JAUNUMI

Lai veicinātu sabiedrības izpratni par savām tiesībām, no 11. līdz 15. martam vairāk nekā 100 zvērināti advokāti un zvērinātu advokātu palīgi Advokatūras dienās iedzīvotājiem visā Latvijā sniedz bezmaksas juridiskās konsultācijas, īpašu uzmanību veltot jautājumiem par nekustamo īpašumu. Nav iespējams paredzēt visus riskus nekustamā īpašuma iegādē, tomēr tos iespējams samazināt, uzklausot profesionāļu ieteikumus. “Mēdz teikt, ka nekustamā īpašuma iegāde un nekustamā īpašuma atsavināšana ir vieni no patīkamākajiem un svarīgākajiem notikumiem cilvēka dzīvē, tāpat kā laulības slēgšana un šķiršana. Šajā procesā nepieciešams kritiski attiekties pret ieguvumiem, pirms tie nav pārvērtušies par laika un finanšu zaudējumiem. Visus iespējamos riskus apzināties ir grūti, tomēr ir vadlīnijas, kuras ievērojot, var tos samazināt. Piesaistot attiecīgu profesionāli, kas var situāciju izvērtēt no malas un snieg rekomendācijas, nekustamā īpašuma darījums būs daudz drošāks. Turklāt jāapzinās, ka darījumos ir ieinteresēti ne tikai tā tiešie dalībnieki, bet arī trešās personas, attiecības ar kuriem sākās tad, kad šķiet, ka darījums ir veiksmīgi noslēdzies,”...

Iznācis žurnāla BILANCE 2019. gada MARTA numurs (Nr. 3 (447)). Tajā lasiet: GRĀMATVEDĪBA Gaida Kalniņa: Sabiedrību 2018. gada pārskats Jūlija Bojarenko: Mikrosabiedrību un mazo sabiedrību gada pārskats Laila Kelmere: Izmaiņas ceturkšņa pārskatu sagatavošanas un iesniegšanas kārtībā NODOKĻI Ina Spridzāne: Par PVN un komercķīlas pārdošanu Olga Lukašina, Jekaterina Juhimeca: Nodokļi dāvinājuma darījumos 2 FINANSES Jūlija Sauša: Pievienotās vērtības nodokļa krāpšana pasaulē un Latvijā Artūrs Breicis: Transfertcenu dokumentācijas saturs un iepriekšēja vienošanās UZŅĒMUMA, IESTĀDES, ORGANIZĀCIJAS ATTĪSTĪBA Jolanta Brilte: Oficiālā elektroniskā adrese ATBILDES UZ JAUTĀJUMIEM Maija Grebenko: Summētā darba laika uzskaite un stundas tarifa likme, un citas atbildes uz žurnāla lasītāju jautājumiem NODERĪGI Ikars Kubliņš: Valdes locekļa atbildība un tās apdrošināšana Redakcija: Rudenī indeksēs ne vien pensijas, bet arī piemaksas GRĀMATVEŽA KALENDĀRS Ņina Vasiļevska: Grāmatveža kalendārs par nodokļu samaksu un atskaišu iesniegšanas termiņiem martā «BILANCES AKADĒMIJA» PIEDĀVĀ: Semināri un kursi martā Žurnālu BILANCE ABONĒT VAR ŠEIT. ABONENTI žurnālu var lasīt ELEKTRONISKI ŠEIT.

Eiropas Datu aizsardzības kolēģija ir nākusi klajā ar informatīvu paziņojumu organizācijām par iespējamiem personas datu nosūtīšanas mehānismiem no Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) uz Apvienoto Karalisti (turpmāk – AK) “No-deal” Brexit gadījumā. Lai pārziņi un apstrādātāji labāk sagatavotos “No-deal” Brexit scenārijam, Datu valsts inspekcija jautājumu un atbilžu formātā sniedz šādus ieteikumus: “No-deal” Brexit scenārijs: kādas ir iespējamās sekas personas datu plūsmas nodrošināšanā uz AK? AK izstāšanās no Eiropas Savienības (turpmāk – ES) notiks 2019. gada 30. martā plkst. 00.00 pēc Centrāleiropas laika (30. marta 1:00 no rīta pēc Latvijas laika). Tas nozīmē, ka 2019. gada 30. martā AK kļūs par trešo valsti. Ja līdz 2019.gada 30.marta plkst.00.00 nebūs panākta vienošanās ar ES par “sakārtotu” izstāšanos, AK turpmāk netiks uzskatīta par valsti, kas nodrošina adekvātu aizsardzības līmeni un personas datu plūsma tiks uzskatīta par datu pārsūtīšanu uz trešo valsti ārpus ES un Eiropas Ekonomikas zonas (turpmāk – EEZ). Šajā gadījumā, atbildīgajām personām, kas veic...

