JAUNUMI

Jauno neapliekamā minimuma piemērošanas kārtību par veiksmīgu uzskata 13% aptaujāto, bet par taisnīgu – vien 6,4% aptaujāto. Tas ir bīstams signāls, kas var brīdināt par sabiedrības atbalsta palielināšanos ēnu ekonomikai, uzskata Tiesībsargs. Veiktajā aptaujā 54% respondentu uzskata savu informētību par diferencētā neapliekamā minimuma piemērošanu par pietiekamu. Savukārt tikai 35% respondentu norāda, ka ir arī zinoši par to, bet 48% respondentu uzskata, ka viņu zināšanas šajā jautājumā nav pietiekamas. Šāda situācija nākotnē var novest pie problēmām, sastādot gada ienākumu deklarāciju, jo faktiskā izpratne par diferencētā neapliekamā minimuma piemērošanu neatbilst iedomai par zināšanām. Uz potenciālo sabiedrības vilšanos jaunajā nodokļu sistēmā un pēc tam arī valstī, norāda uzmanības vērts fakts. No vienas puses, 78% respondentu uzskata, ka neapliekamais minimums ir jāpiemēro uzreiz, katru mēnesi, aprēķinot darba algu. Bet pēc tam, kad respondentam tiek izskaidrotas jaunās kārtības "ēnas puses", vairs tikai neliela daļa no respondentiem (13%) uzskata, ka jaunā sistēma ir veiksmīga. Bet 41% uzskata, ka...

Kreditēšanas reklamēšanas ierobežojumus, kuri pieņemti 12.Saeimā, nepieciešams precizēt, jo to piemērojums formulēts neskaidri, trešdien, 20.februārī, kopsēdē vienisprātis bija Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas deputāti. “Kopsēdē vērsām uzmanību uz nepilnībām pieņemtajos grozījumos Patērētāju tiesību aizsardzības likumā, par kuriem mūs informēja mediju un reklāmas jomas pārstāvji. Tagad darbu ar priekšlikumiem pieņemtās normas precizēšanai un uzlabošanai pārņems Tautsaimniecības komisija,” pēc sēdes norādīja Cilvēktiesību komisijas priekšsēdētājs Artuss Kaimiņš. A.Kaimiņš akcentēja, ka konkrētie likuma grozījumi neatbilst to pieņemšanas mērķim aizliegt tikai ātro kredītu reklāmas, bet ierobežo arī informācijas izplatīšanu par tādiem pakalpojumiem kā auto līzings. Turklāt grozījumi, kam jāstājas spēkā 1.jūlijā, radīs finansiālus zaudējumus vietējiem medijiem. “Tautsaimniecības komisijas deputāti ir skeptiski pret pieņemto kreditēšanas reklamēšanas ierobežojumu liberalizāciju, tomēr izskatīsim priekšlikumus, kas padarītu jau pieņemtās normas piemērošanu skaidrāku,” pēc sēdes norādīja Tautsaimniecības komisijas priekšsēdētāja biedrs Krišjānis Feldmans. Patērētāju tiesību aizsardzības centra direktore Baiba Vītoliņa deputātiem norādīja, ka pašlaik noteiktie...

Saeima ceturtdien, 21.februārī, pirmajā lasījumā skatīs vairākus likumprojektus saistībā ar Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes gaidāmo izstāšanos no Eiropas Savienības jeb Brexit. Tie paredz precizēt tiesisko regulējumu par publisku dokumentu legalizācijas prasībām, kā arī nodrošināt atvieglojumus arī divējāda lietojuma preču tranzītam uz Apvienoto Karalisti un otrādi. Ārlietu komisija lūgusi iekļaut sēdes darba kārtībā likumprojektu par tiesiskā regulējuma piemērošanu pēc Brexit, aicinot to noraidīt, kā arī izskatīt pirmajā lasījumā komisijas izstrādāto alternatīvo likumprojektu. Savukārt otrajā lasījumā plānots skatīt grozījumus Valsts prezidenta ievēlēšanas likumā, kas paredz pagarināt laika periodu starp Valsts prezidenta amata kandidātu izvirzīšanu un balsojumu Saeimā. Tāpat otrajā lasījumā deputātiem būs jābalso par grozījumiem Ceļu satiksmes likumā. Tie paredz, ka transportlīdzekļa vadītājam, pārvietojoties Latvijas teritorijā, līdzi nevajadzēs vadītāja apliecību un transportlīdzekļa reģistrācijas dokumentus, ja līdzi būs personu apliecinošs dokuments. Deputātiem otrajā lasījumā būs jābalso arī par izmaiņām tabakas apriti regulējošajā likumā. Izmaiņas paredz, ka tabakas izstrādājumi un citi smēķēšanas produkti veikalos vairs...

