JAUNUMI

Saeimas deputāti ceturtdien, 27.septembrī, konceptuāli atbalstīja grozījumus Elektroenerģijas tirgus likumā, kas Ekonomikas ministrijai deleģē uzdevumu pārraudzīt valsts atbalsta elektroenerģijas ražotājiem jeb obligātā iepirkuma izlietojumu un novērst tā saņēmēju pārkompensāciju. Likumprojektā Ekonomikas ministrijai noteikts pienākums nodrošināt obligātā iepirkuma mehānisma kontroli, pārbaudīt, vai atbalsta programmas saņēmēji atbilst tā saņemšanas kritērijiem un darbojas saskaņā ar normatīvo tiesību aktu prasībām. Tāpat iecerēts, ka ministrijai būs jānodrošina padziļināta atbalsta saņēmēju iesniegtās dokumentācijas un informācijas pārbaude un atbilstība faktiskajiem apstākļiem, kā arī jāorganizē atbalsta saņēmēju regulāras pārbaudes klātienē. Ja ražotājs neizpilda atbalsta saņemšanas kritērijus, nenodrošina pieeju stacijai noteiktās pārbaudes veikšanai vai konstatēti citi būtiski pārkāpumi tā darbībā, ministrijai būs pienākums anulēt atbalsta saņemšanas tiesības. Pārkompensācija likumprojektā definēta kā ražotāja saņemtā atbalsta apmērs, kas pārsniedz kopējo kapitālieguldījumu iekšējo peļņas normu. Tāpat likumprojektā noteiktas “koģenerācijas elektrostacijas”, “lietderīgas siltumenerģijas” un “kopējā elektrostacijas lietderības koeficienta” definīcijas, lai novērstu obligātā iepirkuma nelietderīgu izmantošanu, izpildot prasības formāli vai tās apejot. Ar likuma izmaiņām paredzēts...

Ņemot vērā, ka ilgstošā sausuma izraisītās sekas lauksaimniecībā atzītas par valsts mēroga dabas katastrofu, Valsts ieņēmumu dienests (VID) varēs sadalīt termiņos vai atlikt uz laiku nodokļu maksājumus lauksaimniekiem, kurus Zemkopības ministrijas deleģētā SIA “Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs” būs atzinusi par valsts mēroga dabas katastrofā cietušajām personām lauksaimniecībā. Lai saņemtu šādu atzinumu, lauksaimniekiem, kuru saimnieciskā darbība ir tieši saistīta ar ilgstoša sausuma izraisītajām sekām un tās attiecībā uz viņiem ir atzīstamas par nepārvaramas varas apstākļiem, ir jāvēršas SIA “Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs”. Saņemot atzinumu, lauksaimnieks to kopā ar motivētu rakstveida iesniegumu par nodokļu maksājumu sadalīšanu termiņos vai atlikšanu uz laiku līdz vienam gadam iesniedz VID Nodokļu parādu piedziņas pārvaldei. Iesniegumu kopā ar atzinumu var iesniegt elektroniski, izmantojot VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmu (EDS), nosūtīt pa pastu vai iesniegt klātienē jebkurā VID klientu apkalpošanas centrā. VID piedāvātā iesnieguma forma pieejama VID EDS sadaļā “Dokumenti/Sagatavot jaunu dokumentu “No...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) sniedzis uzziņu par šādu faktu aprakstu. Iesniedzēja SIA "H" komercdarbība ietver datorspēļu un virtuālo valūtu izveidi. Iesniedzējs ir izveidojis savu virtuālo valūtu ar nosaukumu “C”, kura tiks izmantota Iesniedzēja izveidotā datorspēlē. Iesniedzēja virtuālā valūta tika izveidota, 2017.gada nogalē izlaižot noteiktu skaitu Iesniedzēja virtuālās valūta vienību. Iesniedzēja izveidotā virtuālā valūta var tikt samainīta pret citām konvertējamām virtuālām valūtām, piemēram, Bitcoin. Iesniedzēja izveidotā virtuālā valūta tiks izmantota datorspēlē, kuras pabeigšana tiek plānota 2018.gada nogalē. Iesniedzējs lūdz sniegt uzziņu par šādiem jautājumiem: Vai atlīdzību, kas iegūta, samainot Iesniedzēja izveidoto virtuālo valūtu pret citu konvertējamu virtuālo valūtu, var norādīt bilances postenī “Nākamo periodu ieņēmumi”, jo faktiskie izdevumi saistībā ar Iesniedzēja virtuālās valūtas izveidošanu un integrēšanu datorspēlē Iesniedzējam rodas periodā pēc finanšu gada, par kuru Iesniedzējam ir pienākums iesniegt gada pārskatu, kā arī saņemtā atlīdzība dota par iespēju Iesniedzēja virtuālo valūtu izmantot datorspēlē, kura tiks izveidota tikai 2018.gada nogalē? VID uzziņas sagatavošanas procesā...

