Piekļūstamība

Pāriet uz galveno saturu

Fonta izmērs

Kontrasts

JAUNUMI

VID un nodokļu maksātāja rīcība nodokļu audita procesā
VID un nodokļu maksātāja rīcība nodokļu audita procesā
Nodokļu audits ir viens no dārgākajiem un ilgākajiem nodokļu kontroles pasākumu veidiem, turklāt no visiem nodokļu kontroles pasākumu veidiem tieši audits var beigties ar vissmagākajām sekām nodokļu maksātājam - par auditu "skarbāks" ir tikai kriminālprocess. Nodokļu auditā pārliecinās par nodokļu aprēķināšanas un maksāšanas pareizību noteiktā laika periodā, tāpat varot vērtēt arī tikai konkrētus darījumus, informē Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Nodokļu kontroles pārvaldes direktore Sandra Kārkliņa-Ādmine. "Lai pavisam "nenogalinātu" nodokļu maksātāju ar uzrēķinu, mēs esam saīsinājuši auditējamo periodu. Vienlaikus mēs aicinām nodokļu maksātāju pārskatīt savu uzvedību arī audita veikšanas brīdī, "reālajā laikā"," skaidro Ādmine. Pirms audita Uzņēmumi tiek atlasīti auditiem, pamatojoties uz VID rīcībā esošo informāciju. Tie tiek brīdināti par audita veikšanu vismaz 10 dienas pirms tā sākuma (izņemot PVN pārmaksas gadījumus vai tad, ja ir informācija par izvairīšanos no audita). Uzņēmums ir tiesīgs līdz audita sākumam precizēt savas iesniegtās deklarācijas - ja riski tiek novērsti, var tikt pieņemts lēmums par audita izbeigšanu....
Uzņēmumu peļņas rādītāji - 9 vairāk vai mazāk zināmi EBIT veidi (2. daļa)
Uzņēmumu peļņas rādītāji - 9 vairāk vai mazāk zināmi EBIT veidi (2. daļa)
Finanšu analītiķiem un uzņēmumu vadītājiem lēmumu pieņemšanai var rasties nepieciešamība salīdzināt uzņēmumu rādītājus, tostarp rentabilitāti. Šim nolūkam ir iespējams izmantot dažādus peļņas rādītājus, ne tikai tos, kas atrodami uzņēmumu peļņas un zaudējumu aprēķinā, bet arī tādus, kuri tajā nav atrodami un kuru aprēķināšanu neregulē ne likumi, ne standarti, bet kuri ir vairāk vai mazāk pazīstami analītiķu aprindās, kā arī tie var būt lietderīgi dažādu finanšu aprēķinu veikšanā un finanšu lēmumu pieņemšanā. Runa ir par dažādiem EBIT rādītājiem, par plašāk un mazāk pazīstamiem, un par to, kā tos var aprēķināt un izmantot. EBITDAL. Kas ir EBITDAL? Kā to aprēķina? Ko norāda EBITDAL? Peļņa pirms procentiem, nodokļiem, pamatlīdzekļu nolietojuma izmaksām, nemateriālo ieguldījumu amortizācijas izmaksām un neparedzētiem (ārkārtas) zaudējumiem jeb EBITDAL (Earnings before interest, taxes, depreciation, amortization, and special losses (EBITDAL)) ir vēl viens uzņēmuma darbības rādītājs, ko var izmantot finanšu analītiķi, lai salīdzinātu uzņēmumus ar dažādām procentu, nodokļu, pamatlīdzekļu nolietojuma, nemateriālo ieguldījumu amortizācijas...
