JAUNUMI

Uzņēmumu grāmatvežiem no valsts puses nereti tiek pārmesta nekvalitatīvu gada pārskatu iesniegšana (šis ir arī viens no galvenajiem argumentiem, kas tiek izmantots, pamatojot, kāpēc nepieciešams ieviest ārpakalpojumu grāmatvežu licencēšanu). Tomēr izrādās, ka arī pašai Finanšu ministrijai, kā arī citām ministrijām, iestādēm un pašvaldībām ir lielas problēmas ar kvalitatīvu gada pārskatu sagatavošanu. Neatbilstības un tas naudas līdzekļu apjoms (ap 11 miljardiem eiro), par kura izlietojumu vispār nav iespējams gūt ticamu priekšstatu, ir tik liels, ka, gadījumā ja šīs problēmas netiks novērstas, nākamgad Valsts kontrole varētu vispār atteikties sniegt atzinumu, secinājuši revīzijas ziņojuma «Par Latvijas Republikas 2018. gada pārskatu par valsts budžeta izpildi un par pašvaldību budžetiem» (Saimnieciskā gada pārskats) autori. Valsts kontroles revīzijas primārais mērķis bijis novērtēt, vai Saimnieciskā gada pārskats sniedz skaidru un patiesu priekšstatu par valsts konsolidētā kopbudžeta izpildi 2018. gadā, kā arī par valsts konsolidēto grāmatvedības bilanci un par valsts konsolidēto parādu 2018. gada beigās. Vienlaikus par atsevišķiem (sešiem) jautājumiem...

Ņemot vērā uzraudzības ietvaros konstatētās problēmas tiesību aktu piemērošanā, veicot patieso labuma guvēju (PLG) noskaidrošanu un atbilstības pārbaudi, Finanšu un kapitāla tirgus komisija secinājusi, ka papildu skaidrojums ir nepieciešams saistībā ar valsts un pašvaldību uzņēmumu, biedrību un starptautisko uzņēmumu ar sarežģītu īpašnieku struktūru PLG noteikšanu. Ir novēroti gadījumi, kad Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrs (turpmāk – LR UR) nereģistrē uzņēmuma PLG, ja juridiska persona iesniedz dokumentus, kas apliecina, ka PLG noskaidrot nav iespējams. Ir izdalāms arī jautājums par rīcību gadījumos, kad likuma subjekta noskaidrotais PLG neatbilst LR UR reģistrētajam PLG. Ņemot vērā minēto, Komisija sniedz šādu viedokli. Veidi, kādos jāpārliecinās par klienta PLG NILLTPFN likuma 1. panta 5. punkta "a" apakšpunkts nosaka, ka PLG ir fiziskā persona, kura ir juridiskās personas īpašnieks vai kura kontrolē juridisko personu, vai kuras vārdā, labā, interesēs tiek nodibinātas darījuma attiecības vai tiek veikts gadījuma rakstura darījums, un tā ir vismaz attiecībā uz juridiskajām personām – fiziskā persona,...

Satversmes tiesas 3. kolēģija 2019. gada 13. novembrī ierosināja lietu “Par Ministru kabineta 2010. gada 30. marta noteikumu Nr. 299 “Noteikumi par ģimenes vai atsevišķi dzīvojošas personas atzīšanu par trūcīgu” 2. punkta vārdu “ja tās vidējie ienākumi katram ģimenes loceklim mēnesī pēdējo triju mēnešu laikā nepārsniedz 128,06 euro” atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 1. un 109. pantam”. Apstrīdētā norma Ministru kabineta 2010. gada 30. marta noteikumu Nr. 299 “Noteikumi par ģimenes vai atsevišķi dzīvojošas personas atzīšanu par trūcīgu” 2. punkts: “Ģimene (persona) atzīstama par trūcīgu, ja tās vidējie ienākumi katram ģimenes loceklim mēnesī pēdējo triju mēnešu laikā nepārsniedz 128,06 euro un ja: 2.1. tai nepieder naudas līdzekļu uzkrājumi vai īpašums, izņemot šo noteikumu 19. punktā minēto; 2.2. tā nav noslēgusi uztura līgumu; 2.3. tā nesaņem ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijas sniegtos pakalpojumus vai tā neatrodas ieslodzījumā; 2.4. persona ir reģistrējusies Nodarbinātības valsts aģentūrā kā bezdarbnieks atbilstoši Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības...

