JAUNUMI

Finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola pagājušā gada nogalē izplatītā paziņojumā vērtē, ka 2018. gadā īstenotā nodokļu reforma esot sniegusi ieguvumus gan mājsaimniecībām, gan uzņēmējiem. Tās rezultātā esot samazinājies darbaspēka nodokļu slogs, paaugstināta Latvijas konkurētspēja, kā arī uzlabota uzņēmējdarbības vide. "Latvijas nodokļu sistēmu atbilstoši ES prasībām veido 15 nodokļi, ko nosacīti varam iedalīt trīs grupās – darbaspēka nodokļi, kapitāla un īpašuma nodokļi un patēriņa un vides nodokļi. Šā gada 1. janvārī stājās spēkā nodokļu reforma, kuras ietvaros īstenotie pasākumi ir vērsti uz darbaspēka nodokļu sloga samazināšanu, īpaši strādājošajiem ar zemiem ienākumiem un ģimenēm ar bērniem. Reformas rezultātā darbaspēka nodokļu slogs ievērojami tiks samazināts līdz 2020. gadam. Piemēram, strādājošajam bez apgādībā esošām personām, kurš saņem 67% no vidējās darba algas, darba spēka nodokļu plaisa samazināsies no 41,9% 2017. gadā uz 39,1% 2020. gadā," raksta finanšu ministre. "Nodokļu reformas rezultātā īpaši jāuzsver izmaiņas uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) sistēmā, kas nosaka, ka UIN tiek maksāts peļņas sadales...

Pagājušā gada nogalē noslēdzās piedāvājumu iesniegšana iepirkumam “Valsts ieņēmumu dienesta Čeku loterijas organizēšanas un īstenošanas pakalpojums FM VID 2018/100”. Kopumā saņemti septiņu pretendentu piedāvājumi, informē Valsts ieņēmumu dienests. Komersantam, kas uzvarēs iepirkumā, būs jāizstrādā moderns, kvalitatīvs, ērts un drošs tehniskais risinājums vietnē www.cekuloterija.lv čeku reģistrēšanai, apstrādei un uzvarētāja noteikšanai. VID Iepirkumu komisija uzsāks iesniegto piedāvājumu vērtēšanu. Saņemtie piedāvājumi tiks vērtēti pēc zemākās piedāvātās cenas. Kopējā iepirkuma līgumcena, par kādu tiks slēgts iepirkuma līgums, ir uzvarējušā pretendenta finanšu piedāvājumā norādītā kopējā summa, EUR bez pievienotās vērtības nodokļa (turpmāk – PVN). Prognozētā iepirkuma līgumcena ir 425 178,00 EUR bez PVN. Tās ietvaros iepirkuma uzvarētājam ir jānodrošina čeku loterijas organizēšana un īstenošana, nodrošinot programmatūru un aparatūru datu apmaiņai, apstrādei un uzglabāšanai, un programmatūras uzturēšana un pilnveidošana. Līgumu paredzēts slēgt uz 56 mēnešiem jeb pieciem gadiem. Iepirkuma komisijas lēmums par tiesībām slēgt līgumu iepirkumā “Valsts ieņēmumu dienesta Čeku loterijas organizēšanas un īstenošanas pakalpojums...

Mazumtirdzniecības apgrozījums šā gada novembrī, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, pieauga par 2,3%. Tas atsver iepriekšējā mēneša pieticīgo sniegumu, kad bija vērojams neliels samazinājums. Lai arī svārstīgie statistikas dati liek uztvert mēneša pieauguma tempus piesardzīgi, taču arī gada griezumā reģistrēts samērā spēcīgs pieaugums 4,0% apmērā. Tas kopumā arī atbilst iepriekšējo 2018. gada mēnešu pieaugumam, kad nozare pārdošanas apjomus kāpināja vidēji par 4,2%. Mazumtirdzniecības uzņēmumu kopējais apgrozījums, salīdzinot ar pērnā gada novembri, ir audzis gan pārtikas preču tirdzniecībā – par 4,4%, gan arī nepārtikas preču (izņemot degvielu) tirdzniecībā – par 5,6%. Savukārt degvielas mazumtirdzniecības apgrozījums samazinājies par 1,1%, ko visticamāk ietekmēja augstākas degvielas cenas nekā pirms gada. Mazumtirdzniecības nozares attīstību pārsvarā ietekmē uzlabojumi darba tirgū un līdz ar to arī augošie mājsaimniecību ienākumi – mazinās bezdarbs, kāpj algas, pie tam arī inflācija ir mērena, ļaujot algu pieaugumam uzlabot pirktspēju, nevis tikai nosegt preču un pakalpojumu sadārdzinājumu. Tā, piemēram, šā gada trešajā ceturksnī, salīdzinot ar...

