JAUNUMI

Saeima 8.martā galīgajā lasījumā atbalstīja grozījumus Notariāta likumā, kas paredz modernizēt notāru darbību procesu - turpmāk notāri aktus un apliecinājumus varēs sagatavot elektroniski. Papildus, izmantojot Notāru informācijas sistēmā esošo videokonferences režīmu, notāri varēs sagatavot aktus un apliecinājumus (tajā skaitā pilnvaras, piekrišanas, to atsaukumus un mantošanas iesniegumus u.c.), tādējādi sniedzot iespēju cilvēkiem notāru sniegtos pakalpojumus saņemt attālināti. Lai sekmētu ēnu ekonomikas apkarošanu un ierobežotu iespējas mantot skaidru naudu, par kuras izcelsmi un esamību nav iespējams pārliecināties, likuma grozījumi nosaka mantiniekam pienākumu - mantojuma sastāvā norādītos skaidras naudas līdzekļus, kas pārsniedz 15 000 EUR, iemaksāt kredītiestādē, kas ir tiesīga sniegt finanšu pakalpojumus Latvijā. Grozījumi likumā paredz stiprināt arī zvērinātu notāru atbildību un kā disciplinārsodu noteikt arī naudas sodu. Likuma grozījumi paredz iespēju kā disciplinārsodu zvērinātiem notāriem par likumu un citu normatīvo aktu, zvērinātu notāru darbību regulējošo instrukciju, profesionālās ētikas normu pārkāpumiem vai nolaidību piemērot naudas sodu no 150 līdz 5000 eiro apmērā. Līdz šim...

Saeimas Prezidijs 8. martā ierosināja atsevišķu Saeimas deputātu sagatavoto likumprojektu “Grozījumi Darba likumā” nodot izskatīšanai Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt, ka tā ir parlikumprojektu atbildīgā komisija. Deputāti šādu rosinājumu atbalstīja un likumprojekts nodots izskatīšanai, lai vērtētu, vai to virzīt uz pirmo lasījumu kādā no Saeimas plenārsēdēm. Rosinātie grozījumi Darba likumā paredz pārtraukt krieviski nerunājošo darba ņēmēju lingvistisko diskrimināciju, likumprojektā nosakot, ka turpmāk, veicot darba intervijas, dibinot darba tiesiskās attiecības, kā arī darba tiesisko attiecību pastāvēšanas laikā darba devējiem ir aizliegts noteikt nesamērīgas prasības konkrētu svešvalodu prasmei. Svešvalodu prasmi turpmāk varētu pieprasīt tikai tad, ja darba pienākumus nav iespējams veikt bez attiecīgās svešvalodas prasmes. Likums tiek papildināts arī ar 29. panta 1.2 daļu, kas nosaka to, ka “darba devējam, ja tas ir valsts vai pašvaldības institūcija vai kapitālsabiedrība, aizliegts pieprasīt valodu, kas nav Eiropas Savienības valoda, zināšanas.” Ministru kabinets nosaka to amatu un profesiju sarakstu, uz ko šī norma netiek attiecināta....

Patentu valde informē, ka 2017. gadā ir būtiski pieaudzis kopējais pieteikto preču zīmju skaits, sasniedzot 3203 pieteikumus, kas ir par 26 % vairāk nekā 2016. gadā. Lielāko daļu jeb 56 % (1798 pieteikumi) no kopējā preču zīmju pieteikumu skaita veido pieteikumi nacionālajā procedūrā. Par 28 % ir pieaudzis arī reģistrēto preču zīmju kopskaits, starp kurām 41,1 % (1189) ir Latvijas izcelsmes preču zīmes. Salīdzinoši Lietuvā nacionālajā procedūrā pērn tika saņemts 2881 pieteikums un Igaunijā 1271 preču zīmju reģistrācijas pieteikums. Pagājušajā gadā būtiski ir pieaudzis nacionālo preču zīmju pieteikumu skaits, sasniedzot 1798 pieteikumus. Patentu valde veic arī dizainparaugu reģistrāciju, kas nodrošina rūpniecisku vai amatniecisku izstrādājumu ārējā veidola aizsardzību. Tas tiesību īpašniekiem nodrošina iespēju aizliegt citiem izgatavot, tirgot, importēt un eksportēt izstrādājumus, kuros ir ietverts reģistrētais dizainparaugs. Dizainparaugs rada tirgū papildu vērtību un pasargā no zaudējumiem, kas rodas kopējot un atdarinot. Kopumā 2017. gadā tika iesniegti 49 aizsardzības pieteikumi, tajos iekļaujot 142 dizainparaugus, bet...

