JAUNUMI

Jautājums: Vai normālais darba laiks tam, kam noteikta summētā darba laika uzskaite, atšķiras no tāda darbinieka normālā darba laika, kas strādā astoņas stundas dienā no pirmdienas līdz piektdienai? Jautājums radās sakarā ar to svētku dienu apmaksu, kas sakrīt ar darbinieka darba dienu, bet darbinieks tajā nestrādāja. Biroja darbiniekiem darba dienas ir no pirmdienas līdz piektdienai un skaidri redzams, kura svētku diena ir jāapmaksā, taču summētajā darba laikā strādā pēc grafika, savukārt grafiku var sastādīt, «apejot» svētku dienas. Atbildi sagatavoja Maija Grebenko, Mg.sci.oec., žurnāla Bilance galvenā redaktore Visbiežāk darbiniekam līgumā ir noteikts normālais darba laiks, strādājot no pirmdienas līdz piektdienai (ir arī citi varianti), un tas definēts Darba likuma 131. pantā: Darbinieka normālais dienas darba laiks nedrīkst pārsniegt astoņas stundas, bet normālais nedēļas darba laiks — 40 stundas. Dienas darba laiks šā likuma izpratnē ir darba laiks diennakts periodā. Normālais darba laiks minēts arī MK noteikumos Nr. 656 «Noteikumi par minimālās...

Ņemot vērā pēdējā laikā sabiedrības izrādīto interesi par datu publiskošanu Latvijas Republikas Uzņēmuma reģistra reģistrā un publiskajā telpā (sociālās tīklošanas vietnes) izskanējušo informāciju un saņemtajiem jautājumiem par iespējams nelikumīgu datu apstrādi, kuru veic Uzņēmuma reģistrs, kas ir bezmaksas pieejami https://info.ur.gov.lv , Datu valsts inspekcija ir sagatavojusi viedokli par veikto datu publiskošanu minētajā reģistrā. Likumā “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru” (turpmāk-Likums) noteikts, ka Uzņēmumu reģistra darbības mērķis ir veikt Likumā noteikto tiesību subjektu reģistrāciju, lai nodibinātu tiesību subjektu juridisko statusu un nodrošinātu normatīvajos aktos noteikto ziņu (par reģistrētajiem tiesību subjektiem un juridiskajiem faktiem) publisku ticamību, kā arī lai nodrošinātu normatīvajos aktos noteikto ziņu pieejamību. Inspekcija skaidro, ka atbilstoši Likuma 4.11 panta pirmās daļas 1.punktam publiski pieejamai ir jābūt jaunākajai informācijai par reģistru ierakstiem (šī informācija ir uzskatāma par reģistrācijas lietas publisko daļu arī atbilstoši Likuma 4.15 panta pirmās daļas 1.punktam), savukārt likuma 4.10 pantā noteikts, ka Uzņēmumu reģistrs ziņas un dokumentus, kas iekļauti...

No 2020. gada 1. janvāra ir stājušās spēkā izmaiņas Dabas resursu nodokļa likumā, kas ietekmē minerālo materiālu cenu. Dabas resursu nodokļa likme par vienu smilts kubikmetru ir palielināta par 0,15 eiro. Likuma grozījumu anotācijā teikts, ka nodokļa likmes, kas noteiktas kā nomināls skaitlis, nevis procenti, pārskatīšana ir objektīva, balstoties uz citu valstu pieredzi nodokļu likmes indeksācijai atbilstoši inflācijas apjomam. Anotācijā norādīts, ka dabas resursa nodokļa (DRN) likmi par smilts ieguvi bija nepieciešams paaugstināt, lai mazinātu iespējamos krāpšanās gadījumus valstī, maksājot šo nodokli. Līdz šim konstatēti vairāki gadījumi, kad veikta nepareiza nodokļa likmes uzskaite un ziņošana par attiecīgajiem DRN objektiem. Dabas resursu nodokļa likumā DRN likme par smilts ieguvi ir pielīdzināta DRN likmei par smilts–grants ieguvi. Minerālā materiāla veids (mērvienība) 01.01.2017.– 31.12.2019. (EUR) No 01.01.2020. (EUR) Smilts (m3) 0.21 0.36 Smilts - grants (m3) 0.36 0.36

