JAUNUMI

Saeima 11.oktobrī, galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Valsts fondēto pensiju likumā, kas paredz iespēju iedzīvotājiem mantot otrajā pensiju līmenī uzkrāto kapitālu. Fondēto pensiju shēmas dalībnieks varēs izvēlēties, kā tiks izmantots viņa uzkrātais kapitāls 2.pensiju līmenī gadījumā, ja persona nomirs pirms vecuma pensijas sasniegšanas. Paredzēts, ka fondēto pensiju shēmas dalībnieks savu uzkrāto kapitālu viņa nāves gadījumā varēs atstāt mantojumā Civillikumā noteiktajā kārtībā vai arī pieskaitīt citas personas pensiju kapitālam. Ja shēmas dalībnieks izvēli nebūs izdarījis, tad uzkrājumu ieskaitīs valsts pensiju speciālajā budžetā un ņems vērā, aprēķinot apgādnieka zaudējuma pensiju. Pensiju shēmas dalībnieks savu izvēli varēs mainīt neierobežotu reižu skaitu, jo, mainoties pensiju shēmas uzkrājuma apmēram vai ģimenes stāvoklim, dažādos dzīves posmos katra no iespējām varētu būt izdevīgāka. Tas pensiju shēmas dalībniekam sniegtu papildu motivāciju regulāri interesēties par saviem pensiju uzkrājumiem un veikto sociālo iemaksu apmēru, tādējādi arī sekmējot ēnu ekonomikas mazināšanos, grozījumu izskatīšanas gaitā par likumprojekta virzību atbildīgajā Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā iepriekš...

Saeima 11.oktobrī gala lasījumā pieņēma Trauksmes celšanas likumu. Šis likums ir alternatīva iepriekš Saeimā skatītajam Trauksmes cēlāju aizsardzības likumam. Lai varētu likumu izstrādāt kvalitatīvu, notika dažādas sarunas, dažādas diskusijas, un pagājušā gada oktobrī Saeimā tika noorganizēta starptautiska konference par trauksmes celšanas veicināšanu un trauksmes cēlēju aizsardzību. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas izstrādātais likums pieņemts, lai sabiedrības vai tās daļas interesēs veicinātu trauksmes celšanu par pārkāpumiem un nodrošinātu trauksmes celšanas mehānismu izveidi un darbību, kā arī pienācīgu trauksmes cēlēju aizsardzību. Tiesības celt trauksmi ir fiziskajai personai, ja attiecīgā informācija par pārkāpumiem vai apdraudējumu gūta saistībā ar darba pienākumu veikšanu un persona to uzskata par patiesu. Likums nosaka, ka trauksmi varēs celt par korupciju, krāpšanu, amatpersonu bezdarbību, nolaidību vai ļaunprātīgu dienesta stāvokļa izmantošanu, izvairīšanos no nodokļu nomaksas, valsts naudas un mantas izšķērdēšanu, sabiedrības veselības, būvniecības, vides, pārtikas, darba drošības, sabiedriskās kārtības apdraudējumu, kā arī cilvēktiesību pārkāpumiem, pārkāpumiem publisko iepirkumu jomā, finanšu un kapitāla tirgus...