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) dati liecina, ka šogad pirmo reizi Latvijas vēsturē ieņēmumi no akcīzes nodokļa pārsnieguši 1 miljardu euro. Akcīzes nodokļa ieņēmumu kāpums nav saistīts tikai ar akcīzes nodokļa likmju celšanu, bet arī ar akcīzes preču legālā tirgus palielināšanos, kas, savukārt, liecina par optimālu akcīzes nodokļa politiku valstī. Šī gada 11 mēnešos nedaudz vairāk nekā pusi – 52 % – no kopējās akcīzes nodokļa ieņēmumu summas veido ieņēmumi par naftas produktiem, 24 % – ieņēmumi par alkoholiskajiem dzērieniem un alu, bet 20 % – par tabakas izstrādājumiem. VID Akcīzes preču aprites daļas vadītāja Baiba Šmite-Roķe: “Šogad kopējais darbs Valsts ieņēmumu dienestam ar sadarbības partneriem – uzņēmējiem – ir vainagojies ar izciliem rezultātiem – ieņēmumi no akcīzes nodokļa pārsnieguši 1 miljardu euro, vienlaikus arī tapuši vairāki grozījumi normatīvajos aktos, kas nosaka ne tikai stingrākus ierobežojumus ēnu ekonomikas apkarošanas virzienā, bet arī būtiski mazina administratīvo slogu godīgajiem uzņēmējiem.” Akcīzes...

VID Muitas pārvalde informē, ka ar 2019.gada 1.februāri plānots uzsākt īstenot tirgus uzraudzības pasākumus transportlīdzekļiem, to sastāvdaļām, sistēmām un atsevišķām tehniskām vienībām, uz kurām attiecas Ministru kabineta 2006.gada 27.jūnija noteikumi Nr.535 “Lauksaimniecībā vai mežsaimniecībā izmantojamo traktoru, piekabju un to sastāvdaļu atbilstības novērtēšanas noteikumi” (turpmāk – noteikumi). Transportlīdzeklis šo noteikumu izpratnē ir jebkurš pabeigts, vienā posmā pabeigts vai nepabeigts traktors, piekabe vai maināma velkamā mašīna, kuru paredzēts izmantot lauksaimniecībā vai mežsaimniecībā. VID Muitas pārvalde iesaistās tirgus uzraudzības pasākumu īstenošanā saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2008.gada 9.jūlija Regulas (EEK) Nr.765/2008, ar ko nosaka akreditācijas un tirgus uzraudzības prasības attiecībā uz produktu tirdzniecību un atceļ Regulu (EEK) Nr.339/93, nosacījumiem, tas ir, gadījumos, kad šāda veida preces tiek deklarētas muitas procedūrai - laišana brīvā apgrozībā, veic atbilstošus kontroles pasākumus, lai aizsargātu patērētājus no riskiem un apdraudējumiem viņu dzīvībai, veselībai un ekonomiskajām interesēm. Deklarējot preces, muitas iestādē būs jāiesniedz dokumenti un muitas fiziskās...

Labklājības ministrija informē par izmaiņām, kas nākamajā gadā skars pensiju saņēmējus. 2019.gadā pensijas vecums būs 63 gadi un 6 mēneši, pensijas vecums priekšlaicīgas pensionēšanās gadījumā 61 gads un 6 mēneši. Piešķirot vecuma pensiju 2019.gadā, apdrošināšanas iemaksu algas indekss – 1,1064. gadā ar iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) neapliekamais minimums pensijām būs 270 eiro mēnesī, bet IIN likme pensijām līdz 1667 eiro mēnesī būs 20%, savukārt par to daļu, kas ir virs 1667 eiro, – 23% No 2019. gada 1. janvāra: Ja pensijas saņēmēja nāve iestājusies pēc 2019.gada 1.janvāra, tad pārdzīvojušajam laulātajam, kurš ir Latvijas Republikas vecuma, invaliditātes, izdienas vai speciālās valsts pensijas saņēmējs, piešķirs pabalstu 50 procentu apmērā no mirušajam laulātajam piešķirtās pensijas, ieskaitot piemaksu par apdrošināšanas stāžu, kas uzkrāts līdz 1995.gada 31.decembrim, ja šāda piemaksa bija piešķirta mirušajam pensijas saņēmējam. Pārdzīvojušajam laulātājam jāvēršas Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrā (VSAA) ar iesniegumu. Tiesības uz pabalsta izmaksu ir 12 mēnešus no pensijas saņēmēja nāves dienas,...

