JAUNUMI

Valsts ieņēmumu dienests (VID) atgādina, ka 2018.gada 17. decembris ir tas datums, līdz kuram nodokļu maksātāji var vērsties VID, lai atteiktos no mikrouzņēmuma nodokļa maksātāja statusa vai pieteiktos tam. VID aicina pieņemt lēmumu par mikrouzņēmuma nodokļa maksātāja statusa saglabāšanu vai atteikšanos no tā, izvērtējot nodokļu reformas ietvaros spēkā stājušos nosacījumus. Esošajiem mikrouzņēmumu nodokļa maksātājiem, kuri arī nākamgad vēlas saglabāt šo statusu, atsevišķs pieteikums par to nav jāsniedz. Maksimālais mikrouzņēmumu gada apgrozījums var būt 40 000 euro gadā. Savukārt tiem nodokļu maksātājiem, kuru apgrozījums 2018. vai 2019.gadā ir lielāks par 40 000 eiro, taču nepārsniedz 52 000 euro, likums paredz īpašus pārejas noteikumus. Proti, 2018. un 2019. gadā šādi mikrouzņēmumu nodokļa maksātāji ir tiesīgi nepiemērot 20 % MUN likmi apgrozījuma ierobežojuma pārsniegumam virs 40 000 euro, ja to apgrozījums 2017.gadā vai 2016.gadā pārsniedza 40 000 euro. Mikrouzņēmuma darbinieks var strādāt tikai vienā mikrouzņēmumā. Lai mikrouzņēmuma īpašnieks būtu informēts par...

Eiropas Parlaments (EP) piedāvā “digitālo nodokļu” direktīvas piemērot plašākam ES aktīvo uzņēmumu lokam. EP deputāti ar pārliecinošu balsu vairākumu apstiprināja savu nostāju pret ES Padomes direktīvu par uzņēmumu aplikšanu ar nodokli ievērojamas digitālas klātbūtnes gadījumā un pret digitāli pakalpojumu nodokļa (DPN) direktīvu. Digitālā satura piegāde iekļauta ar nodokli apliekamo pakalpojumu sarakstā EP deputāti ar nodokli apliekamo pakalpojumu sarakstu papildināja ar “satura piegādi, izmantojot digitālās saskarnes,” pat ja attiecīgais saturs nepieder pakalpojuma sniedzējam. Tas ļautu nodokli piemērot tādām platformām kā, piemēram, Netflix. Zemāks ar nodokli apliekamo ienākumu slieksnis EP deputāti rosina samazināt ienākumu slieksni, kas ļautu uzņēmumam piemērot “digitālos nodokļus”. Eiropas Komisijas piedāvātos 50 miljonus eiro Eiropas Parlaments piedāvā samazināt līdz 40 miljoniem eiro ES gūto ienākumu. EP deputāti uzsver, ka DPN ir pagaidu risinājums, un būtu jātiecas uz OECD vai ANO līmeņa risinājumu. Citāti EP ziņotājs par DPN Pauls Tangs (S&D, Nīderlande): “Kā Eiropas Parlaments, tā arī Eiropas iedzīvotāji vēlas, lai tehnoloģiju...

Šodien, 13. decembrī, stājas spēkā grozījumi Autortiesību likumā, nosakot, ka neredzīgu personu un personu ar citādām lasīšanas grūtībām interesēs atļauts izgatavot un izplatīt kopijas pielāgotā formātā bez autoru un blakustiesību īpašnieku atļaujas un atlīdzības samaksas. Grozījumi Autortiesību likumā tika izstrādāti, lai ieviestu Eiropas Savienības direktīvas (ES) 2017/1564 noteikumus. Direktīva paredz jaunu, obligātu autortiesību izņēmumu, lai personas, kuras ir neredzīgas vai ar citādām lasīšanas grūtībām, tostarp disleksiju, un kompetentās institūcijas, kas darbojas šo personu labā, bezpeļņas nolūkā būtu tiesīgas sagatavot un izplatīt kopijas pielāgotā formātā (piemēram, Braila rakstā, audiogrāmatas veidā un lielburtu iespiedumā) bez atļaujas saņemšanas no autortiesību un blakustiesību īpašniekiem. Izņēmums arī nodrošina iespēju izplatīt un saņemt kopijas pielāgotā formātā no visām Eiropas Savienības dalībvalstīm. Papildus precizēts arī Autortiesību likuma 22.pantā noteiktais izņēmums darbu reproducēšanai personu ar redzes un dzirdes invaliditāti vajadzībām. Šis izņēmums turpmāk attiecināms uz visām personām ar funkcionēšanas ierobežojumiem (redzes, dzirdes, kustību, garīga rakstura), nevis tikai uz personām, kurām...

