JAUNUMI

Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas deputāti trešdien, 6.februārī, galīgajam lasījumam Saeimā atbalstīja grozījumus Būvniecības likumā. Tie izstrādāti, lai veicinātu pāreju uz dokumentu apriti elektroniskajā būvniecības informācijas sistēmā. Likumprojektā precizēts, ka būvniecības informācijas sistēmā ietverti būvniecības procesam un tā kontrolei nepieciešamie dati, un tās mērķis ir nodrošināt datu uzglabāšanu un apriti starp publiskās pārvaldes institūcijām, kontroles institūcijām un būvniecības dalībniekiem, kā arī sabiedrības iesaisti būvniecības procesā. Būvvaldēm un institūcijām, kuras pilda būvvaldes funkcijas, likumprojektā noteikts pienākums būvniecības un ekspluatācijas kontroles ietvaros nepieciešamās procesuālās darbības atspoguļot un lēmumus izdot būvniecības informācijas sistēmā. Tāpat ar likuma grozījumiem paredzēts, ka, ierosinot būvniecību, ieceres realizācijai nepieciešamo informāciju un dokumentus būs jāiesniedz būvvaldē vai institūcijā, kura pilda būvvaldes funkcijas, izmantojot būvniecības informācijas sistēmu. Paredzēts, ka būvvalde un institūcija, kura pilda būvvaldes funkcijas, neizmantojot būvniecības informācijas sistēmu, varēs veikt darbības, kas saistītas ar administratīvo pārkāpumu procesu un būvniecības administratīvā procesa ietvaros izdota administratīvā akta piespiedu izpildi....

Iznācis žurnāla BILANCE Nr. 2 (446). Tajā lasiet: NUMURA INTERVIJA Saruna ar balvas «Par mūža ieguldījumu» saņēmēju GAIDU KALNIŅU. Manī ir grāmatvedības gēns GRĀMATVEDĪBA Laila Kelmere: Grāmatvedības uzskaites kārtības un kontu plāna aktualizācija Astra Kaļāne: Kāds būs solidaritātes nodoklis 2019. gadā Ivita Faituša: Iekšējā audita novērtēšana Latvijas pašvaldībās Linda Puriņa: Peļņas sadale zemnieku saimniecībās NODOKĻI Olga Lukašina, Jekaterina Juhimeca: Nodokļi dāvinājuma darījumos FINANSES Jūlija Liodorova, Valērija Fursova: Profesionālās krāpšanas shēmas: pasaules pieredze UZŅĒMUMA, IESTĀDES, ORGANIZĀCIJAS ATTĪSTĪBA Jolanta Brilte: Jauni noteikumi personāla dokumentu glabāšanā ATBILDES UZ JAUTĀJUMIEM Maija Grebenko, Artūrs Breicis: Mēneša daļas apmaksa, ja mēnesī ir svētku dienas, un citas atbildes uz žurnāla lasītāju jautājumiem NODERĪGI Ikars Kubliņš: Kas jau pieņemts, kas vēl plānots – grāmatvedības normatīvā regulējuma svarīgākās aktualitātes GRĀMATVEŽA KALENDĀRS Ņina Vasiļevska: Grāmatveža kalendārs par nodokļu samaksu un atskaišu iesniegšanas termiņiem februārī «BILANCES AKADĒMIJA» PIEDĀVĀ Semināri un kursi februārī Žurnālu BILANCE ABONĒT VAR ŠEIT. ABONENTI žurnālu var lasīt ELEKTRONISKI ŠEIT.

