JAUNUMI

Valsts reģionālās attīstības aģentūra informē, ka 2019.gada 1.janvārī ir stājušies spēkā grozījumi Publisko iepirkumu likumā (PIL), kas nosaka, ka: 1) tiešās valsts pārvaldes iestāžu iepirkumos no 10 000 EUR precēm un pakalpojumiem, kā arī no 20 000 EUR būvdarbiem turpmāk pieteikumu un piedāvājumu iesniegšana notiks tikai elektroniskā formā. Pašvaldībām un pašvaldību iestādēm šī norma tiks piemērota no 1.oktobra, savukārt no 2020.gada 1.jūlija norma tiks piemērota arī kapitālsabiedrībām. 2) turpmāk pasūtītājiem visa informācija par iepirkumiem, kas veido pircēja profilu, ir jāizvieto tikai Elektronisko iepirkumu sistēmā (EIS). Iepriekš šī informācija bija pieejama katra pasūtītāja tīmekļvietnes sadaļā “Iepirkumi”. Šī norma ir attiecināma uz visiem iepirkumiem neatkarīgi no piedāvājumu/pieteikumu iesniegšanas veida (elektroniski vai papīra formātā) un neatkarīgi no pasūtītāja veida (valsts vai pašvaldību iestāde, kapitālsabiedrība vai cita atvasināta publiska persona). Ministru kabineta 25.09.2018. noteikumi Nr. 611 “Kārtība, kādā iestādes ievieto informāciju internetā” vairs neparedz iepirkumu informācijas ievietošanu iestāžu tīmekļvietnēs. Lai sākumposmā būtu efektīvāka komunikācija ar komersantiem,...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) atgādina, ka nodokļu reformas ietvaros ar 2019.gada 1.janvāri vairākas būtiskas izmaiņas skars arī darba ņēmējus. Paaugstināts neapliekamais minimums pensionāriem No 2019. gada neapliekamais minimums pensionāriem paaugstināts no 250 euro mēnesī līdz 270 euro mēnesī un 2020.gadā - uz 300 euro mēnesī. Neapliekamais minimums Maksimālais neapliekamais diferencētais minimums (piemērots algām līdz 440 eiro mēnesī) 2019.gadā sasniedzis 230 euro, bet 2020.gadā sasniegs 250 euro robežu. Ienākumiem no 440 euro līdz 1100 euro mēnesī neapliekamais minimums atbilstoši formulai pakāpeniski samazināsies un pie ienākumiem virs 1100 euro mēnesī tas netiks piemērots vispār. Paaugstināts nodokļa atvieglojums par apgādībā esošu personu No jaunā gada atvieglojums par apgādībā esošu personu paaugstinās no 200 euro mēnesī uz 230 euro mēnesī un 2020.gadā uz 250 euro mēnesī. Attaisnotie izdevumi Galvenās izmaiņas saistītas ar summas apmēru, no kura varēs atgūt pārmaksāto iedzīvotāju ienākuma nodokli, tas faktiski sāks darboties no 2019.gada, iesniedzot gada...

Finanšu ministrija izplatījusi apkopojumu par nodokļu jomas normatīvajiem aktiem un to grozījumiem, kas stājušies spēkā no 2019. gada 1. janvāra. Šeit par izmaiņām, kas skar uzņēmumu ienākuma nodokli. Sākot ar 2019. gada 1.janvāri, stāsies spēkā grozījumi Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā, kas paredz nodokļa maksātāja ar uzņēmumu ienākuma nodokli (UIN) apliekamajā bāzē iekļaut ārvalstīs reģistrētas tieši vai netieši ar nodokļu maksātāju saistīta uzņēmumu (tai skatā pastāvīgās pārstāvniecības) gūtu ienākumu no neīstiem darījumiem, kas veikti, lai izmantotu attiecīgās valsts nodokļu priekšrocības. Neatkarīgi no ārvalsts uzņēmuma veida (juridiska persona vai cita veida subjekts) tiek vērtēts, vai nodokļu maksātājam tieši vai netieši pieder būtiska līdzdalība šajā uzņēmumā un, vai ārvalstu uzņēmums neuzņemtos risku vai neiegādātos aktīvus, ja to nekontrolētu uzņēmums, kas veic būtiskas vadības administratīvās funkcijas attiecībā uz šiem riskiem un aktīviem ienākuma gūšanai. Minētās normas neattiecas uz tādiem ārvalsts uzņēmumiem, kuru pārskata gada: peļņa nepārsniedz 750 000 eiro; ienākumi, kas nav gūti no preču un...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) ir sagatavojis pārskatu par normatīvajiem aktiem nodokļu administrēšanā 2018.gada decembrī. Normatīvā akta nosaukums Komentārs/skaidrojums Pieņemšanas datums Spēkā stāšanās datums Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” Likumā veikti grozījumi, aizstājot skaitli un vārdu “55 000 euro” ar vārdiem “saskaņā ar likumu “Par valsts sociālo apdrošināšanu” noteikto obligāto iemaksu objekta maksimālo apmēru”” (Valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu objekta maksimālais apmērs nākamajiem trim kalendāra gadiem ir 62 800 euro par kalendāro gadu). Grozījumi veikti likuma 3.panta trešās daļas 15.punktā un 17.panta desmitās daļas 15.punktā, nosakot, ka papildpensijas kapitāls, ko veido iemaksas saskaņā ar Solidaritātes nodokļa likumu un kas tiek izmaksāts pensiju plāna dalībniekam, ir ar iedzīvotāju ienākuma nodokļa nodokli apliekams ienākums rezidentiem un nerezidentiem. Tādejādi, turpmāk ienākuma izmaksātājam ir pienākums ieturēt iedzīvotāju ienākuma nodokli no papildpensijas kapitāla, kas veidojies no iemaksām privātā pensiju fonda pensiju plānā saskaņā ar Solidaritātes nodokļa likumu. Kapitāla pieaugumu no virtuālās valūtas nosaka, no kapitāla aktīva atsavināšanas...

