JAUNUMI

Grāmatvedības normatīvo aktu izmaiņas 2019. gada 17. oktobrī Saeima pieņēma grozījumus likumā “Par grāmatvedību” un grozījumus likumā “Par ieguves rūpniecībā vai pirmatnējo mežu izstrādē iesaistītu komercsabiedrību paziņojumiem par maksājumiem pārvaldes iestādēm”. Abi likumi stāsies spēkā vienlaikus ar Administratīvās atbildības likumu 2020. gada 1. jūlijā Likumā “Par grāmatvedību” veiktie grozījumi paredz likumā jaunu VI nodaļu «Administratīvie pārkāpumi grāmatvedības jomā un kompetence administratīvo pārkāpumu procesā» (18.,19.,20.,21.,22. pants). Grozījumi paredz administratīvos soda veidus kā brīdinājums un naudas sods Neparedz sodu par pārkāpumiem, kas izdarīti atkārtoti gada laikā, mantas konfiskāciju un tiesību atņemšanu Maksimālais soda apmērs 400 naudas soda vienības (1 soda vienības vērtība - 5 eiro) Sodu uzliek uzņēmuma vadītājam Pārkāpumus izskata Valsts ieņēmumu dienests vai, ja tos izdarījusi politiskā organizācija (partija) vai politisko organizāciju (partiju) apvienība, - Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs. Līdz šim Latvijā administratīvo pārkāpumu procesuālās un materiālās tiesību normas bija noteiktas Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā (LAPK), 155.1, 155.2 un 166.6 pantā,...

No 2020. gada 1. janvāra Eiropas Savienībā tiek ieviests Eiropas vienotais elektroniskais formāts (European Single Electronic Format, ESEF), kurā emitenti, kuru vērtspapīri ir iekļauti regulētajā tirgū Eiropas Savienības dalībvalstī vai Eiropas Ekonomikas zonas valstī, turpmāk sagatavos savus gada finanšu pārskatus. Viens no izaicinājumiem katrai sabiedrībai būs piemērota IT risinājuma meklēšana un ieviešana. Šajā rakstā apskatīti faktori, kas jāņem vērā, izvēloties sev piemērotāko IT risinājumu. Kas mainās līdz ar ESEF ieviešanu? Gada pārskati. Sabiedrībām, kuru vērtspapīri ir iekļauti ES regulētajā tirgū, visi gada pārskati par finanšu gadiem, kuri sākas 2020. gada 1. janvārī vai pēc šā datuma, būs jāsagatavo paplašināmās hiperteksta iezīmēšanas valodas (Extensible Hypertext Markup Language, xHTML) formātā. Tas ir cilvēklasāms formāts, kas ļauj finanšu pārskatu lasīt tieši jebkurā tīmekļa pārlūkprogrammā. Tātad xHTML prasība attieksies uz finanšu pārskatiem, kas sagatavoti gan saskaņā ar Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likumu, gan saskaņā ar starptautiskiem finanšu pārskatu standartiem (SFPS), kas atzīti Eiropas Savienībā....

Pēc Lielbritānijas parlamenta 20. decembra balsojuma, atbalstot premjerministra Borisa Džonsona plānu, iecerēts, ka Lielbritānija pametīs Eiropas Savienību 2020. gada 31. janvārī. Latvijas Darba Devēju konfederācija nākusi klajā ar uzņēmējam svarīgas informācijas apkopojumu, kas jāņem vērā, gatavojoties drīzajam "Brexit". Uzņēmējam jāsaņem EORI numurs, lai būtu iespējams uzsākt muitas formalitāšu kārtošanu. EORI numurs ir unikāls uzņēmēju reģistrācijas un identifikācijas numurs Eiropas Savienības muitas teritorijā, ko muitas dienesti piešķir uzņēmējam vai citai personai, lai to reģistrētu muitas vajadzībām. Šo numuru var saņemt tikai savā reģistrācijas valstī, bet tas ir izmantojams visā ES teritorijā Jāizvērtē riski saistībā ar piegādes pabeigšanu pirms muitas procedūru 42 vai 63 piemērošanas. Bezvienošanās "Brexit" gadījumā muitas procedūras - laišana brīvā apgrozībā ar procedūru kodu 42 vai 63 ietvaros noteikto saistību izpilde, tajā skaitā PVN likumā noteiktais nosacījums 30 kalendāra dienu laikā preci piegādāt uz citu dalībvalsti, jāveic līdz UK izstāšanās brīdim Jāizvērtē eksporta riski "Brexit" brīdī. Uzsākot preču pārvietošanu uz Lielbritāniju...