No nākamā gada pensiju 2.līmeņa uzkrājumus varēs arī mantot
No nākamā gada pensiju 2.līmeņa uzkrājumus varēs arī mantot
Ar 2020.gada 1.janvārī stāsies spēkā grozījumi Valsts fondēto pensiju likumā, kas paredz tiesības pensiju otrā līmeņa dalībniekiem novēlēt savu pensiju 2.līmenī uzkrāto kapitālu. 1 289 000 pensiju 2.līmeņa dalībniekiem būs iespēja izvēlēties, vai pensiju 2.līmeņa uzkrājumu novēlēt mantojumā, pievienot citas personas pensiju 2.līmeņa kapitālam, vai ieskaitīt valsts pensiju speciālajā budžetā. „Līdz šim gadījumos, ja cilvēks nomirst, nesasniedzot pensijas vecumu, viņa uzkrātais kapitāls tiek ieskaitīts sociālās apdrošināšanas budžetā un to izmanto pensiju izmaksai pašreizējiem pensionāriem, tai skaitā mirušā pensionāra apgādībā esošiem ģimenes locekļiem, kuriem ir tiesības uz apgādnieka zaudējuma pensiju. Taču pēc būtības pensiju 2.līmenī uzkrātais kapitāls ir cilvēka īpašums, un ir tikai loģiski, ka pats cilvēks var izvēlēties, kā ar uzkrājumu rīkoties viņa nāves gadījumā. Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras uzdevums ir reģistrēt šo izvēli un cilvēka nāves gadījumā novirzīt uzkrāto naudu atbilstoši mirušā izvēlei,” skaidro Inese Šmitiņa, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) direktore. Pēc VSAA datiem, 2019.gada 30.septembrī gandrīz puse jeb...
Uzņēmumu peļņas rādītāji - 9 vairāk vai mazāk zināmi EBIT veidi (1. daļa)
Uzņēmumu peļņas rādītāji - 9 vairāk vai mazāk zināmi EBIT veidi (1. daļa)
Finanšu analītiķiem un uzņēmumu vadītājiem lēmumu pieņemšanai var rasties nepieciešamība salīdzināt uzņēmumu rādītājus, tostarp rentabilitāti. Šim nolūkam ir iespējams izmantot dažādus peļņas rādītājus, ne tikai tos, kas atrodami uzņēmumu peļņas un zaudējumu aprēķinā, bet arī tādus, kuri tajā nav atrodami un kuru aprēķināšanu neregulē ne likumi, ne standarti, bet kuri ir vairāk vai mazāk pazīstami analītiķu aprindās, kā arī tie var būt lietderīgi dažādu finanšu aprēķinu veikšanā un finanšu lēmumu pieņemšanā. Runa ir par dažādiem EBIT rādītājiem, par plašāk un mazāk pazīstamiem, un par to, kā tos var aprēķināt un izmantot. Peļņas rādītāji, kurus var izmantot, lai aprēķinātu un salīdzinātu dažādu uzņēmumu finanšu rādītājus, ir šādi: EBIT— peļņa pirms procentiem un nodokļiem. EBITAE— peļņa pirms procentiem, nodokļiem, nemateriālo ieguldījumu amortizācijas un ārkārtas posteņiem. 3. EBITD— peļņa pirms procentiem, nodokļiem un pamatlīdzekļu nolietojuma. 4. EBITDA— peļņa pirms procentiem, nodokļiem, pamatlīdzekļu nolietojuma izmaksām un nemateriālo ieguldījumu amortizācijas izmaksām. 5.EBITDAL— peļņa pirms procentiem, nodokļiem, pamatlīdzekļu...
Nodokļi, kas saistīti ar uztura līgumu (atsavināšana ar alimentāciju)
Nodokļi, kas saistīti ar uztura līgumu (atsavināšana ar alimentāciju)
Uztura līgums (Civillikuma (CL) 2096.–2106. pants) ir viens no atsavināšanas līgumu veidiem, bet tas tiek apskatīts atsevišķi, jo nav īpaši populārs Latvijā un ir pietiekami specifisks. Darījuma būtība un tās dalībnieku pienākumi Saskaņā ar uztura līgumu persona atsavina kādas vērtīgas lietas ar nosacījumu, ka uztura devējs līdz bijušā īpašnieka mūža beigām vai tās personas, kuru norādīs bijušais īpašnieks, to uzturēs (CL 2096. pants). Visbiežāk par atsavināmo lietu kalpo nekustamais īpašums, kolekcijas. Ar uzturu jāsaprot “ēdiens, miteklis, apģērbs un kopšana, bet, ja uztura ņēmējs ir nepilngadīgs, arī audzināšana un skološana obligātās izglītības skolās” (CL 2098. pants). Ja uztura devējam nodod nekustamu īpašumu, tad zemesgrāmatā ierakstāma uztura saņēmēja labā ķīlas tiesība uztura vērtībā (CL 2100. pants). Turklāt uztura ikreizējā vērtība aprēķināma, kapitalizējot viena gada devumu vērtību ar likumiskiem procentiem (fizisko personu darījumos – 6% gadā). Ja līgumā nav atrunāts citādi, uzturs jānodod par gada ceturksni uz priekšu, bet, ja uzturs dodams arī graudā, tad...
