JAUNUMI

Ministru kabineta komitejas sēdē 13. augustā ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens iesniedza darba grupas ziņojumu "Par risinājumiem obligātā iepirkuma mehānisma atcelšanai un ilgtspējīgai atjaunojamās enerģijas ražošanai". Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) norāda, ka ir ieguldīts liels darbs šī jautājuma izpētē un analīzē, tomēr ziņojums vietām nesniedz skaidru un patiesu priekšstatu par obligātā iepirkuma ieviešanu, tā patiesajām izmaksām un iespējamiem risinājumiem, lai samazinātu elektroenerģijas cenu gala patērētājiem. Šobrīd elektroenerģijas cenu dēļ Latvijas uzņēmēji nav konkurētspējīgi, salīdzinot ar Igaunijas, Lietuvas un citu kaimiņvalstu darba devējiem. Tā rezultātā Latvijā ir tikušas ierobežotas investīcijas un attīstība, kas negatīvi ietekmē gan darba vietu veidošanos, gan atalgojuma pieaugumu. Latvijas iedzīvotājiem un tautsaimniecībai būtu svarīgi nodrošināt tādas elektroenerģijas gala cenas, kas būtu konkurētspējīgas Baltijas valstu vidū. Tāpēc OIK reformas rezultātā būtu jāpanāk reāls elektroenerģijas izmaksu samazinājums visiem patērētājiem. "LDDK konceptuāli iebilst, ka 2021. gadā tiktu ieviesta zaļo sertifikātu sistēma, jo šāds modelis nerisina samilzušo problēmu pēc būtības. Obligātā iepirkuma komponentes...

Kā liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes dati par Latvijas preču ārējās tirdzniecības apgrozījumu, šā gada jūnijā eksporta vērtība augusi par 10,7%, salīdzinot ar iepriekšējā gada jūniju. Fiksētais pieaugums jūnijā raksturo arī Latvijas preču eksporta dinamiku šā gada pirmajā pusgadā kopumā, jo eksporta vērtības kāpums pirmajos sešos mēnešos vidēji bija ļoti tuvs jūnija sniegumam, proti 9,7%, salīdzinot ar 2017. gada pirmo pusgadu. Zīmīgi, ka arī lielākie eksporta pieaugumi preču grupu griezumā gan jūnijā, gan pirmajā pusgadā kopumā sakrīt. Galvenie eksporta virzītājspēki šogad ir lauksaimniecības preces un pārtika, koksne, kā arī mehānismi un mehāniskas ierīces. Lielāko devumu kopējā preču eksporta izaugsmē 2018. gada jūnijā, salīdzinot ar pērnā gada attiecīgo mēnesi, nodrošināja lauksaimniecības un pārtikas preču eksporta kāpums par 23,7%. No šīs eksporta preču kategorijas, kas iekļauj plašu produktu klāstu, jāatzīmē divas preču grupas – dārzeņi un graudaugi. Šo preču eksports gada griezumā palielinājās attiecīgi 2,5 un 3,4 reizes jeb par 5,7 miljoniem eiro un...

Valsts kanceleja atgādina, ka, saskaņā ar grozījumiem likumā “Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām” šogad 24. septembris ir noteikta kā svētku diena, jo Latvijā notiks Viņa Svētības pāvesta Franciska pastorālā vizīte. Līdz ar šiem grozījumiem gan Darba likuma 75.3 pantā, gan Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma 14. panta 11. daļā ir ietverts identisks stundas algas likmes aprēķins. Proti, stundas algas likmi aprēķina, dalot darbiniekam noteikto mēneša algu ar darba stundu skaitu attiecīgajā kalendāra mēnesī. Ja darbiniekam noteikts summētais darba laiks, stundas algas likmi aprēķina, dalot darbiniekam noteikto mēneša darba algu ar attiecīgā kalendāra gada vidējo darba stundu skaitu mēnesī. Ņemot vērā to, ka šie grozījumi ir pieņemti gada vidū un tie ietekmē kalendārā gada vidējo darba stundu skaitu, no 2018. gada 12. jūlija, veicot aprēķinus, ir jāpiemēro precizētais darba stundu skaits. Tas nozīmē, ka stundu algu likme, kas tika aprēķināta no 2018. gada sākuma, ir spēkā līdz 11....

