JAUNUMI

Konferencē "Grāmatvežu svētki", kas norisinājās pirmdien, 14. janvārī, Valsts ieņēmumu dienesta Nelegāli iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas pārvaldes direktores Agneses Rudzītes prezentācijas laikā izcēlās asāka diskusija ar auditoriju par topošo normatīvo regulējumu ārpakalpojumu grāmatvežu licencēšanai (A. Rudzīte atzina, ka viņa gatavo likumprojektu kopā ar Finanšu ministrijas Grāmatvedības un revīzijas politikas departamenta Grāmatvedības politikas un metodoloģijas nodaļas vadītāju Artu Priedi). A. Rudzītei tika jautāts arī par iespējamajām ārpakalpojumu grāmatvedības uzņēmuma licences izmaksām, izskanot pieņēmumam, ka tās varētu sasniegt pat 1000 un vairāk eiro. A. Rudzīte noraidīja šādu ciparu kā pilnībā nepamatotas baumas, apliecinot, ka tik lielas izmaksas ārpakalpojumu grāmatvedības licences saņemšanai nav iecerētas. "Mēs nedomājam, ka grāmatveži ir miljonāri, kas var atļauties maksāt tūkstošus par licenci. Zinām, ka par ārpakalpojumu grāmatvežiem strādā arī pensionāri, kas palīdz kārtot grāmatvedību maziem uzņēmumiem, zemnieku saimniecībām, utt. Licence nedrīkst pārvērsties par finansiālu ierobežojumu, kas turpmāk vairs neļautu šiem ārpakalpojumu grāmatvedības sniedzējiem darboties tirgū. Runa ir tikai par kvalitāti,"...

Ņemot vērā jaunu nodarbinātības formu attīstību, kad aizvien biežāk darbs tiek veikts attālināti ārpus uzņēmumu telpām, nepieciešami attiecīgi pielāgot darba aizsardzības prasību piemērošanu. Darba aizsardzības likuma grozījumus, kas paredz izmaiņas attiecībā uz pašnodarbināto un attālinātajā darbā nodarbināto drošību un veselības aizsardzību, otrdien, 15.janvārī, konceptuāli atbalstīja Saeimas Sociālo un darba lietu komisija. Par attālināto darbu uzskata tos darbus, ko iespējams veikt uzņēmuma darba vietās, bet pēc darba devēja un darbinieka abpusējas vienošanās tos veic mājās vai citās privātās vai publiskās telpās vai ārpus tām. Darbs par attālinātu tiek uzskatīts tikai tad, ja puses ir vienojušās par tā veikšanu pastāvīgi vai regulāri, nevis atsevišķos ārkārtas gadījumos. Attālinātā darba gadījumā darba vides riska novērtēšanu veic darba veidam, ja šo darbu veic dažādās vietās, un darba devējam nav fiziski jāpārbauda katra darbavieta. Ņemot vērā privātās dzīves neaizskaramību, mājokļa kā izraudzītās darba vietas apmeklējums pieļaujams vienīgi ar nodarbinātā piekrišanu. Taču nodarbinātajam jāsadarbojas ar darba devēju darba vides...

Pēc Labklājības ministrijas veiktajām prognozēm, vidējais reģistrētā bezdarba līmenis 2019. gadā varētu būt 5,9% apmērā. Būtiskāks reģistrētā bezdarba samazinājums sagaidāms otrajā un trešajā ceturksnī, ko lielā mērā ietekmēs sezonālā darba iespēju pieaugums šajā periodā. Savukārt 2019. gada beigās reģistrētā bezdarba līmenis varētu nokristies līdz 5,7%, rudens pusē līdz 50 tūkstošiem samazinoties arī reģistrēto bezdarbnieku skaitam. Bezdarba mazināšanos ietekmēs arī demogrāfiskie faktori, jo samazinās darbaspējīgo iedzīvotāju skaits kopumā. Kopumā sagaidāms, ka arī 2019. gadā darba tirgus situācija uzlabosies – lai gan mainīga, tomēr vēl arvien ir samērā labvēlīga situācija eksporta tirgos, vērojams augošs mājsaimniecību patēriņš, ES fondu līdzekļu pieejamība, kā arī aktivitāte būvniecības nozarē sekmēs arī nodarbinātības kāpumu, jaunu darbavietu veidošanos, bezdarba mazināšanos, ienākumu pieaugumu nodarbinātajiem. Vienlaikus daudziem darba devējiem izteikta darbaspēka pieprasījuma apstākļos 2019. gadā būs jādomā arī par uzņēmumu darbības efektivizēšanu un produktivitātes celšanu, ieviešot automatizācijas un citus risinājumus. Tāpat konkurences cīņā par darbaspēku jāapzinās, ka aizvien aktuālāki kļūs ieguldījumi savu...

