JAUNUMI

Valsts ieņēmumu dienests (VID) sagatavojis uzziņu par īpašā nodokļa piemērošanas režīmu sadzīves tehnikai. Iesniedzējs iesniegumā sniedz šādu faktu aprakstu. Ņemot vērā, ka ar 2018.gada 1.janvāri stājas spēkā grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā, papildinot to ar 143.5pantu “Īpašs nodokļa piemērošanas režīms sadzīves elektronisko iekārtu un “Grozījumi Ministru kabineta 2013.gada 3.janvāra noteikumos Nr.17 “Pievienotās vērtības nodokļa likuma normu piemērošanas kārtība un atsevišķas prasības pievienotās vērtības nodokļa maksāšanai un administrēšanai”” (pieņemti 2017.gada 14.novembrī), Iesniedzējs lūdz sniegt uzziņu saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 98.pantu par sekojošiem jautājumiem: vai arī zemāk minētajiem kombinētās nomenklatūras kodiem, kas ietver arī preču rezerves daļas un aksesuārus būs jāpiemēro īpašais nodokļa režīms: 7321 Dzelzs vai tērauda apkures un virtuves krāsnis, kamīni un plītis (ieskaitot krāsnis ar iebūvētiem centrālapkures katliem), restes cepšanai, ogļu pannas, plīts degļi, šķīvju sildītāji un tamlīdzīga neelektriska sadzīves aparatūra un tās daļas 7321 90 00 - daļas 8418 Ledusskapji, saldētavas un citas dzesēšanas vai saldēšanas iekārtas, elektriskas vai...

Pašreizējā Eiropas Savienības (ES) pievienotās vērtības nodokļa (PVN) sistēma ir novecojusi, sarežģīta un paver iespēju krāpnieciskām darbībām. Līdz ar to, lai uzlabotu PVN sistēmas efektivitāti, vienkāršotu to un apkarotu arvien pieaugošo krāpšanos, ir ierosinātas būtiskas izmaiņas PVN sistēmas modernizēšanai un vienkāršošanai. Finanšu ministrija (FM) aicina sabiedrību iesaistīties priekšlikumu par galīgo PVN sistēmu apspriešanā. Pamatojoties uz 2016. gada 7. aprīlī publicēto PVN rīcības plānu, Eiropas Komisija ir nākusi klajā ar priekšlikumiem par galīgās PVN sistēmas ieviešanu. Jāņem vērā, ka ir paredzēti divi posmi galīgās PVN sistēmas ieviešanai, un 2017. gada 4. oktobrī tika publicēta pirmā posma galīgās PVN sistēmas dokumentu pakotne, kas nosaka pamatprincipus galīgās PVN sistēmas ieviešanai. Pakotnē ir iekļauti trīs dokumenti: priekšlikums – Padomes Direktīva, ar ko Direktīvu 2006/112/EK groza attiecībā uz pievienotās vērtības nodokļa sistēmas atsevišķu noteikumu saskaņošanu un vienkāršošanu un galīgās nodokļa uzlikšanas sistēmas ieviešanu tirdzniecībā starp dalībvalstīm; priekšlikums - Padomes Īstenošanas Regula, ar ko attiecībā uz dažiem atbrīvojumiem...