Atbilstoši Savienības Muitas kodeksā (Regula Nr. 952/2013) un ar to saistītajos tiesību aktos noteiktajam 2021.gada martā visās Eiropas Savienības dalībvalstīs darbu uzsāks jaunā sistēma drošības un drošuma jomā - Importa kontroles sistēma 2 (turpmāk - IKS2). Ar jaunās IKS2 ieviešanu būtiski mainīsies ievešanas kopsavilkuma deklarācijas formāts, datu elementi, iesniegšanas kārtība un apstrāde. Būtiskākās plānotās izmaiņas ir šādas: tiks mainīts ievešanas kopsavilkuma deklarācijas formāts un datu elementi, kas jāuzrāda ievešanas kopsavilkuma deklarācijā. Turpmāk obligāti būs jānorāda nosūtītāja un saņēmēja EORI numurs un preču HS preču kods - vismaz 6 zīmes (šobrīd ir atļauts izmantot brīvo preču apraksta lauku); ievešanas kopsavilkuma deklarācija būs jāiesniedz, izmantojot šīm nolūkam paredzēto Eiropas Komisijas centrālo komersantu saskarni jeb portālu (pašlaik Eiropas Savienības dalībvalstis kopsavilkuma deklarāciju iesniegšanai un riska analīzei izmanto savas saskarnes, Latvijā – Elektronisko muitas datu apstrādes sistēmu (EMDAS)); ievešanas kopsavilkuma deklarācija būs jāiesniedz arī par pasta sūtījumiem, turklāt deklarācija būs jāsniedz par katru pasta...

Finanšu ministrija izplatījusi apkopojumu par nodokļu jomas normatīvajiem aktiem un to grozījumiem, kas stājušies spēkā no 2019. gada 1. janvāra. Vairākas izmaiņas skar iedzīvotāju ienākuma nodokļa jomu. Turpinot nodokļu reformas pasākumus darba spēka nodokļu samazināšanai un ienākumu nevienlīdzības mazināšanai, no 2019. gada 1. janvāra tiek palielināts diferencētais neapliekamais minimums. Ienākumiem līdz 440 eiro mēnesī maksimālais neapliekamais minimums tiek palielināts līdz 230 eiro, paaugstinot arī mēneša ienākumu, līdz kuram diferencētais neapliekamais minimums tiek piemērots - 2019. gadā tie būs 1100 eiro. Tāpat 2019. gadā palielināsies atvieglojums par apgādībā esošu personu līdz – 230 eiro mēnesī. Savukārt pensionāra neapliekamais minimums 2019. gadā būs 270 eiro mēnesī. No 2019. gada 1. janvāra likums “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” paredz vēl šādus grozījumus: iedzīvotāju ienākuma nodokļa augstākā progresijas sliekšņa maiņu no 55 000 eiro gadā uz 62 800 eiro gadā, salāgojot to ar jauno valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu maksimālo apmēru; kārtību, kādā tiek noteikts ienākums no virtuālās...

