JAUNUMI

Saeima 14.martā galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas (OCTA) likumā, kas paredz novērst praksē konstatētās nepilnības un ieviest uzlabojumus ceļu satiksmes negadījumā cietušo personu, apdrošināšanas ņēmēju un autovadītāju interesēs. Likums papildināts ar nosacījumu, ka OCTA līgums stājas spēkā ne vēlāk kā trīs mēnešu laikā pēc apdrošināšanas līguma noslēgšanas. Tas ļaus samazināt tādu gadījumu skaitu, kad OCTA līgumi stājas spēkā pēc apdrošināšanas sabiedrības darbības apturēšanas. Līdz šim nebija noteikts, cik ilgā laikā pēc līguma noslēgšanas tam jāstājas spēkā. Ņemot vērā, ka līdzšinējais regulējums nenoteica, kam jāslēdz apdrošināšanas līgums gadījumos, kad Latvijā no uzskaites noņemts un komersantam pārdošanai nodots transportlīdzeklis, kurš aprīkots ar tirdzniecības numura zīmēm, piedalās izmēģinājuma braucienos, turpmāk par OCTA līgumu atbildīgs būs tirgotājs. Tādējādi transportlīdzekļa īpašniekam, kurš, piemēram, savu automašīnu būs nodevis pārdošanai, apdrošināšanas līgums automātiski zaudēs spēku un viņš varēs saņemt atpakaļ neizmantoto apdrošināšanas prēmijas daļu. Izmaiņas arī nosaka, ka transportlīdzeklim ar ārvalsts numura zīmi,...

Rīgas apgabaltiesa ir apkopojusi un izanalizējusi tiesu praksi administratīvo pārkāpumu lietās pētījumā “Tiesu prakse par Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 174.3 pantā (sapulču, gājienu un piketu, kā arī publisko izklaides un svētku pasākumu organizēšanas un norises kārtības pārkāpšanu) noteikto tiesību normu piemērošanu pasākumu dalībniekiem un apmeklētājiem”. Tas ir pieejams vienotā Latvijas tiesu portāla tiesas.lv sadaļā: Tiesu nolēmumi/ Apgabaltiesu prakse un nolēmumi/ Administratīvo pārkāpumu lietas. Rīgas apgabaltiesas veiktajā pētījumā ir izmantoti pirmās un apelācijas instances tiesas nolēmumi, kas pieņemti un stājušies spēkā no 2017. gada. Apelācijas instances tiesas nolēmumi administratīvo pārkāpumu lietās nav pārsūdzami. Apkopojums veikts ar mērķi veicināt vienveidīgu tiesu praksi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (turpmāk – LAPK) piemērošanā. Pētījumā apskatīta LAPK 174.3 pantā noteikto tiesību normu piemērošana par sapulču, gājienu un piketu, kā arī publisko izklaides un svētku pasākumu organizēšanas un norises kārtības pārkāpumu tikai attiecībā pret pasākumu dalībniekiem un apmeklētājiem (nevis organizatoriem). Konkrēto tiesību normu piemērošanā attiecībā pret pasākumu dalībniekiem atbilstošos...

Saeima 14.martā sanāks uz kārtējo plenārsēdi, kurā lems par gadskārtējā valsts budžeta projekta nodošanu izskatīšanai parlamenta komisijās. Valsts budžeta projekta paketē iekļauts likumprojekts “Par valsts budžetu 2019.gadam”, kā arī to pavadošais grozījumi 15 likumos. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūgusi Saeimu sēdes darba kārtībā iekļaut izmaiņas likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”, kas paredz papildināt likumā noteikto ar nodokli neapliekamo ienākumu veidu uzskaitījumu ar šādu neapliekamo ienākumu veidu – čeku loterijas laimesti saskaņā ar Čeku loterijas likumu. Plānots, ka norma, kas paredz jaunu ar nodokli neapliekamu ienākuma veidu – čeku loterijas laimestus – stāsies spēkā 2019.gada 1.jūlijā. Tāpat likumprojekts paredz noteiktām, vismazāk aizsargātām maksātāju grupām, noteikt pārejas periodu, kura laikā maksātājam būtu iespēja iepazīties ar jaunajiem pienākumiem un pagarināt 2018. un 2019.gada ienākumu deklarācijā aprēķinātā nodokļa samaksas termiņu līdz 2020.gada 1.decembrim. Likumprojektā paredzēto iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) samaksas termiņa pagarinājumu varēs izmantot maksātāji, kam veidojas IIN piemaksa (pamatā no diferencētā neapliekamā minimuma izmaiņām)...

Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas deputāti otrreiz ir caurlūkojuši grozījumus Darba likumā, kas paredz iespēju nozarēs, kurās ar ģenerālvienošanos būtiski palielināta minimālā darba alga, noteikt mazāku piemaksu par virsstundu darbu. Komisijas deputāti, noslēdzot darbu pie likuma grozījumu otrreizējas caurlūkošanas, lēma saglabāt iepriekš pieņemto regulējumu, kas nosaka, ka virsstundu apmaksa nozarēs, kurās noslēgta ģenerālvienošanās, varēs būt ne mazāka par 50 procentiem no darbiniekam noteiktās stundas algas likmes. Tomēr tas precizēts, paredzot, ka par būtisku darba algas pieaugumu uzskatāms tāds, kas ir vismaz 50 procentus virs valsts noteiktās minimālās darba algas vai stundas algas likmes. Tāpat likumprojektā ietverta norma, lai novērstu situāciju, kad, palielinot valsts noteikto minimālo algu, ģenerālvienošanās vairs neizpilda kritēriju par 50 procentu palielinājumu. Savukārt pārejas noteikumus plānots papildināt ar deleģējumu Ministru kabinetam līdz 2021.gada 1.februārim iesniegt Saeimā izvērtējumu par šo normu piemērošanu praksē un to ietekmi uz darbinieku tiesisko stāvokli. 1.novembrī Saeimā galīgajā lasījumā pieņemtās izmaiņas Darba likumā otrreiz caurlūkot...

Apvienotās Karalistes parlaments 13. marta vakarā ar minimālu balsu pārsvaru nobalsojis pret izstāšanos no Eiropas Savienības (ES) bez vienošanās. Vienlaikus parlamentam būs jābalso par "Brexit" atlikšanu. Ja parlaments izšķirsies par "Brexit" atlikšanu, tam vēl nepieciešama visu pārējo 27 ES dalībvalstu piekrišana. Savukārt Eiropas Parlamenta deputāti 13. martā balsoja par virkni noteikumu, kam jāmazina iespējamā bezlīguma “Brexit” negatīvā ietekme uz iedzīvotājiem. Noteikumi attieksies uz tādām jomām kā gaisa transports un autotransports, “Erasmus” programma, sociālā drošība un zvejniecība. Pēc Eiropas Parlamenta un ES Padomes aicinājuma Eiropas Komisija piedāvājusi virkni pasākumu, kam jāmazina negatīvās sekas, ko radītu Apvienotās Karalistes bezlīguma izstāšanās no Eiropas Savienības. Tie paredz, ka “Erasmus” studenti vai pasniedzēji no Apvienotās Karalistes un citu ES valstu pilsoņi šajā valstī var īstenot paredzētās aktivitātes, ES turpina sniegt atbalstu pārrobežu projektiem Īrijā un Ziemeļīrijā un netiek pilnībā pārtraukti transporta sakari starp ES un Apvienoto Karalisti. Tāpat saskaņā ar noteikumiem ES un Apvienotās Karalistes kuģi ierobežotu...

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa marta sākumā vienu personu atzina par vainīgu un sodīja ar reālu brīvības atņemšanu uz vienu gadu un vienu mēnesi par izvairīšanos no nodokļu un tiem pielīdzināto maksājumu nomaksas, nodarot zaudējumu valstij lielā apmērā, un par uzņēmējsabiedrībai likumos noteikto grāmatvedības dokumentu viltošanu. Noziedzīgās darbības tika veiktas 2009. gadā. Saskaņā ar Finanšu un ekonomisko noziegumu izmeklēšanas prokuratūras uzturēto apsūdzību, persona, būdams uzņēmuma amatpersona, kas nodrošināja uzņēmuma saimnieciski – finansiālo darbību, iesniedza deklarācijas par kārtējiem nodokļu maksājumiem valsts budžetā, bet likumā noteiktajā termiņā un pilnā apmērā aprēķinātās nodokļu summas nenomaksāja, kā rezultātā izvairījās no nodokļu un tiem pielīdzināto maksājumu nomaksas, nodarot zaudējumus valstij 137 115 EUR apmērā. Turklāt apsūdzētais viltoja uzņēmējsabiedrībai likumos noteiktos grāmatvedības dokumentu, piemēram, izgatavoja aizdevuma līgumu par aizņēmuma izsniegšanu un veica nepamatotas naudas līdzekļu izmaksu no uzņēmuma kases. Persona sodīta ar reālu brīvības atņemšanu uz vienu gadu un vienu mēnesi, bez mantas konfiskācijas, atņemot tiesības veikt uzņēmējdarbību...

