JAUNUMI

Salīdzinot ar iepriekš publicētajā sarakstā iekļautajiem nodokļu maksātājiem, šajā sarakstā vairs nav atrodami 5 930 nodokļu maksātāji, savukārt “jaunpienācēji”, kas nebija iekļauti parādnieku sarakstā uz 2017.gada 7.decembri, ir 3 891 nodokļu maksātāju. Liela daļa to uzņēmumu, kas vairs nav atrodami šajā sarakstā, ir savus nodokļu parādus ir nomaksājuši. Pārējiem nodokļu parādi ir dzēsti. Vairumā gadījumu saistībā ar to, ka nodokļu maksātāji ir likvidēti. Savukārt no jauna sarakstā iekļauto 3 891 nodokļu parādnieku saistības vairumā gadījumu radušās sakarā ar uzņēmumu ienākuma nodokļa avansa aprēķinu. Tam normatīvajos aktos noteikts samaksas termiņš – 15.datums, ko nodokļu maksātāji, iespējams, nav precīzi ievērojuši. VID Nodokļu parādu piedziņas pārvaldes direktore Santa Garanča aicina uzņēmējdarbības veicējus nekavēt noteiktos maksājumu samaksas termiņus un cer, ka arī turpmāk arvien vairāk uzņēmēju arī tajos gadījumos, kad nodokļu parāds tomēr ir izveidojies, savlaicīgi vērsīsies VID, lai izmantot likumos noteiktās iespējas veikt labprātīgu nokavēto nodokļu maksājumu samaksu. Aktuālais nodokļu parādnieku...

No 2018. gada 1. marta piemaksas pie ģimenes valsts pabalsta par divu un vairāk bērnu no viena līdz 20 gadu vecumam audzināšanu apmērs par diviem bērniem ir 10 eiro mēnesī, par trīs bērniem ir 66 eiro mēnesī, bet par katru nākamo bērnu – par 50 eiro lielāks. Ja, piemēram, ģimenē būs četri bērni, piemaksa būs 116 eiro mēnesī, ja pieci – 166 eiro utt. To nosaka otrdien, 19. decembrī, valdības sēdē pieņemtie „Grozījumi Ministru kabineta 2009. gada 22. decembra noteikumos „Noteikumi par ģimenes valsts pabalsta un piemaksas pie ģimenes valsts pabalsta par bērnu invalīdu apmēru, tā pārskatīšanas kārtību un pabalsta un piemaksas piešķiršanas un izmaksas kārtību””. Vienlaikus saskaņā ar izmaiņām Valsts sociālo pabalstu likumā no 2018. gada 1. janvāra ģimenes valsts pabalstu maksās līdz bērna 20 (šobrīd – līdz 19) gadu vecuma sasniegšanai, kamēr mācās vispārējās izglītības vai profesionālās izglītības iestādē un nav stājies laulībā. Tāpat no nākamā gada 1. janvāra pabalstu...

Lai nodrošinātu Sociālā uzņēmuma likuma piemērošanu no 2018. gada 1.aprīļa, izstrādāts Ministru kabineta noteikumu projekts „Noteikumi par sociālās atstumtības riskam pakļauto iedzīvotāju grupām un sociālā uzņēmuma statusa piešķiršanas, reģistrēšanas un uzraudzības kārtību”, kas ceturtdien, 14. decembrī, tika izsludināts Valsts sekretāru sanāksmē. Tas vēl jāsaskaņo ar ministrijām un jāapstiprina valdībā. Plānotie noteikumi nosaka sociālā uzņēmuma statusa iegūšanai iesniedzamos dokumentus, kā arī to iesniegšanas un sociālā uzņēmuma statusa piešķiršanas kārtību, sociālā uzņēmuma uzraudzības kārtību, darbības rādītājus un to izvērtēšanas kritērijus. Tāpat noteikumos plānots noteikt sociālo uzņēmumu reģistra saturu, kā arī reģistra darbības, aktualizācijas un izmatošanas kārtību. Sociālā uzņēmuma likums nosaka, ka sociālā uzņēmuma statusu var iegūt sabiedrības ar ierobežotu atbildību, ja to statūtos noteiktais mērķis ir sociālās atstumtības riskam pakļauto iedzīvotāju grupu nodarbinātība, tādējādi noteikumos tiek definētas sociālās atstumtības riskam pakļautās iedzīvotāju grupas. Sociālās atstumtības riskam pakļautās iedzīvotāju grupas ir tādas iedzīvotāju grupas, kurām ir apgrūtinātas iespējas gūt pietiekamus ienākumus, saņemt dažādus pakalpojumus un...