Valsts ieņēmumu dienests informatīvajā materiālā "Valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas jaunuzņēmumiem" skaidro, kāda specifika jāņem vērā, iesniedzot darba devēja ziņojumus par jaunuzņēmumu darbiniekiem. Darba devēja ziņojumā jaunuzņēmuma darbiniekus norāda atsevišķos sarakstos atbilstoši darba ņēmēja statusam un izvēlētajam pensiju līmenim: jaunuzņēmuma darba ņēmēji, par kuriem tiek veikts fiksētais maksājums un iemaksas valsts pensiju apdrošināšanai un kuri ir pakļauti visiem valsts sociālās apdrošināšanas veidiem; jaunuzņēmuma darba ņēmēji, par kuriem tiek veikts fiksētais maksājums un iemaksas valsts pensiju apdrošināšanai un kuri ir pakļauti valsts pensiju apdrošināšanai, invaliditātes apdrošināšanai, maternitātes un slimības apdrošināšanai, vecāku apdrošināšanai un sociālajai apdrošināšanai pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām (darba ņēmēji, kuri ir izdienas pensijas saņēmēji vai kuri ir personas ar invaliditāti – valsts speciālās pensijas saņēmējas); jaunuzņēmuma darba ņēmēji, par kuriem tiek veikts fiksētais maksājums un iemaksas valsts pensiju apdrošināšanai un kuri ir pakļauti valsts pensiju apdrošināšanai, maternitātes un slimības apdrošināšanai, vecāku apdrošināšanai un sociālajai apdrošināšanai pret nelaimes gadījumiem darbā...

Atlīdzību par aizbildņa pienākumu pildīšanu (turpmāk – atlīdzība) aizbildnim izmaksā arī tad, ja aizbildnis un bērns pastāvīgi nedzīvo Latvijā. Šādu izmaksas kārtību no 2019.gada 7.marta paredz grozījumi Valsts sociālo pabalstu likumā. Līdz šim atlīdzības par aizbildņa pienākumu pildīšanu izmaksu pārtrauca, ja aizbildnis un bērns, par kuru tiek maksāta atlīdzība, izbrauca no Latvijas uz pastāvīgu dzīvi ārvalstīs. Attiecībā uz citiem valsts sociālajiem pabalstiem, kurus aizbildnis saņem no Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) par aizbildnībā esošo bērnu, spēkā paliek iepriekšējā kārtība. Proti, visu pārējo valsts sociālo pabalstu izmaksu (piemēram, pabalstu aizbildnībā esoša bērna uzturēšanai, ģimenes valsts pabalstu un citus ar bērna aprūpi un audzināšanu saistītus pabalstus) pārtrauc, ja aizbildnis un bērns, par kuru tiek maksāts pabalsts, izbrauc no Latvijas uz pastāvīgu dzīvi ārvalstī. Aizbildņi, kuriem atlīdzības izmaksa ir pārtraukta sakarā ar izbraukšanu uz ārvalsti, atlīdzību var atkal pieprasīt, iesniedzot aizpildītu iesnieguma veidlapu VSAA: pa pastu – nosūtot jebkurai VSAA nodaļai. elektroniski – nosūtot ar...

Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes (ENAP) darbinieki, veicot virkni procesuālo darbību un realizējot ilgstošā laika periodā veiktos izmeklēšanas pasākumus iepriekš uzsāktajā kriminālprocesā, pārtraukuši kādas organizētas grupas darbību, kas nodarbojusies ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, un aizturējusi sešas personas. Izmeklēšana kriminālprocesā turpinās. Šī gada 5. un 6. martā ENAP darbinieki sadarbībā ar Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas un apkarošanas dienestu un Valsts ieņēmumu dienestu veica kriminālprocesuālās darbības vairākās Rīgas pilsētas adresēs, tostarp, kādā preču vairumtirdzniecības uzņēmumā, aizturot sešas personas. Likumsargi veica 18 kratīšanas, kā rezultātā izņemtas 11 automašīnas, tostarp arī luksus klases transportlīdzekļi, kā arī skaidra nauda, kuras apmērs uz doto brīdi tiek skaidrots. Minēto darbību rezultātā Valsts policija ir pārtraukusi kādas profesionālas organizētas grupas, kas nodarbojusies ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, darbību. Šī grupa savu noziedzīgo rīcību ilgstošu laiku realizēja Latvijas Republikas teritorijā. Nodarītie zaudējumi tautsaimniecībai tiek precizēti. Šobrīd četrām personām ir piemēroti ar brīvības atņemšanu nesaistīti drošības...

