JAUNUMI

Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas deputāti trešdien, 12.septembrī, galīgajā lasījumā atbalstīja likumprojektu, kas paredz noraidīt nepamatoti dārgus publisko iepirkumu piedāvājumus. Rosinātie grozījumi Publisko iepirkumu likumā paredz, ka atklātā vai slēgtā konkursā pasūtītājs noraida pretendenta piedāvājumu, ja piedāvātā līgumcena pārsniedz iepirkuma procedūras dokumentos norādīto, ja tā noteikta kā piedāvājuma atbilstības prasība. Tāpat, ja līgumcena pārsniedz 150 procentus no iepirkuma procedūras dokumentos norādītās paredzamās līgumcenas. Tāpat plānots, ka pasūtītājs, būtiski nemainot sākotnējos iepirkuma līguma izpildes noteikumus, iepirkumu procesā varēs piemērot sarunu procedūru, ja konkursā nav iesniegti piedāvājumi vai iesniegti tādi, kas nav atbilstoši iepirkumu procedūras dokumentos noteiktajām prasībām, vai tos iesnieguši prasībām neatbilstoši kandidāti. Gadījumā, ja konkurss izbeigts vai pārtraukts, jo līgumcena pārsniedz noteiktās piedāvājuma atbilstības prasības vai pārsniedz 150 procentus no līgumcenas, arī sarunu procedūras rezultātā noslēgtais līgums nedrīkstēs pārsniegt iepriekš minētās prasības. “Iecerētās izmaiņas veicinās iepirkumu procedūras caurskatāmību un mazinās ļaunprātību un korupcijas risku, kā arī novērsīs nodokļu maksātāju...

Latvijas Būvuzņēmēju partnerība ir savākusi nepieciešamo parakstu apjomu būvniecības ģenerālvienošanās noslēgšanai, paredzot būvniecībā noteikt minimālo bruto algu 780 eiro apmērā. Līdz šī gada 13.septembrim būvniecības ģenerālvienošanos ir atbalstījuši 278 būvniecības uzņēmumi ar 718 miljonus eiro lielu apgrozījumu. Atbilstoši likumam tas ir pietiekams atbalsts, lai ģenerālvienošanās kļūtu saistoša visai būvniecības nozarei. Lai ģenerālvienošanos varētu publicēt "Latvijas Vēstnesī" un tā stātos spēkā, Saeimai ir jāpieņem izmaiņas Darba likumā. Grozījumi paredz nozarēs, kurās ar ģenerālvienošanos tiek būtiski palielināta minimālā darba alga, noteikt iespēju vienoties par virsstundu apmaksas apmēru. Ģenerālvienošanās noteikumi kļūs saistoši visai nozarei 6 mēnešus pēc oficiālās publikācijas "Latvijas Vēstnesī". Vēl 6 mēnešus pēc ģenerālvienošanās spēkā stāšanās būs iespēja piemērot pārejas periodu, nosakot minimālo algu 650 eiro apmērā. Baiba Fromane, Latvijas Būvuzņēmēju partnerības vadītāja: "Svarīgākais jautājums, kāpēc uzņēmēji ir atbalstījuši ģenerālvienošanos, ir būvniecības nozares konkurētspēja un produktivitāte. Mēs nevaram ilgstoši balstīties uz mazkvalificētu un lētu darbaspēku, jo uzņēmumiem jāspēj konkurēt ne tikai Latvijas mērogā,...

