JAUNUMI

Valsts ieņēmumu dienests (VID) šogad īpaši aktīvi turpinājis uzraudzīt transportlīdzekļu tirdzniecības jomu, kas ļāvis būtiski ierobežot nelegālo tirgu šajā nozarē. Salīdzinājumā ar 2017. gada pirmo pusgadu, šajā pašā laika periodā 2018. gadā budžeta ieņēmumi palielinājušies par 7,4 miljoniem eiro. Lielā mērā tas saistīts ar VID organizētajiem kontroles pasākumiem, kā arī dažādām kampaņām, sadarbojoties ar Ceļu satiksmes drošības direkciju (CSDD), Patērētāju tiesību aizsardzības centru (PTAC) un Latvijas Auto asociāciju. Transportlīdzekļu tirgus uzraudzības jomā VID aktīvi ir strādājis trīs virzienos. Pirmajā pusgadā veiktas 100 tematiskās pārbaudes lietoto automobiļu tirgotājiem. Šajās pārbaudēs tikai divos gadījumos netika konstatēti pārkāpumi. Izplatītākie pārkāpumi saistīti ar nepilnībām grāmatvedības reģistros, piemēram, nepareizi aprēķināti nodokļi no darba algām, kā arī nav nodrošināta iespēja izsekot tirdzniecības darījumus. Kā ierasts, VID kontrolēs piemēroja “Konsultē vispirms” principu, un lielākajā daļā gadījumu komersanti nepilnības novērsa. Pārējos gadījumos tika piemērots naudas sods; sešiem komersantiem saimnieciskā darbība tika apturēta. Virziens, pie kā...

Latvijas Republikas Grāmatvežu asociācija aicina parakstīt jaunu balsošanas iniciatīvu “Par savlaicīgām nodokļu un nodevu izmaiņām”, kas iesniegta platformā ManaBalss.lv. Iniciatīvas mērķis ir panākt, ka nodokļu un nodevu likmes, aprēķina un iekasēšanas kārtība, kā arī datu apmaiņas formāti ar elektronisko deklarēšanas sistēmu stājas spēkā ne agrāk kā 4 mēnešus pēc grozījumu izdarīšanas vai informācijas publicēšanas elektroniskajā deklarēšanas sistēmā, informē LRGA mājaslapā. Savlaicīga izmaiņu veikšana uzlabos izmaiņu ieviešanas kvalitāti, samazinās negatīvo viedokli par izmaiņām un reformām, kā arī palielinās uzticamību valstij, uzskata iniciatīvas autori. Pēdējo piecu gadu laikā dažādas būtiskas nodokļu izmaiņas veiktas 49 reizes. Tas ietekmē ne tikai jebkura uzņēmuma tēriņus, administratīvos resursus un laiku, bet arī uzņēmumu uzticību sistēmai un kavē investīciju piesaisti. Turklāt, jaunākās nodokļu reformas rezultātā, kas arī tika ieviesta pēdējā brīdī, grāmatvežu darba apjoms ir palielinājies par 25-30%, bet uzņēmumi vai grāmatvežu klienti ne vienmēr var atļauties par to samaksāt. Salīdzinājumam – Igaunijā atskaišu u.c. ar nodokļiem saistītu dokumentu...