Pēc 10 mēnešu ilgām diskusijām Eiropas Parlaments ir vienojies ar dalībvalstīm par pret-naudas "atmazgāšanas" likuma pastiprināšanu un patieso labuma guvēju reģistra pilnveidošanu, apgrūtinot darbību tām personām, kas ļaunprātīgi un apzināti apzog sabiedrību, izmantojot ārzonas jeb ofšorus, informē Eiropas parlamenta deputāts Krišjānis Kariņš. Likumprojekts papildina esošo likumdošanu pret-naudas "atmazgāšanas" jomā, ierobežojot anonimitāti, kuru sniedz virtuālā nauda un anonīmās maksājumu kartes. Vienošanās par likumprojekta gala tekstu paredz iekļaut patieso labuma guvēju reģistrā arī trastu un tamlīdzīgu nodibinājumu īpašniekus. Pēc plašām diskusijām dalībvalstis piekāpās Parlamenta pozīcijai padarīt patieso labuma guvēju reģistru publiski pieejamu. Tāpat likumprojekts paredz izveidot banku konta un seifu īpašnieku reģistru. Atbilstoši ES likumdošanas kārtībai, panāktās vienošanās par likumprojekta tekstu ir jāapstiprina Eiropas Parlamentam un Padomei. Kā zināms, š. g. martā tika uzsākta Eiropas Parlamenta un Padomes sarunu procedūra par likumprojektu, kas paredz papildināt esošo likumdošanu, lai ierobežotu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, tostarp to izmantošanu terorisma finansēšanai. Likums ir daļa no plašākiem centieniem...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) atgādina, ka nodokļu reformas ietvaros ar 2018.gada 1.janvāri vairākas būtiskas izmaiņas skars arī saimnieciskās darbības veicējus (pašnodarbinātās personas), tostarp arī zemnieku saimniecības īpašniekus un individuālos komersantus. Galvenās izmaiņas saimnieciskās darbības veicējiem ir saistītas ar to, kā tiks aprēķināts ienākums, no kura jāmaksā iedzīvotāju ienākuma nodoklis, iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmēm un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām. Mazāks iedzīvotāju ienākuma nodoklis Lielai daļai saimnieciskās darbības veicēju nākamgad no ienākumiem būs jāmaksā mazāks nodoklis, jo ir ieviesta progresīvā iedzīvotāju ienākuma nodokļa likme. Tas nozīmē, ka gada ienākumiem līdz 20 004 euro tiks piemērota 20 % iedzīvotāju ienākuma likme (līdzšinējo 23 % vietā); ienākumiem no 20 004 euro līdz 55 000 euro tiks piemērota 23 % likme, un tikai tai ienākumu daļai, kas pārsniegs 55 000 euro tiks piemērota 31,4 % likme. Lai aprēķinātu ienākumu, no kura jāmaksā iedzīvotāju ienākuma nodokli, no visiem ieņēmumiem ir jāatņem ar to...

Šī gada izskaņā ir pieņemti grozījumi likumā “Par grāmatvedību”, kas paredz, ka uzņēmumam ir tiesības lielu daļu grāmatvedības dokumentu (gada pārskatu, inventarizācijas sarakstu, grāmatvedības reģistru, grāmatvedības organizācijas dokumentu un attaisnojuma dokumentu) no papīra formas pārvērst elektroniskā formā. Tāpat jaunie grozījumi nosaka, ka digitāli pārvērstajam dokumentam ir tāds pats juridiskais spēks kā oriģinālajam dokumentam. Uzņēmumam ir tiesības iznīcināt oriģinālo dokumentu, ja ievēroti likumā noteiktie nosacījumi: • nodrošināts oriģinālā dokumenta satura attēlojums un atbilstība likumā noteiktajam datu glabāšanas laikam; • nodrošināta satura lasīšana datora ekrānā un, ja nepieciešams, atvasinājuma veidošana papīra formā; • pārvērstais dokuments tiek aizsargāts pret neatļautu piekļūšanu, papildinājumiem, izmaiņām vai iznīcināšanu; • pārvēršanas process, kā arī oriģinālā dokumenta iznīcināšanas process tiek dokumentēts uzņēmuma vadītāja noteiktajā kārtībā Līdz šim Latvijā digitalizācija grāmatvedībā netika plaši izmantota, jo tiem uzņēmumiem, kuri strādāja ar digitāli pārvērstajiem dokumentiem, nācās uzglabāt un pārvaldīt arī to papīra oriģinālus. Tas neļāva pilnībā izmantot digitālās grāmatvedības sniegtās priekšrocības. Latvijas Republikas...

