JAUNUMI

Valsts darba inspekcija (turpmāk – VDI) š.g. 5.februārī uzsāks tematisko pārbaudi kokapstrādes un mēbeļu ražošanas uzņēmumos. Aizvadītajā gadā situācija kokapstrādē darba aizsardzības jomā ir būtiski pasliktinājusies. Par to liecina gan smago nelaimes gadījumu darbā skaita pieaugums, gan to gadījumu skaits, kad apturēts nedrošs darba aprīkojums. Lai pārbaudītu darba aprīkojuma atbilstību normatīvo aktu prasībām, nodarbināto instruēšanu un apmācību par drošiem darba paņēmieniem, VDI īstenos tematisko pārbaudi kokapstrādē ar mērķi mazināt nelaimes gadījumos darbā cietušo skaitu. 2017. gadā nelaimes gadījumu skaita ziņā kokapstrāde ieņem pirmo vietu. Kokapstrādē notika 252 nelaimes gadījumi darbā, turklāt gandrīz divas reizes palielinājās smago nelaimes gadījumu darbā skaits, salīdzinot ar 2016. gadu. Arī 2018. gada janvārī kokapstrādē darba laikā jau ir noticis viens letāls nelaimes gadījums. Nelaimes gadījumu cēloņi galvenokārt ir saistīti ar darbinieku nepilnīgu apmācību un neatbilstoša aprīkojuma lietošanu, piemēram, darba aprīkojumam nav norobežotas kustīgās daļas, kas nodarbinātajam rada vislielāko risku gūt dažādas traumas. Pērnā gada laikā VDI ir...

Kopš viesabonēšanas režīma “viesabonē kā mājās” ieviešanas pagājuši vairāki mēneši, taču Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (Regulators) kopā ar mobilo sakaru operatoriem un Patērētāju tiesību aizsardzības centra pārstāvjiem (PTAC) secina, ka mobilo sakaru lietotāji joprojām neizprot “viesabonē kā mājās” būtību. 2017. gada 15. jūnijā stājās spēkā jauna viesabonēšanas sistēma –“viesabonē kā mājās” princips, kas ļauj lietotājiem ceļot Eiropā un maksāt par zvaniem, īsziņām un datu pārraidi par tādām pašām cenām, kā pašmāju mobilo sakaru operators piemēro iekšzemes tarifiem. Tas nozīmē, ka lietotājiem nav jāmaksā papildu maksa par viesabonēšanas pakalpojuma izmantošanu. “Viesabonē kā mājās” princips attiecas vienīgi ceļojot uz Eiropas Savienības dalībvalstīm (turpmāk – ES) un Eiropas Ekonomiskās zonas valstīm (turpmāk – EEZ). Regulators atgādina lietotājiem, ka “viesabonē kā mājās” mērķis ir nodrošināt lietotājiem periodisku viesabonēšanas pakalpojuma izmantošanu Eiropā, nevis pakalpojuma izmantošanu pastāvīgā lietošanā, atrodoties ārzemēs. Periodiska mobilo sakaru pakalpojumu lietošana attiecas gan uz uzturēšanās laiku ārzemēs, gan izmantoto datu, īsziņu un zvanu apjomu....

