JAUNUMI

Trešdien, 31.janvārī, stājas spēkā Ministru kabineta 2018.gada 16.janvāra noteikumi Nr.28 "Kārtība, kādā piemērojama patentmaksa fiziskās personas saimnieciskajai darbībai noteiktā profesijā, un patentmaksas apmērs", kas nosaka to profesiju sarakstu, kas var izmantot patentmaksu, kā arī jaunu patentmaksas apmēru. Tas nozīmē, ka no šodienas patentmaksa būs jāveic saskaņā ar jaunajām likmēm. Nodokļu reformas ietvaros ir veiktas vēl vairākas izmaiņas, kas skar tos saimnieciskās darbības veicējus, kuri kā nodokļu nomaksas režīmu izvēlējušies patentmaksu. No 2018.gada 31.janvāra visiem patentmaksas maksātājiem ārpus Rīgas neatkarīgi no profesijas patentmaksa būs 50 euro par vienu mēnesi, savukārt tiem, kuri savu saimniecisko darbību veic Rīgā – 100 euro par vienu mēnesi. Patentmaksu var maksāt par vienu, trim vai sešiem kalendāra mēnešiem vai vienu kalendāra gadu. Patentmaksas maksājuma termiņš nevar būt mazāks par vienu kalendāra mēnesi. Nodokļu reformas ietvaros ir paplašināts to saimnieciskās darbības veicēju loks, kuri nodokļu nomaksai var izmantot samazināto patentmaksu. No 2018.gada 31.janvāra maksāt samazināto patentmaksu 17 euro gadā...

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija otrdien, 30.janvārī, vienojās iesniegt izskatīšanai Saeimā grozījumus likumā “Par nodokļiem un nodevām”, lai precizētu informācijas apjomu, kas kredītiestādēm un maksājumu pakalpojumu sniedzējiem jāsniedz Valsts ieņēmumu dienestam (VID) par saviem klientiem, viņu kontiem un skaidras naudas apgrozījumu tajos. Ar grozījumiem plānots noteikt, ka kredītiestāde un maksājumu pakalpojumu sniedzējs līdz katra gada 1.februārim VID sniedz informāciju par klientu, kura noguldījuma konta un maksājumu konta iepriekšējā gada kopējā debeta vai kredīta apgrozījuma summa ir 15 tūkstoši eiro vai vairāk. Izmaiņas nepieciešamas, jo spēkā esošā kārtība, kas paredz informēt VID par kontiem, kuru apgrozījums pārsniedz 15 tūkstošus eiro, dod iespēju kredītiestāžu klientiem sadalīt savus maksājumus starp vairākiem kontiem, kas atvērti vienā kredītiestādē vai pie viena maksājumu pakalpojumu sniedzēja, un tādējādi izvairīties no viņu datu iekļaušanas VID sniedzamajos ziņojumos, teikts likumprojekta anotācijā. Regulējums attiecībā uz informācijas sniegšanu arī par debeta apgrozījumu rosināts, lai VID varētu identificēt personas, kuru izdevumi būtiski pārsniedz...

Valdība otrdien, 30. janvārī, apstiprinājusi grozījumus Ministru kabineta 2010.gada 12.oktobra noteikumos Nr.976 "Noteikumi par brīvprātīgu pievienošanos valsts sociālajai apdrošināšanai"". Tie paredz, ka turpmāk valsts pensiju apdrošināšanai brīvprātīgi pievienoties varēs arī profesionāli sportisti. Tāpat grozījumi papildina noteikumus ar normu, kas nosaka brīvprātīgo iemaksu objektu profesionāliem sportistiem, kā arī personām, kas maksā sezonas laukstrādnieku ienākuma nodokli. Šī norma paredz, ka minētās personas varēs maksāt sociālās apdrošināšanas iemaksas no brīvprātīgi izraudzītiem ienākumiem, kas mēnesī nepārsniedz Ministru kabineta noteiktās minimālās mēneša darba algas apmēru. Interese brīvprātīgi pievienoties sociālajai apdrošināšanai Latvijā ir ļoti maza. Pēc Valsts Sociālās apdrošināšanas aģentūras datiem par periodu no 2017. gada janvāra līdz septembrim brīvprātīgi valsts sociālajai apdrošināšanai ir pievienojušies 78 mikrouzņēmumu darbinieki (pavisam reģistrēti 89 748 mikrouzņēmumu darbinieki) un 1 pašnodarbinātā laulātais. No 1304 personām, kas maksā sezonas laukstrādnieku ienākuma nodokli, neviena persona nav brīvprātīgi pievienojusies valsts pensiju apdrošināšanai.