Latvijas SOLVIT centrs (Eiropas Komisijas un dalībvalstu izveidots alternatīvs strīdu risināšanas tīkls iedzīvotāju un uzņēmēju sūdzību izskatīšanā) savā pastāvēšanas laikā līdz 2017.gada beigām ir saņēmis 487 lietas, no kurām tika pieņemtas un veiksmīgi atrisinātas 214 lietas. Pērn Latvijas SOLVIT centrs ir saņēmis 45 lietas, no kurām tika pieņemtas risināšanai 32 lietas. Atrisināto lietu īpatsvars salīdzinājumā ar 2016.gadu ir audzis par 50%, 2017.gadā sasniedzot 100%, kas krietni pārsniedz vidējo rādītāju Eiropā. Tas nozīmē, ka 2017.gadā visas lietas, kas tika pieņemtas, tika arī sekmīgi atrisinātas. Vienlaikus 2017.gadā Latvijas SOLVIT centrs ir saņēmis 13 uzņēmēju sūdzības, kas ir vēsturiski lielākais uzņēmēju sūdzību skaits SOLVIT centra Latvijā pastāvēšanas laikā. Lielākā daļa uzņēmēju sūdzības ir saņemtas no ārvalstu uzņēmējiem, kas veic uzņēmējdarbību Latvijā, saistībā ar Latvijas valsts iestāžu pieņemtiem lēmumiem. Savukārt 2018.gadā, līdz augusta vidum Latvijas SOLVIT centrs ir saņēmis 38 lietas, no kurām pieņemtas risināšanai 18 lietas, tai skaitā vienu iesniedza uzņēmējs. Kopumā SOLVIT centros, arī...

Latvijā divu dienu vizītē (30. un 31. augustā) uzturēsies Eiropas Parlamenta (EP) īpašās komitejas finanšu noziegumu, izvairīšanās no nodokļu maksāšanas un nodokļu apiešanas jautājumos (TAX3) delegācija. Vizītes mērķis - labāk izprast Latvijas finanšu un muitas politiku, ar politiskajiem partneriem un ekspertiem apspriest paveikto pēc ABLV Bankas gadījuma, potenciālās mācību stundas Eiropai u.c. Ceturtdien, 30. augustā, delegācija apmeklēs Rīgas brīvostu. Tad tā tiksies ar vairāku banku pārstāvjiem, kā arī Latvijas Finanšu nozares asociācijas vadību. TAX3 delegācijai iecerēta tikšanās arī ar vairākiem pilsoniskās sabiedrības pārstāvjiem. Delegācija tāpat tiksies ar Uzņēmumu reģistra vadību un Galveno valsts notāri. Piektdien, 31.augustā, EP TAX3 komitejas delegācija tiksies ar Finanšu un kapitāla tirgus komisijas, Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienesta un Latvijas Bankas vadībām. Apmeklējot Saeimu, delegācija tiksies ar Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas un Budžeta un finanšu komisijas vadītājiem, finanšu ministri un Valsts ieņēmumu dienesta vadību. TAX3 komitejā strādā divi Latvijas eiroparlamentārieši: Roberts Zīle (ECR), pirmais priekšsēdētāja vietnieks,...

Jautājums: Vai jāmaksā iedzīvotāju ienākuma nodoklis (IIN) par valdes locekļiem, ja kapitālsabiedrība ir uzņēmumu grupas dalībniece, tajā nav darba ņēmēju un valdes locekļiem ir noslēgti pilnvarojuma līgumi bez atlīdzības? Valsts ieņēmumu dienests (VID) skaidro: ja kapitālsabiedrības attiecīgā taksācijas gada mēneša apgrozījums pārsniedzis normatīvajos aktos noteikto piecu minimālo mēneša darba algu apmēru (2150 eiro) un nav bijis citu darbinieku, kas gūst atlīdzību, kura nav mazāka par minimālo mēneša darba algu (2018.gadā – par 430 eiro), par valdes locekļiem maksā algas nodokli no minimālās algas. Savukārt, ja vismaz viens valdes loceklis pilda pienākumus citā kapitālsabiedrībā, kas ir uzņēmumu grupas dalībniece (saskaņā ar likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 8.panta divdesmito daļu) un gūst atlīdzību, kas nav mazāka par normatīvajos aktos noteikto piecu minimālo mēneša darba algu apmēru (2150 eiro), IIN no valdes locekļu domājamās algas nemaksā. VID arī norāda, ka nevar rēķināt valdes loceklim IIN par nostrādātajām stundām, kas ir mazāk, nekā pilna...

