JAUNUMI

Lai pievērstu uzmanību sociālās apdrošināšanas iemaksu nozīmei un ietekmei uz iedzīvotāju nākotnes pensiju un citiem sociālās apdrošināšanas pakalpojumiem, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) sadarbībā ar Valsts ieņēmumu dienestu (VID), izmantojot elektroniskās deklarēšanās sistēmu (EDS), septembra sākumā izsūtīja vēstules gandrīz 414 tūkstošiem iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 42 gadiem. Tie ir cilvēki, kuri savas darba gaitas uzsākuši pēc 1996.gada 1.janvāra, līdz ar to viņu sociālās apdrošināšanas tiesības atkarīgas tikai no tā, cik ilgi un kādā apmērā veiktas sociālās apdrošināšanas iemaksas. Darba ņēmējiem, kuriem 2017.gadā vismaz vienu mēnesi bijis darba ņēmēja statuss, ir nosūtīta VSAA rīcībā esošā informācija par viņu darba algu, no kuras 2017.gadā veiktas iemaksas, par kopējo apdrošināšanas stāžu un uzkrāto pensijas kapitālu. Mēneša laikā ar VSAA sagatavoto informāciju EDS iepazinušies jau 33 procenti no visiem adresātiem jeb vairāk nekā 140 tūkstoši iedzīvotāju. Pēc vēstuļu izsūtīšanas septembrī, salīdzinot ar augustu, par 18 procentiem pieaudzis portālā Latvija.lv pieejamā elektroniskā pakalpojuma Informācija par sociālās...

Tiesībsargs aicina iedzīvotājus līdz šī gada 21.oktobrim aizpildīt aptaujas anketu par informētību, zināšanām un attieksmi par diferencētā neapliekamā minimuma piemērošanu. Aptauja ir daļa no tiesībsarga ierosinātās pārbaudes lietas par nodokļu reformas neapliekamā minimuma, atvieglojumu un attaisnoto izdevumu piemērošanas problēmu, efektivitātes un risinājumu izvērtējuma. Nolūkā piesaistīt sabiedrības uzmanību nodokļu reformas plusiem un mīnusiem un meklēt risinājumus atsevišķu nodokļu jautājumu pilnveidošanā, tiesībsargs sadarbībā ar Latvijas Universitāti veic pētījumu: “Nodokļu reforma neapliekamā minimuma, atvieglojumu un attaisnoto izdevumu piemērošanas problēmu, efektivitātes un risinājumu izvērtējumā”. Pētījuma ietvaros no 2018.gada 10. līdz 21.oktobrim tiek veikta iedzīvotāju aptauja, lai noskaidrotu cilvēku informētību, zināšanas un attieksmi par diferencētā neapliekamā minimuma piemērošanu. Izpētes gaitā tiks noskaidrots gan sabiedrības viedoklis (aptauja) par neapliekamā minimuma, atvieglojumu un attaisnoto izdevumu piemērošanu, gan sadarbībā ar Latvijas Universitātes ekspertiem analizēta reformas efektivitāte. Ar 2018.gadu Latvijā ieviesa jauno nodokļu reformu. Tā paredz izmaiņas, kas skar teju visus nodokļu maksātājus. Jau gada sākumā Tiesībsarga biroja redzeslokā nonāca vairāku...

