JAUNUMI

Ienākumi no kapitāla pieauguma līdz 15. janvārim ir jādeklarē personām, kuru kopējie ienākumi no darījumiem ar kapitāla aktīviem 2018. gada 4. ceturksnī ir pārsnieguši 1000 eiro, kā arī personām, kuru kopējie ienākumi no darījumiem ar kapitāla aktīviem nevienā no 2018.gada ceturkšņiem nepārsniedza 1000 eiro. 2019.gadā ienākumam no kapitāla pieauguma piemēro nodokļa likmi 20% apmērā, atgādina Valsts ieņēmumu dienests (VID). Deklarācijas veidlapa par ienākumu no kapitāla pieauguma pieejama VID tīmekļvietnes sadaļā “Nodokļi/Iedzīvotāju ienākuma nodoklis/Veidlapas un iesniegumi/Fiziskām personām”. To var iesniegt gan elektroniski, izmantojot VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmu, gan arī papīra formātā. Aprēķinātā nodokļa summa arī turpmāk būs jāiemaksā budžetā ne vēlāk kā 15 dienu laikā no likumā noteiktās deklarācijas par ienākumu no kapitāla pieauguma iesniegšanas dienas. Tādējādi par kapitāla pieaugumu 2018.gada 4.ceturksnī vai arī visa 2018.gada laikā aprēķinātais nodoklis jāiemaksā valsts budžetā līdz 2019. gada 30. janvārim. Kapitāla pieaugumu nosaka, no kapitāla aktīva atsavināšanas cenas atņemot iegādes vērtību un kapitāla aktīvā veikto ieguldījumu...

Ministru kabinets 8. janvārī apstiprināja Finanšu ministrijas sagatavotos grozījumus Sabiedriskā labuma organizāciju (SLO) likumā. Likumprojekts nosaka konkrētus Valsts ieņēmumu dienesta (VID) uzdevumus un rīcību SLO uzraudzības funkcijas veikšanai. VID nodrošinās Sabiedriskā labuma komisijas darbību, organizējot sēdes un sagatavojot dokumentus. Komisijas personālsastāvu turpmāk ar rīkojumu apstiprinās VID ģenerāldirektors nevis Ministru kabinets, tādējādi mazinot administratīvo slogu. Tāpat ir noteikts, ka VID saziņa ar SLO, veicot VID izdoto administratīvo aktu un citas informācijas paziņošanu, notiek, izmantojot VID elektroniskās deklarēšanas sistēmu. Ar grozījumiem noteikti arī skaidrāki SLO statusa piešķiršanas kritēriji. Biedrībai, nodibinājumam vai reliģiskai organizācijai SLO statusu var piešķirt, ja šī organizācija vismaz vienu gadu pēc tās dibināšanas ir darbojusies kādā no sabiedriskā labuma darbības jomām. Likumprojektā ir noteikts, ka par visiem biedrības, nodibinājuma vai reliģiskās organizācijas darbības gadiem ir jābūt iesniegtiem gada pārskatiem. Likumprojektu vēl skatīs Saeima. Plānots, ka likumprojektā iekļautās normas būs piemērojamas no 2019. gada 1. jūlija.