Trešdien, 12. decembrī, Eiropas Parlaments (EP) apstiprināja nākamā gada ES budžetu. To veido €166 miljardi saistībās un €148 miljardi maksājumos. Eiropas Parlamenta Budžeta komitejas locekle Inese Vaidere norāda: “Kopumā ir paredzēti teju €80 miljardi ES ekonomikas izaugsmes atbalstīšanai, tas ir tuvu desmit Latvijas budžetiem. Infrastruktūras atbalstīšana Eiropas līmenī ir būtiska Latvijas interesēm. Mēs piedāvājam €40 milj. palielinājumu Eiropas Savienošanas instrumentam transporta jomā. Tieši reģionālie infrastruktūras projekti, piemēram, Rail Baltic, ir budžeta izlietojums ar Eiropas pievienoto vērtību. Mums vienlīdz svarīgi ir arī tas, ka finansējums lauksaimniecībai saglabāsies stabils gandrīz €60 miljardu apmērā.“ Savukārt Eiropas Parlamenta atbildīgais ziņotājs Daniele Viotti saka: "Strādājot pie nākamā gada budžeta, fokusējāmies uz divām lietām, kas ir būtiskas Eiropai: jauni cilvēki un migrācijas krīze. Manā ieskatā, par migrāciju runājot, tā nav krīze, bet situācija. Parlaments daudz strādāja pie pētniecības attīstības Apvāršņa programmas (ang. “Horizon”), pie infrastruktūras jautājumiem- Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta (ang. “Connecting Europe Facility”), pie mazā un vidēja...

Saeimas Sociālo un darba lietu komisija trešdien, 12.decembrī, nolēma aicināt parlamentu turpināt izskatīt vairākus likumprojektus, kuru izskatīšana netika pabeigta 12.Saeimā. Komisijas deputāti vienojās turpināt darbu pie izmaiņām Darba likumā, kas precizē tiesisko regulējumu attiecībā uz darba ņēmēju piedalīšanos zemessargu kolektīvajās apmācībās. Likumprojekts paredz, ka darba devējs attaisnojošu iemeslu dēļ atbrīvo no darba pienākumu veikšanas darbinieku – zemessargu, kurš neveic darba pienākumus sakarā ar zemessargu kolektīvo apmācību. Darba devējs par šo laiku varēs izmaksāt viņam atlīdzību, bet valsts kompensēs darba devējam šos izdevumus. Deputāti jau iepriekš vienojās strādāt arī pie vairākiem likumprojektiem, kas, īstenojot administratīvo sodu sistēmas reformu, paredz administratīvo pārkāpumu sastāvus un sodu apmērus pārnest nozares speciālajos likumos. Tādējādi sankcijas par administratīvajiem pārkāpumiem turpmāk būs noteiktas nevis Administratīvo pārkāpumu kodeksā, bet nozaru likumos. Komisija vienojās nevirzīt izskatīšanai 12.Saeimas likumprojektu, kas paredzēja ieviest izdienas pensijas speciālās izglītības skolotājiem, sporta skolotājiem un pirmsskolas skolotājiem. Tāpat komisija neaicinās Saeimu turpināt darbu pie Korupcijas novēršanas un...

Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas deputāti trešdien, 12.decembrī, vienojās aicināt parlamentu lemt par darba turpināšanu pie jauna Nekustamā īpašuma darījumu starpnieku darbības likuma arī 13.Saeimā. Ar jauno likumu plānots regulēt starpnieku darbības tiesiskos pamatus un uzraudzību. Tā mērķis ir sekmēt stabilu, drošu un uzticamu starpniecības pakalpojumu sniegšanu un novērst noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un terorisma finansēšanu. Likuma projektā noteikts, ka nekustamā īpašuma darījumu starpnieks ir fiziska vai juridiska persona, kas par atlīdzību izsaka nekustamā īpašuma darījumu piedāvājumus, ved darījumu sarunas un sagatavo dokumentus, kā arī sniedz citus pakalpojumus, kas nepieciešami nekustamā īpašuma darījuma noslēgšanai. Iecerēts, ka starpniecības pakalpojumus varēs sniegt tikai nekustamā īpašuma darījumu starpnieku reģistrā iekļauts komersants vai persona, kura reģistrēta kā saimnieciskās darbības veicējs. Likuma projektā noteikts, ka starpniecības pakalpojumi sniedzami tikai uz rakstveida līguma pamata. Starpniekam pirms līguma noslēgšanas un tā darbības laikā būs jāveic klienta izpēte atbilstoši normatīvajiem aktiem noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma...