Finanšu ministrijas Tiešo nodokļu departamenta direktore Astra Kaļāne žurnāla "Bilance" konferencē stāstīja par izmaiņām iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) jomā. Uzņēmējiem, sadalot dividendēs veco peļņu, būtu jāpievērš uzmanība tam, ka, gadījumā, ja uzņēmumam kaut kad nākotnē gaidāmi zaudējumi, saskaņā ar FIFO metodi, vispirms tie tiks segti no vecās peļņas. "Uzņēmējiem jāpieņem apzinātu lēmumu par vecās peļņas sadali vai nesadalīšanu, balstoties uz pilnu informāciju. Gadījumā, ja peļņa jau vienreiz būs sadalīta dividendēs, otrreiz to samazināt par zaudējumiem nevarēs un uzņēmējs būs diezgan neapmierināts," brīdināja A. Kaļāne. Sakarā ar to, ka 2019. gadā gaidāms krietni lielāks personu skaits, kam jāiesniedz IIN deklarācijas, esot paredzētas labvēlīgas normas attiecībā uz tām personām, kuras to darīs pirmoreiz un deklarācijas laikā nebūs iesniegušas - sankcijas netikšot piemērotas uzreiz, bet dodot iespēju kļūdu labot.

Finanšu ministrija izplatījusi apkopojumu par nodokļu jomas normatīvajiem aktiem un to grozījumiem, kas stājušies spēkā no 2019. gada 1. janvāra. Transfertcenu regulējumu skar šādas izmaiņas: Saeima 2018. gada 25. oktobrī pieņēma grozījumus likumā “Par nodokļiem un nodevām”, ietverot virkni izmaiņu transfertcenu dokumentācijas tiesiskajā regulējumā, tajā skaitā: palielināti darījuma apjoma sliekšņi, kurus sasniedzot, nodokļu maksātājiem, kuri veic darījumus ar ārvalstu saistītiem uzņēmumiem, rodas pienākums sagatavot transfertcenu dokumentāciju; noteikts pienākums noteiktos gadījumos bez pieprasījuma iesniegt Valsts ieņēmumu dienestam transfertcenu dokumentāciju par katru pārskata gadu; pārskatītas prasības informācijai, kas tiks iekļauta transfertcenu dokumentācijā. Sekojot starptautiskām tendencēm, tika ieviests globālās transfertcenu dokumentācijas (informācija par starptautisko grupu un tās iekšējiem darījumiem kopumā) un vietējās transfertcenu dokumentācijas (detalizēta informācija par nodokļu maksātāja darījumu ar (parasti ārvalstu) saistītu personu) koncepts. Tāpat paredzētas atvieglotas transfertcenu dokumentācijas prasības saistībā ar noteiktiem zemas pievienotās vērtības pakalpojumiem. Šā grozījuma detalizēts regulējums ietverts arī Ministru kabineta noteikumos “Transfertcenu dokumentācija un kārtība, kādā noslēdzama nodokļu...

Pagājušajā gadā turpināts darbs pie uzņēmējdarbības vides sakārtošanas, no reģistriem izslēdzot uzņēmumus, kuri ilgstoši nav veikuši saimniecisko darbību, kādu iemeslu dēļ ilgāku laika posmu pastāvējuši bez lemtspējīgas valdes, u.c. gadījumos, kas liecina, ka tā dalībniekiem vairs nav nolūka attīstīt biznesu. Šī iemesla dēļ arī 2018.gada statistika iezīmē iepriekšējo gadu tendenci - likvidēto uzņēmumu skaita pieaugumu, informē Lursoft. Atšķirībā no iepriekšējiem sešiem gadiem, kad jaunreģistrēto uzņēmumu skaits samazinājās, pērn jauno uzņēmumu skaits, salīdzinot ar 2017.gadu, pat nedaudz palielinājies. Lursoft rīcībā esošā informācija rāda, ka 2018.gadā Latvijā reģistrēti 10 660 jauni uzņēmumi, bet likvidēti - 20 746. Salīdzinot ar gadu iepriekš, jaunreģistrēto uzņēmumu skaits gada laikā pieaudzis par 4,41%, bet likvidēto uzņēmumu skaits - par 25,89%. Jāizceļ fakts, ka no visām fiziskajām personām, kuras 2018.gadā reģistrējušas jaunu uzņēmumu, teju puse jeb 49,05% personas par uzņēmumu dalībniekiem kļuvušas pirmo reizi. Tajā pašā laikā pērn bijuši arī vairāki gadījumi, kad savam jau tā kuplajam uzņēmumu pulkam...