Uz nodokļu atlaidi ir tiesības tikai deklarētā dzīvesvietā, kas nav papildadrese
Uz nodokļu atlaidi ir tiesības tikai deklarētā dzīvesvietā, kas nav papildadrese
Augstākās tiesas (Senāta) Administratīvo lietu departaments 30.oktobrī atstāja negrozītu Administratīvās apgabaltiesas spriedumu (lieta SKA-405/2019; 420259216), ar kuru pieteicējam atteikts piemērot samazināto nekustamā īpašuma nodokļa likmi, jo nekustamā īpašuma adresi fiziskā persona ir deklarējusi vienīgi kā papildu adresi. Senāts spriedumā norāda, ka nepamatots ir pieteicēja uzskats, ka deklarētā dzīvesvieta, kas minēta Rīgas domes saistošajos noteikumos, un papildu adrese, ir viens un tas pats jēdziens. Senāts atzīst par pamatotu Administratīvās apgabaltiesas secinājumu, ka Rīgas dome tiesiski un pamatoti pieteicējam aprēķinājusi nekustamā īpašuma nodokli 1,5 procentu apmērā, jo dzīvokļa īpašumā bija deklarēta tikai pieteicēja papildu adrese, taču šis apstāklis nedod tiesisku pamatu piemērot Rīgas domes 2015.gada 9.jūnija saistošo noteikumu Nr. 148 „Par nekustamā īpašuma nodokli Rīgā” (turpmāk – saistošie noteikumi) 3.1.1.apakšpunktā paredzēto samazināto nekustamā īpašuma nodokļa likmi, jo likumdevējs ir nodalījis deklarēto dzīvesvietu no deklarētās papildu adreses. Senāts spriedumā skaidro, ka no saistošo noteikumu paskaidrojuma raksta izriet, ka samazinātās nodokļa likmes noteikšana Rīgā deklarētajām fiziskajām...
BILANCES JURIDISKIE PADOMI novembra numurā lasiet
BILANCES JURIDISKIE PADOMI novembra numurā lasiet
NUMURA INTERVIJA Pirms VID pieklauvē pie e-komersanta durvīm. Saruna ar ARNI LĪBENZONU, VID Nodokļu kontroles pārvaldes Elektroniskās komercijas kontroles un analīzes nodaļas vadītāju JURISTA PADOMS Biznesa lēmumu pieņemšana valdes locekļa atbildības skatupunktā. EVIJA NOVICĀNE, zvērināta advokāte, advokātu biroja NOVIUS partnere Ko svarīgi zināt par komercaģenta līgumu. KARĪNA OZERSKA, Mg.iur., juriste, Karīnas Ozerskas juridiskā prakse Vai un kādēļ Latvijai ir nepieciešams lobēšanas regulējums? VIKTORIJA SOŅECA, Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes doktorante, Latvijas Republikas pārstāvja Eiropas Savienības Tiesā biroja vadītāja Investīciju piesaiste un nodokļu piemērošanas aktualitātes. JŪLIJA SAUŠA, Mg. iur., Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes doktorante, Rīgas Juridiskās Augstskolas vieslektore, Jūlijas Saušas juridiskais birojs valdes priekšsēdētāja IEPIRKUMI Jaunākie Eiropas Savienības Tiesas spriedumi publisko iepirkumu lietās. EVIJA MUGINA, Iepirkumu uzraudzības biroja vadītājas vietniece, Juridiskā departamenta direktore PATĒRĒTĀJU TIESĪBAS Atteikuma tiesības un preču garantija distances tirdzniecībā. Sagatavots pēc Patērētāju tiesību aizsardzības centra informācijas TIESU PRAKSE Senāta atziņas darba strīdos 2019. gadā. KASPARS RĀCENĀJS, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības jurists,...