Valsts ieņēmumu dienesta (turpmāk – VID) Nodokļu un muitas policijas pārvalde šī gada martā Finanšu un ekonomisko noziegumu izmeklēšanas prokuratūrai kriminālvajāšanas uzsākšanai nosūtīja kriminālprocesu pret divām personām par sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumos veiktu grāmatvedības uzskaitē neuzrādītu algu izmaksu, nenomaksājot iedzīvotāju ienākuma nodokli un neveicot valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, tādejādi nodarot kaitējumu valsts budžetam. Pirmstiesas izmeklēšanas laikā noskaidrots, ka ēdināšanas uzņēmumi saimnieciskās darbības laikā no 2017.gada aprīļa līdz 2017.gada decembrim grāmatvedības reģistros nav uzskaitījuši darba algas un ir neoficiāli izmaksājuši neuzskaitīto un neaprēķināto darba algu skaidrā naudā 26 uzņēmumos reģistrētajiem darbiniekiem. Tāpat minētie uzņēmumi nodokļu administrācijai sniedza nepatiesu informāciju saturošus dokumentus par darba algām. Tādējādi, nenomaksājot iedzīvotāju ienākuma nodokli un neveicot valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, valsts budžetam tika nodarīts kaitējums – vairāk kā 20 tūkst. euro apmērā. Kriminālprocess nosūtīts kriminālvajāšanas uzsākšanai pēc noziedzīga nodarījuma pazīmēm, kas paredzētas Krimināllikuma 217.1 pantā (Darba samaksas noteikumu pārkāpšana). Kriminālvajāšanu lūgts uzsākt pret divām...

Aprēķinot atlīdzību sakarā ar nelaimes gadījumu darbā vai konstatēto arodslimību, mēneša vidējo apdrošināšanas iemaksu algu plānots noteikt no apdrošināšanas iemaksu algas par jebkuriem 36 mēnešiem pēc kārtas pēdējo piecu gadu laikā pirms apdrošināšanas gadījuma iestāšanās dienas. Šo grozījumu mērķis ir pēc iespējas nodrošināt zaudētajiem ienākumiem atbilstošu sociālās apdrošināšanas pakalpojuma apmēru. Līdz šim tika ņemts vērā 12 mēnešu periods, to beidzot divus kalendāros mēnešus pirms mēneša, kurā iestājies apdrošināšanas gadījums. Minētos labojumus, ko rosinājusi Labklājības ministrija, paredz likumprojekts „Grozījumi likumā „Par obligāto sociālo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām””. Tas 7. martā izsludināts valsts sekretāru sanāksmē. Grozījumi vēl ir jāskata valdības sēdē un jāpieņem Saeimā. Negūtie darba ienākumi gadījumā, ja tie jau tiek kompensēti sakarā ar vienu sociālo risku, netiek kompensēti vēlreiz - arī sakarā ar otru sociālo risku.. Līdz ar to likuma labojumi paredz, ka gadījumā, ja ir tiesības gan uz atlīdzību, gan invaliditātes pensiju, varēs saņemt vienu – sev izdevīgāko...

Satversmes tiesa 6.martā ir pieņēmusi spriedumu lietā Nr. 2018?11?01 "Par Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma 3. panta 9.2daļas 1. un 2. punkta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 96. pantam". Apstrīdētās normas Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma 3. panta 9.2 daļas 1. un 2. punkts: "Lai nodrošinātu Satversmes 100. pantā nostiprināto cilvēktiesību uz vārda brīvību, tai skaitā informācijas atklātību, ievērošanu un efektīvu īstenošanu iespējami ērti privātpersonām, visu valsts un pašvaldību strādājošo atlīdzība ir pilnīgi atklāta sabiedrībai šādā kārtībā: 1) institūcijas visām amatpersonām un visiem darbiniekiem aprēķināto atalgojumu un citas naudas summas, kas viņiem pienākas, katru mēnesi publicē institūcijas mājaslapā internetā, norādot vārdu, uzvārdu, amatu un aprēķināto summu, ja likums nenosaka citādi; 2) informācija par institūcijas amatpersonām un darbiniekiem aprēķināto atalgojumu un naudas summām, kas viņiem pienākas, iestādes mājaslapā internetā atrodas ne mazāk kā astoņus gadus. Ja institūciju likvidē, šīs publicētās informācijas pieejamību līdz noteiktā termiņa beigām...