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija 8.janvārī nolēma virzīt izskatīšanai Saeimā grozījumus likumā “Par nodokļiem un nodevām”, kas paredz noteikt, ka būvniekiem elektroniski uzkrātā informācija par katras būvlaukumā strādājošās personas darba laiku vienotajā nozares elektroniskās darba laika uzskaites datubāzē būs jāsniedz, sākot ar šī gada oktobri. Patlaban noteikts, ka ziņas jāsniedz no 1.janvāra. Likuma grozījumi nepieciešami, lai Būvniecības valsts kontroles birojs Būvniecības informācijas sistēmā (BIS) varētu iestrādāt jaunu moduli un uzsākt vienotās elektroniskās darba laika uzskaites datubāzes darbību, teikts grozījumu anotācijā. Elektroniskā darba laika uzskaites sistēma būvlaukumos ieviesta kopš 2017.gada 1.oktobra, un tajā galvenajam būvdarbu veicējam jānodrošina visu būvlaukumā strādājošo darba laika elektroniska uzskaite un tā kontrole. Elektroniski jāreģistrē arī personas, kuras uzturas būvlaukuma teritorijā, bet nav nodarbinātas būvdarbos, piemēram, materiālu piegādātāji, pasūtītāju pārstāvji. Tāpat būvnieku darba laiks sistēmā jāuzskaita un jākontrolē apakšuzņēmējam. Elektroniskā darba laika uzskaites sistēma, ņemot vērā augsto ēnu ekonomikas īpatsvaru būvniecības jomā, ieviesta, lai mazinātu krāpšanos ar darba...

Valdība 8. janvārī atbalstīja Zemkopības ministrijas (ZM) sagatavotos Lauksaimniecības, zivsaimniecības un lauku attīstības garantiju programmas noteikumus, kas būtiski uzlabos garantiju sniegšanu un finansējuma pieejamību tiem noteikumos paredzētajiem saimnieciskās darbības veicējiem, kuriem ir nepietiekams nodrošinājuma apjoms finansējuma saņemšanai komercbankās. Jaunie noteikumi nosaka lauksaimniecības, zivsaimniecības un lauku attīstības pasākumu garantēšanas programmas īstenošanas kārtību, finansējumu, atbalstāmo darbību un izmaksu attiecināmības nosacījumus. Tie aizstās līdz šim spēkā esošos Ministru kabineta 2015. gada 14. aprīļa noteikumus Nr. 192 “Lauksaimniecības un lauku attīstības kredītu garantēšanas programmas noteikumi”, būtiski uzlabojot garantiju sniegšanu un attiecīgi kredītu un citu finanšu pakalpojumu pieejamību. Atbalsta programmu sadarbībā ar komercbankām turpina administrēt AS “Attīstības finanšu institūcija Altum”. Palielināts maksimālais kopējais vienam saimnieciskās darbības veicējam izsniedzamo garantiju apjoms. Turpmāk tas varēs sasniegt 1 miljonu eiro, neparedzot līdzšinējos ierobežojumus atsevišķām garantiju saņēmēju grupām. Atbilstīgām lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvām sabiedrībām un atbilstīgām mežsaimniecības pakalpojumu sabiedrībām esošo garantiju apmērs varēs sasniegt attiecīgi 3,5 miljonus eiro un 2 miljonus eiro,...

Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (turpmāk - PTAC), veicot tirgus uzraudzību, ir konstatējis, ka atsevišķi komersanti, patērētājiem pārdodot preces un pakalpojumus, kā arī piedāvājot par tiem norēķināties skaidrā naudā vai izmantojot konkrētus maksājumu instrumentus, tai skaitā norēķinu kartes vai internetbankas, pieprasa papildu maksu. Piemēram, situācijā, kad pakalpojuma sniedzējs patērētājam piedāvā iespēju apmaksāt kārtējo rēķinu, no patērētāja papildu rēķinā norādītajai summai, pakalpojuma sniedzējs pieprasa arī "transakcijas maksu", "komisijas maksu" vai tml. par konkrētās internetbankas apmaksas veida izmantošanu. Līdzīga situācija konstatēta internetveikalos, kur pārdevējs saistībā ar norēķināšanos par preces iegādi, patērētājam pieprasa "pirkuma apstrādes apkalpošanas maksu" vai tml. papildu maksu. Piemēram, norādot, ka “Pie pirkuma summas tiks pieskaitīta apstrādes apkalpošanas maksa 0,99 % apmērā." Minētā papildu maksa tiek pieprasīta arī gadījumos, kad norēķins tiek veikts, tiešā veidā veicot pirkuma apmaksu pārdevējam un izmantojot skaidras naudas apmaksas veidu. Tāpat minēto raksturo arī situācija, kurā par patērētāja veiktu norēķinu skaidrā vai bezskaidrā naudā uz vietas pakalpojuma sniegšanas...

Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) piedāvā jaunā veidolā izmantot informatīvo rīku “Banku kompass”, kas ļaus interesentiem ērtākā un vizuāli pārskatāmā veidā iepazīties un sekot līdzi Latvijas banku darbības būtiskākajiem rādītājiem individuālā griezumā (aktīvi, kredīti, noguldījumi, kapitāla pietiekamība, aktīvu atdeve un peļņa vai zaudējumi). Papildus tam Finanšu un kapitāla tirgus komisijas mājas lapā (www.fktk.lv) Excel tabulā apkopoti visu Latvijas banku publisko ceturkšņa pārskatu galvenie finanšu darbības rādītāji un informācija par kapitāla pietiekamības prasības ievērošanu. Tāpat FKTK mājaslapā pieejams “Apdrošināšanas kompass”, kurā var iepazīties ar Latvijas apdrošinātāju – apdrošināšanas sabiedrību un ES dalībvalstīs dibinātu apdrošinātāju filiāļu – svarīgākajiem darbības rādītājiem. Pašlaik kompasos pieejami dati par 2018.gada 3.ceturksni. Informācija kompasos tiek papildināta reizi ceturksnī, pamatojoties uz banku un apdrošinātāju iesniegtajiem ceturkšņa pārskatiem, un tā ir pieejama gan latviešu, gan angļu valodā. Papildus tam FKTK mājaslapā Excel tabulā apkopoti visu Latvijas apdrošināšanas sabiedrību publisko ceturkšņa pārskatu galvenie finanšu darbības rādītāji, kā arī FKTK iesniegtā informācija...

Lai veicinātu ciešāku un efektīvāku sadarbību ar atbildīgiem nodokļu maksātājiem, šogad ir sākusi darboties pilnveidotā valsts un komersantu Padziļinātās sadarbības programma, informē Valsts ieņēmumu dienests (VID). Programmas darbību regulē likums “Par nodokļiem un nodevām” 7.1pants un 2018.gada 27.novembra MK noteikumi Nr.748 “Padziļinātās sadarbības programmas darbības noteikumi”. Pilnveidotās programmas nosacījumi ļauj to izmantot arī mazajiem un vidējiem uzņēmējiem; paplašināts arī programmas dalībniekiem pieejamo priekšrocību klāsts. Patlaban programmas dalībniekiem ir pieejamas dažādas VID sniegtās priekšrocības, taču programmu plānots attīstīt un nākotnē dažādas priekšrocības tās dalībniekiem varētu piedāvāt arī citas valsts iestādes. Kopš šī gada 1.janvāra Padziļinātās programmas dalībnieki atkarībā no to darbības apjoma tiek grupēti trijos līmeņos – zelta, sudraba un bronzas. Katra līmeņa dalībniekiem ir pieejamas dažādas priekšrocības pēc noteiktiem kritērijiem un vienlaikus nodrošināts vienkāršotāks programmas administrēšanas un uzraudzības process. Piemēram dalībai Padziļinātās sadarbības programmā komersantiem vairs nav īpaši jāpiesakās un jāgaida līdz komisija to izskatīs. Dalību attiecīgajā sadarbības programmas līmenī VID komersantam...