Patentu valde, Latvijas Dizaineru savienība un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera aicina uzņēmējus līdz šī gada 23. martam pieteikties konkursam “Gada preču zīme 2017” nominācijās – “Gada preču zīme – Latvijai” un “Gada preču zīme – pasaulei”. Preču zīmes dalībai konkursā var pieteikt elektroniski Patentu valdes tīmekļvietnē. Lai piedalītos konkursā, Latvijas preču zīmei iepriekšējā kalendārajā gadā jābūt reģistrētai nacionālajā procedūrā, starptautiskajā procedūrā vai kā Eiropas Savienības preču zīmei. Jau sesto gadu pēc kārtas tiks sumināti pērnā gada Latvijas preču zīmju īpašnieki, kas izmanto rūpnieciskā īpašuma aizsardzības priekšrocības savā labā, veicinot Latvijas uzņēmējdarbības attīstību. Pērnajā gadā lielāko daļu jeb 41,1 % no kopējā preču zīmju reģistrāciju skaita veido tieši Latvijas preču zīmes. „Esam gandarīti, ka arvien vairāk Latvijas uzņēmēji rūpējās par sava zīmola aizsardzību. Uzņēmējiem, kuri ieguldījuši laiku, pūles un līdzekļus, lai izveidotu labu sava zīmola tēlu, preču zīme ir veids, kā aizliegt citiem negodīgi gūt labumu no savas reputācijas un patērētāju uzticības,”...

