JAUNUMI

Saeimas sēdē 24.janvārī notiks ikgadējās ārpolitikas debates, kurās deputātiem ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs ziņos par paveikto un iecerēto darbību valsts ārpolitikā un Eiropas Savienības jautājumos. Tiešraidē Saeimas mājaslapā www.saeima.lv debates varēs vērot ikviens interesents. Galīgajā lasījumā Saeima lems par grozījumiem Ceļu satiksmes likumā. Tie paredz noteikt tiesības robežsargiem Valsts robežsardzes uzdevumu veikšanai izvietot, uzstādīt un noņemt satiksmes organizācijas tehniskos līdzekļus. Deputāti pirmajā lasījumā skatīs likuma grozījumus, kas paredz pagarināt laika periodu starp Valsts prezidenta amata kandidātu izvirzīšanu un balsojumu Saeimas sēdē par šiem kandidātiem. Vēl pirmajā lasījumā plānots lemt par Dzīvesvietas deklarēšanas likuma grozījumiem, lai personas, kas atrodas ieslodzījumā vai ārstniecības iestādē, kā papildu adresi jau deklarētajai dzīvesvietai varētu norādīt attiecīgās ieslodzījuma vietas vai ārstniecības iestādes adresi. Saeimā iesniegti vairāki jauni likumprojekti, un deputātiem būs jālemj par to nodošanu izskatīšanai parlamenta komisijās. To vidū ir likuma grozījumi, lai pilnveidotu sabiedriskā labuma procesu un, mazinot administratīvo slogu, uzlabotu sabiedrisko organizāciju un nodokļu administrācijas...

Saeima 23.janvārī ārkārtas sēdē izteica uzticību Artura Krišjāņa Kariņa izveidotajam Ministru kabinetam. Par jauno valdību balsoja 61 deputāts, pret bija – 39 deputāti. Šis ir Latvijas valsts 40.Ministru kabinets, kurš gan tapis salīdzinoši ilgstošā posmā pēc 13. Saeimas ievēlēšanas. Kariņa valdībā aizsardzības ministrs būs Artis Pabriks, ārlietu ministra pienākumus turpinās pildīt Edgars Rinkēvičs, ekonomikas ministrs būs Ralfs Nemiro, finanšu ministrs - Jānis Reirs, iekšlietu ministrs - Sandis Ģirģens, savukārt izglītības un zinātnes ministre būs Ilga Šuplinska. Kultūras ministriju turpinās vadīt Dace Melbārde, savukārt Labklājības ministriju turpmāk vadīs Ramona Petraviča, Satiksmes ministriju - Tālis Linkaits, Tieslietu ministriju - Jānis Bordāns, Veselības ministriju - Ilze Viņķele, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju - Juris Pūce, bet Zemkopības ministriju - Kaspars Gerhards. Iepazīstinām ar jaunizveidotās valdības apņemšanos nodokļu politikas jomā: Nodrošināsim paredzamu nodokļu politiku, kas palīdz sasniegt valsts stratēģiskos mērķus un ir atbilstoša valsts fiskālajām vajadzībām. Aktīvi iesaistot sociālos un sadarbības partnerus, laikus izstrādāsim un...

Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija 23.janvārī konceptuāli pirms pirmā lasījuma atbalstīja likumprojektu, kas ievieš izmaiņas Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā. Izmaiņas paredz saglabāt vēsturisko ciemu nosaukumus un statusu, jo patlaban no 6314 Valsts adrešu reģistrā reģistrētiem ciemiem 4677 ciemi neatbilst likuma prasībām par ciema statusu, un tie no reģistra būtu jāizslēdz. Šāda situācija grautu ierasto adresācijas kārtību, radītu papildu administratīvo slogu novadu pašvaldībām un adrešu reģistram, kā arī sagādātu neērtības vietējiem iedzīvotājiem, teikts likumprojekta anotācijā. Neatbilstību likuma prasībām rada tas, ka lielākajai daļai ciemu nav koncentrētas apbūves un to robežas nav noteiktas pašvaldības teritorijas plānojumā. Ciemi Latvijā ir ļoti atšķirīgi gan pēc iedzīvotāju skaita, infrastruktūras objektu esamības, apbūves blīvuma, gan arī apdzīvotības rakstura, un iepriekš, nosakot ciema statusa regulējumu, netika ņemta vērā vēsturiski veidojusies ciemu faktiskā situācija, norādījuši grozījumu autori. Likuma grozījumi rosināti, jo vēsturiskie ciemi ir viena no novada kultūrvēsturiskajām vērtībām, kas saglabājama nākamajām paaudzēm un arī kalpo par...

Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) ir izstrādājusi skaidrojumu par virtuālo aktīvu un finanšu līdzekļu publisku piesaistīšanu (ICO) izmantošanas iespējām un piemērojamo regulējumu, kassniedz FKTK viedokli par darījumiem ar virtuālajiem aktīviem, kuri tiek izmantoti, lai veiktu investīcijas vai sāktu ICO. Skaidrojums sniedz informāciju par ICO pielietojumu un izmantošanas iespējām, par ICO piemērojamo regulējumu un informāciju ICO organizētājiem un investoriem, kā arī izskaidro lietotos terminus. Gadījumā, ja persona nolēmusi sākt investīciju darījumus ar virtuālajiem aktīviem vai finanšu līdzekļu publisku piesaistīšanu, izmantojot virtuālos aktīvus, FKTK aicina vispirms pārliecināties, vai plānotās darbības veikšanai nav nepieciešama kāda no atļaujām saskaņā ar spēkā esošo regulējumu. FKTK vērš uzmanību, ka investīcija ICO ir uzskatāma par riskantu ieguldījumu, kas var būt piemērots tikai investoriem ar pietiekami augstu zināšanu un pieredzes līmeni finanšu jomā, lai novērtētu un apzinātos ar šādiem ieguldījumiem saistītos riskus un iespēju zaudēt ieguldītos līdzekļus. FKTK aicina investorus būt piesardzīgiem un vērš uzmanību, ka bieži vien ICO...

Biznesa tehnoloģiju platformas BiSMART gada grandiozākais pasākums - BiSMART 2019 forums “Nākotnes biznesa tehnoloģijas”, kas tiek atklāts 24.janvārī, veltīts nākotnes tehnoloģijām uz izaugsmi vērstiem uzņēmumiem. Pasākuma galvenā mērķauditorija ir lielo, vidējo, mazo uzņēmumu vadītāji un īpašnieki, IT attīstības vadītāji un augstākais menedžments. Foruma lektoru sniegtās atziņas varēs noskatīties tiešsaistē BiSMART Facebook plūsmā, kā arī straume.lmt.lv mājaslapā. Konferences tiešraide 24. janvārī, plkst. 9.30-13.45. Minētajās vietnēs arī var iepazīties ar foruma norises programmu. Tehnoloģiju straujais progress, ko var manīt vairs ne gada, bet jau mēneša griezumā, pierāda reiz izsacītus viedus vārdus, ka tehnoloģijas nekad vairs neattīstīsies tik lēni kā šobrīd. Līdz ar šīm pārmaiņām mainās tendences un procesi arī biznesa vidē. Jaunas klientu apkalpošanas iespējas, pārdošanas automatizācija 21. gadsimtā, nākotnes datu tīkli un tehnoloģiskā transformācija ir jomas, par kurām aizdomājas ne viens vien uzņēmums un kuras tiks apskatītas BiSMART rīkotajā gadu atklājošajā pasākumā – forumā “Nākotnes biznesa tehnoloģijas”. Forumā nozaru eksperti...

Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu pārvaldes Fizisko personu nodokļu daļas vadītāja Baiba Linde norāda, ka iedzīvotāju ienākuma nodoklis ārvalstnieka (fiziskas personas) gūtajam algota darba ienākumam vienmēr ir piemērojams Latvijā. "Neatkarīgi no tā, par kuras ārvalsts rezidentu ir uzskatāms Latvijas nerezidents – fiziskā persona, kuru Latvijas teritorijā nodarbina Latvijas darba devējs, iedzīvotāju ienākuma nodoklis ir jāpiemēro Latvijā. Par nerezidenta gūto ienākumu un samaksāto iedzīvotāju ienākuma nodokli ienākumu izmaksātājs sniedz Ministru kabineta 2010. gada 21. septembra noteikumu Nr. 899 “Likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” normu piemērošanas kārtība” pārskatu par fiziskās personas – nerezidenta gūtajiem ienākumiem un samaksāto nodokli Latvijas Republikā (4. pielikums)". Sarežģītāka situācija ir ar valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām, te iespējami vairāki varianti. Vispārējā kārtība paredz, ka Eiropas Savienībā, kā arī Eiropas Ekonomiskajā zonā un Šveicē sociālās iemaksas par darbinieku-ārvalstnieku (kā arī par pašnodarbināto) tiek maksātas tikai vienā valstī - parasti tajā, kur darba ņēmējs strādā, skaidro Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras Pabalstu metodiskās...