Pirmdien, 29. janvārī, Ministru kabineta komitejas sēdē tika skatīts likumprojekts “Par nodokļiem un nodevām”, par kuru Latvijas Pašvaldību savienība (LPS) iesniedza vairākus ierosinājumus, kas pasargātu nodokļu maksātājus no automātiskās sodu piemērošanas bez savlaicīgas iepriekšējas brīdināšanas un gadījumos, kad deklarācijas iesniegšana fiksēta pirmo reizi. LPS savā atzinumā iepriekš pauda, ka pašreizējā kārtība - brīdināt nodokļu maksātāju piecas dienas pirms deklarācijas iesniegšanas - nav pietiekama, turklāt, apstiprinot minēto likumprojektu, sodu sistēma darbosies automātiski, līdz ar to sods tiks aprēķināts jau no pirmās kavējuma dienas. “Esam gandarīti, ka tika ņemts vērā Pašvaldību savienības ierosinājums nodokļu maksātājus brīdināt ne tikai Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Elektroniskās deklarēšanas sistēmā, bet arī izsūtot brīdinājuma e-pasta vēstuli, tomēr uzskatām, ka šāds brīdinājums būtu jāizsūta arī uz mobilo telefonu īsziņas veidā,” uzsvēra LPS padomniece finanšu un ekonomikas jautājumos Sanita Šķiltere. Ierosinājums par brīdinājumu īsziņā netika atbalstīts, tāpat arī ierosinājums, ka vismaz gadu pirms automātiskās sodu sistēmas ieviešanas par katras deklarācijas iesniegšanas...

Otrdien, 30. janvārī, Ministru kabinets (MK) apstiprināja Finanšu ministrijas (FM) sagatavoto Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) un Norvēģijas finanšu instrumentu vadības likumu. Tā mērķis ir noteikt finanšu instrumentu vadības vispārējos pamatprincipus Latvijā jaunajā periodā. Latvijai Norvēģijas un EEZ finanšu instrumentu finansējuma apmērs būs par aptuveni 40% lielāks nekā iepriekšējā periodā, paredzot ievērojamu atbalstu korekcijas dienestu un iekšlietu sistēmas kapacitātes stiprināšanai, izglītībai un pētniecībai, Latvijas reģionu attīstībai un nabadzības mazināšanai, klimata pārmaiņu pārvaldībai, uzņēmējdarbībai un kultūras attīstībai, kā arī NVO atbalstam un divpusējās sadarbības stiprināšanai un pienācīga darba veicināšanai. „Varam lepoties, ka iepriekšējā EEZ un Norvēģijas finanšu periodā Latvijā ir realizēti ļoti nozīmīgi projekti, kas snieguši ļoti konkrētus, Latvijas iedzīvotāju izaugsmi veicinošus rezultātus. Vadības likuma jaunā perioda investīcijām pieņemšana ļauj mums jau ļoti precīzi turpināt darbu, lai pēc iespējas ātrāk nonāktu pie kvalitatīvu projektu uzsākšanas un realizēšanas, pateicoties EEZ un Norvēģijas atbalstam, vienlaikus turpinot vēl vairāk stiprināt Latvijas divpusējās attiecības...

Ministru kabineta komitejas sēdē 29. janvārī tika izskatīti divi Finanšu ministrijas sagatavotie likumprojekti - grozījums likumā "Par nodokļiem un nodevām" un Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā. Likumprojekti paredz : 1) palielināt naudas soda apmēru par iejaukšanos nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektronisko ierīču un iekārtu programmatūrā, kā arī atsevišķi izdalot atbildību par ierīču un iekārtu kontrollentu nesaglabāšanu; 2) noteikt vienkāršotu administratīvā soda piemērošanas procesu par deklarāciju iesniegšanas termiņu kavēšanu, tādējādi izvairoties no atšķirīgas attieksmes pret nodokļu maksātājiem. Kā norādīts likumprojekta "Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā" anotācijā, Valsts ieņēmumu dienests ( VID), izvērtējot esošo sodu sistēmas efektivitāti attiecībā uz pārkāpumiem, kas saistīti ar nodokļu un informatīvo deklarāciju iesniegšanas termiņu neievērošanu, secinājis, ka par minēto pārkāpumu piemērotie administratīvie sodi nesasniedz savu mērķi, proti, neattur nodokļu maksātājus no turpmākas pārkāpuma izdarīšanas. Nodokļu un informatīvo deklarāciju neiesniegšana vai iesniegšana, neievērojot normatīvajos aktos noteikto termiņu, apgrūtina iespēju VID veikt pilnvērtīgu kontroli pār nodokļu aprēķināšanas un maksāšanas pareizību...

