JAUNUMI

Gandrīz pusgadu pēc Trauksmes celšanas likuma spēkā stāšanās daudziem uzņēmējiem joprojām ir neskaidrības par vairākām likuma piemērošanas niansēm saistībā ar to, kā pareizi izveidot uzņēmuma iekšējo trauksmes celšanas sistēmu, atzīst zvērināta advokāte Ieva Andersone, zvērinātu advokātu biroja Sorainen partnere. Ziņotāji - tikai darbinieki vai visi līgumattiecībās esošie? Pirmā neskaidrība, kas nereti parādās, jau sākot ieviest ziņošanas sistēmu - kuri varēs būt trauksmes cēlēji, kas ir potenciālais ziņotāju loks? Skaidrs, ka sistēmai jābūt pieejamai uzņēmuma darbiniekiem, taču reizēm, īpaši lielākos uzņēmumos, parādās jautājums, vai tajā jāiekļauj arī pakalpojumu sniedzējus, kas darbojas uz pakalpojumu līguma pamata, bet ir diezgan cieši iesaistīti uzņēmuma dzīvē, līdz ar to varētu zināt daudz informācijas. Likums nosaka, ka trauksmes cēlējs informāciju var iegūt arī brīvprātīgā darba vai pakalpojumu sniegšanas, kā arī citu darba attiecību ietvaros. Tātad pēc būtības tiek aptverti arī uzņēmumam pietuvinātie pakalpojumu sniedzēji. Tomēr tas, kā katrs uzņēmums veido savas trauksmes celšanas vadlīnijas, ir atkarīgs no viņu...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) atgādina, ka uzņēmēji, kuri ziedo, var izvēlēties vienu no trim uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) atvieglojumu veidiem. Uzņēmējiem ir tiesības ziedot bez ierobežojumiem. Tāpat kā līdz jaunās nodokļu reformas ieviešanai nodokļa atvieglojumu ziedojumam piemēro noteiktā apmērā un tikai tad, ja uzņēmējs ziedo sabiedriskā labuma organizācijai, budžeta iestādei vai valsts kapitālsabiedrībai, kura pilda Kultūras ministrijas deleģētās funkcijas. Veidi, kā saņemt atlaides, ir vairāki, tādējādi uzņēmējs var izvēlēties izdevīgāko variantu. Ziedotājs pārskata gada laikā var piemērot vienu no turpmāk minētajiem atvieglojumu veidiem. Ziedojuma apmēra noteikšanai izmanto iepriekšējā gada peļņu Izvēloties šo ziedojuma veidu, ar UIN neapliek ziedoto summu, kura nepārsniedz 5 % no uzņēmuma pērnā gada peļņas. Ziedojums ir uzskatāms par saimnieciskās darbības izdevumiem, no kuriem UIN nav jāmaksā. Piemērs Iepriekšējā gada peļņa = 1000 eiro. Maksimāli pieļaujamais ziedojums, no kura nebūs jāmaksā uzņēmumu ienākuma nodoklis, = 50 eiro (5 % no 1000 eiro). Ja faktiski ziedotā summa ir 90 eiro,...