Plānots paplašināt to adoptētāju loku, kuri pēc bērna adopcijas var doties 10 dienu atvaļinājumā un par šo periodu no valsts saņemt paternitātes pabalstu. Tas būtu pieejams vienam no adoptētājiem, kura ģimene adoptējusi bērnu vecumā līdz 18 gadiem. Šādu likumdošanas iniciatīvu ceturtdien, 7.martā, pirmajā lasījumā atbalstīja Saeima. Patlaban 10 dienu atvaļinājums saistībā ar bērna adopciju pienākas tikai gadījumā, ja adaptētais bērns ir vecumā līdz trim gadiem. “Ir skaidrs, ka bērna vecums adopcijas jautājumā nav izšķirošs, un būtu maldīgi domāt, ka mazuļu adopcija būtu kaut kādā ziņā “vērtīgāka” nekā vecāku bērnu pieņemšana ģimenē. Tādējādi komisija konceptuāli atbalstīja Saeimas deputātu iesniegto iniciatīvu par apmaksāta paternitātes atvaļinājuma saņēmēju loka paplašināšanu,” iepriekš norādīja par likumprojekta virzību atbildīgās Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētājs Andris Skride. Komisijas vadītājs arī uzsvēra, ka šādas izmaiņas parādīs, ka valsts ne tikai vārdos, bet arī darbos virzās uz principu, ka bērniem pēc iespējas jānodrošina iespēja augt ģimeniskā vidē. “Līdzekļi, ko novirzām adoptētāju...

Piektdien, 8.martā, Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece no finanšu ministra Jāņa Reira saņems 2019.gada valsts budžeta likumprojektu un to pavadošo likumprojektu paketi. Tradicionālajā budžeta portfeļa iesniegšanas pasākumā piedalīsies arī Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājs Mārtiņš Bondars. Budžeta iesniegšanas pasākums notiks plkst.10.00. Pēc šī gada valsts budžeta projekta iesniegšanas Saeimas nama Dāvanu zālē pulksten 10.30 paredzēts I.Mūrnieces, M.Bondara un J.Reira preses brīfings.

Saeima ceturtdien, 7.martā, galīgajā lasījumā skatīs grozījumus Valsts prezidenta ievēlēšanas likumā. Tie paredz pagarināt laika periodu starp Valsts prezidenta amata kandidātu izvirzīšanu un balsojumu Saeimas sēdē par šiem kandidātiem. Galīgajā lasījumā Saeima lems arī par Tiesu izpildītāju likuma grozījumiem, kas paredz ierobežot liela apmēra piedziņas lietu pieņemšanu izpildei. Vēl galīgajā lasījumā Saeima skatīs izmaiņas Zemessardzes likumā, Militārā dienesta likumā un Darba likumā, kas precizēs tiesisko regulējumu attiecībā uz darba ņēmēju piedalīšanos zemessargu apmācībās un rezerves karavīru militārajās apmācībās, kā arī atlīdzības izmaksu šādos gadījumos. Savukārt pirmajā lasījumā plānots skatīt grozījumus maternitātes un slimības apdrošināšanas likumā un Darba likumā. Ar tiem plānots noteikt, ka viens no adoptētājiem, kura ģimene adoptējusi bērnu vecumā līdz 18 gadiem, pēc bērna adopcijas varēs doties 10 dienu atvaļinājumā un par šo periodu no valsts saņemt paternitātes pabalstu. Šodienas sēdes darba kārtībā ir arī tiesībsarga 2018.gada ziņojums Saeimai, lēmuma projekts par iedzīvotāju ienākuma nodokļa atcelšanu vienam apgādniekam ģimenē ar...

