JAUNUMI

Senāta Administratīvo lietu departaments atcēla Administratīvās apgabaltiesas spriedumu un nodeva jaunai izskatīšanai pieteicējas strīdu ar Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūru (VSAA) par aprēķināto maternitātes pabalstu saistībā ar pieteicējas trešo bērnu. Konkrētajā gadījumā pieteicējai trīs bērni dzimuši ar tik nelielu laika atstarpi, ka starp bērnu piedzimšanu pieteicēja neatgriezās darbā, bet tā vietā no iepriekšējā bērna kopšanas atvaļinājuma uzreiz pārgāja nākamā gaidāmā bērna grūtniecības atvaļinājumā. Par pirmajiem diviem bērniem pieteicējai maternitātes pabalsts tika aprēķināts, ņemot vērā viņas algotā darbā gūtos ienākumus pirms pirmā bērna piedzimšanas. Savukārt par trešo bērnu pieteicējai tika piešķirts ievērojami mazāks maternitātes pabalsts, tā aprēķinā par pamatu ņemot nevis pieteicējas darba ienākumus pirms pirmā bērna piedzimšanas, bet gan valstī noteikto vidējo algu. Administratīvā apgabaltiesa VSAA lēmumu atzina par pareizu, uzskatot, ka likumdevēja griba ir bijusi šādos gadījumos par trešo bērnu paredzēt maternitātes pabalstu, kas nav piesaistīts sievietes algotā darbā gūtajiem ienākumiem. Senāts tam nepiekrita, norādot, ka šāds secinājums balstīts tikai gramatiskā tiesību...

Konkurences padome (KP) uzsāka izmeklēšanu, jo iestādes rīcībā bija informācija par iespējamām saskaņotām darbībām starp vairākiem tirgus dalībniekiem, kas piedalās iepirkumu procedūrās par biroja tehnikas piegādi, apkopi, remontu un izejmateriālu piegādi. Lietas izpētes laikā KP guva apliecinājumu tam, ka konkurentu aizliegtā vienošanās jeb kartelis ir īstenots vairākos iepirkumos, tajā skaitā Kultūras ministrijas un SIA “Talsu namsaimnieks” cenu aptaujās un SIA “Rīgas satiksme” iepirkumā. KP pieņēmusi lēmumu, ar kuru konstatēja pretlikumīgu, vairākkārtēju darbību saskaņošanu starp biroja tehnikas apkopes un piegādes veicējiem SIA “TOMEGA” un SIA “BTK.LV”. Par apzinātu konkurences kropļošanu publisko iepirkumu procedūrās KP piemēroja SIA “TOMEGA” naudas sodu 33 268 eiro. Sakarā ar otra pārkāpuma dalībnieka likvidāciju uzņēmumam naudas sods netika piemērots. Kartelis izpaudās kā apzināta, mērķtiecīga un sistemātiska vienošanās par dalības noteikumiem iepirkumu procedūrās, kā arī par uzvarētāju tajos. Lai nodrošinātu konkrēta uzņēmuma uzvaru, uzņēmumi saskaņoja sniedzamos piedāvājumus, kā arī viens otru informēja par nepieciešamo dokumentu saturu, tajā skaitā informāciju par...

Ministru kabineta 18. decembra sēdē apstiprināti grozījumi Ministru kabineta 2010. gada 28. septembra noteikumos Nr. 907 „Noteikumi par dzīvojamās mājas apsekošanu, tehnisko apkopi, kārtējo remontu un energoefektivitātes minimālajām prasībām”, precizējot minimālās prasības dzīvojamās mājas, tās konstrukciju, kā arī tajā esošo iekārtu un inženiertīklu vizuālajai apskatei un energoefektivitātei. Dzīvojamās mājas pārvaldītājam noteikts pienākums vizuāli apskatīt tikai tās dzīvojamās mājas konstrukcijas, kā arī tajā esošo iekārtu un inženiertīklu daļas, kuras var redzēt. Pārvaldītājam būs pienākums inženiertīklu vizuālo apskati veikt divas reizes gadā koplietošanas telpu grupās un citās kopīpašumā esošajās telpu grupās un daļās, kur inženiertīkli ir pieejami apskatei, un reizi gadā izlases kārtībā dzīvojamo un nedzīvojamo telpu grupās. Inženiertīklu vizuālo apskati iespējams veikt vienā laikā ar nepieciešamajām pārbaudēm apkures sezonas uzsākšanai un noslēgšanai dzīvojamā mājā, kas ļaus vēl vairāk samazināt izmaksas par šādu apsekojumu veikšanu. Ja vizuālajā pārbaudē tiek konstatēti dzīvojamās mājas vai tajā esošo iekārtu un inženierkomunikāciju bojājumi, pārvaldītājam jālemj par ārpuskārtas remonta...

Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas deputāti 18.decembrī vienbalsīgi lēma aicināt Saeimu turpināt strādāt ar jauno Dzīvojamo telpu īres likuma projektu. Likumprojekts izstrādāts, lai pilnveidotu un precizētu līdzšinējo regulējumu, nodrošinātu līdzvērtīgu īrnieku un izīrētāju pienākumu un tiesību apjomu, kā arī risinātu citus jautājumus īres tiesību jomā. Paredzēts, ka visi dzīvokļu īres līgumi būs jāreģistrē zemesgrāmatā, un šāda kārtība plānota kā viens no priekšnoteikumiem, lai būtu iespējama saistību izpilde bezstrīdus gadījumā, anotācijā norādījuši likumprojekta autori Ekonomikas ministrijā. Tāpat īres līgumu reģistrēšana plānota, lai nodrošinātu publiski pieejamu un ticamu informāciju par noslēgtajiem darījumiem, izīrētāja maiņas gadījumā pasargātu gan jaunos īpašuma ieguvējus, gan arī līdzšinējos īrniekus un novērstu fiktīvu līgumu slēgšanu. Būtiskas izmaiņas plānotas īres līguma slēgšanas termiņos, un jaunie līgumi būs slēdzami uz noteiktu laiku. Lai vairāk aizsargātu īrnieku intereses, paredzēts, ka izīrētājs īres maksu varēs paaugstināt tikai tad, ja īres līgumā būs iekļauti principi un kārtība maksas paaugstināšanai. Izmaiņas regulējumā attieksies arī uz...

Satversmes tiesa 18. decembrī pieņēma spriedumu lietā Nr. 2016-04-03 “Par Ministru kabineta 2015. gada 14. aprīļa noteikumu Nr. 187 “Grozījums Ministru kabineta 2004. gada 30. novembra noteikumos Nr. 1002 “Kārtība, kādā ieviešams programmdokuments “Latvijas Lauku attīstības plāns Lauku attīstības programmas īstenošanai 2004.–2006. gadam””” atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 105. pantam”. Apstrīdētā norma Ar apstrīdēto normu ir svītroti programmdokumenta “Latvijas Lauku attīstības plāns Lauku attīstības programmas īstenošanai 2004.–2006. gadam” 12.3.2. apakšnodaļas sadaļas “Priekšlaicīgā pensionēšanās” “a” apakšpunkta vārdi “Ja atbalsta saņēmējs mirst periodā, kurā ir spēkā noslēgtais līgums par priekšlaicīgās pensijas saņemšanu, viņa ikmēneša pensiju par atlikušo periodu turpina izmaksāt personai, kurai saskaņā ar nacionālajiem tiesību aktiem ir apstiprinātas mantojuma tiesības.” Lietas fakti Eiropas Savienības Padomes regula Nr. 1257/99 (Regula Nr. 1257/99) nosaka atbalsta pasākumus lauku attīstībai. Citstarp tā paredz gados vecākiem lauksaimniekiem iespēju pārtraukt lauksaimniecisko darbību un aiziet priekšlaicīgā pensijā. Programmdokumentā “Latvijas Lauku attīstības plāns Lauku attīstības programmas īstenošanai 2004.–2006. gadam” norādīts, ka šāds...