Ministru kabineta 5. februāra sēdes laikā valdība izteica atbalstu un apstiprināja Ievu Jaunzemi Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora amatā. Jaunzemes kandidatūru amatam izvirzīja finanšu ministrs Jānis Reirs pēc tam, kad Ieva Jaunzeme bija uzvarējusi atklātā konkursā par šo pozīciju. “Ievai Jaunzemei ir pārliecinoša vadības pieredze, viņa ir izlēmīga un enerģiska, kā arī viņai ir stratēģisks redzējums, ko viņa jau apliecinājusi, strādājot vadošos amatos valsts pārvaldē. Uzskatu, ka Jaunzemes kundzei ir jāturpina iepriekšējo vadītāju sākto – prasmīgi attīstīt servisa iestādes funkciju godprātīgajiem nodokļu maksātājiem, bet stingri vērsties pret tiem, kas apzināti izvairās no nodokļu nomaksas,” norādīja finanšu ministrs Jānis Reirs. Savukārt jaunā VID vadītāja uzsvēra, ka izturēsies ar cieņu pret godīgiem uzņēmējiem, bet būs neiecietīga pret nodokļu nemaksātājiem un shēmotājiem. Ieva Jaunzeme uzsvēra, ka VID būs speciāli norīkots darbinieks, kurš atbildēs par ēnu ekonomikas izskaušanu. Attiecībā uz VID darbiniekiem Jaunzeme solīja, ka godprātīgajiem nebūtu jāuztraucas par darbavietas saglabāšanu, taču viņa ir apņēmusies rūpēties, lai...

Uzņēmējdarbības praksē diezgan bieži sastopami gadījumi, kad viena un tā pati persona (fiziskā vai juridiskā) vienlaikus ir citas firmas gan debitors, gan kreditors. Šādos gadījumos rodas iespēja veikt savstarpējo prasību ieskaitu, par ko informē Žurnāla "Bilance" 2019. gada janvāra (445.) numurā sertificētas nodokļu konsultantes Olgas Lukašinas un nodokļu un grāmatvedības konsultantes Jekaterinas Juhimecas rakstā "Nodokļi ieskaita darījumos". Darījuma būtība un tā piemērošanas sfēra Civillikums (1846.–1856. pants) uzskata ieskaitu kā līgumslēdzēju saistību izbeigšanas formu. Ne velti ieskaits atrodams vienviet kopā ar saistību izpildi, prasījuma un parāda sakritību, ar līgumu, kas atceļ saistības, ar mierizlīgumu u.c.. Civillikuma 1846. pants: “Ar ieskaitu jāsaprot prasījuma dzēšana ar pretprasījumu.” Piemēram, firma “A” un firma “B” var veikt ieskaitu, ja viena otrai piegādāja preci par summu 1000 eiro, savukārt pēcāk otrā firma sniedza pirmajai pakalpojumu par tādu pašu summu. Abas firmas izraksta partnerim rēķinu apmaksai. Lai “nedzenātu” naudu no viena konta uz otru, firmas apliecina, ka tām nav...

Valdība uzsākusi darbu pie 2019. gada valsts budžeta, izskatot ekonomikas attīstības tendences un galvenos valsts finanšu darbības parametrus. Iepazīstoties ar Finanšu ministrijas sagatavoto ziņojumu, Fiskālā padome (Padome) secina, ka jaunā valdība ir saņēmusi stafeti no iepriekšējās ar nopietniem fiskālās politikas izaicinājumiem. Jau iepriekš Padome konstatēja tendenci, ka budžeta izdevumi aug daudz straujāk nekā to pieļauj fiskālie nosacījumi. Latvijas budžets 2018. gadā pēc Padomes ekspertu aprēķiniem ir izpildīts ar ievērojamu deficītu. Arī 2019. gadam budžets tiek plānots ar teju 200 milj. eiro (jeb -0,64% no IKP) deficītu, turpretim pārējās Baltijas valstis jau 2018. gadā spēja savu valstu budžetus veidot ar 0,6% pret IKP pārpalikumu, to turpinot arī 2019. gadā. Lietuva ir ieplānojusi 0,4% pārpalikumu, savukārt Igaunija – 0,5% pārpalikumu pret IKP. Diemžēl savā ziņojumā Finanšu ministrija nav pilnībā atjaunojusi datus par ekonomikas cikla vērtējumu. Iekšzemes kopproduktam pieaugot straujāk nekā prognozēs, gatavojot budžeta plānu 2019. gadam pastiprinās pārkaršanas pazīmes, kas apstiprinās Padomes publicētajā ekonomikas...