Rakstā aplūkota darba kapitāla būtība, nozīme uzņēmumā, kā arī darba kapitāla lielums un tā izmantošanas efektivitāte. Darba kapitāla būtība, nozīme uzņēmumā Darba kapitāls ir nozīmīgs faktors jebkura uzņēmuma sekmīgas darbības un likviditātes nodrošināšanā. Tiek uzskatīts, ka tas savā ziņā ir kā «dzīvības asinis» jebkuram uzņēmumam, un tā efektīva vadība ir nepieciešama biznesa izdzīvošanai un veiksmīgai darbībai. Darba kapitāls (saukts arī par darbības kapitālu vai tīro apgrozāmo kapitālu (working capital)) ir starpība starp uzņēmuma apgrozāmajiem līdzekļiem un īstermiņa saistībām (apgrozāmie līdzekļi – īstermiņa saistības). Būtībā darba kapitāls ir cieši saistīts ar uzņēmuma likviditātes nodrošināšanu. Ar apgrozāmajiem līdzekļiem tiek nodrošināta pamatdarbība: izejvielu iegāde, ražošana, pārdošana, kā arī ar tiem jāsedz visas saistības, kas rodas uzņēmējdarbības rezultātā (jāsamaksā parādi kreditoriem). Un tieši darba kapitāls ir tā apgrozāmo līdzekļu daļa, kura, pēc tam kad tiek segtas visas īstermiņa saistības, var tikt izmantota ražošanas nodrošināšanai. Tādēļ darba kapitālam ir liela nozīme uzņēmuma sekmīgas darbības nodrošināšanai. Darba kapitālu...

Uzņēmuma grāmatvedības politika nav uz mūžiem akmenī iekalts dokuments, un ir situācijas, kad tā jāmaina/jāaktualizē, atgādina biznesa augstskolas "Turība" Finanšu un grāmatvedības programmu direktore Anna Medne. Pirmais gadījums, kad grāmatvedības politikā jāveic izmaiņas, ir normatīvā regulējuma grozījumi. "Pirmkārt, tie ir nodokļu likumi, kas būtiski ietekmē uzņēmuma situāciju," skaidro A. Medne. Otrs gadījums - ja pašā uzņēmumā mainījušies tā darbības apstākļi, kā rezultātā līdzšinējā grāmatvedības politika vairs neveicina to, ka uzņēmuma finanšu pārskats atbilst likuma prasībai un sniedz patiesu un skaidru priekšstatu par komercsabiedrības līdzekļiem, saistībām, finansiālo stāvokli. Treškārt, uzņēmuma grāmatvedības politiku var mainīt arī tad, ja secināts, ka politikas maiņa nodrošinās ticamāku un atbilstošāku priekšstatu par attiecīgo saimniecisko darījumu, faktu un notikumu vai apstākļu ietekmi uz sabiedrības finansiālo stāvokli, peļņu vai zaudējumiem un naudas plūsmu. "Mainot grāmatvedības politiku, precīzāk jānosaka konkrētā uzņēmuma īpatnības, kā arī tas, kā darījumi vai darījumu grupa ietekmē uzņēmuma finansiālo situāciju," piebilst eksperte. Annas Mednes semināru "Grāmatvedības organizācijas...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) informē, ka sākot ar 2020. gada 1. janvāri ikvienam maksājumu pakalpojumu sniedzējam ir pienākums atteikt attālināto maksājumu veikšanu Latvijas Republikā nelicencētam interaktīvo azartspēļu un interaktīvo izložu organizētājam, un katru gadu līdz 1. februārim iesniegt VID informāciju par atteiktajiem maksājumiem. Sākot ar 2020. gada 1. janvāri likumā noteikto attālināto maksājumu atteikšana ir obligāta ikvienam maksājumu pakalpojumu sniedzējam (t.i., kredītiestādēm, bankām u.c.). Atsakot attālināti veiktos maksājumus, tiks ierobežotas ēnu ekonomikas aktivitātes interaktīvo azartspēļu un interaktīvo izložu jomā, un ierobežotas iespējas legalizēt noziedzīgi iegūtus līdzekļus. Lai ievērotu vienlīdzības principu, kas šajā gadījumā nozīmē – pienākumu, kuru visi maksājumu pakalpojumu sniedzēji izpilda vienlīdzīgi, informācija par 2020. gadā atteiktajiem attālinātajiem maksājumiem pirmo reizi VID būs jāiesniedz līdz 2021. gada 1. februārim. Grozījumi Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likumā stājās spēkā jau 2019. gada 13. aprīlī un paredzēja, ka jaunā kārtībā jāievieš praksē sākot ar 2019. gada 1. maiju. Taču, paredzot, ka maksājumu pakalpojumu...