No 2018. gada 31. janvāra līdz 21. februārim Labklājības ministrija (LM) aicina sociālās uzņēmējdarbības uzsācējus iesniegt pieteikumus biznesa ideju konkursam. Konkursa mērķis ir iesaistīt sociālajā uzņēmējdarbībā cilvēkus bez iepriekšējas pieredzes šajā jomā, kā arī noteikt 20 labākos sociālās uzņēmējdarbības uzsācējus, kuri saņems individuālas konsultācijas savas biznesa idejas realizēšanai. Sociālās uzņēmējdarbības ideju konkursā tiek gaidītas biznesa idejas, kas piedāvā risinājumu dažādām sociālām problēmām, piemēram, sociālās atstumtības riskam pakļauto iedzīvotāju grupu nodarbinātībai, sociālo pakalpojumu sniegšanai, iekļaujošas pilsoniskas sabiedrības veidošanai, izglītības veicināšanai, atbalstam zinātnei, vides aizsardzība un saglabāšanai, dzīvnieku aizsardzībai, kultūras daudzveidības nodrošināšanai. Katrs pretendents var iesniegt vienu biznesa ideju, kurā var paredzēt finanšu atbalstu dotācijas veidā no pieciem līdz 20 tūkstošiem eiro. Dotācijas saņemšanai 10 procenti no kopējā finansējuma pretendentam jānodrošina no saviem līdzekļiem. Atbalsta saņemšanas gadījumā pretendentam būs jādibina sabiedrība ar ierobežotu atbildību, kas īstenos biznesa plānu. Paredzamais termiņš biznesa plāna īstenošanai un rezultātu sasniegšanai − līdz diviem gadiem. Biznesa idejas pieteikums jāiesniedz...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) vērš uzmanību, ka, pretēji publiskajā telpā izskanējušajai informācijai, nav paredzēts paaugstināt naudas sodu par nodokļu un informatīvo deklarāciju iesniegšanas termiņa neievērošanu vai to neiesniegšanu. Gluži pretēji – naudas sodu paredzēts diferencēt un noteikt samērīgāku - atkarībā no kavēto dienu skaita. Būtiskākās likuma grozījumos paredzētās izmaiņas ir saistītas ar to, ka turpmāk protokolu-lēmumu par nodokļu un informatīvo deklarāciju iesniegšanas termiņa neievērošanu vai to neiesniegšanu automātiski ģenerēs VID elektroniskā informācijas sistēma, un nodokļu maksātājam tiks piemērota administratīvā atbildība bez viņa klātbūtnes. Par šo protokolu-lēmumu VID triju darbadienu laikā no šī lēmuma pieņemšanas dienas paziņos nodokļu maksātājam, izmantojot VID EDS. Ievērojot “Konsultē vispirms” principu, VID piecas dienas pirms attiecīgās deklarācijas iesniegšanas termiņa nodokļu maksātājiem VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS) nosūtīs atgādinājumu par drīzumā iesniedzamo deklarāciju, vienlaikus informējot par iespējamo administratīvo atbildību par deklarācijas iesniegšanas termiņa neievērošanu. Jau kopš 2016.gada EDS ikvienam ir pieejams deklarāciju kalendārs, kurā jau...

Saeima 1.februārī kā steidzamus pirmajā lasījumā pieņēma grozījumus likumā "Par nodokļiem un nodevām", ar kuriem paredzēts precizēt informācijas apjomu, kas kredītiestādēm un maksājumu pakalpojumu sniedzējiem jāsniedz Valsts ieņēmumu dienestam (VID) par saviem klientiem, viņu kontiem un skaidras naudas apgrozījumu tajos. Ar grozījumiem plānots noteikt, ka kredītiestāde un maksājumu pakalpojumu sniedzējs līdz katra gada 1.februārim VID sniedz informāciju par klientu, kura noguldījuma konta un maksājumu konta iepriekšējā gada kopējā debeta vai kredīta apgrozījuma summa ir 15 tūkstoši eiro vai vairāk. Izmaiņas nepieciešamas, jo spēkā esošā kārtība, kas paredz informēt VID par kontiem, kuru apgrozījums pārsniedz 15 tūkstošus eiro, dod iespēju kredītiestāžu klientiem sadalīt savus maksājumus starp vairākiem kontiem, kas atvērti vienā kredītiestādē vai pie viena maksājumu pakalpojumu sniedzēja, un tādējādi izvairīties no viņu datu iekļaušanas VID sniedzamajos ziņojumos, teikts likumprojekta anotācijā. Regulējums attiecībā uz informācijas sniegšanu arī par debeta apgrozījumu rosināts, lai VID varētu identificēt personas, kuru izdevumi būtiski pārsniedz deklarētos ienākumus, kā...

