JAUNUMI

Audita un citu nodokļu kontroles pasākumu galvenais mērķis ir palīdzēt uzņēmumam mainīties, nevis par katru cenu uzrēķināt soda naudu. Savukārt, ja uzņēmums nevēlas mainīties, tas jāizslēdz no uzņēmējdarbības vides, lai netraucē biznesu godprātīgiem nodokļu maksātājiem, šādi Valsts ieņēmumu dienesta politiku nodokļu kontroles pasākumu jomā raksturo Nodokļu kontroles pārvaldes direktore Sandra Kārkliņa-Ādmine. Pirms nodokļu kontroles pasākumu uzsākšanas VID dodot iespēju nodokļu maksātājam pašam labprātīgi nokārtot nodokļu saistības - nodokļu kontroli veic tikai tad, ja preventīvie pasākumi nav devuši pozitīvus rezultātus. Auditors ierodas uzņēmumā ar iepriekš sagatavotu informāciju par potenciālajiem riskiem konkrētajā uzņēmumā, un auditora uzdevums ir pārbaudīt, vai šie riski atbilst patiesībai vai neatbilst. Valsts ieņēmumu dienesta rīcībā ir pietiekami daudz informācijas, lai spētu atšķirt riskantākos nodokļu maksātājus no mazāk riskantiem, un pārbaudes tiek veiktas, pamatojoties uz riska analīzes secinājumiem. VID rīcībā ir ne tikai pašas iestādes dati (uzņēmumu deklarācijas un pārskati, reģistrācijas informācija, u.c.), bet arī plaša informācija no citām valsts iestādēm...

Nodokļu risku vadība un tās dokumentācijas izstrāde ir jānodrošina visiem nodokļu maksātājiem, kuri vēlas pretendēt uz dalību Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Padziļinātās sadarbības programmas (PSP) zelta līmenī. Uzņēmumus vērtē atbilstoši kritērijiem, kas noteikti MK noteikumu Nr. 748 (2018) 6., 7., 8., 9. punktā, lai tie kvalificētos kādam no programmas līmeņiem — zelta, sudraba vai bronzas. Nodokļu risku vadības dokumentācija (NRVD) ir vispusīgs, detalizēts plāns, kā identificēt un novērst riskus. PSP dalībniekus VID vērtē reizi ceturksnī, vai tie atbilst konkrētā līmeņa kritērijiem. Savukārt jaunus dalībniekus iekļauj attiecīgajā līmenī no 1. janvāra. VID izsūta uzņēmumiem piedāvājumu iekļauties zelta līmenī. Ja uzņēmums šo piedāvājumu pieņem, tad noteiktā termiņā ir jāsagatavo NRVD, ko apstiprina uzņēmuma vadītājs vai pilnvarotā persona, kas atbild par nodokļu risku vadību. Kas ir nodokļu risks? Tā ir varbūtība, ka kāds nodoklis dažādu iemeslu dēļ ir nekorekti aprēķināts, nav aprēķināts vai nav pat apzināts. Latvijā darbojas 15 nodokļu likumi, no kuriem lielāko daļu...

Valdība 3. septembra sēdē izskatīja jaunu Preču zīmju likumprojektu. Tā mērķis ir regulēt tiesiskās attiecības preču zīmju reģistrācijas, kā arī preču zīmju un ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu lietošanas un aizsardzības jomā. Likumprojekts arī nacionālajos tiesību aktos ieviesīs Eiropas Parlamenta un Padomes 2015. gada 16. decembra Direktīvu (ES) 2015/2436, ar ko tuvina dalībvalstu tiesību aktus attiecībā uz preču zīmēm (turpmāk – Preču zīmju direktīva). Kā norādīts likumprojekta anotācijā, Preču zīmju direktīva: noteic apzīmējumus, no kā var sastāvēt preču zīme; paredz, kādos gadījumos apzīmējumus nereģistrē vai reģistrēšanas gadījumā atzīst par spēkā neesošiem, tostarp arī absolūtos un relatīvos atteikuma vai spēkā neesamības pamatus; noteic, kādas ir ar preču zīmes reģistrāciju piešķirtās tiesības un to ierobežojumi, kā arī kādos gadījumos tiesības tiek uzskatītas par izsmeltām; noteic gadījumus, kad preču zīmi var atcelt vai tā ir atceļama; paredz noteikumus par preču zīmēm kā īpašumtiesību objektiem, tostarp tiesības preču zīmi nodot, licencēt vai sniegt kā galvojumu; paredz noteikumus attiecībā...