Ekonomikas ministrija apkopojusi informāciju par tās kompetencē esošajiem tiesību aktiem, kas stāsies spēkā 2019. gada 1. janvārī vai 2019. gada sākumā. 2019. gada 1. janvārī stājas spēkā Ministru kabineta 2018. gada 11. decembra noteikumi Nr.763 "Noteikumi par Oficiālās statistikas programmu 2019.–2021. gadam", kas nosaka 2019. gadā publicējamos statistikas rādītājus un plānoto oficiālās statistikas apjomu turpmākajiem gadiem. 2019.gada 1.janvārī stāsies spēkā grozījumi Elektronisko sakaru likumā un Ministru kabineta 2014.gada 17.jūnija noteikumos Nr.306 "Kārtība, kādā Finanšu un kapitāla tirgus komisija un Datu valsts inspekcija pieprasa un elektronisko sakaru komersants nodod noslodzes datus", kas papildina Patērētāju tiesību aizsardzības centra tiesības, lai veiktu uzraudzību e-komercijas jomā tiešsaistes vidē un novērstu patērētāju tiesību pārkāpumus. PTAC 2019.gada būs tiesības izprasīt uzraudzībai nepieciešamos noslodzes datus no elektronisko sakaru komersantiem. 2019.gada 1.janvārī stāsies spēkā grozījumi Ministru kabineta 2011.gada 14.jūnija noteikumos Nr.450 “Noteikumi par valsts naftas produktu rezervju apmēru, apmēru, kādā maksājama valsts nodeva par drošības rezervju uzturēšanu, kā arī tās...

Atgādinām, ka, lai pilnveidotu fizisko personu nodokļu nomaksas uzraudzību, kredītiestādei un maksājumu pakalpojumu sniedzējam, kas sniedz ar maksājumu kontu saistītu pakalpojumu, būs pienākums reizi gadā līdz 1.februārim sniegt Valsts ieņēmumu dienestam informāciju par fiziskajām personām - Latvijas Republikas rezidentiem, kuru konta debeta vai kredīta apgrozījums iepriekšējā gadā pārsniedz 15 000 eiro, tajā skaitā norādot bankas konta atlikumu iepriekšējā kalendāra gada 31.decembrī, bankas konta debeta un kredīta apgrozījumu iepriekšējā gadā, informē Finanšu ministrija. Tādējādi VID redzeslokā nokļūs tās fiziskās personas, kuru mantiskais stāvoklis, kas redzams bankas kontu apgrozījuma veidā, ir neatbilstošs deklarētajiem ienākumiem, proti, personas, kas, iespējams, skaidrā naudā saņemto „aplokšņu” algu iemaksā kontā, personas, kas veic nereģistrētu saimniecisko darbību vai nedeklarē gūtos ienākumus pilnā apmērā, kā arī, kontaktējoties ar šīm personām, tiks iegūta informācija par „aplokšņu” algu izmaksātājiem. Jānorāda, ka fiziskās personas, kuru konta apgrozījumu veido oficiālie ienākumi (tajā skaitā, darba tiesisko attiecību ietvaros gūtie ienākumi jeb darba alga) regulējums tiešā veidā...

Jaunais gads strādājošajiem, kā arī daļai pensionāru un personām ar invaliditāti var sākties ar skarbu atklāsmi, ka jāsamaksā nodokļu starpība par 2018. gadu. Saskaņā ar šā gada vērienīgās nodokļu reformas nosacījumiem mēneša ienākumi līdz 1667 eiro tiek aplikti ar 20% iedzīvotāju ienākumu nodokli (IIN). Taču tad, ja darba alga, pensija un citi papildu ienākumi kopumā pārsniedz šo slieksni jeb 20 004 eiro gadā, personai tiek piemērots 23% IIN. Darba devējs nezina visus strādājošā ienākumus, tādēļ nodokli aprēķina tikai no paša izmaksātās algas. Ja tā ir zemāka par valsts noteikto nodokļa likmes maiņas slieksni, tad parasti Valsts kasē tiek iemaksāts IIN 20% apmērā un par lielāka nodokļa nomaksu ir atbildīgs pats strādājošais. "Ja strādājošais pensionārs vai persona ar invaliditāti visu gadu ir maksājusi IIN 20% apmērā no savas darba algas, bet janvārī izrādās, ka gada kopējie ieņēmumi pārsniedz 20 004 eiro, tad nāksies piemaksāt nodokļa starpību 3% apmērā. Nodokļa starpība var rasties tāpēc,...

