JAUNUMI

Saeima 21.novembrī galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Kriminālprocesa likumā, kas paredz sekmēt efektīvāku finanšu un ekonomisko noziedzīgo nodarījumu izmeklēšanu. Ja kriminālprocesā iesaistītā persona nespēs ticami izskaidrot izcelsmi mantai, ar kuru veiktas legalizēšanas darbības, un pierādījumi procesa virzītājam dos pamatu pieņēmumam, ka manta ir noziedzīgi iegūta, tas būs uzskatāms par pierādītu. Likumprojekts izstrādāts Juridiskās komisijas Krimināltiesību politikas apakškomisijā. Kā skaidroja apakškomisijas priekšsēdētājs Andrejs Judins, šī tiesību norma attiecas tikai uz mantas izcelsmi, un fakts, ka manta iegūta noziedzīgā ceļā, vēl nepierāda personas vainu. Likumprojekta anotācijā ietverts arī šāds jaunā regulējuma skaidrojums: "Izpildoties būtiskiem priekšnosacījumiem - procesa virzītājs ir savācis pierādījumus („sākuma” pierādījumus (prima facie)), kas ir pietiekami aizdomu izvirzīšanai vai arī personas saukšanai pie kriminālatbildības par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu (KL 195. pants un KL 314. pants) un vienlaikus ir pierādījis visticamāk mantas (tostarp noziedzīgi iegūtu līdzekļu) noziedzīgo izcelsmi, un ja vien persona ticami neizskaidro vai nepamato finanšu līdzekļu vai citas mantas likumīgo izcelsmi,...

Cēsīs 19.novembrī pulcējās uzņēmēji no visas Vidzemes, lai piedalītos Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) Vidzemes nodaļas, Valsts ieņēmumu dienesta (VID) un Cēsu novada pašvaldības rīkotajā seminārā „Kā izvairīties VID audita”. Seminārā piedalījās VID ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme un VID Nodokļu kontroles pārvaldes direktore Santa Garanča. Tajā tika runāts par nodokļu kontroles galvenajiem aspektiem. Atklājot pasākumu LTRK prezidents Aigars Rostovskis pauda, ka patlaban VID, sadarbojoties ar LTRK, strādā pie jauna tipa nodokļu administrēšanas stratēģijas izveides un organizāciju attiecības ir labas un konstruktīvas, jo vieno uzskats, ka sistēmai jākļūst uzņēmējiem draudzīgākai un saprotamākai. Savukārt Cēsu novada domes priekšsēdētājs Jānis Rozenbergs sacīja, ka tieši uzņēmēji caur nodokļiem ir tie, kas finansē valsts asinisriti un publisko sektoru, tāpēc jāatrod sabalansēts veids, kā vienlaikus strādāt gan ar godprātīgajiem nodokļu maksātājiem, gan tiem, kuri ir pelēkajā un melnajā zonā. Pēc viņa teiktā, zināma stabilitātes pazīme ir tā, ka nākamgad nodokļu slogs uzņēmējiem un iedzīvotājiem nepiedzīvos lielas izmaiņas. Vienlaikus...

Valdība 19. novembrī apstiprināja Finanšu ministrijas izstrādātos grozījumus Ministru kabineta 2017.gada 14.novembra noteikumos Nr.676 "Noteikumi par neapliekamā minimuma un nodokļa atvieglojuma apmēru iedzīvotāju ienākuma nodokļa aprēķināšanai", kas paredz: paaugstināt maksimālo gada neapliekamo minimumu no 2020.gada līdz 3600 EUR; paaugstināt līdz 6000 EUR augstāko robežu, līdz kurai piemēro maksimālo gada neapliekamo minimumu; precizēt no 2020.gada neapliekamā minimuma aprēķina formulās piemērojamo koeficientu; papildināt Valsts ieņēmumu dienesta prognozētā mēneša neapliekamā minimuma aprēķina formulu ar paredzamo ienākumu pieauguma koeficientu, lai iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātājiem, pieaugot ienākumiem, nerastos iedzīvotāju ienākuma nodokļa piemaksas. Pirmais nodokļu reformas gads vairākām fiziskajām personām beidzās ar pamatīgu šoku: visu gadu maksātie nodokļi izrādījās neatbilstoši reālajiem ieņēmumiem, un tūkstoši ienākuma nodokļa maksātāju tikaa pasludināti par parādniekiem. Tiesa gan, parādu atļāva segt, ņemot vērā nākamā gada deklarācijas rezultātu, kā arī iesniedzot VID informāciju par attaisnotajiem izdevumiem. Parādi līdz vienam eiro tika piedoti. Tomēr bija pieņemts lēmums labot situāciju (spēkā esošā normatīvā akta ietvaros). Gribēja...