Satversmes tiesas 1. kolēģija 2018. gada 30. janvārī ierosināja lietu "Par likuma "Par nekustamā īpašuma nodokli" 7. panta trešās daļas, ciktāl tā neparedz nekustamā īpašuma nodokļa papildlikmes maksāšanas pienākuma izbeigšanos par neapstrādātu lauksaimniecībā izmantojamo zemi, atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 105. pantam". Apstrīdētā norma Likuma "Par nekustamā īpašuma nodokli" 7. panta trešā daļa noteic, ka nekustamā īpašuma nodokļa maksāšanas pienākums izbeidzas ar nākamo taksācijas gadu pēc īpašuma tiesību vai valdījuma tiesību izbeigšanās, kā arī paredz izņēmumus no minētā pienākuma. Augstāka juridiska spēka norma Satversmes 105. pants: "Ikvienam ir tiesības uz īpašumu. Īpašumu nedrīkst izmantot pretēji sabiedrības interesēm. Īpašuma tiesības var ierobežot vienīgi saskaņā ar likumu. Īpašuma piespiedu atsavināšana sabiedrības vajadzībām pieļaujama tikai izņēmuma gadījumos uz atsevišķa likuma pamata pret taisnīgu atlīdzību." Lietas fakti Lieta ierosināta pēc Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamenta (turpmāk - Augstākā tiesa) pieteikuma. Augstākajā tiesā ar kasācijas sūdzību administratīvajā lietā vērās pieteicēja, kurai aprēķināta nekustamā īpašuma nodokļa papildlikme par neapstrādātu...

30. janvārī notika šīgada pirmā Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) Finanšu un ekonomikas komitejas sēde, kuras darba kārtībā bija Valsts kontroles (VK) Piektā revīzijas departamenta direktora Edgara Korčagina stāstījums par VK pašvaldību revīzijās konstatētajām iekšējās kontroles sistēmas pilnveidošanas iespējām un Valsts ieņēmumu dienesta (VID) pārstāvju sniegtā informācija par VID gatavoto statistiku pašvaldībām. Runājot par iekšējās kontroles sistēmām (IKS) pašvaldībās un tās pilnveidošanas iespējām, E.Korčagins uzsvēra, ka iekšējā kontrole lielākoties ir pašvaldības vadītāja atbildība un galvenais uzdevums. "Pats galvenais ir ne tikai kontrole, bet arī rīcība, ja nepieciešami uzlabojumi ikdienas darbā, ir jāidentificē riski un jāpārdomā to novēršana,” skaidroja VK pārstāvis. E.Korčagins minēja vairākas nepilnības, kas biežāk konstatētas IKS pašvaldībās, VK veicot finanšu vai lietderības revīzijas: pašvaldības iestādēm ne vienmēr ir skaidri noteikti to uzdevumi (gan uzdevumi, kas iestādei jāveic regulāri, gan uzdevumi, kas jāveic konkrētā laika posmā); informācijas aprite starp struktūrvienībām (piemēram, viena struktūrvienība nenodot informāciju otrai; viena struktūrvienība slēdz līgumu, bet cita...