Ministru kabineta komitejas (MKK) 27. augusta sēdē izskatīs konceptuālo ziņojumu par 3. pensiju līmeņa iemaksu veikšanu un izdienas pensiju piešķiršanu Valsts ieņēmumu dienesta (VID) amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm. Ziņojums paredz ieviest alternatīvu kompensējošu mehānismu – iemaksas 3. pensiju līmenī, kas turpmāk varētu efektīvi aizstāt izdienas pensijas un nākotnē varētu tikt attiecinātas arī uz citiem izdienas pensijas saņēmējiem. “Neraugoties uz to, ka VID amatpersonu darbs ir saistīts ar profesionālo iemaņu zudumu un sociālo bīstamību, kā arī ar valsts iekšējās drošības nodrošināšanu, pašlaik VID amatpersonas ar speciālajām dienesta pakāpēm nav iekļautas izdienas pensiju saņēmēju lokā. Līdz ar to ir apgrūtināta profesionālu amatpersonu piesaistīšana no citām iestādēm, kā arī tas mazina pieredzējušu VID amatpersonu motivāciju palikt dienestā. Kompensāciju ieviešana VID amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm būtu loģisks risinājums un arī pozitīva valsts pārvaldes attieksme pret amatpersonu, kura ilgstoši pildījusi amata pienākumus, pastāvot personas dzīvības vai veselības apdraudējuma riskam,” norāda finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola. Konceptuālajā...

Augstākās tiesas Judikatūras un zinātniski analītiskā nodaļa apkopojusi Civillietu departamenta praksi fizisko un juridisko personu maksātnespēju un tiesiskās aizsardzības procesu regulējošo normatīvo aktu piemērošanā. Apkopojumā iekļauti nolēmumi visās maksātnespējas lietās, kas laika posmā no 2015.gada janvāra līdz 2018.gada augustam Civillietu departamentā saņemtas kasācijas protesta kārtībā, kā arī nozīmīgākie nolēmumi lietās šajā jomā, kas saņemtas kasācijas sūdzības kārtībā. Tāpat apkopojumā iekļautas arī nozīmīgākās Satversmes tiesas un kopš 2010.gada pieņemto Augstākās tiesas nolēmumu atziņas maksātnespējas tiesību jomā. Apkopojuma pamatmērķis ir informēt tiesību normu piemērotājus (tiesnešus, maksātnespējas administratorus, citus maksātnespējas tiesību jomas profesionāļus) par to, kā Augstākā tiesa iztulkojusi konkrētās maksātnespējas tiesības regulējošās normas. Tāpēc atziņas apkopojumā sistematizētas nevis tematiski, bet gan pēc likumu normām, kuru iztulkojums rodams Augstākās tiesas nolēmumos. Tiesu prakses atziņas sistematizēja Judikatūras un zinātniski analītiskās nodaļas padomnieks Dr.iur. Reinis Markvarts. Šeit var skatīt Tiesu prakses apkopojumu maksātnespējas lietās: 2015.gads – 2018.gada augusts.

Konkurences padome (KP) secinājusi, ka atsevišķi mobilo sakaru operatori saistībā ar pērn īstenotajām izmaiņām viesabonēšanas regulējumā popularizēja tikai tos tarifu plānus, kas iekļāva viesabonēšanas pakalpojumu. Patērētājiem, kas neceļo uz ārzemēm, bija pieejama ierobežota informācija par iespēju izvēlēties lētākus tarifus, t.i. bez viesabonēšanas, tādējādi liekot pārmaksāt par pakalpojumiem, kuri tiem nav nepieciešami. Pērn 15. jūnijā Eiropas Ekonomiskās zonas (EEZ) valstīs tika atcelta papildu maksa par viesabonēšanu, kas iepriekš tika piemērota patērētājiem par zvaniem, īsziņām un datu pārraidi, ja šie pakalpojumi tiek izmantoti nevis pastāvīgajā uzturēšanās valstī, bet kādā citā EEZ valstī. Jaunā regulējuma mērķis bija samazināt izdevumus patērētājiem, kas rodas, izmantojot mobilo sakaru pakalpojumus viesabonēšanā. Neilgi pirms šīs papildu maksas atcelšanas Latvijas mobilo sakaru operatori publiski paziņoja par cenu paaugstināšanu tarifu plāniem. Ņemot vērā līdzīgās darbības, KP uzsāka izpēti, lai noskaidrotu, vai šāda rīcība nav saistīta ar neatļautu vienošanos. Izpētes laikā KP pieprasīja informāciju, t.sk. finanšu datus, un veica pārrunas ar mobilo sakaru...