Valdība 15. janvārī apstiprināja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas izstrādātos Ministru kabineta noteikumu grozījumus, lai turpmāk, papildus maksāšanai ar internetbankām, pakalpojuma saņēmēji varētu norēķināties par maksas e-pakalpojumiem ar VISA un MasterCard maksājumu kartēm. Tiesiskais regulējums dod iespēju norēķināties par e-pakalpojumiem ne tikai Latvijas rezidentiem, bet arī ārzemniekiem, kuriem ir VISA un Mastercard maksājumu karte, neatkarīgi no kartes izdevējbankas. Būtiski atzīmēt iespēju Latvijas iedzīvotājiem, kas atrodas ārzemēs ilgstošu laiku un, kuriem nav atvērts konts kādā no Latvijas internetbankām, portālā Latvija.lv identificējoties ar Latvijas Valsts radio un televīzijas centra izsniegtajiem e-Identitātes rīkiem – mobilo lietotni eParaksts mobile, eID karti, kā arī eParaksta karti – par saņemtajiem pakalpojumiem norēķināties ar maksājuma karti. Maksājumu karšu izmantošanas iespēja būs pieejama tikai tajos e-pakalpojumos, kuru e-pakalpojumu turētājs būs pieslēdzis iespēju veikt maksājumus ar VISA un MasterCard maksājumu kartēm. Minētie grozījumi būtiski vienkāršos pieslēgšanās procedūru.

Satiksmes ministrija (SM) uzsver, ka 2019. gadā spēkā stājušās izmaiņas Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa likmes noteikšanā, to saistot ar CO2 izmešu daudzumu, ir vērstas uz skaidrāku nodokļa aprēķināšanas metodi un automobiļa radītā oglekļa dioksīda izmešu samazināšanu. SM atgādina, ka transportlīdzekļiem, kuru pirmreizējā reģistrācija ir sākot ar 2008. gada 31. decembri, Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likums paredz ar 2019. gada 1. janvāri transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa likmi aprēķināt atkarībā no automobiļa radītā oglekļa dioksīda (CO2) izmešu daudzuma. CO2 izmešu daudzuma izmantošana nodokļa aprēķināšanā ir būtiska, lai samazinātu CO2 emisijas transporta nozarē. Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa likmi piesaistot CO2 izmešu daudzumiem, tiek veikta kopējās vides uzlabošana. Jānorāda, ka Latvijā uz ceļiem visvairāk pārvietojas vidēji desmit gadus veci transportlīdzekļi, tādēļ transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa likme tiek aprēķināta pēc CO2 izmešu daudzuma, sākot ar 2009. gada automašīnām. Latvijā CO2 vidējās vērtības ir vienas no augstākajām jauniem reģistrētiem transportlīdzekļiem salīdzinājumā ar citām ES valstīm. Turklāt no 2009....

