JAUNUMI

Valdība otrdien, 5. martā, akceptēja likumprojektu- grozījumus likumā Par akcīzes nodokli, kas paredz, ka turpmāk ar akcīzes nodokli apliks arī dabasgāzi, kuru izmanto lauksaimniecībā izmantojamās zemes segto platību (siltumnīcu) siltumapgādei un rūpniecisko mājputnu novietņu (kūts) un inkubatoru siltumapgādei. Līdz šim dabasgāze, kas izmantota šādiem mērķiem, no akcīzes nodokļa bijusi atbrīvota, taču ievērojot Eiropas Komisijas 2014.gada 17.jūnija Regulas Nr.651/2014/ES tiešu piemērošanu, nodokli tomēr nepieciešams uzlikt. Akcīzes nodoklis šādiem mērķiem izmantotai dabasgāzei tiks piemērots minimālajā apmērā - 0,55 euro par 1 MWh. Tāpat likumprojekts paredz saglabāt pilnīgu atbrīvojumu no akcīzes nodokļa tādai dīzeļdegvielai, ko izmanto zvejniecībā (piemēram, piekrastes ūdeņos), izņemot zveju iekšējos ūdeņos. Pērkot dīzeļdegvielu zvejai piekrastes ūdeņos, sākotnēji tai var būt piemērota akcīzes nodokļa likme, taču arī šo nodokli būs iespējams atgūt, pieprasot valstij atmaksu. Kārtību, kādā atmaksās akcīzes nodokli par dīzeļdegvielu, kura izmantota kuģos zvejniecībai piekrastes ūdeņos, noteiks Ministru kabineta noteikumos. Likumprojekts vēl jāskata Saeimā.

Otrdien, 5. martā, Ministru kabineta (MK) sēdē apstiprināts likumprojekts par valsts budžetu 2019. gadam. 2019. gada valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi plānoti 9,2 miljardu, bet izdevumi 9,4 miljardu eiro apmērā. Pamatbudžetā plānotie ieņēmumi veido 6,4 miljardus, bet izdevumi 6,8 miljardus eiro. Savukārt speciālajā budžetā ieņēmumi plānoti 3 miljardu eiro, bet izdevumi 2,8 miljardu eiro apmērā. 2019. gada vispārējās valdības budžeta deficīts plānots 0,5% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP). Savukārt IKP pieaugums 2019. gadā prognozēts 3% apmērā. Pērn, organizējot diskusijas ar nozaru ministrijām, tika turpināta valsts budžeta izdevumu pārskatīšana. Tās rezultātā ministrijas sagatavoja priekšlikumus, rodot finanšu resursus savas nozares neatliekamo pasākumu finansēšanai. Īpaši uzmanība tika pievērsta efektīvai valsts nekustamo īpašumu izmantošanai un IKT jomas optimizācijai, kā arī līdzšinēji piešķirtā finansējuma pārskatīšanai, analizējot tā aktualitāti un sasniegto rezultātu. Kopējie izdevumu pārskatīšanas rezultāti 2019. gadā ir 51,3 miljoni eiro, no kuriem finansējums 7,6 miljonu eiro apmērā ir novirzīts kopējās fiskālās telpas uzlabošanai, savukārt 43,7 miljoni eiro...

Darbs pie pārejas uz elektronisku dokumentu apriti kriminālprocesā un administratīvajā procesā veiksmīgi rit uz priekšu, un, lai 2021.gadā e-lietu varētu uzsākt, visas iesaistītās puses aicinātas aktīvi strādāt pie nepieciešamajām izmaiņām attiecīgajos likumos un tos operatīvi virzīt izskatīšanai Saeimā. To otrdien, 5.martā, kopsēdē ar Saeimas Juridiskās komisijas Krimināltiesību politikas apakškomisijas deputātiem sacīja Tiesu politikas apakškomisijas priekšsēdētāja Inese Lībiņa-Egnere. Apakškomisiju deputāti sēdē iepazinās ar e-lietas ieviešanas gaitu. “Tieši pirms četriem gadiem Saeimā konceptuāli atbalstījām ieceri pāriet uz elektronisku dokumentu apriti kriminālprocesā un administratīvajā procesā, lai varētu digitalizēt lietu izmeklēšanas un tiesvedības dokumentus. Un šodien varam secināt, ka, neskatoties uz progresu, kad jau tiek uzsākta programmatūras izstrāde, vēl ir virkne specifisku un detalizētu jautājumu, tostarp saistībā ar elektronisku liecību fiksēšanu, dokumentu parakstīšanu un papīra dokumentu pārvēršanu digitālā formātā,” sacīja I.Lībiņa-Egnere. Krimināltiesību apakškomisijas priekšsēdētājs Andrejs Judins aicināja iesaistītās institūcijas apzināt, kādas izmaiņas regulējumā sistēmas ieviešanai vēl būtu vajadzīgas, un laikus nākt uz Saeimu ar sagatavotiem likumprojektiem,...