NUMURA INTERVIJA Ar Agnesi Rudzīti, VID Nelegāli iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas pārvaldes direktori sarunājas Ikars Kubliņš: Ar grāmatvežu licencēšanu cer risināt naudas atmazgāšanas problēmu. GRĀMATVEDĪBA Maija Grebenko, Evija Štālberga: Gaidot veselības aprūpes reformu NODOKĻI Valts Stūrmanis: PVN sistēma pārmaiņu priekšā, ieviešot sertificēta nodokļu maksātāja statusu Redakcija: Uzņēmējdarbības riska nodeva 2019. gadā Jānis Taukačs: Nodokļu pasaules pārmaiņu vēji FINANSES Andrejs Ponomarjovs, Krista Zinaīda Reinberga: Iekšējās kontroles sistēma Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likuma prasību ievērošanai ārpakalpojumu grāmatvežiem UZŅĒMUMA, IESTĀDES, ORGANIZĀCIJAS ATTĪSTĪBA Jolanta Brilte: Jaunie Ministru kabineta noteikumi Nr. 558 «Dokumentu izstrādāšanas un noformēšanas kārtība» ATBILDES UZ JAUTĀJUMIEM Ina Spridzāne, Maija Grebenko: Namu apsaimniekotāja jautājums par PVN priekšnodokli un citas atbildes uz žurnāla lasītāju jautājumiem «BILANCES AKADĒMIJA» PIEDĀVĀ Semināri un kursi oktobrī

Analizējot Pievienotās vērtības nodokļa likuma 16. pantu attiecībā uz preču iegādēm Eiropas Savienības (ES) teritorijā, ir svarīgi ņemt vērā 3. un 4. punktu, lai nodalītu trīsstūrveida un ķēžu darījumus. Kā piemēru var izmantot darījumu, kurā ir iesaistīti trīs uzņēmumi, katrs reģistrēts pievienotās vērtības nodokļa (PVN) maksātājs savā ES dalībvalstī, kad viens ir pārdevējs, viens starpnieks un viens gala pircējs. Ja visi uzņēmumi savā starpā ir vienojušies, ka prece tiks piegādāta no pārdevēja dalībvalsts uz gala pircēja dalībvalsti, tas uzskatāms par trīsstūrveida darījumu un starpnieks PVN deklarācijā nedeklarē preču iegādi ES teritorijā, tikai piegādi gala klientam PVN deklarācijas 482. rindā un PVN2 ar kodu “S”, kā tas noteikts PVN likuma 16. panta 4. daļā. Ja uzņēmumi savā starpā nav vienojušies un pārdevējs nav informēts par gala pircēju (vai tas ir PVN maksātājs gala piegādes valstī), starpniekam jādeklarē preču iegāde PVN deklarācijā un pēc tam preču piegāde gala klientam pēc PVN likuma 16. panta...

Valsts prezidenta kanceleja informē, ka Valsts prezidents Raimonds Vējonis ir izskatījis Saeimas 2018. gada 4. oktobra sēdē pieņemto likumu “Grozījumi likumā “Par bijušās Valsts drošības komitejas dokumentu saglabāšanu, izmantošanu un personu sadarbības fakta ar VDK konstatēšanu”” un likumu “Grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā” un nolēmis tos izsludināt, neprasot Saeimai minēto likumu otrreizēju caurlūkošanu. Saistībā ar grozījumiem likumā “Par bijušās Valsts drošības komitejas dokumentu saglabāšanu, izmantošanu un personu sadarbības fakta ar VDK konstatēšanu” Valsts prezidents norāda: “Latvijas simtgadē mums visbeidzot jāpieliek punkts šim jautājumam. Es respektēju Saeimas, kas saskaņā ar Latvijas Republikas Satversmi pauž Latvijas pilsoņu gribu, lemto, un likumu izsludināšu”. Vienlaikus Valsts prezidents uzsver, ka saskaņā ar Saeimas lemto šogad publiskojamā informācija būs nepilnīga un publicētie vārdi paši par sevi vēl neko nepateiks par konkrētu cilvēku darīto. “Pirms steigties ar secinājumiem, būtiski sagaidīt un iepazīties ar papildu informāciju. Pārsteidzīgi izdarot secinājumus, riskējam radīt maldīgu vēstures izpratni, nevis labāk izprast Latvijas okupācijas periodā...