Valdībā 23.janvārī atbalstīti Izglītības un zinātnes ministrijas izstrādātie grozījumi Izglītības likumā un Vispārējās izglītības likumā, kas vidusskolas posmā paredz pakāpeniski pāriet uz mācībām valsts valodā. Plānots, ka pāreja uz mācībām valsts valodā sāksies 2019.gada 1.septembrī un noslēgsies 2021.gada 1.septembrī. Pāreja uz mācībām valsts valodā vispārējās vidējās izglītības posmā vispārējās izglītības iestādēs veicinās sekmīgu jaunā vispārējās izglītības satura un mācīšanās pieejas ieviešanu. Kā viens no svarīgākajiem šo pārmaiņu mērķiem ir nodrošināt ikvienam bērnam un jaunietim vienlīdzīgas iespējas iegūt kvalitatīvu izglītību, kas veicina 21.gadsimtā nepieciešamo zināšanu, prasmju un attieksmju apguvi. Vidējās izglītības pakāpē jaunietis gatavojas izglītības turpināšanai augstskolā vai savai profesionālajai darbībai, apzinās savas personiskās spējas un intereses mērķtiecīgai profesionālās un personiskās nākotnes veidošanai. Tāpēc plānotās pārmaiņas gan mācību satura pilnveidē, gan valsts valodas un sabiedrības integrācijas jomā paplašinās mazākumtautību jauniešu iespējas profesionālajā un augstākajā izglītībā, kur mācības pamatā notiek latviešu valodā. Pāreja uz mācībām valsts valodā paredz, ka vispārējā izglītībā centralizētie eksāmeni 12.klasē...

Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija 25.janvārī trešajā - galīgajā - lasījumā atbalstīja grozījumus Augstskolu likumā, kas paredz ieviest profesionālo doktora grādu mākslās. Zinātniskais grāds mākslās saistīts ar mākslas un kultūras procesu pētniecību, savukārt profesionālā doktora grāda mākslās būtiskākais nosacījums ir mākslas radīšana un mākslinieciskā jaunrade, uzsvērts likumprojekta anotācijā. Iegūt profesionālo doktora grādu mākslās var daudzās Eiropas valstīs, bet Latvija ir vienīgā no trim Baltijas valstīm, kur tas vēl joprojām nav iespējams.Tāpat Latvijas kultūras un mākslas augstskolas nespēj vienlīdzīgi ar citām valstīm iesaistīties Eiropas augstskolu tīkla aktivitātēs, veidojot kopīgas profesionālās doktora studiju programmas mākslās. Kā uzsver likumprojekta autori, profesionālais doktora grāds mākslās veicinās Latvijas kultūras un mākslas augstskolās studējošo konkurētspēju arī starptautiskā vidē. Komisijas izstrādātais likumprojekts paredz Augstskolu likumu papildināt ar jaunu nodaļu par māksliniecisko jaunradi. Tajā uzsvērts, ka mākslinieciskās jaunrades mērķis ir nodrošināt mākslinieciski augstvērtīgu darbu veidošanas prasmju iegūšanu un attīstīt praktiskās iemaņas unikālu māksliniecisku ideju īstenošanā. Grozījumi noteic, ka māksliniecisko...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) vērš uzmanību, ka attiecībā uz maksājumiem, kuri tika izmaksāti nerezidentiem, sākot ar 2017.gada 1.janvāri, ir piemērojama īpaša kārtība, kādā ienākumu izmaksātājs sniedz informāciju VID. Nodokļu maksātājs, kuram 2017.gada laikā ir bijušas izmaksas nerezidentiem – juridiskām personām - informāciju iesniedz Valsts ieņēmumu dienestā, aizpildot EDS pārskatu par nerezidenta (izņemot fiziskas personas) gūtajiem ienākumiem Latvijas Republikā (turpmāk – pārskats). Par maksājumiem, no kuriem uzņēmumu ienākuma nodoklis ir ieturams izmaksas brīdī Par maksājumiem, no kuriem bija jāietur nodoklis izmaksas brīdī (t.i., ienākumino līdzdalības personālsabiedrībā; kooperatīvās sabiedrības peļņas daļa; atlīdzība par vadības un konsultatīvajiem pakalpojumiem; atlīdzība par Latvijā esoša īpašuma izmantošanuvainekustamā īpašuma atsavināšanu; maksājumi personām, kuras atrodas, ir izveidotas vai nodibinātas zemu nodokļu un beznodokļu valstīs vai teritorijās) informācija bija jāsniedz gada laikā. Ja kādā mēnesī bija veikts attiecīgais maksājums, tad līdz nākamā mēneša piecpadsmitajam datumam izmaksātājam bija jāiesniedz pārskats Valsts ieņēmumu dienestā, un pārskatā jānorāda visas maksājumu summas, neatkarīgi no to...