Ņina Podvinska, „Pricewaterhouse Coopers” nodokļu konsultante, preses konferencē 29. janvārī skaidro jaunākās nianses reversā PVN piemērošanai. Situāciju sarežģījis arī Eiropas Komisijas lēmums neatļaut Latvijai ieviest reverso maksāšanas kārtību sadzīves elektronikas un būvmateriālu tirdzniecības jomās. Kā šobrīd pareizi rīkoties nodokļu maksātājam?

Nupat spēkā stājušos nodokļu reformu grāmatvedības profesionāļi jau nodēvējuši par revolūciju nodokļu jomā: tā skar ikvienu – kā fizisku, tā juridisku personu, taču vienlaikus ar kontroles pieaugumu ievērojami aug arī administratīvais slogs, kavējot mazo uzņēmumu un mikrouzņēmumu attīstību, secina grāmatvedības speciālisti. Izmaiņas skar visus Šis gads nodokļu jomā profesionāļu vidē pielīdzināts revolūcijai. Kā uzsver apmācību uzņēmuma „Baltikons-Centrs” direktore Jeļena Kučinska: “Tik skaļu salīdzinājumu nodokļu speciālisti izvēlējušies ne jau tāpēc, ka ir daudz izmaiņu, bet tāpēc, ka ir ļoti daudz neskaidrību, kas izraisa vieglu šoka stāvokli ikdienas darbos. Šogad pēc jaunajām izmaiņām pat grāmatveži ar lielāko pieredzi nav pārliecināti, vai izmaiņu piemērošanu reālā uzņēmumu darbā sapratuši precīzi un iztiks bez nepatīkamām sekām un pat finansiāliem zaudējumiem. Tieši tāpēc šogad kā nevienu citu gadu viņi meklē iespēju pārrunāt visas likuma nianses viens ar otru un ar sertificētiem nodokļu speciālistiem klātienē.” “Grozījumi, kas stājās spēkā ar šī gada 1. janvāri un ko var saukt pat...

Jau pavisam maz laika atlicis līdz 25. maijam, kad stāsies spēkā svarīgais Eiropas Savienības dokuments – "Vispārējās datu aizsardzības regula". Izmaiņas skars ikvienu uzņēmēju, kas savu profesionālo darbību veikšanai apkopo, vāc un uzglabā visdažādākos datus: sākot no savu darbinieku informācijas līdz pat klientu datu bāzēm, foto, video u.c. datu materiāliem. Latvijas Nekustamo īpašumu darījumu asociācijas LANĪDA seminārā "Jaunā Vispārīgā datu aizsardzības regula. Personas datu aizsardzība un tās aktualitātes" Signe Plūmiņa, Rīgas domes Datu aizsardzības un IT drošības centra vadītāja, skaidroja, ka Regula ir pavisam jauns dokuments, kas ir pieņemts 2016.gada maijā, bet visās ES tā tiks tieši piemērota no 2018. gada 25. maija. Latvijā ar Regulas stāšanos spēkā, zaudēs spēku līdzšinējais Fizisko personu datu aizsardzības likums u.c. tiesību akti, kas izdoti, pamatojoties uz iepriekš minēto likumu. Regula ir juridisks dokuments, kura spēks ir augstāks nekā vietējai likumdošanai (turklāt tas ir ar vienotām prasībām visā ES). Regulas prasības attieksies arī uz tām valstīm,...