Šodien, 23.janvārī, Saeimas namā plkst. 12.00 plānota Saeimas ārkārtas sēde, kurā paredzēts balsojums par uzticības izteikšanu Krišjāņa Kariņa veidotajam Ministru kabinetam. Tāpat paredzēta 13.Saeimā pārstāvēto un valdību veidojošo politisko partiju – partiju apvienības “Jaunā Vienotība”, politiskās partijas “KPV LV”, Jaunās konservatīvās partijas, partiju apvienības “Attīstībai/Par!” un Nacionālās apvienības “Visu Latvijai!”-“Tēvzemei un brīvībai/LNNK” – sadarbības līguma, Fiskālās disciplīnas līguma un Krišjāņa Kariņa vadītā Ministru kabineta deklarācijas svinīgā parakstīšana. Svinīgo sēdi varēs vērot tiešsaistē gan Ministru kabineta mājaslapā www.mk.gov.lv/lv/tiesraide, gan sociālā tīkla platformas “Facebook” lapā. Pozitīva Saeimas balsojuma gadījumā jaunajā valdībā strādās: Ministru prezidenta biedrs un aizsardzības ministrs Artis Pabriks, Ministru prezidenta biedrs un tieslietu ministrs Jānis Bordāns, ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs, ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro, finanšu ministrs Jānis Reirs, iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens, izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska, kultūras ministre Dace Melbārde, labklājības ministre Ramona Petraviča, satiksmes ministrs Tālis Linkaits, veselības ministre Ilze Viņķele, vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce,...

Būvniecības valsts kontroles birojs no 2019. gada janvāra veic būvspeciālistu sertificēšanu būvekspertīzes specialitātē saskaņā ar jaunu sertificēšanas shēmu. 2018. gada 19. decembrī birojs saņēma akreditācijas lēmumu Nr.567/2018, ar kuru ir paplašināta biroja reglamentētā akreditācijas sfēra atbilstoši Ministru kabineta 2018. gada 20. marta noteikumiem “Būvspeciālistu kompetences novērtēšanas un patstāvīgās prakses uzraudzības noteikumi” (noteikumi Nr. 169). Paplašinātajā sfērā ietvertā jaunā sertificēšanas shēma paredz, ka būvspeciālistu kompetences pārbaude būvekspertīzes specialitātē ietver tikai rakstisku pārbaudījumu – testu. Pretendentam, piesakoties sertifikācijai, vairs nav jāiesniedz izvērtēšanai attiecīgās būvprojekta vai būves daļas ekspertīzes atzinums. Lai nodrošinātu objektīvu un neatkarīgu sertifikācijas procesu, birojā ir izstrādāti pilnveides risinājumi arī attiecībā uz eksaminācijas procesa norises kārtību, paredzot, ka kompetences pārbaude ir anonīma un eksaminācijas komisijai sertifikācijas kandidātu identitāte netiek izpausta – tiek norādīts tikai konkrētajam kandidātam dokumentu iesniegšanas brīdī piešķirtais identifikācijas numurs. Tāpat arī jaunā sertificēšanas shēma paredz, ka papildus sertificēto būvspeciālistu plānotajai un ārpuskārtas uzraudzībai, balstoties uz risku analīzi, tiks veikta...

Valsts reģionālās attīstības aģentūras (VRAA) apkopotie dati rāda, ka 2018.gadā strauji pieaugusi vienotajā valsts pakalpojumu portālā pieejamo e-pakalpojumu izmantošana, bet vispopulārākie pakalpojumi pēc uzsākšanas reižu skaita bija iesniegums Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrai (VSAA) - 883 859 reizes, dokumentu pārbaude Nederīgo dokumentu reģistrā - 297 484 reizes un dzīvesvietas deklarēšana - 226 472 reizes. Portālā Latvija.lv e-pakalpojumus pašlaik piedāvā 26 iestādes. VSAA elektronisko pakalpojumu popularitāti noteikti ir veicinājusi elektronisko darba nespējas lapu ieviešana. Turklāt, lai pieteiktos slimības pabalstam, nav nepieciešams klātienē aizpildīt iesniegumu - viss process ir pilnībā izdarāms elektroniski. Savukārt dzīvesvietas deklarēšana allaž bijusi visvairāk izmantoto e-pakalpojumu popularitātes augšgalā, jo tas ir pirmais ieviestais e-pakalpojums portālā Latvija.lv. Turklāt, kārtojot dzīvesvietas deklarēšanos elektroniski, par šo procesu nav jāmaksā, kamēr klātienē - pašvaldībā - par to jāmaksā valsts nodeva. Kopumā 2018. gadā portālā Latvija.lv pieejamie valsts un pašvaldību e-pakalpojumi skatīti 13,02 miljonus reižu, kas ir par 30,38% vairāk, nekā 2017. gadā (9,19 miljoni). Šis...