Latvijas izaugsmi vairs nebremzēs tik plašs vienreizēju faktoru kopums kā tas bija 2019. gadā, kad gada pirmajā pusē laika apstākļu ietekmē krasu kritumu piedzīvoja enerģētikas nozare, no gada vidus kritās cenas un pieprasījums kokrūpniecības nozarē, samazinājās arī finanšu pakalpojumu eksports, bet mazumtirdzniecību skāra pierobežas tirdzniecības samazinājums Igaunijas nodokļu izmaiņu ietekmē. Sagaidāms, ka ekonomikas izaugsmi Latvijā turpinās veicināt spēcīgais iekšzemes pieprasījums un 2020. gadā tā saglabāsies tuvu potenciālajam izaugsmes tempam, prognozē finanšu ministrs Jānis Reirs. Ministrs arī uzsvēris, kas nozari varētu sagaidīt 2020. gadā. Saskaņā ar Valdības rīcības plānu Finanšu ministrijai sadarbībā ar valdības sociālajiem un sadarbības partneriem līdz 2020. gada 31. maijam jāizstrādā jaunas vidēja termiņa valsts nodokļu politikas pamatnostādnes. Darbs pie Nodokļu politikas pamatnostādņu izstrādes tika sākts jau 2019. gada vasarā, kad valdības koalīciju veidojošās partijas izveidoja Nodokļu politikas plānošanas attīstības komiteju. Tajā tika koordinētas sadarbības partneru prioritātes nodokļu politikas plānošanai turpmākajiem gadiem. Sadarbībā ar profesionālajām organizācijām un augstskolu mācību spēkiem...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) informē, ka, īstenojot samērīgu un pakāpenisku akcīzes nodokļa likmju paaugstināšanas politiku, 2020.gada 1.janvārī mainās akcīzes nodokļa likmes naftas produktiem un tabakas izstrādājumiem. Minētā akcīzes nodokļu likmju pakāpeniska paaugstināšana likumā “Par akcīzes nodokli” tika noteikta 2017.gadā. VID atgādina, ka saskaņā ar likumā “Par akcīzes nodokli” noteikto 2020. gada 1. janvārī tiek paaugstinātas akcīzes nodokļa likmes naftas produktiem un tabakas izstrādājumiem (neskaitot cigaretes). Iespējamā ietekme uz naftas produktu cenām mazumtirdzniecībā (akcīze un PVN): Benzīns + 0,04 eiro (ieskaitot PVN); Dīzeļdegviela+ 0,05 eiro (ieskaitot PVN); Naftas gāze + 0,03 eiro (ieskaitot PVN). Iespējamā ietekme uz tabakas izstrādājumu cenām mazumtirdzniecībā (akcīze un PVN): Cigāri un cigarillas (10 gab. paciņā) + 0,09 eiro (ieskaitot PVN); Smēķējamā tabaka (40 grami paciņā)+ 0,24 eiro (ieskaitot PVN). VID vērš uzmanību uz to, ka naftas produktu un tabakas izstrādājumu apritē iesaistītajiem tirgotājiem jāveic atbilstošo preču inventarizācija, normatīvajos aktos noteiktajā termiņā jāiesniedz VID akcīzes nodokļa starpības aprēķins un...

Jautājums: Vai darbiniekam obligāti rakstveidā jānoformē atskaite par komandējumā paveikto un iztērētajiem līdzekļiem? Atbildi sagatavoja Maija Grebenko, Mg.sci.oec., žurnāla Bilance galvenā redaktore Ka darbiniekam (vai citai nosūtītai personai) būtu jāraksta atskaite par padarīto komandējuma laikā (arī ar negatīvu rezultātu), šo jomu regulējošajos Ministru kabineta 2010.gada 12.oktobra noteikumos Nr.969 "Kārtība, kādā atlīdzināmi ar komandējumiem saistītie izdevumi" (turpmāk -MK noteikumi Nr. 969) tieši nav minēts. Tomēr tas nenozīmē, ka persona, atgriežoties no komandējuma, naudas izdevumus apliecinošus attaisnojuma dokumentus var iesniegt tieši grāmatvedim. Netieši pienākums sniegt atskaiti rakstveidā izriet no vairākiem minēto noteikumu punktiem, kur procesā jāiesaistās institūcijas vadītājam. Tas arī nozīmē, ka vadītājam jāakceptē (rakstiski jāapliecina piekrišana) izdevumi, kas noteikumos izteikti vispārinātā izteiksmē. Piemēram, vadītājs dod atļauju grāmatvedim apmaksāt ceļa (transporta) izdevumus (ja ir iesniegti attiecīgos izdevumus apliecinoši attaisnojuma dokumenti) šādos gadījumos: pārbraukšanas izdevumus līdz komandējuma vietai un atpakaļ līdz pastāvīgajai darba (dienesta) vietai. Ar institūcijas vadītāja atļauju darbiniekam var atlīdzināt pārbraukšanas izdevumus...