Finanšu ministrija (FM) ir atjaunojusi makroekonomisko rādītāju prognozes 2018.-2021. gadam. Atbilstoši jaunajām prognozēm Latvijas ekonomikas izaugsme šogad sasniegs 4,2%, bet 2019. gadā būs 3,0% līmenī. Salīdzinot ar iepriekšējām prognozēm, kas bija pamatā Latvijas Stabilitātes programmas 2018.-2021. gadam sagatavošanai un bija izstrādātas šā gada februārī, iekšzemes kopprodukta (IKP) pieauguma prognoze 2018. gadam ir paaugstināta par 0,2 procentpunktiem, bet 2019. gadam samazināta par 0,4 procentpunktiem. Prognožu paaugstināšana šim gadam saistīta ar spēcīgāku, nekā sagaidīts iepriekš, būvniecības nozares un investīciju attīstību, kā arī līdz šim labvēlīgāku attīstību transporta un finanšu pakalpojumu nozarēs. Pateicoties tam, ekonomikas izaugsme 2018. gada pirmajā pusē sasniedza 4,7%, uzrādot vēl straujāku kāpumu nekā 2017. gadā, kad IKP bija palielinājies par 4,6%. Attiecīgi, ņemot vērā šos bāzes efektus, ko rada straujāka ekonomikas izaugsme 2018. gadā, IKP pieaugums 2019. gadā būs nedaudz lēnāks, nekā tika prognozēts iepriekš, un izaugsmes tempus samazinās arī nedaudz mazāk labvēlīgā situācija pasaules ekonomikā. Sagaidāms, ka arī 2018. gada...

Ministru kabinets (MK) 15. oktobrī izskatīs Finanšu ministrijas sagatavotu Vispārējās valdības budžeta plāna projektu 2019. gadam. Latvija projektu iesniegs Eiropas Komisijai un Eirogrupai atzinuma sagatavošanai. Atšķirībā no citiem gadiem, kad šajā laikā valdībā ir sagatavots arī valsts budžets, šoreiz tiks iesniegts budžeta plāna projekts pie nemainīgas politikas, tas ir, tas ietvers prognozētos ieņēmumus un izdevumus, kas atbilst pēdējām makroekonomiskajām prognozēm un visiem lēmumiem, kas pieņemti līdz septembra beigām. Valsts budžeta ieņēmumi plānoti 9 miljardu un 178 miljonu apmērā, kas ir par 217 miljoniem vairāk nekā 2018. gadā. Savukārt valsts budžeta izdevumi plānoti 9 miljardu un 205 miljonu eiro apmērā, kas ir par 96 miljoniem vairāk nekā 2018. gadā. Budžeta plānā ietverti resursi aizsardzības nozarei 2% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP). Būtisks finansējums ir ieplānots veselības reformai – 154 miljonu eiro apmērā, kopumā nodrošinot finansējumu veselībai pāri par 1 miljardu eiro. Tāpat, budžetā iestrādāts nozīmīgs algu pieaugums medicīnas personālam un rasts finansējums pagarinātā...

Atzīmējot Eiropas kiberdrošības mēnesi, 25. oktobrī Latvijas Nacionālajā bibliotēkā notiks starptautiskā konference DSS ITSEC, kuras galvenā tēma ir kibernoziegumu ietekme uz ekonomiku un uzņēmumu drošību. Pasākums sniedz iespēju izglītoties par jaunākajām nozares tendencēm un tehnoloģiskajiem risinājumiem, kā arī veidot sadarbību un tikties ar augsta līmeņa starptautiskajiem ekspertiem. Konference paredzēta biznesa vadītājiem, IT drošības profesionāļiem, datu aizsardzības speciālistiem, pētniekiem, studentiem un citiem kiberdrošības entuziastiem. Apmeklētājus sagaida 57 prezentācijas 7 paralēlās sesijās, uzstājoties kiberdrošības ekspertiem no Latvijas un citām Eiropas valstīm. Konferences laikā apmeklētājiem būs iespēja tīkloties un veidot sadarbību ar tādiem uzņēmumiem kā ALSO, IBM, Arrow, Lattelecom, Fortinet, Juniper Networks, Kaspersky Labs, Palo Alto Networks un daudziem citiem, apmeklējot kiberdrošībai veltīto izstādi par aktuālajiem drošības risinājumiem. Dalība konferencē ir bez maksas, reģistrējoties ar korporatīvo e-pastu vietnē https://www.dssitsec.eu/ Ikviens interesents varēs vērot konferenci arī tiešraidē vietnē straume.lmt.lv. Konference notiks angļu valodā. Konference notiek Eiropas kiberdrošības mēneša ietvaros, kura viena no tēmām šogad ir kiberkrāpšanas...