Jautājums: Atvaļinājums piešķirts no 27.04.2019. līdz 13.05.2019. Pa vidu ir svētku dienas — 1., 4., 12. maijs. Cik dienu ir jāapmaksā šajā periodā? Atbildi sagatavojusi MAIJA GREBENKO, žurnāla BILANCE redaktore Ticamāk, atvaļinājums ir piešķirts uz divām kalendāra nedēļām no 27. aprīļa. Tā laikā tiešām ir trīs svētku dienas, un uz to rēķina atvaļinājuma periods tiek pagarināts. Pagarināšana ir spēkā vienmēr, neatkarīgi no tā, kurā dienā svētki ir iekrituši (2010. gada tiesu prakse). Vispirms skaitām 14 kalendāra dienas (sk. tabulu). Pieliekot punktu 13. maijam, skatām darbinieka darba dienas šajā periodā (pieņemot, ka viņam ir noteikts normālais darba laiks 8 st./40 s.) Parasti divās nedēļās mēdz būt 10 darba (tātad apmaksājamās) dienas, bet, ja iekrīt svētku dienas, tad apmaksājamo dienu var būt vairāk. Kā veidojas liekā apmaksājamā diena? Ja svētku diena iekrīt darba dienā, tad šajā nedēļā faktiski tiek apmaksātas 4 darba dienas, bet pagarinājumā — vēl viena diena. Rezultātā — atvaļinājums...

Valsts ieņēmumu dienests nodokļu nomaksas termiņa pagarinājumus 2018. gadā atteicis tikai 10 procentos gadījumu, turklāt pat šajos gadījumos iemesli bieži vien ir formāli, kurus varēja novērst, informējusi Santa Garanča, iepriekšējā VID Nodokļu parādu piedziņas pārvaldes direktore. Atteikumu īpatsvars ir ievērojami sarucis - vēl divus gadus iepriekš atteikumi bijuši 30%. "Protams, nav tā, ka termiņa pagarinājumu būtu ļoti viegli un vienkārši dabūt, jo tas tomēr ir atbildīgs lēmums un īpaša pretimnākšana," uzsver S. Garanča. Nodokļu parāds izveidojas jau piecas dienas pēc deklarācijas iesniegšanas (termiņā) un neapmaksāšanas. Ļoti svarīgi, lai nodokļu maksātājam šajā brīdī pašam būtu skaidrība par savām turpmākajām iespējām, rocību - vai nomaksas pagarinājums būs jālūdz tikai par vienu kavēto deklarāciju, vai grūtības nomaksāt paredzamas arī par nākamajām? "Mēs sagaidām, ka vēlmi par grafika nepieciešamību nodokļu maksātājs darīs mums zināmu vai nu reizē ar deklarācijas iesniegšanu vai pat pirms tās. Nav jāgaida likumā noteiktās piecpadsmit dienas, jo parāds jau ir, un ir...

2019. gada 19. novembrī pilnībā noslēgsies pasta sūtījumos saņemto preču deklarēšanas procesa elektronizācija, kā to paredz Eiropas Savienības Muitas kodekss. Turpmāk šādas preces būs iespējams deklarēt, tikai iesniedzot elektronisku muitas deklarāciju. No š.g. 1.oktobra šāda kārtība jau ir spēkā, atmuitojot ar kurjerpastu saņemtās preces, taču turpmāk elektroniski būs jādeklarē arī “Latvijas Pasts” piegādājamie sūtījumi no trešajām valstīm jeb valstīm ārpus Eiropas Savienības. Privātpersona, saņemot “Latvijas Pasta aicinājumu” ar norādi “Muitojams sūtījums”, varēs izvēlēties vienu no šādām iespējām nokārtot muitas formalitātes: pati aizpildīt un iesniegt vienkāršoto vai standarta importa muitas deklarāciju Elektroniskajā muitas datu apstrādes sistēmā (EMDAS); pilnvarot “Latvijas Pastu” vai citu pārstāvi, kas sniedz šādus pakalpojumus, nokārtot muitas formalitātes. Atšķirībā no līdzšinējās kārtības, privātpersonas vairs nesaņems “Latvijas Pasta aicinājumu” ar jau aprēķinātu maksājamo nodokļu summu, bet gan ar norādi, ka sūtījumam jāveic atmuitošana. “Latvijas Pasta aicinājumā” būs norādīta tam pieejamā informācija par pasta sūtījumu, kas nepieciešama, lai noformētu vienkāršoto Importa muitas deklarāciju...

