JAUNUMI

Latvijā kopš 26.janvāra oficiāli sācies 120 dienu ilgais priekšvēlēšanu aģitācijas periods pirms Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanām, informē Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) Ņemot vērā, ka kārtējās EP vēlēšanas notiks 2019.gada 25.maijā, priekšvēlēšanu aģitācijas periods turpināsies līdz 25.maijam. KNAB vērš uzmanību, ka šī perioda laikā noteikti stingri ierobežojumi attiecībā uz priekšvēlēšanu aģitāciju, tostarp attiecībā uz priekšvēlēšanu aģitācijas materiālu izvietošanu. Ar informatīvo materiālu par priekšvēlēšanu aģitācijas ierobežojumiem aicina iepazīties šeit. Priekšvēlēšanu aģitācijas ierobežojumu mērķis ir mazināt naudas lomu priekšvēlēšanu kampaņu plānošanā un veidošanā, padarot aģitācijas veicējiem noteikumus vienlīdzīgus, kā arī nodrošinot iespēju jebkurai personai paust viedokli un iespēju sabiedrībai saņemt vispusīgu informāciju par deputātu kandidātiem, deputātu kandidātu sarakstiem, politiskajām partijām, politisko partiju apvienībām un vēlētāju apvienībām pirms vēlēšanām. Priekšvēlēšanu aģitācija var būt tiešs vai netiešs aicinājums balsot par vai pret kādu politisko partiju, politisko partiju apvienību, vēlētāju apvienību vai deputāta kandidātu. Priekšvēlēšanu aģitācija vienmēr būs konkrētas darbības. Attiecībā uz apmaksātas priekšvēlēšanu aģitācijas materiālu...

Administratīvā apgabaltiesa 25. janvārī pieņēma spriedumu, kurā noraidījusi SIA “Baltstor” un SIA “Lenoka” pieteikumu par Konkurences padomes (KP) 2018. gada 9. marta lēmuma atcelšanu, un atzina, ka KP pamatoti konstatējusi abu uzņēmumu darbībās Negodīgas mazumtirdzniecības prakses aizlieguma likuma (NMPAL) pārkāpumu. KP pērn pieņēma lēmumu sodīt veikalu Mego un Vesko preču zīmolu pārvaldītāju SIA “Baltstor” un tā mazumtirdzniecības kooperācijā ietilpstošo partneri SIA “Lenoka” par netaisnīgu un nepamatotu sankciju piemērošanu preču piegādātājiem. Šis bija pirmais lēmumus, ar kuru KP konstatēja NMPAL pārkāpumu. Par NMPAL normu pārkāpumu KP piemēroja SIA “Baltstor” naudas sodu 13 533 eiro un SIA “Lenoka” 60 487 eiro apmērā. Administratīvā apgabaltiesa spriedumā norādījusi, ka lietas pieteicējiem – SIA “Baltstor” un SIA “Lenoka” – nešaubīgi ir iepirkuma vara pār piegādātājiem, līdz ar to nav attaisnojama netaisnīgu un nesamērīgu sankciju piemērošana par darījuma partnera pieļauto pārkāpumu, tostarp par līgumsaistību neizpildi. “Piegādātāji “baiļu faktora” ietekmē, proti, baidoties pazaudēt būtisku savu preču noieta kanālu, var...