Saeimas Juridiskā komisija otrdien, 19.februārī, trešajam lasījumam Saeimā atbalstīja jauna Komercnoslēpuma aizsardzības likuma projektu un saistītos grozījumus Civilprocesa likumā. Likuma projekta mērķis ir nodrošināt efektīvu komercnoslēpuma aizsardzību, it īpaši pret tā nelikumīgu iegūšanu, izmantošanu vai izpaušanu. Likumā plānots definēt, ka komercnoslēpums ir neizpaužama saimnieciska rakstura informācija, tehnoloģiskās zināšanas un zinātniska vai cita rakstura informācija, kas atbilst visām šādām pazīmēm – tā ir slepena, jo nav vispārzināma vai pieejama personām, kuras parasti izmanto šādu informāciju, tai ir faktiska vai potenciāla komerciālā vērtība, kā arī komercnoslēpuma turētājs ir veicis atbilstošus tās slepenības saglabāšanas pasākumus. Likuma projekta anotācijā tā autori atzīmē, ka komercnoslēpuma objekts var būt gan tāda tehniska informācija kā skices, dizaini, prototipi, ražošana procesi, izgudrojumi, gan zinātība – tehniskas, komerciālas, organizatoriskas zināšanas, piemēram, formulas vai receptes –, gan arī komerciāla informācija, piemēram, klientu un piegādātāju saraksti, biznesa modeļi un stratēģija, cenu veidošanas politika. Ar jauno likumu paredzēts noteikt, ka komercnoslēpuma turētājs ir ikviena...

Valdība 19.februārī izskatīja Finanšu ministrijas informatīvo ziņojumu par apgrieztās jeb reversās pievienotās vērtības nodokļa maksāšanas kārtības ieviešanas efektivitātes izvērtējumu un tās turpmāko piemērošanu. Reversās PVN maksāšanas kārtības ieviešana Latvijā dažādās nozarēs ir bijusi lietderīga un sasniegusi mērķi samazināt PVN krāpšanas risku, kā arī kopumā ir uzlabojusi situāciju attiecīgajās nozarēs, secināts ziņojumā. Tomēr ne visās no šīm nozarēm būs iespējams piemērot reverso PVN kārtību arī turpmāk, jo to nepieļauj Eiropas Komisija (EK). Reversās PVN maksāšanas kārtība Latvijā tikusi ieviesta noteiktām preču piegādēm un pakalpojumu sniegšanai: kokmateriālu piegādei un ar to saistītiem pakalpojumiem; metāllūžņu piegādei un ar to saistītiem pakalpojumiem; būvniecības pakalpojumiem un būvizstrādājumu piegādei; mobilo telefonu, planšetdatoru, klēpjdatoru un integrālo shēmu ierīču piegādei; graudaugu un tehnisko kultūru piegādei; neapstrādātu dārgmetālu, dārgmetālu sakausējumu un ar dārgmetālu plaķētu metālu piegādei; sadzīves elektronisko iekārtu un sadzīves elektriskās aparatūras piegādei; metālizstrādājumu piegādei un ar to saistītiem pakalpojumiem, kā arī spēļu konsoļu piegādēm. Gandrīz par visām no šīm...

Esošais “divu grozu” veselības aprūpes sistēmas finansēšanas modelis ir kļūda un to nepieciešams aizstāt ar vienotu veselības aprūpes pakalpojumu klāstu, iepazīstinot ar nepieciešamajām izmaiņām Veselības aprūpes finansēšanas likumā, Ministru kabineta sēdē otrdien, 19. februārī, norādīja veselības ministre Ilze Viņķele. Pašreizējais Veselības aprūpes finansēšanas likums, kura stāšanos spēkā Saeima atlika līdz jūlijam, ierobežo veselības pakalpojumu pieejamību un diskriminē pacientus pēc nodokļu maksāšanas statusa, sēdē sacīja Viņķele. Ministre vērsa klātesošo uzmanību, ka tiesības laikus saņemt veselības aprūpi ir vienas no cilvēktiesībām, taču joprojām liela daļa Latvijas iedzīvotāju finansiālu iemeslu dēļ spiesti atteikties no vizītes pie ārsta vai ārstēšanās. Līdz ar to pašreizējā likumā noteiktām kategorijām paredzēto obligāto maksājumu Viņķele piedāvā aizstāt ar papildus 1% no valsts sociālās apdrošināšanas iemaksām, līdzīgi kā vispārējā nodokļa režīmā maksājošajiem. Kā jau ziņots, no pagājuša gada valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas likme tika paaugstināta par vienu procentpunktu, ieņēmumus novirzot veselības aprūpes finansēšanai, taču tas netika attiecināts uz visiem legālās...