Uzsākot saimniecisko darbību, mazāks vai lielāks lauksaimnieks vai mājražotājs reizēm nezina, kādu formu izvēlēties (viens kaimiņš ir zemnieku saimniecība, otrs – SIA) un kādu nodokļu maksātāja formu izvēlēties (cits kaimiņš slavē mikrouzņēmumu nodokli, kamēr kāds jau gadiem maksā iedzīvotāju ienākuma nodokli un ir apmierināts). Turpmāk par to, kādas ir mazajam uzņēmējam piemērotāko formu priekšrocības un trūkumi, vairāk uzmanības pievēršot tieši lauksaimniekiem. No reģistrācijas viedokļa viens no vienkāršākajiem saimnieciskās darbības reģistrēšanas veidiem ir reģistrēšanās Valsts ieņēmumu dienestā kā saimnieciskās darbības veicējam. Likuma «Par iedzīvotāju ienākuma nodokli» 11. panta 13. daļa paredz, ka maksātājs, kas gūst ienākumu no piemājas saimniecības vai personīgās palīgsaimniecības, ja šie ienākumi (saskaņā ar likuma 9. panta pirmās daļas 1. punktu — t.i., ienākumi no lauksaimniecības vai lauku tūrisma) nepārsniedz 3000 EUR gadā, var nereģistrēties kā saimnieciskās darbības veicējs. Šādā gadījumā fiziskajai personai brīvi izraudzītā formā ienākumi ir jāuzskaita, lai pārliecinātos, ka 3000 EUR slieksnis nav pārsniegts. Piecu darba dienu...

Viens no uzņēmuma grāmatvedības politikas sastāvdaļām ir grāmatvedības kontu plāns. Grāmatvedības kontu plānu veidojot, jāņem vērā, ka tajā jāizdala reprezentācijas un personāla ilgtspējas pasākumi, atgādina biznesa augstskolas "Turība" Finanšu un grāmatvedības programmu direktore Anna Medne. "Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā ir saimnieciskā darbība, bet PVN likumā izmaiņu nav. Līdz ar to, vieglāk strādāt ir tad, ja konti ir izdalīti. Turklāt tad ir precīzi zināms, cik šajos kontos drīkst ieplānot naudu. Līdz ar to, gadam beidzoties, konts skaidri parāda, vai Ziemassvētku ballītei nauda būs vai nebūs. Lai cik tas dīvaini neizklausītos, bet tā ir svarīga lieta, ar ko jāsāk, veidojot kontu plānu," skaidro A. Medne. Tāpat kontu plānā jādefinē ar saimniecisko darbību nesaistītie izdevumi - nosacīti sadalītā peļņa, kas ir UIN bāze. "Šie izdevumi ir precīzi jādefinē saskaņā ar Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumu - atbilstoši tam, kā tur minēts, tie arī jānosauc, lai uzskaitē nekas nepaslīdētu garām." Svarīgs grāmatvedības politikas aspekts ir pamatlīdzekļu un...

Finanšu un kapitāla tirgus komisija ir sagatavojusi skaidrojošo informāciju par (turpmāk – PLG) noskaidrošanu un pārliecināšanos par noskaidrotā PLG atbilstību, ņemot vērā uzraudzības ietvaros iegūto informāciju un no likuma subjektiem saņemtos jautājumus. Izmantojot skaidrojošo informāciju, ir būtiski, ka tā tiek piemērota, izmantojot uz riska izvērtējumu balstītu pieeju, un to nevar piemērot visiem gadījumiem vienādi bez izvērtējuma, jo situācijās ar dažādiem riskiem izmantojamie risinājumi var būt atšķirīgi. PLG noskaidrošanā ir būtiski piemērot uz riska izvērtējumu balstītu pieeju, kuras ietvaros iekšējos normatīvajos aktos ir jāiestrādā detalizētas prasības PLG identifikācijai un atbilstības pārbaudei. Tādējādi tiek novērsta iespējamība, ka, piemēram, aiz sarežģītas īpašumtiesību un pārvaldības struktūras tiek slēpts PLG un formālais PLG darbojas trešās personas interesēs vai kontrolē. Vienlaikus iekšējos normatīvajos aktos ir jānosaka pazīmes, kas liecina, ka PLG darbojas trešās personas labā, uz kuru pamata tiek uzsākta klienta padziļinātā izpēte. Balstoties uz uzraudzības ietvaros apkopoto informāciju un lai nodrošinātu normatīvo aktu prasību attiecībā uz PLG...

