JAUNUMI

Valsts ieņēmumu dienests (VID) sagatavojis pārskatu par normatīvajiem aktiem nodokļu administrēšanā, kas pieņemti vai stājušies spēkā 2018.gada oktobrī. Normatīvā akts Komentārs/skaidrojums Pieņemts Stājas spēkā Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” Ar grozījumiem mainīts pensionāra gada neapliekamais minimums. Pensionāram piemērojamais gada neapliekamais minimums: - 2019.gadā – 3240 EUR (270 EUR mēnesī); - 2020.gadā – 3600 EUR (300 EUR mēnesī). Sākot ar 2021.gadu, pensionāra gada neapliekamais minimums paredzēts 3960 EUR (330 EUR mēnesī). 27.09.2018. 01.01.2019. Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām” Grozījumi veikti likuma 7.1 pantā - Padziļinātās sadarbības programma, izsakot pantu jaunā redakcijā. Likums papildināts ar pārejas noteikumu 210., 211., 212. un 213. punktiem, nosakot, ka grozījums likuma 7.1 pantā stāsies spēkā 2019. gada 1. janvārī. Noteikts, ka Ministru kabinets likuma 7.1 panta ceturtajā daļā paredzētos noteikumus izdod līdz 2018. gada 1. novembrim. Padziļinātās sadarbības programmas dalībniekam, kas iekļauts Padziļinātās sadarbības programmā atbilstoši MK 2012. gada 26. jūnija noteikumos Nr. 459 “Noteikumi par...

Saeima 1.novembrī galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus likumā “Par nodokļiem un nodevām”. Izmaiņas veiktas, lai stingrāk kontrolētu preču tirdzniecību un pakalpojumu sniegšanu internetā. Ar grozījumiem plānots uzlabot pieejamību informācijai, kas Valsts ieņēmumu dienestam (VID) nepieciešama nodokļu administrēšanas procesā. Interneta komersantam informācija VID turpmāk būs jāsniedz ne tikai par nodokļu maksātājiem, bet gan par visiem klientiem, kuri iepērkas vai izmanto pakalpojumus internetā. Likumā noteikts pienākums maksājumu karšu datu apstrādes pakalpojuma sniedzējam, elektroniskās naudas iestādei un citam tehniskā pakalpojuma sniedzējam pēc VID pieprasījuma nodokļu administrācijai izsniegt tā rīcībā esošos vai glabātos cita nodokļu maksātāja saimnieciskās un finansiālās darbības datus. Šāda kārtība paredzēta, lai VID varētu identificēt nereģistrētu saimniecisko darbību un iegūtu informāciju par, iespējams, uzņēmumu slēptajiem ienākumiem. VID rīcībā esošie dati liecina, ka komersantu norēķini elektroniskajā naudā var liecināt par komersantu vēlmi nedeklarēt ieņēmumus, tādējādi izvairoties no nodokļu nomaksas, teikts grozījumu anotācijā. Ņemot vērā, ka starptautiskās administratīvās sadarbības sistēmas ietvaros VID iepriekš no ārvalstu nodokļu...

12. Saeima savā darbības pēdējā sēdē 1. novembrī galīgajā lasījumā pieņēma trīs likumprojektus, kas saistīti ar izmaiņu ieviešanu Darba likumā. Viens no Darba likuma grozījumiem paredz, ka darba sludinājumos būs jānorāda attiecīgā amata darba algas kopējās mēneša vai gada summas bruto vai paredzēto stundas tarifa likmes samaksas amplitūdu.. Darba likuma izmaiņas paredz arī virkni citu izmaiņu. Tā, piemēram, pārskatīts regulējums attiecībā uz darba līguma uzteikšanu arodbiedrības biedram. Tas papildināts ar nosacījumu, ka arodbiedrības piekrišana uzteikumam nav nepieciešama, ja darbinieks nespēj veikt nolīgto darbu veselības stāvokļa dēļ vai arī ilgāku laiku neveic darbu pārejošas darba nespējas dēļ. Šādā gadījumā darba devējam arodbiedrība būs iepriekš jābrīdina un jākonsultējas ar to. Tāpat īpaša aizsardzība darba uzteikuma gadījumā būs tikai tiem darbiniekiem, kuri ir arodbiedrības biedri ilgāk par sešiem mēnešiem pēc kārtas. Mainīts arī atlaišanas pabalsta izmaksāšanas regulējums gadījumā, ja darbinieks uzsaka darba līgumu, pamatojot to ar svarīgu iemeslu uz tikumības un taisnprātības apsvērumiem, kas neļauj...