No 8.marta Latvijā atklāts “Mājokļa drošības mēnesis 2018”, kura mērķis ir vērst iedzīvotāju uzmanību ugunsdrošības riskiem daudzdzīvokļu ēkās un rīcībai ugunsnelaimes situācijā. Iniciatīvas ietvaros veiktās aptaujas rezultāti liecina, ka vairums iedzīvotāju savu mājokli vērtē kā drošu, taču ir ievērojami mazāk pārliecināti, ja runa ir par ugunsdrošību. Aptaujā noskaidrots, ka 72% aptaujāto daudzdzīvokļu namu iedzīvotāju nav saņēmuši ugunsdrošības instrukciju ēkai, kurā tie dzīvo. Šo situāciju apstiprina arī Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta 2017. gada vasarā izlases kārtā veiktās daudzdzīvokļu ēku ugunsdrošības pārbaudes, kurās vairāk nekā puse pārbaudīto dzīvojamo māju iedzīvotāju nav bijuši iepazīstināti ar dzīvojamās mājas ugunsdrošības instrukciju. Turklāt vismaz trešdaļai no pārbaudītajām ēkām nav izstrādāta dzīvojamās mājas ugunsdrošības instrukcija vai ir nepieciešama tās pārstrāde. “Cilvēkiem trūkst praktiskas informācijas par ugunsdrošību mājokļos, kuros tie dzīvo, un aptaujas dati ļauj secināt, ka ēku apsaimniekotāji ir pasīvi šīs informācijas nodrošināšanā daudzdzīvokļu ēku iedzīvotājiem. Ņemot vērā informācijas trūkumu un iedzīvotāju zemos pārliecības rezultātus, ir pamats secināt,...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) atgādina, ka visām Latvijā reģistrētām biedrībām, nodibinājumiem un arodbiedrībām līdz 2018.gada 31.martam ieskaitot ir jāiesniedz Valsts ieņēmumu dienestā gada pārskats par 2017.gadu. VID aicina iesniegt gada pārskatus elektroniski Elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS), kur pieejamas gada pārskata sastāvdaļu strukturētas formas, kas nodrošina datu precizitāti, jo notiek automātiska dokumentu pareizības pārbaude, un tas ļauj novērst matemātiskas kļūdas aprēķinos. Iesniegšana EDS ir vienkāršāka arī tāpēc, ka sistēma visu uzņēmuma iepriekšējā gada pārskatā ietverto informāciju ielasa automātiski. Respektīvi, iesniedzot gada pārskatu par 2017.gadu elektroniski, visa 2016.gada pārskatā norādītā informācija tajā ielasīsies automātiski. Vēršam uzmanību, ka pārvaldes institūcijas apstiprinātu gada pārskata vai tā daļas – ieņēmumu un izdevumu pārskata, ziedojumu un dāvinājumu pārskata – un zvērināta revidenta ziņojuma (ja tāds ir) atvasinājumu ir jāiesniedz EDS. Savukārt gada pārskatu vai tā daļas – ieņēmumu un izdevumu pārskatu, ziedojumu un dāvinājumu pārskatu – un zvērināta revidenta ziņojumu (ja tāds ir) var iesniegt VID arī papīra...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) atgādina, ka līdz 2018. gada 3.aprīlim ieskaitot valsts amatpersonām ir jāiesniedz kārtējā gada valsts amatpersonas deklarācija par 2017.gadu. Deklarācijas jāiesniedz elektroniski, izmantojot VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmu (EDS). Valsts amatpersonas deklarāciju, kā arī jebkuru citu dokumentu iespējams iesniegt EDS, autorizējoties ar internetbankas rekvizītiem. VID pateicas visām 19 767 valsts amatpersonām, kuras to šogad jau ir izdarījušas. Izanalizējot saņemtās deklarācijas, VID ir konstatējis, ka daļā no tām atkārtojas vairākas līdzīgas kļūdas, t.i., netiek norādīti papildus valsts amatpersonas amatam ieņemtie amati un/vai noslēgtie uzņēmuma līgumi (2.punkts); netiek norādīts lietošanā esošs nekustamais īpašums (3.punkts); gadījumā, ja 2017. gadā valsts amatpersona ir sākusi lietot jaunu automobili (iegādājusies, iznomājusi vai tml.), deklarācijā netiek norādīts, kas noticis ar iepriekšējo automobili (5.punkts); nenorāda automobiļa vai arī cita kustama vai nekustama īpašuma pārdošanas rezultātā gūtos ienākumus (7.punkts); gadījumā, ja valsts amatpersonai 2017.gadā ir izveidojušās parādsaistības, t.i., ņemts aizdevums, taču deklarācijā šis darījums netiek norādīts (8.punkts); netiek...

Valsts reģionālās attīstības aģentūra informē, ka no 2018.gada 1.aprīļa visām iepirkumu procedūrām jānotiek elektroniski. Šāda kārtība noteikta Publisko iepirkumu likumā paredzot, ka turpmāk iepirkumu procedūrām par preču un pakalpojumu iegādi sākot no 42 000 euro un būvdarbu iepirkumiem sākot no 170 000 euro jānotiek elektroniski. Elektroniska piedāvājumu iesniegšana iepirkuma procedūrās ir paredzēta Elektronisko iepirkumu sistēmas (EIS) e-konkursu apakšsistēmā. Lai komersanti varētu iesniegt savus piedāvājumus EIS, tiem ir jābūt reģistrētiem sistēmas lietotājiem. Visa informācija par reģistrēšanās kārtību, t.sk. reģistrācijas veidlapas ir pieejamas EIS mājas lapas sadaļā - Reģistrācijas informācija (www.eis.gov.lv). Sekmīgai iepirkuma procedūras veikšanai aicinām laikus reģistrēties Elektronisko iepirkumu sistēmā. Savlaicīga reģistrēšanās sistēmā palīdz kvalitatīvāk izstrādāt iepirkuma dokumentāciju, tādējādi izvairoties no kļūdām un pārpratumiem. Elektronisko iepirkumu sistēma ir pirmā šāda veida iepirkumu sistēma Baltijas valstīs, kas izveidota 2005.gadā. Sākotnēji tā darbojās tikai kā e-pasūtījumu sistēma, kurā publiskās institūcijas var iegādāties standarta preces un pakalpojumus. Kopš 2014.gada janvāra EIS tika ieviesta e-izziņu apakšsistēma, bet...