Aktuālo tiesu praksi darba tiesību jautājumos regulāri žurnālā BILANCES JURIDISKIE PADOMI analizē Kaspars Rācenājs, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības jurists, konsultants darba tiesisko attiecību jautājumos. Vēršam uzmanību, ka Kaspars Rācenājs kā lektors piedalīsies arī 29. novembrī rīkotajā žurnāla BILANCE konferencē “Aktuālākās uzskaites un finanšu pārvaldības problēmas un to risinājumi”, informējot grāmatvedības speciālistus par jaunāko tiesu praksi darba tiesisko attiecību jomā. Konferences apmeklējumam var pieteikties šeit. Piedāvājam iepazīties ar vienu no šī gada Augstākās tiesas sprieduma iztirzājumu, kas īpaši aktuāls, tuvojoties, valsts svētkiem. Senāts 2019. gada 5. jūlijā taisīja arī spriedumu lietā A420224216, SKA-433/2019, kurā atzina, ka vienlīdzīgu tiesību nodrošināšanai Darba likuma 74. panta pirmās daļas 8. punkts un panta trešā daļa, paredzot atlīdzību par normālo darba stundu samazinājumu svētku dienu dēļ, attiecināma uz visiem darbiniekiem, kuriem darba laiks organizēts summēti. Lietas apstākļi Valsts Darba inspekcija (VDI) veica pārbaudi Rīgas pašvaldības SIA Rīgas Satiksme (darba devēja) un konstatēja, ka, lai gan tās darbiniece nodarbināta...

Ikvienam, kura dati nonāk valsts rīcībā, ir jābūt pārliecībai, ka tie netiks nepamatoti izmantoti. Šajā ziņā aplūkošana un datu nodošana kolēģim ir uzskatāma par izmantošanu, jo ar šādu rīcību dati ir tikuši „kustināti”, kaut gan tiem būtu vajadzēja būt „netraucētiem”, tā lēmis Augstākās tiesas (Senāta) Administratīvo lietu departaments 2019. gada 31. oktobrī, izskatot lietu Nr. A420225316, SKA-1153/2019. Spriedumā arī minēts, ka informācijas sistēmas, kurās dati glabājas, izstrādātas, lai amatpersona varētu efektīvi pildīt tai noteiktos darba pienākumus, lai pieņemtie lēmumi būtu balstīti ātri noskaidrojamos objektīvos apstākļos un, galu galā, lai pieņemtie lēmumi būtu tiesiski. Neielūkoties datos, kas nav saistīti ar amata pienākumu izpildi, ir ne tikai iekšējās ētikas jautājums, bet arī valstiski svarīgs pienākums. Tāpat gadījumā, ja vairākām amatpersonām ir vienādas piekļuves tiesības informācijas sistēmām, katrai amatpersonai šīs tiesības ir jāizmanto tikai savu konkrēto amata pienākumu veikšanai, un ar savām piekļuves tiesībām informācijas sistēmām nav tiesību informāciju nodot citām dienesta amatpersonām. Lietā ir...

Jautājums: Ja darba brauciens vai komandējums iekrīt brīvdienās (piemēram, no ceturtdienas līdz otrdienai), vai par brīvdienām ir jāmaksā komandējuma nauda? Darbinieks brīvdienās nav veicis darba pienākumus, vienkārši palicis uz vietas, lai atsāktu darbu no pirmdienas. Atbildi sagatavojusi MAIJA GREBENKO, žurnāla BILANCE redaktore Saskaņā ar Darba likuma 52. panta 4. daļu: Darbiniekam, kas nosūtīts komandējumā vai darba braucienā, tā laikā saglabājas darba vieta (amats) un darba samaksa. Ja darbiniekam ir noteikta akorda alga, viņam izmaksā vidējo izpeļņu. Savukārt saskaņā ar MK noteikumiem Nr. 969 par katru komandējumā pavadīto dienu ir izmaksājama dienas nauda (21.2 punkts) un darba braucienā tiek segti papildu izdevumi (42. punkts), kas rodas darba specifikas dēļ (dienas naudas apmērā). Ja komandējums vai darba brauciens sakrīt ar brīvdienām un darbinieks tajās dienās netiek «atsaukts mājās», tad vadībai ir jāpamato, kāpēc darbiniekam nepieciešams atrasties citviet. Piemēram, tieši brīvdienās notiek kāda izstāde, tikšanās vai konference, darba uzdevuma izpilde prasa darbiniekam būt klāt procesa...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) informē, ka turpmāk uz nodokļu maksātāju jautājumiem sniegs rakstveida atbildes, ja jautājumi būs uzdoti, izmantojot Elektroniskās deklarēšanas sistēmu (EDS). Tā VID varēs izvērtēt un izprast konkrētās fiziskās personas vai uzņēmēja situāciju un sniegt atbildi pēc būtības. VID norāda, ka tā konsultanti ik dienas saņem daudz un dažādus iedzīvotāju un uzņēmēju jautājumus.Uz tiem atbildēt pēc iespējas precīzāk un pēc būtības var tikai tādā gadījumā, ja ir zināms, kam tieši VID sniedz konsultāciju. Līdz šim vairums saņemto jautājumu ir bijuši anonīmi, tādēļ VID spiests atbildēt vispārīgi un formāli. Turpmāk VID aicina visus jautājumus nosūtīt, izmantojot EDS un izvēloties sadaļu “Sarakste ar VID”, vai arī uz e-pasta adresi [email protected] parakstītus ar drošu elektronisko parakstu. Jautājumus joprojām varēs uzdot VID mājaslapas sadaļā “Sazinies ar mums”, kura automātiski novirzīs jautājuma uzdevēju uz EDS. Pieslēgties EDS var šeit. Pieteikties padziļinātai klātienes konsultācijai vai uz tikšanos ar VID vadību turpmāk varēsiet EDS sadaļā “Sarakste ar...