Saeima ceturtdien, 1.februārī, konceptuāli atbalstīja grozījumus Maksātnespējas likumā un saistīto likumprojektu "Grozījumi Civilprocesa likumā". Grozījumi paredz efektivizēt esošo kārtību, lai nodrošinātu ātrāku un vienkāršāku strīda izskatīšanu maksātnespējas procesā. Paredzēts, ka likumu grozījumi galvenokārt paātrinās to gadījumu atrisināšanu, kad nevienai no pusēm nav šaubu par strīda esamību, taču tā atrisināšanai ir nepieciešama tiesas iesaiste. Vienlaikus tiesai būs saglabātas tiesības konstatēt, ka pastāv strīds. Likumprojekts paredz administratoram tiesības jau sākotnēji lēmumā par kreditora prasījuma neatzīšanu vai daļēju atzīšanu norādīt, vai ir konstatējams iespējamais strīds par tiesībām. Papildus noteikts, kādām prasībām jāatbilst administratora lēmumam, ja tas tiek sastādīts rakstveidā. Tādējādi kreditori būs skaidrāk informēti par lēmuma būtību, un administratora lēmumā tiks ietverta visaptveroša informācija, atzīmē likumprojekta autori. Ar saistīto likumprojektu "Grozījumi Civilprocesa likumā" paredzēts ieviest pagaidu aizsardzības piemērošanu noteiktos gadījumos juridiskās personas un fiziskās personas maksātnespējas procesa lietās. Saistītajā likumprojektā noteikts, ka prasības pieteikumu un pieteikumu par pagaidu aizsardzības piemērošanu izskatīs tiesa, kurā iesniegta sūdzība...

Līdz ar š.g. 1.februāri atvērta radošo personu atbalsta pasākumu programma. Atbalsts profesionālām radošajām personām pieejams radošās dīkstāves posmos, tostarp pārejošas darba nespējas laikā, un pensijas vecumā - ārstniecības un komunālo maksājumu daļējai segšanai. “Latvijā ir 3 500 profesionālo radošo personu, kuras specifiskās nodarbinātības dēļ līdz šim bijušas sociāli neaizsargātas. Radošajām personām ir neregulāri, neprognozējami ienākumi, netiek apmaksātas slimības dienas vai bezdarba periodi, tāpat arī profesionālās darbības izpētes un sagatavošanās darbs, kas sastāda ievērojamu daļu no radošā darba, nav apmaksāts. Par atbalsta pasākumu nepieciešamību radošajām personām ir diskutēts jau vairāk nekā 20 gadus. Esmu gandarīta, ka beidzot ir pieņemti normatīvie akti, esam izcīnījuši nepieciešamo finansējumu un no šodienas Valsts Kultūrkapitāla fondā darbojas atbalsta mērķprogramma, kas ik gadu ļaus palīdzēt aptuveni 200 radošajām personām,” akcentē kultūras ministre Dace Melbārde. Profesionāla radošā persona atbalsta programmas kontekstā ir autors vai izpildītājs, kura rada vai ar savu izpildījumu interpretē mākslas darbus arhitektūrā, dizainā, teātrī, mūzikā, vizuālajā mākslā,...

Iznācis žurnāla BILANCE februāra pirmais numurs (Nr. 3 (423)). Tajā lasiet: GRĀMATVEDĪBA Inesi Kemzāni intervē Ikars Kubliņš: Nodokļi, kas no 2018. gada jāmaksā autoratlīdzību saņēmējiem Inguna Leibus: Būtiskākās nodokļu izmaiņas pašnodarbinātajiem un lauksaimniekiem Maija Grebenko: Mīnusa zīmes nozīme 2018. gada IIN noteikšanā Diāna Kļuškina: Jaunais uzņēmumu ienākuma nodoklis – jauna deklarēšanas kārtība NODOKĻI Ņina Vasiļevska: Palīgmateriāls PVN deklarācijas un pielikumu sagatavošanai 2 FINANSES Inga Lipšāne: Ieņēmumi no līgumiem ar klientiem – SFPS 15 Artūrs Breicis: Transfertcenu metodes 2018. gadā jeb Veca dziesma jaunās skaņās GRĀMATVEŽA KALENDĀRS Ņina Vasiļevska: Grāmatveža kalendārs par nodokļu samaksu un atskaišu iesniegšanas termiņiem februārī NODERĪGI Valsts ieņēmumu dienests: Kāpēc jāpieprasa VID uzziņa «BILANCES AKADĒMIJA» PIEDĀVĀ Semināri un kursi 2018. gada februārī ŽURNĀLU ABONĒT VAR ŠEIT!