Amerikas Tirdzniecības palāta Latvijā (ATPL), ASV vēstniecība Latvijā un Baltijas-Amerikas Brīvības Fonds (BAFF) sadarbībā ar tehnoloģiju jaunrades telpu TechHub Riga un Latvijas Start-up uzņēmumu asociāciju izsludinājis pieteikšanos Latvijas-Amerikas Inovāciju balvai. Balvu pasniegs otro gadu pēc kārtas. Balvas uzvarētājs saņems 10,000 eiro, savukārt otrās vietas ieguvējs saņems 5,000 eiro. Latvijas-Amerikas Inovāciju balvas mērķis ir atbalstīt uzņēmējdarbību, uz pētniecību balstītu inovāciju un ciešākas ekonomiskās saites starp Latviju un ASV. Izvērtējot inovāciju balvas pretendentu pieteikumus, tiks ņemti vērā jauninājumi uzņēmējdarbībā un tirdzniecībā, akadēmisko un zinātnisko pētījumu, medicīnas un veselības, vides, enerģētikas un izglītības jomā. Uz balvu var pretendēt Latvijas iedzīvotāji vai organizācijas un uzņēmumi, kas reģistrēti Latvijā. Balvas saņemšanai pretendentiem ir jāizvirza tikai sava kandidatūra, tos nevar nominēt citas personas vārdā. Inovācijas tiks vērtētas pēc tādiem kritērijiem kā novatorisms, ietekme, pielietojamība, sadarbība, projekta briedums un pievienotā vērtība. Pretendentu atlasē tiks izvērtēti arī šādi faktori attiecībā uz Latvijas-ASV saikni: Inovāciju attīstīšana un ieviešana ir notikusi Latvijā;...

Aicinām video ierakstā noskatīties semināru “Lauksaimnieciskās darbības grāmatvedības īpatnības un atspoguļošana gada pārskatā” SEMINĀRU VADA Dr.oec. Gaida Kalniņa, zvērināta revidente SEMINĀRA PROGRAMMA Dzīvnieku un augu uzskaites normatīvie dokumenti. Dzīvnieku un augu uzskaites objekti grāmatvedībā. Dzīvnieku un no dzīvniekiem iegūtās produkcijas novērtēšana. Augu un no tiem iegūtās produkcijas novērtēšana. Augu, dzīvnieku un iegūtās produkcijas attaisnojuma dokumenti un grāmatojumi. Meža un mežaudžu uzskaite. Informācijas par dzīvniekiem un augiem saturs un apjoms sabiedrību gada pārskatā. Praktiski piemēri: augu un dzīvnieku uzskaites kontu ierakstu saturs; krājumu izmaiņu aprēķina piemērs; krājumu atlikumu pārcenošanas piemērs; pašizmaksas aprēķinu piemēri. Informācija par gada pārskata un UIN deklarācijas iesniegšanu EDS. Iegādāties pieeju pilnam semināra video ierakstam vai noskatīties demo ierakstu var šeit.

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektora pienākumu izpildītāja Dace Pelēkā un Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas (LLKA) valdes priekšsēdētājs Indulis Jansons 21.janvārī parakstīja aktualizēto vienošanos par sadarbību nodokļu administrēšanas un godīgas konkurences nodrošināšanas jomā. Sadarbības vienošanās mērķis ir mazināt lauksaimniecības produkcijas ražošanas nozarē strādājošo komersantu izvairīšanos no nodokļu nomaksas, tādējādi samazinot negodīgas konkurences iespējas šajā nozarē. Atkārtoti noslēgtās sadarbības vienošanās ietvaros LLKA apņemas veikt visus nepieciešamos pasākumus, kas vērsti uz LLKA biedru pienākuma - noteiktajā termiņā un pilnā apmērā veikt nodokļu, nodevu un citu valsts noteikto obligāto maksājumu samaksu - izpildi. LLKA arī apņemas sniegt VID informāciju par metodēm, kādas atsevišķi komersanti izmanto, lai izvairītos no nodokļu nomaksas, un ar to saistītajiem pārkāpumiem, kā arī par savām aktivitātēm nozares darbības sakārtošanā. VID, ņemot vērā LLKA sniegto informāciju, apņemas izstrādāt un izmantot efektīvas nodokļu administrēšanas metodes, lai īstenotu parakstītās vienošanās mērķi, kā arī LLKA sniegto informāciju par nodokļu nemaksāšanu apņemas izmantot nodokļu administrēšanas procesā, uzskatot,...