Kas ir ekonomiskā peļņa? Izšķir šādus ekonomiskās peļņas (Economic profit) veidus: grāmatvedības peļņa un ekonomiskā peļņa. Grāmatvedības peļņa (Account­ing profit) ir peļņa, ko regulē starptautiskie standarti, dažādi normatīvie dokumenti un kura tiek aprēķināta un attēlota uzņēmumu peļņas un zaudējumu aprēķinā. Ekonomiskā peļņa (Economic pro­fit) tiek rēķināta savādāk nekā grāmatvedības peļņa. Atšķirība starp grāmatvedības peļņu un ekonomisko peļņu ir būtiska, jo, kaut arī uzņēmums maksā ienākuma nodokļus, pamatojoties uz grāmatvedības peļņu, tas, kurš nosaka, vai uzņēmums ir ekonomiski veiksmīgs, ir atkarīgs no tā ekonomiskās peļņas. Lai turpmāk apskatītu ekonomiskās peļņas jēdzienu, jāņem vērā tā saucamās faktiskās un alternatīvās izmaksas. Kas ir faktiskās izmaksas? Faktiskās izmaksas (Explit costs) ir viegli identificējamas un tiek uzskaitītas virsgrāmatā vai finanšu pārskatos. Tās atspoguļo skaidru, acīmredzamu izmaksu rašanos un naudas aizplūšanu, kas arī samazina uzņēmuma rentabilitāti. Atsevišķu faktisko izmaksu piemēri varētu būt izejvielas un materiāli, algas, nomas maksājumi. Šīs faktiskās izmaksas «izņem» naudu no uzņēmuma un, tai...

Pirmais nodokļu reformas gads vairākām fiziskajām personām beidzās ar pamatīgu šoku: visu gadu maksātie nodokļi izrādījās neatbilstoši reālajiem ieņēmumiem, un tūkstoši ienākuma nodokļa maksātāju tika pasludināti par parādniekiem. Tiesa gan, parādu atļāva segt, ņemot vērā nākamā gada deklarācijas rezultātu, kā arī iesniedzot VID informāciju par attaisnotajiem izdevumiem. Parādi līdz vienam eiro tika piedoti. Tomēr tika pieņemts lēmums labot situāciju (spēkā esošā normatīvā akta ietvaros). Gribēja kā labāk, bet sanāca savādāk Sākumā jāatgādina, ka taksācijas gadā VID divas reizes nosaka prognozējamo neapliekamo minimumu, bet, gadam beidzoties, piemērotajam minimumam tiek veikts galīgais precizējums pēc tam, kad VID rīcībā nonāk informācija par taksācijas gada kopējiem ieņēmumiem. Šāda kārtība neizslēdz, ka minimums varētu būt «atcelts» vai samazināts brīvprātīgi saskaņā ar darbinieka vēlmi vai pēc VID iniciatīvas, kad ir saņemta informācija par personas iespaidīgajiem ieņēmumiem. Neapliekamo minimumu iespaido visi ieņēmumi, arī tie, kuriem tiek piemērota samazināta IIN likme (sk. turpmāk). Sākoties nodokļu reformai, tika cerēts, ka...

Valdības sēdē 17. decembrī izskatīti Finanšu ministrijas sagatavotie Ministru kabineta noteikumu projekti, kas attiecas uz pievienotās vērtības nodokļa (PVN) regulējumu: "Grozījumi Ministru kabineta 2013.gada 15.janvāra noteikumos Nr.40 "Noteikumi par pievienotās vērtības nodokļa deklarācijām""; "Grozījumi Ministru kabineta 2013.gada 3.janvāra noteikumos Nr.17 "Pievienotās vērtības nodokļa likuma normu piemērošanas kārtība un atsevišķas prasības pievienotās vērtības nodokļa maksāšanai un administrēšanai". Izmaiņas attiecībā uz preču piegādēm uz noliktavu citā dalībvalstī Grozījumi MK noteikumos Nr.40 "Noteikumi par pievienotās vērtības nodokļa deklarācijām" mērķis ir saskaņot PVN deklarācijas un tās pielikumu aizpildīšanas kārtību atbilstoši grozījumiem Pievienotās vērtības nodokļa likumā, kas stājas spēkā ar 2020.gada 1.janvāri. Likumā veiktie grozījumi noteic jaunu PVN piemērošanas kārtību preču piegādēm uz noliktavu (“call of stock”) citā dalībvalstī, proti, šādi darījumi, ja tie notiek starp diviem reģistrētiem PVN maksātājiem, noteiktos apstākļos tiks uzskatīti par tādiem, kas ietver vienu piegādi, kura atbrīvota no PVN preču nosūtīšanas dalībvalstī, un vienu iegādi ES teritorijā tajā dalībvalstī, kurā atrodas noliktava....