Tām personām (nodokļu maksātājiem), kuras nav jāreģistrē Uzņēmumu reģistrā (piemēram, nodokļu maksātāja struktūrvienības, fiziskās personas – saimnieciskās darbības veicējas, pašnodarbinātie utt.), turpmāk varētu tikt izveidots atsevišķs, Valsts ieņēmumu dienesta (VID) publiskots un uzturēts reģistrs, paredz Saeimā iesniegtie grozījumi likumā "Par nodokļiem un nodevām". Plānots, ka, reģistrējot šādu nodokļu maksātāju, VID to ierakstīs datu bāzē jeb reģistrā, kurš būs publiski pieejams. Šādas informācijas publiska pieejamība nodrošinātu personas–iesniedzēja paļāvību, ka ar ieraksta izdarīšanas brīdi tā var uzsākt savu saimniecisko darbību vai veikt darbību jaunajā režīmā (piemēram, kā samazinātās patentmaksas maksātājs). Tāpat šāds, publisks reģistrs varētu palīdzēt arī konkrētā nodokļu maksātāja darījumu partneriem labāk izvērtēt tā uzticamību - vienkārši un ērtā veidā pārliecinoties par konkrētās personas statusu un tiesībām veikt saimniecisko darbību. Gadījumos, ja VID atteiks reģistrēt nodokļu maksātāju vai veikt izmaiņas reģistrācijas datos, tiktu saglabāta šobrīd esošā lēmumu paziņošanas kārtība, kas noteikta Ministru kabineta noteikumos Nr. 537 "Noteikumi par nodokļu maksātāju un nodokļu maksātāju...

Saskaņā ar likuma “Par nodokļiem un nodevām” 22. pantu nodokļu administrācijas ierēdnim (darbiniekam) ir aizliegts izpaust par nodokļu maksātāju bez viņa piekrišanas jebkādu informāciju, kas šim ierēdnim (darbiniekam) kļuvusi zināma, pildot dienesta (darba) pienākumus, ja likumā nav noteikts citādi. Ar Finanšu ministrijas sagatavoto likumprojektu "Grozījumi likumā "Par nodokļiem un nodevām"", ko Saeima 17. oktobrī vērtēs, vai nodot izskatīšanai atbildīgajā komisijā, tiek noteikts jauns izņēmums, kad informācija par nodokļu maksātāju (juridisku personu) var tikt izpausta bez nodokļu maksātāja piekrišanas, lai sabiedrībai būtu pieejama informācija, kura ir iestādes rīcībā vai kuru iestādei atbilstoši tās kompetencei ir pienākums radīt. Proti, lai veicinātu komercdarbības vides drošību, godīgu konkurenci un labprātīgu nodokļu (nodevu) saistību izpildi, Valsts ieņēmumu dienests (VID) nodrošinās publiski pieejamu informāciju par juridiskajām personām, kurām datu atbilstības pārbaudes un nodokļu revīzijas (audita) rezultātā aprēķināti un nav labprātīgi samaksāti papildu maksājumi budžetā vai konstatēta no budžeta atmaksājamās summas nepamatota palielināšana, izņemot, ja papildu noteikto maksājumu samaksas...

Jautājums: Zinu, ka slimības dēļ atvaļinājuma laikā to automātiski pagarina, tādēļ ierados darbā pēc atvaļinājuma divas dienas vēlāk, bet pārējās trīs dienas domāju izmantot citā reizē. Tomēr darba devējs manā tabelē atzīmēja neattaisnoto darba laika kavējumu. Vai tas ir pareizi? Atbildi sagatavoja Maija Grebenko, Mg.sci.oec., žurnāla Bilance galvenā redaktore Saskaņā ar Darba likuma 150. panta 6. daļu ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu pārceļ vai pagarina darbinieka pārejošas darbnespējas gadījumā. Nosacījums attiecas gan uz A, gan uz B darbnespējas lapu. Diemžēl «kļūda» lasāma jau jautājumā. Nekas (gandrīz nekas) nenotiek automātiski. Par jebkurām sekām, kas izriet no notikuma, ir jāvienojas abām notikumā iesaistītajām pusēm. Tātad atvaļinājums pēc saskaņošanas ar vadību var tikt pagarināts par tām kalendāra dienām, kad bijusi izsniegta A lapa, kura nepārtraukti varēja pārtapt par B lapu (vai par daļu no šī laika) vai arī gadījumā, kad B lapa izsniegta darbiniekam jau no pirmās dienas. B lapu no pirmās darbnespējas dienas parasti izsniedz slima...