Pagājušajā gadā kopējie pensiju 3. līmeņa klientu uzkrājumi pieauga par 14%, sasniedzot 434,5 miljonus eiro. Šo pieaugumu lielākoties veicināja jaunās klientu iemaksas, kas sasniedza kārtējo rekordu - 77,7 miljonus eiro, norāda Luminor Pensions Latvia valdes loceklis Iļja Arefjevs. Privāto klientu aktivitāte vērtējama ļoti pozitīvi, jo pieauga gan jaunās iemaksas, gan arī klientu skaits - attiecīgi par 10% un 7% salīdzinājumā ar 2016. gadu. Tomēr darba devēju iemaksas jau tradicionāli turpināja pārsteigt negatīvi. Salīdzinājumā ar 2016. gadu tās pieauga tikai par 4% un veidoja vien 13% no visām jaunajām iemaksām. Tas nozīmē, ka no katra pensiju 3. līmenī iemaksātā viena eiro tikai 13 centi nāk no darba devējiem. Attīstītajās valstīs darba devēju proporcija kopējās iemaksas privātajos pensiju fondos vidēji svārstās starp 30% un 50%. Jāpiebilst, ka pērn kopējais kolektīvo līgumu dalībnieku skaits Latvijā nav pieaudzis vispār, kas nav pozitīvs signāls. Latvijā par darba devēju iemaksām pensiju 3. līmenī var saņemt ļoti dāsnus nodokļu...

Pēc tam, kad 2015.gadā ārvalstu tiešo investīciju uzkrājums sasniedza savu visu laiku augstāko punktu, pēdējie divi gadi iezīmējušies ar lejupejošu tendenci, liecina Lursoft apkopotā informācija. Statistikas dati liecina, ka laika posmā kopš 2008.gada ārvalstu tiešo investīciju uzkrātais apjoms pieaudzis par 86,56% jeb vidēji par 4,01% gadā, 2008. un 2009. gadā sasniedzot pat 16,26% un 27,13% kāpumu. Savukārt 2016.gadā akumulēto investīciju apjoms saruka par 3,19%, bet pērn - vēl par 0,82%. 2017. gadā uzkrātais ārvalstu tiešo investīciju apjoms Latvijas uzņēmumu pamatkapitālos samazinājies par 56,14 milj.EUR, sarūkot līdz 7,23 miljardiem eiro. Daļēji investīciju samazinājums skaidrojams ar globāliem notikumiem, taču vaina meklējama arī valsts iekšējās problēmās, par kuru risināšanu tiek runāts jau ilgstoši. “Āvalstu investoru padome nepārtraukti norāda uz lielākajiem klupšanas akmeņiem - tiesām, maksātnespējas administrēšanu, ēnu ekonomiku un korupciju. Nepieciešama ilgtermiņa nodokļu politika, kas būtu prognozējama un veicinātu uzņēmējdarbību,” atzīst Swedbank ekonomiste Agnese Buceniece.* Savukārt, raksturojot situāciju ar ārvalstu tiešo investīciju piesaisti, Latvijas Bankas...