Jaunākā statistika par situāciju naudas drošības jomā eiro zonā liecina, ka Latvija jau tradicionāli ir starp tām eiro zonas valstīm (kopā ar Igauniju, Somiju, Kipru, Slovākiju, Lietuvu), kurās ir vismazākais viltojumu skaits, rēķinot uz vienu iedzīvotāju. 2018. gadā atklāto viltojumu skaits Latvijā būtiski samazinājās – kopējais viltojumu skaits par 24%, bet nodarītie finanšu zaudējumi – par 14%, informē Latvijas Banka. 2018. gadā Latvijas Bankā saņemti un veikta identifikācija 1337 eiro naudaszīmju viltojumiem (1103 banknotēm un 234 monētām), t.sk. 208 naudaszīmes tika konstatētas vēl pirms to laišanas apgrozībā. Salīdzinot ar 2017. gadu, samazinājies gan viltoto banknošu skaits (tad tika atklātas 1462 viltotas banknotes), gan viltoto monētu skaits (2017. gadā to skaits bija 287; kopā 1749 banknotes un monētas). Viltojumu nodarītie finanšu zaudējumi 2018. gadā bijuši nedaudz mazāk nekā 65 tūkstoši eiro, bet 2017. gadā – nedaudz vairāk nekā 75 tūkstoši eiro. Starp Latvijā izplatītākajiem viltojumiem ir 50 eiro banknotes (ap 85% no viltoto...

Valsts darba inspekcija (VDI) šonedēļ uzsāk tematiskās pārbaudes apstrādes nozarē, kuru ietvaros tiks pārbaudīti pārtikas ražošanas, kokapstrādes un metālapstrādes uzņēmumi. Pārbaužu laikā uzņēmumos īpaši tiks pievērsta uzmanība darba aprīkojumam, tā atbilstībai drošības prasībām. Pēdējo gadu laikā ir būtiski pieaudzis to nelaimes gadījumu darbā skaits, kas notikuši, strādājot ar darba aprīkojumu. Pir nozares, kurās nodarbinātie bieži cieš nelaimes gadījumos darbā, strādājot ar darba aprīkojumu. Nodarbinātie sagriež vai sadur pirkstus vai plaukstas ar asiem priekšmetiem (nažiem, īleniem, naglām u.c.), neuzmanīgi pieiet pārāk tuvu rotējošām iekārtām, kas nejauši aizķer un ievelk nodarbinātā apģērbu ar visu roku mehānismā un to traumē. Darbinieki nozāģē pirkstus, sazāģē plaukstas vai rokas, strādājot ar iekārtām, kuras bieži ir nenorobežotas vai ar noņemtiem aizsargmehānismiem. Tāpat nelaimes gadījumi notiek, ja darbinieks labo vai tīra iekārtu, to neizslēdzot, piemēram, ar nazi tīrot ēvelēšanas darbgaldu, to neizslēdzot, darbinieks ar cimdu nejauši pieskārās rotējošai darbgalda frēzgalvai un traumēja pirkstus. Visbiežākais nelaimes gadījumu darbā ar aprīkojumu...