Darba devējam nebūs tiesību prasīt no darbinieka konkrētas svešvalodas prasmi, ja tās lietošana neietilpst darba pienākumos. To paredz vēl vieni rosinātie grozījumi Darba likumā, kas 1.novembrī trešajā galīgajā lasījumā pieņemti Saeimā. Kā norādīts likumprojekta anotācijā, Latvijas darbaspēka tirgū aizvien biežāk vērojama situācija, ka darba ņēmējam bez īpaša pamatojuma tiek pieprasītas noteiktas svešvalodas – visbiežāk krievu valodas – zināšanas arī gadījumos, kad uzņēmuma darbības specifika nav saistīta tikai ar pakalpojumu sniegšanu ārvalstu klientiem vai sadarbības partneriem. Lai pārtrauktu krieviski nerunājošo darba ņēmēju lingvistisko diskrimināciju, darba devējam būs aizliegts izvirzīt nesamērīgas prasības konkrētu svešvalodu prasmei. Tāpat grozījumi paredz: ja darba pienākumu veikšanai nav nepieciešama svešvalodas lietošana, darba devējam nav tiesību liegt darbiniekam lieto valsts valodu. Savukārt, ja strīda gadījumā darbinieks norāda uz apstākļiem, kas varētu būt par pamatu viņa tiešai vai netiešai diskriminācijai uz valodas pamata, darba devēja pienākums ir pierādīt, ka atšķirīgās attieksmes pamatā ir objektīvi apstākļi, kas nav saistīti ar darbinieka valodas...

Saeima 1.novembrī galīgajā lasījumā pieņēma Čeku loterijas likumu, kura mērķis ir mudināt pircējus par saņemto pakalpojumu vai iegādāto preci pieprasīt kases čeku, kvīti vai biļeti. Ar šo loteriju plānots veicināt ēnu ekonomikas apkarošanu. Loteriju organizēs Valsts ieņēmumu dienests (VID), savukārt rezultātu publiskošanu plānots uzticēt valsts akciju sabiedrībai “Latvijas Loto”. Iedzīvotāji loterijā varēs piedalīties neierobežotu reižu skaitu, īpašā vietnē – cekuloterija.lv – reģistrējot pirkumu čekus, kuru vērtība ir vismaz pieci eiro. Loterijā ar čeku par tabakas, alkohola un enerģijas dzērienu iegādi nevarēs piedalīties nepilngadīgas personas. Loterijai paredzēta mēneša un gada izloze. Mēneša izlozē varēs laimēt vienu naudas balvu 10 000 eiro apmērā, trīs balvas 5 000 eiro un 50 naudas balvas 100 eiro apmērā. Gada izlozē būs iespēja laimēt vienu balvu 20 000 eiro apmērā, četras balvas 10 000 un piecas balvas 2 000 eiro apmērā. Tajā piedalīsies ikmēneša loterijās īpaši izlozētie 10 nelaimējušie čeki. Līdzās naudas balvām iedzīvotājiem loterijā būs iespēja saņemt...