Starp Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrāciju (UGV), Valsts policiju un Ģenerālprokuratūru ir noslēgta starpresoru vienošanās ar mērķi novērst personas izvairīšanos no bērna uzturēšanas un apgādāšanas pienākuma. Kriminālatbildība iestāsies arī gadījumos, ja persona nepildīs Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrācijas lēmumu, kurā noteikts pienākums apgādāt un dot uzturu savam bērnam. Par Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrācijas lēmuma nepildīšanu personu varēs saukt pie kriminālatbildības, kā sodu piemērojot īslaicīgu brīvības atņemšanu, piespiedu darbu vai naudas sodu. Starpresoru vienošanās paredz, ka turpmāk Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrācija, konstatējot apstākļus, ka parādnieks izvairās no pienākuma nodrošināt uzturlīdzekļus bērnam (tostarp, ņemot vērā informāciju par parādnieka nodarbinātību un ienākumiem), savlaicīgi par to informēs Valsts policiju, kura pēc informācijas saņemšanas operatīvi uzsāks un virzīs kriminālprocesu par noziedzīgo nodarījumu attiecībā uz parādnieka izvairīšanos no tiesas nolēmuma vai Uzturlīdzekļu garantiju fonda lēmuma pildīšanas, ar kuru parādniekam uzlikts pienākums apgādāt bērnu un nodrošināt uzturlīdzekļus. Savukārt prokuratūra virzīs kriminālprocesu personas apsūdzībā, piemērojot tādu Kriminālprocesa likumā noteikto kārtību, kas nodrošina...

NUMURA INTERVIJA Komercvide atkarīga arī no efektīva tiesu darba Saruna ar DAIGU VILSONI, Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētāju DATU AIZSARDZĪBA Kad veicams novērtējums par ietekmi uz datu aizsardzību? Sagatavots pēc Datu valsts inspekcijas informācijas JURISTA VIEDOKLIS Vai tiesai jāieņem darba devēja loma? MĀRIS SIMULIS, zvērinātu advokātu biroja Sorainen jurists UZŅĒMUMU REĢISTRS Izmaiņas kārtībā, kādā ved mantiskā ieguldījuma vērtētāju sarakstu DZINTRA ŠVARCA, Uzņēmumu reģistra Juridiskās nodaļas juriskonsulte AUTORTIESĪBAS Vai pārtikas produkta garša var tikt aizsargāta ar autortiesībām? VIKTORIJA SOŅECA, Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes doktorante, Latvijas Republikas pārstāvja Eiropas Savienības Tiesā biroja vadītāja TIESU PRAKSE Darba uzteikums pārejošas darbnespējas dēļ 2018. gada spriedumu motīvu daļu atziņas KASPARS RĀCENĀJS, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības jurists, konsultants darba tiesisko attiecību jautājumos PUBLISKIE IEPIRKUMI Jaunākie Eiropas Savienības Tiesas spriedumi publisko iepirkumu lietās EVIJA MUGINA, Iepirkumu uzraudzības biroja vadītājas vietniece, Juridiskā departamenta direktore JURIDISKIE JAUNUMI Būs jāveido iekšējā trauksmes celšanas sistēma Brexit termiņš strauji tuvojas

Kopš 2018. gada 25. maija Latvijā uzņēmumiem ir jāievēro Vispārīgo datu aizsardzības regulu jeb GDPR, tomēr tās ieviešana dzīvē notiek ļoti lēni un lielākā daļa uzņēmumu tai joprojām nav gatava. Pētījumu kompānijas SKDS aptaujas dati parāda, ka pilnīgu juridisko atbilstību GDPR prasībām ir nodrosinājuši vien 39,3%. GDPR ir visā Eiropas Savienībā saistoša regula, kas nosaka juridiskos principus, kā uzglabāt, nodot, izmantot un iznīcināt jebkurus personu identificējošus datus, kas ir vai var atrasties uzņēmuma īpašumā. GDPR regulai ir pakļauti tādi dati, ar kuru palīdzību ir iespējams precīzi identificēt konkrētu personu, piemēram, vārds, uzvārds, adrese, kontaktinformācija. “Uzņēmēju vidū joprojām valda maldinošs priekšstats, ka GDPR attiecas vien uz lieliem uzņēmumiem, kas nodarbina lielu skaitu darbinieku vai uzglabā lielas klientu datubāzes. Tomēr šī regula patiesībā attiecas uz jebkura izmēra uzņēmumiem, pat tādiem, kuros strādā vien daži cilvēki, kuru darbība nav saistīta ar lielu informācijas apjomu uzglabāšanu un kuru klienti ir juridiskās personas. Šie uzņēmumi automātiski kļūst...