Valsts ieņēmumu dienests informē, ka valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu objekta maksimālais apmērs ir: gadam – 55 000 euro; gadam – 52 400 euro; gadam – 48 600 euro; gadam – 48 600 euro. Ja fiziskā persona kalendāra gada laikā ir bijusi vairākos apdrošinātas personas statusos (darba ņēmēja statusā, pašnodarbinātā statusā, brīvprātīgi apdrošinātas personas statusā, mikrouzņēmuma darbinieka statusā), iemaksu objekta maksimālais apmērs tiek saskaitīts visos statusos kopā. No 2016.gada 1.janvāra valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu objekts, kas pārsniedz gadam noteikto obligāto iemaksu objekta maksimālo apmēru, ir solidaritātes nodokļa objekts.

Pirmdien, 18. decembrī finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola tikās ar Pasaules Bankas (PB) pārstāvjiem, lai uzsāktu Eiropas Komisijas (EK) atbalsta projektu, kas uzlabos Valsts ieņēmumu dienesta (VID) analītisko kapacitāti efektīvākai nodokļu iekasēšanai. Projekta mērķis ir nodokļu administrācijas veiktspējas stiprināšana, sniedzot atbalstu nodokļu ieņēmumu izpildes uzlabošanai un vidēja termiņa nodokļu politikas pamatnostādņu īstenošanai. Projektu pilnībā finansē EK. Projekta programmā būs trīs galvenie virzieni – PVN nemaksāšanas novēršana, atbilstības pārvaldība un revīzija, kā arī VID analītiskās spējas pilnveidošana. Pasaules Banka nodrošinās tehniskās palīdzības sniegšanu VID darbiniekiem, īstenojot Latvijas valdības vidēja termiņa nodokļu stratēģiju. Šī stratēģija paredz nodokļu iekasēšanas palielinājumu par 4 procentiem, salīdzinot ar 2016. gada nodokļu iekasēšanas sākumstāvokli. Tiekoties ar PB ekspertiem, finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola uzsvēra: “Ēnu ekonomikas un izvairīšanās no nodokļu nomaksas ierobežošana vienmēr bijusi Finanšu ministrijas uzmanības centrā. Tamdēļ projektā ir izvirzīti aktuālie jautājumi, kas saistīti ar krāpniecības mazināšanu, jo īpaši pievienotās vērtības nodokļa nomaksā. Latvijas interese ir uzlabot VID analītisko...

Darba devējiem, kuru darbinieki cietuši nelaimes gadījumā darbā, būs tiesības bez darbinieka piekrišanas saņemt informāciju par viņa veselības stāvokli. To paredz grozījumi Pacientu tiesību likumā, kas ceturtdien, 14.decembrī, trešajā galīgajā lasījumā pieņemti Saeimā. Ja darba vietā noticis negadījums, darba devējam ir pienākums veikt tā izmeklēšanu, un šim nolūkam nepieciešama informācija no ārstniecības iestādes par nodarbinātajam nelaimes gadījumā nodarīto veselības traucējumu veidu un pakāpi. Patlaban šādu informāciju darba devējs var saņemt tikai ar pacienta piekrišanu. Ja persona atsakās dot piekrišanu datu apstrādei vai nespēj to dot smagu veselības traucējumu dēļ, darba devējam ir apgrūtināta nelaimes gadījuma izmeklēšana, taču tās veikšana noteikta normatīvajos aktos. Darba devējam netiks sniegta visa ārstniecības iestādes rīcībā esošā informācija par pacientu, bet tikai tā, kas nepieciešama nelaimes gadījuma izmeklēšanai. Saskaņā ar Valsts darba inspekcijas datiem 2015.gadā nelaimes gadījumos darbā cieta 1727 nodarbinātie. 166 gadījumos gūti smagi veselības traucējumu, bet 26 gadījumi bija letāli.