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) biedru interese par ārējo sadarbību trīskāršojusies, komersanti daudz aktīvāk izmantojuši iespējas doties ārvalstu vizītēs, kā arī meklējuši eksporta tirgus. Uzņēmēji daudz aktīvāk meklē savu produktu un pakalpojumu eksporta iespējas, tādējādi attīstot Latvijas ekonomiku kopumā, liecina LTRK apkopotā informācija liecina. Patlaban LTRKdatu bāzē ir vairāk nekā 3,5 tūkstoši atzīmju par vēlmi darboties ārvalstīs, kas ir daudz vairāk nekā gadu iepriekš, kad šādu vēlmi izrādīja vien nedaudz vairāk par tūkstoš komersantiem. Latvijas uzņēmējus interesē ekonomiskā sadarbība ar 142 valstīm, kas ir par 10 vairāk nekā gadu iepriekš. “Mani patiesi iepriecina tas, ka bizness aktivizējas un saprot, ka tikai ar Latvijas iekšējo tirgu nepietiks un attīstīties būs grūti. Tāpat esmu gandarīts, ka mūsu biedri tik aktīvi izmanto iespējas doties tirdzniecības misijās, kā arī meklē sadarbības partnerus, kas nozīmē, ka mēs visi nākotnē dzīvosim labāk, jo eksporta potenciāla pieaugums ir liels,” saka LTRK prezidents Aigars Rostovskis. Jau vairākus gadus visbiežāk...

Augstākās tiesas Civillietu departaments 22.janvārī atcēla Kurzemes apgabaltiesas 2015.gada 8.jūnija spriedumu, ar kuru noraidīta Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja prasība pret bijušo Rīgas domes priekšsēdētāju Gundaru Bojāru par valstij nodarīto zaudējumu piedziņu saistībā ar rīkojumu izdošanu par prēmiju izmaksām (civillieta Nr. C33257014). Lieta nodota jaunai izskatīšanai apelācijas instances tiesā. Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) 2014.gada 16.janvārī cēla Rīgas rajona tiesā prasību pret Gundaru Bojāru, kurā, pamatojoties uz Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likuma 7.panta pirmās daļas 3.punktu, likuma "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” 5., 30.pantu un šā likuma pārejas noteikumu 17.punktu, lūdza piedzīt valsts ienākumos zaudējumus 12 915,75 EUR (9077,24 Ls). Birojs, veicot Rīgas domes priekšsēdētāja Gundara Bojāra, kurš šos amata pienākumus pildīja laikā no 2001.gada 27.martam līdz 2005.gada 26.martam, rīcības atbilstību likuma "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” prasībām, 2008.gada 12.jūnijā pieņemtajā lēmumā Nr.1/6116 "Par valstij nodarīto zaudējumu atlīdzību” konstatējis šā likuma 11.panta pirmajā daļā noteiktā ierobežojuma...

Uzklausot Augstākās tiesas Civildepartamenta informāciju un viedokli par maksātnespējas tiesvedības procesiem, Tieslietu ministrijas ziņojumu par maksātnespējas tiesisko regulējumu un tiesnešu pašpārvaldes institūciju vadītāju viedokļus, Tieslietu padomes sēdē vienprātīgs bija atzinums, ka pēdējo gadu laikā, salīdzinot ar situāciju 2008.-2014.gadā, ir notikušas būtiskas pozitīvas pārmaiņas maksātnespējas tiesiskā regulējuma un tiesvedību jomā. Piemēram, ir vairākkārt mainīts normatīvais regulējums, atjaunots Maksātnespējas konsultatīvās padomes darbs, tiek veidota jauna tiesnešu kandidātu atlases sistēma, ir ieviesta visu tiesnešu periodiska profesionālās darbības novērtēšana, notiekošā tiesu teritoriālā reforma nodrošinās, ka, nosakot tiesnešu specializāciju, pilnībā iespējams ievērot nejaušības principu lietu sadalē. Tieslietu padomes priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs uzsver, ka, izanalizējot 22. janvāra sēdes laikā saņemto informāciju un viedokļus, Tieslietu padomei ir iespējams pieņemt izpildāmus, konkrētus uz tiesu sistēmas attīstību vērstus lēmumus. Vērā ņemami izskanējušie priekšlikumi, piemēram, par grozījumiem tiesnešu profesionālās darbības vērtēšanas saturā un kārtībā, it īpaši attiecībā uz vērtējamās informācijas apjomu. Tāpat par grozījumiem Tiesnešu disciplinārās atbildības likumā, paredzot Tiesnešu disciplinārkolēģijai tiesības...