Pieaudzis reģistrēto pievienotās vērtības nodokļa (PVN) maksātāju skaits augļkopībā un dārzeņkopībā, pieaudzis šo nozaru preču un pakalpojumu apgrozījums, kā arī palielinājies vidējais atalgojums, secināms saskaņā ar Valsts ieņēmumu dienesta apkopotajiem datiem par samazinātās PVN likmes dārzeņiem, augļiem un ogām ietekmi uz valsts ekonomiku un lauksaimniecību. Kopš PVN likmes samazināšanas dārzeņiem, augļiem un ogām no 21% līdz 5%, reģistrēto PVN maksātāju skaits augļkopības un dārzeņkopības nozarē no 2018. gada 1. janvāra līdz 2019. gada 1. janvārim ir pieaudzis par 12 nodokļu maksātājiem no 405 līdz 417, savukārt augļu un dārzeņu pārstrādes nozarē – par 9 nodokļu maksātājiem no 69 līdz 78. Būtiska pozitīvā ietekme ir novērojama arī PVN noteiktās kārtības ievērošanā, proti, izmaiņas normatīvajos aktos arvien veicina godprātīgu uzņēmējdarbību, padarot sistēmu caurskatāmāku, savukārt negodprātīgu rīcību – par neizdevīgu. “PVN samazināšanas dārzeņiem, augļiem un ogām līdzšinējie rezultāti ir veiksmīgi no visiem aspektiem, jo palielina mūsu lauksaimnieku un lauku uzņēmēju konkurētspēju, kā arī algas šajā...

Kopš šī gada 1.februāra Valsts ieņēmumu dienesta (VID) tīmekļa vietnē pieejams Padziļinātās sadarbības programmas (turpmāk – programma) dalībnieku reģistrs, kurā publicēti arī visi tie uzņēmumi, kuri atbilst programmas sudraba un bronzas līmeņa kritērijiem. Sudraba līmenī ir iekļauti 378 komersanti, bet bronzas līmenī – 3606. Pilnveidotā valsts un komersantu Padziļinātās sadarbības programma sāka darboties šogad, nodrošinot iespēju iekļūt programmā arī mazajiem un vidējiem uzņēmējiem. Programmas dalībnieki atkarībā no to darbības apjoma tiek grupēti trijos līmeņos – zelta, sudraba un bronzas. Atkarībā no līmeņa, kurā uzņēmums iekļauts, tam ir pieejamas dažādas priekšrocības – gan ar, gan bez fiskālās ietekmes, kā arī no VID puses tiek nodrošināts vienkāršotāks programmas administrēšanas un uzraudzības process. Pārsvarā programmas priekšrocības ir saistītas ar saīsinātiem termiņiem, kādos programmas dalībnieki saņem VID atbildes un konsultācijas, PVN atmaksu, speciālo atļauju (licenci) komercdarbībai ar akcīzes precēm, kā arī attaisnoto izdevumu atmaksu Zelta līmeņa uzņēmuma darbiniekiem. Tās attiecas arī uz parādu...