Ņemot vērā iedzīvotāju vēlmi un turpinot pilnveidot Valsts ieņēmumu dienesta (VID) pakalpojumus, zvanot uz VID Konsultatīvo tālruni, tagad ir iespējams saņemt arī personalizētu konsultāciju, kas balstīta tieši uz zvanītāja personīgajiem datiem. Šāda iespēja pieejama, zvanot gan uz VID Konsultatīvo tālruni 67120000, gan uz Diasporas klientu konsultatīvo tālruni + 371 67122443. Personalizēta konsultācija nozīmē, ka iedzīvotāji vairumā gadījumu var pa tālruni saņemt konsultāciju tieši par viņa individuālo situāciju, kas izriet no datiem, kas par konkrēto personu ir VID rīcībā. Līdz šim tas nebija iespējams, jo VID nevarēja pārliecināties par zvanītāja identitāti. Lai saņemtu šādu personalizētu konsultāciju, sarunas laikā zvanītājam jāpieslēdzas savam Elektroniskās deklarēšanas sistēmas (EDS) kontam un jāidentificē sevi, nosaucot konsultantam ekrānā redzamo četrsimbolu kodu. Specifisku jautājumu gadījumā, kurus tomēr nebūs iespējams atrisināt telefoniski, VID darbinieks ieteiks klientam citu piemērotāko saziņas veidu ar VID. Pieslēgties EDS var ikviens, izmantojot savas internetbankas rekvizītus, kā arī, izmantojot eParaksta viedkarti (e-me) vai elektronisko identifikācijas karti (eID)....

Visiem autoratlīdzību saņēmējiem, kuru ienākums no autoratlīdzības mēnesī ir vismaz 430 eiro un kuri šajā mēnesī nav darba tiesiskajās attiecībās (ar vismaz 430 eiro lielu algu), ir jāreģistrējas Valsts ieņēmumu dienesta (VID) pašnodarbinātās personas statusā. Šīm personām līdz šī gada 15. janvārim jāveic obligātās iemaksas 32,15% apmērā no brīvi izraudzītas saņemtās autoratlīdzības daļas, bet ne mazāk kā no 430 eiro. Savukārt, obligātās iemaksas pensiju apdrošināšanai 5% apmērā no autoratlīdzības veiks autoratlīdzības izmaksātājs no saviem līdzekļiem. Lai noteiktu, vai ienākums no autoratlīdzības ir vismaz 430 eiro mēnesī, no līgumā norādītās autoratlīdzības jāatskaita autora darba radīšanas izdevumi, kuru normas ir noteiktas 25% vai 50% apmērā, ņemot vērā darbības veidu. Ja autordarbs tiek veikts darba tiesisko attiecību ietvaros vai, ja autordarba izpildē tiek izmantota darba devēja materiāli tehniskā bāze (telpas, aprīkojums u.c.), nosakot ienākumu no autoratlīdzības, izdevumu normu nepiemēro. Pašnodarbinātās personas statusā autoratlīdzības saņēmējs var reģistrēties jebkurā VID klientu apkalpošanas centrā, uzrādot personu apliecinošu...

Vairāk nekā 6 no 10 (63 %) konfiscētajiem viltojumiem ir atklāti mazajos sūtījumos – izmantojot pasta vai kurjerpasta pakalpojumus, liecina ES Intelektuālā īpašuma biroja (EUIPO) un Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) jaunākā pētījuma dati. EUIPO un OECD pētījumā tiek analizēta mazo pasta sūtījumu ļaunprātīga izmantošana viltotu un pirātisku preču tirdzniecībā, aplūkojot kurjerpasta un pasta pakalpojumu darbības tiesiskos un ekonomiskos aspektus. Aizturētajos pasta sūtījumos tiek atklātas tādas preču kategorijas, kā, piemēram, apavi (84 %), optiskie līdzekļi (77 %), informācijas un sakaru tehnoloģiju (IKT) ierīces (66 %) un aksesuāri (63 %) – tai skaitā viltoti rokaspulksteņi un juvelierizstrādājumi, ādas izstrādājumi un rokassomas. Viltotu preču sūtījumi nāk galvenokārt no Ķīnas (Honkongas), Indijas, Singapūras, Taizemes un Turcijas. Ķīna, Indija un Taizeme ir atzītas par potenciālām viltotu un pirātisku preču ražotājvalstīm, savukārt Honkonga un Singapūra ir galvenie tranzīta punkti. Iepriekš veiktie EUIPO un OECD pētījumi parādīja, ka viltotu un pirātisku preču tirdzniecība veidoja līdz 2,5%...

