JAUNUMI

Valsts sekretāru sanāksmē 18. jūlijā izsludināts noteikumu projekts Grozījumi Ministru kabineta 2010.gada 12.oktobra noteikumos Nr.969 „Kārtība, kādā atlīdzināmi ar komandējumiem saistītie izdevumi”, kas paredz būtiski paaugstināt pašreizējos komandējuma izdevumu atlīdzināšanas apmērus, kas faktiski nav mainījušies kopš 2002. gada (lai gan vispārējā inflācija pa šo laiku esot pieaugusi par 80%). Dienas naudas apmēru no līdzšinējiem sešiem eiro plānots paaugstināt līdz 16 eiro. Iecerēts palielināt arī viesnīcas izdevumu maksimālās atlīdzināmās normas - Rīgā no līdzšinējiem 57 eiro par diennakti līdz 100 eiro, citās Latvijas vietās - no 43 līdz 60 eiro. Tāpat noteikumu projekta apstiprināšanas gadījumā tiks palielināts vietējo atlīdzināmo transporta izdevumu apmērs Latvijas teritorijā no 30% līdz 50% no dienas naudas apmēra (tātad, ja līdz šim šie izdevumi tika atlīdzināti 30% no 6 eiro jeb 1,8 eiro dienā, tad turpmāk tie tiks atlīdzināti 50% no 16 eiro jeb 8 eiro dienā). Pārskatītas tiktu arī diennakts normas komandējumiem un darba braucieniem uz ārvalstīm (noteikumu...

Satversmes tiesas 1. kolēģija 2019. gada 18. jūlijā ierosināja lietu “Par Civilprocesa likuma 464. panta 4.1 daļas atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 92. panta pirmajam teikumam”. Apstrīdētā norma Civilprocesa likuma 464. panta 4.1 daļa noteic, ka Augstākās tiesas rīcības sēdē pieņemto lēmumu par kasācijas tiesvedības ierosināšanu, par atteikšanos ierosināt kasācijas tiesvedību, par lietas nodošanu izskatīšanai kasācijas kārtībā Augstākās tiesas paplašinātā sastāvā, kā arī par atteikšanos pieņemt blakus sūdzību var sastādīt rezolūcijas veidā, ievērojot šā likuma 229. panta otrajā daļā noteikto. Augstāka juridiska spēka norma Latvijas Republikas Satversmes (turpmāk – Satversme) 92. panta pirmais teikums: “Ikviens var aizstāvēt savas tiesības un likumiskās intereses taisnīgā tiesā.” Lietas fakti Lieta ierosināta pēc Sandras Pīlātes pieteikuma. Senāts ar rīcības sēdes lēmumu, kas pieņemts, citstarp pamatojoties uz apstrīdēto normu, atteicās ierosināt kasācijas tiesvedību pēc viņas kasācijas sūdzības. Pieteikuma iesniedzēja uzskata, ka apstrīdētā norma neatbilst Satversmes 92. panta pirmajam teikumam, jo tā paredz, ka Senāts lēmumu par atteikšanos ierosināt...

Grozījumi Uzturlīdzekļu garantiju fonda likumā, kas pieņemti 2019. gada 3. aprīlī, paredz, ka no šī gada 1. jūlija līdz 2021. gada 30. jūnijam saņemtie maksājumi tiks novirzīti tikai pamatparāda segšanai. Ja minētajā periodā pamatparāds tiks segts, tad likumiskie procenti tiks dzēsti un parādniekam tie nebūs jāmaksā. Savukārt, ja parādnieks divu gadu laikā pamatparādu nenosegs, viņam būs pienākums segt gan pamatparādu, gan likumiskos procentus. Vienlaikus norādāms, ka minētais regulējums neietekmē zvērināta tiesu izpildītāja veiktās piespiedu izpildes darbības Civilprocesa likuma noteiktajos gadījumos un kārtībā. No šī gada 1. jūlija stājusies spēkā arī likuma norma, kas noteic, ka pilngadīgie bērni, kuri turpina iegūt izglītību un strādā, uzturlīdzekļus no Uzturlīdzekļu garantiju fonda nesaņems par periodu, kurā tie gūst ienākumus vismaz minimālās mēnešalgas apmērā. Kā noteic likums, uzturlīdzekļus no Uzturlīdzekļu garantiju fonda iespējams saņemt arī pēc bērna pilngadības sasniegšanas, ja bērns turpina iegūt pamatizglītību, vidējo izglītību, arodizglītību vai speciālo izglītību Latvijas Republikā, bet ne ilgāk kā līdz...