Valsts prezidents Raimonds Vējonis iesniedzis 13.Saeimā priekšlikumus likumdošanas procesa pilnveidošanai. Lai celtu likumu izstrādes kvalitāti un veicinātu sabiedrības uzticēšanos valsts varai, Valsts prezidents rosina izdarīt izmaiņas Saeimas kārtības rullī. Lai padarītu likumdošanas procesu caurskatāmāku un dotu iespēju ērtā un viegli uztveramā veidā iepazīties ar likumu normu pamatojumiem, kā arī nodrošinātu informāciju par to, kādas personas piedalījušās likuma izstrādē, Valsts prezidents rosina noteikt, ka, iesniedzot priekšlikumus likumprojektam, rakstveidā ir jāsniedz gan priekšlikumu pamatojums, gan informācija par konsultācijām, kas notikušas priekšlikumu sagatavošanas gaitā. Tāpat Valsts prezidents atkārtoti rosina izdarīt izmaiņas Saeimas Kārtības rullī, lai trešajā lasījumā nebūtu pieļaujama tādu priekšlikumu izskatīšana, kas ir ārpus iepriekšējos lasījumos apspriestā likumprojekta mērķa un tvēruma. “Tas ļautu izvairīties no sasteigtiem pēdējā brīža risinājumiem, kuros ir liela kļūdu iespēja,” savā vēstulē Saeimai norāda Valsts prezidents. Valsts prezidents arī rosina noteikt, ka pirms likumprojekta iesniegšanas visiem likumprojektiem turpmāk izstrādājamas anotācijas. Tas ļautu pilnvērtīgāk izvērtēt likumprojektu iespējamo ietekmi un dot lielāku...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) sagatavojos pārskatu par normatīvajiem aktiem nodokļu administrēšanā 2019. gada janvārī. Normatīvā akta nosaukums Komentārs/skaidrojums Pieņemšanas datums Spēkā stāšanās datums Grozījumi Solidaritātes nodokļa likumā Ar grozījumiem noteikts, ka Solidaritātes nodoklis attiecas uz sociāli apdrošinātām personām – darba ņēmējiem, pašnodarbinātajiem, kuru ienākumi kalendāra gadā pārsniedz valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu maksimālo apmēru – 62 800 euro (2019., 2020. un 2021.gadā). Valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, kas ir veiktas no ienākumiem, kas pārsniedz obligāto iemaksu objekta maksimālo apmēru (62 800 euro) ir solidaritātes nodoklis. Solidaritātes nodokļa likme ir 25,50 procenti. Solidaritātes nodokli sadala šādi: 1 % - veselības aprūpes pakalpojumu finansēšanai, 14 % - valsts pensiju speciālajā budžetā, 10,5 % - iedzīvotāju ienākuma nodokļa kontā. Šī nodokļa maksāšana tā maksātājiem nerada tiesības uz sociālās apdrošināšanas garantijām – pensiju, bezdarbnieka pabalstu, palīdzību pēc nelaimes gadījumiem darbā vai arodslimībām, maternitātes, slimības un invaliditātes pabalstiem 20.12.2018. 03.01.2019. Grozījums likumā “Par nodokļiem un nodevām” Grozījumi...

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) sagatavotie vairāku Ministru kabineta noteikumu grozījumi var būtiski sadārdzināt atkritumu apsaimniekošanu, kā arī radīt nopietnus konkurences ierobežojumus, uzskata Ražotāju vides atbildības asociācija. VARAM sagatavojusi grozījumus Ministru kabineta noteikumos Nr.480 “Noteikumi par atbrīvojuma piemērošanu no dabas resursu nodokļa samaksas par iepakojumu un vienreiz lietojamiem galda traukiem un piederumiem” un Ministru kabineta noteikumu projektu “Noteikumi par atbrīvojuma piemērošanu no dabas resursu nodokļa samaksas par videi kaitīgām precēm”. Piedāvātie Ministru kabineta noteikumu grozījumi paredz uzlikt par pienākumu atkritumu apsaimniekotājam nodrošināt Latvijas mājsaimniecībās radītā izlietotā iepakojuma vai vienreiz lietojamo trauku, kā arī mājsaimniecībās radīto visu veidu videi kaitīgo preču atkritumu pieņemšanu vai savākšanu šķiroto atkritumu savākšanas laukumos gandrīz visās Latvijas pašvaldībās. Lai to nodrošinātu, apsaimniekotājam būs jāslēdz līgums ar citu atkritumu apsaimniekotāju, kurš savukārt ar attiecīgo pašvaldību ir noslēdzis līgumu par atkritumu apsaimniekošanu saskaņā ar Atkritumu apsaimniekošanas likuma prasībām. Turklāt tiek noteikts, ka no mājsaimniecībām savāktajam kaitīgo preču apjomam...