NUMURA INTERVIJA Autortiesību reforma ietekmēs digitālo vidi. Saruna ar Andri Tauriņu, zvērinātu advokātu, zvērinātu advokātu biroja SORAINEN intelektuālā īpašuma tiesību speciālistu JURISTA PADOMS Cik pašsaprotama ir „parasti veicamās komercdarbības” koncepcija? Marija Berdova, zvērinātu advokātu biroja COBALT zvērināta advokāta palīdze Kā izslēgt nelojālu dalībnieku no sabiedrības ar ierobežotu atbildību. Aivars Lošmanis, Dr. iur., zvērinātu advokātu biroja VILGERTS partneris, zvērināts advokāts Kas ir actio pauliana prasība, un kur tā ir ceļama, ja iesaistītas vairākas dalībvalstis? Viktorija Soņeca, Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes doktorante, Latvijas Republikas pārstāvja Eiropas Savienības Tiesā biroja vadītāja Par praktiskiem risinājumiem parādu atgūšanā pārrobežu lietā. Dace Vārna, Tieslietu ministrijas Civiltiesību departamenta Starptautisko un procesuālo tiesību nodaļas juriste Jaunākās izmaiņas darba tiesisko attiecību regulējumā. Iveta Ceple, zvērināta advokāte, zvērinātu advokātu birojs ELLEX KĻAVIŅŠ Nosacījumi preču vai pakalpojumu loteriju organizēšanā pēc loterijas atļaujas saņemšanas. Evita Jaksone, Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijas Licencēšanas nodaļas vadītāja Šķīrējtiesas klauzula komerclīgumos ar ārzemju partneriem – kas jāņem vērā?...

Latvijas Republikas Grāmatvežu asociācijas prezidents Andrejs Ponomarjovs žurnāla "Bilance" konferencē 23. novembrī stāstīja par ārpakalpojumu grāmatvežu licencēšanas ieceri, izklāstot tobrīd zināmos aspektus. Karstākās diskusijas zālē izraisīja piebilde, ka ārpakalpojumu praksēm ar lielāku apgrozījumu licences maksa varētu būt lielāka. Grāmatvedības ārpakalpojumu licencēšanas ieviešanai tomēr netikšot izstrādāts un pieņemts atsevišķs likums, bet gan tikai divu pantu grozījumi likumā "Par grāmatvedību", informēja A. Ponomarjovs. Licencēšanas mērķis esot sakārtot grāmatvedības nozari un tas sniegšot būtiskus ieguvumus arī pašiem grāmatvežiem - ļaušot pārdot grāmatvedības ārpakalpojumus par atbilstošu cenu, sniegšot aizsardzību pret "jebkura veida patvaļu", skaidri nodalot grāmatveža atbildību no uzņēmuma amatpersonu atbildības. Licencētajiem ārpakalpojumu sniedzējiem uzņēmumā būs jāizstrādā kvalitātes vadības sistēma, kas palīdzētu identificēt riskus noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas jomā. "Tomēr tā ir tikai daļa no uzņēmuma kopējās kvalitātes nodrošināšanas sistēmas, un nevar iedomāties situāciju, ka uzņēmums veido iekšējās kvalitātes kontroles sistēmu tikai saistībā ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu darījumiem, ignorējot citas prasības kvalitatīvam grāmatvedības pakalpojumam," sacīja A....