Lai stiprinātu Latvijas spējas cīnīties ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un terorisma finansēšanu, kā arī pilnveidot kredītiestāžu likvidācijas regulējumu, Finanšu ministrija (FM) rosinās grozījumus Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) likumā un Kredītiestāžu likumā. Likumprojektus, kas paredzēs nozīmīgas pārmaiņas finanšu sektoru uzraugošajās iestādēs, tuvākajā laikā plānots iesniegt izskatīšanai valdībā. Ar FKTK likuma grozījumiem paredzēts stiprināt noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanu (NILLTFN) finanšu un kapitāla tirgū. FKTK funkcijas plānots papildināt ar pienākumu uzraudzīt un kontrolēt finanšu un kapitāla tirgus dalībniekus NILLTFN likuma un Starptautisko un nacionālo sankciju likuma prasību ievērošanā. Nepieciešamību veikt reformu apstiprina arī Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) izvērtējuma secinājumi par Latvijas NILLTFN sistēmas uzraudzības un pārvaldības efektivitāti. OECD izvērtējumā padziļināti analizētas sešas jomas: patieso labuma guvēju režīms, terorisma un proliferācijas finansēšanas sankciju režīmi, Kontroles dienesta ziņošanas sistēma, Latvijas iestāžu horizontālā sadarbība un koordinācijas process ar Kontroles dienestu, FKTK uzraudzības sistēmas efektivitāte, tiesībaizsardzības iestāžu sadarbība ar prokuratūru...

Saeimas Sociālo un darba lietu komisija 13. martā turpinās izskatīt grozījumus Darba likumā saistībā ar ģenerālvienošanos nozarē noslēgšanu. Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) uzskata, ka ar šiem grozījumiem ir jāparedz plašākas sociālo partneru iespējas regulēt darba samaksu un darba attiecības, slēdzot nozares ģenerālvienošanos. Likuma 68. panta grozījuma mērķis ir attīstīt ģenerālvienošanās nozarē - nozares koplīgumu slēgšanas sistēmu Latvijā un nodrošināt nozares minimālās algas paaugstināšanu. Piedāvātā grozījumu redakcija ir pirmais inovatīvais solis, lai palielinātu sociālo partneru “telpu” pašiem regulēt nozares noteikumus un ieviest risinājumus. Tā paredz sociālajiem partneriem iespējas “kaulēties”, vienlaikus nodrošinot darbinieku vispārīgu interešu aizsardzību, vērtē Nataļja Preisa, LBAS Eiropas Savienības normatīvo aktu un politikas dokumentu eksperte. Veiksmīgs koplīgumu dialogs nodrošina sociālo mieru sabiedrībā, koplīgumi uzlabo darba vietu kvalitāti, pilnveido atlīdzības sistēmu, veicina darba drošību un paaugstina darbinieku ieguldījumu uzņēmumā. Tie stiprina tautsaimniecību, uzņēmumu konkurētspēju, būtiski mazina ēnu ekonomiku, palielina valsts, sociālā un pašvaldību budžeta ieņēmumus. Nozares koplīgums var regulēt nozarē darba...

Kurzemes apgabaltiesa 4. martā a apmierināja Ventspils prokuratūras prokurores protestu daļā par sodu, piespriežot personai reālu brīvības atņemšanu par izvairīšanos no nodokļu nomaksas. Iepriekš Kurzemes rajona tiesa (Ventspilī) personai, kas apsūdzēta pēc Krimināllikuma 218.panta otrās daļas (likuma redakcija līdz 2013.gada 31.martam), bija noteikusi sodu brīvības atņemšana viens gads un četri mēneši nosacīti ar pārbaudes laiku uz vienu gadu un četriem mēnešiem, atņemot tiesības uz visu veidu komercdarbību uz diviem gadiem. Apgabaltiesa apmierināja protestu pilnībā daļā par nosacītas notiesāšanas nosacījumu piemērošanu, proti, personai piespriests reāls brīvības atņemšanas sods. Apsūdzētais pie kriminālatbildības saukts par izvairīšanos no nodokļu nomaksas, kā rezultātā valsts budžetam tika nodarīts zaudējums 155 486 EUR apmērā. Lietā pieņemts saīsinātais spriedums un to vēl var pārsūdzēt kasācijas kārtībā.