Ministru kabinets 19. novembrī akceptēja grozījumus Ministru kabineta 2010.gada 12.oktobra noteikumos Nr.969 "Kārtība, kādā atlīdzināmi ar komandējumiem saistītie izdevumi", kas paredz paaugstināt komandējuma (darba brauciena) izdevumu kompensācijas normas komandējumiem (darba braucieniem) gan pa Latviju, gan uz ārvalstīm. Dienas naudu par katru komandējuma dienu paredzēts noteikt komandējumam uz Rīgu - 10 EUR, uz citu apdzīvotu vietu Latvijā – 7 EUR. Noteikumu Nr.969 1.pielikumā minētās izdevumu diennakts normas komandējumiem (darba braucieniem) uz ārvalstīm ir pārskatītas, ņemot vērā Ārlietu ministrijas (Latvijas pārstāvniecību) priekšlikumus, kura regulāri sūta darbiniekus pildīt darba vai dienesta uzdevumus uz ārvalstīm, līdz ar to visciešāk saskaras ar dažādu pakalpojumu, viesnīcu un ēdināšanas pakalpojumu cenu izmaiņām citās valstīs. Noteikumos iekļautais valstu saraksts papildināts arī ar vairākām valstīm, kas līdz šim nav bijušas sarakstā, piemēram, Kosova, Alžīra, Libāna. Noteikumi paredz: ja darbiniekam ir nodrošināta bezmaksas uzturēšanās – tiek nodrošināta viesnīca (naktsmītne) un ēdināšana vismaz trīs reizes dienā (tai skaitā no citas institūcijas finanšu palīdzības...

Ministru kabinets 19. novembrī apstiprināja Ekonomikas ministrijas (EM) sagatavotos grozījumus Ministru kabineta 2008.gada 9.decembra noteikumos Nr.1013 "Kārtība, kādā dzīvokļa īpašnieks daudzdzīvokļu dzīvojamā mājā norēķinās par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu". Šo noteikumu regulējums attiecas uz dzīvokļu īpašniekiem un dzīvojamo māju pārvaldniekiem dzīvojamās mājās, kurās dzīvokļu īpašnieki nav pārņēmuši dzīvojamās mājas pārvaldīšanas tiesības. Attiecīgi pakalpojumi šajās mājās tiek sniegti ar pārvaldnieka starpniecību un dzīvokļu īpašnieku kopība pati nav noteikusi kārtību, kā tiek noteikta katra dzīvokļa īpašnieka apmaksājamā daļa par saņemto pakalpojumu, kā arī viņiem piederošās kopīpašumā esošās mājas daļas uzturēšanai nepieciešamo pakalpojumu sniegšanas kārtību. Izstrādājot grozījumus, EM galveno uzmanību vērsa uz to, kā samazināt cēloņus, kuru dēļ neadekvāti pieaug ūdens patēriņa starpība. Apstiprināto grozījumu galvenais mērķis ir veicināt ūdens patēriņa uzskaites sakārtošanu un uzlabošanu mājās, kurās vienlaikus nav risināts jautājums par ūdens patēriņa starpības samazināšanu. Grozījumi sekmēs dzīvokļu īpašnieku aktīvāku iesaistīšanos un lēmuma pieņemšanu par vienotas kārtības ieviešanu ūdens patēriņa...