Uzņēmumi un patērētāji visā Eiropā un Japānā tagad var izmantot pasaulē lielāko atvērtās tirdzniecības zonu, jo 2019. gada 1.februārī stājas spēkā ekonomisko partnerattiecību nolīgums (EPN) starp Eiropas Savienību (ES) un Japānu. Ar šo nolīgumu tiek atvērts jauns tirgus ar 635 miljoniem cilvēku un gandrīz trešdaļu pasaules iekšzemes kopprodukta. Jaunais nolīgums nodrošinās patērētājiem lielākas izvēles iespējas un zemākas cenas; tas aizsargās Eiropas produktus Japānā un otrādi; tas dos iespēju mazajiem uzņēmumiem ieiet pilnīgi jaunā tirgū; tas ļaus Eiropas uzņēmumiem katru gadu ietaupīt ap vienu miljardu eiro un palielinās tirdzniecības apjomu. No 1.februāra Eiropas uzņēmumi gūs labumu no atceltiem tarifiem un vienkāršotām muitas procedūrām. Pirmo reizi ir izdevies iekļaut tirdzniecības nolīgumā Parīzes klimata nolīguma saistības, kā arī noteikt augstus standartus attiecībā uz darba ņēmēju tiesībām un patērētāju aizsardzību. Ar ekonomisko partnerattiecību nolīgumu tiek likvidēta lielākā daļa muitas nodokļu viena miljarda eiro vērtībā, ko ik gadu maksā ES uzņēmumi, kuri eksportē uz Japānu. Kad nolīgums...

Ārlietu ministrija informē, ka no 1.februāra Latvijas pilsoņi Uzbekistānā var ieceļot bez vīzas uz laiku līdz 30 dienām. Saskaņā ar Uzbekistānas Ārlietu ministrijas sniegto informāciju turpmāk ceļotājiem ir jāievēro šādi nosacījumi: 1) pasei jābūt derīgai 6 mēnešus pēc plānotā brauciena beigām; 2) uzturēšanās Uzbekistānā bez vīzas nedrīkst pārsniegt 30 dienas no ieceļošanas brīža. Latvijas nepilsoņiem un ceļotājiem, kuru plānotais uzturēšanās laiks ir ilgāks par 30 dienām, ieceļošanai Uzbekistānā ir jānoformē elektroniskā vīza, izmantojot portālu: E-VISA.GOV.UZ, vai arī jānoformē vīza Uzbekistānas vēstniecībā Latvijā. Papildu informācija pieejama vēstniecības mājaslapā: http://www.uzbekistan.lv/lv . Dodoties uz Uzbekistānu, Latvijas pilsoņiem ir nepieciešams noformēt ceļojumu apdrošināšanas polisi uz plānoto uzturēšanas laiku, kā arī izdrukāt aviobiļetes un viesnīcu rezervācijas, ja tādas ir veiktas. Atgādinām, ka ikvienam ceļotājam pēc ierašanās valstī trīs darba dienu laikā ir pienākums reģistrēties Uzbekistānas kompetentajās iestādēs. Tiem, kuri plāno uzturēties viesnīcā, reģistrāciju veic viesnīcas administrācija, savukārt ceļotājiem, kas paredzējuši uzturēties pie paziņām, reģistrācija ir jāveic portālā:...