Elektronisko sakaru komersantiem līdz kārtējā gada 1.februārim jāiesniedz Datu valsts inspekcijā statistiskā informācija par saglabājamo datu pieprasījumiem, kurus iepriekšējā gadā atbilstoši Elektronisko sakaru likuma 71.1 panta pirmajai daļai veikušas pirmstiesas izmeklēšanas iestādes, operatīvās darbības subjekti, valsts drošības iestādes, prokuratūra un tiesa. Pamatojums: Ministru kabineta 2007.gada 4.decembra noteikumu Nr.820 “Kārtība, kādā pirmstiesas izmeklēšanas iestādes, operatīvās darbības subjekti, valsts drošības iestādes, prokuratūra un tiesa pieprasa un elektronisko sakaru komersants nodod saglabājamos datus, kā arī kārtība, kādā apkopo statistisko informāciju par saglabājamo datu pieprasījumiem un to izsniegšanu” 12.punkts. Datu valsts inspekcija lūdz elektronisko sakaru komersantus iesniegt šādu statistisko informāciju par 2018.gadu: 1. kopējais pieprasījumu skaits; 2. laikposms (mēnešos), kas pagājis no datu saglabāšanas datuma līdz datumam, kad pirmstiesas izmeklēšanas iestāde, operatīvās darbības subjekts, valsts drošības iestāde, prokuratūra un tiesa pieprasījusi attiecīgos datus; 3. gadījumu skaits, kad nav bijis iespējams izsniegt pieprasītos saglabājamos datus. Statistiskā informācija iesniedzama līdz 2019.gada 1.februārim. To var iesniegt ierodoties personīgi Datu...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) informē, ka Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likums paredz ar 2019. gada 1. janvāri transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa likmi piemērot atkarībā no automobiļa radītā oglekļa dioksīda (CO2) izmešu daudzuma. Šādā veidā ieviesta kārtība, ka transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokli par vieglo automobili, kuru pirmās reģistrācijas datums ir pēc 2008.gada 31.decembra, kas ir aprīkots ar iekšdedzes dzinēju vai pēc savas konstrukcijas ir aprīkots ar iekšdedzes dzinēju un kā mehānisku dzinējspēku izmanto enerģiju no transportlīdzeklī glabātas elektroenerģijas vai dzinējspēka glabāšanas iekārtas (piemēram, akumulators, kondensators, spararats vai ģenerators u.c.), maksā, piemērojot nodokļa likmi atkarībā no automobiļa radītā oglekļa dioksīda (CO2) izmešu daudzuma uz vienu kilometru, tādējādi veicinot videi kaitīgu transportlīdzekļu lietošanas ierobežošanu, pārejot uz videi draudzīgākiem transportlīdzekļiem: 1) ar oglekļa dioksīda (CO2) izmešu daudzumu līdz 50 g uz vienu km — 0 eiro; 2) ar oglekļa dioksīda (CO2) izmešu daudzumu no 51 g līdz 95 g uz vienu km — 12...

Patēriņa cenas 2018. gadā augušas vidēji par 2.5%. Šāds cenu kāpums vērtējams kā mērens, ņemot vērā straujo ekonomikas izaugsmi un “silto” darba tirgu. Pie tam cenas kāpušas vidēji lēnāk nekā 2017. gadā, bet atalgojums - straujāk, kas ļauj secināt, ka pērnais gads bijis lielākoties labvēlīgs iedzīvotāju spējai tērēt, skaidro Linda Vildava, Swedbank ekonomiste. Atskatoties uz aizvadīto gadu, patēriņa cenu pārmaiņās lielu lomu spēlēja ārēji faktori. Aptuveni pusi no vidējā patēriņa cenu kāpuma noteica transporta un mājokļa preču un pakalpojumu sadārdzināšanās, kas lielā mērā saistīts ar enerģijas produktu cenu kāpumu. Brent jēlnaftas cena par barelu eiro izteiksmē pērn kopumā pieauga par aptuveni 25%, lai gan naftas cenas dinamika gada nogalē bija lejupvērsta. Apvienojot ar akcīzes nodokļa likmes kāpumu degvielai gada sākumā, degvielas cenas palielinājās par 12.5%, salīdzinot ar 2017. gadu. Brangs pieaugums bijis arī cietā kurināmā cenās, kuras augušas ap 17% gada laikā, ko galvenokārt izskaidro kokmateriālu cenu kāpums. Par 5% dārgāki bijuši...

Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) informē, ka tās 2019. gada 3. janvāra normatīvie noteikumi Nr. 1 "Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas riska pārvaldīšanas normatīvie noteikumi", kas nodrošinās plašāku datu saņemšanu no bankām par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas risku pārvaldīšanu, stājušies spēkā 12. janvārī. Jaunajos noteikumos pilnveidots un paplašināts FKTK sniedzamās informācijas apjoms, izstrādājot jaunas pārskata veidlapas, kuras iesniedzot FKTK iegūs datus par: kredītiestādes noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas riska ekspozīcijas raksturojumu; maksājumu apgrozījuma apmēru sadalījumā pa klientu reģistrācijas valstīm; klientu darījumu raksturojumu pa valstīm u.c. datus. Tādējādi kredītiestādes, sniedzot informāciju FKTK pārskata veidā par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas riska pārvaldīšanas stratēģijā noteiktajiem robežlielumiem un faktiskajiem rādītājiem pārskata periodā, nodrošinās FKTK ar informāciju, kura ir izmantojama kredītiestāžu uzraudzības un finanšu un kapitāla tirgus sektora sekmīgas darbības nodrošināšanā. Jaunajos noteikumos izvirzītās prasības vienādi attieksies uz ikvienu kredītiestādi – individuāli un konsolidācijas grupas vai...