Jautājums: Kā tiek sadalīti pie mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja strādājošā darbinieka nodokļi? Kā skaidro Valsts ieņēmumu dienests (VID), darba devējs, kuram ir piešķirts mikrouzņēmumu nodokļa (MUN) maksātāja statuss, mikrouzņēmumu nodokli maksā no mikrouzņēmuma taksācijas perioda apgrozījuma. Tādējādi mikrouzņēmuma darbinieks saņem tādu darba algu, kāda tā ir noteikta darba līgumā, jo no mikrouzņēmuma darbinieka algas netiek ieturēti nodokļi. Mikrouzņēmumu nodoklī ietilpst gan valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI), gan iedzīvotāju ienākuma nodoklis (IIN), gan uzņēmējdarbības riska valsts nodeva, gan uzņēmumu ienākuma nodoklis (UIN). VID vērš uzmanību, ka mikrouzņēmuma darbiniekam, salīdzinājumā ar cita uzņēmuma darbinieku, par kuru VSAOI tiek veiktas vispārējā kārtībā, var būt ievērojami mazāks saņemamo valsts sociālās apdrošināšanas pakalpojumu (slimības, maternitātes, paternitātes, vecāku un bezdarbnieku pabalstu, pensijas) apmērs. Mikrouzņēmuma darbiniekam nav arī tiesību piemērot neapliekamo minimumu un atvieglojumus tajā periodā, kurā tas ir mikrouzņēmuma darbinieks. Ja nodokļa maksātājs ir mikrouzņēmuma darbinieks, nodokļu grāmatiņu nevar iesniegt nevienā citā ienākuma gūšanas vietā. Ja VID rīcībā...

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) statistikas dati atklāj, ka uz 1. augustu kopējie nodokļu parādi, ieskaitot aktuālos, apturētos parādus un atmaksas termiņa pagarinājumus, bija 1,211 miljardu eiro apmērā, kas ir par 0,1% mazāk nekā mēnesi iepriekš. 744,344 miljonu eiro parāds bija valsts pamatbudžetam, 305,224 miljoni eiro - pašvaldību budžetiem, bet sociālās apdrošināšanas iemaksu parādi bija 161,099 miljonu eiro apmērā. No tiem par piedzenamiem atzīti parādi 802,912 miljonu eiro apmērā, tostarp par reāli piedzenamiem atzīti parādi 175,581 miljona eiro apmērā, bet par reāli nepiedzenamiem - 627,331 miljona eiro apmērā. No parādiem, kas atzīti par reāli nepiedzenamiem, par 626,366 miljoniem eiro parādniekiem nav naudas līdzekļu un mantas, uz ko vērst piedziņu, savukārt piedziņas noilgums iestājies parādiem 965,2 tūkstošu eiro apmērā. Atmaksas termiņa pagarinājumi 1.augustā bija piešķirti parādiem 107,763 miljonu eiro apmērā. Savukārt apturēto parādu summa, kam pārtraukta nokavējuma naudas aprēķināšana, augusta sākumā bija 298,128 miljoni eiro - šo summu veidoja par maksātnespējīgiem atzītu uzņēmumu parādi....