Dokumentu, kas satur visus attaisnojuma dokumentam obligātos rekvizītus, var izmantot par nodokļa rēķinu, ja tajā papildus tiek ievērotas Pievienotās vērtības nodokļa likuma 125.panta pirmajā daļā nodokļa rēķinam noteiktās prasības attiecībā uz uzrādāmo informāciju. Tas norādīts Finanšu ministrijas mājaslapā publicētajā "Grāmatvedības organizācijas dokumentu rokasgrāmata mikrosabiedrībām un mazām sabiedrībām". Papildus norādāmā informācija attaisnojuma dokumentā ietver šādus datus: rēķina izrakstīšanas datums; rēķina vienas vai vairāku sēriju kārtas numurs, kas unikāli identificē rēķinu; preču piegādātāja vai pakalpojumu sniedzēja juridiskās personas nosaukums (fiziskajai personai – vārds, uzvārds) un juridiskā adrese (fiziskajai personai – deklarētā dzīvesvieta); preču piegādātāja vai pakalpojumu sniedzēja reģistrācijas numurs Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistrā; preču vai pakalpojumu saņēmēja juridiskās personas nosaukums (fiziskajai personai – vārds, uzvārds) un juridiskā adrese (fiziskajai personai – deklarētā dzīvesvieta); preču vai pakalpojumu saņēmēja reģistrācijas numurs Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistrā vai citas dalībvalsts nodokļa maksātāju reģistrā, ja nodokļu maksātājam ir piešķirts reģistrācijas numurs...

Ministru kabinets 30. oktobra sēdē apstiprinājis jaunos noteikumus, kas regulē iedzīvotāju ienākuma nodokļa deklarāciju aizpildīšanas kārtību.* Ar tiem apstiprināta jauna IIN deklarācijas forma, kas paredz būtiskas izmaiņas, t.sk., arī attaisnoto izdevumu norādīšanā. Iedzīvotāju ienākuma nodokļa likuma 10.panta 1.3 daļa nosaka, ka attaisnotie izdevumi par izglītību, medicīnas pakalpojumiem, ziedojumiem un dāvinājumiem kopā nedrīkst pārsniegt 50 procentus no maksātāja taksācijas gada apliekamā ienākuma lieluma, bet ne vairāk kā 600 eiro. Lai efektīvāk realizētu šo normu, paredzēts, ka visi attaisnotie izdevumi par izglītību, ārstnieciskajiem pakalpojumiem un ziedojumiem turpmāk tiks norādīti vienā deklarācijas pielikumā - D4 pielikumā (līdz šim tajā norādīja tikai izdevumus par ārstniecību un izglītību, kamēr izdevumus par ziedojumiem un dāvinājumiem norādīja D 8. un 8.1 rindās). Šādi jaunajā deklarācijas formas paraugā izskatās D4 pielikuma sadaļa par attaisnotajiem izdevumiem (klikšķināt, lai redzētu lielāku attēlu): Tāpat jaunajā deklarācijas formā ņemts vērā, ka attaisnotie izdevumi par izglītību un ārstniecību (no 2018. un turpmākajiem gadiem), kas...

Ceturtdien, 1.novembrī, deputāti pulcēsies uz 12.Saeimas noslēguma sēdi. Šodien plānots izskatīt 50 jautājumus, kas iekļauti sēdes darba kārtībā. Noslēgumā sēdē trešajā – galīgajā – lasījumā paredzēts skatīt izmaiņas vienotās atlīdzības sistēmas likumā, kas no nākamā gada paredz tiesnešu un prokuroru algu pieaugumu. Galīgajā lasījumā plānots lemt par 30 likumprojektiem, tostarp par astoņu jaunu likumu projektiem. Viens no tiem ir Diasporas likumprojekts, kura mērķis ir stiprināt diasporas kā mūsu valsts neatņemamas sabiedrības daļas latvisko identitāti un piederību Latvijai, nodrošināt diasporai iespējas brīvi veidot, uzturēt un stiprināt saikni ar Latviju, kā arī sekmēt latviešu valodas un kultūras saglabāšanu diasporā. Sēdes darba kārtībā iekļauts arī likuma projekts, kas paredz rīkot čeku loteriju. To iedzīvotājiem, mudinot par saņemto pakalpojumu vai iegādāto preci pieprasīt čeku, kvīti vai biļeti, plānots piedāvāt kā vienu pasākumiem ēnu ekonomikas apkarošanai. Vēl deputāti galīgajā lasījumā skatīs jauna likuma projektu, kas paredz būtiski mainīt valsts materiālo rezervju administrēšanas sistēmu, lai nodrošinātu efektīvu valsts...

