JAUNUMI

Lauku atbalsta dienests (LAD) informē, ka no 18. oktobra līdz 22. novembrim ES Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai un Lauku attīstības programmas ietvaros izsludināta pieteikšanās atbalsta saņemšanai trīs investīciju atbalsta pasākumos "Atbalsts ieguldījumiem lauku saimniecībās", "Atbalsts ieguldījumiem pārstrādē" un "Atbalsts ieguldījumiem lauksaimniecības un mežsaimniecības infrastruktūras attīstībā". "Atbalsts ieguldījumiem lauku saimniecībās" Šī pasākuma piektās kārtas pieejamais publiskais finansējums lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvajām sabiedrībām ir 7,5 miljoni eiro, bet lauku saimniecībām 75 miljoni eiro. Lauku saimniecībām finansējums sadalīts pēc reģionalizācijas principa, sadalījumu var skatīt LAD mājaslapā www.lad.gov.lv. Pasākuma mērķis ir atbalstīt lauku saimniecības, lai uzlabotu to ekonomiskās darbības rādītājus un konkurētspēju, kā arī veicināt kooperācijas attīstību. "Atbalsts ieguldījumiem pārstrādē" Pasākuma septītās kārtas pieejamais publiskais finansējums ir 30 miljoni eiro. Mērķis ir paaugstināt lauksaimniecības produktu pārstrādes efektivitāti un palielināt produktu pievienoto vērtību, veicinot konkurētspējīgas kooperācijas attīstību un ilgtspējīgas lauksaimnieciskās ražošanas attīstību un inovāciju ieviešanu uzņēmumos. "Atbalsts ieguldījumiem lauksaimniecības un mežsaimniecības infrastruktūras attīstībā" Pasākuma piektās kārtas pieejamais...

2018. gadā veiktais pētījums “Darba apstākļi un riski Latvijā” atklājis, ka Latvijā darba vides riska grupā lielākoties ir uzņēmumi, kuri nodarbina līdz 100 darbiniekiem. Mazo un vidējo uzņēmumu vidū valda stereotipi, ka darba vides risku novērtēšana ir pārlieku sarežģīta, pieprasa specializētas zināšanas un papildu resursus. Lai darba devēji darba vides risku novērtēšanu varētu veikt vienkāršāk, efektīvāk un bez priekšzināšanām, Valsts darba inspekcija (VDI) sadarbībā ar Eiropas darba drošības un veselības aizsardzības aģentūru izstrādājusi bezmaksas interaktīvo rīku OiRA (Online Interactive Risk Assessment). Tas pieejams tiešsaistē: www.vdi.gov.lv/lv/oira/. Eiropas Savienības (ES) direktīva un Darba aizsardzības likums noteic, ka darba vides risku novērtēšana katram darba devējam ir jāveic ne retāk kā reizi gadā, norāda Renārs Lūsis, VDI direktors. Viņaprāt, daļai darba devēju šķiet, ka risku novērtēšana pārlieku sarežģīta un resursu ietilpīga un uz tiem nemaz neattiecas. Savukārt citi atzīst, ka trūkst atbalsta un metodikas darba vides risku novērtējuma veikšanai. OiRA rīks ir veids, kā atbalstīt mazos...

Sertificēta nodokļu konsultante Diāna Kļuškina ekspresintervijā "Bilances TV" skaidro, kas jāņem vērā, lai ar uzņēmumu ienākuma nodokli apliekamajā bāzē varētu neieskaitīt UIN likumā atļautos personāla ilgtspējas pasākumu izdevumus, kas nepārsniedz piecus procentus no iepriekšējā pārskata gada kopējās darba ņēmējiem aprēķinātās bruto darba samaksas, par kuru samaksāti valsts sociālās apdrošināšanas maksājumi. Būtiski ievērot, ka par personāla ilgtspējas pasākumiem var uzskatīt tikai tādus pasākumus, kas tiek organizēti visam darbinieku kolektīvam, nevis, piemēram, atsevišķi tikai vadībai vai kādam konkrētam darbiniekam (tāpēc dzimšanas dienu sveikšanu pie ilgtspējas pasākumiem, visticamāk, nevarēs pieskaitīt).