Ekonomikas ministrija ir izanalizējusi EK sagatavotās direktīvas projektu, konsultējusies ar virkni mūsu tautsaimniecības nozaru uzņēmējiem, nevalstiskajām organizācijām un citām valsts pārvaldes iestādēm, un sagatavojusi Latvijas nacionālo pozīciju par sezonālās laika maiņas atcelšanu, kas šā gada 19. februārī tika akceptēta Ministru kabineta sēdē. Ekonomikas ministrija informē, ka līdz Eiropas Komisijas (EK) gala lēmuma pieņemšanai visās Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs pavasarī notiks pāreja uz vasaras laiku un rudenī pulksteņa rādītāji tiks griezti atpakaļ. Šogad Latvijā pāreja uz vasaras laiku notiks 31. martā. Bet, kā zināms, pagājušā gada laikā Eiropā aktualizējās jautājums par nepieciešamību pārskatīt pašreizējo pulksteņa pārregulēšanas kārtību. Tāpēc EK veica ES dalībvalstu iedzīvotāju aptauju, kurā lielākā daļa iedzīvotāju pauda viedokli, ka pastāvošā kārtība būtu atceļama. Līdz ar to 2018. gada 12. septembrī Eiropas Komisija iepazīstināja ES dalībvalstis ar jaunas direktīvas projektu, rosinot pārtraukt sezonālo laika maiņu visā Eiropas Savienībā no 2019. gada. Diskusijas par priekšlikumu Eiropas Savienībā turpinās, gala lēmums vēl nav pieņemts...

No šī gada 19. līdz 21.februārim Rīgā norisināsies Eiropas Komisijas (turpmāk – EK) Projekta grupas seminārs par vienloga (Single Window) vides ieviešanu muitas jomā. Projekta grupu vienloga vides radīšanai vada EK Nodokļu politikas un muitas savienības ģenerāldirektorāts, un tajā piedalās Eiropas Savienības (turpmāk – ES) dalībvalstu muitas administrāciju, starptautisko asociāciju pārstāvji un pieaicinātie eksperti. Šī būs jau divpadsmitā Projekta grupas sanāksme. Projekta grupa analizēs iespējamos risinājumus, lai nodrošinātu dokumentu, kas paredzēti muitai un citām kontrolējošām iestādēm, iesniegšanu vienā vidē. Tāpat tiks apspriesti iespējamie risinājumi, kā veicināt elektronisko datu apmaiņu starp muitu un citām valsts iestādēm, paredzot citu valsts iestāžu izsniegto dokumentu (sertifikātu, licenču), kas muitai jāpārbauda preču muitošanas procesā, saņemšanu un apstrādi elektroniskā veidā. Projekta grupas darba rezultātā tiks izstrādāts normatīvā regulējuma projekts un rīcības plāns, kas vērsts uz vienloga vides nākotnes vīziju un ieviešanu ES. Valsts ieņēmumu dienesta (turpmāk – VID) Muitas pārvaldes un citu preču pārvietošanas kontrolē...

Patērētāju tiesību aizsardzības centrs ( PTAC) 2018. gadā ir izskatījis 3604 patērētāju sūdzības un sniedzis 34209 konsultācijas. Visvairāk sūdzības (1027 sūdzības) 2018. gadā ir saņemtas par aviopasažieru tiesību pārkāpumiem. Savukārt par iegādātām līguma noteikumiem neatbilstošām precēm saņemta 751 sūdzība, un par komercpraksi, reklāmu un e-komerciju saņemtas 548 sūdzības. Par līgumsaistību neizpildi saņemtas 259 sūdzības, savukārt par līguma noteikumiem neatbilstošiem pakalpojumiem - 191 sūdzība. Sniedzot palīdzību patērētājiem strīdu risināšanā ar pārdevējiem un pakalpojumu sniedzējiem, PTAC 2018.gadā ir izskatījis 2465 iesniegumus par strīdiem, no kuriem 910 gadījumos, jeb 36,9 % strīdi ir tikuši atrisināti, 404 gadījumos patērētāji informēti par tiesībām turpināt strīdu risināt Patērētāju strīdu risināšanas komisijā un 656 gadījumos patērētājiem sniegta palīdzība un skaidrojums par turpmāko iespējamo rīcību. Līdzīgi kā 2017.gadā arī 2018.gadā liels sūdzību skaits (1027 sūdzības) tika saņemts par aviopasažieru tiesību pārkāpumiem. Lielais saņemto sūdzību skaits liecina, ka patērētāji ir labi informēti par savām avioregulā ((EK) Nr.261/2004) noteiktajām tiesībām un apzinās...