Inguna Leibus, Latvijas Lauksaimniecības universitātes Finanšu un grāmatvedības institūta profesore, vadošā pētniece žurnāla "Bilance" konferencē skaidroja, kādas izmaiņas gada ienākumu deklarācijas aizpildīšanā skar lauksaimniekus. Viens no I. Leibus minētajiem aspektiem - lai gan subsīdijas aizvien ir neapliekams ienākums, tās tomēr ņem vērā, rēķinot pašnodarbinātajam noteikto saimnieciskās darbības izdevumu ierobežojumu, kas nedrīkst pārsniegt 80% no ieņēmumiem (subsīdijas tiek iekļautas šajos ieņēmumos). Sarežģītāk kļuvis tas, ka iepriekšējo divu izdevumu uzskaitei paredzēto aiļu vietā tagad ir četras ailes - izdevumi ir jāsadala atbilstoši tam, vai tie iekļaujami pilnā apmērā vai ierobežotā apmērā. Sīkāk - I. Leibus video fragmentā: 

Līdz 2019. gada 31. martam veicams kārtējais nekustamā īpašuma nodokļa maksājums. Saskaņā ar likumu „Par nekustamā īpašuma nodokli”, nekustamā īpašuma nodokļa maksājumi veicami vienu reizi ceturksnī ne vēlāk kā 31. martā, 15. maijā, 15. augustā un 15. novembrī - vienas ceturtdaļas apmērā no nodokļa gada summas vai arī reizi gadā - avansa veidā. Nomaksāt NĪN iespējams pašvaldības norēķinu punktos, bankā, internetbankā, portālā www.epakalpojumi.lv un www.latvija.lv. Veicot maksājumu internetbankā, būtiski ir pārliecināties, vai pārskaitījums adresēts pašvaldībai, kas izsūtījusi paziņojumu par NĪN nomaksu. Ja persona nav saņēmusi paziņojumu par nekustamā īpašuma nodokļa nomaksu, lūgums vērsties savā pašvaldībā. Pārskaitījums veicams uz kādu no tiem pašvaldības kontiem, kas norādīti sagatavotajā maksāšanas paziņojumā. Droši un ērti NĪN ir nomaksāt portālā www.epakalpojumi.lv vai www.latvija.lv. Abos portālos pieejami pašvaldību banku konti NĪN samaksai, kā arī nodokļa maksātājam automātiski uzrādās visa nepieciešamā informācija maksājuma veikšanai. Portālā www.epakalpojumi.lv iespējams veikt nomaksu arī par citas fiziskas vai juridiskas personas īpašumiem. Lietotāju ērtībām...

Tuvākajās dienās žurnāla BILANCE redakcija tiksies ar Valsts ieņēmumu dienesta (VID) jauno ģenerāldirektori IEVU JAUNZEMI, lai uzzinātu, kādu VID vadītāja vēlas redzēt sadarbību ar VID ciešākajiem partneriem - grāmatvežiem, kuri ikdienā kārto uzņēmumu un iestāžu grāmatvedību un aprēķina valstij pienākošos nodokļus. Izdevniecības klientiem un žurnālu lasītājiem ir iespēja sagatavot jautājumus un ierosinājumus nodokļu administrācijas vadītājai! Aicinām jautājumus sūtīt uz e-pastu: [email protected] vai arī ierakstīt komentāros pie šī paziņojuma.