Latvijas Transportlīdzekļu Tirgotāju asociācija (LATTA) ir satraukta saistībā ar plānoto grozījumu likumā „Par nodokļiem un nodevām” (TA-373). No 2019. gada 1. maija iecerēts Latviju ierindot pirmajā pieciniekā starp valstīm ar stingrākajiem skaidras naudas darījumu ierobežojumiem Eiropas Savienībā (ES). 3000 EUR (1500 EUR transportlīdzekļu pārdošanā) limits attieksies uz nodokļu maksātājiem, kā arī fiziskajām personām, kuras saimniecisko darbību neveic. Individuāli ieviešot stingrākus ierobežojumus atsevišķā ES daļā, mēs atdāvinām daļu savas tautsaimniecības citām dalībvalstīm, pauž LATTA valdes loceklis Aldis Čīma. Par skaidras naudas darījumu ierobežojumu lietderību ES pēc Eiropas Komisijas (EK) pasūtījuma ir veikts apjomīgs pētījums un sabiedriskās domas aptauja. EK ziņojumā COM (2018) 483 secināts, ka atšķirīgie valstu noteikumi par skaidras naudas maksājumiem izkropļo konkurenci iekšējā tirgū, kā rezultātā var notikt uzņēmumu pārcelšana pāri robežām, jo īpaši dažos specifiskos sektoros, kuros plaši izmanto skaidras naudas darījumus, piemēram, automobiļu tirdzniecībā. Ņemot vērā iepriekšminēto šajā posmā EK neapsver nekādu likumdošanas iniciatīvu par skaidras naudas darījumu ierobežošanas...

Mazumtirdzniecības vietās tabakas izstrādājumus nevarēs izlikt pircēju apskatei un tos varēs iegādāties tikai pēc cenu lapas, paredz 12.martā Saeimas Sociālo un darba lietu komisijā trešajā lasījumā atbalstītie grozījumi Tabakas izstrādājumu, augu smēķēšanas produktu, elektronisko smēķēšanas ierīču un to šķidrumu aprites likumā. "Smēķēšanas izraisītās onkoloģiskās, plaušu, sirds un asinsvadu, kā arī citas slimības ir biežs pāragras nāves un invaliditātes cēlonis. Ar šo likumu mēs turpinām jau iesākto Saeimas darbu pie smēķēšanas ierobežošanas, īpašu uzmanību pievēršot tieši jauniem cilvēkiem un atturot nesmēķētājus no šī kaitīgā ieraduma uzsākšanas. Soli pa solim mums jāstrādā, lai Latvija būtu veselīgāka valsts,” uzsvēra Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētājs Andris Skride. Grozījumi paredz, ka mazumtirdzniecībā smēķēšanas produktus ir aizliegts izvietot tā, ka pircēji tos var redzēt. Šī norma attieksies uz tabakas izstrādājumiem, augu smēķēšanas produktiem, elektroniskajām smēķēšanas ierīcēm un to uzpildes tvertnēm, kā arī šo produktu preču zīmēm. Lai nodrošinātu pircējiem informāciju par šo produktu pieejamību, veikalā pēc...

Apvienotās Karalistes (AK) uzsāktais Brexit process ir aktualizējis virkni jautājumu, tostarp arī jautājumu par kravu un pasažieru pārvadājumu uz/no Lielbritānijas organizēšanu pēc AK izstāšanās no Eiropas Savienības (ES). Ņemot vērā to, ka 2019. gada 30. martā AK kļūs par trešo valsti jeb valsti ārpus ES, ja vien nelūgs termiņa pagarinājumu, un šī brīža informāciju par iespējamiem izstāšanās nosacījumiem, tiek izskatīti divi scenāriji – AK izstāšanās ar vienošanos jeb Izstāšanās līgumu un AK izstāšanās bez vienošanās. Tas, kādā veidā notiks AK izstāšanās, noteiks arī prasības, kas jāievēro uzņēmumiem, veicot pārvadājumus uz un no Lielbritānijas. Autotransporta direkcijas Starptautisko autopārvadājumu koordinācijas daļas vadītāja Indra Gromule skaidro, kā Brexit process ietekmēs uzņēmumus, kuri veic kravu un pasažieru pārvadājumus. “Ja vienošanās starp AK un ES netiks panākta, ārkārtas pagaidu pasākumu ietvaros līdz 2019. gada beigām un atbilstoši ES Regulai par kopīgiem noteikumiem, kas nodrošina kravu autopārvadājumu un pasažieru autopārvadājumu pamatsavienojamību saistībā ar Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes...