Finanšu ministrija izplatījusi apkopojumu par nodokļu jomas normatīvajiem aktiem un to grozījumiem, kas stājušies spēkā no 2019. gada 1. janvāra. Saistībā ar grāmatvedības kārtošanu un gada pārskatu iesniegšanu aktuālas ir šādas normatīvo aktu izmaiņas: Grozījumi Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likumā, kas attiecas uz finanšu pārskatu par 2018. gadu, kas jāiesniedz 2019. gadā: lielas kapitālsabiedrības var iesniegt sagatavoto gada pārskatu atbilstoši starptautiskajiem grāmatvedības standartiem, kuri pieņemti saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 19. jūlija regulu Nr.1606/2002 (liela sabiedrība – sabiedrība, kurai bilances datumā pārsniedz vismaz divus no rādītājiem: bilances kopsumma – 20 miljoni eiro, neto apgrozījums 40 miljoni eiro, vidējais darbinieku skaits pārskata gadā – 250); uzņēmumam ir tiesības, ja tas nepieciešams skaidra un patiesa priekšstata sniegšanai un ja kāda finanšu pārskata posteņa saturs nav ietverts kādā no attiecīgās shēmas posteņiem, pievienot attiecīgajā finanšu pārskata sastāvdaļā jaunu ar arābu ciparu vai ar burtu apzīmētu posteni. Grozījumi Ministru kabineta 2016....

Žurnāla "Bilance" balvu "Gada grāmatvedis" 2018. gadā saņēma Strenču psihoneiroloģiskās slimnīcas galvenā grāmatvede Daiga Olševska. Intervijā žurnālam "Bilance" viņa stāsta gan par savu daudzkrāsaino, arī skaudras pieredzes skarto dzīves gājumu, gan izsaka interesantas atziņas par grāmatveža profesiju - piemēram, kāpēc grāmatvedība sāk arvien vairāk līdzināties filozofijai un kādiem būtu jābūt grāmatvedības un nodokļu normatīvajiem aktiem, lai tos būtu vieglāk un saprotamāk pildīt. Publicējam nelielu fragmentu no interesantās sarunas, kuru pilnā garumā varēsit izlasīt žurnāla "Bilance" šā gada pirmajā (janvāra) numurā. Man nesen sacīja, ka divu profesiju pārstāvji esot īpaši jāmīl - žurnālisti un grāmatveži. Jūsu darba kolektīvs jūs acīmredzami mīl, citādi nebūtu vairākkārt izvirzījis Gada grāmatveža balvai. Bet kā ir ar valsts struktūrām, ar ko grāmatvedim iznāk sadarboties - piemēram, vai Valsts ieņēmumu dienests, Valsts kontrole un citas iestādes mīl grāmatvežus? Viss ir atkarīgs no konkrētā cilvēka, nevis no iestādes. Tātad pašās procedūrās problēmu nav, svarīgi ir tikai tas, kā katrs konkrētais...

Finanšu ministrija izplatījusi apkopojumu par nodokļu jomas normatīvajiem aktiem un to grozījumiem, kas stājušies spēkā no 2019. gada 1. janvāra. Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli” paredz, ka: ar 2019. gada 1. janvāri tiek palielinātas akcīzes nodokļa likmes smēķējamai tabakai, tabakas lapām un karsējamai tabakai par 1000 g no 66 eiro uz 70 eiro un cigāriem un cigarillām par 1000 gab. no 73 eiro uz 88 eiro.ar 2019. gada 1. martu tiek palielinātas akcīzes nodokļa likmes vīnam, raudzētiem dzērieniem (virs 6%) un starpproduktiem (līdz 15%) par 100 litriem no 92 eiro uz 101 eiro, starpproduktiem (virs 15% un līdz 22%) par 100 litriem no 150 eiro uz 168 eiro, spirtam un pārējiem alkoholiskajiem dzērieniem par 100 litriem absolūtā spirta no 1670 eiro uz 1840 eiro un alum (par katru absolūtā spirta tilpumprocentu) par 100 litriem no 6,8 eiro uz 7,4 eiro. Lai mazinātu administratīvo slogu likumā noteikts, ka ar 2019. gada 1. janvāri:...