Ārvalstu investoru padome Latvijā (FICIL) ir kļuvusi par vienu no svarīgākajām biznesa vides partnerēm valdībai, kuras viedoklī ieklausās un ņem to vērā. Šogad valdības dienaskārtībā ir izvērtēt, kādi uzlabojumi nepieciešami esošajā nodokļu sistēmā, kas vēl nesen tika reformētā. FICIL pārstāves Vita Sakne, Baiba Strupiša un Aija Kļavinska diskusijā, uz kuru aicināja žurnāls BILANCES JURIDISKIE PADOMI, uzsvēra: lai panāktu vienkāršāku un taisnīgāku nomaksas sistēmu un uzlabotu iekasējamību, Latvijā kardināli jāreformē darbaspēka nodokļi. Pēc Vitas Saknes, PwC Latvija Nodokļu un juridisko pakalpojumu nodaļas vecākās menedžeres ieskata, nodokļu sistēma ir sarežģīta, Latvijā ir daudz mazo nodokļu maksātāju režīmu. Ir jāpiemēro nodokļu maksātāju režīmi cilvēkiem, kuri vēlas piedalīties saimnieciskā darbībā bez lielas finanšu pratības. Tajā pašā laikā valstī ir jāizveido arī pretizvairīšanās mehānisms, lai mazos nodokļu maksātāju režīmus izmantotu tikai tie, kuriem tas pienākas, piemēram, kuri sniedz nelielus pakalpojumus, kuri darba tirgū piedalās tikai noteiktā periodā. Ir jābūt sistēmai, kas veicina cilvēku iziešanu no pelēkās zonas,...

No 2020. gada decembra eParaksta rīku lietotāji varēs piekļūt valsts pārvaldes pakalpojumiem arī citās Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs un saņemt citu dalībvalstu komersantu pakalpojumus, kuriem nepieciešama e-identitātes apliecināšana augstākajā līmenī, informē Aizsardzības ministrija. 2019. gada nogalē Eiropas Komisija publicēja Latvijas izziņoto nacionālo elektroniskās identifikācijas shēmu, kas ietver eParaksta rīkus - eID karte, eParaksts mobile un eParaksta karte, kā arī noteica, ka VAS “Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs” ir šo elektroniskās identitātes pakalpojumu sniedzējs. Līdz ar Latvijas elektroniskās identifikācijas shēmas publicēšanu ir sācies pārejas periods, kura laikā ES dalībvalstīm jānodrošina, ka viņu iestāžu un organizāciju interneta vietnēs tiek integrēta iespēja apliecināt identitāti ar eParaksta rīkiem atbilstoši katras organizācijas noteiktam attālināti pieejamo pakalpojumu klāstam. Tas ilgs 12 mēnešus no izziņošanas, kas nozīmē, ka, sākot no 2020. gada 20. decembra, eParaksta lietotājiem ir jābūt iespējai saņemt citu ES dalībvalstu iestāžu e-pakalpojumus, izmantojot eParaksta rīkus. eID karte, eParaksts mobile un eParaksta karte ir vienīgie Latvijā...

JAUTĀJUMS: Kā rēķināt iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN), ja darbinieks nodokļu grāmatiņu ir atzīmējis VID elektroniskajā deklarēšanas sistēmā (EDS) mēneša vidū, uzsākot darba attiecības, vai pārtraucis darba attiecības mēneša vidū? Atbild Maija Grebenko, Mg.sci.oec., žurnāla Bilance galvenā redaktore Ja darbinieks aiziet no darba mēneša vidū un šajā darbavietā viņam bija iesniegta algas nodokļa grāmatiņa (ANG), grāmatvedis aprēķinātai darba samaksai piemēro Valsts ieņēmumu dienesta (VID) noteikto (vai darbinieka noteikto) neapliekamo minimumu un ienākuma nodokli 20% apmērā. Gan minimumu, gan atvieglojumus (par apgādājamajām personām vai invaliditāti, ja uz to ir tiesības) piemēro proporcionāli darba attiecību kalendāra dienu skaitam. Ar darba attiecību periodu vienīgi nav «jāsaskaņo» darba samaksas summa: progresīvo nodokļa likmi (20% vai 23%) piemēro ienākumam, nedalot to proporcionāli dienu skaitam, par kuru šis ienākums tiek izmaksāts. Ja darba samaksa mēnesī pārsniedz 1100 eiro, piesardzības dēļ no minimuma būtu jāatsakās, bet, ja pārsniedz arī 1667 eiro, tad šai darba samaksas daļai būtu jāpiemēro IIN...