Satversmes tiesa 12. decembrī ir pieņēmusi spriedumu lietā Nr. 2018-06-0103 “Par Valsts sociālo pabalstu likuma 12. panta pirmās daļas un Ministru kabineta 2014. gada 23. decembra noteikumu Nr. 805 “Noteikumi par prognozējamas invaliditātes, invaliditātes un darbspēju zaudējuma noteikšanas kritērijiem, termiņiem un kārtību” 9. pielikuma atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 91. panta pirmajam teikumam un 109. pantam”. Apstrīdētās normas Valsts sociālo pabalstu likuma 12. panta pirmā daļa: “Pabalstu transporta izdevumu kompensēšanai piešķir personai, kurai pašai vai kuras bērnam likumā un citos normatīvajos aktos paredzētajā kārtībā ir noteikta invaliditāte un izsniegts atzinums par medicīnisko indikāciju noteikšanu speciāli pielāgota vieglā automobiļa iegādei un pabalsta saņemšanai.” Ministru kabineta 2014. gada 23. decembra noteikumu Nr. 805 “Noteikumi par prognozējamas invaliditātes, invaliditātes un darbspēju zaudējuma noteikšanas kritērijiem, termiņiem un kārtību” (turpmāk – Noteikumi Nr. 805) 9. pielikumā noteikti kritēriji atzinuma sniegšanai par medicīnisko indikāciju noteikšanu vieglā automobiļa speciālai pielāgošanai un pabalsta saņemšanai transporta izdevumu kompensēšanai. Augstāka juridiska spēka normas...

Eiropas Parlaments trešdien deva piekrišanu ES un Japānas tirdzniecības nolīgumam, kas kļuvis par visu laiku vērienīgāko ES divpusējās tirdzniecības vienošanos. ES un Japānas Ekonomisko partnerattiecību nolīgums tika apstiprināts ar 474 balsīm pret 152, 40 deputātiem atturoties. Tas atcels gandrīz visas muitas nodevas, ik gadu samazinot Eiropas ražotāju un pakalpojumu sniedzēju izmaksas par apmēram vienu miljardu eiro. Deputāti uzskata, ka līgums ir signāls par labu uz noteikumiem balstītai, brīvai un taisnīgai tirdzniecībai laikā, “kad starptautisko kārtību apdraud ar protekcionismu saistīti izaicinājumi.” Ieguvēji - lauksaimniecības produktu ražotāji un MVU Visjutīgākās ES nozares - piemēram, rīsu audzēšana - arī turpmāk būs pasargātas, bet vīnam, sieram, liellopu gaļai, cūkgaļai, makaroniem, šokolādei un cepumiem piemērotās muitas nodevas tiks atceltas uzreiz vai pēc pārejas perioda. Nolīgums aizsargās 205 Eiropas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes, tā palīdzot mazajiem un vidējiem uzņēmumiem (MVU). 78% Eiropas eksportētāju uz Japānu ir MVU. To atbalstam Parlaments aicina Eiropas Komisiju izveidot īpašus MVU kontaktpunktus. Dzelzceļa pakalpojumi...

Valsts ieņēmumu dienests sniedzis uzziņu par personāla ilgtspējas pasākumu izdevumiem un izdevumu personifikāciju. Kāds uzņēmums, kurš sniedz sporta pakalpojumus korporatīvajiem klientiem (vienotu abonementu uz sporta nodarbību apmeklēšanu visam uzņēmumam), interesējies Valsts ieņēmumu dienestā, vai šāda sporta abonementa izmantošana tā klientam būtu pieskaitāma pie personāla ilgtspējas pasākumiem, ja konkrētie darbinieki, kas sporta pakalpojumus izmanto, tiek identificēti tikai pakalpojumu sniedzēja sistēmā, bet pats darba devējs nezina, kurš no darbiniekiem pakalpojumus izmantojis (t.i., gūtais labums nav personificēts paša darba devēja sistēmā). Attiecīgi - vai par to maksājams uzņēmumu ienākuma nodoklis, ja izdevumi nepārsniedz 5% no iepriekšējā pārskata gada kopējās darba ņēmējiem aprēķinātās bruto darba samaksas, par kuru samaksāti valsts sociālās apdrošināšanas maksājumi, kā arī - vai vajag papildus uzrēķināt iedzīvotāju ienākuma nodokli un valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas no pasākuma apmaksāta rēķina summas? Valsts ieņēmumu dienests atbildējis, ka uzņēmuma izdevumi saistībā ar uzņēmuma darbiniekiem piedāvāto iespēju vienota sporta abonementa ietvaros apmeklēt sporta nodarbības sporta klubos...