Kā rēķināt atvaļinājuma naudu nepilnu darba laiku nodarbinātām personām?
Kā rēķināt atvaļinājuma naudu nepilnu darba laiku nodarbinātām personām?
Jautājums: Darbiniekam noteikts nepilns darba laiks, turklāt tas nav regulārs. Gan darba dienu skaits, gan darba stundu skaits nedēļā ir atšķirīgs. Kā šādām personām rēķināt atvaļinājuma naudu vai kompensāciju par neizmantoto atvaļinājumu? Atbildi sagatavoja Maija Grebenko, žurnāla BILANCE galvenā redaktore Veicot aprēķinus, kuros tiek izmantoti vidējie lielumi, Darba likums prasa tos noteikt pēdējo sešu mēnešu periodā. Normālais un faktiski nostrādātāis laiks, kā arī atlīdzība ir parādīta tabulā. Stundas vidējā izpeļņa = 2760/552 = 5 eiro/stundā. Dienas vidējā izpeļņa = 2760/92 = 30 eiro/dienā. Tajās dienās, kad darbinieks faktiski strādāja, tam tika maksāts 5 eiro stundā, un viņa dienas vidējā izpeļņa tiešām bijusi 30 eiro. Diemžēl šos vidējos rādītājus nav iespējams izmantot, aprēķinot atvaļinājuma naudu, jo nav saprotams, cik darbiniekam būtu bijis jāstrādā dienu vai stundu atvaļinājuma periodā (tie vienmēr bijuši dažādi atkarībā no darba apstākļiem). Loģiski būtu pieņemt, ka darbinieka atvaļinājumu apmaksātu tādā pašā proporcijā, kā viņš bija noslogots strādājot: 92...
Kā pārbaudīt, vai saliktais konts izveidots pareizi?
Kā pārbaudīt, vai saliktais konts izveidots pareizi?
Kontu plāns klasiski sastāv no iedalījuma bilances kontos un operāciju kontos. Salikto kontu korespondenci izmanto tad, ja saimniecisko darījumu iegrāmatošanai izmanto trīs vai vairāk kontus (parasti vismaz trīs konti jāizmanto tad, kad uzņēmums kļūst par PVN maksātāju). Grāmatveži bieži uzdodot jautājumu - kā pārbaudīt, ka saliktais konts ir izveidots pareizi? Biznesa augstskolas "Turība" Finanšu un grāmatvedības programmu direktore Anna Medne iesaka šādā situācijā zīmēt T veida kontus (T veida konts ir T veida tabula, kurā reģistrē uzņēmuma saimnieciskos darījumus, labajā pusē ierakstot kredīta apgrozījumu, bet kreisajā debeta apgrozījumu, augšpusē - sākuma atlikumu, apakšā - beigu atlikumu) jeb tā sauktās "lidmašīnas". "Tiklīdz mēs izveidojam saliktu grāmatojumu, piemēram, ja mums ir četri konti, tad jāzīmē "lidmašīnas". "Lidmašīnas" neļauj kļūdīties! T veida konti ļoti precīzi parāda, vai attiecīgais grāmatojums ir vai nav iespējams," saka A. Medne. "Atceroties grāmatvedības teoriju - bilances kontiem ir stingri noteikta uzbūve, kurā pusē palielinājums, kurā - samazinājums. Tāpat ir arī...
Ar nākamo gadu plāno samazināt bezdarbnieku pabalstu apmēru un izmaksas ilgumu
Ar nākamo gadu plāno samazināt bezdarbnieku pabalstu apmēru un izmaksas ilgumu
No 2020.gada bezdarbnieka statusu plānots piešķirt un pabalstu izmaksāt astoņus kalendāra mēnešus līdzšinējo deviņu mēnešu vietā. To paredz Saeimā trešdien, 30.oktobrī, konceptuāli atbalstītie grozījumi likumā “Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam”, kas iekļauti nākamā gada valsts budžeta likumprojektu paketē. Plānots, ka pirmos divus mēnešus pabalstu izmaksās pilnā apmērā, par trešo mēnesi pabalsts būs 75 procenti no pilnā apmēra, par piekto un sesto mēnesi izmaksās 50 procentus, bet par septīto un astoto mēnesi tas būs 45 procentu apmērā no piešķirtā pabalsta. Patlaban bezdarbnieka pabalsta izmaksas ilgums ir deviņi mēneši 12 mēnešu periodā no pabalsta piešķiršanas dienas. Pirmos trīs mēnešus personai pabalstu izmaksā pilnā apmērā, nākamos trīs mēnešus 75 procentu, bet pēdējos trīs mēnešus 50 procentu apmērā no piešķirtā bezdarbnieka pabalsta. Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras dati liecina, ka vidējais bezdarbnieka pabalsta saņemšanas ilgums patlaban ir 4,4 mēneši. Jauno kārtību paredzēts piemērot, lemjot par bezdarbnieka pabalsta piešķiršanu personām, kas bezdarbnieka statusu iegūs, sākot no 2020.gada 1.janvāra. Saeima...