Senāta Administratīvo lietu departaments 30.janvārī atcēla Administratīvās apgabaltiesas spriedumu, ar kuru apmierināts SIA "JOKER LTD" pieteikums un Iecavas novada domei uzlikts pienākums izdot labvēlīgu administratīvo aktu, ar kuru SIA "JOKER LTD" tiktu atļauts atvērt spēļu zāli. Senāts atzina, ka apelācijas instances tiesas veiktais izvērtējums par pašvaldības kompetenci izlemt, vai attiecīgā vietā spēļu zāles atvēršana nerada būtisku iedzīvotāju interešu aizskārumu, nav pietiekams. Senāts Administratīvās apgabaltiesas spriedumu atcēla un lietu nodeva jaunai izskatīšanai apelācijas instances tiesā. Izskatāmajā lietā pašvaldība atsaukusies uz iedzīvotāju un nevalstisko organizāciju pausto negatīvo nostāju spēļu zāles atvēršanai attiecīgajā vietā, vairāku objektu - kultūras iestādes, Pestīšanas armija un tās organizētā zupas virtuve, evaņģēliskās ticības kristiešu draudze "Dzīvības straume", Iecavas evaņģēliski luteriskā baznīca - atrašanos plānotās spēļu zāles tuvumā un tās atrašanos intensīvā gājēju maršrutā. No pašvaldības norādītā secināms, ka galvenais motīvs iestādes nostājai liegt pieteicējai spēļu zāles atvēršanu ir ar šiem objektiem un azartspēlēm saistāmo vērtību nesaderība. Vienlaikus lietā ir ziņas...

Bankas arvien vairāk pievērš uzmanību korporatīvās pārvaldības aspektiem, finansējot uzņēmuma attīstību, secināts Baltijas Korporatīvās pārvaldības institūta un Finanšu nozares asociācijas 30. janvārī rīkotajā augsta līmeņa diskusijā "Kā uzņēmumu pārvaldība ietekmē finansējuma piesaistīšanu?". Diskusijas laikā tika prezentēts banku pieredzes apkopojums, kas uzņēmumu finansēšanas procesā tiek vērtēti no korporatīvās pārvaldības perspektīvas. Vērtējot finansējuma piešķiršanu uzņēmuma attīstībai, bankas vērtē ne tikai uzņēmuma finanses un biznesa plānu, bet uzmanību pievērš arī korporatīvās pārvaldības aspektiem: uzņēmuma īpašniekiem, uzņēmuma darbības pieredzei un reputācijai, kā arī uzņēmuma vadības profesionalitātei. Bankas vērtē arī to, vai uzņēmumā ir saprotama lēmumu pieņemšanas kārtība, kāda ir risku vadība uzņēmumā un attiecības ar darījumu partneriem, cik caurskatāms ir uzņēmums un kāda ir uzņēmuma sniegtās informācijas kvalitāte. "Vidēji 10 līdz 25% banku veidoto uzņēmuma kredītreitingu ietekmē ar korporatīvo pārvaldību saistīti aspekti. Tas nozīmē, ka vāji pārvaldītiem uzņēmumiem tiks noteikta augstāka procentu likme vai tiem būs jāpiedalās ar lielāku ieguldījumu, kā arī papildus tiks īstenots intensīvāks...

Saeimas 31.janvāra sēdes darba kārtībā iekļauts lēmuma projekts par deklarāciju saistībā ar Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes pilsoņu tiesībām Latvijā pēc Brexit jeb Apvienotās Karalistes gaidāmās izstāšanās no Eiropas Savienības. Lēmuma projektu sagatavojusi Saeimas Ārlietu komisija. Otrajā lasījumā plānots lemt par grozījumiem Darba likumā, Zemessardzes likumā un Militārā dienesta likumā, kas saistīti ar darba tiesiskajām attiecībām darbiniekiem, kuri piedalās zemessargu kolektīvajās apmācībās, tostarp darba kavējuma attaisnošanu un darba samaksas saglabāšanu. Vēl otrajā lasījumā Saeima skatīs jauno Ieroču aprites likumprojektu, kas noteiks valsts un pašvaldību institūciju un privātpersonu tiesības un pienākumus attiecībā uz ieroču, munīcijas, speciālo līdzekļu un to sastāvdaļu apriti Latvijā. Tāpat likumprojekts noteiks šo priekšmetu klasifikāciju, aizliegumus un ierobežojumus attiecībā uz šiem priekšmetiem, lai garantētu personu un sabiedrības drošību. Savukārt pirmajā lasījumā deputāti lems par izmaiņām Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā, kas rosinātas, lai varētu saglabāt vēsturisko ciemu nosaukumus un statusu. Saeimā iesniegti vairāki jauni likumprojekti, un deputāti lems, vai...