Saeima 11. oktobrī galīgajā lasījumā atbalstīja Tieslietu ministrijas virzītos savstarpēji saistītos grozījumus Zemesgrāmatu likumā, Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā, likumā "Par nekustamā īpašuma ierakstīšanu zemesgrāmatās" un likumā "Par valsts un pašvaldību zemes īpašuma tiesībām un to nostiprināšanu zemesgrāmatās’’. Grozījumi veikti ar mērķi vienkāršot nekustamā īpašuma reģistrācijas procedūras un mazināt administratīvo slogu. Ar grozījumiem plānots nodalīt zemesgrāmatu nodaļu (ZGN) un Valsts zemes dienesta (VZD) kompetences un paplašināt to procedūru klāstu, kuras iespējams nodrošināt, pilnveidojot VZD un ZGN sadarbības procesus, samazināt institūciju apmeklējumu skaitu, kā arī novērst informācijas sistēmu datu nesakritības. Lai nodrošinātu abu informācijas sistēmu datu aktualitāti un savstarpējo atbilstību, grozījumi paredz paplašināt no Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmas (NĪVKIS) tiešsaistes datu pārraides režīmā nododamo datu apjomu Valsts vienotās datorizētās zemesgrāmatām (VVDZ). Papildus grozījumi ietver kompetenču sadalījumu, nosakot gadījumus, kad nostiprinājuma lūgums ZGN vienlaikus uzskatāms par iesniegumu VZD kadastra objekta vai kadastra datu reģistrācijai vai aktualizācijai NĪVKIS. Tiks mainīts regulējums arī attiecībā...

12.Saeimas deputāti 11.oktobrī sanāk uz kārtējo plenārsēdi, lai izskatītu darba kārtībā esošos 55 jautājumus. Galīgajā lasījumā deputāti lems par grozījumiem Valsts fondēto pensiju likumā, kas paredz iespēju iedzīvotājiem mantot otrajā pensiju līmenī uzkrāto kapitālu. Trešajā lasījumā deputāti vērtēs jaunā Trauksmes celšanas likuma projektu, kura mērķis ir nodrošināt trauksmes celšanas mehānismu izveidi un darbību, kā arī pienācīgu trauksmes cēlēju aizsardzību. Lai pilnveidotu tiesisko regulējumu aviācijas jomā, trešajā lasījumā Saeima skatīs grozījumus likumā “Par aviāciju”. To mērķis ir nostiprināt vienādas procedūras attiecībā gan uz Latvijas, gan ārvalstu militārajiem gaisa kuģiem. Izskatīšanai trešajā lasījumā sagatavoti arī grozījumi likumā “Par policiju”, kas nosaka pašvaldībām tiesības izveidot kopīgu policiju. Tāpat ar likumprojektu paredzēts precizēt pašvaldības un ostas policijas pienākumus un kārtību, kādā amatā apstiprināms pašvaldības policijas priekšnieks un viņa vietnieks. Otrajā lasījumā deputāti vērtēs likumprojektu, kas paredz aizliegt valsts vai pašvaldības institūcijai vai kapitālsabiedrībai kā darba devējam pieprasīt tādu valodu zināšanas, kas nav Eiropas Savienības valodas. Vēl...

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija 10.oktobrī atbalstīja izskatīšanai pirmajā lasījumā Saeimā grozījumus Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas (OCTA) likumā. Izmaiņas rosinātas, lai novērstu praksē konstatētās nepilnības un ieviestu uzlabojumus ceļu satiksmes negadījumā cietušo personu, apdrošināšanas ņēmēju un autovadītāju interesēs. Likuma izmaiņas paredz, ka OCTA līgums stājas spēkā ne vēlāk kā trīs mēnešu laikā pēc apdrošināšanas līguma noslēgšanas. Tas nepieciešams, lai samazinātu tādu gadījumu skaitu, kad OCTA līgumi stājas spēkā pēc apdrošināšanas sabiedrības darbības apturēšanas. Patlaban nav noteikts, cik ilgā laikā pēc līguma noslēgšanas tam jāstājas spēkā. Ņemot vērā, ka spēkā esošais regulējums nenosaka, kam jāslēdz apdrošināšanas līgums, ja Latvijā no uzskaites noņemts un komersantam pārdošanai nodots transportlīdzeklis, kurš aprīkots ar tirdzniecības numura zīmēm, piedalās izmēģinājuma braucienos, turpmāk plānots, ka par OCTA līgumu atbildīgs būs transportlīdzekļa tirgotājs. Tādējādi transportlīdzekļa īpašniekam, kurš, piemēram, savu automašīnu būs nodevis pārdošanai, apdrošināšanas līgums automātiski zaudēs spēku un viņš varēs saņemt atpakaļ neizmantoto apdrošināšanas prēmijas...

Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas deputāti 10.oktobrī pirmajā lasījumā atbalstīja grozījumus Konkurences likumā. Tie paredz, ka tiešās pārvaldes un pastarpinātās pārvaldes iestādēm, kā arī kapitālsabiedrībām, kurās publiskai personai ir izšķiroša ietekme, savā darbībā jānodrošina godīga konkurence. Likuma izmaiņas attieksies uz valsts un pašvaldību kapitālsabiedrībām, kā arī valsts un pašvaldību iestādēm. Plānotie grozījumi paredz, ka tām aizliegts diskriminēt tirgus dalībnieks, radot atšķirīgus konkurences apstākļus. Savukārt Konkurences padomei plānots deleģēt uzdevumu uzraudzīt, kā attiecīgās iestādes un kapitālsabiedrības ievēro pienākumu nodrošināt brīvu un godīgu konkurenci. Esošais Konkurences likuma regulējums attiecas tikai uz gadījumiem, kad publiskas personas kapitālsabiedrība noslēdz aizliegtu vienošanos vai ļaunprātīgi izmanto savu dominējošo stāvokli, taču publisku personu kontrolētas kapitālsabiedrības var negatīvi ietekmēt konkurenci arī citos veidos, norādīts likumprojektā. Iecerētās izmaiņas ļaus Konkurences padomei novērst gadījumus, kad pašvaldības kapitālsabiedrība, piemēram, ierobežo sava konkurenta iespējas darīt patērētājiem zināmu informāciju par tā sniegto pakalpojumu un tādējādi to nepamatoti diskriminē, un nodrošina savam pakalpojumam...

SEB bankas šī gada septembrī veiktā Baltijas lielo kompāniju finanšu direktoru aptaujas dati liecina, ka lielākā daļa Baltijas lielo uzņēmumu nākotnē raugās ar optimismu. 52% Latvijas un Lietuvas lielo kompāniju finanšu direktoru ir pārliecināti, ka 2019. gads biznesam būs labvēlīgs, kamēr Igaunijā šāds viedoklis ir 51% aptaujāto finanšu ekspertu. Salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, Lietuvā optimistiski noskaņoto kompāniju īpatsvars gandrīz nav mainījies (54% 2017. gadā, šogad 52%), savukārt Igaunijā tas ir pieaudzis – no 42% līdz 51%, bet Latvijā, gluži otrādi, tas ir samazinājies no 61% līdz 52%. Vienlaikus 8% lielo uzņēmumu Latvijā, 11% Lietuvā un 16% Igaunijā ir nobažījušies, ka nākamie 12 mēneši biznesam būs nelabvēlīgi. Darbaspēka izmaksas sāk apdraudēt pelnītspēju Līdzīgi kā iepriekšējos gados, Latvijas un Lietuvas uzņēmumu finanšu direktori kā svarīgākos izaicinājumus min darbaspēku izmaksu pieaugumu (Latvijā 22%, Lietuvā 19%) un kvalificētu speciālistu pieejamību (Latvijā 22%, Lietuvā 18%). Savukārt Igaunijā, kur algas ir visaugstākās no trim Baltijas valstīm, priekšplānā ir...