Jauns E-semināra videoieraksts par komandējumu un darba braucienu izdevumu atlīdzināšanu
Jauns E-semināra videoieraksts par komandējumu un darba braucienu izdevumu atlīdzināšanu
Ar jaunu E-semināra "Komandējuma un darba brauciena izdevumu atlīdzināšana" ierakstu papildināts BILANCES AKADĒMIJAS semināru videoierakstu klāsts. Semināru vadīja Mg.sci.oec. MAIJA GREBENKO, praktiskās grāmatvedības speciāliste un konsultante, žurnāla Bilance galvenā redaktore, Bilances bibliotēka sērijā izdotās grāmatas "Darba likums un grāmatvedība" autore. Semināra ieraksts veikts 2019. gada 23. oktobrī, tas sastāv no 4 daļām ar kopējo garumu ~220 min. Par semināra programmu un iespēju skatīties E-semināru jebkurā laikā savā datorā vairāk uzziniet šeit. Šeit Jūs varat noskatīties demonstrācijas ierakstu.
Kāda ir vidējās svērtās kapitāla cenas nozīme uzņēmumā, un kādēļ ir lietderīgi to zināt?
Kāda ir vidējās svērtās kapitāla cenas nozīme uzņēmumā, un kādēļ ir lietderīgi to zināt?
Kapitāls uzņēmumā parasti ir jāsaista ar tā cenu. Ja kapitālu var klasificēt kā pašu kapitālu un aizņemto kapitālu, tad kā vienam, tā otram var noteikt cenu. Kas ir kapitāla cena (the cost of capital)? Var aprēķināt cenu: 1) aizņemtajam kapitālam (aizņemtā kapitāla cena); 2) pašu kapitālam (pašu kapitāla cena). Kapitāla cenas un vidējās svērtā kapitāla cenas (Weighted Average Cost of Capital, WACC) aprēķināšanu pagājušā gadsimta vidū plaši aprakstīja amerikāņu profesori Franco Modigliani un Merton Miller. Savā laikā Modigliani un Millers publicēja virkni dokumentu, daudz apsprieda šos jautājumus. Mūsu dienās šī teorija ir plaši pielietota un populāra. Ir izstrādātas arī dažādas jaunas alternatīvas metodes kapitāla avotu (komponenšu) cenas aprēķināšanai. Kas ir kapitāla cena? Tā ir maksa par kapitālu, ko maksā kapitāla ņēmējs (uzņēmums, kurš piesaista kapitālu) kapitāla devējam (fiziskai vai juridiskai personai, kura dod šo kapitālu). Piemēram, kredīta procenti. Daļu no saistībām uzņēmumā ir iespējams saistīt ar tā cenu. Tā, piemēram, saistības, kuras...