Konkurences padome 2018. gadā pieņēmusi 26 lēmumus, kur piecos gadījumos konstatēti konkurences tiesību pārkāpumi, tādējādi sodot astoņus uzņēmumus, informē Konkurences padome (KP). Valsts budžetā 2018. gadā ieskaitīti KP iepriekš piemērotie naudas sodi 445 613 eiro apmērā. Sodus uzņēmumi nomaksā, kad stājas spēkā iestādes lēmums, visbiežāk pēc tiesvedības beigām, ja tas ir bijis pārsūdzēts, vai iestāde ar pārkāpēju noslēdz administratīvo līgumu. Iepirkumu karteļi – viena no konkurences vides galvenajām problēmām Pērn KP atklāja divas aizliegtas vienošanās, un abas bija saistītas ar uzņēmumu neatļautu darbību saskaņošanu publiskajos iepirkumos. Iestāde konstatēja, ka trīs meliorācijas uzņēmumi – SIA “LIMBAŽU MELIO”, SIA “Bauskas meliorācija” un SIA “Meliorācijas eksperts” – ir pretlikumīgi rīkojušies četrās Lauku atbalsta dienesta administrētā fonda projektu cenu aptaujās. Tikmēr biroja tehnikas apkopes un piegādes veicēji SIA “TOMEGA” un SIA “BTK.LV” konkurenci kropļoja vairākās iepirkumu procedūrās, tajā skaitā Kultūras ministrijas un SIA “Talsu namsaimnieks” cenu aptaujās un SIA “Rīgas satiksme” iepirkumā. Abu nozaru uzņēmumi rīkojās...

Augstākās tiesas Judikatūras un zinātniski analītiskā nodaļa apkopojusi Civillietu departamenta praksi lietās par goda un cieņas civiltiesisko aizsardzību, kas izskatītas laika posmā no 2000.gada līdz 2018.gadam. Apkopojums papildināts ar Eiropas Cilvēktiesību tiesas atziņām lietās, kur tiesa, piemērojot Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvenciju, līdzsvarojusi no privātās dzīves neaizskaramības izrietošās tiesības uz goda un cieņas aizsardzību un tiesības uz vārda brīvību, kā arī sniegusi citas norādes goda un cieņas aizsardzības jautājumos. Apkopojumā aplūkots, kuros gadījumos Civillikuma 2352.1 panta izpratnē ir notikusi informācijas publiska izplatīšana, kāda rakstura informācija ir atzīstama par ziņām saskaņā ar šo normu, kādas ziņas var tikt uzskatītas par godu un cieņu aizskarošām un kā veicama šo ziņu patiesīguma pārbaude. Apkopojums pievēršas arī goda un cieņas aizskārumam piemērojamajiem tiesību aizsardzības līdzekļiem, tiesību subjektiem prasībās par goda un cieņas aizsardzību, kā arī sniedz tematisku ieskatu Augstākajā tiesā izskatītajās lietās par goda un cieņas aizsardzību. Tiesu prakses apkopojumu sagatavoja Judikatūras un zinātniski analītiskās...