Otrdien, 11. decembrī, Ministru kabinets izskatīja Finanšu ministrijas sagatavotus likumprojektus, kas paredz vienādot nodokļu maksāšanas termiņu regulāri (reizi mēnesī, reizi ceturksnī un reizi pusgadā) maksājamiem Valsts ieņēmumu dienesta (VID) administrētajiem nodokļiem. Tas nozīmē, ka no 2021. gada VID administrētos nodokļus (pievienotās vērtības nodokli, akcīzes nodokli, elektroenerģijas nodokli, izložu un azartspēļu nodokli, uzņēmumu ienākuma nodokli, mikrouzņēmumu nodokli, iedzīvotāju ienākuma nodokli) būs iespējams samaksāt ne tikai vienā valsts budžeta ieņēmumu kontā, bet arī vienā maksājumā līdz mēneša 23. datumam. Tādējādi tiek mazināts laika un cilvēkresursu patēriņš, kā arī izmaksas, kas nepieciešamas nodokļu maksājumu sagatavošanai un veikšanai. Sagatavotie likumprojekti radīs iespēju apvienot vairāku nodokļu maksājumus vienā maksājumā, bet neliegs iespēju nodokļu maksājumus veikt arī vairākos maksājumos, ja nodokļu maksātājam tā būs ērtāk, ievērojot tā finanšu plūsmu. No 2021. gada 1. janvāra tiks ieviests vienotais nodokļu konts VID administrētajiem valsts budžeta maksājumiem, tostarp nodokļiem – iedzīvotāju ienākuma nodoklim, uzņēmumu ienākuma nodoklim, pievienotās vērtības nodoklim, akcīzes nodoklim,...

Saskaņā ar PwC un Pasaules Bankas Grupas veidoto pārskatu Paying Taxes 2019 - valstu nodokļu administrācijas varētu darīt vairāk, lai, izmantojot tehnoloģiju radītās iespējas, mazinātu nodokļu saistību izpildes slogu uzņēmumiem. Pārskatā secināts, ka uzņēmējdarbības nodokļu saistību izpildes sloga četri galvenie rādītāji vidēji pasaulē gandrīz nav mainījušies: saistību izpildes laiks (237 stundas); maksājumu skaits (23,8 maksājumi); kopējā nodokļu un iemaksu likme jeb KNIL (40,4%) un pēcdeklarēšanas indekss (59,6 no 100). Latvijā, salīdzinot ar pārējām Baltijas valstīm, 2017. gadā ir bijis viszemākais kopējais nodokļu un iemaksu apmērs - 36%, Lietuvā 42,6%, bet Igaunijā - 48,7%. Latvijā arī visgarākais saistību izpildes laiks, kurš diemžēl laika gaitā nav būtiski mainījies - 169 stundas, Lietuvā tās ir 99, savukārt Igaunijā tikai 50. Pārskats Paying Taxes 2019 salīdzina uzņēmējdarbības nodokļus 190 valstīs, pētījuma vajadzībām izmantojot vidēja izmēra vietējo prototipa uzņēmumu. Skaidro PwC Nodokļu nodaļas vecākā vadītāja Latvijā Agate Zīverte: “Šī gada pārskats Paying Taxes parāda, kādā mērā jaunās...

Ņemot vērā tirdzniecības nozares sociālo partneru sniegto informāciju par sistēmiskiem pārkāpumiem ielu tirdzniecībā, kas rada negodīgas konkurences apstākļus starp tirdzniecības dalībniekiem ielu tirdzniecībā un pastāvīgajās tirdzniecības vietās, Ekonomikas ministrija veica situācijas izvērtējumu ielu tirdzniecībā. 2018. gada 10. decembra sēdē ministrija iepazīstināja Ministru kabineta komiteju ar izvērtējumu un priekšlikumiem turpmākai rīcībai. Lai objektīvi novērtētu situāciju ielu tirdzniecībā un apzinātu iespējamos risinājumus tirdzniecības veida pilnveidošanai, Ekonomikas ministrija uzrunāja 13 pašvaldības un ielu tirdzniecības uzraudzībā iesaistītās iestādes (Valsts policija, Valsts ieņēmumu dienests, Pārtikas un veterinārais dienests, Patērētāju tiesību aizsardzības centrs), lūdzot tām sniegt atbildes uz konkrētiem jautājumiem, kas raksturo situāciju ielu tirdzniecībā. Aptaujas rezultātā tika secināts, ka 77% no aptaujātajām pašvaldībām ir atzinušas, ka tās ir novērojušas pārkāpumus ielu tirdzniecībā. Par visbiežāk konstatētajiem pārkāpumiem tika minēta iepirktās produkcijas uzdošana par pašu saražoto lauksaimniecības produkciju, pilnas informācijas nenorādīšana tirdzniecības vietā par tirdzniecības dalībnieku, normatīvajos aktos noteikto prasību neievērošana pārtikas apritei (piemēram, veterinārās un higiēnas prasības), cenas...