Maksātnespējas kontroles dienests 2019. gada 1. pusgadā no darbinieku prasījumu garantiju fonda ir izmaksājis naudas līdzekļus 1 154 187 euro apmērā 57 maksātnespējīgo uzņēmumu 805 darbinieku prasījumu apmierināšanai. Vidējā viena darbinieka prasījumu segšanai piešķirtā summa 2019. gada 1. pusgadā bija 1434 euro. Salīdzinājumam, 2018. gada 1. pusgadā Maksātnespējas administrācija no darbinieku prasījumu garantiju fonda izmaksāja naudas līdzekļus 512 471 euro apmērā 45 maksātnespējīgo uzņēmumu 619 darbinieku prasījumu apmierināšanai. Vidējā viena darbinieka prasījumu segšanai piešķirtā summa 2018. gada 1. pusgadā bija 828 euro. Kopā 2019. gada 1. pusgadā pieņemti 859 lēmumi par darbinieku prasījumu apmierināšanu, tajā skaitā par atteikumu piešķirt naudas līdzekļus darbinieku prasījumu apmierināšanai. Lielākās summas no darbinieku prasījumu garantiju fonda līdzekļiem 2019. gada 1. pusgadā izmaksātas: - MAS “Tosmares kuģubūvētava” 138 darbinieka prasījumu apmierināšanai 359 798 euro apmērā; - MSIA “Lumenix fabrika” 65 darbinieku prasījumu apmierināšanai 74 758 euro apmērā; - MSIA “Zilā Lagūna” 75 darbinieku prasījumu apmierināšanai 68 118 euroapmērā;...

Finanšu un ekonomisko noziegumu izmeklēšanas prokuratūras prokurors tiesai nosūtījis krimināllietu trīs personu apsūdzībā par izvairīšanos no nodokļu nomaksas. Viņi nodarīja zaudējumus valstij lielā apmērā par kopējo summu vairāk kā 482 458 EUR. Apsūdzētie organizēja finansiāli – saimniecisko darbību kādā uzņēmumā un sniedza Valsts ieņēmumu dienestā nodokļu deklarācijas par notikušajiem darījumiem, bet, neskatoties uz to, ka uzņēmuma rīcībā bija finanšu līdzekļi, tas nenodrošināja normatīvajiem aktiem atbilstošu nodokļu samaksu pilnā apmērā. Tā rezultātā uzņēmums izvairījās no nodokļu un tiem pielīdzināto maksājumu nomaksas lielā apmērā, neiemaksājot valsts budžetā PVN 477 626 EUR apmērā, Valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas 1377 EUR apmērā, Iedzīvotāju ienākumu nodokli 3452 EUR apmērā un Uzņēmējdarbības riska valsts nodevu 2 EUR apmērā. Viena no personām apsūdzēta arī par noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu legalizēšanu 26 300 EUR apmērā. Kopā krimināllietā personas apsūdzētas pēc Krimināllikuma 218.panta otrās daļas, Krimināllikuma 20.panta ceturtās daļas un 218.panta otrās daļas, kā arī Krimināllikuma 195.panta trešās daļas. Lieta nodota...

Valsts sekretāru sanāksmē 18. jūlijā pieteikts likumprojekts “Grozījumi likumā “Par grāmatvedību””, kas paredz Latvijā ieviest ārpakalpojumu grāmatvežu licencēšanu. Jāatgādina, ka šī vēl ir tikai iecere, kas nodota starpministriju saskaņošanai. Lai šāds normatīvais regulējums stātos spēkā, vēl tam būs jātiek apstiprinātam gan valdībā, gan trīs lasījumos Saeimā, kur likumprojektā var tikt ieviestas būtiskas korekcijas. Likumprojekts paredz noteikt ārpakalpojumu grāmatvežu obligātās kvalifikācijas prasības, lai būtu iespējams saņemt licenci un strādāt nozarē: grāmatvedības ārpakalpojumu sniedzējam ir jābūt vismaz grāmatveža ceturtā līmeņa kvalifikācijai, kas atbilst Ministru kabineta noteikumos Nr.264 noteiktajam. Saskaņā ar noteikumos Nr.264 apstiprināto klasifikatoru, grāmatvedības speciālisti ar ceturtā līmeņa kvalifikāciju ir iekļauti atsevišķā grupā "3313 Grāmatvedības speciālisti", kuriem ir noteikta nepieciešama augstākā izglītība vai profesionālā vidējā izglītība (pielikuma 447.4.apakšpunkts). Noteikumu Nr.264 ceturtā līmeņa kvalifikācija atbilst Latvijas kvalifikāciju ietvarstruktūras piektajam līmenim Profesionālās Izglītības likuma izpratnē un to apliecina pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības diploms. grāmatvedības ārpakalpojumu sniedzējam ir jābūt vismaz trīs gadu pieredzei grāmatvedības...