2018. gadā mēneša vidējā bruto darba samaksa valstī par pilnas slodzes darbu bija 1004 eiro, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Salīdzinot ar 2017. gadu, vidējā alga palielinājās par 78 eiro jeb 8,4 %, un tā pieauga visās jomās. Vidējā neto darba samaksa (aprēķināta, izmantojot darba vietā piemērojamos darba nodokļus) bija 742 eiro jeb 73,9 % no bruto algas. Gada laikā tā pieauga par 9,9 %, uzrādot par 1,5 procentpunktiem straujāku pieauguma tempu nekā atalgojums pirms nodokļu nomaksas. Neto darba samaksas reālais pieaugums, ņemot vērā patēriņa cenu kāpumu 2018. gadā par 2,5 %, bija 7,2 %. Darba samaksas mediāna bija 774 eiro Bruto darba samaksas mediāna 2018. gadā bija 774 eiro un, salīdzinot ar 2017. gadu (707 eiro), tā pieauga par 9,5 %. Darba samaksas mediāna pēc darba nodokļu nomaksas (neto) 2018. gadā bija 573 eiro un gada laikā tā pieauga par 11,0 %. Mediānas rādītāji tika aprēķināti, izmantojot pieejamo informāciju no...

Tiesu izpildītāju dienās 6. un 7. martā iedzīvotājiem būs iespēja saņemt bezmaksas juridiskās konsultācijas par parādnieka un piedzinēja tiesībām un pienākumiem. Konsultācijas klātienē varēs saņemt visu tiesu izpildītāju birojos visā Latvijā, biroju darba laikā. Tāpat konsultācijas minētajā laikā varēs saņemt pa tālruni, zvanot uz zvērinātu tiesu izpildītāju birojiem. Iedzīvotājus aicina bezmaksas juridiskajām konsultācijām pie viņus interesējošā tiesu izpildītāja pieteikties jau laikus. Visu tiesu izpildītāju biroju adrešu un tālruņu saraksts pieejams Zvērinātu tiesu izpildītāju interneta mājaslapas www.lzti.lv sadaļā – Zvērināti tiesu izpildītāji: http://www.lzti.lv/zverinati-tiesu-izpilditaji. “Līdz tiesu izpildītājiem parasti nonāk lietas pēc tiesas pieņemtā lēmuma – tās visbiežāk ir visgrūtākās un bieži vien visbezcerīgākās lietas, kad labprātīgās izpildes risinājumi izsmelti. No pieredzes varam teikt, ka, lietai nonākot pie tiesu izpildītāja, iesaistītajām personām ir ļoti daudz jautājumu. Vislielākās problēmas rodas gadījumos, ja puses izvairās kontaktēties ar tiesu izpildītāju un neseko līdzi tiesu izpildītāju ieteikumiem. Ja parādnieks un aizskartā puse izrāda ieinteresētību un aktīvi komunicē ar tiesu...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) sagatavojis pārskatu par normatīvajiem aktiem nodokļu administrēšanā 2019. gada februārī. Normatīvā akta nosaukums Komentārs/skaidrojums Pieņemšanas datums Spēkā stāšanās datums Grozījums likumā “Par skaidras naudas deklarēšanu uz valsts robežas” Grozījumi veikti 4. pantā, nosakot ārvalstu valūtas pārrēķinam piemērojamo kursu: deklarējamo skaidro naudu pārrēķina euro, piemērojot Eiropas Centrālās bankas katra mēneša priekšpēdējā trešdienā publicēto euro atsauces kursu. Eiropas Centrālās bankas katra mēneša priekšpēdējā trešdienā publicēto euro atsauces kursu VID publisko savā tīmekļvietnē. Ja minētajā dienā valūtas maiņas kurss netiek publicēts, piemēro jaunāko publicēto valūtas maiņas kursu. ja attiecībā uz konkrēto ārvalstu valūtu nav Eiropas Centrālās bankas publicētā euro atsauces kursa, izmanto pasaules finanšu tirgus atzīta finanšu informācijas sniedzēja periodiskajā izdevumā vai tā tīmekļvietnē publicēto jaunāko valūtas tirgus kursu attiecībā pret euro. Šo noteikto valūtas maiņas kursu piemēro visu nākamo mēnesi, sākot no tā pirmās dienas. 14.02.2019. 13.03.2019. Ministru kabineta 2019. gada 12. februāra noteikumi Nr. 72 “Noteikumi par akcīzes nodokļa...