Eiropas Parlamenta (EP) deputāti 12. septembrī pieņēma noteikumus naudas atmazgāšanas novēršanai un skaidras naudas plūsmu kontrolei. Pašlaik atšķirības dalībvalstu likumdošanā apgrūtina pārrobežu sadarbību un rada nepilnības, ko var izmantot noziedznieki un teroristi. Jaunie noteikumi - tostarp vienotas noziedzīgu nodarījumu definīcijas un noteiktas minimālā soda sankcijas par naudas atmazgāšanu - šo situāciju uzlabotu. Jaunie noteikumi naudas atmazgāšanas novēršanai nosaka: • ES mēroga noziedzīgu nodarījumu definīcijas; • ES mēroga minimālā soda sankcijas - bargākajam sodam par naudas atmazgāšanu būs jābūt vismaz četru gadu ieslodzījumam; • jaunas sankcijas - piemēram, aizliegums par naudas atmazgāšanu sodītiem cilvēkiem kandidēt vēlēšanās, ieņemt ierēdņa amatu vai saņemt publisku finansējumu. Noteikumi par kriminālatbildības noteikšanu par naudas atmazgāšanu tika apstiprināti ar 634 balsīm pret 46, 24 deputātiem atturoties. Jaunie noteikumi par skaidras naudas apriti: • paplašina skaidras naudas definīciju un iekļauj tajā zeltu un nepersonalizētas elektroniskas skaidrās naudas kartes; • ļaus varas iestādēm reģistrēt informāciju par skaidras naudas apriti zem pašlaik...

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija trešdien, 12.septembrī, konceptuāli atbalstīja grozījumus likumā “Par nodokļiem un nodevām”, kas nodokļu nomaksas jomā paredz stingrāk kontrolēt preču tirdzniecību un pakalpojumu sniegšanu internetā. Ar grozījumiem plānots uzlabot pieejamību informācijai, kas Valsts ieņēmumu dienestam (VID) nepieciešama nodokļu administrēšanas procesā. Interneta komersantam informācija VID turpmāk būs jāsniedz ne tikai par nodokļu maksātājiem, bet gan par visiem klientiem, kuri iepērkas vai izmanto pakalpojumus internetā. Likumprojekts arī paredz noteikt pienākumu maksājumu karšu datu apstrādes pakalpojuma sniedzējam, elektroniskās naudas iestādei un citam tehniskā pakalpojuma sniedzējam nodokļu administrācijai izsniegt savā rīcībā esošos vai glabātos cita nodokļu maksātāja saimnieciskās darbības datus. Šāda kārtība paredzēta, lai VID varētu identificēt nereģistrētu saimniecisko darbību un iegūtu informāciju par, iespējams, uzņēmumu slēptajiem ienākumiem. VID rīcībā esošie dati liecina, ka komersantu norēķini elektroniskajā naudā var liecināt par komersantu vēlmi nedeklarēt ieņēmumus, tādējādi izvairoties no nodokļu nomaksas, teikts grozījumu anotācijā. Ņemot vērā, ka starptautiskās administratīvās sadarbības sistēmas ietvaros VID...

Saeima 13.septembrī skatīs lēmuma projektu, kas paredz uzdot Ministru kabinetam izstrādāt regulējumu, lai iedzīvotājiem automātiski varētu atmaksāt pārmaksātos nodokļus. Otrajā lasījumā Saeima vērtēs likumprojektu Rīgas Latviešu biedrības nama atbalstam, lai veicinātu biedrības nama saglabāšanu un attīstību, kā arī noteiktu tā uzturēšanu un izmantošanu. Pirmajā lasījumā plānots lemt par diviem likumprojektiem, kas paredz atsavināt nekustamos īpašumus, lai varētu īstenot Ķekavas apvedceļa būvniecību, kā arī ierīkot Latvijas un Krievijas valsts robežas joslu. Vēl pirmajā lasījumā plānots lemt par konvenciju saistībā ar valstu kultūras īpašumu aizsardzību pret zādzībām un laupīšanu, kā arī konvenciju par zagtajiem vai nelikumīgi izvestajiem kultūras priekšmetiem. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija lūgusi Saeimu pirmajā lasījumā lemt arī par grozījumiem Iepakojuma likumā, kas paredz būtiski ierobežot bezmaksas plastmasas maisiņu izmantošanu tirdzniecībā, un par grozījumiem Pārtikas aprites uzraudzības likumā, kas paredz uzdevumu valdībai noteikt, kādos gadījumos pieļaujama pārtikas izplatīšana arī pēc derīguma termiņa beigām. Izskatīšanai komisijās plānots nodot vairākus jaunus likumprojektus,...