Ministru kabineta komitejas sēdē 17. septembrī atbalstīts Ekonomikas ministrijas izstrādātais likumprojekts "Grozījumi Būvniecības likumā", kas paredz, ka no 2019. gada visa būvniecības procesā nepieciešamā dokumentācija tiks kārtota elektroniski. Dokumentācijas iesniegšana, lēmumu pieņemšana un saskaņojumu veikšana notiks Būvniecības informācijas sistēmā (turpmāk - BIS). Likuma grozījumi vēl jāapstiprina Ministru kabinetam un Saeimai. Izstrādātie grozījumi likumā paredz pāriet uz būvniecības procesa pilnīgu elektronisku dokumentu apriti no 2019. gada 1. janvāra. Pašvaldībām, kas vēl nejūtas gatavas pilnībā pāriet uz elektronisku dokumentu apriti, tiek dota iespēja saistošajos noteikumos iekļaut normu par pārejas periodu, bet ne ilgāk par 2019. gada 31. decembri. Noslēdzoties pārejas periodam, būvniecības process būs iesākams un turpināms tikai elektroniski. Izņēmums saglabāsies uz tiem būvniecības procesiem, kuri jau ir iesākti papīra veidā - šos procesus varēs pabeigt papīra veidā bez termiņa ierobežojuma. Dokumentu elektroniska aprite ļaus ikvienam būvniecības procesa dalībniekam neatkarīgi no viņu atrašanās vietas sev ērtā, ātrā un efektīvā veidā bez papildu administratīvā sloga...

Šī gada 2. ceturksnī salīdzinājumā ar 2017. gada 2. ceturksni pēc sezonāli neizlīdzinātiem datiem visās jomās pieaugušas vienas stundas darbaspēka izmaksas. Salīdzinājumā ar 2017. gada 2. ceturksni vienas stundas darbaspēka izmaksas pieaugušas par 76 centiem jeb 9,5 %, sasniedzot 8,82 eiro, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP). Sezonāli izlīdzināta rādītāja pārmaiņas bija straujākas – 11,5 %. Darbaspēka izmaksas ietver bruto darba samaksu un pārējās darbaspēka izmaksas. Vienas stundas darbaspēka izmaksas aprēķinātas, darbaspēka izmaksu summu dalot ar nostrādāto stundu skaitu. Darbaspēka izmaksas stundā ietekmē ne tikai darba samaksas un pārējo darbaspēka izmaksu pārmaiņas, bet arī nostrādāto stundu un darbinieku skaita svārstības gada laikā. Straujāk vienas stundas darbaspēka izmaksas auga citos pakalpojumos (sabiedrisko, politisko un citu organizāciju darbību, individuālās lietošanas priekšmetu un mājsaimniecības piederumu remontu, ķīmisko tīrītavu, frizieru, skaistumkopšanas, apbedīšanas un citu pakalpojumu nozares) – par 18,2 %, veselības un sociālās aprūpes nozarē – par 17,1 %, izmitināšanas un ēdināšanas nozarē – par 15,4 %,...

Eiropas Centrālā banka (ECB) 17. septembrī publiskoja jauno 100 un 200 eiro banknošu paraugus, kas nonāks apgrozībā 2019. gada 28. maijā. Jau ir izlaistas 5, 10, 20 un 50 eiro banknotes, un 100 un 200 eiro banknotes ir pēdējās divas Eiropas sērijas banknotes. Tas nozīmē, ka jauno Eiropas sērijas banknošu ieviešana tiks pabeigta. Jaunajās 100 un 200 eiro banknotēs būs izmantoti jauni un inovatīvi pretviltošanas elementi - pavadoņhologramma, kā arī un uzlabots smaragdzaļš skaitlis. Lai gan smaragdzaļais skaitlis izmantots arī uz visām parējām Eiropas sērijas banknotēm, tā uzlabotajā versijā euro simboli € redzami arī uz skaitļa. Tāpat kā pārējo nominālvērtību banknotes, arī jaunās banknotes viegli pārbaudīt, tās aptaustot, apskatot un pagrozot. Pavadoņhologrammā sudrabotās joslas augšmalā redzami mazi eiro simboli €, kas riņķo apkārt nominālvērtības skaitlim un kļūst skaidrāk saskatāmi tiešā gaismā. Sudrabotajā joslā redzams arī Eiropas portrets, arhitektūras elementu attēlojums un liels eiro simbols €. Jauno 100 un 200 eiro banknošu izmēri...