Finanšu ministrija Valsts sekretāru sanāksmē 9. augustā ir pieteikusi saskaņošanai likumprojektu "Grozījumi Publisko iepirkumu likumā", kas skar apsardzes pakalpojumu sniedzēju nozari. Likumprojekts paredz uz apsardzes pakalpojumu iepirkumiem attiecināt izslēgšanas noteikumus atbilstoši līgumcenai. Proti, līgumiem atbilstoši līgumcenai, kura ir 10 000 euro vai lielāka, bet mazāka par 42 000 euro, jāpiemēro PIL 9.pantā paredzētie pretendentu izslēgšanas noteikumi, un līgumiem atbilstoši līgumcenai, kura ir 42 000 euro vai lielāka, jāpiemēro PIL 42.pantā paredzētie kandidātu un pretendentu izslēgšanas noteikumi. Grozījumi Publisko iepirkumu likumā (PIL) likumprojektā ir paredzēti, ievērojot PIL struktūru, proti, pārējo pakalpojumu iepirkumiem, kas nav iekļauti 2.pielikumā, izslēgšanas noteikumu piemērošana izriet no paredzamās iepirkuma līgumcenas, jo atbilstoši tai iepirkums tiek veikts PIL 9.panta kārtībā vai ievērojot iepirkuma procedūras, uz kurām attiecas PIL 42.panta izslēgšanas noteikumi. Valsts ieņēmumu dienests (VID) ir konstatējis izvairīšanās no nodokļu nomaksas shēmas apsardzes nozarē, kas tiek realizētas ar apakšuzņēmēja un apakšuzņēmēju ķēdes iesaisti. VID secinājis, ka publiskajos iepirkumos par apsardzes...

Valsts sekretāru sanāksmē 9.augustā starpministriju saskaņošanai izsludināts Veselības ministrijas sagatavotais Ministru kabineta (MK) noteikumu projekts "Veselības aprūpes pakalpojumu organizēšanas un samaksas kārtība", kas pēc to pieņemšanas valdības sēdē aizstās līdzšinējos MK 2013. gada 17. decembra noteikumus Nr. 1529 "Veselības aprūpes finansēšanas un organizēšanas kārtība". Noteikumu projekts izstrādāts saistībā ar Veselības aprūpes finansēšanas likumā iekļauto deleģējumu MK izstrādāt atbilstošu veselības aprūpes finansēšanas un organizēšanas kārtību. Ieviešot veselības apdrošināšanas sistēmu, paredzēts, sākot ar 2019.gadu valsts apmaksātu veselības aprūpes pilno pakalpojumu klāstu sniegt apdrošinātām personām. Savukārt tām personām, kas nebūs apdrošinātas, tiks nodrošināts veselības aprūpes pamata pakalpojums. Noteikumu projektā precizētas normas saistībā ar ģimenes ārstu prakšu darba organizāciju, kā arī paredzēta sadarbības līgumu slēgšana starp slimnīcām par stacionārās veselības aprūpes nodrošināšanu. Tāpat paredzēts, ka turpmāk nosūtījumu uz valsts apmaksātiem veselības aprūpes pakalpojumiem varēs izrakstīt arī ārsta palīgs (feldšeris). Izmaiņas attiecībā uz ģimenes ārsta sniegto veselības aprūpi paredz, ka pilnu praksi veido šāds ģimenes ārsta pacientu...

Ministru kabinetā 7. augustā apstiprināti Maksātnespējas kontroles dienesta (MKD) tīmekļvietnē www.mkd.gov.lv publicējamo ziņu noteikumi, kuri nosaka MKD publiskoto ziņu apjomu, kā arī publicēšanas kārtību. Maksātnespējas kontroles dienesta tīmekļvietnē publicējamo ziņu noteikumi paredz, ka ziņas par maksātnespējas procesa administratoriem un tiesiskās aizsardzības procesu uzraugošajām personām tiks publicētas, izmantojot Elektroniskajā maksātnespējas uzskaites sistēmā (EMUS) iekļauto informāciju. Līdz ar to noteiktas ziņas kļūs publiski pieejamas ikvienam. Ikviens vietnē www.mkd.gov.lv varēs pārliecināties par maksātnespējas administratoru un tiesiskās aizsardzības procesu uzraugošo personu kvalifikāciju, profesionālo darbību un tās rezultātiem, kā arī citu informāciju. Turklāt MKD tīmekļvietnē publiskojamās ziņas par administratoru vai uzraugošo personu būs publiski pieejamas visu administratora un uzraugošās personas darbības laiku un vēl divus gadus divus gadus no dienas, kad administrators ir atcelts vai atbrīvots no amata vai divus gadus no dienas, kad izbeigti visi uzraugošās personas lietvedībā esošie un bijušie tiesiskās aizsardzības procesi. Uzraugošajām personām būs iespēja iesniegt publicēšanai MKD tīmekļvietnē informāciju par savu kvalifikāciju,...