VID Muitas pārvaldes un uzņēmēju konsultatīvās padomes sanāksmē tika diskutēts par muitas formalitāšu kārtošanu uzņēmējiem, sadarbojoties ar partneriem Apvienotajā Karalistē, ņemot vērā tās izstāšanos no Eiropas Savienības (Brexit). Izstājoties no Eiropas Savienības Apvienotā Karaliste kļūs par trešo valsti jeb valsti ārpus ES. Ja līdz Brexit brīdim, 2019.gada 30.martam, tiks noslēgts un stāsies spēkā Izstāšanās līgums, pārejas periodā – līdz 2020.gada 31.decembrim preču pārvietošana un nosūtīšana no Eiropas Savienības uz Apvienoto Karalisti un no Apvienotās Karalistes uz Eiropas Savienību tiks turpināta tāpat pašlaik. Turpretī, ja līdz Brexit brīdim Izstāšanās līgums netiks noslēgts, jau no 2019.gada 30.marta starp Eiropas Savienību un Apvienoto Karalisti vairs netiks nodrošināta brīva preču kustība, kā tas ir pašlaik – ES muitas savienībā un vienotajā tirgū. Šajā gadījumā preces, kas tiks ievestas Eiropas Savienības muitas teritorijā no Apvienotās Karalistes vai kuras būs jāizved no šīs teritorijas, lai tās transportētu uz Apvienoto Karalisti, būs pakļautas muitas uzraudzībai un kontrolei saskaņā ar...

Gada nogalē uzņēmumi mēdz pateikt paldies saviem darbiniekiem, dāvinot dažādas piemiņas lietas - gan ar uzņēmuma simboliku, gan bez tās. Taču jāatceras - lai dāvana netiktu aplikta ar nodokli, darbiniekiem gadā var pasniegt dāvanu, kuras vērtība ir ne vairāk kā 15 EUR gadā katram darbiniekam, ko attiecina uz uzņēmuma saimnieciskās darbības izmaksām. Ja pārsniedz šo apmēru, pārsniegumam piemēro iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) un valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI). Izmaksas, kuras uzskatāmas par nesaistītām ar saimniecisko darbību un par kuram nodoklis jāmaksā katru mēnesi Dāvanas, laimesti un balvas, kā arī nesaimnieciski labumi: dāvanu karte, ar kuru var norēķināties pie cita komersanta par tā realizētajām precēm vai sniegtajiem pakalpojumiem, ja dāvanu kartes saņēmējs netiek identificēts, vai citas dāvanas, kurām nav komerciāla pamatojuma; uzņēmuma dāvanu kartes klientiem virs 20 EUR bez saņēmēja identifikācijas un IIN samaksas; laimesti un balvas virs 20 EUR bez saņēmēja identifikācijas un IIN samaksas.

No 2019. gada 1. janvāra solidaritātes nodoklis būs 25,5%, no kura viens procentpunkts tiks novirzīts veselības aprūpes pakalpojumu finansēšanai, 14 procentpunkti valsts pensiju finansēšanai, 10,5 procentpunkti iedzīvotāju ienākuma nodokļa kontā Valsts kasē. To paredz 20. decembrī Saeimā skatītie un steidzamajā otrajā lasījumā pieņemtie alternatīvie grozījumi Solidaritātes nodokļa likumā. Grozījumi jaunajā redakcijā būtu piemērojami attiecībā uz nodokli, kas maksājams par taksācijas periodu sākot no 2019. gada 1. janvāra. Iepriekš tika piedāvāts likmi noteikt 35,09% apmērā. Tomēr, atšķirībā no iepriekš piedāvātā, no likuma grozījumiem izslēgts priekšlikums sešus procentpunktus novirzīt valsts pensiju finansēšanai otrajam un trešajam līmenim, kā arī četrus procentpunktus privāto pensiju fondu pensiju plāniem. Grozījumi Solidaritātes nodokļa likumā izstrādāti, lai izpildītu Satversmes tiesas spriedumu, kas par neatbilstošu Satversmei atzina Solidaritātes nodokļa likuma 6. pantā noteiktās nodokļa likmes. Likums noteica, ka solidaritātes nodokļa likme atbilst obligāto iemaksu likmei, kas noteikta saskaņā ar likuma "Par valsts sociālo apdrošināšanu". Ja šie grozījumi netiktu pieņemti, no 2019....