Iznācis žurnāla 2019. gada septembra numurs (Nr. 9 (453)). Tajā lasiet: NUMURA INTERVIJA Kā grāmatvedībā pielietojama e–rēķinu sistēma. Ar Edgaru Strazdu, uzņēmuma Fitek vadītāju Latvijā sarunājas Ikars Kubliņš GRĀMATVEDĪBA Raitis Kalniņš, Svetlana Sokolova: Dzīvokļu īpašnieku biedrība: kam pieder fondi jeb Kārtējā pārvaldnieka apsaimniekoto māju (dzīvokļu) īpašnieku naudas piesavināšanās shēma? 2. turpinājums. Ita Bekerta: Nodokļu risku vadība un tās dokumentācija Katrīna Linarte: Ceļvedis iekšējās kontroles sistēmas politikas izveidei sabiedrībā NODOKĻI Kārlis Ketners: Svarīgs jaunums starptautisko nodokļu līgumu piemērošanā Maija Grebenko: Autoratlīdzībai piemērojamie nodokļi FINANSES Ivita Faituša: Iekšējā audita jaunie izaicinājumi valsts tiešajā pārvaldē Terēze Korsaka: Daudzveidīgais EBIT… 9 vairāk vai mazāk zināmi EBIT veidi UZŅĒMUMA, IESTĀDES, ORGANIZĀCIJAS ATTĪSTĪBA Laila Kelmere: Noteiktus pārtikas produktu veidus var ziedot ATBILDES UZ JAUTĀJUMIEM Maija Grebenko: Ziņojuma par VSAOI un IIN aizpildīšana, ja darbinieks izmanto atvaļinājumu, un citas atbildes uz žurnāla lasītāju jautājumiem NODERĪGI Maija Grebenko: Šogad oktobris būs dāsnāks pensiju saņēmējiem GRĀMATVEŽA KALENDĀRS Ņina Vasiļevska: Grāmatveža kalendārs...

Jautājums: Darbiniekam noteikts normālais darba laiks un stundas tarifa likme. Pieņemsim, ka divi darbinieki strādāja 2019. gada 3. maijā 7 un 10 stundas. Kāda atlīdzība tiem pienākas? Vai pirmajam darbiniekam jāapmaksā 7 vai 8 stundas? Vai otrajam darbiniekam jāapmaksā 7 stundas par darbu, viena stunda — atlīdzība un 2 stundas ir virsstundas? Atbildi sagatavoja Maija Grebenko, Mg.sci.oec., žurnāla Bilance galvenā redaktore Saskaņā ar Darba likuma 135. pantu: Pirms svētku dienām darba dienas ilgums saīsināms par vienu stundu, ja darba koplīgumā, darba kārtības noteikumos vai darba līgumā nav noteikts īsāks darba laiks. Tātad pirmssvētku dienā drīkst strādāt mazāk, bet darba devējam jāapmaksā normālo stundu skaits. Arī LM mājaslapā šādos gadījumos (saskaņā ar MK not. Nr. 656) minimālo stundas likmi nosaka, ņemot vērā nenostrādātās stundas pirmssvētku dienās (piemēram, 2019. g. aprīlī, maijā un decembrī). Citu MK noteikumu vai metodiku, kā aprēķināt, vienkārši nav, tādēļ tas ir vienīgais dokuments, kuru grāmatvedis var izmantot. Turklāt neko...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) jau sesto gadu veic tā saucamās nodokļu plaisas novērtējumu. Nodokļu plaisa – tās ir nodokļu summas, kuras nodokļu maksātāji nedeklarē vai pat deklarē, taču tā arī valsts budžetā nesamaksā. Jaunākais VID veiktais PVN plaisas pētījums par 2018.gadu kopumā liecina, ka PVN plaisai ir tendence samazināties jau kopš 2010.gada. To sekmē dažādi makroekonomiskie faktori, taču īpaši pozitīvi to ietekmē pašu problemātisko nozaru iniciatīva un aktīvā, uz pašsakārtošanos un godīgu konkurenci vērstā rīcība. Saskaņā ar VID aprēķiniem 2018.gadā PVN plaisa veidoja 10,2%, kas ir būtiski mazāk nekā iepriekšējos gados. Piemēram, 2017.gadā tā bija 12,1%, bet 2016.gadā – 12,3%. Tas ir visnotaļ labs radītājs, gan ņemot vērā PVN plaisas apmēru citās Eiropas Savienības dalībvalstīs, gan PVN plaisas apmērus Latvijā iepriekšējos gados. Īpaši pozitīvi vērtējams ir tas, ka būtiski mazinājusies vispār nedeklarētās PVN summas, proti, ja vēl 2016. gadā vispār netika deklarēti 216,52 miljoni eiro un 2017.gadā 237,36 miljoni...