Ministru kabineta (MK) sēdē 12. martā paredzēts izskatīt Finanšu ministrijas sagatavoto likumprojektu "Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā", kas paredzēts radīt jaunus instrumentus cīņai ar pievienotās vērtības nodokļa (PVN) krāpniecību un uzņēmējdarbības vides sakārtošanai, veidojot priekšnosacījumus godīgai konkurencei un turpmākai uzņēmējdarbības attīstībai. PVN krāpniecība nodara būtiskus zaudējumus valsts budžetam. Neskatoties uz to, ka PVN plaisa samazinās, negodprātīgi nodokļu maksātāji meklē jaunus veidus, kā izkrāpt valsts budžeta līdzekļus. Tādējādi pastāvīgi tiek vērtētas iespējas apkarot PVN krāpniecību un samazināt ar valsts budžeta zaudējumiem saistītus riskus. Finanšu ministrija sadarbībā ar Valsts ieņēmumu dienestu (VID) ir sagatavojusi un piedāvā jaunus pasākumus cīņai ar PVN krāpniecību, nosakot plašākas VID pilnvaras izslēgt reģistrētu PVN maksātāju no VID PVN maksātāju reģistra un ierobežojot normu ļaunprātīgu izmantošanu. Turpmāk VID varēs lemt par reģistrēta PVN maksātāja izslēgšanu no VID PVN maksātāju reģistra, ja reģistrēts PVN maksātājs iepriekšējos vismaz sešus kalendāra mēnešus PVN deklarācijās nav norādījis nevienu darījumu, ja reģistrēts PVN maksātājs, nesākot...

Ārlietu ministrija 8. martā publicējusi informatīvo materiālu (vadlīnijas) par sankciju efektīvu ievērošanu Latvijā. Vadlīnijas sniedz informāciju, kā notiek personu iekļaušana un izņemšana no sankciju sarakstiem, izņēmumu piemērošana un personu identificēšana, kā arī skaidro risku novērtējuma nepieciešamību visiem likuma subjektiem, tai skaitā, kas subjektiem būtu jāņem vērā, lai pildītu Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumā noteikto pienākumu izveidot iekšējās kontroles sistēmas sankciju ievērošanai un risku pārvaldībai. Arī žurnāla BILANCES JURIDISKIE PADOMI marta numurā ir publicēta intervija par vietējo un starptautisko sankciju tematiku. Elīza Grīsle, Ārlietu ministrijas Juridiskā departamenta Starptautisko tiesību nodaļas eksperte, skaidro, ka sankcijas ir ārpolitikas instruments, kas vēsturiski aizsācies Apvienoto Nāciju Organizācijā. ANO dalībvalstis konsensā vienojās, ka kādā valstī pastāv tāds politiskais režīms, kura uzvedību vajadzētu mainīt. Lai nevajadzētu izmantot spēku, piemēram, militāru iejaukšanos, tiek izmantota alternatīva metode – sankcijas. Eiropas Savienība (ES) centralizēti ievēro ANO noteiktās sankcijas, respektīvi, tā pārņem jeb transponē visas ANO sankcijas, un tās kļūst par...

Augstākās tiesas Judikatūras un zinātniski analītiskā nodaļa apkopojusi Senāta Administratīvo lietu departamenta atziņas jautājumā par administratīvajām tiesām pakļautiem prasījumiem. “Ne visos gadījumos, kad persona nav apmierināta ar valsts (pašvaldības) iestādes lēmumu vai rīcību, var vērsties administratīvajā tiesā. Administratīvo tiesu kompetencē ir kontrolēt iestāžu rīcību tikai saistībā ar administratīvajiem aktiem, faktisko rīcību vai publisko tiesību līgumiem. Ne visi iestāžu pieņemtie lēmumi ir administratīvie akti un ne katra iestādes rīcība ir faktiskā rīcība. Līdz ar to šāds apkopojums ir labs palīgs ikvienam, lai atpazītu, kādos gadījumos ir pamats vērsties administratīvajā tiesā,” par tiesu prakses apkopojumu saka Senāta Administratīvo lietu departamenta priekšsēdētāja Veronika Krūmiņa. Apkopojuma mērķis nav radīt jaunas tiesu prakses ievirzes vai sniegt līdzšinējās tiesu prakses novērtējumu, tā mērķis ir nodrošināt vienveidīgu tiesu praksi. Apkopojumā izceltās Senāta atziņas aplūkojamas kopsakarā ar konkrētās lietas faktiskajiem apstākļiem. Apkopojumam pamatā ir nolēmumi, kuri pieņemti laikā no 2017.gada janvāra līdz 2018.gada decembrim. Sagatavojot apkopojumu, tika pārskatīti aptuveni 220...