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) valdības sēdē 7. augustā izskatīšanai iesniedza jaunu Ministru kabineta noteikumu projektu "Remigrācijas reģionālās attīstības atbalsta pasākuma īstenošanas, novērtēšanas un finansēšanas kārtība". Noteikumi paredz, ka ka remigrants var pretendēt uz remigrācijas atbalsta pasākuma finansējumu, ja tas veic saimniecisko darbību Latvijā ne ilgāk kā vienu gadu pirms projekta iesnieguma iesniegšanas brīža. Tai pašā laikā remigrācijas atbalsta pasākumam var pieteikties arī tie interesenti, kas tikai plāno uzsākt saimniecisko darbību. Proti, tās personas, kuras saimniecisko darbību uzsāktu pēc remigrācijas atbalsta pasākuma finansējuma saņemšanas. Lai fiksētu to, ka interesentam ir iecere uzsākt saimniecisko darbību, MKN ietverta prasība, ka, lai remigrācijas atbalsta pasākuma dalībnieks kļūtu par remigrācijas atbalsta pasākuma finansējuma saņēmēju, tam ir jābūt saimnieciskās darbības veicējam. T.i., projekta iesniegumu var iesniegt gan fiziska persona, kura plāno uzsākt saimniecisko darbību, gan arī nodokļu jomu regulējošos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā reģistrēts nodokļu maksātājs. Tāpat tiek ietverts nosacījums, ka...

Labklājības ministrija informē, ka 2018.gada 1.oktobrī tiks palielinātas pensijas un atlīdzības vai to daļu apmērs, kas nepārsniedz 382 eiro. Tas nozīmē, ka tām pensijām un atlīdzībām, kuras ir lielākas par 382 eiro, indeksēs daļu no piešķirtās summas - 382 eiro. Palielinājums būs atkarīgs gan no pensijas un atlīdzības apmēra, gan piemērojamā indeksa. Izņēmums ir politiski represētās personas, personas ar I grupas invaliditāti un Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidēšanas dalībnieki, kuriem tiks indeksēts viss pensijas apmērs. Šajā gadā izdienas, invaliditātes, apgādnieka zaudējuma pensijām un apdrošināšanas atlīdzībām tiks piemēros indekss 1,0590. Vecuma pensiju indeksācijā tiks piemēroti dažādi indeksi, kas atkarīgi no cilvēka uzkrātā apdrošināšanas stāža. Jo lielāks apdrošināšanas stāžs, jo lielāks indekss tiks piemērots un lielāku vecuma pensijas pieaugumu cilvēks var sagaidīt. Ja apdrošināšanas stāžs ir līdz 29 gadiem, tad pensiju indeksācijā bez faktiskā patēriņa cenu indeksa ņems vērā arī 50% no apdrošināšanas iemaksu algu summas reālā pieauguma procentiem, ja no 30 līdz 39...

Tiesu izpildītāji nolēmuma izpildes procesā aizskartās puses interesēs 2018. gada pirmajā pusgadā palīdzējuši atgūt 201 604 693,11 eiro. Kopējais piespiedu izpildei nodoto izpildu dokumentu skaits - 57 892. Šogad turpina samazināties piespiedu izpildei iesniegto izpildu dokumentu skaits civillietās, savukārt pieaudzis atgūto naudas līdzekļu apjoms uzturlīdzekļu lietās, lietās par kompensāciju piedziņu cietušajiem krimināllietās, kā arī lietās par zaudējumu piedziņu juridisko personu labā, informē Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padome. 2018. gada pirmajā pusgadā atgūto naudas līdzekļu apjoms, līdzīgi kā iepriekšējā gada pirmajos sešos mēnešos, ir pārsniedzis 200 miljonus eiro. Tomēr, līdz ar piespiedu izpildei nodoto lietu samazināšanos, atbilstoši šogad par 68 117 524,66 eiro ir sarucis arī kopējais atgūto naudas līdzekļu apmērs. Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes priekšsēdētājs Andris Spore skaidro, ka pēdējos gados piespiedu izpildei iesniegto izpildu dokumentu skaits, pamatā civillietās, samazinās, tādēļ arī atgūto naudas līdzekļu samazinājums ir loģisks. Salīdzinot ar iepriekšējā gada pirmo pusgadu, šī gada sešos mēnešos piespiedu izpildei kopumā...