Katru gadu zvērināti notāri Latvijā uzsāk vidēji 12 000 mantojumu lietu. Ir trīs veidi, kā mūsu valstī mantot un atstāt mantojumu - ļaut, lai manta tiek sadalīta saskaņā ar likumu, atstāt testamentu vai noslēgt mantojuma līgumu. Par to, kā jārīkojas cilvēkam, kurš kļuvis par mantinieku pēc tuvinieka nāves, stāsta Latvijas Zvērinātu notāru padomes priekšsēdētājs Jānis Skrastiņš. Jebkurā gadījumā pēc cilvēka nāves viņa tuvākajiem ģimenes locekļiem - mantiniekiem ir ļoti būtiski izdarīt pirmo soli - aiziet uz zvērināta notāra biroju. Latvijas valsts ir izvēlējusies pieteikšanās sistēmu, un mūsu zvērinātie notāri nemeklē mirušā cilvēka potenciālos mantiniekus - mantiniekiem pašiem pie zvērināta notāra ir rakstiski jāizsaka vēlme mantot. Tas nozīmē, ka mantinieks ir tas, kurš ierodas pie zvērināta notāra, un tikai pēc viņa rakstiska noteiktā kārtībā apliecināta iesnieguma saņemšanas zvērināts notārs ir tiesīgs uzsākt mantojuma lietu. Mantošanas iesniegumu mantinieks iesniedz zvērinātam notāram, kurš praktizē tajā apgabaltiesas darbības teritorijā, kur bija mantojuma atstājēja pēdējā deklarētā dzīvesvieta,...

Riska kapitāla pārvaldnieks Baltijā ZGI Capital jaunizveidotajam izaugsmes kapitāla fondam - ZGI-4 - piesaistījis privātās investīcijas 10 miljonu eiro apjomā, kas ir Latvijā līdz šim lielākais privātā kapitāla piesaistes darījums publiski līdzfinansētam izaugsmes kapitāla fondam. Līdz ar to minētais izaugsmes kapitāla fonds varēs veikt investīcijas sevi jau pierādījušos uzņēmumos, kuri ir nostiprinājušies vietējā tirgū un šobrīd apgūst jaunus eksporta tirgus, palielina jaudas, attīsta jaunus darbības virzienus, uzlabo uzņēmuma rentabilitāti vai automatizē procesus. Tas aizpildīs ieguldījumu nišu starp sākuma kapitāla investīcijām un lielo privātā kapitāla fondu investīcijām Lielāko apjomu jeb 7,5 miljonus eiro fondā ZGI-4 investējusi Swedbank Ieguldījumu Pārvaldes Sabiedrība AS, kas, iesaistoties citiem investoriem, savu ieguldījumu palielinās līdz pat 11 miljoniem eiro. Plānots, ka jaunais fonds investēs gan Baltijas tradicionālajās industrijās, gan arī tā saucamajās jaunās ekonomikas nozarēs, piemēram, fintech jeb finanšu tehnoloģiju uzņēmumos. Jaunākās paaudzes fonda "ZGI-4" kopējais apjoms būs 25 miljoni eiro, no kuriem 15 miljoni eiro ir Attīstības finanšu...

Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA) ar informatīvu kampaņu "Zaļā gaisma gados stiprajiem" aicina darba devējus novērtēt gados vecāku darbinieku priekšrocības un saņemt atbalstu darbinieku vecumā no 50 gadiem noturēšanai aktīvajā darba tirgū. Lai nodrošinātu nepieciešamo atbalstu darba devējiem un veicinātu ilgāku darba mūžu nodarbinātajiem, tiek paplašināts valsts atbalstu komersantiem un valsts, kā arī pašvaldību institūcijām, kas nodarbina personas vecumā no 50 gadiem. Informatīvās kampaņas mērķis ir mazināt iesīkstējušus stereotipus un uzsvērt gados vecāko nodarbināto priekšrocības darba tirgū, iedrošināt darba devējus un palīdzēt viņiem noturēt vecāka gadagājuma darbiniekus, kā arī stiprināt izpratni, ka gadi un tajos uzkrātā dzīves pieredze ir vērtīgs resurss. 2018. gada septembra laikā uzņēmumi, iestādes un pašvaldības, kas nodarbina darbiniekus vecumā no 50 gadiem, tiks aicināti pieteikties darba vides, darba vietas un cilvēkresursu potenciāla izvērtējumam. To veiks speciālistu komanda, kuras sastāvā ir darba aizsardzības speciālists, arodveselības ārsts, ergoterapeits un personālvadības speciālists. Izvērtējuma rezultātā katrs darba devējs saņems sava uzņēmuma vai...