Finanšu un ekonomisko noziegumu izmeklēšanas prokuratūras prokurors 18.decembrī tiesai nosūtījis krimināllietu par izvairīšanos no nodokļu nomaksas lielos apmēros, radot valstij zaudējumus vairāk nekā 58 000 eiro apmērā. Saskaņā ar lēmumu par krimināllietas nodošanu tiesai, noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā apsūdzēts kāda uzņēmuma valdes loceklis, kurš mantkārības vadīts un uzņēmuma interesēs, nolēma ziņojumos par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām no darba ņēmēju darba ienākumiem, iedzīvotāju ienākuma nodokli un uzņēmējdarbības riska valsts nodevu pārskata mēnesī norādīt apzināti nepatiesu informāciju par uzņēmuma darba ņēmējiem un viņu darba samaksu. Īstenojot savu noziedzīgo nodomu, apsūdzētais deva norādījumu personai, kura kārtoja uzņēmuma grāmatvedību un kura nebija informēta par viņa noziedzīgajām darbībām, sastādīja VID Elektroniskā deklarēšanas sistēmā un iesniedza uzņēmuma ziņojumus, kurā netika norādīta informācija par vairākiem uzņēmuma darba ņēmējiem, darba ienākumiem un aprēķinātiem nodokļiem. Šādas rīcības rezultātā, uzņēmums izvairījās no nodokļu nomaksas vairāk nekā 58 000 eiro apmērā. Turklāt uzņēmuma apsūdzētais valdes loceklis izmaksāja grāmatvedības uzskaitē neuzrādīto darba samaksu vairāk...

Jautājums: Kāds 2018. gadā būtu aprēķins, ja darbiniekam mēnešalga ir, piemēram, 25 000 eiro? Kā būs ar sociālajām iemaksām un IIN? Atbildi žurnāla BILANCE 418. numurā sagatavoja žurnāla galvenā redaktore MAIJA GREBENKO. Nav starpības, cik tūkstošu liela alga ir noteikta: princips ir vienāds visiem (gada laikā jāpiemēro līdz 20 004 eiro – 20%, pārējai summai – 23%). Protams, tas attiecas uz tiem, kas šajā darba vietā iesnieguši (atzīmējuši) nodokļa grāmatiņu. Visi ieturējumi attiecināmi uz to daļu, kurai piemēro 20% likmi. Tas, ka rezultātā var izveidoties negatīva summa, nozīmē: negatīvai summai ir jāpiemēro 20% likme, un ar to jāsamazina IIN, kas iznāk, piemērojot pārsnieguma summai 23% likmi. Aprēķināsim IIN un VSAOI mēneša algai, kas ir 25 000 eiro: 25 000,00 – 1667,00 = 23 333,00; VSAOI (11%) = 2 750,00 eiro 1667,00 – 2 750,00 = -1083,00 eiro -1083 × 20% = -216,60 eiro (IIN 1) 23 333,00 × 23% =...

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) kategoriski iebilst pret to, ka lielākajai daļai mazo un vidējo uzņēmumu, obligātās iepirkuma komponentes (OIK) diferencēšanas dēļ no nākamā gada sākuma pieaugs rēķins par elektroenerģiju, uzskatot, ka tādējādi šai komersantu grupai tiek ieviests jauns papildu nodoklis, padarot viņus vēl konkurēt nespējīgākus. Trešdien, 20.decembrī, šis jautājums tiks skatīts arī Ekonomikas ministrijas (EM) Tautsaimniecības padomē, kur LTRK argumentēs un skaidros šī lēmuma ietekmi uz biznesu kopumā. Biedrība uzskata, ka EM ir jāatrod iespējas OIK diferencēšanas modeli mainīt tā, lai izmaksas nepieaugtu vidēji nevienai uzņēmumu grupai. Vēl šogad jāmaina līdz šim pieņemtie lēmumi, un ar steigu jāveic labojumi visos nepieciešamos regulējumos. Pašreiz Ekonomikas ministrijas sagatavotā informācija, ar ko iepazīstināta arī LTRK padome, liecina, ka izveidotas četras grupas, kur pirmā ir mājsaimniecības, otrā mazie un vidējie uzņēmēji, bet trešā - lielie un energoietilpīgie komersanti. Pašreiz problēmas izveidojušās otrajai grupai jeb 53 tūkstošiem pieslēgumu, kas ir lielākā daļa uzņēmumu, kur maksa...