Finanšu ministrija ir pabeigusi pārbaudes (inspekcijas) zvērinātu revidentu praksēs par 2018.gadā sabiedriskas nozīmes struktūrām (turpmāk – SNS) sniegto revīzijas pakalpojumu kvalitātes kontroli. Pārbaudes (inspekcijas) veiktas, pamatojoties uz Eiropas Parlamenta un Padomes 2014.gada 16.aprīļa Regulas (ES) Nr.537/2014 par īpašām prasībām attiecībā uz obligātajām revīzijām sabiedriskas nozīmes struktūrās un ar ko atceļ Komisijas Lēmumu 2005/909/EK, Revīzijas pakalpojumu likuma un Ministru kabineta 2017.gada 7.marta noteikumu Nr.136 “Noteikumi par revīzijas pakalpojumu kvalitātes kontroles prasību ievērošanas pārbaudi un pilnvaroto pārstāvju kvalifikācijas prasībām” prasībām. Pārbaudēm (inspekcijām) tika atlasītas 6 zvērinātu revidentu prakses, kas sniegušas revīzijas pakalpojumus SNS, veicot pārbaudi 11 revīzijas uzdevumiem (par 2017.gada pārskatu un/vai konsolidēto gada pārskatu revīzijām). Pārbaudēs (inspekcijās) konstatētie trūkumi Ziņošanas prasību kompetentajai iestādei neievērošana; Klientu sūdzību reģistra neieviešana; Atklātības ziņojumā norādīta nepilnīga informācija; Revidenta ziņojuma satura neatbilstība normatīvo aktu prasībām; Nepietiekoši detalizēta laika un budžeta plānošana; Finanšu pārskata pielikuma noformēšanas prasību neievērošana; Profesionālās darbības civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas (turpmāk – CTA) minimālā atbildības limita...

Ņemot vērā risku, ka Apvienotā Karaliste šā gada 30. martā varētu atstāt Eiropas Savienību bez vienošanās (vienošanās nepanākšanas scenārijs), Eiropas Komisija nākusi klajā ar pastiprinātiem ES uzņēmumiem paredzētiem informatīviem pasākumiem muitas un tādu netiešo nodokļu jomā kā PVN. Informatīvā kampaņa atbilstoši Eiropadomes (50. pants) 2018. gada decembra secinājumiem, kuros pausts aicinājums intensīvāk strādāt, lai panāktu gatavību visiem scenārijiem, pieder pie Komisijas īstenotajiem centieniem sagatavoties tam, ka Apvienotā Karaliste varētu izstāties no Eiropas Savienības bez vienošanās. Šai kampaņai jāpalīdz informēt uzņēmumus, kas vēlas turpināt tirdzniecību ar Apvienoto Karalisti pēc 30. marta, par to, kas tiem jādara, lai pāreja uz jauno situāciju būtu iespējami vienmērīga. Lai nepieļautu ievērojamu kaitējumu ES uzņēmumiem, ir ļoti svarīgi sagatavoties tam, ka AK kļūst par ārpussavienības valsti. Ekonomikas un finanšu, nodokļu un muitas komisārs Pjērs Moskovisī norāda: “Tuvojoties 29. martam, pieaug risks, ka Brexit varētu notikt bez vienošanās, tāpēc Eiropas Komisija un valstu muitas dienesti pieliek visas pūles, lai...