Lai sniegtu informāciju esošajiem uzņēmējiem, kā arī topošajiem uzņēmējdarbības veicējiem integrētās mācību un komunikācijas aktivitāšu programmas “Mana Latvija.lv. Dari digitāli” ietvaros vietnē https://mana.latvija.lv/ apkopotas valsts piedāvāto e-pakalpojumu iespējas uzņēmējiem. Vietnē mana.latvija.lv pieejami ieteikumi, kas palīdz taupīt laiku, atrisinot ar uzņēmējdarbību saistītās formalitātes digitālā veidā. Tāpat apkopota informācija par tādiem aspektiem kā saimnieciskās darbības uzsākšana, nodokļu politika atšķirīgiem uzņēmumu veidiem, konsultāciju iespējas un cita nozīmīga informācija par valsts piedāvātajiem e-pakalpojumiem. “Uzņēmējiem pats vērtīgākais resurss ir laiks, tāpēc veidojam uzņēmējiem draudzīgu e-vidi, kurā var rasties jauni uzņēmumi, tādējādi stiprinot un attīstot Latvijas ekonomiku. Šāda e-vide palīdz sniegt pirmo padomu ne tikai tiem, kas vēlas savu ideju realizēt praktiski, bet arī esošiem uzņēmējiem, kuri var ietaupīt laiku, ar uzņēmējdarbību saistītas formalitātes kārtojot elektroniski un attālināti,” uzsver Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas valsts sekretāra vietnieks IKT jautājumos Edmunds Beļskis. Digitālās iespējas, ko uzņēmēji var izmantot uzsākot, veicot un izbeidzot uzņēmējdarbību ir izstrādātas sadarbībā ar 23...

Konkurences padome (KP) konstatē, ka komersanti, kas Latvijā piedāvā kolektīvās tiešsaistes iepirkšanās iespējas jeb dažādu preču un pakalpojumu kuponu tirdzniecību internetā, uzskatāmi ne tikai par tiešsaistes vietnēm, bet arī par mazumtirgotājiem, tādējādi tie ir atbildīgi par vietnēs veikto saimniecisko darbību un tās atbilstību Negodīgas mazumtirdzniecības prakses aizlieguma likuma (NMPAL) normām. KP veica izpēti par komersantu, kas Latvijā piedāvā kolektīvās tiešsaistes iepirkšanās iespējas vietnēs, darbību atbilstību NMPAL normām un konstatēja, ka ne visi komersanti uzskata, ka tie ir mazumtirgotāji un tiem ir saistošs NMPAL regulējums. Kolektīvās tiešsaistes iepirkšanās vietnes piedāvā iegādāties kuponus, kas dod patērētājiem tiesības saņemt pakalpojumu vai preci, ko nodrošina piegādātāji. Tādējādi šie komersanti nodrošina ne tikai tiešsaistes platformu darbību, bet arī veic preču un pakalpojumu elektronisko tirdzniecību. KP norāda, ka komersantu saimnieciskā darbība, pārdodot gala patērētājiem gan pārtikas, gan nepārtikas preču kuponus, tiek vērtēta kā mazumtirdzniecība NMPAL izpratnē. Likums ierobežo mazumtirgotāju iepirkuma varas izmantošanu pret piegādātājiem, tostarp aizliedz mazumtirgotājiem piemērot...