Likumprojekta “Grozījumi likumā “Par grāmatvedību””, kas pieteikts Valsts sekretāru sanāksmē 18. jūlijā, anotācijā detalizētāk aprakstīta plānotā ārpakalpojumu grāmatvežu licencēšanas kārtība, kas tiks noteikta ne vien ar likuma grozījumiem, bet arī pavadošajos ministru kabineta (MK) noteikumos. Grāmatvedības ārpakalpojumu sniedzēju darbības licencēšanu veiks Valsts ieņēmumu dienests (VID). Lai saņemtu licenci, personai būs jāiesniedz profesionālo kvalifikāciju (diploms, apliecība) un pieredzi (uzņēmuma līgums) apliecinošu dokumentu kopijas, iekšējās kontroles sistēma un aizpildīta pieteikuma veidlapa. Licencējošā iestāde izvērtēs personas sodāmību, pārkāpumus NILLTFN jomā, iekšējās kontroles sistēmu un pieteikuma veidlapu. Neatbilstību gadījumā tiks izdots administratīvs akts, kurā būs norādītas konstatētās nepilnības un termiņš to novēršanai. Licences izsniegšanas gadījumā persona saņems paziņojumu Elektroniskās deklarēšanās sistēmā un tiks ierakstīta VID ārpakalpojuma grāmatvežu reģistrā. Lēmumu par licences neizsniegšanu būs iespējams apstrīdēt iestādē. Licence tiks piešķirta uz pieciem gadiem. Lai pārreģistrētu licenci, ne vēlāk kā mēnesi pirms licences termiņa beigām būs jāiesniedz atjaunota iekšējās kontroles sistēma un pieteikums par pārreģistrāciju. Juridiskām personām, kuras...

Likumprojekta “Grozījumi likumā “Par grāmatvedību”” anotācijā sniegti arī interesanti statistikas dati, kas sniedz priekšstatu par grāmatvedības nozari Latvijā. Atbilstoši VID datiem, uz 2018.gada 29.augustu ir iesniegti 135 550 Uzņēmumu gada pārskati (turpmāk – UGP) par 2017. gadu, no kuriem var secināt, ka: 52 726 jeb 38,9% uzņēmumos grāmatvedību kārto ārpakalpojumu grāmatvedis; 61 263 jeb 45,2% uzņēmumu grāmatvedību kārto uzņēmuma grāmatvedis; 21 561 jeb 15,9% uzņēmuma grāmatvedības pakalpojumu sniedzējs nav norādīts. Atbilstoši VID datiem par 2016. gadu ir iesniegti 139 059 UGP, no kuriem var secināt, ka: 50 179 jeb 36,1% uzņēmumos grāmatvedību kārto ārpakalpojumu grāmatvedis; 61 491 jeb 44,2% uzņēmumu grāmatvedību kārto uzņēmuma grāmatvedis; 27 389 jeb 19,7% uzņēmuma grāmatvedības pakalpojumu sniedzējs nav norādīts. Atbilstoši NILLTFN likuma prasībām grāmatvedības ārpakalpojumu sniedzējiem ir jāreģistrējas VID, kā NILLTFN likuma subjektiem. Reģistrēto grāmatvedības ārpakalpojumu sniedzēju skaits svārstās 7 400 robežās (uz 2018.gada 31.decembri VID bija reģistrēti 7282 ārpakalpojumu grāmatvežu veicēji (~ 6000 juridiskas personas un...

Žurnāla BILANCE galvenā redaktore Maija Grebenko e-semināra "Komandējumi, darba braucieni, darbinieku nosūtīšana" otrajā daļā iepazīstina ar to, kā noteikt dienas naudas summu Latvijā un ārzemēs (ēšanas, naktsmītņu un citas izmaksas). Vairāk par videoapmācības iespējām uzziniet šeit! E- semināra 1. daļa skatāma šeit. Par semināru un e-semināru piedāvājumiem uzziniet šeit!