Konkurences padome (KP) aicina piedalīties akcijā “Nejēdzīgākais šķērslis konkurencei”, kurā jāpiesaka likumos, Ministru kabineta noteikumos, pašvaldību saistošajos noteikumos un citos normatīvajos aktos iekļautie nepamatotie ierobežojumi konkurencei vai uzņēmējdarbībai. Akcijas mērķis ir identificēt nepamatotos šķēršļus un rosināt to novēršanu. Akcijā var piedalīties uzņēmēji, nevalstiskās organizācijas, valsts un pašvaldību iestādes, juridiskie biroji, kā arī jebkurš interesents, kurš novērojis vai saskāries ar šķēršļiem normatīvajā regulējumā, kas nepamatoti kavē vai ierobežo uzņēmējdarbības attīstību un konkurenci. Par šķērsli konkurencei var uzskatīt normatīvo aktu prasības, kuru rezultātā tiek kavēta jaunu tirgus dalībnieku ienākšana tirgū vai no tirgus ir spiesti aiziet jau esošie tirgus dalībnieki, kā arī situācijas, kad tirgus spēlētājiem pretēji konkurences neitralitātes principam netiek nodrošinātas vienlīdzīgas iespējas konkurēt tirgū. “Likumu un dažādu noteikumu izstrādātājiem ir atbildīgs uzdevums – jāveido līdzsvarots regulējums: tas nedrīkst būt vairāk ierobežojošs, nekā ir vajadzīgs. Tomēr realitātē var novērot, ka uzņēmēju darbību kavējoši konkurences ierobežojumi nereti ir iekļauti kā...

Visos Valsts un pašvaldību vienotajos klientu apkalpošanas centros (VPVKAC) ikviens Latvijas iedzīvotājs var saņemt palīdzību gada ienākumu deklarācijas aizpildīšanā un iesniegšanā. Valsts ieņēmumu dienests (VID) uzsver, ka ikvienā VPVKAC ir iespēja iesniegt gada ienākumu deklarāciju. Ņemot vērā izmaiņas likumos, šogad daudzām fiziskām personām pirmo reizi bija pienākums iesniegt minēto deklarāciju, tādēļ zinošu speciālistu padoms ir ļoti noderīgs un svarīgi, ka šāds speciālists ir pieejams pašvaldības teritorijā, ne tikai lielajās pilsētās. Maijā VID nosūtīja 82825 uzaicinājumus par gada ienākumu deklarācijas iesniegšanu fiziskām personām, kurām tās par 2018. gadu jāiesniedz obligāti, jo saistībā ar diferencēto neapliekamo minimumu un progresīvo nodokļa likmi veidojas iedzīvotāju ienākuma nodokļa piemaksa, kas sabiedrībā vienkārši tiek saukta par “nodokļu parādu”. Pēc 27. maija atkārtoti nosūtīti 60 897 uzaicinājumi. VID atgādina, ka aprēķināto piemaksas summu ir iespējams samazināt, pievienojot deklarācijai dokumentus par attaisnotajiem izdevumiem. Joprojām ir iespējams vienoties par labprātīgu nodokļa nomaksu un aprēķināto IIN summu sadalīt daļās, tādējādi veicot atmaksu...

Viena no svarīgākajam iekšējām kontrolēm un slēgšanas procedūrām daudzās kompānijās ir krājumu inventarizācija. Arī revidentiem krājumu inventarizācijas apmeklēšana ir ļoti būtisks revīzijas posms, kas ļauj pārliecināties par krājumu esamību un stāvokli dabā. Tādēļ arī savas auditores karjeras pirmajos gados ievērojamu laiku pavadīju, piedaloties krājumu skaitīšanā klientu noliktavās, veikalos, ražotnēs, kūdras laukos, naftas cisternu novietnēs un citās eksotiskās vietās. Šo gadu laikā gan es, gan mani kolēģi esam novērojuši ļoti dažādu inventarizācijas veikšanas praksi, un ir izveidojies diezgan labs priekšstats par to, kādam šim procesam ir jābūt. Tāpēc šajā rakstā apskatīsim inventarizācijas procesu tā, kā to redz revidenti, un sniegšu ieskatu gan par tipiskākajam kļūdām, kas tiek pieļautas, skaitot krājumus vai citus aktīvus, gan par šā procesa labo praksi. Inventarizācija – ne tikai likumdošanas prasība, bet arī iekšējā kontrole Atbilstoši likumam “Par grāmatvedību” pārskata gada slēguma inventarizāciju drīkst veikt triju mēnešu laikā pirms pārskata gada beigu dienas vai mēneša laikā pēc tās. Tomēr...