Zemkopības ministrija (ZM) sadarbībā ar akciju sabiedrību "Attīstības finanšu institūcija Altum" (Altum) ir izstrādājusi Ministru kabineta (MK) noteikumu projektu "Noteikumi par lauksaimniecības, lauku un zivsaimniecības saimnieciskās darbības veicēju aizdevumu programmu", ko ceturtdien, 18. janvārī, izsludināja Valsts sekretāru sanāksmē. Aizdevumu programmas mērķis ir veicināt iedzīvotāju iesaistīšanos saimnieciskajā darbībā un palielināt finanšu resursu pieejamību saimnieciskās darbības veicējiem, kuri darbojas vai plāno uzsākt darboties lauksaimniecības, lauku attīstības vai zivsaimniecības nozarē. Tādējādi aizdevumu programma papildinās finanšu tirgū pieejamo kredītiestāžu finansējumu. Noteikumu projekts nosaka lauksaimniecības, lauku un zivsaimniecības saimnieciskās darbības veicēju aizdevumu programmas finansējumu un īstenošanas kārtību, atbalstāmās darbības un aizdevumu pretendentus. Aizdevumu programma lauksaimniecības un lauku saimnieciskās darbības aizdevumam darbosies lauku teritorijās, tas ir, visā Latvijas teritorijā, izņemot pilsētās, kurās iedzīvotāju skaits ir lielāks par 15 000, savukārt zivsaimniecības saimnieciskās darbības aizdevumu varēs saņemt saimnieciskās darbības veicēji, kas darbojas visā Latvijas teritorijā. Noteikumu projekts paredz, ka aizdevumus varēs saņemt lauksaimniecības un lauku saimnieciskās darbības veicēji lauku...

Eiropas Savienības (ES) Ekonomisko un finanšu jautājumu padomes (ECOFIN) sanāksmē Briselē 23. janvārī Eiropas Komisija informēja par diviem jauniem priekšlikumiem pievienotās vērtības nodokļa (PVN) jomā. Tie attiecas uz vienkāršošanas pasākumiem mazajiem un vidējiem uzņēmumiem (MVU) un PVN likmju regulējuma atjaunināšanu. “Pašreizējo Eiropas Savienības PVN sistēmu ir nepieciešams modernizēt, lai risinātu aktuālās problēmas, īpaši mazinātu krāpniecības iespējas un vienkāršotu prasības uzņēmējiem. Mums ir jābūt gataviem nākotnes izaicinājumiem, tāpēc pozitīvi vērtējam pasākumus, kas veicina labvēlīgus nosacījumus uzņēmējdarbības vides attīstībai un tuvina mūs vienotas Eiropas Savienības PVN zonas nostiprināšanai,” uzsver finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola. Minētie Eiropas Komisijas priekšlikumi ir daļa no 2016. gada 7. aprīlī publicētā PVN rīcības plānā noteiktajiem virzieniem pakāpeniskai pārejai uz ES galīgo PVN sistēmu. Plānots, ka minētajos priekšlikumos ietvertie pasākumi veicinās MVU izaugsmi un atvieglos to iespējas nodarboties ar pārrobežu darījumiem, kā arī uzlabos un modernizēs PVN likmju regulējumu. Priekšlikums, kas attiecas uz vienkāršošanas pasākumu ieviešanu MVU, paredz ieviest jaunu sistēmu,...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) informē, ka Eiropas Savienības Padome e-komercijas pakotnes ietvaros 2017.gada 5 .decembrī ir izdevusi Īstenošanas regulu (ES)Nr.2017/2459, ar kuru groza Padomes Īstenošanasregulu (ES) Nr.282/2011, ar ko nosaka īstenošanas pasākumus Direktīvai 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu (turpmāk – regula Nr.282/2011). Regula saskaņā ar Administratīvā procesa likumu ir normatīvais akts, kuru iestāde un tiesa piemēro administratīvajā procesā, turklāt, ja tiek konstatētapretruna starp starptautisko tiesību normu un tāda paša juridiskā spēka Latvijas tiesību normu, piemēro starptautisko tiesību normu. Regula ir tieši piemērojams tiesību akts. Ņemot vērā minēto, VID vērš uzmanību uz izmaiņām, kas skar pierādījumus telekomunikāciju, apraides vai elektroniski sniegto pakalpojumu saņēmēja, kas nav nodokļa maksātājs, piederības vietas noteikšanai. Regulas Nr.282/2011 24.b pantā ir paredzēti sīki izstrādāti noteikumi par prezumpciju pakalpojumu saņēmēja piederības vietas noteikšanai, lai noteiktu pakalpojumu sniegšanas vietu telekomunikāciju, apraides vai elektroniski sniegtiem pakalpojumiem, ko sniedz personai, kura nav nodokļa maksātāja. Sniedzot minētos pakalpojumus: a) šīs personas fiksētā...