Valdība 16. jūlijā pieņēmusi izmaiņas Ministru kabineta 2013.gada 15.janvāra noteikumos Nr.40 "Noteikumi par pievienotās vērtības nodokļa deklarācijām"". Nodokļu maksātājiem, aizpildot pārskatu par priekšnodokļa un PVN summām, kas norādītas PVN deklarācijā par taksācijas periodu (PVN 1 pārskata I daļā, PVN 1 pārskata III daļā) bieži rodas neskaidrības par to, kā jānorāda informācija, ja attaisnojuma dokumentā ir norādīti darījumi ar dažādām likmēm vai PVN piemērošanas režīmiem. Tādējādi, lai novērstu nepareizas interpretācijas iespējas, noteikumu projektā paredzēts papildināt Ministru kabineta 2013.gada 15.janvāra noteikumu Nr.40 23.1. un 31.1. apakšpunktu ar otro teikumu, nosakot, ka situācijās, kad attaisnojuma dokumentā ir norādīti darījumi ar dažādām likmēm vai PVN piemērošanas režīmiem (piemēram, darījums ar īpašu PVN piemērošanas režīmu par 10 euro bez PVN un darījums vispārīgajā PVN piemērošanas režīmā par 145 eiro bez PVN), tad katrs darījums ir jānorāda atsevišķi, ievērojot to, ka kopējā darījuma vērtība bez PVN ir 150 eiro vai vairāk (noteikumu projekta 5. un 7. punkts,...

Otrdien, 16. jūlijā, valdība apstiprināja Zemkopības ministrijas izstrādātos MK noteikumus „Kooperatīvo sabiedrību atbilstības noteikumi”, kuri nosaka kooperatīvo sabiedrību atbilstības kritērijus, atbilstības statusa piešķiršanas un anulēšanas kārtību, atbilstīgo kooperatīvo sabiedrību uzraudzības kārtību un maksas cenrādi par kooperatīvo sabiedrību izvērtēšanu atbilstības statusa piešķiršanai. Atbilstības statusa iegūšana apstiprina, ka kooperatīvā sabiedrība darbojas, ievērojot kooperācijas pamatprincipus un būtību. Būtiskākās izmaiņas, salīdzinot ar līdz šim spēkā bijušajiem MK 02.02.2016. noteikumiem Nr. 77 “Noteikumi par lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvo sabiedrību un mežsaimniecības pakalpojumu kooperatīvo sabiedrību atbilstības izvērtēšanu” skar minimālo preču un pakalpojumu apgrozījuma kritēriju starp kooperatīvo sabiedrību un tās biedriem, kas ir paaugstināts no 7000 eiro uz 20 000 eiro. Būtisks jauninājums noteikumos ir iespēja iegūt atbilstības statusu kooperatīvajām sabiedrībām, kas darbojas pārtikas, dzērienu un amatniecības (mājražošanas) jomā. Pārtikas, dzērienu un amatniecības (mājražošanas) sabiedrības līdz šim nevarēja iegūt atbilstības statusu, taču, tā kā Latvijā ir izveidojušās vairākas šīs jomas sabiedrības, kas apvieno lauksaimniecības produkcijas ražotājus, mazos lauksaimniecības produkcijas pārstrādātājus,...

Otrdien, 16.jūlijā stājas spēkā Eiropas Parlamenta un Eiropas Komisijas izsludinātie Direktīvas (2019/1024) par atvērtajiem datiem un publiskā sektora informācijas atkalizmantošanu (PSI direktīva) grozījumi, kuri paredz izveidot publiskojamu saskaņotu datu kopu sarakstu, fokusējoties uz datiem ar būtisku sociālekonomisko ietekmi, ko radījušas visas valsts pārvaldes iestādes un uzņēmumi. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) līdzās PSI direktīvas grozījumiem izstrādājusi Latvijas Atvērto datu stratēģiju. Atvērto datu stratēģijā tiek aprakstīta atvērto datu situācija Latvijā 2019.gada sākumā, izskaidrota atvērto datu stratēģijas ieviešanas principu izveide, aprakstīti datu publicēšanas ieguvumi un izaicinājumi, starptautiskās novitātes atvērto datu jomā un tos ietekmējošie faktori, kā arī aprakstīti datu stratēģijas ieviešanas principi un katram ieviešanas principam noteikti sasniedzamie rezultāti. PSI direktīvas grozījumi paredz noteikt harmonizētu augstvērtīgu datu kopu sarakstu visām ES dalībvalstīm. Šādu datu kopu saraksta pieejamība veicinātu vienotu formātu datu pieejamību un sekmētu mazo un vidējo uzņēmumu konkurētspēju starptautiskajā tirgū. ES mērogā publiskā sektora informācijas (PSI) atkalizmantošana veido milzīgu biznesa nišu:...