Interesentiem video ierakstā ir pieejams BILANCES AKADĒMIJAS seminārs " “Vairāku 2018. gada likumu normu piemērošana 2019. gadā” Semināru vadīja Mg.sci.oec. MAIJA GREBENKO, praktiskās grāmatvedības speciāliste un konsultante, žurnāla Bilance galvenā redaktore, ISO sertificēto grāmatvežu asociācijas valdes locekle, Bilances bibliotēkas sērijā izdotās grāmatas “Darba likums un grāmatvedība” autore. Semināra DEMO versija skatāma šeit. Piekļuvi semināra videoierakstam var iegādāties šeit. SEMINĀRA PROGRAMMA 1. Grāmatvedim saistošas likumu normas, piemērojot nodokļus fizisko personu ienākumiem 2018. gadā: – precizētas VSA likuma normas; – citāda “Ziņojuma par VSAOI un IIN” izmantošana; – ziņojums par prēmiju, kas izmaksāta bijušajam darbiniekam; – valdes locekļu nodokļi un pārskati domājamam ienākumam; – darba ņēmēju kategoriju paplašināšana; – grozījumi VSA likumā un sociālo pabalstu piešķiršanā; – bruto algas noteikšana, ja līgumā minēta neto summa; – kā nosaka IIN solidaritātes nodokli subjektam. 2. Neapliekamā minimuma noteikšanas un piemērošanas īpatnības vispār un konkrēti – 2019. gadā. Vai šos aprēķinus būtu jāsaprot bez priekšzināšanām? 3. IIN...

Virtuālā valūta ir vērtības digitālais atspoguļojums, kas var būt digitāli nosūtīts, glabāts vai tirgots un funkcionēt kā apmaiņas līdzeklis, bet nav atzīts par likumīgu maksāšanas līdzekli, nav uzskatāms par banknoti un monētu, bezskaidru naudu un elektronisko naudu, kā arī nav monetārā vērtība, kura uzkrāta maksājuma instrumentā, kas tiek izmantots Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likumā minētajos gadījumos, skaidro Valsts ieņēmumu dienests informatīvajā materiālā "Iedzīvotāju ienākuma nodoklis no virtuālās valūtas pārdošanas ienākuma". Ja fiziskā persona atsavina virtuālo valūtu saimnieciskās darbības ietvaros vai ģenerē virtuālo valūtu, šāds ienākums tiek klasificēts kā ienākums no saimnieciskās darbības un ir apliekams ar iedzīvotāju ienākuma nodokli (turpmāk – nodoklis) no saimnieciskās darbības. Citos gadījumos šīs ienākums ir kvalificējams kā ienākums no virtuālās valūtas pārdošanas ir ar nodokli apliekams ienākums kā ienākums no kapitāla pieauguma. Kapitāla pieaugumu no virtuālās valūtas nosaka, no virtuālās valūtas atsavināšanas cenas atņemot sākotnējo iegādes vērtību. Ja nav iespējams noteikt virtuālās valūtas sākotnējo iegādes vērtību,...

Datu Valsts inspekcija informē, ka ar Vispārīgās datu aizsardzības regulas (Regula) piemērošanas uzsākšanas brīdi (no 2018.gada 25.maija) personas datu apstrādes pamatprincipi nemainās, bet Regula būtiski paplašina katras personas tiesības datu apstrādē un rada jaunus pienākumus pārziņiem. Līdz ar to Regulas pieņemšana faktiski turpina līdz šim pastāvējušo praksi personu datu aizsardzības jomā, proti, izvērtējot Regulā norādītos jēdzienus, ir piemērojams viedoklis un skaidrojumi, kurus iepriekš ir sniegusi Direktīvas 95/46/EK 29.panta datu aizsardzības darba grupa, kas savā atzinumā “1/2010 par “personas datu apstrādātāja” un “apstrādātāja” jēdzienu” (pieņemts 2010.gada 16.februārī) (turpmāk – Atzinums 1/2010) norādījusi, ka “personas datu apstrādātāja” (turpmāk – pēc Regulas definējuma “pārziņa”) jēdzienam un tā mijiedarbībai ar “apstrādātāja” jēdzienu ir principāla nozīme Direktīvas 95/46/EK piemērošanā, jo tie nosaka, kuras personas atbild par datu aizsardzības noteikumu ievērošanu, un kā datu subjekti praktiski var īstenot savas tiesības. Pārziņa jēdzienam ir būtiska nozīme, lai noteiktu, kuras dalībvalsts tiesību akti ir piemērojami, un efektīvi izpildītu datu aizsardzības...