Augstākās tiesas Judikatūras un zinātniski analītiskā nodaļa ir sagatavojusi apkopojumu “Naida runa un vārda brīvība (Tiesu prakse krimināllietās par Krimināllikuma 74.1, 78., 150.pantu). Apkopojumā izvērsti skatīts starptautiskais tiesiskais regulējums vārda brīvības aizsardzībai un Eiropas Cilvēktiesību tiesas prakse šajos jautājumos. Papildus tam norādīta arī Latvijas tiesu prakse naida runas krimināllietās, kurās taisītais spriedums ir stājies spēkā no 2012.gada oktobra līdz 2018.gada maijam. Vārda brīvības kā centrālās tēmas izvēle 2018.gada apkopojumam skaidrojama ar to, ka visas attiecīgajā periodā iztiesātās krimināllietas ir saistītas ar personu paustiem izteikumiem. Līdz ar to tiesību uz vārda brīvību aizsardzības standarta piemērošana Latvijas tiesu praksē ir aktuāls jautājums. Augstākās tiesas mājaslapā pieejams arī 2012.gada apkopojums „Tiesu prakse krimināllietās par nacionālā, etniskā un rasu naida izraisīšanu”. Tajā sniegts naida noziegumu un naida runas izvērsts, vispārīgs starptautisko tiesību aktu regulējuma un definīciju apskats. 2012.gada apkopojumā arī iztirzāts naida noziegumu un naida runas objekts, objektīvā puse, subjekts, subjektīvā puse Krimināllikuma izpratnē. Eiropas Cilvēktiesību...

Latvijas Republikas Tiesībsargs aicina iedzīvotājus līdz šī gada 21.oktobrim aizpildīt aptaujas anketu par informētību, zināšanām un attieksmi par diferencētā neapliekamā minimuma piemērošanu. Aptauja ir daļa no tiesībsarga ierosinātās pārbaudes lietas par nodokļu reformas neapliekamā minimuma, atvieglojumu un attaisnoto izdevumu piemērošanas problēmu, efektivitātes un risinājumu izvērtējuma. Nolūkā piesaistīt sabiedrības uzmanību nodokļu reformas plusiem un mīnusiem un meklēt risinājumus atsevišķu nodokļu jautājumu pilnveidošanā, tiesībsargs sadarbībā ar Latvijas Universitāti veic pētījumu “Nodokļu reforma neapliekamā minimuma, atvieglojumu un attaisnoto izdevumu piemērošanas problēmu, efektivitātes un risinājumu izvērtējumā”. Pētījuma ietvaros no 2018.gada 10. līdz 21.oktobrim tiek veikta iedzīvotāju aptauja, lai noskaidrotu cilvēku informētību, zināšanas un attieksmi par diferencētā neapliekamā minimuma piemērošanu. Izpētes gaitā tiks noskaidrots gan sabiedrības viedoklis (aptauja) par neapliekamā minimuma, atvieglojumu un attaisnoto izdevumu piemērošanu, gan sadarbībā ar Latvijas Universitātes ekspertiem analizēta reformas efektivitāte. Ar 2018.gadu Latvijā ieviesa jauno nodokļu reformu. Tā paredz izmaiņas, kas skar teju visus nodokļu maksātājus. Jau gada sākumā Tiesībsarga biroja redzeslokā...