Otrdien, 16. jūlijā, Ministru kabineta (MK) sēdē apstiprināja Finanšu ministrijas (FM) sagatavoto no azartspēlēm un interaktīvajām izlozēm (spēlēm) pašatteikušos personu reģistra noteikumu projektu. Noteikumu projekta mērķis ir izveidot no spēlēm pašatteikušos personu reģistru, lai, pamatojoties uz fizisku personu izteiktajiem pieprasījumiem, tām tiktu liegts piedalīties spēlēs. Par reģistra pārzini ir noteikta Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcija. Fiziska persona pieprasījumu par iekļaušanu reģistrā varēs iesniegt iespējami ātrā un ērtā veidā – gan personīgi rakstveidā Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijā vai azartspēļu organizēšanas vietā, gan attālināti, izmantojot elektroniskās identifikācijas rīkus. Pašatteikušos personu reģistrā iekļautie dati būs aizsargāti atbilstoši normatīvajiem aktiem par fizisko personu datu aizsardzību un pieejami tikai atbildīgajām personām, lai pildītu attiecīgos darba pienākumus. Noteikumi izstrādāti, lai novērstu spēļu spēlēšanas nelabvēlīgo ietekmi uz personām, kurām šis brīvā laika pavadīšanas un izklaides veids var kļūt nekontrolējams un pāriet nepārvaramā un pārmērīgā tieksmē spēlēt spēles. Noteikumu projekts stāsies spēkā 2020. gada 1. janvārī. Jāpiebilst, ka normatīvie...

Otrdien, 16. jūlijā, valdība atbalstīja līdzekļu piešķiršanu no valsts budžeta programmas „Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem” lauksaimniecības uzņēmumiem, kam radušies būtiski zaudējumi Āfrikas cūku mēra (ĀCM), salmonelozes un Amerikas peru puves uzliesmojumu apkarošanas laikā. Kompensāciju 375,4 tūkstošu apmērā par novietnē veiktajiem tīrīšanas, mazgāšanas un dezinfekcijas pasākumiem saņems SIA “Druvas Unguri” dzīvnieku īpašnieks, kam radās zaudējumi, savā ganāmpulkā apkarojot ĀCM. Jau ziņots, ka 2018. gada 2. augustā saimniecībā SIA “Druvas Unguri” tika konstatēts ĀCM uzliesmojums. Kompensācija dzīvnieku īpašniekam pienākas, ja novietnē ir veikti visi slimības uzliesmojuma apkarošanas pasākumi saskaņā ar normatīvajiem aktiem par dzīvnieku infekcijas slimību vai epizootiju likvidēšanas un draudu novēršanas kārtību un veikta novietnes noslēguma tīrīšana, mazgāšana un dezinfekcija. Novietnē SIA “Druvas Unguri” slimības konstatēšanas brīdī atradās 16 438 cūkas, kuras visas bija jānogalina un to līķi jāiznīcina dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu pārstrādes uzņēmumā. Pēc dzīvnieku nogalināšanas novietnes teritorijā bija jāveic pasākumi, kas novērš ierosinātāju tālāku izplatīšanos: jāveic visu potenciāli inficēto materiālu un priekšmetu,...

Otrdien, 15. jūlijā, Ministru kabinets atbalstīja likumprojektu "Grozījumi Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā". Saistībā ar nepieciešamajām izmaiņām nekustamā īpašuma nodokļa politikā ar likumprojektu paredzēts kadastrālo vērtību bāzes ieviešanu no 2020. gada pārcelt uz 2021. gadu, saglabājot līdzšinējo kadastrālo vērtību bāzi esošajā līmenī. Jaunās kadastrālās vērtēšanas metodikas izstrādes laikā Tieslietu ministrija secinājusi, ka jaunās metodikas ieviešanai nepieciešamas būtiskas izmaiņas Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmas programmatūrā, kam nepieciešams valsts budžeta finansējums. Līdz ar to bez pilnveidotas kadastrālās vērtēšanas metodikas apstiprināšanas un bez attiecīgo izmaiņu Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmas programmatūrā izstrādes un ieviešanas nav iespējams uzsākt jaunās kadastrālo vērtību bāzes izstrādi. Tādējādi Tieslietu ministrijas izstrādātā jaunā Kadastrālās vērtēšanas noteikumu projekta ieviešanu nepieciešams pārcelt uz 2021. gadu. Tieslietu ministrs Jānis Bordāns uzsver: "Esmu pārliecināts, ka Tieslietu ministrijas izstrādātais modelis spēj piedāvāt atbilstošu kadastrālo vērtību visiem nekustamajiem īpašumiem, tomēr pirms tā ieviešanas nepieciešams īstenot būtiskas reformas nekustamā īpašuma nodokļa politikā. Uzskatu, ka nekustamā īpašuma...