Ministru kabinets 19. novembrī palielināja Eiropas Sociālā fonda (ESF) atbalstu laboratoriskajiem mērījumiem no 250 eiro uz 500 eiro, lai uzņēmumā veiktu pilnvērtīgu un kvalitatīvu darba vides risku novērtējumu. To paredz grozījumi Ministru kabineta 2016.gada 1.marta noteikumos Nr.127 "Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 7.3.1.specifiskā atbalsta mērķa "Uzlabot darba drošību, it īpaši bīstamo nozaru uzņēmumos" īstenošanas noteikumi"". Regulējuma mērķis ir objektīvi novērtēt darba vides riskus, piemēram, trokšņa, vibrācijas, mikroklimata, apgaismojuma, kā arī putekļu un ķīmisko vielu koncentrāciju, kuriem pakļauts nodarbinātais darba laikā. Atbilstoši mērījumu rezultātiem darba devējs var izvēlēties nepieciešamos individuālos aizsardzības līdzekļus un veikt citus pasākumus riska samazināšanai vai novēršanai, kā arī noteikt veicamo obligāto veselības pārbaužu biežumu. Bezmaksas atbalsta saņemšanai darba vides risku novērtējumam un laboratoriskiem mērījumiem var pieteikties bīstamo nozaru uzņēmumi lauksaimniecības, būvniecības, metālapstrādes, veselības aprūpes u.c. jomās. Konstatēts, ka līdzšinējais atbalsts bieži vien nesedz izdevumus, lai veiktu visus nepieciešamos laboratoriskos mērījumus pilnīgai darba vides riska novērtēšanai un noteiktu pasākumus...

Konvencijas piemērošana Raksta turpinājums. Sākumu skatīt šeit. Apzinoties risku, ka nodokļu maksātājiem iepriekšminētās izmaiņas ietverto nodokļu līgumu piemērošanā var radīt praktiskas problēmas, jo pastāv vairāki starptautiskie tiesību akti, kas ir piemērojami vienlaikus, Latvija ir izvēlējusies piemērot tikai un vienīgi tās konvencijas normas, kas nodrošina NBEP pasākuma plāna minimālā standarta ieviešanu attiecībā uz nodokļu līgumiem. DPI ietvertais NBEP pasākumu plāna minimālais standarts attiecībā uz nodokļu līgumiem paredz, ka normas, kas konvencijas dalībvalstīm noteikti būtu jāpiemēro attiecībā uz saviem ietvertajiem nodokļu līgumiem, ir šādas. 1.Konvencijas 6. pants – Preambulas papildinājums Tā kā NBEP pasākuma plāna 6. aktivitāte paredz novērst nodokļu līgumu noteikumu neatbilstošu piemērošanu, kas ir atzīts par vienu no būtiskiem NBEP radošiem riskiem, ir izstrādāta preambulas modifikācija: «Lai novērstu nodokļu dubulto uzlikšanu attiecībā uz nodokļiem, uz kuriem attiecas šis līgums, neradot nodokļa neuzlikšanas vai samazināta nodokļa uzlikšanas iespējas nodokļu nemaksāšanas vai izvairīšanās no nodokļu maksāšanas rezultātā (tai skaitā izmantojot līgumus ar labvēlīgākiem noteikumiem...