Bankām papildināti noteikumi, kā veikt klientu kontu pārbaudes
Bankām papildināti noteikumi, kā veikt klientu kontu pārbaudes
Bankām un citām finanšu iestādēm precizētas vairākas prasības klientu kontu pārbaudei, skarot arī gadījumus, kad par kontu jāziņo nodokļu administrācijām. Piemēram, turpmāk bankām jāziņo būs arī par tiem juridisko personu kontiem, kuriem mainījušies kādi apstākļi, bet to turētājs neiesniedz jaunu informāciju, kas pamato, ka iepriekš iesniegtā informācija joprojām ir pareiza. To paredz valdības 29. oktobrī pieņemtie grozījumi Ministru kabineta 2016.gada 5.janvāra noteikumos Nr.20 "Kārtība, kādā finanšu iestāde izpilda finanšu kontu pienācīgas pārbaudes procedūras un sniedz Valsts ieņēmumu dienestam informāciju par finanšu kontiem". Grozījumi noteikumos precizē, kādos gadījumos finanšu iestāde nedrīkst paļauties uz klienta sniegtajām ziņām (apliecinājumu vai dokumentāriem pierādījumiem), ja ir aizdomas, ka tās varētu būt nepatiesas. Proti, uz klienta sniegto apliecinājumu nevar paļauties gadījumā, ja: šis apliecinājums nav pilnīgs attiecībā uz tajā norādīto informāciju (nesniedz visu nepieciešamo informāciju) apliecinājumā ir informācija, kas nonāk pretrunā ar citu klienta sniegto informāciju finanšu iestādei ir informācija par citu klienta kontu, kas ir pretrunā ar...
Jauni pienākumi patērētāju kreditētājiem - jāizvērtē piesaistītais kapitāls
Jauni pienākumi patērētāju kreditētājiem - jāizvērtē piesaistītais kapitāls
Ministru kabineta sēdē 29. oktobrī apstiprināti grozījumi Ministru kabineta 2011. gada 29. marta noteikumos Nr.245 “Noteikumi par speciālo atļauju (licenci) patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniegšanai”, lai pilnveidotu Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) uzraudzības funkciju un nodrošinātu, ka, sniedzot patērētāju kreditēšanas pakalpojumu, tiek novērsta noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācija, kā arī terorisma un proliferācijas finansēšana. Līdz ar grozījumiem MK noteikumos noteikts, ka turpmāk, lai saņemtu speciālo atļauju (licenci) patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniegšanai, kapitālsabiedrībai būs jāizstrādā kārtība, kādā tā izvērtē piesaistītā finansējuma atbilstību Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas (NILLTPF) novēršanas prasībām un piesaistītā finansējuma tiesisko izcelsmi. Šāda prasība komersantam uzliek pienākumu pārbaudīt ne tikai klientus, bet arī savus sadarbības partnerus. Ja kapitālsabiedrība nespēs pierādīt, ka līdzekļiem ir tiesiska izcelsme, licenci saņemt nevarēs. Turklāt, komersantam divas reizes gadā būs jāsniedz PTAC informācija par piesaistītā finansējuma (līdzekļu) apmēru un tiesisko izcelsmi, kā arī informāciju par atpakaļ atgriezto finansējumu iepriekšējā pusgadā. PTAC veic uzraudzību arī...
Kā apmaksāt darbnespējas lapu, ja nelaimes gadījums noticis darbā?
Kā apmaksāt darbnespējas lapu, ja nelaimes gadījums noticis darbā?
Jautājums: Vai A darbnespējas lapa tiek apmaksāta citādi, ja nelaimes gadījums noticis darbā? Atbildi sagatavoja Maija Grebenko, žurnāla BILANCE galvenā redaktore Ja notiek nelaimes gadījums darbā, A lapas apmaksu regulē likuma «Par obligāto sociālo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām» normas (7. panta 1. daļas 5) punkts: Darba devēja pienākumi: 5) izmaksāt no saviem līdzekļiem apdrošinātajai personai, kas cietusi nelaimes gadījumā darbā, slimības naudu par pirmajām 10 kalendāra dienām ne mazāk kā 80 procentu apmērā no mēneša vidējās izpeļņas. Šāds formulējums pastāv no likuma pieņemšanas brīža, un tā «īpatnība» saistīta ar to, ka darba devējam jāapmaksā dienas (turklāt — kalendāra), bet vispirms jānosaka mēneša vidējā izpeļņa, kaut gan Darba likumā parasti aprēķini tiek skaidroti otrādi (no dienas vidējās (turklāt — darba dienas) tiek noteikta mēneša izpeļņas summa). Likumā nav minēts algoritms, kā no mēneša vidējās izpeļņas pāriet uz dažu dienu (kalendāra!) apmaksu. Kā to var izdarīt? Piedāvāju variantu, kuru var...