Saeima 27.septembrī sanāks uz kārtējo plenārsēdi, kuras darba kārtībā ir 22 jautājumi. Deputāti galīgajā lasījumā kā steidzamus skatīs pensiju likuma grozījumus, kas paredz straujāku pensiju pieaugumu vairākām pensionāru grupām. Tāpat kā steidzamus galīgajā lasījumā Saeima skatīs grozījumus likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli", kas pensijām paredz neapliekamā minimuma pieaugumu arī 2021.gadā. Galīgajā lasījumā plānots lemt arī par izmaiņām Valsts Kultūrkapitāla fonda likumā, kas paredz mainīt līdzšinējo fonda finansēšanas modeli, un grozījumiem Radošo personu statusa un profesionālo radošo organizāciju likumā, lai paredzētu iespēju plašākam lokam radošo personu pieteikties un saņemt atbalsta stipendijas gadījumos, kad netiek gūti ienākumi. Vēl galīgajā lasījumā deputāti skatīs Rīgas Latviešu biedrības nama likumprojektu, kura mērķis ir veicināt biedrības nama saglabāšanu un attīstību, kā arī reglamentēt tā uzturēšanu un izmantošanu. Trešajā lasījumā Saeima lems arī par grozījumiem Kriminālprocesa likumā, kas paredz tiesības žurnālistiem sabiedrības informēšanas nolūkā iepazīties ar krimināllietas materiāliem pēc kriminālprocesa pabeigšanas un galīgā nolēmuma stāšanās spēkā. Savukārt otrajā lasījumā...

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija 26.septembrī galīgajam lasījumam Saeimā vienbalsīgi atbalstīja grozījumus Valsts fondēto pensiju likumā, kas paredz iespēju iedzīvotājiem mantot otrajā pensiju līmenī uzkrāto kapitālu. Fondēto pensiju shēmas dalībniekam būs tiesības izvēlēties, kā tiks izmantots viņa uzkrātais kapitāls 2.pensiju līmenī gadījumā, ja persona nomirs pirms vecuma pensijas sasniegšanas. Fondēto pensiju shēmas dalībnieks savu uzkrāto kapitālu viņa nāves gadījumā varēs atstāt mantojumā Civillikumā noteiktajā kārtībā. Tāpat paredzēta iespēja uzkrājumu pieskaitīt citas personas pensiju kapitālam. Savukārt, ja shēmas dalībnieks izvēli nebūs izdarījis, tad uzkrājumu paredzēts ieskaitīt valsts pensiju speciālajā budžetā un ņemt vērā, aprēķinot apgādnieka zaudējuma pensiju. Paredzēts, ka pensiju shēmas dalībniekam būs iespēja savu izvēli mainīt neierobežotu reižu skaitu, jo, mainoties pensiju shēmas uzkrājuma apmēram vai ģimenes stāvoklim, dažādos dzīves posmos katra no iespējām varētu būt izdevīgāka. Tas pensiju shēmas dalībniekam sniegtu papildu motivāciju regulāri interesēties par saviem pensiju uzkrājumiem un veikto sociālo iemaksu apmēru, tādējādi arī sekmējot ēnu ekonomikas mazināšanos,...