Patiesā labuma guvēja definīcija Patiesā labuma guvēja definīcija minēta Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma (turpmāk — NILLTPFNL) 1. panta 5. punktā. Minētā norma ir sadalīta divās daļās, proti, a) apakšpunktā noteikti kritēriji, lai fizisko personu atzītu par patieso labuma guvēju juridiskā personā, savukārt b) apakšpunktā juridiskā veidojumā, piemēram, nodibinājumā. Ņemot vērā, ka izplatītākajam juridisko personu veidam — sabiedrībām ar ierobežotu atbildību piemērojams tieši normas a) apakšpunkts, turpmākajā rakstā tiks veikta tieši šīs patiesā labuma guvēja definīcijas daļas padziļinātāka analīze. NILLTPFNL 1. panta 5. punkta a) apakšpunktā noteikts, ka patiesais labuma guvējs ir fiziskā persona, kura ir juridiskās personas īpašnieks vai kura kontrolē klientu, vai kuras vārdā, labā, interesēs tiek nodibinātas darījuma attiecības vai tiek veikts gadījuma rakstura darījums, un tā ir vismaz fiziskā persona, kurai tiešas vai netiešas līdzdalības veidā pieder vairāk nekā 25 procenti no juridiskās personas kapitāla daļām vai balsstiesīgajām akcijām vai kura to...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) apkopojis aizvadītā 2019. gada rezultātus un secinājis, ka administrētie kopbudžeta ieņēmumi 2019.gadā bija 9,92 miljardi eiro. Tas ir par 0,51 miljardu eiro jeb 5,4 % vairāk nekā 2018.gadā un nodrošināja 2019.gada ieņēmumu plāna izpildi 101 % apmērā. Pērnā gada ieņēmumus ietekmēja gan ekonomikas izaugsmes palēnināšanās, gan nodokļu politikas izmaiņas, kas visvairāk atspoguļojas akcīzes nodokļa ieņēmumos par alkoholiskajiem dzērieniem un uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) ieņēmumos. Lielākais ieņēmumu pieaugums 2019.gadā, salīdzinot ar 2018.gadu, kas būtiski pārsniedza arī plānoto apmēru, ir darbaspēka nodokļiem. Valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI) 2019.gadā ir 3,51 miljardi eiro, kas ir par 0,31 miljardiem eiro vairāk nekā 2018.gadā. Iedzīvotāju ienākuma nodokļa (UIN) ieņēmumi ir 1,95 miljardi eiro, kas ir par 0,22 miljardiem eiro jeb 12,9 % vairāk nekā 2018.gadā. Lielākais darbaspēku nodokļu ieņēmumu pieaugums ir no nodokļu maksātājiem, kuru pamatdarbības veids saistīts ar tirdzniecību, automobiļu un motociklu remontu. Minētie nodokļu ieņēmumi ir arī cieši saistīti ar...

Ņemot vērā darba tirgū esošos situāciju, lai mazinātu šķēršļus darba devējam un veicinātu personu ar invaliditāti nodarbinātību, no Darba likuma tiks izslēgta norma, kas paredz aizliegumu uzteikt darba līgumu darbiniekam ar invaliditāti. Vienlaikus gan tiks saglabāts regulējums par to, ka darbinieku skaita samazināšanas gadījumā, ja darba rezultāti un kvalifikācija būtiski neatšķiras, tad par priekšrocību turpināt darba tiesiskās attiecības jāuzskata arī invaliditāte. Minētās izmaiņas paredz likumprojekts “Grozījumi Darba likumā”, kas ceturtdien, 16. janvārī izsludināti Valsts sekretāru sanāksmē. Tie vēl jāsaskaņo ar ministrijām un sociālajiem partneriem, jāapstiprina valdībā un jāpieņem Saeimā. Likumprojekts tāpat arī papildina regulējumu par darba ņēmēju norīkošanu darbā pakalpojumu sniegšanas jomā. Šis regulējums gan pamatā attiecas uz ārvalstu komersantiem, kas nosūta savus darbiniekus darbam Latvijā, tādejādi ietekmējot arī Latvijas darba tirgus situāciju un konkurences apstākļus. Jaunais regulējums šajā ziņā plāno ieviest izmaiņas trīs galvenajās jomās. Pirmkārt, tas ir darbinieku atalgojums, tostarp apakšuzņēmēju līgumu slēgšanas gadījumos. Otrkārt, ir uzsvērta pagaidu darba aģentūru...