Eiropas Savienības (ES) Ekonomisko un finanšu jautājumu padomes (ECOFIN) sanāksmē Briselē 23. janvārī finanšu ministri vienojās par astoņu valstu izņemšanu no ES nesadarbojošos jurisdikciju saraksta nodokļu vajadzībām. Tas izdarīts, ņemot vērā šo valstu paustās apņemšanās mainīt to īstenotās prakses un likumdošanu, lai tās atbilstu ES un starptautiski pieņemtiem standartiem. Barbadosa, Grenāda, Korejas Republika, Makao, Mongolija, Panama, Tunisija un Apvienotie Arābu emirāti pēc ekspertu novērtējuma pašlaik ir pārcelti uz atsevišķu padziļinātas uzraudzības jurisdikciju kategoriju. “Padomē novērtējām šo valstu apņemšanās novērst iepriekš Eiropas Savienības līmenī atklātās nepilnības un padarīt savu nodokļu sistēmu caurskatāmu. Pašlaik 55 jurisdikcijas ir iesaistījušās konstruktīvā dialogā ar Eiropas Savienību un apņēmušās īsā laika posmā mainīt tajās pastāvošo praksi un likumdošanu tā, lai tās pilnībā atbilstu Eiropas Savienības un starptautiski atzītiem standartiem. Mūsuprāt, tieši plašā vispasaules sadarbība nodokļu jomā ir galvenais visa šī procesa sasniegums,” skaidro finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola. ES nesadarbojošos jurisdikciju saraksts nodokļu vajadzībām tika izveidots, lai veicinātu labu...

Saeimas sēdē 25.janvārī notiks ikgadējās ārpolitikas debates, kurās deputātiem par paveikto un iecerēto darbību valsts ārpolitikā un Eiropas Savienības (ES) jautājumos ziņos ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs. Tiešraidē Saeimas mājaslapā www.saeima.lv debates varēs vērot ikviens interesents. Trešajā galīgajā lasījumā deputāti lems par grozījumiem likumā „Par piesārņojumu”, kas paredz pilnveidot regulējumu attiecībā uz emisiju kvotām un gaisa piesārņojumu. Izmaiņas paredz pienākumu kuģiem katru gadu veikt oglekļa dioksīda emisiju monitoringu un sniegt šo informāciju Eiropas Komisijai un Valsts vides dienestam. Tāpat galīgajā lasījumā parlaments lems, vai valsts amatpersonas turpmāk drīkstēs savu amatu savienot ar darbu konsultatīvajās padomēs, darba grupās un komisijās, ko paredz grozījumi likumā „Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā”. Šobrīd likums nosaka šo amatu savienošanas liegumu. Otrajā lasījumā deputāti skatīs grozījumus Valsts pārvaldes iestāžu nodarīto zaudējumu atlīdzināšanas likumā. Plānotās izmaiņas paredz, ka administratīvais slogs samazināsies privātpersonai, kurai iestāde ir radījusi zaudējumu, jo lēmējiestāde pati veiks ar zaudējuma atlīdzību nepieciešamās darbības, kā arī...