Atgādinām, ka sākot ar 2019.gadu Latvijā valsts apmaksātu veselības aprūpi varēs saņemt sociālo iemaksu veicēji - apdrošinātās personas. To paredz 2017.gada 14.decembrī pieņemtais Veselības aprūpes finansēšanas likums. No nākamā gada 1.janvāra valsts apmaksātie medicīnas pakalpojumi tiks iedalīti pamata un pilnā “groza” pakalpojumos. Pilnā “groza” pakalpojumu klāsts būs pieejams iedzīvotājiem, kuri Latvijā ir sociāli apdrošināti, balstoties uz kādu no šiem statusiem: iedzīvotājs ir legālais darba ņēmējs, kurš veic sociālās apdrošināšanas iemaksas vispārējā nodokļu režīmā; iedzīvotājs atbilst kādai no 21 sociāli mazaizsargāto iedzīvotāju grupām, kuras apdrošina valsts (bērni; pensionāri, kuri saņem Latvijas Republikas pensiju; Nodarbinātības valsts aģentūrā reģistrējušies bezdarbnieki u.c.); iedzīvotājs veic brīvprātīgās veselības apdrošināšanas iemaksas. Iedzīvotāji, kuri no 2019.gada 1.janvāra nebūs apdrošināti pilnā apmērā (veiktas obligātās iemaksas vismaz no valstī noteiktās minimālās algas), piemēram, mikrouzņēmumu nodokļa maksātāji, būs tiesīgi saņemt medicīnas pakalpojumu pamata "grozu" – neatliekamo medicīnisko palīdzību (Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests, slimnīcu uzņemšanas nodaļas, steidzamās medicīniskās palīdzības punkti, slimnīcu stacionāri), ģimenes ārsta...

Šogad mainījušies nosacījumi, kas ietekmē iespēju atgūt daļu no nomaksātā iedzīvotāju ienākumu nodokļa (IIN), atgādina Swedbank Investīciju un apdrošināšanas jomas vadītājs Kristaps Kopštāls. Latvijā vidēji katrs piektais ekonomiski aktīvais iedzīvotājs veido uzkrājumus pensiju 3.līmenī*, un pieaug iedzīvotāju skaits, kuri izvēlas veikt iemaksas uzkrājošā dzīvības apdrošināšanā. Iedzīvotāji, kuri veic iemaksas šajos ilgtermiņa uzkrājuma produktos, var izmantot valsts nodrošināto iespēju saņemt IIN atmaksu. Arī par 2018. gadā veiktajām iemaksām ir iespēja atgūt pārmaksāto IIN. Tā kā ir mainījusies IIN likme, tad par šī gada iemaksām varēs atgūt nevis 23%, bet 20%. Esošo zemo procentu likmju laikā, 20% IIN atmaksa arī ir ļoti laba motivācija veidot uzkrājumus. Kā rāda Swedbank dati, personu iemaksas pensiju 3.līmenī vai uzkrājošā dzīvības apdrošināšanā ir ļoti dažādas, taču, piemēram, noguldot uzkrājumā 300 eiro gadā, iesniedzot gada ienākumu deklarāciju, ir iespēja atgūt 60 eiro no pārmaksātā nodokļa. Tomēr jāatceras, ka no šī gada ieviesti iemaksu griesti, par ko iespējams atgūt nodokļa...