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Nodokļu un muitas policijas pārvaldes (NMPP) amatpersonas 2018.gada 24.janvārī apturēja personu grupu, kas laikā no 2016.gada 1.janvāra līdz 2018.gada janvārim izvairījās no uzņēmumu ienākuma nodokļa nomaksas aptuveni 100 000 euro apmērā, kā arī legalizēja noziedzīgi iegūtus finanšu līdzekļus. Par noziedzīgo nodarījumu izdarīšanu aizturēta un par aizdomās turamo atzīta viena persona, kurai piemērots drošības līdzeklis – apcietinājums. Izmeklēšanas laikā noskaidrots, ka grupējuma darbības shēmā iesaistīti Latvijas uzņēmumi, kuru pamatnodarbošanās ir reklāmas izvietošanā internetā. Noziedzīgās shēmas “klientu” mērķis bija samazināt valsts budžetā maksājamā uzņēmumu ienākuma nodokļa apmēru un legalizēt noziedzīgi iegūtos finanšu līdzekļus. Lai samazinātu valsts budžetā maksājamā uzņēmumu ienākuma nodokļa apmēru un legalizētu noziedzīgā veidā iegūtos finanšu līdzekļus, shēmas “klients” uzņēmuma grāmatvedības pārskatos iekļāva faktiski nenotikušus darījumus ar fiktīviem ārvalstu uzņēmumiem. Vienlaikus uzņēmuma grāmatvedības izdevumos tika iekļauti ar uzņēmumu saimniecisko darbību nesaistīti darījumi, tai skaitā personīgie ceļojumi, ar drifta automobiļa ekspluatāciju un pārbūvi saistīti izdevumi, kā...

Ekonomikas ministrija iebilst pret Satiksmes ministrijas piedāvājumu noteikt valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas avansa maksājumu 130 eiro mēnesī komercpārvadājumu veicējiem ar vieglo automobili. Ekonomikas ministrija, izskatot Satiksmes ministrijas sagatavoto Ministru kabineta noteikumu projektu, kā arī piedaloties darba grupās pirms šī MK noteikumu projekta izsludināšanas Valsts sekretāru sanāksmē, ir vairākkārt norādījusi, ka neatbalsta valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksu avansa maksājuma noteikšanu komercpārvadājumiem ar vieglo automobili. Sākot darbu pie dalītās ekonomikas iniciatīvas un kopbraukšanas regulējuma izstrādes, Ekonomikas ministrija noslēdza vienošanos ar lielākajām kopbraukšanas platformām par vairākiem pamatprincipiem, no kuriem būtiskākais ir caurspīdīga platformu darbība un ēnu ekonomikas mazināšana. Kā būtisks instruments ēnu ekonomikas mazināšanai un caurspīdīgai darbībai tika izvēlēts princips, kad visi darījumi platformās notiek tikai bezskaidras naudas veidā. Papildus tam diskusiju rezultātā panākta kopēja izpratne, ka starpniecības platformas neatņemams pienākums ir datu apmaiņa ar Valsts ieņēmumu dienestu par veiktajiem darījumiem. Ekonomikas ministrijas ieskatā šie divi piedāvātie risinājumi pēc būtības atrisina likumdevēja gribu izskaust...

Augstākās tiesas Administratīvo lietu departaments 30.janvārī atstāja negrozītu Administratīvās apgabaltiesas spriedumu, ar kuru noraidīts valsts AS "Latvijas Dzelzceļš" pieteikums par Valsts ieņēmumu dienesta lēmuma atcelšanu. Ar minēto lēmumu atzīts, ka pieteicēja kā principāls ir atbildīga par tranzīta muitas procedūras pienācīgu izpildi, un, tā kā procedūra nav pareizi pabeigta, ir radies muitas parāds, par kura samaksu tā ir atbildīga. Sakarā ar minēto pieteicējai papildus nomaksai budžetā noteikts muitas nodoklis, pievienotās vērtības nodoklis, akcīzes nodoklis un nokavējuma nauda. Augstākās tiesas spriedums nav pārsūdzams. Pieteicēja valsts AS "Latvijas dzelzceļš", rīkojoties kā principāls, īstenoja preces - aviācijas degvielas - tranzīta muitas procedūru, taču prece saņēmēja muitas iestādē nogādāta ar iztrūkumu. Augstākā tiesa spriedumā atzinusi par pamatotu apelācijas instances tiesas secinājumu, ka pieteicēja kā principāls ir galvenā atbildīgā persona par tranzīta procedūras noteikumu ievērošanu un par preču nogādāšanu neskartā veidā līdz galapunkta muitas iestādei. Minēto secinājumu apstiprinājusi arī Eiropas Savienības Tiesa, atzīstot, ka principāls ir atbildīgs par...