Ikgadējā žurnāla BILANCE konference “Aktuālākās uzskaites un finanšu pārvaldības problēmas un to risinājumi”, balvas "Gada Grāmatvedis 2019" un balvas "Par mūža ieguldījumu" pasniegšana notiks 29. novembrī Latvijas Universitātes Zinātņu mājā, Jelgavas ielā 3, Rīgā. Konferences mērķis ir novērtēt, analizēt un diskutēt par pašlaik aktuālāko, kas ir svarīgs uzņēmumiem un iestādēm saistībā ar grāmatvedības uzskaiti, nodokļiem, finansēm un to pārvaldību. Konferencē runāsim un diskutēsim par topošo Grāmatvedības likumu, aktualitātēm nodokļu un grāmatvedības politikā 2019. gadā, par darba tirgus iespējām un izaicinājumiem u.c. Ieskats konferences referentu pieteiktajos tematos: lmārs Šņucins, Finanšu ministrijas valsts sekretāres vietnieks nodokļu, muitas un grāmatvedības jautājumos: Galvenās aktualitātes nodokļu un grāmatvedības politikā 2019. gadā. Arta Priede, Finanšu ministrijas Grāmatvedības politikas un metodoloģijas nodaļas vadītāja: Jauns Grāmatvedības likums. Agnese Rudzīte, Valsts ieņēmumu dienesta Nelegāli iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas pārvaldes direktore: Par ārpakalpojuma grāmatvežu licencēšanu. Kaspars Rācenājs, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības jurists, konsultants darba tiesisko attiecību jautājumos: Tiesu prakse darba likumdošanā. Sandijs...

Finanšu analītiķiem un uzņēmumu vadītājiem lēmumu pieņemšanai var rasties nepieciešamība salīdzināt uzņēmumu rādītājus, tostarp rentabilitāti. Šim nolūkam ir iespējams izmantot dažādus uzņēmumu peļņas rādītājus, ne tikai tos, kas atrodami uzņēmumu peļņas un zaudējumu aprēķinā, bet arī tādus, kuri tajā nav atrodami un kuru aprēķināšanu neregulē ne likumi, ne standarti, bet kuri ir vairāk vai mazāk pazīstami analītiķu aprindās, kā arī tie var būt lietderīgi dažādu finanšu aprēķinu veikšanā un finanšu lēmumu pieņemšanā. Runa ir par dažādiem EBIT rādītājiem, par plašāk un mazāk pazīstamiem, un par to, kā tos var aprēķināt un izmantot. EBITDAX. Kas ir EBITDAX? Kā to aprēķina? Ko norāda EBITDAX? EBITDAX ir peļņa pirms procentiem, nodokļiem, pamatlīdzekļu nolietojuma izmaksām, dabas resursu un zemes dzīļu ieguves izmaksām, nemateriālo ieguldījumu amortizācijas izmaksām, dabas resursu un zemes dzīļu izpētes izmaksām (Earnings Before Interest, Taxes, Depreciation, Depletion, Amortization and Exploration Expenses (EBITDAX)). EBITDAX ir retāk izmantojams finanšu rādītājs, lai salīdzinātu tādus uzņēmumus, kas...

Katrā no nodokļu maksājumu parādu gadījumiem ir mazliet atšķirīgi nosacījumi, lai tiktu pie Valsts ieņēmumu dienesta piešķirtā nomaksas termiņa pagarinājuma, informē Santa Garanča, VID Nodokļu kontroles pārvaldes direktore (iepriekš VID Nodokļu parādu piedziņas pārvaldes direktore). Kārtējie nodokļu maksājumi Kārtējo nodokļu maksājumu kavējumu gadījumā iesniegums par termiņa pagarinājumu jāiesniedz 15 dienu laikā no samaksas termiņa. Maksimāli šādu pagarinājumu var lūgt uz laika periodu līdz 12 mēnešiem un to var darīt ne vairāk kā četras reizes gadā. VID, izskatot termiņa pagarinājuma piešķiršanu, vērtē, vai nodokļu maksātājs iesniedzis deklarācijas, vai ievērojis citu kārtējo maksājumu un arī citu jau iepriekš piešķirto pagarinājumu (ja tādi ir) nomaksas grafikus, vai tam nav citu pārkāpumu, vai tas sadarbojas, utt. Nokavējuma nauda šajā gadījumā būs 4,5% gadā un parādnieks netiek publiskots nodokļu parādnieku datu bāzē. "Arī no šī viedokļa ir svarīgi prasīt šo termiņa pagarinājumu pēc iespējas ātrāk - lai parāds neparādās datu bāzē, kamēr mēs izvērtējam dokumentus," aicina S....