Atbilstoši Eiropas Komisijas (EK) vērtējumam Latvijas sagatavotais 2019. gada valsts budžeta plāna projekts kopumā atbilst Stabilitātes un izaugsmes pakta (SIP) nosacījumiem. Latvijas vispārējās valdības budžeta strukturālā bilance saskaņā ar EK aprēķiniem 2018. gadā tiek novērtēta -1,7% no iekšzemes kopprodukta (IKP), bet 2019. gadā -1,6% no IKP. Ņemot vērā pieļaujamās atkāpes saistībā ar strukturālo reformu īstenošanu, tas 2018. gadā atbilst vidēja termiņa budžeta mērķim, bet 2019. gadā no vidēja termiņa budžeta mērķa ir tikai nenozīmīga novirze. Lai Latvija izpildītu SIP izdevumu pieauguma nosacījumu, vispārējās valdības budžeta izdevumi 2018. gadā var pieaugt par ne vairāk kā 6,0 procentiem, savukārt 2019. gadā par 4,8 procentiem. Atbilstoši EK vērtējumam pieļaujamais izdevumu pieaugums 2018. gadā tiek pārsniegts par 0,9 procentiem no IKP un 2019. gadā tas tiek pārsniegts par 0,3 procentiem no IKP. Līdz ar to EK prognozē būtiskas novirzes no pieļaujamā izdevumu pieauguma līmeņa gan 2018. gadā, gan 2018. un 2019. gadu vērtējot kopā. Saskaņā ar...

Lai sekmētu energoefektivitātes pieaugumu un kāpinātu uzņēmumu konkurētspēju, šobrīd spēkā esošais Energoefektivitātes likums paredz pienākumu komersantiem ieviest energopārvaldības sistēmu, veikt energoauditu vai papildināt esošo vides pārvaldības sistēmu ar energoefektivitātes pasākumiem un par paveikto informēt Ekonomikas ministriju. Komersantiem, kas atbilst lielā elektroenerģijas patērētāja statusam ar gada elektroenerģijas patēriņu virs 500 MWh, likumā noteiktie pienākumi bija jāizpilda līdz 2018. gada 1. aprīlim. Savukārt tiem komersantiem, kas līdz šim termiņam neizpildīja attiecīgo pienākumu vai izpildīja to ar nokavēšanos, tiek piemērota energoefektivitātes nodeva. “Energoefektivitātes likuma izstrādi 12. Saeima vilcināja 3 gadus, t.i. līdz 2016. gadam. Kaut gan pēc tam katram lielajam uzņēmumam individuāli tika sūtītas 2-3 atgādinājuma vēstules izvērtēt savu elektroenerģijas patēriņu laicīgi un atbildīgi, kā arī noteiktajā termiņā informēt Ekonomikas ministriju par to izpildi, acīmredzot ar to bija par maz, jo daudzi uzņēmumi noteiktajos termiņos šo pienākumu neveica. Arī pēdējās dienās publiski izskanējušais SIA “Liepkalni” gadījums to apliecina – uzņēmums energoauditu pabeidza 2018. gada 30....

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (Regulators) tuvākajā laikā plāno uzsākt stingrāk uzraudzīt tos komersantus, kuri pašvaldībās sniedz regulētus siltumapgādes un ūdenssaimniecības pakalpojumus. Līdz ar to Regulators aicina atsaukties komersantus un pašvaldības, kuriem jāreģistrē sava darbība Regulatorā kā regulētam komersantam, lai izvairītos no negaidītiem sodiem par nelikumīgu darbību. Regulators laika gaitā ir konstatējis atsevišķus gadījumus (vairāk siltumenerģijas apgādes pakalpojumu sniegšanā), ka komersants, sniedzot sabiedriskos pakalpojumus, nav ilglaicīgi izpildījis normatīvajos aktos noteikto pienākumu reģistrēties un/vai licencēties, lai likumīgi sniegtu sabiedriskos pakalpojumus. Ne vienmēr komersants apzināti nav izpildījis normatīvajos aktos noteiktos pienākumus, bet gan nepietiekamas izpratnes rezultātā komersants nav reģistrējies un licencējies, lai arī tā sniegtie sabiedriskie pakalpojumi atbilst Noteikumos noteiktajiem regulēšanas kritērijiem. Lai šo situāciju mainītu, Regulators aicina pašvaldības sniegt informāciju par tiem komersantiem, kuri viņu teritorijā sniedz siltumapgādes un ūdenssaimniecības pakalpojumus noteiktā apjomā - siltumenerģijas apgādē ja lietotājiem nodotais siltumenerģijas apjoms pārsniedz 5 000 megavatstundu gadā. Savukārt ūdenssaimniecības nozarē - ja komersanta sniegto sabiedrisko...