Iznācis žurnāla BILANCE šī gada pirmais - janvāra - numurs (Nr. 1 (445)). Tajā lasiet par grāmatvedībā un nodokļu jomā aktuālāko. NUMURA INTERVIJA Skaitļi nekad nekaitina Ikars Kubliņš: Intervija ar titula Gada grāmatvedis 2018 ieguvēju Daigu Olševsku GRĀMATVEDĪBA Maija Grebenko: Darba laika īpatnības 2019. gadā Marina Kere: Ziemassvētku un Jaungada svinības, darbinieku un sadarbības partneru apsveikšana – nodokļu aspekti un dokumentu noformēšana 2018. gadā In­ga Lip­šā­ne: Kā pāriet uz SFPS 16 NODOKĻI Olga Lukašina, Jekaterina Juhimeca: Nodokļi ieskaita darījumos Beāte Orlova: Nodokļu regulējums Booking.com un Airbnb sniegtajiem pakalpojumiem Dzintars Kobitjevs: Iedzīvotāju ienākuma nodokļa atbrīvojums algota darba ienākumam ārvalstīs Maija Grebenko: Pēdējā 2018. gada UIN deklarācija – pirmo reizi UZŅĒMUMA, IESTĀDES, ORGANIZĀCIJAS ATTĪSTĪBA Irina Štromberga: Jaunais Kooperatīvo sabiedrību likums GRĀMATVEŽA KALENDĀRS Ņina Vasiļevska: Grāmatveža kalendārs par nodokļu samaksu un atskaišu iesniegšanas termiņiem janvārī «BILANCES AKADĒMIJA» PIEDĀVĀ Semināri un kursi janvārī ŽURNĀLU VAR ABONĒT ŠEIT ŽURNĀLA ELEKTRONISKO VERSIJU VAR LASĪT ŠEIT

Valsts ieņēmumu dienests (VID) sagatavojis informatīvo materiālu pašvaldībām, kurā skaidro normatīvo aktu piemērošanu, iekasējot nodokļu un nodevu maksājumus. Saskaņā ar Ministru kabineta 2003.gada 21.oktobra noteikumu Nr.584 “Kases operāciju uzskaites noteikumi”1 (turpmāk – Ministra kabineta 2003.gada 21.oktobra noteikumi Nr.584) 8.punktu, ja uzņēmums saņem no personas tādu skaidrās naudas maksājumu, uz kuru neattiecas normatīvajos aktos, kas nosaka nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektronisko ierīču un iekārtu lietošanu, minētās prasības (piemēram, darbinieks iemaksā uzņēmuma kasē skaidro naudu kā saņemtā avansa pārpalikumu), katram šādam maksājumam sagatavo atsevišķu kases ieņēmumu orderi, ar kuru saskaņā iemaksā naudu kasē un izdara ierakstu kases grāmatā. Savukārt atbilstoši Ministra kabineta 2003.gada 21.oktobra noteikumu Nr.584 8.1punktam iestāde, kura tiek finansēta no pašvaldības budžeta, var nepiemērot šo noteikumu 8.punktā minēto prasību par atsevišķa kases ieņēmumu ordera sagatavošanu, ja, saņemot skaidrās naudas maksājumu par attiecīgās iestādes administrētu nodokli, nodevu vai maksas pakalpojumu, ievēro 8.1 1.apakšpunktā noteiktos nosacījumus, proti, kases ieņēmumu ordera vietā sagatavo citu...

Lai kopīgi veidotu Latviju labāku, drošāku, laimīgāku un labklājīgāku ikvienam, Pārresoru koordinācijas centrs (PKC) aicina iedzīvotājus piedalīties diskusijā par valsts attīstības prioritātēm un Latvijas nākotni pēc 2021. gada. Ikviens var izteikt viedokli par Nacionālā attīstības plāna 2021.-2027. gadam (NAP2027) idejiskā “kodola” un prioritāšu piedāvājumu PKC mājaslapā: http://www.pkc.gov.lv/nap-2027/informacija. Iesniedz savu NAP 2027 saukli Atbalsti prioritātes un vērtības Izsaki viedokli “Ilgtspējīga un līdzsvarota attīstība ir vērtība, kuru bieži nenovērtējam, domājot par nākotni. Esam raduši domāt par savu un valsts attīstību kā sporta sacensībām, kur ir zaudētāji un uzvarētāji… Bet sabiedrības attīstību un labklājību virza arī citi principi, piemēram, sadarbība, uzticēšanās, drosme izdarīt izvēles, kas īstermiņā var būt nepopulāras, šķist neizdevīgas, taču nes augļus ilgtermiņā, tā panākot Latvijas iedzīvotāju dzīves kvalitātes uzlabojumus,” pauž Pēteris Vilks, PKC vadītājs, par NAP2027 vīziju. Pārņemot labo un vērtīgo no esošā Latvijas Nacionālā attīstības plāna 2014.-2020. gadam (NAP2020) un mācoties no neveiksmēm, NAP2027 vērtību centrā izvirza cilvēka dzīves kvalitātes dažādus...