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija 9. oktobrī otrajā lasījumā skatīja Čeku spēles likumprojektu, kuram tiek mainīts nosaukums uz uz Čeku loterijas likums. Jaunākajā likumprojekta versijā arī palielināti naudas balvu apmēri. Saeimas komisijas atbalstītajā redakcijā otrajam lasījumam vairs nav paredzētas nedēļas izlozes, bet paredzēts, ka mēneša izlozē var laimēt vienu naudas balvu 10 000 eiro vērtībā, trīs naudas balvas 5000 eiro vērtībā un 50 naudas balvas 100 eiro vērtībā. Iepriekš bija paredzēts, ka nedēļas izlozes laikā var laimēt 10 naudas balvu, katru 200 eiro vērtībā, savukārt mēneša izlozes laikā bija paredzēts laimēt vienu naudas balvu 3000 eiro vērtībā. Paredzēta arī jauna izloze - gada izloze, kurā tiks izlozēti katrai mēneša izlozei reģistrētie 10 čeki, kuri attiecīgajā mēneša izlozē nav laimējuši. Gada izlozē varēs laimēt vienu naudas balvu 20 000 eiro vērtībā, četras naudas balvas 10 000 eiro vērtībā un piecas naudas balvas 2000 eiro vērtībā. Tāpat likumprojekts paredz, ka Padziļinātās sadarbības programmas...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) vērš uzmanību, ka tām personām, kuru kopējie ienākumi no darījumiem ar kapitāla aktīviem šī gada 3. ceturksnī ir pārsnieguši 1000 eiro, līdz 2018. gada 15. oktobrim ir jādeklarē gūtie ienākumi no kapitāla pieauguma. 2018.gadā ienākumam no kapitāla pieauguma piemēro nodokļa likmi 20% apmērā. Deklarācijas veidlapa par ienākumu no kapitāla pieauguma pieejama VID tīmekļvietnes sadaļā “Nodokļi/Iedzīvotāju ienākuma nodoklis/Veidlapas un iesniegumi/Fiziskām personām”. To var iesniegt gan elektroniski, izmantojot VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmu, gan arī papīra formātā. Aprēķinātā nodokļa summa arī turpmāk būs jāiemaksā budžetā ne vēlāk kā 15 dienu laikā no likumā noteiktās deklarācijas par ienākumu no kapitāla pieauguma iesniegšanas dienas. Tādējādi par kapitāla pieaugumu 2018.gada 3.ceturksnī aprēķinātais nodoklis jāiemaksā valsts budžetā līdz 2018. gada 30. oktobrim. Kapitāla pieaugumu nosaka, no kapitāla aktīva atsavināšanas cenas atņemot iegādes vērtību un kapitāla aktīvā veikto ieguldījumu vērtību kapitāla aktīva turēšanas laikā. Kapitāla aktīvi ir: akcijas, kapitāla daļas, pajas,...

Ministru kabineta sēdē 9.oktobrī apstiprināts Veselības ministrijas sagatavotais noteikumu projekts "Higiēnas prasības skaistumkopšanas pakalpojumu sniegšanai", kas precizēs higiēnas prasības skaistumkopšanas pakalpojumu sniegšanai ar mērķi mazināt infekciju slimību izplatīšanās risku procedūru laikā. Kā norādīts jauno noteikumu projekta anotācijā, daudzu skaistumkopšanas procedūru, tai skaitā – manikīra un pedikīra, mikrodermabrāzijas, kosmētisko injekciju procedūru laikā var tikt traumēta āda, kas ir augsts riska faktors, lai lietojot nesterilus (arī nepietiekami vai nepareizi apstrādātus) instrumentus, notiktu inficēšanās ar cilvēka imūndeficīta vīrusu (turpmāk – HIV) vai vīrushepatītu B vai C (turpmāk HBV un HCV). Pēc Veselības inspekcijas kontroļu rezultātiem laika posmā no 2014.-2016. gadam vidēji 50 % plānveidā kontrolētajos skaistumkopšanas objektos tika konstatētas dažāda veida neatbilstības normatīvo aktu prasībām, savukārt vidēji 24 % skaistumkopšanas objektu tika konstatēti pārkāpumi tieši saistībā ar dezinfekcijas un sterilizācijas prasību ievērošanu Līdz ar noteikumu projekta apstiprināšanu apvienotas un precizētas esošās higiēnas prasības kosmētikas kabinetiem un frizētavām, kā arī noteikts zema, vidēja un augsta inficēšanas...

Rīgā ieviests jauns sociālais pabalsts, paplašināts iedzīvotāju loks pabalstu saņemšanai, kā arī palielināts pabalsts izglītības ieguvei. To paredz spēkā stājušies grozījumi Rīgas domes 2013. gada 15. janvāra saistošajos noteikumos Nr.202 “Par ģimenes vai atsevišķi dzīvojošas personas atzīšanu par trūcīgu vai maznodrošinātu un sociālajiem pabalstiem Rīgas pilsētas pašvaldībā”. Saistošajos noteikumos ir veiktas izmaiņas, ka tiesības saņemt dzīvokļa pabalstu ir ģimenei vai atsevišķi dzīvojošai personai, kuras ir deklarējušas pamata dzīvesvietu Rīgas pilsētas administratīvajā teritorijā, dzīvo atbilstoši iesniegumā norādītajai adresei un kuru vidējie ienākumi pēdējo trīs mēnešu laikā nepārsniedz 320 eiro (iepriekš – 284,57 eiro) mēnesī katram ģimenes loceklim vai atsevišķi dzīvojošai personai darbspējīgā vecumā, bet atsevišķi dzīvojošam vecuma vai invaliditātes pensijas vai valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta saņēmējam nepārsniedz 400 eiro (iepriekš – 355,72 eiro) mēnesī. Paaugstināti arī ienākumu kritēriji tiesībām saņemt pabalstu veselības aprūpei (no 192,09 uz 221 eiro un no 234,77 uz 270 eiro) un pabalstu izglītības ieguvei (no 35,57 uz 50 eiro)....