Vienotai cīņai pret noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu Valsts policija uzsākusi projektu, kura laikā ciešā sadarbībā ar saistītajām institūcijām tiek padziļināti izzināts naudas atmazgāšanas fenomens Latvijā, kā arī apzināta to pazīmju tipoloģija un apkarošanas iespējas. Visa 2018.gada garumā Valsts policija, kā projekta vadītājs, sadarbībā ar Organizētās noziedzības un citu nozaru specializēto prokuratūru, Finanšu un kapitāla tirgus komisiju un Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienestu, kā arī vairākiem ekspertiem, tostarp tiesnešiem, veiks nepieciešamās darbības, lai šo fenomenu izzinātu un mazinātu, kā arī efektivizētu vainīgo personu sodīšanu. Pievēršot pastiprinātu uzmanību tieši “naudas mūļu” fenomenam, identificēti vairāki grupējumi, kas Latvijā nodarbojas ar naudas atmazgāšanu ilgākā laika posmā, iesaistot vairākas personas, tostarp tā saucamos “mūļu vervētājus” un “naudas mūļus” jeb personas, ar kuru starpniecību noziedzīgās grupas pārvieto un legalizē noziedzīgi iegūtus līdzekļus. Tā, piemēram, 2017.gada nogalē Valsts policija pabeidza izmeklēšanu un nodeva prokuratūrai kriminālvajāšanas uzsākšanai virkni kriminālprocesu par iespējamu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu personu grupā pēc iepriekšējas...

Starptautiskajā Sieviešu dienā, 8. martā, Eiropas arodbiedrības aicina steidzami pieņemt Eiropas Komisijas ierosināto Direktīvu par darba un ģimenes dzīves līdzsvaru. Eiropas Savienības likumdošana šajā jomā noteikti paplašinās sieviešu nodarbinātības iespējas un palielinās vecāku līdztiesīgāku iespēju izmantošanu ģimenes dzīvē. Direktīvas par darba un ģimenes dzīves līdzsvaru projektu Eiropas Komisija publicēja 2017.gada aprīlī, 15.martā to atkal skatīs dalībvalstu nodarbinātības lietu ministri. Direktīvas projekts ietvert dalībvalstu pienākumu nodrošināt: vismaz 10 darba dienas ilgu paternitātes atvaļinājumu bērna tēvam; vismaz četrus mēnešus ilgu vecāku atvaļinājumu katram no bērna vecākiem ar vairākiem nosacījumiem, t.sk.: atvaļinājums izmantojams līdz noteiktam bērna vecumam, kurš ir vismaz 12 gadi, ja dalībvalstī vecāku atvaļinājuma tiesības viens no vecākiem drīkst nodot otram, tad vismaz četri mēneši no atvaļinājuma nav nododami otram, darbiniekiem jābūt tiesībām vecāku atvaļinājumu lūgt nepilna laika formā, pa daļām vai citās elastīgās formās, dalībvalstīm jānovērtē, vai nepieciešams pielāgot vecāku atvaļinājuma nosacījumus adoptētājiem un vecākiem, kuriem ir ilgstoši slimojoši bērni vai bērni...