Nesen ziņojām, ka Valsts ieņēmumu dienests (VID) piedāvā jaunu rīku - “Nodokļu maksātāja reitings”, ar kura palīdzību uzņēmumi var uzzināt savu saimniecisko darbību raksturojošo rādītāju novērtējumu. Arī IT uzņēmums Lursoft uzņēmumu amatpersonām bez maksas piedāvā risinājumu – Finanšu analīzi, kas ļauj iepazīt visus svarīgākos uzņēmējdarbības rādītājus vienuviet, ļaujot ērti novērtēt sava uzņēmuma darbību, kā arī salīdzināt to ar citiem nozares uzņēmumiem. Pakalpojums veidots, balstoties uz uzņēmuma gada pārskatos publicēto finanšu informāciju, un ļauj izvērtēt interesējošo uzņēmumu likviditātes, aktivitātes, kapitāla struktūras un ienesīguma rādītājus. Finanšu analīze ir unikāla ar to, ka vienlaikus ļauj salīdzināt izvēlēto uzņēmumu arī ar nozares rādītājiem, sniedzot vēl pārskatāmāku izvērtējumu un situācijas analīzi. Finanšu analīzē iekļauti 16 uzņēmuma saimniecisko darbību raksturojoši rādītāji, tostarp: likviditātes koeficienti, kas palīdzēs izvērtēt uzņēmuma spēju pildīt īstermiņa finansiālās saistības; aktivitātes analīze ļaus apzināt, cik intensīvi uzņēmums izmanto savus aktīvus; kapitāla struktūras izvērtējums ļaus gūt priekšstatu par to, cik lielas papildu saistības uzņēmums ir spējīgs...

Valsts ieņēmumu dienests publicējis metodisko materiālu "Iedzīvotāju ienākuma nodoklis no nerezidentu – fizisko personu – ienākuma", kurā atrodama arī pārskata tabula ar informāciju par visiem nerezidenta ar nodokli apliekamo ienākumu veidiem, nodokļa maksāšanas kārtību un procentu likmi katrā konkrētajā gadījumā: Nr. p.k. Ienākuma veids Nodokļa maksāšanas kārtība Nodokļa likme (%) 2 3 4 1. Ienākums no algota darba, ieskaitot darbu, kas veikts darba devēja – rezidenta – labā ārpus Latvijas pārsnieguma daļai, ja, uz personu attiecas citas valsts sociālās apdrošināšanas sistēma un ienākums mēnesī pārsniedz 4583 euro Darba devējs – izmaksas brīdī Darba devējs – izmaksas brīdī 23 31,4 2. Ienākums no algota darba, kas veikts Latvijā tāda darba devēja labā, kurš nav Latvijas rezidents vai kuram nav pastāvīgās pārstāvniecības Latvijā Maksātājs –iesniedzot deklarāciju Progresīvā nodokļa likme 3. Ienākums no profesionālās darbības, kas veikta rezidentu vai pastāvīgo pārstāvniecību labā Latvijā vai ārpus tās Ja ienākums gadā pārsniedz 55 000 euro Ienākuma izmaksātājs...

Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas deputāti otrdien, 25.septembrī, trešajā lasījumā atbalstīja grozījumus Patērētāju tiesību aizsardzības likumā. Tie paredz samazināt noteiktās kopējās kredīta izmaksas patērētājam, ierobežot uz 30 dienām izsniegto kredītu apjomu, kā arī mainīt to atmaksas kārtību. Kredītu devējiem plānots noteikt stingrākas prasības izvērtēt patērētāja spēju atmaksāt aizņēmumu. Likumprojekts paredz, ka patērētājam noteiktās kredīta kopējās izmaksas, kuras izteiktas gada procentu likmē, uzskatāmas par nesamērīgām un nav atbilstošas godīgai darījumu praksei, ja tās līguma noslēgšanas brīdī vairāk nekā trīs reizes pārsniedz sešu mēnešu vidējo svērto gada procentu likmi patēriņa kredītiem rezidentu mājsaimniecībām. Plānots, ka attiecīgo likmi aprēķinās Latvijas Banka, izmantojot monetāro finanšu iestāžu procentu likmju statistikas datus. Tā tiks publicēta Latvijas Bankas interneta vietnē divreiz gadā - līdz jūnija un decembra pēdējai darba dienai -, un piemērojama nākamajā kalendārajā pusgadā pēc publicēšanas. Iecerētie grozījumi arī noteic, ka patērētāju kreditēšanas līguma, kas noslēgts uz laiku līdz 30 dienām un paredz kredīta...