Latvijas Valsts prezidents Raimonds Vējonis 12. oktobrī tiksies ar Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) pārstāvjiem, lai uzklausītu viņu redzējumu par prioritātēm jaunajam Ministru prezidentam. Viņš jau 11. oktobrī Rīgas pilī tikās ar Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) padomes pārstāvjiem. Šīs tikšanās laikā Valsts prezidents uzklausīja LTRK padomes pārstāvju redzējumu par prioritātēm un veicamajiem darbiem jaunajam Ministru prezidentam un valdībai, kā arī 13.Saeimai kopumā, lai nodrošinātu turpmāku valsts attīstību. LTRK Prezidija locekļi ar Valsts prezidentu pārrunāja galvenās problēmas uzņēmējdarbībā, tās ir darbaspēka nepietiekamība un kvalifikācija, nepieciešamība veikt būtiskas reformas, tostarp izglītības, veselības, administratīvi teritoriālo un valsts pārvaldes, kā arī norādīja, ka jāattīsta eksports, konkurētspēja un produktivitāte. Tāpat uzņēmēji norādīja uz problēmu par normatīvo aktu pieņemšanas kārtību, kad deputāti virza nekvalitatīvus, pat Satversmei neatbilstošus likumprojektus, vai citkārt, pirms pēdējā trešā lasījuma deputāti iesniedz būtiskus uzņēmējdarbības vidi ietekmējošus grozījumus, neizdiskutējot jautājumus ar nozarēm. Uzņēmējdarbībā būtiski, lai valstī būtu stabilitāte, drošība un attīstība, tādēļ priekšvēlēšanu...

Saeima 11.oktobrī, galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Valsts fondēto pensiju likumā, kas paredz iespēju iedzīvotājiem mantot otrajā pensiju līmenī uzkrāto kapitālu. Fondēto pensiju shēmas dalībnieks varēs izvēlēties, kā tiks izmantots viņa uzkrātais kapitāls 2.pensiju līmenī gadījumā, ja persona nomirs pirms vecuma pensijas sasniegšanas. Paredzēts, ka fondēto pensiju shēmas dalībnieks savu uzkrāto kapitālu viņa nāves gadījumā varēs atstāt mantojumā Civillikumā noteiktajā kārtībā vai arī pieskaitīt citas personas pensiju kapitālam. Ja shēmas dalībnieks izvēli nebūs izdarījis, tad uzkrājumu ieskaitīs valsts pensiju speciālajā budžetā un ņems vērā, aprēķinot apgādnieka zaudējuma pensiju. Pensiju shēmas dalībnieks savu izvēli varēs mainīt neierobežotu reižu skaitu, jo, mainoties pensiju shēmas uzkrājuma apmēram vai ģimenes stāvoklim, dažādos dzīves posmos katra no iespējām varētu būt izdevīgāka. Tas pensiju shēmas dalībniekam sniegtu papildu motivāciju regulāri interesēties par saviem pensiju uzkrājumiem un veikto sociālo iemaksu apmēru, tādējādi arī sekmējot ēnu ekonomikas mazināšanos, grozījumu izskatīšanas gaitā par likumprojekta virzību atbildīgajā Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā iepriekš...