Valdības ārkārtas sēdē 11. oktobrī darba kārtībā ir plāna projekts "Latvijas Vispārējās valdības budžeta plāna projekts 2020.gadam", likumprojekts "Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2020., 2021. un 2022.gadam" un likumprojekts "Par valsts budžetu 2020.gadam". Kā norādīts šo tiesību aktu anotācijā, 2020.gadā valsts konsolidētā budžeta (valsts pamatbudžeta un valsts speciālā budžeta summa, izslēdzot no ieņēmumu un izdevumu daļas savstarpējos pārskaitījumus starp šiem budžetiem) ieņēmumi prognozēti 9 894,1 milj. eiro, bet izdevumi – 10 001,6 milj. eiro. Salīdzinājumā ar 2019.gada plānu likumprojektā paredzēts ieņēmumu palielinājums 717,1 milj. eiro apmērā un izdevumu palielinājums 610,1 milj. eiro apmērā. Valsts pamatbudžeta ieņēmumi 2020.gadā prognozēti 6 882,9 milj. eiro un izdevumi plānoti 7 224,9 milj. eiro apmērā. Valsts pamatbudžeta izdevumu palielinājums, salīdzinot ar 2019.gada plānu ir 400,0 milj. eiro jeb 5,9%. Izdevumu palielinājums 325,2 milj. eiro apmērā paredzēts izdevumiem valsts pamatfunkciju finansēšanai. Savukārt ES politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanai paredzēts finansējuma palielinājums...

Tirdzniecības tīmekļvietņu, tai skaitā kolektīvās iepirkšanās portālu darbība ir balstīta uz distances līgumu slēgšanu ar patērētājiem, līdz ar to attiecībā uz minētajiem līgumiem ir piemērojamas atteikuma tiesības, par ko jāsniedz normatīvajiem aktiem atbilstoša informācija. To paredz Ministru kabineta 2014.gada 20.maija noteikumu Nr.255 „Noteikumi par distances līgumu” 5.11., 5.12. un 5.13. apakšpunkts un 8.punkts (turpmāk - Noteikumi Nr.255), informē Patērētāju tiesību aizsardzības centrs. Turklāt informācija par atteikuma tiesībām, to neesamību vai ierobežojumiem ir uzskatāma par obligāti sniedzamu pirmslīguma informāciju un distances līguma noteikumiem. Atteikuma tiesības ir patērētāja tiesības noteiktā termiņā izmantot atteikuma tiesības un, nesniedzot nekādu pamatojumu, atkāpties no distances līguma. Gadījumi, kuros patērētājs nevar izmantot likumā paredzētās atteikuma tiesības, ir noteikti Noteikumu Nr.255 22.punktā. Minēto izņēmumu uzskaitījums ir izsmeļošs un pārdevēji vai pakalpojumu sniedzēji nav tiesīgi to paplašināt vai interpretēt veidā, kurš patērētājus attur vai varētu atturēt no šo patērētāju likumīgo tiesību izmantošanas. Kad atteikuma tiesības nav izmantojamas Patērētājs...