No 2018.gada 18.septembra, atbilstoši Komercķīlas likuma 14.panta pirmajai daļai pieteikumi un tiem pievienojamie dokumenti Uzņēmumu reģistram iesniedzami elektroniski, izmantojot reģistra izstrādāto Komercķīlas e-pakalpojumu - https://komerckila.ur.gov.lv. Komercķīlas e-pakalpojumā iespējams iesniegt, kā arī saņemt atbildes dokumentu tiešsaistē. E-pakalpojumā jāautentificējas, jāaizpilda speciāli izveidotu forma - pieteikums, t.sk. jāpievieno pieteikumam pievienojamie dokumenti. Pieteikums un pieteikumam pievienojamie dokumenti jāparaksta ar e-parakstu - viedkartes e-parakstu (eParaksts, eID) vai eParaksts mobile. Izmantojot komercķīlas e-pakalpojumu nav nepieciešama papildus parakstu apliecināšana. E-pakalpojums pieejams, izmantojot portāla www.latvija.lv autentifikācijas rīkus vai noslēdzot E-pakalpojuma izmantošanas līgumu. Gadījumi, kad tiek izmantots cits iesniegšanas kanāls: Laboto dokumentu iesniegšanai atkārtotai izskatīšanai (pēc valsts notāra lēmumā par reģistrācijas atlikšanu norādīto trūkumu novēršanas) – bet tikai gadījumā, ja sākotnējie dokumenti bija iesniegti, izmantojot kādu no citiem iesniegšanas kanāliem (klātiene, e-pasts) nevis Komercķīlas e-pakalpojumu. Gadījumā, ja sākotnējie dokumenti iesniegti Komercķīlas e-pakalpojumā, tad arī laboto dokumentu iesniegšanai jāizmanto e-pakalpojums. Gadījumos, kad līgums ar Uzņēmumu reģistru par e-pakalpojuma lietošanu nav noslēgts, kā...

Otrdien, 25. septembrī, valdība pieņēma visaptverošu Rīcības plānu par Moneyval 5.kārtas novērtēšanā iekļautajām rekomendācijām Latvijai cīņā ar nelegālās naudas legalizēšanu un terorisma finansēšanu. Plāna rīcības virzieni atbilst Moneyval novērtējuma sistēmas 11 efektivitātes rādītājiem. No tiem, valdība ir izvirzījusi šādas galvenās prioritātes: uz risku balstītas uzraudzības stiprināšana un preventīvo pasākumu ieviešana, t.sk. ABLV bankas kontrolēta, caurspīdīga un profesionāla likvidācijas procesa vadība; efektīva informācijas apmaiņa izmeklēšanas veicināšanai, pieeju un vadlīniju vienādošana; atbilstošu cilvēkresursu nodrošināšana uzraudzības, kontrolējošām un tiesību aizsardzības iestādēm, paaugstinot to analītisko kapacitāti un rīcībspēju; informācijas tehnoloģiju risinājumu ieviešana savlaicīgai un efektīvai datu pārvaldībai; mērķētu finanšu sankciju sistēmas pilnveidošana, veicot sadarbības partneru vienotu izpratni par šo sistēmu un tās darbības nepieciešamību. Būtiski uzsvērt, ka vienlaikus, saistībā ar normatīvā regulējuma ieviešanu, Latvija jau pirms termiņa ir pārņēmusi virkni ar prasībām, kas ietvertas AMLD5 direktīvā – centralizētais banku kontu reģistrs, virtuālo valūtu regulējums, ieviests patiesā labuma guvēju atklātības princips, pazemināti uzraudzības sliekšņi elektroniskās naudas apritei,...