Īstenojot jauno nodokļu reformu, iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) piemērošana un neapliekamā minimuma aprēķināšanas un piemērošanas kārtība kļuvusi sarežģītāka un nedraudzīgāka nodokļu maksātājiem. Šī sistēma potenciāli paredz situācijas, kurās nodokļu maksātājs, pat godprātīgi maksājot nodokļus, var kļūt par nodokļu parādnieku, secināts pētījumā "Nodokļu reforma neapliekamā minimuma, atvieglojumu un attaisnoto izdevumu piemērošanas problēmu, efektivitātes un risinājumu izvērtējumā", kuru pēc Tiesībsarga biroja pasūtījuma veikuši zinātnieki no Latvijas Universitātes Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes. Pētījuma uzdevumi bija analizēt IIN teorētiskajā skatījumā; veikt IIN piemērošanas analīzi Eiropas Savienības dalībvalstīs; veikt neapliekamā minimuma, atvieglojumu un attaisnoto izdevumu piemērošanas analīzi; izvērtēt nodokļu administrēšanu; izdarīt secinājumus par IIN piemērošanas attīstību; izstrādāt neapliekamā minimuma, atvieglojumu un attaisnoto izdevumu piemērošanas un piemērošanas pilnveides rekomendācijas. Pētījumu var lasīt: 1. sējums, 2019 2. sējums, 2019 Pētījuma kopsavilkums, 2019 Kā norāda tiesībsargs Juris Jansons, pie jaunās nodokļu reformas problēmām ir atzīmējami vēl divi būtiski jautājumi saistībā ar attaisnotajiem izdevumiem. Pirmkārt, daļai sabiedrības faktiski nav tiesību...

Ja iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) maksātājs neiesniedz Gada ienākumu deklarāciju (GID) situācijā, kad gada diferencētais neapliekamais minimums (NM) būs izrādījies mazāks, nekā Valsts ieņēmumu dienesta (VID) aprēķinātais un piemērotais prognozētais mēneša NM, tad pastāv risks, ka IIN maksātājs var tikt administratīvi sodīts, norādīts Tiesībsarga biroja sadarbībā ar Latvijas Universitāti veiktajā pētījumā. Saskaņā ar pētījumā iegūtajiem datiem maksimālais parāds, kas var veidoties 2018.gadā IIN maksātājam saistībā ar gada diferencētā NM piemērošanu, ir 480 eiro. Saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 159.8 pantu, par nodokļu deklarācijas iesniegšanu, pārkāpjot nodokļu normatīvajos aktos noteikto iesniegšanas termiņu: līdz 15 kalendāra dienām -uzliek naudas sodu fiziskajām un juridiskajām personām līdz 70 eiro. no 16 līdz 30 kalendāra dienām, -uzliek naudas sodu fiziskajām un juridiskajām personām no 71 līdz 280 eiro. vairāk par 30 kalendāra dienām, -uzliek naudas sodu fiziskajām un juridiskajām personām no 281 līdz 700 eiro. Ja IIN maksātājam sakarā ar gada diferencētā NM un VID aprēķinātā...

Saeima 28.februārī trešajā lasījumā atbalstīja jaunu Komercnoslēpuma aizsardzības likumu un saistītos grozījumus Civilprocesa likumā. Likuma mērķis ir nodrošināt efektīvu komercnoslēpuma aizsardzību, it īpaši pret tā nelikumīgu iegūšanu, izmantošanu vai izpaušanu. Tas izstrādāts, lai pārņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu par zinātības un darījumdarbības neizpaužamas informācijas (komercnoslēpumu) aizsardzību pret nelikumīgu iegūšanu, izmantošanu un izpaušanu paredzētās prasības. Likumā definēts, ka komercnoslēpums ir neizpaužama saimnieciska rakstura informācija, tehnoloģiskās zināšanas un zinātniska vai cita rakstura informācija, kas atbilst visām šādām pazīmēm – tā ir slepena, jo nav vispārzināma vai pieejama personām, kuras parasti izmanto šādu informāciju, tai ir faktiska vai potenciāla komerciālā vērtība, kā arī komercnoslēpuma turētājs ir veicis atbilstošus tās slepenības saglabāšanas pasākumus. Komercnoslēpuma objekts var būt gan tāda tehniska informācija kā skices, dizaini, prototipi, ražošana procesi, izgudrojumi, gan zinātība – tehniskas, komerciālas, organizatoriskas zināšanas, piemēram, formulas vai receptes –, gan arī komerciāla informācija, piemēram, klientu un piegādātāju saraksti, biznesa modeļi un stratēģija, cenu veidošanas...