Eiropas Parlaments 12. septembrī apstiprināja savu pozīciju sarunām par autortiesību noteikumiem, nosakot papildu aizsardzību nelieliem uzņēmumiem un vārda brīvībai. Eiropas Parlamenta pozīcija gaidāmajām sarunām ar dalībvalstīm tika apstiprināta ar 438 balsīm pret 226, 39 deputātiem atturoties. Līdz ar balsojumu veiktas vairākas būtiskas izmaiņas atbildīgās komitejas piedāvātajā Parlamenta pozīcijas projektā. Lielajiem tehnoloģiju uzņēmumiem jādalās ar māksliniekiem un žurnālistiem Daudzas no izmaiņām Eiropas Komisijas sākotnējā likumdošanas priekšlikumā Parlaments veicis, lai nodrošinātu, ka mākslinieki, izdevēji un žurnālisti saņem atlīdzību, ja viņu darbus izmanto tādas platformas kā YouTube vai Facebook vai ziņu apkopotāji kā Google News. Pēc balsojuma EP ziņotājs Axel Voss (EPP, Vācija) sacīja: “Esmu ļoti priecīgs, ka, neskatoties uz interneta milžu izvērsto lobēšanas kampaņu, Parlamentā ir nodrošināts balsu vairākums taisnīgas atlīdzības principam Eiropas radošajām nozarēm. Debates par šo direktīvu bijušas ļoti karstas, un es domāju, ka Parlaments ņēmis vērā izteiktos iebildumus. Mēs esam ņēmuši vērā par inovācijām izteiktās iebildes un izslēguši mazās un mikroplatformas...

Reaģējot uz daudzo pasažieru sūdzībām par nesamērīgajām brauciena cenām, Valsts ieņēmumu dienests (VID) sāk veikt pastiprinātas pārbaudes lidostas "Rīga" teritorijā. Kaut gan VID kompetencē nav iespējas ietekmēt taksometru firmu noteiktos pārmērīgi augstos tarifus, dienesta inspektori pievērsīs uzmanību tam, vai taksometros ir jaunajām prasībām atbilstoši skaitītāji, vai par braucienu tiek izsniegti čeki. VID šī gada pirmajos septiņos mēnešos taksometru pakalpojumu sniedzējiem ir veicis 15 apsekošanas un 95 tematiskās pārbaudes. Pavisam veikts 110 kontrolbraucienu, un tikai 15 gadījumos taksometru šoferi ir izsnieguši čekus. Tāpat tika konstatēts, ka vairākos desmitos gadījumu skaitītāji neatbilst jaunajām tehniskajām prasībām, kā arī nav nodrošināta darījumu izsekojamība. Apmēram 40 gadījumos tika fiksēts, ka netiek pareizi aprēķināti un maksāti nodokļi no darba algām. Par pārbaudēs konstatētajiem pārkāpumiem naudas sods piemērots 62 400 eiro apmērā. Princips “Konsultē vispirms” saistībā ar jaunajām tehniskajām prasībām taksometru skaitītājiem piemērots piecos gadījumos, bet saistībā ar citu normatīvo aktu ievērošanu konsultācijas sniegtas 46 gadījumos.