Daudzi grāmatveži nekad nav pieredzējuši vai jau ir aizmirsuši laiku, kad vēl nebija pieejama internetbanka. Maksājumu uzdevumus un bankas kontu pārskatu izdrukātā veidā varēja saņemt bankā, un tad tos ar roku vajadzēja ievadīt un apstrādāt grāmatvedības sistēmā. Mūsdienās šāds apstrādes process šķiet kā laika izšķērdēšana. Par laimi, bankas Latvijā salīdzinoši agri kļuva digitālas, ieviešot internetbanku un citus elektroniskus komunikācijas kanālus. 2002. gadā Latvijas Komercbanku asociācija kopā ar bankām, grāmatvedības sistēmu izstrādātājiem un likumdevēju vienojās par kopīga standarta izveidi elektroniskai datu apmaiņai starp banku un grāmatvedības sistēmu. Tika izveidots nacionālais FiDAViSta formāts, kas aprakstīja veidu, kā bankas elektroniski apmainīsies ar maksājumu uzdevumu un bankas konta izraksta informāciju. Šī inovācija palīdzēja uzņēmumiem ietaupīt gan laiku, gan resursus. Arī grāmatvežu darbs tika atvieglots, jo vairs nevajadzēja doties uz banku, visu nepieciešamo informāciju varēja iegūt ar dažu klikšķu palīdzību, izvairoties no pārrakstīšanās kļūdām. Pēc eiro ieviešanas bankas ieviesa jaunu Eiropas Savienības atbalstītu banku datu apmaiņas formātu...

Iznācis žurnāla BILANCE 2019. gada oktobra Nr. 10 (454). Tajā lasiet: NUMURA INTERVIJA Zvērinātu revidentu darba konfidencialitāte ir apdraudēta. Saruna ar Latvijas Zvērinātu revidentu asociācijas valdes priekšsēdētāju Sandru Vilcāni GRĀMATVEDĪBA Oskars Springis: Latvijas nerezidents un rezidents. A1 sertifikāts grāmatveža acīm Laila Kelmere: Pašvaldības dzīvoklis – pamatlīdzeklis vai ieguldījuma īpašums? NODOKĻI Ina Spridzāne: Jaunākās VID uzziņas par pievienotās vērtības un uzņēmumu ienākuma nodokli Kārlis Ketners: Svarīgs jaunums starptautisko nodokļu līgumu piemērošanā 2 FINANSES Terēze Korsaka: Daudzveidīgais EBIT… 9 vairāk vai mazāk zināmi EBIT veidi 2 UZŅĒMUMA, IESTĀDES, ORGANIZĀCIJAS ATTĪSTĪBA Viesturs Slaidiņš: E–rēķini atvieglo grāmatvežu darbu ATBILDES UZ JAUTĀJUMIEM Maija Grebenko: Darbnespējas apmaksa atvaļinājuma laikā, un citas atbildes uz žurnāla lasītāju jautājumiem NODERĪGI Kaspars Rācenājs: Par prasības celšanas termiņu Raitis Kalniņš, Svetlana Sokolova: Dzīvokļu īpašnieku biedrība: vai un cik drošs un uzticams dzīvojamo māju pārvaldnieks? GRĀMATVEŽA KALENDĀRS Ņina Vasiļevska: Grāmatveža kalendārs par nodokļu samaksu un atskaišu iesniegšanas termiņiem oktobrī «BILANCES AKADĒMIJA» PIEDĀVĀ Semināri un...