Valsts ieņēmumu dienesta Muitas pārvalde informē, ka Elektroniskās muitas datu apstrādes sistēmas (turpmāk – EMDAS) Manifestu un pagaidu uzglabāšanas (turpmāk – MAN/PU) funkcionalitātē ir pieejama jauna iespēja – veikt pagaidu uzglabāšanā esošo preču atrakstīšanu no uzskaites, izmantojot programmisko saskarni (system to system). Jaunais pagaidu uzglabāšanas deklarācijas (turpmāk – PUD) preču atrakstīšanas ziņojums (M14) paredzēts iesūtīšanai EMDAS no lietotāja sistēmas un ir līdzvērtīgs šobrīd EMDAS MAN/PU funkcionalitātes aplikācijā pieejamajam manuāli iesniedzamajam preču atrakstīšanas pieteikumam. Preču atrakstīšanas pieteikuma piemērs aplikācijā. PUD preču atrakstīšanu caur programmisko saskarni var veikt vienai konkrētai PUD, atrakstot visas preces pilnā apjomā, vai var atrakstīt vienu preci pilnā apjomā. Daļēja vienas preces atrakstīšana caur programmisko saskarni nav iespējama. Lai PUD preču atrakstīšana veiksmīgi notiktu caur programmisko saskarni, lietotājam ir jāņem vērā vairāki nosacījumi. 1. Lai veiktu konkrētas PUD visu preču atrakstīšanu: PUD jābūt uzglabāšanā un statusā PUDP - Pieņemts/Apstiprināts;precei nedrīkst būt aktīvs pieteikums, kas gaida muitas amatpersonas izskatīšanu (tajā...

Sveicam mūsu izdevniecības LIETIŠĶĀS INFORMĀCIJAS DIENESTS (www.lid.lv) dibinātāju AIVU VĪKSNU ar augsto novērtējumu - titulu GADA TAUTSAIMNIECE 2019! Viņa sevi spējusi pierādīt, darbojoties dažādās tautsaimniecības nozarēs! Vienlaikus AIVA VĪKSNA ir gan darbojusies kā viceprezidente darba devēju lielākajā organizācijā, gan apvienojusi un motivējusi sievietes vadītājas nevalstiskajā organizācijā LĪDERE un tās rīkotajos pasākumos. Lai pietiek enerģijas, uzņēmības, optimisma un radošu ideju arī turpmāk! Lai godinātu uzņēmīgākos un sociāli atbildīgākos darba devējus, Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) un tās sadarbības partneri rīkoja LDDK Gada balvas 2019 pasniegšanas ceremoniju. LDDK Gada balva ir augsts novērtējums sociāli atbildīgam uzņēmējam, kas ar savu piemēru veicina uzņēmējdarbības un darba devēju reputācijas paaugstināšanos. Tautsaimnieka balvu tradicionāli pasniedz Valsts prezidents. Šogad LDDK 12 gada balvas tiks pasniegtas sekojošās nominācijās: labākajiem darba devējiem vadošajās Latvijas tautsaimniecības nozarēs, labākajam darba devējam (valsts/pašvaldību kapitālsabiedrībai), tautsaimniekam/ tautsaimniecei.