Vairāki grozījumi Kredītinformācijas biroju likumā, kas stājās spēkā 6.martā, paplašina kredītbiroju iespējas apkopot informāciju par iedzīvotāju un uzņēmumu parādsaistībām. ”Jaunāko grozījumu mērķis ir novērst neskaidrības, precīzi pasakot, kādus tieši parādus drīkst nodot kredītinormācijas birojam katra Latvijas pašvaldība. Piemēram, tagad pašvaldības drīkst informēt kredītbirojus par visiem iedzīvotāju nodokļu parādiem, tajā skaitā par nekustamā īpašuma parādiem, kā arī par administratīvajiem sodiem,” uzsver Intars Miķelsons, “Kredītinformācijas Birojs” komercdirektors. Tāpat arī likuma grozījumi paplašina to uzņēmumu klāstu, kuri drīkst nodot kredītbirojiem privātpersonu parādnieku datus, iekļaujot, piemēram, izglītības iestādes. Atgādinām, ka likums paredz, ka Kredītinformācijas birojs ar parādiem saistītas ziņas glabā: 1) piecus gadus pēc parāda samaksas dienas vai pēc dienas, kad parāda saistība ir izbeigusies uz cita tiesiska pamata, vai pēc dienas, kad parāds cedēts vai citādi pārgājis personai, kas nav cits kredītinformācijas lietotājs, bet ne ilgāk kā 10 gadus pēc pirmās maksājuma kavējuma dienas; 2) 10 gadus pēc pirmās maksājuma kavējuma...

Lai veicinātu sabiedrības izpratni, kā nekļūt par upuri krāpniekiem, 27. un 28. februārī visā Latvijā jau 13. reizi norisinājās Notāru dienas – ikviens iedzīvotājs 30 Latvijas pilsētās 106 notāru birojos saņēma bezmaksas juridiskās konsultācijas gan klātienē, gan attālināti. Šogad vairāk nekā 2000 cilvēku izmantoja iespēju doties uz notāra konsultāciju un uzdot sev interesējošos jautājumus. Galvenokārt – vairāk nekā 89% gadījumu – Notāru dienu apmeklētājus interesēja konsultācijas saistībā ar viņu īpašumā esošu nekustamo īpašumu – dzīvokli, zemi vai māju, kā arī mantošanas tiesībām. “Notāru sarunās ar iedzīvotājiem gūts apstiprinājums, ka nemainīgi visaktuālākie juridiskie jautājumi, kas interesē mūsu valsts iedzīvotājus, ir saistīti ar nekustamo īpašumu, tā iegādi, pārdošanu, dāvināšanu un ieķīlāšanu, tāpat arī aktuāli ir jautājumi par testamenta sastādīšanu un mantošanas tiesībām. Šogad novērojām arī to, ka daudzi iedzīvotāji pie notāriem vērsās ar problēmām, kas radušās ar agrāk izsniegtiem galvojumiem. Diemžēl Notāru dienās pārliecinājāmies arī par to, ka zināšanas par juridiskām niansēm cilvēkiem joprojām...

Ministru kabineta (MK) sēdē 6. martā apstiprināts likumprojektu par vidēja termiņa budžeta ietvara 2019., 2020. un 2021. gadam, kā arī valsts budžeta likumprojekta 2019. gadam sagatavošanas grafiku. Tāpat apstiprināts izdevumu pārskata tvērums 2018. gadam, kas paredz turpināt pārskatīt no valsts budžeta finansētās funkcijas, lai mazinātu administratīvo slogu un īstenotu tās ekonomiskāk un racionālāk. Vienlaikus plānots sniegt izvērtējumu un priekšlikumus valsts budžeta iestāžu informācijas un komunikācijas tehnoloģiju jomas optimizācijai atbilstoši MK atbalstītajam darbības plānam. Saistībā ar Valsts pārvaldes reformu plānā noteiktajiem virzieniem ir plānots sākt ministriju, to padotībā esošo valsts budžeta iestāžu un citu centrālo valsts iestāžu vajadzībām izmantotā nekustamā īpašuma (administratīvo ēku) un tā apsaimniekošanas izdevumu izvērtējumu. 2018. gadā ir paredzēts izvērtēt nekustamos īpašumus Rīgas teritorijā un sagatavot priekšlikumus turpmākajai rīcībai. Likumā par budžetu un finanšu vadību noteiktais atļauj Saeimas vēlēšanu gadā gadskārtējo valsts budžeta likuma projektu iesniegt Saeimā ne vēlāk kā četrus mēnešus pēc tam, kad jaunievēlētā Saeima izteikusi MK savu...