No 17. līdz 21. septembrim Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) aicina klientus piedalīties kampaņā “Dienas bez rindām”, kas tiek organizēta Integrētās komunikācijas un mācību aktivitātes programmas “Mana Latvija.lv. Dari digitāli!” ietvaros. Akcijas mērķis ir iedrošināt sabiedrību pieteikt valsts un pašvaldību iestāžu pakalpojumus elektroniski, kā arī iepazīstināt ar e-pakalpojumu dažādību, lai veicinātu paradumu maiņu – ar dažādām dzīves situācijām saistītās formalitātes ātrāk un ērtāk nokārtot tiešsaistē, nevis stāvot rindā valsts vai pašvaldības iestādē. Lai atvieglotu dažādu e-pakalpojumu izmantošanu un sniegtu atbalstu iedzīvotājiem Vides aizsardzības un reģionālas attīstības ministrija (VARAM) izveidojis portāla ietni mana.latvija.lv, kurā pieejami dažādi dzīves situāciju apraksti, video pamācības, piemēram dzīves situācijas apraksts “E-pakalpojumu nozīme un to izmantošanas priekšrocības”. Klientu ērtībai VSAA ir izveidoti e-iesniegumi VSAA pakalpojumu pieprasīšanai Vienotajā valsts un pašvaldību portālā www.latvija.lv. Pakalpojumu sarakstu var apskatīt šeit. VSAA statistikas dati liecina, ka liela daļa iedzīvotāju VSAA pakalpojumus izmanto elektroniski, un šo pakalpojumu izmantošanas daudzums palielinās. Tomēr ir vēl sabiedrības...

Iznācis žurnāla BILANCE septembra otrais jeb Nr. 18 (438). Tajā lasiet: GRĀMATVEDĪBA Anda Ziemele: Pamatlīdzekļu uzskaite nodokļu reformas iespaidā Maija Grebenko: Neizmantoto atvaļinājumu izmantošana NODOKĻI Maija Grebenko: Brīdinājums: IIN reforma vēl arvien turpinās! FINANSES Andrejs Ponomarjovs, Krista Zinaīda Reinberga: Iekšējās kontroles sistēma Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likuma prasību ievērošanai ārpakalpojumu grāmatvežiem APAĻAIS GALDS Ikars Kubliņš: Vai grāmatvedība kļūs par reglamentētu profesiju? UZŅĒMUMA, IESTĀDES, ORGANIZĀCIJAS ATTĪSTĪBA Ita Bekerta: Grāmatvedības dokumentu elektroniskais arhīvs ATBILDES UZ JAUTĀJUMIEM Maija Grebenko, VID: Vai ir prātīgi slēgt darba līgumu par neto summu un citas atbildes uz žurnāla lasītāju un semināru apmeklētāju jautājumiem «BILANCES AKADĒMIJA» PIEDĀVĀ Semināri un kursi septembrī un oktobrī PIELIKUMS Dāvanā Bilances Zelta komplekta abonentiem – Olgas Lukašinas un Jekaterinas Juhimecas sagatavotais pielikums «Nodokļi pirkuma–pārdošanas un maiņas darījumos». ABONĒT ŽURNĀLU VAR ŠEIT.

Valsts kancelejā iesniegti 23 pretendentu pieteikumi atklātam konkursam uz Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektora amatu. Pieteikumus bija iespējams iesniegt līdz 14. septembrim. Amata konkurss tika izsludināts 17. augustā, tas norit trīs kārtās. Pirmajā kārtā konkursa komisija izvērtēs iesniegtos dokumentus un pretendentu atbilstību obligātajām prasībām. Vienlaikus iepirkuma konkursā izraudzītā personāla atlases kompānija “Amrop” sagatavos detalizētus komentārus un potenciālo reputācijas risku analīzi par katru kandidātu, ko ieteiks komisijai virzīt uz nākamo kārtu. Pretendenti, kas būs izvirzīti uz konkursa otro kārtu, skaidros savu motivāciju un iepazīstinās ar savu vīziju par iestādes un valsts pārvaldes nākotni, kā arī atbildēs uz 10 jautājumiem par valsts pārvaldes uzbūvi un darbības pamatprincipiem, budžeta plānošanu, administratīvo procesu iestādē un iestādes darbības jomu. Savukārt trešās kārtas ietvaros vērtēs pretendentu vadības kompetences un par katru tiks sagatavots kopsavilkums no gūtajiem secinājumiem. Izvērtējot šo informāciju un visā konkursa gaitā novēroto, komisija noteiks, kurš no trešās kārtas dalībniekiem saņem visaugstāko vērtējumu kopumā. Par šo...