Iepirkumu uzraudzības birojs (IUB) informē, ka Saeima 20.septembra sēdē pieņēma grozījumus Publisko iepirkumu likumā (turpmāk – PIL), kas stāsies spēkā 2018.gada 18.oktobrī. Ar grozījumiem ir veikti vairāku normu papildinājumi un precizējumi. 1. Kandidātu un pretendentu izslēgšanas noteikumi: Ir papildināta PIL 9.panta devītā daļa, nosakot, ka ārvalstīs reģistrētam pretendentam pasūtītājs pieprasa iesniegt reģistrācijas valsti apliecinošu dokumentu. Arī PIL 42.panta devītā (prim) daļa papildināta, nosakot kārtību, kā pārbaudāma informācija attiecībā uz reģistrāciju ārzonā saskaņā ar PIL 42.panta pirmās daļas 13.punktu, ja Ministru kabineta noteiktajā informācijas sistēmā dati nav pieejami, proti, no kandidāta vai pretendenta pieprasāms apliecinājums. Savukārt attiecībā uz ārvalstīs reģistrētu kandidātu vai pretendentu pasūtītājs pieprasa iesniegt reģistrācijas valsti apliecinošu dokumentu. Tāpat ir precizēts 42.panta pirmās daļas 14.punkts, nosakot, ka izslēgšanas nosacījums saistībā ar reģistrāciju ārzonā ir attiecināms nevis uz visiem kandidāta vai pretendenta piesaistītajiem apakšuzņēmējiem, bet tikai uz tiem apakšuzņēmējiem, kuriem nododamo būvdarbu, sniegto pakalpojumu vai piegādes vērtība ir vismaz 10 %...

Visiem autoratlīdzību saņēmējiem, kuru ienākums no autoratlīdzības mēnesī ir vismaz 430 eiro un kuri šajā mēnesī nav darba tiesiskajās attiecībās (ar vismaz 430 eiro lielu algu), ir jāreģistrējas Valsts ieņēmumu dienesta (VID) pašnodarbinātās personas statusā. Šīm personām līdz šī gada 15. oktobrim jāveic obligātās iemaksas 32,15% apmērā no brīvi izraudzītas saņemtās autoratlīdzības daļas, bet ne mazāk kā no 430 eiro. Savukārt, obligātās iemaksas pensiju apdrošināšanai 5% apmērā no autoratlīdzības veiks autoratlīdzības izmaksātājs no saviem līdzekļiem. Lai noteiktu, vai ienākums no autoratlīdzības ir vismaz 430 eiro mēnesī, no līgumā norādītās autoratlīdzības jāatskaita autora darba radīšanas izdevumi, kuru normas ir noteiktas 25% vai 50% apmērā, ņemot vērā darbības veidu. Ja autordarbs tiek veikts darba tiesisko attiecību ietvaros vai, ja autordarba izpildē tiek izmantota darba devēja materiāli tehniskā bāze (telpas, aprīkojums u.c.), nosakot ienākumu no autoratlīdzības, izdevumu normu nepiemēro. Pašnodarbinātās personas statusā autoratlīdzības saņēmējs var reģistrēties jebkurā VID klientu apkalpošanas centrā, uzrādot...