Saistībā ar pēdējos gados notikušajām smagajām liftu avārijām Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) bīstamo iekārtu tehniskās uzraudzības jomā ir veicis plānveida pārbaudes lietošanā esošajiem liftiem. Liftu avāriju cēloņi bija tieši saistīti ar liftu neatbilstošu tehnisko stāvokli - ilgtermiņā (gadiem ilgi) pakāpeniski veidojies mehānismu nolietojums, kam par iemeslu ir liftu neatbilstoša uzturēšana. Tā rezultātā notika vieni no smagākajiem ar liftu lietošanu saistītajiem negadījumiem, diemžēl ar letālām sekām. Lietošanā esošo liftu pārbaudēs konstatēts, ka 68% no pārbaudītajiem liftiem neatbilst normatīvajos aktos noteiktajām prasībām un 43% no pārbaudītajiem liftiem var radīt risku cilvēka veselībai un dzīvībai. Galvenās problēmas saistītas ar savu laiku nokalpojušajiem liftiem un jauno liftu neatbilstību Eiropas Savienības (ES) vienotajām prasībām. Pēc Bīstamo iekārtu reģistra datiem (2018. gada novembris) no visiem lietošanā esošajiem liftiem 51% (ap 3700 lifti) tiek ekspluatēti jau vairāk nekā 25 gadus, pārsniedzot tiem paredzēto lietošanas laiku. Turpmāku šādu liftu drošu lietošanu nodrošina savlaicīgi veikti iekārtu uzturēšanas pasākumi, tai skaitā...

Kopējais iedzīvotāju aizņēmumu slogs - gan kavētas, gan arī laikus maksātas saistības, šobrīd jau pārsniedz sešus miljardus eiro, liecina Kredītinformācijas biroja (KIB) datu bāze. Kopā privātpersonām Latvijā pašlaik ir reģistrēti vairāk par vienu miljonu dažādu aizņēmumu līgumu. Gandrīz puse jeb 40,5% ir patēriņa līgumi un vēl 29,6% ir kredītkaršu līgumi, kas principā ir tas pats patēriņa aizņēmums. Saistību apjomam turpinot palielināties, pieaug arī kavēto maksājumu skaits. Kā norāda eksperti, personas kredītreitings varētu būt viens no risinājumiem ceļā uz atbildīgu aizņemšanos. Andris Saulītis, Eiropas Universitātes Institūta doktorants, Rīgas Stradiņa Universitātes pētnieks uzsver, ka viens no praksē pierādītiem risinājumiem ir regulāri atgādināt patērētājam viņa kredītvēsturi. “Nesen ASV publicētā pētījumā pierādīta šāda vienkārša atbildīgas aizņemšanās virzītāja efektivitāte. Tajā izrādījās, ka regulāru atgādinājumu par savu kredītreitingu saņemšana samazina maksājumu kavēšanu. Visefektīvāk būtu, ja katram kredītreitings un tā izmaiņas būtu redzamas ikvienā internetbankā sākumlapā. Tas nozīmētu, ka jābūt pieejamam ne tikai personīgajam kredītreitinga skaitlim, bet arī informatīvam...

Iznācis šī gada pēdējais žurnāla Bilance numurs (Nr. 24 (444)). Tajā lasiet: BILANCES KONFERENCE 2018 Redakcija: Informācijas nekad nav par daudz GRĀMATVEDĪBA Laila Kelmere: Nedrošo (šaubīgo) un bezcerīgo debitoru novērtēšana un uzskaite 2 Inguna Leibus: Izmaiņas gada ienākumu deklarācijā par ienākumiem no saimnieciskās darbības In­ga Lip­šā­ne: Nomas standarta teorētiskie un praktiskie aspekti 3 NODOKĻI Olga Lukašina, Jekaterina Juhimeca: Nodokļu piemērošana un grāmatvedības uzskaite komisijas darījumos un komerckomisijas darījumos UZŅĒMUMA, IESTĀDES, ORGANIZĀCIJAS ATTĪSTĪBA Ikars Kubliņš: Kas jāievēro, pieņemot darbā personas no ārvalstīm ATBILDES UZ JAUTĀJUMIEM Maija Grebenko: Apgādājamais uzrādīts EDS ar novēlojumu un citas atbildes uz žurnāla lasītāju jautājumiem NODERĪGI Redakcija: Kas jāzina par pabalstiem sakarā ar bērna piedzimšanu 2018. GADA ARHĪVS Redakcija: Žurnālā Bilance 2018. gadā publicētie raksti un to autori «BILANCES AKADĒMIJA» PIEDĀVĀ Semināri un kursi decembrī un 2019. gada janvārī ŽURNĀLU VAR ABONĒT ŠEIT ŽURNĀLA ELEKTRONISKO VERSIJU VAR LASĪT ŠEIT