Otrdien, 30. oktobrī, Ministru kabinets apstiprināja noteikumus par kārtību, kādā maksā nodokļus, nodevas, citus valsts noteiktos maksājumus un ar tiem saistītos maksājumus un novirza tos saistību segšanai. Tie detalizēti nosaka vienotā nodokļu konta īstenošanas jautājumus. Pagājušā gada 23. novembrī Saeima pieņēma grozījumus likumā par nodokļiem un nodevām. Tie nosaka, ka ar 2021. gadu Valsts ieņēmumu dienesta (VID) administrētos nodokļus un atsevišķus regulāros maksājumus varēs iemaksāt vienā kontā – vienotajā nodokļu kontā. Tādējādi 2021. gadā tiks nomainīta esošā nodokļu maksāšanas kārtība, kas paredz, ka nodokļi ir jāmaksā vairāk nekā 40 dažādos valsts budžeta ieņēmumu kontos un prasa no nodokļu maksātāja daudz laika, uzmanības, kā arī pastāv iespēja kļūdīties. Būtiski, ka ar jauno kārtību no 2021. gada vispārējā gadījumā nodokļu maksātāja saistību segšana tiks veikta automātiski saskaņā ar FIFO (first in, first out) algoritmu. Tas nozīmē, ka visas nodokļu maksātāja saistības tiks sarindotas atbilstoši to izveidošanās vecumam un pirmās tiks segtas vecākās saistības. Jaunais...

Aizejošais gads daudzu uzņēmēju atmiņā paliks ar sarežģītākām birokrātiskām procedūrām un pārdzīvojumiem, ko nesa vērienīgā nodokļu reforma. Vislielākās grūtības tiem radīja progresīvās iedzīvotāju ienākumu nodokļa (IIN) likmes aprēķināšana un uzņēmumu ienākumu nodokļa (UIN) deklarēšanas jaunā kārtība, rāda grāmatvedības un uzņēmuma vadības sistēmas Tildes Jumis veiktās uzņēmumu aptaujas rezultāti. 36% uzņēmumu vadītāji un grāmatveži atzina, ka tiem bija grūti pierast pie gada sākumā ieviesto grozījumu IIN likumā prasībām, kas paredz piemērot strādājošajiem atšķirīgas nodokļu likmes, atkarībā no gada ienākumu apjoma un citiem faktoriem. Aptuveni tikpat daudz respondentiem lielākās grūtības sagādāja gada vidū spēkā stājusies UIN kārtība, kas paredz deklarāciju iesniegšanu katru mēnesi. Vēl 21,2% darbību apgrūtināja Vispārējās Datu Aizsardzības Regulas (VDAR) prasību ieviešana. "Grāmatvedības uzņēmumi 2018. gada pirmajos mēnešos saskārās ar papildu slogu algas nodokļu aprēķināšanā, kas neplānoti palielināja ikdienas darba apjomu par aptuveni trešdaļu. Gada sākumā daudziem strādājošajiem nebija skaidrs, kas notiks ar viņu atalgojumu, tādēļ grāmatvežiem nācās ieguldīt papildu darbu, skaidrojot...

Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas deputāti otrdien, 30.oktobrī, lēma virzīt izskatīšanai Saeimā galīgajā lasījumā grozījumus Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā. Likuma izmaiņas rosinātas, lai stiprinātu Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienesta institucionālās pārraudzības modeli, funkcionālo kapacitāti un neatkarību, kā arī dienesta priekšnieka pilnvaras. Likumprojekts paredz, ka Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienests (Kontroles dienests) turpmāk būs Ministru kabineta pārraudzībā un savā darbībā būs neatkarīgs. Pašlaik Kontroles dienests ir vienīgā valsts institūcija, kura vēsturisku iemeslu dēļ darbojas prokuratūras pārraudzībā. Plānots, ka Kontroles dienesta priekšnieku pēc Ministru kabineta ieteikuma uz pieciem gadiem amatā iecels Saeima. Tāpat tai būs tiesības dienesta priekšnieku no amata atbrīvot. Viena un tā pati persona amatu varēs ieņemt ne vairāk kā divus termiņus pēc kārtas. Šobrīd dienesta priekšnieku uz četriem gadiem amatā ieceļ ģenerālprokurors. Pašlaik visiem Kontroles dienesta darbiniekiem jāsaņem speciālā atļauja piekļūšanai sevišķi slepenai informācijai. Iecerētie grozījumi paredz, ka dienesta priekšnieks, saskaņojot ar...