Otrdien, 25. septembrī, valdība atbalstīja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) izstrādātos noteikumus “Kārtība, kādā iestādes ievieto informāciju internetā”, nosakot vispārīgās prasības informācijas ievietošanai internetā un nodrošinot piekļūstamību, lietotājorientētu pieeju un Latvijas Atvērto datu portāla efektīvu darbību. Noteikumi attiecas uz tiešās pārvaldes iestādēm, pašvaldībām un iestādēm, kas atrodas tiešās pārvaldes iestāžu un pašvaldību padotībā, un tie nodrošina Parlamenta un Padomes 2016.gada 26.oktobra Direktīvas (ES) 2016/2102 par publiskā sektora struktūru tīmekļvietņu un mobilo lietotņu piekļūstamību prasību ieviešanu. Tas ļaus valsts pārvaldes informācijai kļūt tuvākai un saprotamākai dažādām iedzīvotāju grupām, tostarp, personām ar invaliditāti. Iestādes būs atbildīgas, lai nodrošinātu lietotājam saprotamu, viegli lietojamu un pieejamu informāciju atbilstoši sabiedrības vairākuma izmantoto tehnoloģisko rīku sniegtajām iespējām. Līdz ar to tīmekļvietnes būs lietotājiem draudzīgas, piemērotas mūsdienu lietotāju vajadzībām un paradumiem, piemēram, elektroniski rediģējamas veidlapas, mašīnlasāms formāts, mašīntulka izmantošana, mobilais atbalsts u.c. Tāpat, noteikumi nosaka vienotus domēna vārdu un elektroniskā pasta adrešu veidošanas principus, tīmekļvietnes un mobilo...

Finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola kopā ar Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas (LVRA) prezidentu Jāni Pinni un Latvijas restorānu biedrības (LRB) prezidentu Jāni Jenzi 21. septembrī parakstīja vienošanos starp Finanšu ministriju (FM) un viesmīlības nozares pārstāvjiem, nosakot mērķus un uzdevumus turpmākajai sadarbībai. LVRA un LRB šīs vienošanās noteikto mērķu sasniegšanai apņemas noslēgt viesmīlības nozares ģenerālvienošanos. Savukārt Finanšu ministrija savas kompetences ietvaros apņemas veikt darbības, lai ieviestu samazināto pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmi sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumiem, ja viesmīlības nozares uzņēmumi noslēdz nozares ģenerālvienošanos ar būtisku, reālajai tirgus situācijai atbilstošu vidējās algas pieaugumu. “PVN samazinātās likmes ieviešanu ēdināšanas pakalpojumiem piedāvājam kā atbalsta instrumentu, ja nozare panāk ģenerālvienošanās, kurā paredzēts noteikts atlīdzības līmenis katrai no nozarē nodarbinātajām profesijām, noslēgšanu. Jāpiemin, ka priekšlikuma mērķis ir mazināt ēnu ekonomikas apmēru – aplokšņu algas nozarē, nevis padarīt lētāku pakalpojumu,” norāda finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola. Iesaistītās puses vēlas veidot labvēlīgu sociāli ekonomisko vidi viesmīlības nozarē, tāpēc vienojušās par sadarbību, lai...