Finanšu ministrijas Tiešo nodokļu departamenta direktore Astra Kaļāne žurnāla "Bilance" konferencē 23. novembrī atgādināja par to, kā jaunajā uzņēmumu ienākuma nodokļa sistēmā iesniedzama gada pēdējā deklarācija - atšķirībā no iepriekšējām ikmēneša deklarācijām, kuras varēja sniegt vai nesniegt atkarībā no tā, vai veidojas vai neveidojas apliekamais ienākums, pēdējā mēneša deklarācija jāiesniedz obligāti un tajā jāiekļauj krietni lielāks apliekamā ienākuma objektu skaits. Tāpat divpadsmitā deklarācija var arī nedaudz mainīt uzņēmuma naudas plūsmu - ja pirmajos sešos mēnešos samaksātie avansa maksājumi nav pilnībā iztērēti otrajā pusgadā, pēc divpadsmitās deklarācijas iesniegšanas uzņēmums varēs saņemt atpakaļ neiztērēto daļu vai arī nosegt citus nodokļu parādus (pēc izvēles). Tāpat A. Kaļāne informēja - divpadsmito deklarāciju ir iespējams precizēt vēl līdz gada pārskata iesniegšanai, un par precizējumiem, kas saistīti ar gada pārskatā ietveramajiem rādītājiem, uzņēmumam netiks piemērotas nokavējuma naudas.

Valsts ieņēmumu dienests sniedzis uzziņu par alkohola iegādi un iespēju klasificēt to saimnieciskās darbības izdevumos, ja alkohols ir kā pievienotā vērtība uzņēmuma pamatpakalpojumiem. Iesniedzēja iesniegumā sniedz šādu faktu aprakstu. Iesniedzēja norāda, ka tiek plānots izveidot uzņēmumu, kurš sniegs tūrisma pakalpojumus Latvijā – proti, pārdos pakalpojumu “paketi”, lai organizētu, piemēram, vecmeitu ballīti, kurā tiks iekļauta nakts mītne, restorāna apmeklējums, izklaides pasākums, izvadāšana un citas lietas. Pakalpojuma ”paketē” tiek plānots iekļaut arī degvielu (klientu izvadāšanai) un alkoholu. Iesniedzēja jautā, vai uzņēmumam nepieciešams iegādāties alkohola licenci, ja alkohols tiks pirkts mazumtirdzniecībā un tiks iekļauts pakalpojuma izmaksās un norāda, ka ir būtiski, ka tas netiks pārdots tālāk klientam, bet būs kā pievienotā vērtība pie sniegtā tūrisma pakalpojuma. Iesniedzēja iesniegumā jautā, vai alkoholu un degvielu drīkstēs norakstīt kā saimnieciskās darbības izdevumus, ja tie tiks pirkti ar mērķi sniegt kvalitatīvu, pilnvērtīgu pakalpojumu. Valsts ieņēmumu dienests, izvērtējot Iesniedzēja iesniegumā sniegto faktu aprakstu un no minētajiem faktiem izrietošus konkrētus jautājumus,...