Eiropas Komisija 24. janvārī publicējusi norādījumus nolūkā veicināt, lai visā ES no 25. maija tieši un netraucēti piemērotu jaunos datu aizsardzības noteikumus. Komisija turklāt dara pieejamu jaunu MVU paredzētu tiešsaistes rīku. Līdz jaunā tiesību akta piemērošanai ir atlikušas nedaudz vairāk nekā 100 dienas, un šajos norādījumos izklāstīts, kādus pasākumus vēl būtu jāveic Eiropas Komisijai, valstu datu aizsardzības iestādēm un valstu pārvaldes iestādēm, lai sekmīgi pabeigtu sagatavošanos. Jaunā regula paredz vienotu noteikumu kopumu, kas ir tieši piemērojams visās dalībvalstīs, tomēr dažos aspektos būs vajadzīgas būtiskas korekcijas, piemēram, ES valstu valdībām grozot esošos tiesību aktus vai datu aizsardzības iestādēm izveidojot Eiropas Datu aizsardzības kolēģiju. Norādījumos ir atgādināti galvenie jauninājumi un iespējas, ko paver jaunie noteikumi, izvērtēti jau veiktie sagatavošanās darbi un norādīts, kas vēl paveicams no Eiropas Komisijas, valstu datu aizsardzības iestāžu un valstu pārvaldes iestāžu puses. Komisijas priekšsēdētāja vietnieks digitālā vienotā tirgus jautājumos Andruss Ansips sacīja: “Mūsu digitālo nākotni var balstīt tikai uz...

Tā kā ar šā gada 1. aprīli būs spēkā Sociālā uzņēmuma likums, Labklājības ministrija gatavo grozījumus Ministru kabineta 2015. gada 11. augusta noteikumos Nr.467 “Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 9.1.1. specifiskā atbalsta mērķa "Palielināt nelabvēlīgākā situācijā esošu bezdarbnieku iekļaušanos darba tirgū" 9.1.1.3. pasākuma "Atbalsts sociālajai uzņēmējdarbībai" īstenošanas noteikumi” (turpmāk – MK noteikumi Nr.467). Pamatojoties uz sagatavoto Ministru kabineta noteikumu projektu, LM vēlas savlaicīgi informēt sociālos uzņēmējus par gaidāmajām izmaiņām sociālo uzņēmumu reģistrācijas kārtībā un finansiālā atbalsta saņemšanas nosacījumos. Vienlaikus vēršam uzmanību, ka Ministru kabineta noteikumu projekts šobrīd ir saskaņošanas procesā un tas vēl ir jāapstiprina Ministru kabinetā. I. Kas jāzina biedrībām un nodibinājumiem? 1. Turpmāk biedrības un nodibinājumi, lai nodarbotos ar sociālo uzņēmējdarbību, varēs dibināt SIA Galvenā izmaiņa – saskaņā ar jauno regulējumu par sociāliem uzņēmumiem varēs būt vienīgi sabiedrības ar ierobežotu atbildību (turpmāk – SIA). Ja biedrība (vai nodibinājums) vēlēsies nodarboties ar sociālo uzņēmējdarbību, tad tā varēs dibināt sev pilnībā piederošu...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) sniedzis uzziņu par pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmes piemērošanu attiecībā uz šādu faktu aprakstu. Iesniedzējs nodarbojas ar augļu un dārzeņu apstrādi un iepakošanu. Iesniedzējs lūdz sniegt skaidrojumu uzziņas veidā par PVN samazinātās likmes piecu procentu piemērošanu svaigiem augļiem, ogām un dārzeņiem situācijā, kad gatavās produkcijas ‒ svaigu dārzeņu maisījumi ‒ sastāvā būs dārzeņi, kas iepirkti ar atšķirīgām PVN likmēm ‒ 5 procentu PVN (kartupeļi, burkāni, kāļi, selerija, ziedkāposti, sīpoli ‒ 95procenti no kopējā gatavā produkta sastāva) un 21 procenta PVN (paprikas īpatsvars ir 5 procenti no kopējā gatavā produkta sastāva). Kāda PVN likme būtu piemērojama šādai gatavajai produkcijai saskaņā ar grozījumiem Pievienotās vērtības likumā ar 2018.gada 1.janvāri? VID skaidro, ka, saskaņā ar Pievienotās vērtības nodokļa likuma 42.panta sešpadsmito daļu nodokļa samazināto likmi piecu procentu apmērā piemēro tādu pārtikas produktu piegādēm, kuri ir šā likuma pielikumā minētie svaigie augļi, ogas un dārzeņi, tostarp mazgāti, mizoti, lobīti, griezti un fasēti,...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) sagatavojis uzziņu par īpašā nodokļa piemērošanas režīmu sadzīves tehnikai. Iesniedzējs iesniegumā sniedz šādu faktu aprakstu. Ņemot vērā, ka ar 2018.gada 1.janvāri stājas spēkā grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā, papildinot to ar 143.5pantu “Īpašs nodokļa piemērošanas režīms sadzīves elektronisko iekārtu un “Grozījumi Ministru kabineta 2013.gada 3.janvāra noteikumos Nr.17 “Pievienotās vērtības nodokļa likuma normu piemērošanas kārtība un atsevišķas prasības pievienotās vērtības nodokļa maksāšanai un administrēšanai”” (pieņemti 2017.gada 14.novembrī), Iesniedzējs lūdz sniegt uzziņu saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 98.pantu par sekojošiem jautājumiem: vai arī zemāk minētajiem kombinētās nomenklatūras kodiem, kas ietver arī preču rezerves daļas un aksesuārus būs jāpiemēro īpašais nodokļa režīms: 7321 Dzelzs vai tērauda apkures un virtuves krāsnis, kamīni un plītis (ieskaitot krāsnis ar iebūvētiem centrālapkures katliem), restes cepšanai, ogļu pannas, plīts degļi, šķīvju sildītāji un tamlīdzīga neelektriska sadzīves aparatūra un tās daļas 7321 90 00 - daļas 8418 Ledusskapji, saldētavas un citas dzesēšanas vai saldēšanas iekārtas, elektriskas vai...