Līdz 2018.gada 1.februārim tiem nodokļu maksātājiem, kuri sniedz līzinga un kreditēšanas pakalpojumus (izņemot kredītiestādes), ir jāiesniedz Valsts ieņēmumu dienestā informatīvā deklarācija par fiziskās personas – Latvijas Republikas rezidenta – veiktajiem līzinga un/vai kredīta un ar to saistīto procentu maksājumiem. Informatīvā deklarācija VID jāiesniedz arī kapitālsabiedrībām, ražotājiem, pārdevējiem, pakalpojuma sniedzējiem un komersantiem, kas sniedz līzinga un kreditēšanas pakalpojumus. Informatīvā deklarācija jāiesniedz elektroniski, izmantojot VID elektroniskās deklarēšanas sistēmu jeb EDS, aizpildot un iesniedzot dokumentu “Informatīvā deklarācija par fiziskās personas, Latvijas Republikas rezidenta, veiktajiem līzinga un kredīta vai tikai līzinga vai tikai kredīta un ar to saistīto procentu maksājumiem, kuru summa mēnesī pārsniedz 360 euro vai šādu iemaksu kopsumma kalendāra gada laikā pārsniedz 4320 euro”. Informatīvajā deklarācijā, kas iesniedzama līdz 2018. gada 1. februārim, jānorāda fiziskās personas līzinga/kredīta un ar to saistīto procentu un soda naudu maksājumi, kas veikti 2017. gadā, ja to summa mēnesī pārsniedz 360 euro vai šādu iemaksu kopsumma...

Saeima ceturtdien, 1.februārī, galīgajā lasījumā skatīs grozījumus Augstskolu likumā, kas paredz ieviest profesionālo doktora grādu mākslās. Lai mainītu pārsūdzēšanas kārtību saistībā ar drošības iestāžu atteikumu izsniegt speciālo atļauju darbam ar valsts noslēpumu, deputāti galīgajā lasījumā lems par grozījumiem likumā “Par valsts noslēpumu”. Izmaiņas likumā nepieciešamas saistībā ar Satversmes tiesas spriedumu, kas paredz no 2018.gada 1.jūlija atcelt līdzšinējo pārsūdzēšanas kārtību. Tāpat šodienas darba kārtībā galīgajā lasījumā ir grozījumi Publisko iepirkumu likumā, lai noteiktu, ka priviliģētie iepirkumi attieksies arī uz sociālajiem uzņēmumiem. Deputātiem otrajā lasījumā būs jālemj par grozījumiem Kriminālprocesa likumā, kas paredz mazāk smagu noziegumu izmeklēšanas procesa vienkāršošanu. Savukārt pirmajā lasījumā Saeima skatīs grozījumus Ceļu satiksmes likumā, lai vienkāršotu traktortehnikas vadītāju apliecību kategorijas. Tāpat deputāti konceptuāli lems par grozījumiem Elektronisko sakaru likumā, kas cita starpā paredz Patērētāju tiesību aizsardzības centram atļaut pieprasīt tam nepieciešamos datus no elektronisko sakaru komersantiem. Ceturtdienas sēdes darba kārtībā ir lēmuma projekts par Oleksandra Pinčuka uzņemšanu Latvijas pilsonībā par...