Pēc Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Nodokļu un muitas policijas pārvaldes publiski paustajiem apgalvojumiem, ka tiesu spriedumi un sodu politika neveicina finanšu noziegumu un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas apkarošanu, Augstākās tiesas Krimināllietu departamenta priekšsēdētājs Pēteris Dzalbe aicina analizēt tiesas spriedumu motīvus. Krimināllietu departamenta priekšsēdētājs uzsver: ja izmeklētāju vai viņa priekšnieku neapmierina tiesas spriedums, viņam jāpārliecina prokuroru par protesta iesniegšanu vai par vienošanās ar apsūdzēto neslēgšanu konkrētajā lietā, nevis pasīvi jāvēro un pēc tam jāpauž publiski paziņojumi. Dzalbe norāda, ka finanšu noziegumu un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas apkarošanas problēma meklējama ne tikai sodu politikā, bet arī pirmstiesas procesa un iztiesāšanas ilgumā un izmeklēšanas kvalitātē. No noziedzīga nodarījuma izdarīšanas brīža līdz stājas spēkā tiesas spriedums, paiet 6-10, pat 12 gadi, un tiesām atbilstoši likumam jāsamazina piespriežamie sodi vai pat jāatbrīvo no kriminālatbildības un soda, jo nav ievērotas tiesības uz kriminālprocesa pabeigšanu saprātīgos termiņos. Tādā veidā tiek novērstas sūdzības pret valsti Eiropas Cilvēktiesību tiesā. Dzalbe atgādina,...

Apkopota tiesu prakse likuma „Par nodokļiem un nodevām” piemērošanā, informē Augstākā tiesa. Tiesu prakses apkopojumā īpaši aplūkoti tādi jautājumi kā nodokļu apmēra precizēšana, nodokļa iekasēšanas noilgums, atbildība par budžetā iemaksājamā nodokļa apmēra samazināšanu vai no budžeta atmaksājamā nodokļa apmēra nepamatotu palielināšanu, nodokļu pārbaudes un pierādījumu nodrošināšana. Tiesu prakses apkopojumu “Nodokļu tiesību vispārīgie jautājumi 2005–2018” veidots kā likuma „Par nodokļiem un nodevām” normu komentārs, kurā Augstākās tiesas nolēmumos atrodamās atziņas sakārtotas pēc attiecīgajiem likuma pantiem. Proti, norādīts attiecīgās tiesību normas teksts, bet pēc tam saistībā ar konkrēto tiesību normas interpretāciju un piemērošanu paustās tiesas atziņas. Katrai atziņai ir pievienota norāde uz izmantoto nolēmumu un tā punktiem. Ja izteiktā atziņa ietverta vairākos nolēmumos, norādīti arī pārējie nolēmumi. Turklāt, ņemot vērā, ka šās jomas lietās risināmie jautājumi parasti ir cieši saistīti ar konkrētās lietas apstākļiem, nepieciešamības gadījumā, lai labāk varētu uztvert izteikto atziņu būtību, ir ietvertas arī ziņas par lietas faktiskajiem apstākļiem. Tiesu prakses apkopojumu...

Patlaban praksē Valsts ieņēmumu dienests (VID) uz interviju sauc uzņēmuma pārstāvjus tikai tad, ja pievienotās vērtības nodokļa (PVN) maksātāja statuss uzņēmumam tiek piešķirts pirmo reizi. Tomēr VID konstatējis, ka vēlāk shēmošanā iesaistītos uzņēmumus sākotnēji pārstāv cilvēki, kuri iepriekš nav bijuši sodīti un nav nekādā veidā bijuši VID redzeslokā. Taču, saņemot tiesības reģistrēt darījumus ar PVN, pēc kāda laika šie valdes locekļi tiek nomainīti un uzņēmums tiek izmantots nelikumīgām darbībām. Tāpēc VID piedāvā veikt grozījumus Pievienotās vērtības nodokļa likumā, lai ikreiz, kad PVN maksātājā uzņēmumā mainās valdes locekļi, prokūrists vai cita pilnvarotā persona, VID būtu tiesības apturēt PVN numuru darbību un saukt šīs jaunieceltās pilnvarotās amatpersonas uz intervijām. Tikai tad, kad VID atkal pārliecinās, ka viss kārtībā, PVN numura darbību atjaunos, tā pagājušā nedēļā medijos izteicās VID ģenerāldirektora pienākumu izpildītāja Dace Pelēkā. VID rosinātie grozījumi atsevišķos gadījumos varētu skart arī godīgos uzņēmumus. Latvijas tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) vadītājs Jānis Endziņš gan bažījas...