Ārlietu ministrija Ārlietu ministrija sniedz atbildi uz jautājumu, vai Amerikas Savienoto Valstu (ASV) Ārvalstu aktīvu kontroles biroja (Office of Foreign Assets – OFAC) sankcijas ir tieši piemērojamas tāpat kā nacionālās, ANO un ES sankcijas? ASV OFAC sankcijas ir jāievēro, ja uzņēmums nevēlas risku, ka pret to, tā īpašniekiem vai amatpersonām ASV nosaka sekundārās sankcijas vai veic citus pretpasākumus. Latvijas finanšu iestādes ievēro ASV OFAC sankcijas un neveic finanšu darījumu starpniecību (pārskaitījumus), ja līdzekļu saņēmējs vai nosūtītājs atrodas ASV OFAC sankciju sarakstā, un tas var ietekmēt iespēju izpildīt ar šādu sankciju subjektu noslēgtus līgumus. Saskaņā ar Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumu, Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) kā kompetentā institūcija nosaka finanšu un kapitāla tirgus dalībniekiem kritērijus, pēc kādiem noteikt Ziemeļatlantijas līguma organizācijas dalībvalsts (NATO) noteiktās sankcijas, kuras būtiski ietekmē finanšu un kapitāla tirgus dalībnieku vai finanšu un kapitāla tirgus intereses, kā arī nosaka finanšu un kapitāla...

Jautājums: Vislielākie uzrēķini no nodokļu kontroles pasākumiem ir tieši PVN jomā. Galvenais riska faktors šeit ir sadarbība ar šaubīgiem darījumu partneriem. VID apgalvo, ka pirms audita uzsākšanas informējot uzņēmumu par šādiem darījumu partneriem. Kā notiek šī informēšana? Atbildi sniedz Santa Garanča, Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu kontroles pārvaldes direktore: "Valsts ieņēmumu dienestā pēdējā pusotra gada laikā attiecībā uz nodokļu kontroles pasākumiem ir aktīvi iedzīvināts princips “Konsultē vispirms!”. Pirms audita uzsākšanas mēs faktiski vienmēr runājam ar auditam atlasīto uzņēmumu. Vienīgais gadījums, kad tas varētu nenotikt, ir tad, ja mums ir lielas aizdomas par to, ka nākamais solis jau varētu būt kriminālprocess - tad jārīkojas operatīvi, citādi iespējams zaudēt pierādījumus. Šajā ziņā uzņēmumi netiek šķiroti pēc to lieluma. Pirms audita mēs vienmēr runājam ar klientu, izstāstām, kāpēc esam tik tālu nonākuši, kādu riska informāciju saskatām un dodam iespēju līdz audita uzsākšanai uzņēmumam labot situāciju, mainīt uzvedību. Mūsu mērķis nav veikt uzrēķinus, lai kādi mīti uzņēmumu...

Iesniegumus Valsts ieņēmumu dienestam (VID) nodokļu administrēšanas jautājumos no 2021.gada nodokļu maksātāji varēs iesniegt, izmantojot tikai elektroniskās deklarēšanas sistēmu (EDS), paredz Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija 17.decembrī konceptuāli atbalstītie grozījumi likumā "Par nodokļiem un nodevām" Jebkurš iesniegums, kurā ietverts VID kompetencē esošs lūgums, sūdzība, jautājums vai priekšlikums, kā arī gada ienākumu deklarācija, būs jāiesniedz tikai elektroniski. Lai personas, kas nav EDS lietotājas, varētu apgūt iemaņas darbam ar elektronisko sistēmu, ka arī, lai VID varētu veikt izglītojošus pasākumus un informēt iedzīvotājus par gada ienākumu deklarācijas aizpildīšanu un iesniegšanu elektroniski, izmaiņas plānots ieviest no 2021.gada 1.janvāra. Lai persona varētu lietot EDS, tai būs jāreģistrējas kā elektroniskās deklarēšanas sistēmas lietotājam. To varēs izdarīt tiešsaistē, autentificējoties ar internetbanku, elektronisko identifikācijas karti vai drošu elektronisko parakstu. Tāpat par EDS lietotāju varēs kļūt, personīgi iesniedzot rakstisku iesniegumu VID un apliecinot savu identitāti. VID iesniedzēju reģistrēs kā EDS lietotāju un tam piešķirs lietotājvārdu un paroli. Likuma grozījumi...