Neatkarība, konfidencialitāte un kvalitāte – tās ir prasības zvērinātu revidentu profesionālajai darbībai, kas tika izvirzītas 1938. gadā pieņemtajā likumā «Par zvērinātiem revidentiem». Arī pieņemot 1993. gadā jaunu likumu, tika saglabātas šīs prasības, un kopš tā laika likums ir pārstrādāts piecas reizes un papildināts ar jaunām normām, kas risina katram laika periodam aktuālākos neatkarīgās revīzijas jautājumus. Arī likuma pēdējā – 2001. gada – versija grozīta jau 16 reizes, tostarp kopš 2017. gada mainīts likuma nosaukums uz Revīzijas pakalpojumu likumu. Patlaban Saeimas darba kārtībā ir iekļauti kārtējie Finanšu ministrijas rosinātie Revīzijas pakalpojuma likuma grozījumi, kas Latvijas Zvērinātu revidentu asociācijas skatījumā var apdraudēt vienu no profesionālās darbības stūrakmeņiem – zvērināta revidenta darbības konfidencialitāti. Par to, kas šai sakarā satrauc revidentus, žurnāla BILANCE oktobra numurā saruna ar Sandru Vilcāni, Latvijas Zvērinātu revidentu asociācijas valdes priekšsēdētāju. Publicējam fragmentu no Sandras Vilcānes intervijā paustā: Ja tiks pieņemti šie likuma grozījumi, jebkura tiesībsargājošā iestāde, kura būs uzsākusi izmeklēšanas procesu...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) sagatavojis metodisko materiālu “Par dažādu izmaiņu un iepriekšējo periodu kļūdu atspoguļošanu grāmatvedības uzskaitē”. Tajā Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likuma subjektiem (turpmāk ‑ sabiedrības) skaidrots, kā finanšu pārskatos atspoguļojama grāmatvedības politikas maiņa, kļūdu labojumi un grāmatvedības aplēšu izmaiņas. Ja sabiedrībā pārskata gada laikā mainīta grāmatvedības politika, iepriekšējo gadu finanšu pārskatos atklātas kļūdas vai mainītas grāmatvedības aplēses, gada pārskati nesniedz to lietotājiem patiesu un skaidru priekšstatu par sabiedrībā notiekošajiem procesiem ilgākā laika periodā, tātad tā gada finanšu pārskatā, kad labota iepriekšējo gadu kļūda, mainīta grāmatvedības politika vai aplēses, sabiedrībai jāsniedz detalizēta informācija par veiktajiem labojumiem, norāda VID Tā kā gada pārskati nav ne nodokļu deklarācijas, ne informatīvās deklarācijas, kuras saskaņā ar normatīvajiem aktiem drīkst precizēt triju gadu laikā pēc noteiktā maksāšanas termiņa, nav pieļaujama apstiprinātu un publiskotu gada pārskatu labošana un precizētu gada pārskatu iesniegšana VID. Sagatavojot bilanci, peļņas vai zaudējumu aprēķinu, naudas plūsmas pārskatu un pašu kapitāla...

Civillikumā tiesību aizsardzība pašpalīdzības ceļā ir noteikta vairākos veidos, tajā skaitā, kā aizturējuma tiesību īstenošana. Kā vispārīgs noteikums, aizturējuma tiesības pastāv uz likuma pamata konkrētos gadījumos (piemēram, attiecībā uz nomu, īri u.c. gadījumos) un tās ir tiesības realizēt, ja izpildās visi likumā noteiktie priekšnoteikumi. Šī raksta ietvaros lielākoties tiks analizētas aizturējuma tiesības komercdarījumos. Aizturējuma tiesību institūtu galvenokārt regulē Civillikums, kas paredz vispārīgu regulējumu un būs attiecināms uz dažāda veida tiesiskajām attiecībām, gan juridisku, gan fizisku personu starpā, savukārt, Komerclikums satur speciālās normas un būs attiecināms uz komercdarījumiem komersantu starpā. Aizturējuma tiesības attiecībā uz pārvadājamo kravu paredzētas arī Jūras kodeksa 131. un 212. pantā. Jāievēro, ka, ja likums to tieši neparedz, aizturējuma tiesība nebūs piemērojama. Piemēram, citu starpā, svešas lietas aizturējuma tiesību kā tiesiskās aizsardzības līdzekli gadījumā, ja kāda no pusēm nav izpildījusi saistības, nenoteic arī Konvencija par starptautisko preču pirkuma-pārdevuma līgumiem, kas reglamentē pirkuma-pārdevuma līgumu slēgšanu, pircēja un pārdevēja tiesības un...