Advokatūras dienās, kas šogad noritēs jau desmito gadu, tiek rīkotas no 11. līdz 15. martam. To laikā iedzīvotāji varēs saņemt advokātu bezmaksas juridiskās konsultācijas visā Latvijā. Advokatūras dienās šogad īpaši uzmanība veltīta jautājumiem, kas saistīti ar nekustamo īpašumu, ar uzsvaru uz kopīpašumu, taču konsultācijas būs iespējams saņemt arī citās jomās. Latvijas Zvērinātu advokātu kolēģija mājaslapā www.advokatura.lv ir publiskojusi sarakstu ar Advokatūras dienu konsultāciju sniedzējiem un aicina iedzīvotājus pieteikties jau tagad. Šogad bezmaksas konsultācijas sniegs aptuveni 100 zvērināti advokāti un viņu palīgi. Visvairāk zvērinātu advokātu būs Rīgā, kā arī bezmaksas konsultācijas būs nodrošinātas citās pilsētās, piemēram, Jelgavā, Liepājā, Tukumā, Jēkabpilī un citviet. Bezmaksas konsultācijām īpaši aicināti pieteikties tie iedzīvotāji, kam līdz šim nav bijusi iespēja saņemt advokātu juridisko palīdzību samaksas vai citu ierobežojumu dēļ. Kā pieteikties Advokatūras dienu konsultācijai? Mājaslapas www.advokatura.lv sadaļā “Bezmaksas juridiskā palīdzība – 11. līdz 15. marts” ir pieejams saraksts ar to advokātu kontaktinformāciju, kuri Advokatūras dienās sniedz bezmaksas juridiskās...

Saskaņā ar Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumu, kas stājās spēkā 2016. gada 1. martā, Ārlietu ministrija ir koordinējošā iestāde saziņā par sankciju noteikšanu, ieviešanu un izņēmumu piemērošanu Latvijā. Tās uzdevumos ietilpst informēt gan starptautiskās organizācijas, gan Latvijas un ārvalstu kompetentās institūcijas. Ministrija arī rīko dažādus seminārus, kuros skaidro sankciju jēgu un būtību. Uz sarunu par to, kas uzņēmējiem būtu jāzina sankciju sakarā, aicinājām Elīzu Grīsli, Ārlietu ministrijas Juridiskā departamenta Starptautisko tiesību nodaļas eksperti. Viņa ir ieguvusi maģistra grādu starptautiskajās publiskajās tiesībās Leidenes Universitātē Nīderlandē un patlaban strādā ar sankciju jautājumiem, informējot par tiem valsts institūciju, banku un finanšu nozares pārstāvjus, kā arī uzņēmējus. Kā līdz šim saistībā ar sankciju ievērošanu ir veidojusies ministrijas sadarbība ar uzņēmējiem? Ārlietu ministrijas pārstāvji regulāri tiekas ar Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru, arī dažādu nozaru asociācijām, un ar to starpniecību esam aicinājuši uzņēmējus uz ministrijas rīkotajiem semināriem. Tāpat uzturam sakarus caur mūsu...

Daudziem nodokļu maksātājiem radies jautājums, vai tad, ja gada ienākumu deklarācijas iesniegšana nav obligāta, taču ir vēlme atgūt iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) par attaisnotajiem izdevumiem, arī jāiesniedz deklarāciju par pagājušo gadu līdz noteiktajam termiņam - 1. jūnijam? Tāpat radušās neskaidrības, kas notiks ar iespēju iesniegt deklarēācijas par iepriekšējiem trim gadiem, kā tas bija iepriekš? Valsts ieņēmumu dienests (VID) paskaidro, ka iedzīvotāji, kuriem gada ienākumu deklarācijas iesniegšana nav obligāta, deklarāciju par pagājušo gadu var iesniegt jebkurā laikā līdz pat 2022. gada 16. jūnijam, sākot ar šī gada 1. martu. Taču gadījumos, kad saistībā ar progresīvās nodokļa likmes vai diferencētā neapliekamā minimuma piemērošanu radusies nodokļa starpība, kas jāpiemaksā valsts budžetā, deklarācija jāiesniedz obligāti līdz šī gada 3. jūnijam. Savukārt, ja kopējie gada ienākumi pārsniedz 55 000 euro, – līdz 1. jūlijam. Brīvprātīgi gada ienākumu deklarāciju var iesniegt trīs gadu laikā. Tātad šogad to var iesniegt ne tikai par 2018. gadu, bet arī par 2016....