Otrdien, 30. oktobrī, Ministru kabinets atbalstīja Tieslietu ministrijas izstrādāto noteikumu projektu "Grozījumi Ministru kabineta 2012. gada 26. jūnija noteikumos Nr. 451 "Noteikumi par zvērinātu tiesu izpildītāju amata atlīdzības taksēm"". Ar grozījumiem pārskatīti zvērinātu tiesu izpildītāja amata atlīdzības takses apmēri nolūkā nodrošināt ar zvērināta tiesu izpildītāja statusu, ieguldītā darba un piedzenamā parāda apmēru samērīgu zvērinātu tiesu izpildītāju amata atlīdzību. Grozījumu rezultātā būtiski samazināsies amata atlīdzība tajās izpildu lietās, kurās piedzenamā summa ir neliela, kā arī izpildu lietās, kurās parādnieks pēc izpildu lietas ievešanas nekavējoties sedz visas savas parādsaistības. Atbilstoši statistikas datiem 75% no visām 2017. gadā zvērinātu tiesu izpildītāju lietvedībā reģistrētajām izpildu lietām par parādu piedziņu bija izpildu lietas, kurās parāda summa nepārsniedza 500 eiro. Papildus zvērināta tiesu izpildītāja amata atlīdzības apmērs samazināts gadījumos, kad nolēmuma izpilde prasījusi salīdzinoši mazāku zvērināta tiesu izpildītāja darba ieguldījumu. Ar grozījumiem uz pusi samazināta amata atlīdzības fiksētā takse gadījumos, kad parādnieks nokārto savas saistības norādītajā termiņā, un...

Saņemot Finanšu un Kapitāla Tirgus komisijas (FKTK) uzdevumu pārskatīt līdzšinējo biznesa pieeju, kopš gada sākuma Latvijas bankās (īpaši ārvalstu klientu segmenta bankās) ir veikts būtisks ārvalstu klientu noguldījumu samazinājums, sākot dominēt iekšzemes (80%) un Eiropas Savienības valstu (10%) noguldījumiem, kuru apjoms šobrīd kopā sasniedz jau 90% no visiem banku noguldījumiem Latvijā. Līdz ar jauno risku mazināšanas pieeju, Latvijas banku sektors šobrīd ir aktīvi pievērsies ES un EEZ klientu piesaistei, atsakoties no lielākās daļas klientu ārpus šīs ekonomiskās zonas. Pamatā izvēlētie darbības virzieni ir klasiskie banku pakalpojumi, attīstot jaunus klientu sasniegšanas kanālus (t.sk. FinTech sniegtās iespējas) gan iekšzemē (mazo un vidējo uzņēmumu aktīvāka kreditēšana), gan Baltijas telpā un pārējās ES valstīs. Perspektīvs virziens ir arī individuālu aktīvu pārvaldīšanas pakalpojumi. FKTK priekšsēdētāja Pētera Putniņa secinājumi par veikto pārmaiņu vadības procesu: "Mēs pieredzam vēsturisku posmu, kad mainās paši pamati, kuri mūsu banku sistēmai bija izveidoti iepriekšējos 25 gados. Iekšzemes/ES un ārvalstu klientu proporcija 90% pret...