Novērtējot to atbildīgo darbu, kādu grāmatvedis veic ikdienā, un apzinoties, ka no viņa precizitātes, zināšanām un erudīcijas lielā mērā ir atkarīga uzņēmuma vai iestādes finanšu sakārtotība un veiksmīga turpmākā attīstība, žurnāls BILANCE jau astoto gadu aicina pieteikt spējīgākos grāmatvedības speciālistus godpilnajai nominācijai Gada grāmatvedis 2019, kā arī speciālbalvai Par mūža ieguldījumu grāmatvedībā. Gaidīsim Jūsu pieteikuma anketas līdz 15. novembrim! PIETEIKUMU ANKETU AIZPILDĪT ŠEIT Atgādinām, ka kandidātu godpilnajam titulam var izvirzīt jebkurš: uzņēmuma, iestādes vai organizācijas vadītājs, kolēģi, sadarbības partneri, kā arī grāmatvedis nominācijai var pieteikties pats. Tāpat var pieteikt iepriekšējos gados nominācijai pieteiktos grāmatvežus. Balvas pasniegšanas svinīgā ceremonija notiks 29. novembrī žurnāla Bilance gadskārtējā konferencē „Aktuālākās uzskaites un finanšu pārvaldības problēmas un to risinājumi”, kas šogad tiek rīkota Latvijas Universitātes Zinātņu mājā. PIETEIKTIES KONFERENCES APMEKLĒJUMAM Atgādinām, ka balvu “Gada grāmatvedis” 2018. gadā saņēma Strenču psihoneiroloģiskās slimnīcas galvenā grāmatvede Daiga Olševska. Fragments no intervijas ar viņu lasāms šeit. Savukārt balvu “Par mūža...

Praksē pastāv vispārējā izpratne par to, ka reorganizācijas ietvaros notiek tiesību un saistību jeb neto aktīvu nodošana. Tā tas ir arī saskaņā ar Padomes 2009. gada 19. oktobra direktīvā 2009/133/EK (turpmāk - Apvienošanās direktīva) noteiktajām apvienošanas un sadalīšanas definīcijām, kas ar dažām neprecizitātēm ir ieviestas Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā (turpmāk – UINL). Detalizēta reorganizācijas ieviešanas kārtība ir noteikta Komerclikumā (turpmāk – KCL). Tomēr tā neskaidrais un pretrunīgais regulējums attiecībā uz tiesību un saistību nodošanu praksē nereti rezultējas neprecīzi sastādītos reorganizācijas līgumos vai lēmumos (turpmāk – līgums), kas savukārt mēdz novest pie jautājumiem un pārpratumiem par to, kas tieši tiek nodots reorganizācijas ietvaros, kurā brīdī pāriet tiesības un saistības, kādas ir iespējas variēt ar tiesību un saistību nodošanas datumiem sabiedrību grāmatvedībās, kā tas korelē ar regulējumu attiecībā uz nodokļu neitralitāti u.tml. jautājumiem. Proti, KCL C daļas (Komercsabiedrību reorganizācija) pantos vietām tiek lietota atsauce uz terminu „manta”, vietām uz tiesībām un saistībām, vietām uz...