Valdības sēdē 6. martā atbalstīti grozījumi Finanšu instrumentu tirgus likumā, Alternatīvo ieguldījumu fondu un to pārvaldnieku likumā, kā arī Revīzijas pakalpojumu likumā. Izmaiņu mērķis ir padarīt Eiropas Savienības (ES) finanšu tirgu stabilāku un pārredzamāku, nodrošināt ieguldītāju aizsardzību, samazināt sistemātiskos riskus, kā arī nodrošināt finanšu tirgu efektivitāti un samazināt to dalībnieku izmaksas. Grozījumi likumos izstrādāti, lai pārņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu par finanšu instrumentu tirgiem. Direktīvu izstrādes gaitā no ES dalībvalstu un institūciju puses tika izvērtēta līdzšinējā finanšu tirgus uzraudzības prakse, faktiski notiekošais un daļēji ar normatīvajiem aktiem neregulētās tirdzniecības darbības un kopējo finanšu tirgus pārredzamības trūkumi. Tika secināts, ka līdzšinējais normatīvais regulējums nav pietiekams, lai nodrošinātu pilnvērtīgu finanšu tirgu stabilitāti un to darbības pārredzamību. Tādējādi tika izstrādāti direktīvu projekti, lai risinātu un novērstu identificētos trūkumus. Pārņemot Direktīvu, paredzēts visaptverošs regulējums, kas nodrošinās ieguldītāju aizsardzību. Klientu finanšu instrumentu un naudas līdzekļu aizsardzība ir svarīga minētā režīma sastāvdaļa. Ieguldījumu brokeru sabiedrībām ir pienākums...

Ministru kabinets 6. martā atbalstīja Tieslietu ministrijas un Datu valsts inspekcijas (DVI) izstrādāto likumprojektu “Personas datu apstrādes likums”. Likumprojekts izstrādāts, pamatojoties uz Vispārīgajā datu aizsardzības regulā noteikto – Eiropas Savienības dalībvalstīm nepieciešams izstrādāt nacionālo regulējumu, lai sekmētu regulas piemērošanu. 2018. gada 25. maijā visās Eiropas Savienības dalībvalstīs, tostarp arī Latvijā, tiek uzsākta regulas piemērošana. Regulā tiek modernizēti jau pastāvošie personas datu apstrādes principi, vienlaikus izveidojot vienotus personas datu aizsardzības noteikumus visā Eiropas Savienības teritorijā. Regulā ir saglabāti līdz šim personas datu aizsardzības jomā iedibināti pamatprincipi. Regula paredz šādus uzlabojumus vienotā tirgus vidē: 1) vienoti nosacījumi personas datu aizsardzībai Eiropas Savienības līmenī, kas attiecināmi uz apstrādi, uzturēšanu, nodošanu citiem uzņēmumiem un arhivēšanu; 2) vienas pieturas aģentūras principa piemērošana uzņēmējiem: kompānijām būs jāsadarbojas tikai ar vienu datu aizsardzības uzraugošo iestādi, tādējādi nodrošinot vienkāršāku un lētāku uzņēmējdarbību Eiropas Savienībā; 3) vienoti noteikumi visām kompānijām, neraugoties uz to reģistrācijas valsti. Pašlaik personas datu aizsardzības jomu regulē...