No 2019. gada 16. februāra Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu iedzīvotājiem ir vienkāršotas un samazinātas administratīvās prasības dažu publisku dokumentu un to kopiju uzrādīšanā citā ES dalībvalstī, atbrīvojot iedzīvotājus no lieka administratīvā sloga. Iedzīvotājiem, kuri pārceļas uz citu ES valsti vai tur dzīvo, pašlaik ir jāiegūst zīmogs, kas apliecina, ka viņu publiskie dokumenti (piemēram, dzimšanas, laulību vai miršanas apliecība) ir autentiski. Tas attiecas uz aptuveni 17 miljoniem ES iedzīvotāju. Saskaņā ar jauno regulu šis zīmogs un ar to saistītās birokrātiskās procedūras vairs nebūs vajadzīgi, iesniedzot ES valsts iestādēm publiskus dokumentus, kas izdoti citā ES valstī. Saskaņā ar jaunajiem noteikumiem iedzīvotājiem daudzos gadījumos arī vairs nav jānodrošina sava publiskā dokumenta notāra apliecinātu/oficiālu tulkojumu. Tajā pašā laikā regulā paredzēti stingri aizsardzības pasākumi, lai novērstu krāpšanu. Ar jaunajiem noteikumiem tiks izbeigtas vairākas birokrātiskas procedūras: publiski dokumenti (piemēram, dzimšanas vai laulību apliecība vai dokuments par kriminālas sodāmības neesamību), kas izdoti kādā ES dalībvalstī, citā dalībvalstī iestādēm ir...

Uzņēmumu reģistrs atgādina, ka Politisko partiju likuma 27.panta 4.1 daļa paredz, ka partijas, izņemot partiju apvienības, katru gadu līdz 1.martam iesniedz partiju reģistra iestādei partijas biedru reģistru. Vienlaikus UR informē, ka šķīrējtiesām katru gadu līdz 1.martam Uzņēmumu reģistrā ir jāiesniedz apliecinājums tam, ka ir pastāvīgā šķīrējtiesa un tās šķīrējtiesnešu saraksts atbilst Šķīrējtiesu likuma 4.panta prasībām. Uzņēmumu reģistrs aicina partijas un šķīrējtiesas būt atbildīgām, un norādītos dokumentus iesniegt likumā norādītajā termiņā.

Līdz 1. aprīlim ieskaitot valsts amatpersonām ir jāiesniedz kārtējā gada valsts amatpersonas deklarācija par 2018. gadu, informē Valsts ieņēmumu dienests (VID). Deklarācijas jāiesniedz elektroniski, izmantojot VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmu (EDS). Atbilstoši VID rīcībā esošajai informācijai kārtējā gada deklarācija par 2018. gadu jāsniedz 57 029 valsts amatpersonām. Ir pilnveidota EDS dokumenta “Valsts amatpersonas deklarācija” ievadforma, lai valsts amatpersonai ir saprotamāk un vieglāk izvēlēties iesniedzamās deklarācijas veidu. Savukārt tās deklarācijas sadaļas, par kurām informācija jau ir VID rīcībā, aizpildās automātiski. VID atgādina, ka deklarācijas publicējamā un nepublicējamā daļā ir sadaļa “Cita informācija”. Tajā iespējams norādīt informāciju, kas pēc deklarācijas iesniedzēja ieskatiem sniedz pilnīgāku priekšstatu par valsts amatpersonas mantiskā stāvokļa izmaiņām deklarēšanas periodā. Valsts amatpersona var iesniegt deklarāciju tikai pēc tam, kad tā ir to izskatījusi un apliecinājusi, ka katrā deklarācijas sadaļā sniegtās ziņas ir patiesas. Iesniegtās deklarācijas iespējams arī precizēt, taču tikai viena mēneša laikā pēc tam, kad iesniegtā deklarācija publiskota VID tīmekļvietnē esošajā...

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) administrētie kopbudžeta ieņēmumi šī gada janvārī bija 781,05 milj. EUR, no kuriem 765,38 milj. EUR jeb 98,0 % ir tieši VID administrētie nodokļu ieņēmumi. Šī gada janvārī budžetā iemaksāts par 35,16 milj. EUR jeb 4,7 % vairāk nekā 2018.gada janvārī. Tādējādi janvāra ieņēmumu plāns izpildīts par 102,5 %. Lielākais pieaugums, salīdzinot ar 2018.gada janvāri, ir valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām, kas šī gada janvārī budžetā iemaksātas 274,88 milj. EUR apmērā. Tas nodrošināja ieņēmumu plāna izpildi 107,3 %. Iemaksu pieaugumu veicināja gan darba ņēmēju skaita un ienākumu pieaugums, gan nodokļa likmes palielināšana par vienu procentpunktu. Iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumi 2019.gada janvārī ir 151,28 milj. EUR, kas nodrošināja ieņēmumu plāna izpildi par 105,8 %. Tāpat kā valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu ieņēmumi, arī iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumi galvenokārt ir saistīti ar darba ņēmēju ienākumu apmēru. Iedzīvotāju ienākumu nodokļa ieņēmumus ietekmē arī pārmaksātā nodokļa atmaksas, jo darba ņēmēji...