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija 11.septembrī vienbalsīgi nolēma virzīt izskatīšanai Saeimā grozījumus Kredītiestāžu likumā, kas paredz īstenot vairākus pasākumus Latvijas finanšu sistēmas stiprināšanai un tās ilgtermiņa stabilitātes veicināšanai. Likumprojekts paredz noteikt, ka kredītiestādes finanšu pakalpojumu sniegšanā tieši nedrīkstēs būt iesaistītas personas, kas sodītas par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu (kamēr sodāmība nav dzēsta vai noņemta) vai tādas personas, kurām ir aktīvs maksātnespējas process. Šāds ierobežojums plānots, lai veicinātu sabiedrības uzticību finanšu sektoram un nepieļautu noziegumu rašanos pašās kredītiestādēs, tostarp sargātu klientu kontu, noguldījumu un darījumu noslēpumu un mazinātu citus kredītiestādei būtiskus riskus, teikts likumprojekta anotācijā. Paredzēts, ka kredītiestādēm būs tiesības pārbaudīt savu darbinieku, kā arī to personu, kas pretendēs uz amatu, piemēram, bankā, apstiprinājuma vai nolieguma formā pieprasot Sodu reģistram rakstisku informāciju par to, vai konkrētās personas dati ir iekļauti reģistrā. Ar Kredītiestāžu likuma grozījumiem arī plānots noteikt ierobežojumu akcionāriem būt par valdes locekļiem un ieņemt amatu kredītiestādes augstākajā vadībā. Valdes...

Ministru prezidenta Māra Kučinska vadībā Finanšu sektora attīstības padome 11. septembrī atbalstīja pasākuma plānu, kura mērķis ir stiprināt Latvijas spējas cīņā pret noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, terorisma un masu iznīcināšanas ieroču izplatīšanas finansēšanu. Ņemot vērā Eiropas Padomes "Moneyval" komitejas ziņojumu par Latvijas noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas (NILLTFN) sistēmas efektivitāti, Latvijai īsā laika periodā jādemonstrē būtisks progress efektivitātes paaugstināšanā. Atbildīgās iestādes ir izvērtējušas iepriekš apstiprināto plānu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas risku ierobežošanai 2017.-2019. gadam, kā arī izstrādājušas papildu pasākumu plānu, lai Latvija būtiski stiprinātu spējas cīnīties ar iespējamu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, terorisma un masu iznīcināšanas ieroču izplatīšanas finansēšanu un ieviestu Moneyval ziņojuma rekomendācijas līdz 2019. gada beigām. Plānā iekļauti pasākumi, kas saistīti ar visiem Moneyval ziņojuma 11 efektivitātes rādītājiem: NILLTFN risku novērtējums, politika un koordinācija; starptautiskā sadarbība; uzraudzība; preventīvie pasākumi; juridiskās personas un veidojumi; finanšu izlūkošana; izmeklēšana un kriminālvajāšana; konfiskācija; terorisma...

Ņemot vērā darba devēju sniegto informāciju par to, ka bieži vien augsti kvalificētiem speciālistiem iztrūkst augstākās izglītības konkrētajā jomā, kurā tie strādā (it īpaši IKT nozares programmētājiem) un šādi speciālisti nekvalificējas Eiropas Savienības zilajai kartei, Ministru kabinets 11. septembra sēdē apstiprināja grozījumus Ministru kabineta 2010.gada 21.jūnija noteikumos Nr.564 "Uzturēšanās atļauju noteikumi". Apstiprinātie noteikumi paredz kārtību, kādā trešo valstu pilsonim var tikt izsniegta Eiropas Savienības zilā karte gadījumos, ja tam nav augstākās izglītības konkrētajā specialitātē vai nozarē, kurā tas tiks nodarbināts Latvijā. ES zilā karte ir ES līmenī ieviesta termiņuzturēšanās atļauja, kas sniedz tiesības uz nodarbinātību Latvijas teritorijā. Tā ir ieviesta visā ES līmenī ar mērķi piesaistīt ES augsti kvalificētus speciālistus no trešajām valstīm un sniedz papildu priekšrocības salīdzinājumā ar parastajām darba atļaujām (piemēram, pēc diviem gadiem mainīt darba devēju). ES zilo karti var saņemt tikai augsti kvalificēti speciālisti. Tiesības uz nodarbinātību jeb t.s. darba atļaujas ārzemniekam tiek izsniegtas kopā ar vīzu vai...