No šā gada 1. janvāra stājās spēkā izmaiņas mājsaimniecībām noteiktajos dabasgāzes tarifos. Līdz 2018. gada 31. decembrim mājsaimniecību ikmēneša kopējais maksājums bija atkarīgs tikai no patēriņa apjoma un spēkā esošajiem tarifiem par patērēto dabasgāzi (mainīgā daļa). No 2019. gada 1. janvāra ir ieviesta sadales sistēmas operatora AS “Gaso” fiksētā maksa par pieslēgumu. Tādējādi turpmāk kopējo maksājumu par dabasgāzi veidos divas daļas - mainīgā un fiksētā. Mājsaimniecībām, kas dabasgāzi izmanto tikai ēdiena gatavošanai, kopējais rēķins par gāzi varētu pieaugt par 2,14 eiro. Tas ir maksimālais pieaugums, ko savos rēķinos redzēs klienti tikai ar nulles patēriņu. Klientiem, kas dabasgāzi izmanto mājokļa apkurei - 1400 kubikmetru gadā un vairāk, kopējais mēneša maksājums par dabasgāzi pat samazināsies. Kā aprēķināt kopējo maksājumu par dabasgāzi Vienkāršāk un ātrāk mēneša maksājumu par dabasgāzi var aprēķināt ar Latvijas Gāzes mājaslapā pieejamo kalkulatoru. Mēneša maksājumu var aprēķināt arī, izlīdzināto mēneša patēriņu sareizinot ar attiecīgo tarifu par kubikmetru un pieskaitot fiksēto maksu....

Eiropas Parlaments (EP) apstiprinājis savu nostāju par priekšlikumu izveidot jaunu ES programmu investīciju atbalstam un pieejama finansējuma nodrošināšanai no 2021. līdz 2027. gadam. Jaunā “InvestEU” programma aizstās pēc finanšu krīzes izveidoto Eiropas Stratēģisko investīciju fondu (ESIF) jeb tā dēvēto Junkera plānu, kas jau palīdzējis radīt vairāk nekā miljonu darbavietu ES un sniedzis atbalstu vairāk nekā 850 000 mazo un vidējo uzņēmumu. Lai uzlabotu Eiropas Komisijas priekšlikumu, EP deputāti 17. janvārī apstiprināja grozījumus, kuri satur šādas būtiskākās izmaiņas: ES budžeta garantiju paaugstināšana līdz 40,8 miljardiem eiro (pašreizējās cenās), lai tā nodrošinātu investīcijas 698 miljardu eiro apmērā; skaidrāk definēti un jauni darbības mērķi: nodarbinātības pieaugums ES, Parīzes klimata nolīguma mērķu sasniegšana, ekonomiskā, teritoriālā un sociālā kohēzija; vairāk līdzekļu klimata aizsardzībai: deputāti noteica, ka “vismaz 40%” programmas finansējuma izmantojami klimata mērķu sasniegšanai; koordinācijas padomes izveide, lai panāktu līdzsvaru starp politiku un banku pieredzi programmas pārvaldībā; Eiropas Komisijai un koordinācijas padomei reizi gadā jāziņo Parlamentam un...

Pagājušā gada 12. aprīlī tika pieņemts jauns Kooperatīvo sabiedrību likums, kas stājies spēkā šā gada 1. janvārī. Tieslietu ministrija publicējusi izvērstu skaidrojumu par kooperatīvo sabiedrību (KS) būtību, regulējumu un jaunajā Kooperatīvo sabiedrību likumā (turpmāk – Jaunais likums) ietvertajām būtiskākajām izmaiņām, tai skaitā arī skaidrojums par pamatkapitāla un peļnas sadales nosacījumiem. Pamatkapitāls un pajas Jaunais likums saglabā KS pamatkapitāla mainīguma principu. Tā kā KS ir brīvprātīga organizācija, personām ir tiesības brīvi iestāties KS un izstāties no tās. Personas iestāšanās un izstāšanās no KS attiecīgi rada izmaiņas KS pamatkapitālā. KS mainīgais pamatkapitāls nozīmē to, ka ne KS statūtos, ne arī publiskajos reģistros šis pamatkapitāls nav fiksēts (statūtos būs obligāti jānorāda tikai pamatkapitāla minimālais apmērs). Tādējādi biedra iestāšanās un izstāšanās gadījumā nav nepieciešams grozīt dibināšanas dokumentus. Atšķirībā no kapitālsabiedrībām KS pamatkapitāls ļoti ierobežoti pilda kreditora interešu aizsardzības funkciju. Jaunais likums paredz, ka pamatkapitālu veido paju nominālvērtību kopsumma. Tas nozīmē, ka pats pamatkapitāls ir sadalīts daļās...