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) aicina uz Igaunijas - Latvijas biznesa forumu 2018 "Igaunijas-Latvijas pārtikas nozares iespējas un izaicinājumi", kā ietvaros notiks Livonijas balvas pasniegšana par veiksmīgu uzņēmējdarbības attīstīšanu starp abām kaimiņvalstīm. Pasākums notiks 6.septembrī plkst.11:30 Uzņēmēju namā, Kr. Valdemāra ielā 35, Rīgā. Forumu ar uzrunām atklās Latvijas Republikas Ministru prezidents Māris Kučinskis, LTRK valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš, Latvijas vēstnieks Igaunijā Raimonds Jansons un Igaunijas vēstnieks Latvijā Arti Hilpus. Pasākumu vadīs pieredzējušais prezentēšanas prasmju treneris un raidījumu moderators Oskars Priede. Dienas laikā uzstāsies zinoši eksperti no AS "Balticovo", Igaunijas biznesa kameras Latvijā, SIA "BIORGANIK5", AS "Lux Express Estonia", ZAB "Ellex Kļaviņš", caur dažādiem pieredzes stāstiem skaidrojot par sadarbības veidošanas procesiem, patērētāju psiholoģiju un atšķirīgajiem paradumiem Igaunijā un Latvijā. Tāpat klātesošajiem stāstīs par projekta "Delbi 2" iespējām uzņēmējdarbības veicināšanā starp valstīm, kā arī atbalsta veidiem jaunu produktu radīšanai un virzīšanai tirgū. Foruma noslēgumā tiks apbalvoti uzņēmumi - viens no Latvijas, viens-Igaunijas -...

Jautājums: Kādi ir kases aparāta, hibrīda kases aparāta un kases sistēmas čekā obligāti norādāmie rekvizīti? Atbildi sagatavojis Valsts ieņēmumu dienests Kases aparāta, hibrīda kases aparāta un kases sistēmas čekā norāda šādu informāciju: kases aparāta, hibrīda kases aparāta vai kases sistēmas lietotāju identificējošos datus; dokumenta nosaukumu “čeks”, dokumenta kārtas numuru, fiskālās atmiņas moduļa unikālo identifikācijas kodu un elektroniski radītas informācijas izveidošanas datumu un laiku; preces (pakalpojuma) vai tās nodaļas nosaukumu un pievienotās vērtības nodokļa zīmi (ciparu, burtu vai citu pazīmi, kas norāda, ka attiecīgajai precei (pakalpojumam) vai tās nodaļai ir piemērojama konkrētā nodokļa likme vai nodoklis nav piemērojams), kā arī daudzumu (tai skaitā, ja daudzums ir “1”), cenu un piemērotās pievienotās vērtības nodokļa likmes; reģistrēto preču (pakalpojumu) summu naudas izteiksmē (atsevišķi pa piemērotajām pievienotās vērtības nodokļa likmēm) bez pievienotās vērtības nodokļa, pievienotās vērtības nodokļa summu (atsevišķi pa piemērotajām pievienotās vērtības nodokļa likmēm), reģistrēto preču (pakalpojumu) kopsummu naudas izteiksmē; piešķirtās atlaides naudas...