Ministru kabineta sēdē 11.septembrī tika atbalstīti priekšlikumi, kas iekļauti Tieslietu ministrijas informatīvajā ziņojumā "Par valsts garantēto uzturlīdzekļu izmaksu no Uzturlīdzekļu garantiju fonda" un veicinātu vecāku pienākumu apgādāt savus bērnus ar uzturlīdzekļiem, kā arī paplašinātu iespējas atgūt uzturlīdzekļu parādnieku vietā no valsts budžeta izmaksātos līdzekļus. Tie paredz: • ka parādniekiem, kuri divu gadu laika periodā labprātīgi nosegs izveidojušos pamatparādu Uzturlīdzekļi garantiju fonda administrācijai, tiks dzēsti likumiskie procenti; • ka parādniekiem piemērojams aizliegums izmantot medību šaujamieročus. Virzīt attiecīgus priekšlikumus uz likumprojekta "Ieroču un speciālo līdzekļu aprites likums" lasījumu Saeimā; • apstākļu uzskaitījumu, kuru konstatējot, uz likuma pamata prezumējams, ka parādnieks izvairās no uztura došanas pienākuma izpildes, kas izmeklēšanas iestādēm ļaus efektīvāk piemērot Krimināllikuma 170. pantu, tas ir, saukt personu pie kriminālatbildības, ja tā nepilda ar tiesas vai Fonda administrācijas lēmumu uzlikto pienākumu un nenodrošina bērnu ar uzturlīdzekļiem; • ka uzturlīdzekļu izmaksa no Uzturlīdzekļu garantiju fonda tiks apturēta pilngadīgām personām, ja tās mācās, strādā un...

Ministru kabinets 11. septembra sēdē apstiprināja izmaiņas Latvijas būvnormatīvā LBN 201-15 “Būvju ugunsdrošība” ar mērķi pilnveidot ugunsdrošības prasības, atvieglojot būvniecības ieceres dokumentācijas izstrādi, kā arī novēršot nesamērīgu vai nepamatotu slogu būvniecības ierosinātājiem. Grozījumi pārskata un precizē būvju un telpu grupu lietošanas veidus, kas projektētājiem atvieglos lietošanas veidu noteikšanu un attiecīgi arī ugunsdrošības prasību piemērošanu. Būvnormatīvā ir precizēts būvju lietošanas veida un telpu definējums bērnu pieskatīšanai paredzētām būvēm un telpām, kurās uzturas lietotāji, kuri nevar evakuēties bez papildus palīdzības (pirmsskolas, sākumskolas un pamatizglītības iestādes, kā arī speciālās skolas bērniem un jauniešiem ar īpašām vajadzībām). Tāpat ir ieviests jauns telpu un būvju lietošanas veids lauksaimniecības būvēm. Līdz ar grozījumiem tiks atvieglotas ugunsdrošības prasības brīvstāvošām daudzstāvu autostāvvietām, ja tās atbildīs sekojošām prasībām – būs nodrošināta ugunsdzēsības un glābšanas tehnikas brīva piekļuve pa visu būves perimetru; nodrošināta iespēja būves lietotājiem evakuēties vismaz pa divām atsevišķām un dažādās vietās izvietotām evakuācijas izejām; būve būs nodrošināta ar iekšējā...