Līdz ar janvāri stājušies spēkā grozījumi likumdošanā, kas nosaka par pienākumu visiem kredītdevējiem apmainīties ar ziņām par patērētāja saistībām, iedzīvotājiem atgādina AS “Kredītinformācijas Birojs”. Lai arī Latvijas abi licenzētie kredītu informācijas biroji līdz 2018. gada beigām bija apkopojuši datus par vairāk kā 95% kredītu privātpersonām, kurus izsniegušas bankas un nebanku kreditētāji, savstarpēja datu apmaiņa starp kredītbirojiem līdz 2019.gada janvārim nenotika. Likumdošana turpmāk nosaka par obligātu komercbanku datu iekļaušanu kredītbiroju datu bāzēs, kas nozīmē, ka tagad kredītbirojos ir pieejama visa informācija par kredītņēmēja saistībām un parādiem visām komercbankām un licencētiem patērētāju kredītdevēju nozares uzņēmumiem, kā arī komunālo, apsaimniekotāju, parādu piedzinēju, veselības aprūpes, u.c. uzņēmumiem. “Abos birojos pašreiz glabājas un līdz ar to arī ir pieejama 100% informācija par tirgu, kas ir aptuveni 1,8 miljoni kredītlīgumu, kurus patērētājiem izsniegušas Latvijas komercbankas un visi Latvijā licencētie patērētāju kredītdevēji,” uzsver Intars Miķelsons, “Kredītinformācijas Birojs” valdes loceklis. Kredītbiroji glabā un apstrādā privātpersonu kredītinformāciju, kā arī citu informāciju...

Teju puse (46 %) lielo uzņēmumu, kas saimnieciskajā darbībā izmanto kases aparātus, aizvien nav pilnībā ieviesuši aparātus ar Valsts ieņēmumu dienesta (VID) prasībām atbilstošu pamatdarbības sistēmu, liecina tehnoloģiju uzņēmuma SIA “Datakom” organizētā uzņēmēju aptauja, kas veikta sadarbībā ar pētījumu centru SKDS. To vidū gan 25 % jau sākuši sistēmas ieviest, un to nomaiņa pašlaik veikta daļēji, bet 12 % sistēmu nomaiņu nav uzsākuši. Tikmēr sistēmas jau ir pilnībā nomainījuši 54 % lielo Latvijas uzņēmumu. Atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem par nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektronisko ierīču un iekārtu tehniskajām prasībām komersantiem jau no 2017. gada janvāra ir jālieto kases aparāti ar pamatdarbības sistēmu, kas atbilst VID stingri definētām tehniskām prasībām, bet no 2019. gada šo prasību neizpildīšana var rezultēties sankcijās, tostarp naudas sodos, licences atņemšanā vai saimnieciskās darbības apturēšanā. Aptaujas rezultāti rāda, ka kases sistēmas jau nomainījis vairums (81 %) mikrouzņēmumu, 9 % – nomainījuši daļēji un tikpat daudz – nav nomainījuši....

Latvijā kopš 26.janvāra oficiāli sācies 120 dienu ilgais priekšvēlēšanu aģitācijas periods pirms Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanām, informē Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) Ņemot vērā, ka kārtējās EP vēlēšanas notiks 2019.gada 25.maijā, priekšvēlēšanu aģitācijas periods turpināsies līdz 25.maijam. KNAB vērš uzmanību, ka šī perioda laikā noteikti stingri ierobežojumi attiecībā uz priekšvēlēšanu aģitāciju, tostarp attiecībā uz priekšvēlēšanu aģitācijas materiālu izvietošanu. Ar informatīvo materiālu par priekšvēlēšanu aģitācijas ierobežojumiem aicina iepazīties šeit. Priekšvēlēšanu aģitācijas ierobežojumu mērķis ir mazināt naudas lomu priekšvēlēšanu kampaņu plānošanā un veidošanā, padarot aģitācijas veicējiem noteikumus vienlīdzīgus, kā arī nodrošinot iespēju jebkurai personai paust viedokli un iespēju sabiedrībai saņemt vispusīgu informāciju par deputātu kandidātiem, deputātu kandidātu sarakstiem, politiskajām partijām, politisko partiju apvienībām un vēlētāju apvienībām pirms vēlēšanām. Priekšvēlēšanu aģitācija var būt tiešs vai netiešs aicinājums balsot par vai pret kādu politisko partiju, politisko partiju apvienību, vēlētāju apvienību vai deputāta kandidātu. Priekšvēlēšanu aģitācija vienmēr būs konkrētas darbības. Attiecībā uz apmaksātas priekšvēlēšanu aģitācijas materiālu...