Pašreizējā Eiropas Savienības (ES) pievienotās vērtības nodokļa (PVN) sistēma ir novecojusi, sarežģīta un paver iespēju krāpnieciskām darbībām. Līdz ar to, lai uzlabotu PVN sistēmas efektivitāti, vienkāršotu to un apkarotu arvien pieaugošo krāpšanos, ir ierosinātas būtiskas izmaiņas PVN sistēmas modernizēšanai un vienkāršošanai. Finanšu ministrija (FM) aicina sabiedrību iesaistīties priekšlikumu par galīgo PVN sistēmu apspriešanā. Pamatojoties uz 2016. gada 7. aprīlī publicēto PVN rīcības plānu, Eiropas Komisija ir nākusi klajā ar priekšlikumiem par galīgās PVN sistēmas ieviešanu. Jāņem vērā, ka ir paredzēti divi posmi galīgās PVN sistēmas ieviešanai, un 2017. gada 4. oktobrī tika publicēta pirmā posma galīgās PVN sistēmas dokumentu pakotne, kas nosaka pamatprincipus galīgās PVN sistēmas ieviešanai. Pakotnē ir iekļauti trīs dokumenti: priekšlikums – Padomes Direktīva, ar ko Direktīvu 2006/112/EK groza attiecībā uz pievienotās vērtības nodokļa sistēmas atsevišķu noteikumu saskaņošanu un vienkāršošanu un galīgās nodokļa uzlikšanas sistēmas ieviešanu tirdzniecībā starp dalībvalstīm; priekšlikums - Padomes Īstenošanas Regula, ar ko attiecībā uz dažiem atbrīvojumiem...

Valdībā 23.janvārī atbalstīti Izglītības un zinātnes ministrijas izstrādātie grozījumi Izglītības likumā un Vispārējās izglītības likumā, kas vidusskolas posmā paredz pakāpeniski pāriet uz mācībām valsts valodā. Plānots, ka pāreja uz mācībām valsts valodā sāksies 2019.gada 1.septembrī un noslēgsies 2021.gada 1.septembrī. Pāreja uz mācībām valsts valodā vispārējās vidējās izglītības posmā vispārējās izglītības iestādēs veicinās sekmīgu jaunā vispārējās izglītības satura un mācīšanās pieejas ieviešanu. Kā viens no svarīgākajiem šo pārmaiņu mērķiem ir nodrošināt ikvienam bērnam un jaunietim vienlīdzīgas iespējas iegūt kvalitatīvu izglītību, kas veicina 21.gadsimtā nepieciešamo zināšanu, prasmju un attieksmju apguvi. Vidējās izglītības pakāpē jaunietis gatavojas izglītības turpināšanai augstskolā vai savai profesionālajai darbībai, apzinās savas personiskās spējas un intereses mērķtiecīgai profesionālās un personiskās nākotnes veidošanai. Tāpēc plānotās pārmaiņas gan mācību satura pilnveidē, gan valsts valodas un sabiedrības integrācijas jomā paplašinās mazākumtautību jauniešu iespējas profesionālajā un augstākajā izglītībā, kur mācības pamatā notiek latviešu valodā. Pāreja uz mācībām valsts valodā paredz, ka vispārējā izglītībā centralizētie eksāmeni 12.klasē...