Saeima 11.oktobrī gala lasījumā pieņēma Trauksmes celšanas likumu. Šis likums ir alternatīva iepriekš Saeimā skatītajam Trauksmes cēlāju aizsardzības likumam. Lai varētu likumu izstrādāt kvalitatīvu, notika dažādas sarunas, dažādas diskusijas, un pagājušā gada oktobrī Saeimā tika noorganizēta starptautiska konference par trauksmes celšanas veicināšanu un trauksmes cēlēju aizsardzību. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas izstrādātais likums pieņemts, lai sabiedrības vai tās daļas interesēs veicinātu trauksmes celšanu par pārkāpumiem un nodrošinātu trauksmes celšanas mehānismu izveidi un darbību, kā arī pienācīgu trauksmes cēlēju aizsardzību. Tiesības celt trauksmi ir fiziskajai personai, ja attiecīgā informācija par pārkāpumiem vai apdraudējumu gūta saistībā ar darba pienākumu veikšanu un persona to uzskata par patiesu. Likums nosaka, ka trauksmi varēs celt par korupciju, krāpšanu, amatpersonu bezdarbību, nolaidību vai ļaunprātīgu dienesta stāvokļa izmantošanu, izvairīšanos no nodokļu nomaksas, valsts naudas un mantas izšķērdēšanu, sabiedrības veselības, būvniecības, vides, pārtikas, darba drošības, sabiedriskās kārtības apdraudējumu, kā arī cilvēktiesību pārkāpumiem, pārkāpumiem publisko iepirkumu jomā, finanšu un kapitāla tirgus...

Saeima 11. oktobrī galīgajā lasījumā atbalstīja Tieslietu ministrijas virzītos savstarpēji saistītos grozījumus Zemesgrāmatu likumā, Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā, likumā "Par nekustamā īpašuma ierakstīšanu zemesgrāmatās" un likumā "Par valsts un pašvaldību zemes īpašuma tiesībām un to nostiprināšanu zemesgrāmatās’’. Grozījumi veikti ar mērķi vienkāršot nekustamā īpašuma reģistrācijas procedūras un mazināt administratīvo slogu. Ar grozījumiem plānots nodalīt zemesgrāmatu nodaļu (ZGN) un Valsts zemes dienesta (VZD) kompetences un paplašināt to procedūru klāstu, kuras iespējams nodrošināt, pilnveidojot VZD un ZGN sadarbības procesus, samazināt institūciju apmeklējumu skaitu, kā arī novērst informācijas sistēmu datu nesakritības. Lai nodrošinātu abu informācijas sistēmu datu aktualitāti un savstarpējo atbilstību, grozījumi paredz paplašināt no Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmas (NĪVKIS) tiešsaistes datu pārraides režīmā nododamo datu apjomu Valsts vienotās datorizētās zemesgrāmatām (VVDZ). Papildus grozījumi ietver kompetenču sadalījumu, nosakot gadījumus, kad nostiprinājuma lūgums ZGN vienlaikus uzskatāms par iesniegumu VZD kadastra objekta vai kadastra datu reģistrācijai vai aktualizācijai NĪVKIS. Tiks mainīts regulējums arī attiecībā...

12.Saeimas deputāti 11.oktobrī sanāk uz kārtējo plenārsēdi, lai izskatītu darba kārtībā esošos 55 jautājumus. Galīgajā lasījumā deputāti lems par grozījumiem Valsts fondēto pensiju likumā, kas paredz iespēju iedzīvotājiem mantot otrajā pensiju līmenī uzkrāto kapitālu. Trešajā lasījumā deputāti vērtēs jaunā Trauksmes celšanas likuma projektu, kura mērķis ir nodrošināt trauksmes celšanas mehānismu izveidi un darbību, kā arī pienācīgu trauksmes cēlēju aizsardzību. Lai pilnveidotu tiesisko regulējumu aviācijas jomā, trešajā lasījumā Saeima skatīs grozījumus likumā “Par aviāciju”. To mērķis ir nostiprināt vienādas procedūras attiecībā gan uz Latvijas, gan ārvalstu militārajiem gaisa kuģiem. Izskatīšanai trešajā lasījumā sagatavoti arī grozījumi likumā “Par policiju”, kas nosaka pašvaldībām tiesības izveidot kopīgu policiju. Tāpat ar likumprojektu paredzēts precizēt pašvaldības un ostas policijas pienākumus un kārtību, kādā amatā apstiprināms pašvaldības policijas priekšnieks un viņa vietnieks. Otrajā lasījumā deputāti vērtēs likumprojektu, kas paredz aizliegt valsts vai pašvaldības institūcijai vai kapitālsabiedrībai kā darba devējam pieprasīt tādu valodu zināšanas, kas nav Eiropas Savienības valodas. Vēl...