Jautājums: Kā aprēķināt slimības lapas naudu un algu augustā, ja darbiniekam noteikts nepilns darba laiks (50 stundas mēnesī atvēlētas konkrēta darba apjoma izpildei), t.i., kuras darbnespējas dienas vai stundas būtu jāapmaksā, ja tās tiek uzskaitītas summāri pēc fakta? Pēdējos sešos mēnešos nostrādātas 300 stundas un darba samaksas kopsumma — 4500 eiro. No augusta ir noteikta mēneša alga — 500 eiro. Atbildi sagatavojusi MAIJA GREBENKO, žurnāla BILANCE redaktore Saskaņā ar Maternitātes un slimības apdrošināšanas likuma 36. pantu darba devējs darbnespējas periodā var apmaksāt gan darbiniekam strādāšanai paredzētās darba dienas, gan stundas. Konkrētu aprēķinu apgrūtina tas, ka darbiniekam nav noteikts, kurā dienā darbs būtu veicams. Šādos gadījumos darba devējam jāizstrādā individuāla metodika, apkopojot DL esošās normas, un darba līgumā jāatsaucas uz to. Kā variantu piedāvāju turpmāk minēto. Jebkurā gadījumā aprēķinam vispirms ir jānosaka darbinieka vidējā izpeļņa, un šajā gadījumā būtu pamatoti izmantot algoritmu, kas DL noteikts summētam darba laikam. Pirmā slimības lapa (A)...

Saeima 14.novembrī galīgajā lasījumā pieņēma nākamā gada valsts budžetu, vidēja termiņa budžeta ietvara 2020., 2021. un 2022.gadam likumu, kā arī grozījumus 26 likumos, kas saistīti ar budžetu. Nākamgad konsolidētā valsts budžeta ieņēmumi plānoti 9,9 miljardu eiro un izdevumi - desmit miljardu eiro apmērā. Kopējais ieņēmumu pieaugums - 717 miljoni eiro. 2020.gadā vispārējās valdības budžeta deficīts plānots 0,3 procentu apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP), kas ir vēl mazāks nekā iepriekš valdības plānotais bilances mērķis (0,4%), savukārt IKP pieaugums 2020.gadā prognozēts 2,8 procentu apmērā. Ministrijās ir pārskatīti līdzšinējie izdevumi, un nākamgad līdz 300 eiro palielināts maksimālais diferencētais neapliekamais minimums, savukārt pēc gada plānota minimālās darba algas palielināšana līdz 500 eiro mēnesī. Daži pabalsti nedaudz pieaug, citi tiek atsaistīti no minimālās algas Nākamgad tiks nedaudz palielināts valsts sociālā nodrošinājuma pabalsts personām ar invaliditāti. Tas plānots 80 eiro apmērā līdzšinējo 64,03 eiro vietā, bet personām ar invaliditāti kopš bērnības – 122,69 eiro līdzšinējo 106,72 eiro vietā....

Augstākās tiesas (Senāta) Administratīvo lietu departaments 13. novembrī atstāja negrozītu Administratīvās apgabaltiesas spriedumu (Lieta SKA-443; A420142517), ar kuru Valsts ieņēmumu dienestam (VID) uzlikts pienākums izslēgt personu no riska personu saraksta. Senāts spriedumā norāda uz atsevišķiem argumentiem, kurus apelācijas instances tiesa ir interpretējusi kļūdaini, tomēr tas nav novedis pie nepareizas lietas iztiesāšanas. Senāts atzina par kļūdainu apgabaltiesas secinājumu, ka nav nozīmes tam, kura persona novērš apstākļus, kas veidojuši pamatu personas iekļaušanai riska personu sarakstā. Kā pareizi norādījis VID, riska personu saraksta mērķis ir efektīvi atturēt no turpmākas iesaistes komerctiesiskajā vidē konkrētas personas, uz laiku ierobežojot to tiesības pārstāvēt komersantus. Likuma „Par nodokļiem un nodevām” 1.panta 31.punktā noteikti vairāki gadījumi, kuriem – vai vismaz vienam no tiem – iestājoties, konkrēta persona var tikt atzīta par riska personu. Senāts spriedumā norāda, ka, mainoties amatpersonai, tās pārstāvjiem, juridiskā persona novērš pārkāpumus, lai tā kā patstāvīgs tiesību subjekts varētu turpināt darboties komerctiesiskajā vidē. Taču juridiskās personas darbības...