2018. gadā spēkā stāsies 2017. gada vasarā Saeimā pieņemtā nodokļu reforma, kas paredz būtiskas izmaiņas uzņēmumu peļņas aplikšanā ar nodokli ar mērķi atbalstīt ieguldījumus uzņēmumu attīstībā, veicinot tautsaimniecības izaugsmi, norāda Ilmārs Šņucins, Finanšu ministrijas (FM) valsts sekretāres vietnieks nodokļu, muitas un grāmatvedības jautājumos. Jaunais Uzņēmumu ienākuma nodokļa likums paredz, ka uzņēmuma peļņai, kura tiks reinvestēta tā attīstībā, nevis sadalīta, netiks piemērots uzņēmuma ienākuma nodoklis (UIN). UIN likme 20% apmērā tiks piemērota sadalītajai peļņai, kuru izmaksā dividendēs, kā arī citām ar saimniecisko darbību nesaistītām izmaksām. Šādas pārmaiņas stimulē Latvijā strādājošos uzņēmējus domāt ilgtermiņā – atvēlēt pēc iespējas vairāk līdzekļu attīstībai, tostarp darbības modernizācijai, ražošanas apjomu vai pakalpojumu sniegšanas kvalitātes celšanai un citiem plāniem, kas spēcinātu uzņēmumus. Jau iepriekšējos gados vēlmi pēc šādām izmaiņām bija pieteikuši daudzi uzņēmēji un to pārstāvošās organizācijas, tostarp ar mērķi veicināt godīgāku konkurences vidi, kas motivē uzrādīt patieso uzņēmumu finanšu stāvokli. Nozīmīgi tas ir arī jauniem uzņēmumiem, kam izaugsmes...

Saeima14.decembrī trešajā galīgajā lasījumā pieņēma Veselības aprūpes finansēšanas likumu, kas paredz noteikt valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu finansēšanas un saņemšanas principus un nosacījumus, tostarp finansējuma avotus, pakalpojumu klāstu un apjomu, kādā attiecīgās iedzīvotāju grupas un personas būs tiesīgas saņemt valsts finansētos veselības aprūpes pakalpojumus. Jaunais regulējums paredz valsts apmaksātās medicīniskās palīdzības minimumu, ko saņems visi iedzīvotāji neatkarīgi no iemaksu veikšanas veselības apdrošināšanai. Tajā ietilps neatliekamā medicīniskā palīdzība, dzemdību palīdzība, ģimenes ārsta sniegtie pakalpojumi un medicīniskās ierīces. Tāpat neatkarīgi no apdrošināšanas statusa valsts apmaksās tādu slimību ārstēšanu, kurām ir nozīmīga ietekme uz sabiedrības veselību vai apdraudējumu sabiedrības veselībai, piemēram, psihiskas saslimšanas, tuberkuloze un infekcijas slimības, kā arī zāles šo slimību ārstēšanai. Savukārt, lai papildus veselības aprūpes minimumam varētu saņemt arī vēl citus valsts apmaksātus pakalpojumus, iedzīvotājiem būs jāpiedalās valsts obligātajā veselības apdrošināšanā. Tiesības uz apdrošināšanas grozā iekļautajiem pakalpojumiem būs sociāli apdrošinātai personai, kā arī tiem, kuri brīvprātīgi veikuši veselības apdrošināšanas iemaksas. Veselības...

Lai aktualizētu pozitīvo pieredzi, ko var sniegt darba devēju un darba ņēmēju sadarbība nozaru līmenī, 15. decembrī notika Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) un Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS) organizēta konference "Nozares koplīgumi – kvalitātes zīme", kurā eksperti, ministri, amatpersonas, arodbiedrību un uzņēmumu pārstāvji diskutēja par ceļu uz nozares koplīgumu slēgšanu. Latvijā nozaru koplīgumi atsevišķās nozarēs ir bijuši un pašlaik pastāv - tos noslēguši, piemēram, dzelzceļa, vieglo taksometru un būvmateriālu ražošanas nozaru darba devēji un arodbiedrības. Nozares ģenerālvienošanās ir visām pusēm izdevīgs instruments. Tas būtiski paaugstinās minimālo darba samaksu nozarē un sociālās garantijas darbiniekiem. Nozares ģenerālvienošanās būtiski samazinās ēnu ekonomiku un rezultātā padarīs godīgāku konkurētspēju starp darba devējiem un uzlabos nozaru prestižu. Valstij un pašvaldībām nozares ģenerālvienošanās nozīmē ekonomikas ilgtspējīgu attīstību un nepieciešamās iemaksas budžetā. Skat. LBAS sagatavoto skaidrojošo materiālu: Soli pa solim līdz koplīgumam. Nozaru koplīgums ir plaši izplatīts Eiropas Savienībā un īpaši Skandināvijā, un tam ir pozitīva ietekme gan uz...