Starptautiskā grāmatvežu federācijas (IFAC) valde pieņēmusi lēmumu rekomendēt federācijas padomei Latvijas republikas grāmatvežu asociācijas (LRGA) uzņemšanu federācijā par pilntiesīgu biedru, savā mājas lapā informē LRGA. Galīgā LRGA apstiprināšana par IFAC biedru gaidāma šāgada novembrī, kad notiks ikgadējā Padomes sanāksme. Līdzšinējais iestāšanās process bijis diezgan komplicēts - LRGA pieteikums uzņemšanai federācijā ticis nopietni izvērtēts, IFAC atbildīgais personāls esot vairākas reizes sazinājies ar LRGA, lai precizētu neskaidrības, saņemtu papildu informāciju, intervētu LRGA pārstāvjus. Savukārt 2018. gada aprīlī notikusi LRGA pārstāvju tikšanās ar IFAC Atbilstības konsultatīvās grupas dalībniekiem no 7 dažādām valstīm. Tikšanās laikā LRGA pārstāvji uzstājās ar prezentācijām un sniedza nepieciešamas atbildes. Šāgada jūlijā Atbilstības konsultatīvā grupa pieņēmusi lēmumu rekomendēt IFAC valdei LRGA uzņemšanu federācijā, pēc kā septembrī sekojis valdes lēmums šādu pašu rekomendāciju sniegt padomei.

Darba vides risku novērtēšana katram darba devējam ir jāveic ne retāk kā reizi gadā. Taču uzņēmēju attieksme nav viennozīmīga - daļai šī prasība joprojām šķiet birokrātiski smagnēja, dārga un sarežģīta. Lai darba devēji darba vides risku novērtēšanu varētu veikt vienkāršāk, efektīvāk, bez priekšzināšanām un papildu resursiem, Valsts darba inspekcija sadarbībā ar Eiropas darba drošības un veselības aizsardzības aģentūru izstrādājusi interneta vietnē bāzētu interaktīvu rīku OiRA (Online Interactive Risk Assessment). Valsts darba inspekcijas direktors Renārs Lūsis uzsver, ka OiRA rīks ļauj darba devējiem ietaupīt laiku un līdzekļus, jo rīks vienuviet satur visas normatīvo aktu prasības darba aizsardzībā, kas konkrētai nozarei ir svarīgas. Tieši tāpēc ir izveidoti dažādi rīki - darba devējiem viesnīcās ir jānovērš citi riska faktori nekā autoservisā vai būvlaukumā. Valsts darba inspekcija rūpējas par rīka saturu - regulāri atjauno to atbilstoši normatīvo aktu prasībām, papildina ar jauniem skaidrojušiem materiāliem, filmām, plakātiem. OiRA rīks ir pieejams bez maksas tiešsaistē, jebkurā laikā un...

Saeima 13.septembrī nolēma uzdot Ministru kabinetam izstrādāt regulējumu, lai iedzīvotājiem automātiski varētu atmaksāt pārmaksātos nodokļus. Valdībai līdz 2021.gada 1.janvārim jāizstrādā normatīvie akti, kā arī tehniskais risinājums valsts pārvaldes iestāžu informācijas sistēmu salāgošanai, lai Valsts ieņēmumu dienests iedzīvotājiem varētu nodrošināt pārmaksāto nodokļu automātisku atmaksu. Iniciatīva par automātisku pārmaksāto nodokļu atmaksu Saeimā iesniegta šī gada aprīlī. To parakstījuši 10 142 Latvijas pilsoņi. Iniciatīvas autori iesniegumā aicinājuši nodrošināt iespēju pārmaksātos nodokļus saņemt arī tiem iedzīvotājiem, kuri nelieto internetbanku, neizprot vai arī tiem nav laika un iespēju iedziļināties sarežģītajā dokumentu aizpildīšanas sistēmā, taču strādā un maksā nodokļus.

Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas deputāti trešdien, 12.septembrī, galīgajā lasījumā atbalstīja likumprojektu, kas paredz noraidīt nepamatoti dārgus publisko iepirkumu piedāvājumus. Rosinātie grozījumi Publisko iepirkumu likumā paredz, ka atklātā vai slēgtā konkursā pasūtītājs noraida pretendenta piedāvājumu, ja piedāvātā līgumcena pārsniedz iepirkuma procedūras dokumentos norādīto, ja tā noteikta kā piedāvājuma atbilstības prasība. Tāpat, ja līgumcena pārsniedz 150 procentus no iepirkuma procedūras dokumentos norādītās paredzamās līgumcenas. Tāpat plānots, ka pasūtītājs, būtiski nemainot sākotnējos iepirkuma līguma izpildes noteikumus, iepirkumu procesā varēs piemērot sarunu procedūru, ja konkursā nav iesniegti piedāvājumi vai iesniegti tādi, kas nav atbilstoši iepirkumu procedūras dokumentos noteiktajām prasībām, vai tos iesnieguši prasībām neatbilstoši kandidāti. Gadījumā, ja konkurss izbeigts vai pārtraukts, jo līgumcena pārsniedz noteiktās piedāvājuma atbilstības prasības vai pārsniedz 150 procentus no līgumcenas, arī sarunu procedūras rezultātā noslēgtais līgums nedrīkstēs pārsniegt iepriekš minētās prasības. “Iecerētās izmaiņas veicinās iepirkumu procedūras caurskatāmību un mazinās ļaunprātību un korupcijas risku, kā arī novērsīs nodokļu maksātāju...

Latvijas Būvuzņēmēju partnerība ir savākusi nepieciešamo parakstu apjomu būvniecības ģenerālvienošanās noslēgšanai, paredzot būvniecībā noteikt minimālo bruto algu 780 eiro apmērā. Līdz šī gada 13.septembrim būvniecības ģenerālvienošanos ir atbalstījuši 278 būvniecības uzņēmumi ar 718 miljonus eiro lielu apgrozījumu. Atbilstoši likumam tas ir pietiekams atbalsts, lai ģenerālvienošanās kļūtu saistoša visai būvniecības nozarei. Lai ģenerālvienošanos varētu publicēt "Latvijas Vēstnesī" un tā stātos spēkā, Saeimai ir jāpieņem izmaiņas Darba likumā. Grozījumi paredz nozarēs, kurās ar ģenerālvienošanos tiek būtiski palielināta minimālā darba alga, noteikt iespēju vienoties par virsstundu apmaksas apmēru. Ģenerālvienošanās noteikumi kļūs saistoši visai nozarei 6 mēnešus pēc oficiālās publikācijas "Latvijas Vēstnesī". Vēl 6 mēnešus pēc ģenerālvienošanās spēkā stāšanās būs iespēja piemērot pārejas periodu, nosakot minimālo algu 650 eiro apmērā. Baiba Fromane, Latvijas Būvuzņēmēju partnerības vadītāja: "Svarīgākais jautājums, kāpēc uzņēmēji ir atbalstījuši ģenerālvienošanos, ir būvniecības nozares konkurētspēja un produktivitāte. Mēs nevaram ilgstoši balstīties uz mazkvalificētu un lētu darbaspēku, jo uzņēmumiem jāspēj konkurēt ne tikai Latvijas mērogā,...

Eiropas Parlamenta (EP) deputāti 12. septembrī pieņēma noteikumus naudas atmazgāšanas novēršanai un skaidras naudas plūsmu kontrolei. Pašlaik atšķirības dalībvalstu likumdošanā apgrūtina pārrobežu sadarbību un rada nepilnības, ko var izmantot noziedznieki un teroristi. Jaunie noteikumi - tostarp vienotas noziedzīgu nodarījumu definīcijas un noteiktas minimālā soda sankcijas par naudas atmazgāšanu - šo situāciju uzlabotu. Jaunie noteikumi naudas atmazgāšanas novēršanai nosaka: • ES mēroga noziedzīgu nodarījumu definīcijas; • ES mēroga minimālā soda sankcijas - bargākajam sodam par naudas atmazgāšanu būs jābūt vismaz četru gadu ieslodzījumam; • jaunas sankcijas - piemēram, aizliegums par naudas atmazgāšanu sodītiem cilvēkiem kandidēt vēlēšanās, ieņemt ierēdņa amatu vai saņemt publisku finansējumu. Noteikumi par kriminālatbildības noteikšanu par naudas atmazgāšanu tika apstiprināti ar 634 balsīm pret 46, 24 deputātiem atturoties. Jaunie noteikumi par skaidras naudas apriti: • paplašina skaidras naudas definīciju un iekļauj tajā zeltu un nepersonalizētas elektroniskas skaidrās naudas kartes; • ļaus varas iestādēm reģistrēt informāciju par skaidras naudas apriti zem pašlaik...