Sākot ar 2019. gadu, iedzīvotāji un juridiskās personas aicināti pieteikties oficiālajai e-adresei valsts pārvaldes pakalpojumu portālā Latvija.lv. Aktivizējot e-adresi, lietotājs saņems visas tās ziņas no valsts un pašvaldību iestādēm, kuras agrāk tika sūtītas pa pastu uz deklarēto adresi. Elektroniskā adrese jeb e-adrese ir drošs saziņas veids cilvēkiem ar valsti (iedzīvotāja un uzņēmēja digitālā pastkastīte), kā arī vienota saziņas platforma visām valsts iestādēm. E-adreses risinājumu var pielīdzināt jau ierastajai internetbankai - slēgtā vidē, vienotajā valsts pārvaldes pakalpojumu portālā Latvija.lv, ikvienam e-adreses lietotājam būs pieejams personalizēts un drošs konts, kas nodrošinās oficiālo ziņojumu sūtīšanu, saņemšanu un glabāšanu. E-adrese risinās būtiskus jautājumus, piemēram, to, ka vairāk nekā 70 tūkstoši Latvijas iedzīvotāju nav fizisku pastkastīšu, cilvēkiem bieži atšķiras deklarētā un reālā dzīvesvieta, kā arī liels skaits Latvijas valstspiederīgo ilgstoši uzturas ārvalstīs. E-adrese neaizstās e-pastu - informāciju par ziņojuma ienākšanu e-adresē varēs saņemt uz savu norādīto e-pasta adresi. Ņemot vērā, ka ne visur ir nodrošināta vides pieejamība,...

Finanšu ministrijas Tiešo nodokļu departamenta direktore Astra Kaļāne žurnāla "Bilance" konferencē 23. novembrī informēja par piecām nodokļu pretizvairīšanās normām, kuras ieviestas saskaņā ar Eiropas Savienības ATAD direktīvas (direktīva, ar ko paredz noteikumus tādas nodokļu apiešanas prakses novēršanai, kas tieši iespaido iekšējā tirgus darbību) prasībām. Vairākas no šīm normām jau ir iekļautas Latvijas likumos, viena stājas spēkā tieši no 2019. gada 1. janvāra, citas jāievieš līdz šā gada beigām. Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma 10. pantā jau ir iekļauts procentu ierobežošanas noteikums, kas paredz, ka palielinātus procentu maksājumus nevar atzīt par izdevumiem, kas saistīti ar saimniecisko darbību. Likumā “Par nodokļiem un nodevām”, kā arī kā speciālā norma Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma 6.un 13.pantā ir ieviests nosacījums, kas paredz, ka Valsts ieņēmumu dienestam ir tiesības vērtēt jebkurus darījumus pēc to ekonomiskās būtības (vērtējot darījumu kopumu, ne tikai atsevišķu darījumu un tā juridisko formu). Savukārt tieši no 2019. gada 1. janvāra ar grozījumu Uzņēmumu ienākuma nodokļa...

Finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola pagājušā gada nogalē izplatītā paziņojumā vērtē, ka 2018. gadā īstenotā nodokļu reforma esot sniegusi ieguvumus gan mājsaimniecībām, gan uzņēmējiem. Tās rezultātā esot samazinājies darbaspēka nodokļu slogs, paaugstināta Latvijas konkurētspēja, kā arī uzlabota uzņēmējdarbības vide. "Latvijas nodokļu sistēmu atbilstoši ES prasībām veido 15 nodokļi, ko nosacīti varam iedalīt trīs grupās – darbaspēka nodokļi, kapitāla un īpašuma nodokļi un patēriņa un vides nodokļi. Šā gada 1. janvārī stājās spēkā nodokļu reforma, kuras ietvaros īstenotie pasākumi ir vērsti uz darbaspēka nodokļu sloga samazināšanu, īpaši strādājošajiem ar zemiem ienākumiem un ģimenēm ar bērniem. Reformas rezultātā darbaspēka nodokļu slogs ievērojami tiks samazināts līdz 2020. gadam. Piemēram, strādājošajam bez apgādībā esošām personām, kurš saņem 67% no vidējās darba algas, darba spēka nodokļu plaisa samazināsies no 41,9% 2017. gadā uz 39,1% 2020. gadā," raksta finanšu ministre. "Nodokļu reformas rezultātā īpaši jāuzsver izmaiņas uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) sistēmā, kas nosaka, ka UIN tiek maksāts peļņas sadales...