Finanšu ministrija (FM) ir iesniegusi Ministru kabinetā ikmēneša informatīvo ziņojumu par Kohēzijas politikas ES fondu investīciju progresu. Līdz ar sekmīgu iepriekšējā plānošanas perioda pabeigšanu un esošā perioda intensīvāku projektu ieviešanu Latvija jūlijā un augustā ir saņēmusi ievērojamus Eiropas Komisijas (EK) maksājumus – kopā 297 miljonus eiro. Ir saņemti un izmantoti 100% Latvijai piešķirtā ES fondu 2007. – 2013. gada plānošanas perioda finansējuma. Par darbības programmas “Infrastruktūra un pakalpojumi” ieviešanu EK ir izmaksājusi Latvijai 85,6 miljonu eiro Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) un 77,0 miljonu eiro Kohēzijas fonda (KF) noslēguma maksājumus. Tāpat arī par darbības programmu “Uzņēmējdarbība un inovācijas” Latvija no EK ir saņēmusi ERAF noslēguma maksājumu 34,8 miljonus eiro. Jau ziņots, ka 2017. gada 29. decembrī Latvija no EK saņēma 29,2 miljonu eiro Eiropas Sociālā fonda (ESF) noslēguma maksājumu par sekmīgi ieviesto darbības programmu “Cilvēkresursi un nodarbinātība”. Lai pilnībā izpildītu saistības pret EK par jau saņemtajiem iepriekšējā perioda maksājumiem, Latvijai līdz 2019....

Attīstības finanšu institūcija ALTUM un banka Luminor parakstījušas sadarbības līgumu, lai no septembra paaugstinātu finansējuma pieejamību mazajiem un vidējiem uzņēmumiem. ALTUM atbalsts ļaus izsniegt aizdevumus uzņēmējiem, nepiesaistot papildu nodrošinājumu. Plānots, ka tuvāko divu gadu laikā Luminor saviem klientiem - mazajiem un vidējiem uzņēmumiem - piešķirs papildu finansējumu 7.5 miljonu apmērā, tādējādi atbalstot vismaz 150 uzņēmumu. Portfeļgarantiju programma ir valsts atbalsta finanšu instruments, kas paredzēts maziem un vidējiem uzņēmumiem (MVU), kam nepieciešams finansējums līdz 75 tūkstošiem eiro. “Šī ir laba ziņa mūsu klientiem - uzņēmīgiem maziem un vidējiem uzņēmumiem -, jo ar šīs programmas palīdzību sniegsim ilgtermiņa ieguldījumu vietējās ekonomikas un uzņēmējdarbības attīstībā, izsniedzot aizdevumus uzņēmumiem, kas ir finansiāli stabili, taču iztrūkst pietiekams nodrošinājums vai objektu nav iespējams finansēt tā specifikas dēļ,” saka Krišjānis Znotiņš, Luminor Biznesa klientu apkalpošanas vadītājs. “Papildu priekšrocība, ko piedāvāsim saviem klientiem līdz ar ātru un ērtu aizdevuma noformēšanu, ir arī finansiāli izdevīgāki nosacījumi. Daļā gadījumu šis būs risinājums...

Portālā jau informējām, ka Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) iestājas par to, lai vecākiem, kuri aprūpē mazuli, būtu iespēja arī strādāt, nezaudējot bērnu kopšanas pabalstu pilnā apmērā. Tikšanās laikā ar ar labklājības ministru Jāni Reiru uzņēmējus pārstāvošā biedrība vienojās, ka tiks veidota ekspertu grupa, lai jau septembra sākumā nonāktu pie risinājuma par iespēju jauno vecāku nodarbināšanu, pilnā apmērā saglabājot valsts pabalstu bērnu kopšanas atvaļinājumā, līdzšinējo 30% vietā. Pašreiz panāktā vienošanās paredz kā pirmo soli izstrādāt regulējumu par ceturtdaļas slodzes pieļaušanu, saglabājot pabalstus pilnā apmērā, tādējādi risinot arī samilzušo darbaspēka problēmu Latvijā, paralēli tam analizējot potenciālās iespējas arī garākam nodarbinātības periodam pabalsta saņemšanas laikā. Ekspertu uzdevums būs saprast, kādā laika periodā šāda slodze ir pieļaujama vai nu par pamatu ņemot gada griezumu, vai arī īsāku termiņu, lai palīdzētu uzņēmējiem laikā, kad ir atvaļinājumu sezona vai arī paaugstināts darba apjoms, projektu vai pasūtījumu dēļ. Diskusiju rosināja LTRK, jo tieši šobrīd ir izteikti jūtams...