Kā liecina pētījums, ar ko 5. septembrī nāk klajā Eiropas Komisija, ES dalībvalstis 2017. gadā zaudēja (neguva) ieņēmumus no pievienotās vērtības nodokļa (PVN) gandrīz 137 miljardu eiro apmērā. Tā saucamais “PVN iztrūkums” jeb kopējā starpība starp paredzamajiem PVN ieņēmumiem un faktiski iekasēto summu salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem ir nedaudz samazinājusies, tomēr tā joprojām ir ļoti liela. EK pētījumā arī norādīts, ka PVN plaisa Latvijā ir nevis samazinājusies, bet pieaugusi. Komisijas ieskatā ir vajadzīga visaptveroša ES PVN noteikumu reforma, kas tika ierosināta jau 2017. gadā, un ciešāka sadarbība starp dalībvalstīm, lai cīnītos pret krāpšanu PVN jomā, un, lai noteikumi būtu funkcionāli arī tādiem uzņēmumiem un tirgotājiem, kuri darbojas likumīgi. PVN iztrūkums parāda PVN izpildes un atbilstības nodrošināšanas pasākumu efektivitāti katrā dalībvalstī, jo tas sniedz aplēsi par ieņēmumu zaudējumiem, kuru iemesls ir krāpšana un izvairīšanās no nodokļu maksāšanas, nodokļu apiešana, bankroti, finanšu maksātnespējas gadījumi, kā arī nepareizi aprēķini. Ekonomikas un finanšu, nodokļu un muitas...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) atgādina, ka no šī gada 5.jūnija ir pieejams jauns e-pakalpojums, kas paredzēts fiziskām personām, kuras saņem sūtījumus ar kurjerpastu no valstīm, kas nav Eiropas Savienības valstis, un par kurām ir jāsamaksā muitas maksājumi. Minēto e-pakalpojumu – vienkāršotā Importa muitas deklarācija pasta sūtījumiem Elektroniskajā muitas datu apstrādes sistēmā (EMDAS) – var izmantot, lai deklarētu sūtījumus, t.sk. interneta veikalos iegādātās preces, ar preču kopsummu līdz 1000 eiro un neto svaru līdz 1000 kg. Komerciālā sūtījumā esošām precēm vērtībā līdz 22 eiro tiek piemērots atbrīvojums no nodokļiem, līdz ar to par tām nav jāiesniedz Importa muitas deklarācija pasta sūtījumiem. Izņēmums ir smaržas, tualetes ūdeņi un alkohola izstrādājumi, kuriem atbrīvojums no nodokļiem netiek piemērots vispār, kā arī kafija un bezalkoholiskie dzērieni, par kuriem jāmaksā akcīzes nodoklis, līdz ar to Importa muitas deklarācija pasta sūtījumiem ir jāiesniedz neatkarīgi no sūtījumā esošā minēto preču daudzuma un vērtības. VID atgādina, ka interneta...

Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā, kas stājās spēkā šāgada jūlijā, paredz Valsts ieņēmumu dienestam plašākas tiesības izslēgt no VID PVN maksātāju reģistra tādus PVN maksātājus, kuri savās PVN deklarācijās sešu mēnešu periodā nav norādījuši nevienu darījumu vai arī veikuši visu uzņēmuma amatpersonu nomaiņu (PVN likuma 83.4. un 83.5. pants). Papildus tam, lai nepieļautu nodokļa krāpniecības shēmās izmantot jau reģistrētu PVN maksātāju reģistrācijas numurus, VID ir noteikts pienākums līdz 2019. gada 20. septembrim no PVN maksātāju reģistra izslēgt neaktīvos uzņēmumus, t.i., tādus, kas laika posmā no 2018. gada 1. jūlija līdz 2019. gada 30. jūnijam savā PVN deklarācijā nav norādījuši nevienu ar PVN apliekamu darījumu (PVN likuma Pārejas noteikumu 35. punkts). Likumā noteiktajā procedūrā noteikts, ka VID vispirms nodokļa maksātājam nosūta rakstveida brīdinājumu, kurā informē par savām tiesībām izslēgt reģistrētu nodokļa maksātāju no VID PVN reģistra, vienlaikus aicinot nodokļa maksātāju sniegt rakstveida skaidrojumu par minētās situācijas faktiskajiem apstākļiem. Ja 20 darbdienu laikā pēc...

Iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksāšanas kārtību gaida izmaiņas, kas stāsies spēkā pēc vienotā nodokļu konta ieviešanas 2021. gada 1. janvārī. Atsevišķa kārtība paredzēta specifiskiem algas nodokļa maksātājiem, kuras nodarbina ārzemju darba devējs. Attiecībā uz fiziskām personām, kuras nodarbina darba devējs – ārvalstu nodokļu maksātājs – vai kuras darbu apmaksā no Latvijas Republikai piešķirtajiem ārvalstu finanšu vai tehniskās palīdzības vai starptautisko finanšu institūciju aizdevuma līdzekļiem, un kuras pašas maksā algas nodokli – tiek mainīts algas nodokļa maksāšanas termiņš budžetā no reizi mēnesī uz vienu reizi ceturksnī par visiem ceturksnī saņemtajiem ienākumiem (līdz ienākuma izmaksas ceturksnim sekojošā mēneša 23. datumam iemaksāt IIN (algas nodokli) vienotajā nodokļu kontā), kā arī šīm fiziskajām personām vispirms būs jāiesniedz paziņojums par fiziskajām personām izmaksātajām summām līdz ienākuma izmaksas ceturksnim sekojošā mēneša 17. datumam. Ja minētajai fiziskajai personai – darbiniekam – darba attiecības ar šo darba devēju izbeigušās pirms ienākuma izmaksas ceturkšņa beigām, tad minētā fiziskā persona līdz darba attiecību...

Ceturtdien, 5.septembrī, Saeima sanāks uz pirmo sēdi šī gada rudens sesijā. Tās darba kārtībā iekļauti 33 jautājumi un paredzēts, ka sēdē deputātus uzrunās Valsts prezidents Egils Levits. Galīgajā lasījumā plānots skatīt trīs likumprojektus, lai Latvija varētu ratificēt atsevišķus Pasaules Pasta konvencijas papildprotokolus, kā arī likumprojektu, ar kuru paredzēts apstiprināt nolīgumu starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm un Singapūru par ieguldījumu aizsardzību. Savukārt otrajā lasījumā plānots skatīt priekšlikumus grozījumiem interešu konflikta novēršanas likumā. Tie paredz noteikt, ka amatpersona amatu biedrībā vai nodibinājumā var ieņemt tikai ar noteikumu, ka par šo amatu netiek saņemts atalgojums. Saeimā iesniegti vairāki jauni likumprojekti, un tos plānots nodots izskatīšanai parlamenta komisijās. To vidū ir Arhīvu likuma grozījumi, kuru mērķis ir saskaņot fizisko personu datu apstrādi nacionālā dokumentārā mantojuma dokumentos atbilstoši datu aizsardzības prasībām. Komisijām arī plānots nodot grozījumus vairākos likumos, lai tos papildinātu ar regulējumu par administratīvo atbildību, tostarp nodokļu un nodevu jomā, pārkāpumiem ceļu un dzelzceļa satiksmes...

Iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksāšanas kārtība mainīsies pēc vienotā nodokļu konta ieviešanas, taču līdz 2021. gada 1. janvārim pastāvēs likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” iepriekš noteiktie termiņi. Iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksāšanas termiņi 1) ienākuma izmaksātājs iedzīvotāju ienākuma nodokli iemaksā budžetā līdz ienākuma izmaksas mēnesim sekojošā mēneša piektajam datumam; 2) algas nodokli iemaksā budžetā reizi mēnesī, kad bankā tiek saņemta nauda darbinieku algas izmaksai – attiecīgi, ja nesaņem naudu bankā, tad iemaksā budžetā nākamajā dienā pēc algas izmaksas vai, ja darba samaksu izmaksā bezskaidras naudas norēķinu veidā, algas nodokli iemaksā budžetā tajā pašā dienā, kad pārskaita darba samaksu no darba devēja konta uz darbinieka kontu; 3) iedzīvotāju ienākuma nodokli saimnieciskās darbības veicējs iemaksā budžetā, veicot četrus avansa maksājumus par taksācijas gadu (ne vēlāk kā 15. martā, 15. jūnijā, 15. augustā un 15. novembrī); 4) fiziska persona iedzīvotāju ienākuma nodokli iemaksā budžetā 15 dienu laikā no likumā noteiktās deklarācijas iesniegšanas dienas (iesniegšanas termiņš no taksācijas...

Iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksāšanas kārtība mainīsies pēc vienotā nodokļu konta ieviešanas 2021. gada 1. janvārī. Attiecībā uz algas nodokļa iemaksāšanu vienotajā nodokļu kontā, IIN samaksas gala termiņš “līdz ienākuma izmaksas mēneša 23. datumam” paredz, ka darba devējs līdz ienākuma izmaksas mēneša 23. datumam iemaksā vienotajā nodokļu kontā visu izmaksas mēnesī ieturēto iedzīvotāju ienākuma nodokli. Attiecīgi, ja darba devējs izmaksā darbiniekam viņa gūto ienākumu pēc mēneša 23. datuma, tad aprēķināto IIN darba devējam būs jāiemaksā vienotajā nodokļa kontā līdz nākamā (pēc izmaksas) mēneša 23. datumam. Šādi gadījumi varētu būt, ja darba samaksa izmaksāta sakarā ar to, ka: 1) tiek izbeigtas darba tiesiskās attiecības; 2) tiek izmaksāta samaksa par atvaļinājuma laiku un darba samaksa par laiku, kas nostrādāts līdz atvaļinājumam; 3) darba samaksa par kalendāra mēnesi tiek aprēķināta un izmaksāta tā paša kalendāra mēneša laikā (piemēram, kādā no mēneša pēdējām dienām). Jaunās prasības stāsies spēkā 2021. gada 1. janvārī, un to piemērošana skaidrota turpmāk...

Parādnieka pienākumi fiziskas personas maksātnespējas procesā tikuši precizēti otrdien, 3. septembrī, valdībai pieņemot grozījumus Maksātnespējas likumā. Lai stātos spēkā, likumprojekts vēl jāapstiprina Saeimā. Grozījumi precizē, ka parādniekiem fiziskās personas maksātnespējas procesā bankrota procedūras ietvaros nav jānovirza viena trešdaļa no saviem ienākumiem kreditoru prasījumu apmierināšanai. Līdz 2015. gada 28. februārim Maksātnespējas likumā bija skaidri noteikts, ka parādniekam (fiziskai personai) ir pienākums bankrota procedūras laikā novirzīt vienu trešdaļu no saviem ienākumiem kreditoriem. Savukārt 2015. gada 1. martā stājās spēkā grozījumi Maksātnespējas likumā, ar ko atbrīvoja parādnieku no minētā pienākuma pildīšanas. 2019. gada sākumā Augstākā tiesa pieņēma lēmumu, kurā norādīja uz līdzšinējās prakses neatbilstību likumdevēja gribai, 2015. gadā veicot grozījumus Maksātnespējas likumā. Tieslietu ministrijas ieskatā pašreizējā grozījumu interpretācija neatbilst likumdevēja mērķim, tāpēc ar grozījumiem plānots novērst interpretācijas kļūdas Maksātnespējas likuma normās. Likumprojektā ietvertās normas kopumā neparedz jaunas tiesības vai pienākumus, tikai precizē likumdevēja gribu, arī turpmāk nodrošinot attiecīgo normu atbilstošu piemērošanu. Ņemot vērā iespējamo negatīvo...

Numura intervija Darba likums ir jālasa! Saruna ar zvērinātu advokāti un darba tiesību eksperti Jūliju Jerņevu, zvērinātu advokātu biroja VILGERTS partneri. Jurista padoms Jauns regulējums komercnoslēpuma aizsardzībai. Līga Fjodorova, zvērinātu advokātu biroja COBALT zvērināta advokāte, patentpilnvarniece preču zīmju lietās Jaunumi noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas un sankciju kontroles jomā. Gints Metāls, jurists, DOKU.LV AML projektu vadītājs Kas jāņem vērā, pārdodot parādsaistības. Rinalds Vanags, jurists Aizturējuma tiesības, to realizācija un potenciālie riski. Anete Dimitrovska, zvērinātu advokātu biroja Ellex Kļaviņš zvērināta advokāta palīdze Iepirkumi Jaunākie EST spriedumi publisko iepirkumu lietās. Evija Mugina, Iepirkumu uzraudzības biroja vadītājas vietniece, Juridiskā departamenta direktore Tiesu prakse Apdrošinātāju regresa prasību tiesiskais pamats. Jānis Zeltiņš, Mg.iur., SIA Jelgavas nekustamā īpašuma pārvalde administratīvais direktors Vērtē, kad maksājama kompensācija par lidojuma kavēšanos vai atcelšanu. Viktorija Soņeca, Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes doktorante, Latvijas Republikas pārstāvja Eiropas Savienības Tiesā biroja vadītāja Senāta atziņas darba strīdos 2019. gadā. Kaspars Rācenājs, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības jurists,...