Pagājušā gada nogalē noslēdzās piedāvājumu iesniegšana iepirkumam “Valsts ieņēmumu dienesta Čeku loterijas organizēšanas un īstenošanas pakalpojums FM VID 2018/100”. Kopumā saņemti septiņu pretendentu piedāvājumi, informē Valsts ieņēmumu dienests. Komersantam, kas uzvarēs iepirkumā, būs jāizstrādā moderns, kvalitatīvs, ērts un drošs tehniskais risinājums vietnē www.cekuloterija.lv čeku reģistrēšanai, apstrādei un uzvarētāja noteikšanai. VID Iepirkumu komisija uzsāks iesniegto piedāvājumu vērtēšanu. Saņemtie piedāvājumi tiks vērtēti pēc zemākās piedāvātās cenas. Kopējā iepirkuma līgumcena, par kādu tiks slēgts iepirkuma līgums, ir uzvarējušā pretendenta finanšu piedāvājumā norādītā kopējā summa, EUR bez pievienotās vērtības nodokļa (turpmāk – PVN). Prognozētā iepirkuma līgumcena ir 425 178,00 EUR bez PVN. Tās ietvaros iepirkuma uzvarētājam ir jānodrošina čeku loterijas organizēšana un īstenošana, nodrošinot programmatūru un aparatūru datu apmaiņai, apstrādei un uzglabāšanai, un programmatūras uzturēšana un pilnveidošana. Līgumu paredzēts slēgt uz 56 mēnešiem jeb pieciem gadiem. Iepirkuma komisijas lēmums par tiesībām slēgt līgumu iepirkumā “Valsts ieņēmumu dienesta Čeku loterijas organizēšanas un īstenošanas pakalpojums...

Mazumtirdzniecības apgrozījums šā gada novembrī, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, pieauga par 2,3%. Tas atsver iepriekšējā mēneša pieticīgo sniegumu, kad bija vērojams neliels samazinājums. Lai arī svārstīgie statistikas dati liek uztvert mēneša pieauguma tempus piesardzīgi, taču arī gada griezumā reģistrēts samērā spēcīgs pieaugums 4,0% apmērā. Tas kopumā arī atbilst iepriekšējo 2018. gada mēnešu pieaugumam, kad nozare pārdošanas apjomus kāpināja vidēji par 4,2%. Mazumtirdzniecības uzņēmumu kopējais apgrozījums, salīdzinot ar pērnā gada novembri, ir audzis gan pārtikas preču tirdzniecībā – par 4,4%, gan arī nepārtikas preču (izņemot degvielu) tirdzniecībā – par 5,6%. Savukārt degvielas mazumtirdzniecības apgrozījums samazinājies par 1,1%, ko visticamāk ietekmēja augstākas degvielas cenas nekā pirms gada. Mazumtirdzniecības nozares attīstību pārsvarā ietekmē uzlabojumi darba tirgū un līdz ar to arī augošie mājsaimniecību ienākumi – mazinās bezdarbs, kāpj algas, pie tam arī inflācija ir mērena, ļaujot algu pieaugumam uzlabot pirktspēju, nevis tikai nosegt preču un pakalpojumu sadārdzinājumu. Tā, piemēram, šā gada trešajā ceturksnī, salīdzinot ar...

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) dati liecina, ka šogad pirmo reizi Latvijas vēsturē ieņēmumi no akcīzes nodokļa pārsnieguši 1 miljardu euro. Akcīzes nodokļa ieņēmumu kāpums nav saistīts tikai ar akcīzes nodokļa likmju celšanu, bet arī ar akcīzes preču legālā tirgus palielināšanos, kas, savukārt, liecina par optimālu akcīzes nodokļa politiku valstī. Šī gada 11 mēnešos nedaudz vairāk nekā pusi – 52 % – no kopējās akcīzes nodokļa ieņēmumu summas veido ieņēmumi par naftas produktiem, 24 % – ieņēmumi par alkoholiskajiem dzērieniem un alu, bet 20 % – par tabakas izstrādājumiem. VID Akcīzes preču aprites daļas vadītāja Baiba Šmite-Roķe: “Šogad kopējais darbs Valsts ieņēmumu dienestam ar sadarbības partneriem – uzņēmējiem – ir vainagojies ar izciliem rezultātiem – ieņēmumi no akcīzes nodokļa pārsnieguši 1 miljardu euro, vienlaikus arī tapuši vairāki grozījumi normatīvajos aktos, kas nosaka ne tikai stingrākus ierobežojumus ēnu ekonomikas apkarošanas virzienā, bet arī būtiski mazina administratīvo slogu godīgajiem uzņēmējiem.” Akcīzes...