Finanšu ministrijas Grāmatvedības un revīzijas politikas departamenta Grāmatvedības politikas un metodoloģijas nodaļas vadītāja Arta Priede žurnāla "Bilance" konferencē stāstīja par jaunā Grāmatvedības likuma projekta izstrādes gaitu. Viņa informēja, ka līdz šim notikušas jau sešas darba grupas sanāksmes (pēdējā, septītā notiks decembrī) un ir plānots līdz gada beigām pabeigt likumprojekta izstrādi un nākamajā gadā virzīt to uz pieņemšanu. Likumam jāstājas spēkā 2021. gada 1. janvārī, un tuvāko divu gadu laikā vēl notiks arī spraigs darbs pie to pavadošo Ministru kabineta noteikumu sagatavošanas (piemēram, Noteikumi par grāmatvedības kārtošanu, Kases operāciju noteikumi u.c. tiks radīti no jauna). Esošais likums "Par grāmatvedību" jāpārstrādā, jo tas esot ļoti novecojis - bez pantu, sadaļu nosaukumiem, neatbilstošs juridiskās tehnikas prasībām. Tomēr vienlaikus jauna likuma izstrāde ir arī laba iespēja iekļaut tajā jaunas normas, tāpēc A. Priede aicināja grāmatvedības nozares pārstāvjus sūtīt savas idejas Finanšu ministrijai. Sīkāku A. Priedes izklāstu skatiet video sižetā:

Lai taupītu klientu laiku, no 2019. gada 2. janvāra mainīsies eiro apgrozības monētu apmaiņas kārtība Latvijas Bankā. No viena klienta vienu reizi dienā tūlītējai apmaiņai tiks pieņemtas līdz 100 jebkuras nominālvērtības eiro apgrozības monētas.Kalendārā mēneša laikā no viena klienta tiks pieņemtas monētas ne vairāk kā 5 standarta monētu kastītes, neatkarīgi no ievietotā monētu daudzuma. Vienā kastītē ietilpst ~1 400 mazo nominālu monētu. * Sabiedriskā labuma organizācijas ir biedrības un nodibinājumi, kuru statūtos, satversmē vai nolikumā norādītais mērķis ir sabiedriskā labuma darbība, kā arī reliģiskās organizācijas un to iestādes (turpmāk — reliģiskās organizācijas), kuras veic sabiedriskā labuma darbību, ja šīm biedrībām, nodibinājumiem un reliģiskajām organizācijām piešķirts sabiedriskā labuma organizācijas statuss un ja tās izlieto savus ienākumus darbībām, kurām nav komerciāla rakstura un kuras vērstas uz sabiedriskā labuma darbības nodrošināšanu (Sabiedriskās organizācijas likuma 3. pants).

Turpmāk ikvienai personai būs iespēja Finanšu un Kapitāla tirgus komisijai (FKTK) sniegt ziņojumus par finanšu un kapitāla tirgu regulējošo normatīvo aktu iespējamiem vai faktiskiem pārkāpumiem arī alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldnieku darbībā – to paredz FKTK padomes sēdē 7. decembrī pieņemtie grozījumi 2016. gada 17. augusta normatīvajos noteikumos Nr. 139 "Normatīvie noteikumi par kārtību, kādā persona iesniedz un Finanšu un kapitāla tirgus komisija izskata ziņojumu par finanšu un kapitāla tirgu regulējošo normatīvo aktu iespējamiem vai faktiskiem pārkāpumiem". Grozījumi minētos noteikumus papildina ar deleģējošo normu no Alternatīvo ieguldījumu fondu un to pārvaldnieku likuma, tādējādi ar šiem grozījumiem noteikumos noteiktā kārtība tiek attiecināta arī uz ziņojumu sniegšanu par iespējamiem vai faktiskiem pārkāpumiem alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldnieku darbībā.