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija 10.oktobrī atbalstīja izskatīšanai pirmajā lasījumā Saeimā grozījumus Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas (OCTA) likumā. Izmaiņas rosinātas, lai novērstu praksē konstatētās nepilnības un ieviestu uzlabojumus ceļu satiksmes negadījumā cietušo personu, apdrošināšanas ņēmēju un autovadītāju interesēs. Likuma izmaiņas paredz, ka OCTA līgums stājas spēkā ne vēlāk kā trīs mēnešu laikā pēc apdrošināšanas līguma noslēgšanas. Tas nepieciešams, lai samazinātu tādu gadījumu skaitu, kad OCTA līgumi stājas spēkā pēc apdrošināšanas sabiedrības darbības apturēšanas. Patlaban nav noteikts, cik ilgā laikā pēc līguma noslēgšanas tam jāstājas spēkā. Ņemot vērā, ka spēkā esošais regulējums nenosaka, kam jāslēdz apdrošināšanas līgums, ja Latvijā no uzskaites noņemts un komersantam pārdošanai nodots transportlīdzeklis, kurš aprīkots ar tirdzniecības numura zīmēm, piedalās izmēģinājuma braucienos, turpmāk plānots, ka par OCTA līgumu atbildīgs būs transportlīdzekļa tirgotājs. Tādējādi transportlīdzekļa īpašniekam, kurš, piemēram, savu automašīnu būs nodevis pārdošanai, apdrošināšanas līgums automātiski zaudēs spēku un viņš varēs saņemt atpakaļ neizmantoto apdrošināšanas prēmijas...

Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas deputāti 10.oktobrī pirmajā lasījumā atbalstīja grozījumus Konkurences likumā. Tie paredz, ka tiešās pārvaldes un pastarpinātās pārvaldes iestādēm, kā arī kapitālsabiedrībām, kurās publiskai personai ir izšķiroša ietekme, savā darbībā jānodrošina godīga konkurence. Likuma izmaiņas attieksies uz valsts un pašvaldību kapitālsabiedrībām, kā arī valsts un pašvaldību iestādēm. Plānotie grozījumi paredz, ka tām aizliegts diskriminēt tirgus dalībnieks, radot atšķirīgus konkurences apstākļus. Savukārt Konkurences padomei plānots deleģēt uzdevumu uzraudzīt, kā attiecīgās iestādes un kapitālsabiedrības ievēro pienākumu nodrošināt brīvu un godīgu konkurenci. Esošais Konkurences likuma regulējums attiecas tikai uz gadījumiem, kad publiskas personas kapitālsabiedrība noslēdz aizliegtu vienošanos vai ļaunprātīgi izmanto savu dominējošo stāvokli, taču publisku personu kontrolētas kapitālsabiedrības var negatīvi ietekmēt konkurenci arī citos veidos, norādīts likumprojektā. Iecerētās izmaiņas ļaus Konkurences padomei novērst gadījumus, kad pašvaldības kapitālsabiedrība, piemēram, ierobežo sava konkurenta iespējas darīt patērētājiem zināmu informāciju par tā sniegto pakalpojumu un tādējādi to nepamatoti diskriminē, un nodrošina savam pakalpojumam...