Saeima 10. janvārī atbalstīja Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS) Saeimas frakcijas rosināto lēmumprojektu par obligātā iepirkuma komponentes (OIK) atcelšanu. Par balsoja 86 parlamentārieši. Saeimā atbalstītais lēmums paredz aicinājumu Ekonomikas ministrijai steidzami izstrādāt tiesību aktus OIK atcelšanai no 2019. gada 31. marta ar mērķi samazināt elektroenerģijas izmaksas visiem Latvijas patērētājiem. Saeima aicina Ekonomikas ministriju ievērot tiesiskuma principus un, izstrādājot OIK atcelšanas risinājumus, nepieļaut šo maksājumu veikšanu no citiem finanšu avotiem, to pārveidi par cita veida maksājumiem, kā arī mainot šo maksājumu nosaukumu. ZZS, rosinot šī Saeimas lēmuma pieņemšanu, uzskata, ka Ekonomikas ministrijai ir jāizbeidz Latvijas iedzīvotājiem netaisnīgu, uz atsevišķām personām vērstu atbalsta režīmu. Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija nodrošinās parlamentāro kontroli par Saeimā atbalstītā lēmuma turpmāko virzību.

Saeima 10.janvārī ratificēja Latvijas Republikas un Korejas Republikas valdības nolīgumu par gaisa satiksmi. Tas veicinās gaisa satiksmes attīstību starp Latviju un Koreju, piedāvājot jaunu tiešo lidojumu starp abām valstīm, kā arī veidos līgumtiesisko pamatu regulāru gaisa pārvadājumu pakalpojumu veikšanai starp Latviju un Koreju. Nolīgumā noteiktas Latvijas un Korejas aviokompāniju tiesības, atrunāti regulāro gaisa pārvadājumu uzsākšanas nosacījumi un darbības noteikumi, kādi jāievēro abu valstu aviokompānijām, veicot regulārus pasažieru un kravu gaisa pārvadājumus starp Latviju un Koreju. Nolīgums paredz pasažieru un kravu gaisa pārvadājumu veikšanas vispārējos principus, nodokļu un nodevu piemērošanu, abpusēju licenču un sertifikātu atzīšanu, strīdu izšķiršanu, kā arī citus ar regulāras gaisa satiksmes veikšanu saistītus jautājumus. Kā norāda Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētājs Rihards Kols, šis līgums gan veicinās gaisa satiksmes pakalpojumu attīstību starp Latviju un Koreju, piedāvājot sabiedrībai kopumā jaunu tiešo lidojumu galamērķi, gan arī vēl vairāk veicinās abu valstu cilvēku apmaiņu un ciešāku mūsu divpusējo sadarbību. “Pēdējo gadu laikā ievērojami pieauguši...

Saeima 10.janvārī sanāk uz šī gada ziemas sesijas pirmo parlamenta sēdi, tajā paredzēts izskatīt 30 darba kārtībā iekļautos jautājumus. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūgusi Saeimu skatīt grozījumus likumā “Par nodokļiem un nodevām”, kas paredz līdz šī gada 1.septembrim atlikt vienotās elektroniskās darba laika uzskaites datubāzes būvniecībā darbību. Tāpat plānots lemt, vai komisijām nodot grozījumus septiņos nodokļu likumos, kas, ņemot vērā vienotā nodokļu konta ieviešanu, paredz, ka nodokļi būs jānomaksā līdz katra mēneša 23.datumam. Saeimā iesniegti vairāki jauni likumprojekti, un plānots lemt par to nodošanu izskatīšanai komisijās. To vidū ir Transporta enerģijas likums saistībā ar degvielu, kas iegūta no atjaunojamajiem energoresursiem, transportā izmantojamo elektroenerģiju un bioloģiskajiem kurināmajiem. Galīgajā lasījumā plānots skatīt nolīgumu par gaisa satiksmi, lai veicinātu tās attīstību starp Latviju un Koreju, sniedzot iespēju ieviest jaunu tiešo lidojumu starp abām valstīm, un veidotu līgumtiesisko pamatu regulāru gaisa pārvadājumu pakalpojumu veikšanai starp Latviju un Koreju. Otrajā lasījumā Saeima skatīs grozījumus Būvniecības likumā,...