Veselības ministrija sabiedriskajai apspriedei līdz 2020.gada 27.janvārim izsludinājusi priekšlikumus, kas paredz ieviest vienotu valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu klāstu, kas tiek nodrošināts visiem Latvijas rezidentiem. Priekšlikumi paredz noteikt vienotus nosacījumus, pie kuriem persona tiks uzskatīta par sociāli apdrošinātu veselības apdrošināšanai: 1) visi valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI) veicēji vispārējā režīmā, kuriem jau ar 2018.gada 1.janvāri ir par vienu procentpunktu palielināta VSAOI likme veselības apdrošināšanai; 2) mikrouzņēmuma darbinieki, kuri tiks pakļauti valsts obligātai veselības apdrošināšanai par vienu procentpunktu palielinot mikrouzņēmuma nodokli un novirzot to valsts pamatbudžeta ieņēmumos veselības aprūpes finansēšanai; 3) pašnodarbinātie, kuri veic 5% valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas pensiju apdrošināšanai un kuri tiks pakļauti valsts obligātai veselības apdrošināšanai par vienu procentpunktu palielinot VSAOI apmēru veselības apdrošināšanai; 4) autoratlīdzību saņēmēji, kuri tiks pakļauti valsts obligātai veselības apdrošināšanai par vienu procentpunktu palielinot VSAOI apmēru veselības apdrošināšanai; 5) patentmaksas veicēji, kuri tiks pakļauti valsts obligātai veselības apdrošināšanai palielinot patentmaksas bāzes apmēru; 6) sezonas...

Lasītāji jau tika brīdināti par gaidāmajiem grozījumiem Ministru kabineta (MK) 2010. gada 12. oktobra noteikumos Nr. 969 «Kārtība, kādā atlīdzināmi ar komandējumiem saistītie izdevumi» (Bilance Nr. 8 (452), 2019. g.). Projekts bija neticami daudzsološs, realitāte izrādījās piezemētāka, tomēr vairākas jaunās normas un papildinājumi ir pietiekami labvēlīgi. Gadiem sekojot līdzi šīs tēmas problemātikai, arvien nav saprotamas divas lietas. Pirmā: kāpēc MK noteikumu nosaukumā (kopš 2010. gada) minēti tikai ar komandējumiem saistīti izdevumi, kaut gan tie regulē arī izdevumu atlīdzināšanu darba braucienos? Būtu pārāk garš nosaukums? Mums ir normatīvie akti ar ievērojami lielāku vārdu skaitu. Otrā: kāpēc viens un tas pats jēdziens komandējuma gadījumā tiek nosaukts par «dienas naudu», bet darba brauciena gadījumā par «kompensāciju par papildu izdevumiem, kas darba specifikas dēļ rodas ceļā»? Turklāt noteikumu 42. punkts satur precizējumu, ka «kompensācija» tiek izmaksāta komandējuma dienas naudas apmērā! Minēto summu izmaksas ierobežojumi no vienāda nosaukuma nebūt nebūtu cietuši. Savukārt praksē sastopami jautājumi gan par...

Centrālā vēlēšanu komisija (CVK) informē, ka no 16. janvāra līdz 14. februārim notiks parakstu vākšana tautas nobalsošanas ierosināšanai par Valsts prezidenta apturētajiem likumiem “Grozījumi Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likumā” un “Grozījums likumā “Par pašvaldībām””. Par ko jābalso? Parakstu vākšana notiek tautas nobalsošanas ierosināšanai par valsts prezidenta 2019. gada 23. decembrī apturētajiem likumiem, kas paredz mainīt domes pilnvaru termiņu ārkārtas vēlēšanu sarīkošanas gadījumā, proti, noteikt, ja līdz kārtējām vēlēšanām ir vairāk nekā 24 mēneši, ārkārtas vēlēšanās jauno domi ievēl uz atlaistās domes pilnvaru termiņu. Savukārt, ja līdz kārtējām vēlēšanām palikuši no deviņiem līdz 24 mēnešiem, jauno domi ievēl uz atlaistās domes atlikušo pilnvaru termiņu un vēl uz četru gadu pilnvaru termiņu. Tāpat izmaiņas paredz, ja līdz kārtējām domes vēlēšanām ir palikuši mazāk nekā deviņi mēneši, jaunas domes vēlēšanas nenotiek un līdz kārtējām domes vēlēšanām darbojas pagaidu administrācija. Pašlaik spēkā esošais regulējums nosaka, ka jaunas domes vēlēšanas nevar rīkot, ja līdz...