Žurnāla "Bilance" organizētā "apaļā galda" diskusijā tikās grāmatvedības un revīzijas nozares sabiedrisko organizāciju un atbildīgo valsts institūciju pārstāvji, lai spriestu par nozares nākotnes attīstību. Sarunas centrālais temats bija grāmatvežu izglītības un kompetences līmeņa paaugstināšana, un galvenais priekšlikums šī mērķa panākšanai bija fundamentāls - grāmatvedības pārveidošana par reglamentēto profesiju, sertifikācijas un uzraudzības sistēmas ieviešana. Klātesošie bija vienisprātis - pašreizējais grāmatvežu izglītotības un profesionālās kompetences līmenis ir nepietiekams gan nodokļu normatīvā regulējuma izmaiņu un sarežģītības, gan noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas kontekstā. Grāmatvedības pārveidošana par reglamentēto profesiju varētu šo problēmu risināt, pieņemot, ka grāmatvežus sertificētu institūcija, kura šādu deleģējumu saņemtu tikai tad, ja tās darbības standarti atbilstu valsts prasībām. Diskusijas gaitā netika konkrēti definēts, vai runa ir tikai par ārpakalpojumu grāmatvežu, vai visu profesijā strādājošo sertifikāciju. Tāpat atbilde netika rasta uz jautājumu, ko darīt ar uzņēmumu vadītāju kompetenci grāmatvedībā, jo, kā zināms, likums atļauj grāmatvedību kārtot arī uzņēmuma vadītājam - vienīgajam valdes loceklim. Finanšu...

Ņemot vērā, ka “aplokšņu” algas ir viena no būtiskākajām ēnu ekonomikas komponentēm, Valsts ieņēmumu dienests (VID) arī šogad ir veicis pētījumu par to, kā mainījusies situācija valstī nedeklarētās darba samaksas jeb “aplokšņu” algu jomā. Kopumā dati par pagājušo gadu uzrāda pozitīvu tendenci un “aplokšņu” algas pakāpeniski samazinās, tomēr joprojām tā ir visnotaļ izplatīta parādība. Jaunākais VID veiktais pētījums liecina, ka 2017.gadā kopējā nedeklarētā alga veidoja 927 milj. eiro. Tādējādi nedeklarētās darba algas īpatsvars bija 19,9% jeb 663,81 miljons eiro, kas ir par 1,7% procentiem jeb mazāk nekā 2016.gadā. VID ģenerāldirektora p.i. Dace Pelēkā: ““Aplokšņu” algu samazināšanās ir pozitīvs signāls. Visticamāk, to ir ietekmējuši gan VID īstenotie ēnu ekonomikas mazināšanas pasākumi, gan pašu darba devēju vēlme veidot savu biznesu godprātīgi un atbildīgi pret saviem darbiniekiem. Domāju, ka šis ir piemērots brīdis, lai uzrunātu ne tikai darba algas izmaksātājus, bet vērstos arī pie pašiem darbiniekiem un skaidrotu sociālo iemaksu ietekmi uz...

Latvijā šogad 1.septembrī bija 211 368 nodokļu maksātāji-juridiskas personas, kas ir par 4,4% mazāk nekā pērn šajā laikā, liecina Valsts ieņēmumu dienesta (VID) apkopotā statistika. Salīdzinājumā ar 2018.gada 1.augustu nodokļu maksātāju-juridisku personu skaits samazinājies par 527. Visvairāk nodokļu maksātāju-juridisku personu 2018.gada septembra sākumā bija reģistrēts Rīgas klientu apkalpošanas centrā - 125 391, savukārt vismazāk nodokļu maksātāju-juridisku personu bija reģistrēti Krāslavas klientu apkalpošanas centrā - 1022 nodokļu maksātāji-juridiskas personas. 2017.gada 1.septembrī valstī bija reģistrēti 221 146 nodokļu maksātāji-juridiskas personas. VID un Uzņēmumu reģistrs laika posmā no 2010.gada 1.septembra līdz 2018.gada 1.septembrim ir saņēmuši 97 715 pieteikumus mikrouzņēmuma nodokļa maksātāja statusa iegūšanai. Šā gada septembra sākumā reģistrēti 43 750 mikrouzņēmuma nodokļa maksātāji, savukārt izslēgto skaits ir 50 176. Kā informēja VID Sabiedrisko attiecību daļā, no saņemtajiem pieteikumiem juridiskās personas bija iesniegušas 47 328 pieteikumus, savukārt no fiziskajām personām tika saņemti 46 869 pieteikumi. Tāpat pieteikumus iesniedza 3518 individuālie komersanti. VID arī informē, ka ar...