Kā vēsta jaunākie Centrālas statistikas pārvaldes dati, patēriņa cenu līmenis 2018. gada jūlijā, salīdzinot ar pērnā gada attiecīgo mēnesi, palielinājās par 2,6%, patēriņa cenas precēm pieauga par 2,4%, bet pakalpojumiem par 3,2%. Salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, patēriņa cenu pieauguma temps gada griezumā ir samazinājies par 0,2 procentpunktiem, taču gada inflācija šā gada jūlijā kopumā atbilst pēdējo mēnešu dinamikai, un ietekmējošie faktori paliek aizvien tie paši – cenu pieaugums ar energoresursiem saistītam precēm un pakalpojumiem. Iespaidīgs naftas cenu kāpums atstājis būtisku ietekmi uz degvielas cenām, it īpaši energoresursu importētājvalstīs, norāda Finanšu ministrija. Latvijas degvielas uzpildes stacijās vidējā degvielas cena šā gada jūlijā bija par 20,8% lielāka nekā pirms gada. Tādējādi izskaidrojot gandrīz pusi (1,2 procentpunktus) no patēriņa cenu kāpuma šajā mēnesī. Līdzīga situācija vērojama, piemēram, ne tikai Igaunijā, kur degvielas cenas šā gada jūlijā palielinājās par 19,3% gada griezumā, bet arī parējās eirozonas valstīs. Saskaņā ar Eiropas Savienības Statistikas biroja Eurostat preses relīzi...

Centrālā vēlēšanu komisija (CVK) 8.augustā 13.Saeimas vēlēšanām reģistrēja pēdējos iesniegtos deputātu kandidātu sarakstus. Saeimas vēlēšanām reģistrēti partijas "Progresīvie", "Saskaņas" sociāldemokrātiskās partijas, "Latvijas Krievu savienības", Nacionālās apvienības "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK", politiskās partijas "KPV LV", partiju apvienības "Latviešu Nacionālisti", "LSDSP/KDS/GKL", "Latvijas centriskās partijas" un partiju apvienības "Par Alternatīvu" deputātu kandidātu saraksti. Tādējādi 13.Saeimas vēlēšanām reģistrēti visu 16 partiju un partiju apvienību iesniegtie deputātu kandidātu saraksti. Atgādinām, ka 13.Saeimas vēlēšanas norisināsies šā gada 6. oktobrī. Ar vēlēšanām reģistrētajiem kandidātu sarakstiem, priekšvēlēšanu programmām, ziņām par kandidātiem un statistiku iespējams iepazīties 13.Saeimas vēlēšanu mājaslapā: https://sv2018.cvk.lv. Pēc reģistrēšanas kandidātu sarakstus vairs nevar atsaukt, un grozījumus tajos drīkst izdarīt tikai CVK, svītrojot kandidātus, par kuriem saņemti atzinumi vai tiesas spriedumi, ka kandidāti neatbilst Saeimas vēlēšanu likuma prasībām, vai izdarīt tehniska rakstura labojumus. Lai pārbaudītu sarakstos pieteikto kandidātu atbilstību Saeimas vēlēšanu likuma prasībām, CVK sarakstus nosūtīs pārbaudēm Iekšlietu ministrijas Informācijas centram un Totalitārisma seku dokumentēšanas centram. Atbilstoši ziņām Iedzīvotāju...

Saskaņā ar likumu „Par nekustamā īpašuma nodokli”, nekustamā īpašuma nodokļa maksājumi veicami vienu reizi ceturksnī ne vēlāk kā 31. martā, 15. maijā, 15. augustā un 15. novembrī - vienas ceturtdaļas apmērā no nodokļa gada summas, vai arī reizi gadā - avansa veidā (ja termiņš ir brīvdiena, tas tiek pārcelts uz tuvāko darba dienu). Nomaksāt NĪN iespējams pašvaldības norēķinu punktos, bankā, internetbankā, portālā www.epakalpojumi.lv un www.latvija.lv. Veicot maksājumu internetbankā, būtiski ir pārliecināties, vai pārskaitījums adresēts pašvaldībai, kas izsūtījusi paziņojumu par NĪN nomaksu. Pārskaitījums veicams uz kādu no tiem pašvaldības kontiem, kas norādīti sagatavotajā maksāšanas paziņojumā. Abos portālos pieejami pašvaldību banku konti NĪN samaksai, kā arī nodokļa maksātājam automātiski uzrādās visa nepieciešamā informācija maksājuma veikšanai. Portālā www.epakalpojumi.lv iespējams veikt nomaksu arī par citas fiziskas vai juridiskas personas īpašumiem, kā arī tajā lietotāji savā profilā var ielogoties ar eParaksts mobile rīku. Tas ir mūsdienīgs, ērts un drošs rīks, kurš bez maksas ir pieejams kā iOS...