Saeima 20. decembrī galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Ārstniecības likumā, kas paredz, ka medicīnas darbiniekiem virsstundu skaits turpmākos trīs gadus nevar pārsniegt 16 stundas nedēļā jeb 64 stundas mēnesī, kas ir divas reizes vairāk, nekā to pieļauj Darba likums. Virsstundu darbs pieļaujams tikai ar ārstniecības personas piekrišanu un šāds regulējums pieļaujams uz laiku līdz 2021.gada 31.decembrim. Ar likuma grozījumiem tiek atcelts normālais pagarinātais darba laiks. Lai palielinātu mediķu darba samaksu, 13. decembrī pieņemti arī grozījumi Veselības aprūpes finansēšanas likumā, kas stājaās spēkā 20. decembrī un nosaka valdībai uzdevumu rast finansējumu mediķu atalgojuma palielināšanai turpmākos trīs gadus par vidēji 20%. Valdība, sagatavojot 2019. gada budžetu un vidējā termiņa budžeta ietvaru, jāparedz valsts finansējumu veselības aprūpes darbinieku darba samaksas paaugstināšanai vidēji gadā 20% apmērā: 2019.gadā - 87,48 miljonus eiro, 2020.gadā - 191,22 miljonus eiro, bet 2021.gadā - 314,6 miljonus eiro. Savukārt 18. decembrī valdība pieņēma grozījumus Ministru kabineta 2018. gada 28. augusta noteikumos Nr. 555...

Ugunsdrošības noteikumi paredz, ka dzīvokļu īpašniekiem līdz gada beigām jālikvidē ventilācijas šahtās ievadītie virtuves gaisa nosūcēji, kas atrodas virs gāzes plītīm. Līdz šī gada 31. decembrim telpās ar gāzes iekārtu – plīti vai katlu –, dabīgās ventilācijas kanālam ir aizliegts pievienot virtuves tvaika nosūcējus, ja nav citas ventilācijas, kas nodrošina gaisa apmaiņu telpā. To nosaka Ministru kabineta 19.04.2016. noteikumu Nr. 238 “Ugunsdrošības noteikumi” 89.10. apakšpunkts, kas paredz “daudzdzīvokļu objektā dabīgās ventilācijas kanālam pievienot mehāniskās ventilācijas iekārtu, ja telpā izvietots gāzes aparāts un nav ventilācijas, kas nodrošina pastāvīgu gaisa apmaiņu telpā un noplūdušās gāzes novadīšanu ārpus būves”. Dabiskai ventilācijai jābūt, lai gāzes noplūdes gadījumā tā tiktu novadīta ārpus ēkas, novēršot bīstamu gāzes koncentrāciju un eksploziju. Nepietiekama ventilācija jeb zema iekštelpas gaisa kvalitāte palielina ne tikai ugunsbīstamības riskus, bet arī atstāj sekas uz cilvēka veselību un ēkas stāvokli. Pievienojot tvaika nosūcēju vienīgajam dabiskās ventilācijas kanālam, darbojas “aizvērta vāka” princips, jo izslēgtā stāvoklī tvaika nosūcējs...

Saeima 20.decembrī pulcēsies uz šī gada rudens sesijas noslēguma sēdi, un tajā paredzēts izskatīt 80 darba kārtībā iekļautos jautājumus. Budžeta komisija lēmusi aicināt Saeimu sēdes darba kārtībā iekļaut alternatīvos grozījumus Solidaritātes nodokļa likumā, kas paredz nodokļa likmi noteikt 25,5 procentu apmērā. Kā zināms, 18. decembra sēdē vieni rosinātie grozījumi tika noraidīti. Alternatīvais piedāvājums paredz vienu procentpunktu novirzīt uz veselības aprūpes pakalpojumu maksājumiem, 14 procentpunktus - iemaksām valsts pensiju sociālajā budžetā, bet atlikušos 10,5 procentpunktus novirzīt uz iedzīvotāju ienākuma nodokļa kontu valsts budžetā. Tautsaimniecības komisija lūdz lemt, vai turpināt skatīt grozījumus Iepakojuma likumā par depozīta sistēmas ieviešanu dzērienu iepakojumam. Galīgajā lasījumā plānots lemt par grozījumiem Velētāju reģistra likumā un pašvaldību vēlēšanu komisiju un vēlēšanu iecirkņu komisiju likumā. Izmaiņas nepieciešamas, lai vēlētājiem ārvalstīs arī Eiropas Parlamenta vēlēšanās dotu plašākas iespējas piedalīties vēlēšanās, kā arī nodrošinātu iespēju mainīt vēlēšanu iecirkni. Tāpat Saeima galīgajā lasījumā lems par grozījumiem Ārstniecības likumā, lai paredzētu iespēju mediķiem strādāt vairāk...