Stājušies spēkā grozījumi Oficiālās elektroniskās adreses likumā, kas noteic, ka līdz 2023. gada 2. janvārim pagarināts pārejas periods, kad e-adreses lietošana kļūst obligāta Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra (UR) reģistros reģis­trē­tajiem tiesību subjektiem (komersantiem, nodibinājumiem, biedrībām, politiskām partijām, reliģiskām organizācijām u. c., turpmāk – UR subjekti). Kā minēts Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas sagatavotajā likumprojekta anotācijā, ņemot vērā, ka UR subjektiem reģistrēšanās e-adresei brīvprātīgā režīmā ir pieejama jau no 2019. gada 1. janvāra, taču līdz 1. oktobrim bija reģistrējušies tikai 470 no vairāk nekā 220 000 UR subjektu, jāsecina, ka pastāv pārāk liels risks Oficiālās elektroniskās adreses likumā noteiktās normas par e-adreses kā obligāta saziņas kanāla starp valsti un UR subjektiem faktiskai ievērošanai no 2020. gada 1. janvāra, kā to paredzēja likums. Pārejas perioda pagarināšana līdz 2023. gadam tiek skaidrota arī ar to, ka patlaban nav iespējams nodrošināt piekļuvi e-adresei UR subjektiem, kuru pārstāvēttiesīgajām personām (ārvalst­niekiem) nav Latvijā izsniegta personas koda. Bez...

Jautājums: Vai ir situācijas, kad darba devējam nav pienākuma izmaksāt kompensāciju par neizmantoto atvaļinājumu? Atbildi uz šo jautājumu žurnāla "Bilance" konferencē "Aktuālākās uzskaites un finanšu pārvaldības problēmas un to risinājumi" sniedza Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības jurists un konsultants darba tiesisko attiecību jautājumos Kaspars Rācenājs. Darba devējam jāmudina darbinieks doties atvaļinājumā un jāinformē par sekām, ja to nedarīs Augstākās tiesas Senāts nesenā spriedumā, atsaucoties uz Eiropas Savienības tiesas judikatūru, lēmis, ka “kompensēšanu attiecinot uz visām neizmantotajām atvaļinājuma dienām neatkarīgi no tā, vai darbinieks ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu nav izmantojis objektīvu vai subjektīvu iemeslu dēļ, tiek veicināts EST judikatūrā atzītajai Direktīvas 2003/88 7.panta interpretācijai pretējs rezultāts - darbinieks var mērķtiecīgi neizmantot atvaļinājumu, lai saņemtu finansiālu kompensāciju, izbeidzot darba tiesiskās attiecības.” K. Rācenājs atgādina, ka darbiniekam ir ne tikai tiesības, bet arī pienākums doties atvaļinājumā, un tiesai, skatot šāda veida strīdus, ir jāpārliecinās, vai darbiniekam bija faktiska iespēja atvaļinājumu izmantot, kā arī, vai darba devējs ir...

Augstākās tiesas (Senāta) Administratīvo lietu departaments 9.decembrī lietā par nekustamā īpašuma nodokļa pārmaksas atmaksu, atcēla Administratīvās apgabaltiesas spriedumu tā apmierinātajā daļā. Lietā pastāv strīds par to, vai pieteicējai ir tiesības prasīt, lai pašvaldība pārskata nekustamā īpašuma nodokļu samaksas pienākumu par periodu, pirms Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā tika veikti ieraksti par nekustamā īpašuma lietošanas mērķa maiņu. Senāts spriedumā norādīja – lai nodrošinātu Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā ierakstīto ziņu aktualitāti, likumdevējs primāri ir noteicis pienākumu nekustamā īpašuma īpašniekam sekot tā īpašumā esošā nekustamā īpašuma atļautās izmantošanas izmaiņām un teritorijas plānojuma grozījumu gadījumā ierosināt lietošanas mērķa maiņu. Savukārt pašvaldībai, konstatējot, ka tās teritorijā esošajām zemes vienībām ir neatbilstoši noteikts lietošanas mērķis, ir tiesības rosināt lietošanas mērķa izmaiņas. Tomēr tas nemazina paša zemes īpašnieka atbildību ierosināt nekustamā īpašuma lietošanas mērķa maiņu. Konkrētajā gadījumā ar 2000.gada 1.marta lēmumu pieteicējai piederošajai zemes vienībai tika noteikts zemes lietošanas mērķis. Šis lēmums ir administratīvais akts ar...