ministrija (TM) vērš studējošo un reflektantu uzmanību, ka tuvojas noslēgumam tiesību zinātņu jomas izglītības reforma, tāpēc augstākās izglītības iestāžu pienākums ir laikus informēt studējošos par gaidāmām izmaiņām. Reforma paredz pārtraukt īstenot studiju programmas juriskonsultu sagatavošanai un vairs nepiedāvāt juriskonsulta profesionālās kvalifikācijas ieguvi. Augstskolām ir jānodrošina, ka pēdējie diplomi par juriskonsulta profesionālās kvalifikācijas piešķiršanu tiek izsniegti līdz atbilstošā studiju virziena akreditācijas termiņa beigām, tas ir, vēlākais līdz 2020.gada 31. decembrim. Reforma neattiecas uz pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības programmu (juristu palīgi). Ja augstskolas turpina secīgu tiesību zinātņu studiju programmu īstenošanu, lai nodrošinātu iespēju studējošajiem profesionālajās maģistra studiju programmās iegūt jurista kvalifikāciju, tad tās studiju programmas, pēc kuru apguves piešķir profesionālo kvalifikāciju “juriskonsults”, ir jāpārveido par akadēmiskā bakalaura studiju programmām. Ministrijas vērš uzmanību, ka personai ar akadēmisko bakalaura grādu tiesību zinātnē ir tādas pašas tiesības kā personai ar profesionālo bakalaura grādu tiesību zinātnē un juriskonsulta profesionālo kvalifikāciju....

Valdība 2. jūlijā ir apstiprinājusi Izglītības un zinātnes ministrijas sagatavotos noteikumus "Vispārējās pamatizglītības programmas un vispārējās vidējās izglītības programmas īstenošanas kārtība neklātienes un tālmācības formā", kas nosaka vispārējās pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības programmu īstenošanas kārtību neklātienes un tālmācības izglītības ieguves formā. Savukārt izglītības iestādēm tiek noteikti kritēriji, lai tās pilnvērtīgi nodrošinātu izglītības ieguves iespējas šajās izglītības programmās. Izglītības programmu apguve neklātienes vai tālmācības izglītības ieguves formā īpaši piemērota Latvijā dzīvojošajiem cilvēkiem, kuri dažādu iemeslu dēl nevar iegūt izglītību klātienē, kā arī diasporā dzīvojošajiem, kuri vēlas saglabāt saikni ar Latviju un iegūt vispārējo izglītību latviešu valodā. Līdz šim nepastāvēja tiesiskais regulējums, kas nosaka obligātās prasības izglītības iestādei, lai tā varētu īstenot izglītības programmas neklātienes un tālmācības formā, tāpat nav noteikta arī konkrēta šādu izglītības programmu īstenošanas kārtība. Jaunā kārtība nosaka, ka izglītības iestādēm, kuras īsteno izglītības programmas neklātienes izglītības ieguves formā, nepieciešams nodrošināt izglītības iestādē mācību procesam piemērotus mācību un metodiskās informācijas...