Valsts ieņēmumu dienests informē, ka 2018.gada 11.decembrī ir pieņemti Ministru kabineta noteikumi Nr.776 “Grozījumi Ministru kabineta 2006.gada 19.decembra noteikumos Nr.1043 “Azartspēļu un izložu organizācijas vienotā grāmatvedības uzskaites kārtība”” (turpmāk – Noteikumi), kas stājas spēkā 2019.gada 1.janvārī. Noteikumu mērķis ir pilnveidot azartspēļu automātu darbības uzraudzību un ieņēmumu plūsmas pārskatāmību, ieviešot azartspēļu automātu kontroles un uzraudzības sistēmu (AKUS). Līdz ar to šie Noteikumi atceļ prasības inkasācijas procesā lietot mehāniskos skaitītājus un attaisnojuma dokumentus (inkasācijas akti, kazino kases bilance un galdu rezultāti) kā stingrās uzskaites veidlapas, kā arī veikti daži tehniska rakstura precizējumi. Tādējādi azartspēļu organizētājiem ir jāpāriet tikai uz elektronisko skaitītāju lietošanu inkasācijas procesā. Būtiskākie grozījumi, kuri izdarīti Ministru kabineta 2006.gada 19.decembra noteikumos Nr.1043 “Azartspēļu un izložu organizācijas vienotā grāmatvedības uzskaites kārtība”: 1) Sadaļā “Vispārīgie jautājumi” svītrots 6. un 7.punkts, kuri noteica klientu piesaistīšanas izmaksas, kuras kapitālsabiedrība iegrāmato saimnieciskās darbības izmaksās, un to, ka klientu piesaistīšanas izmaksu normas ne biežāk kā reizi...

Fiskālās disciplīnas padome (Padome) 11. decembrī apstiprināja, ka strukturālās bilances korekcija vispārējās valdības budžetā nav jāveic, jo uzkrātā faktisko strukturālo bilanču novirze no plānotājiem bilances lielumiem nepārkāpj Fiskālās disciplīnas likumā (FDL) noteikto pieļaujamo slieksni (-0,5% no IKP). Kopējā uzkrāto bilanču starpības summa 2017. gada beigās sasniedza 0,8% no IKP. Tomēr, kā norāda Padome, valdībai jāveic pasākumi vidēja termiņa mērķa (VTM) sasniegšanai. Izskatot Finanšu ministrijas iesniegtos ikgadējos datus par faktiskās strukturālās bilances un minimālās plānojamās strukturālās bilances starpību un šo datu atbilstību FDL 11. panta prasībām, Padome norāda uz novērtējuma izmaiņām 2013.-2017.gadiem, salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu. Reālā IKP izaugsmes prognožu pārskatīšana uz augšu, kas izraisījis arī izlaižu starpības novērtējuma izmaiņas, ir viens no iemesliem strukturālās bilances novērtējuma svārstībām, uzskata Padome. Šādas izmaiņas kumulatīvi periodā no 2013. līdz 2016. gadam veido strukturālās bilances pasliktinājumu 280 milj. eiro apmērā. Vienlaikus šādas ikgadējas izmaiņas liek domāt par papildu rādītāju nepieciešamību fiskālās politikas izpildes vērtēšanai, piemēram, pārējo...

Finanšu ministrijas gaiteņos turpina tapt ārpakalpojumu grāmatvežu sertifikācijas likumprojekts, kas jau raisījis ne mazums karstu diskusiju. Būtiskas tēzes par pretrunīgo ieceri tika izteiktas arī pirms dažiem mēnešiem notikušajā žurnāla "Bilance" apaļā galda diskusijā, kur tikās grāmatvedības nozares sabiedrisko organizāciju un atbildīgo valsts institūciju pārstāvji. Piedāvājam ieskatu diskusijas apkopojumā, kura pilns izklāsts lasāms žurnāla "Bilance" 2018. gada 18. (438.) numurā. Kā garantēt grāmatvežu kvalifikāciju? Ne reizi vien nācies saskarties ar neizpratni par to, ka tik atbildīgā un svarīgā amatā kā grāmatvedis faktiski var strādāt jebkurš - valsts nenosaka nekādas minimālās prasības, līdz ar to, ja vien uzņēmuma vadība to akceptē, kārtot grāmatvedību var katrs, kurš pabeidzis nelielus kursus (vai pat bez tiem). Tieši zems grāmatvežu profesionālās kvalifikācijas līmenis bija "Bilances" diskusijā visasāk akcentētā problēma. "Manuprāt, valstij ir jāsāk investēt līdzekļi grāmatvežu izglītošanā, lai tie būtu lietas kursā par jaunajiem likumiem, noteikumiem, un tad, kad grāmatvedim jāpilda pienākums ziņot, viņš varētu būt pārliecināts, ka...