JAUNUMI

Ikviens nodokļos samaksātais eiro ir nozīmīgs, lai valsts nodrošinātu būtiskākās funkcijas saviem iedzīvotājiem, tomēr, runājot par godprātīgu nodokļu nomaksu, bieži vien iedzīvotājiem trūkst izpratnes, kur tiek novirzīti nodokļos samaksātie finanšu līdzekļi, norāda Finanšu ministrija. Par nākamā gada valsts budžeta prioritātēm ir noteiktas veselības aprūpe, valsts iekšējā un ārējā drošība, kā arī atbalsts demogrāfijas pasākumiem. Veselībai 2018. gadā tiek novirzīts 11,1%, kas kopā ar veselību saistīto izglītību kopumā ir 1 018,2 milj. eiro, līdz ar to no viena nodokļos samaksātā eiro 10 centi tiek paredzēti veselības nozarei. Finanšu ministrija ir izveidojusi infografiku, kurā uzskatāmi redzams, kur nonāk katrs cents no viena nodokļos samaksātā eiro. Budžeta prioritātēm - sabiedriskajai kārtībai un drošībai tiek novirzīti - 5,5 centi, kas kopumā nozarei ir 6,4% jeb 574,8 milj. eiro, bet valsts aizsardzībai – 5,7 centi, kopumā nozarei veidojot 6,4% jeb 571,2 milj. eiro budžeta līdzekļu. Savukārt no viena nodokļos samaksātā eiro lielākā daļa jeb 37,2 centi tiek...

Citadele Index 2017. gada noslēdzošais pētījums liecina, ka pēc četru gadu pārtraukuma optimisms novērojams visās Latvijas uzņēmējdarbības nozarēs. Jau trešo ceturksni pēc kārtas Citadele Index vērtība pārsniedz 50 punktu robežu, un uzņēmēji ir pozitīvi noskaņoti gan par ekonomiku valstī, gan savām finansēm. Eksperti uzsver, ka ekonomikas uzrāviens ir īstais laiks pārdomātām investīcijām. Lielākais optimisms ir vērojams starp būvniecības (52.84 punkti) un ražošanas (52.35 punkti) nozaru uzņēmējiem, tad seko tirdzniecībā (51.33 punkti) un pakalpojumu (50.94 punkti) sfērā strādājošie uzņēmēji. Visstraujāk ir uzlabojies tirdzniecības sfērā strādājošo uzņēmēju noskaņojums - par 2.40 punktiem. Šeit skatāms Citadele Index pētījums - 2017. gada septembris - oktobris 2017. gada 3. ceturkšņa pētījuma dati, no kuriem aprēķināts indekss, liecina par šādu uzņēmēju vērtējumu situācijas izmaiņām pēdējo sešu mēnešu laikā: 33% uzņēmēju uzskata, ka vispārējā ekonomiskā aktivitāte valstī ir palielinājusies, bet 21% - ka samazinājusies; 42% uzskata, ka tā nav mainījusies; 31% uzskata, ka ekonomiskā aktivitāte viņu pārstāvētajā nozarē ir...

Iznācis šī gada pēdējais - decembra otrais (Nr. 24 (420)) - žurnāla BILANCE numurs. Tajā lasiet: GRĀMATVEDĪBA Kas jāņem vērā, piesakoties nodokļu atbalsta pasākumam. Santu Garanču, VID Nodokļu parādu piedziņas pārvaldes direktora vietnieci, intervē Ikars Kubliņš NODOKĻI Maija Grebenko: Kā un kādus ienākuma nodokļus 2018. gadā piemērosim dividendēm Maija Grebenko: Atšķirības starp diviem UIN likumiem Redakcija: VSA likuma grozījumi Vineta Vizule: Tiesības samazināt PVN bāzi darījumu partnera nemaksāšanas gadījumā FINANSES Anda Ziemele: Ieguldījumu konta ienākums ir ienākuma nodokļa objekts ATBILDES UZ JAUTĀJUMIEM Maija Grebenko, Daira Baškevica: Pagarinātais normālais darba laiks un citas atbildes uz žurnāla lasītāju un semināru apmeklētāju jautājumiem BILANCES KONFERENCE UN GADA GRĀMATVEDIS 2017 Redakcija: Konference «Aktuālākās uzskaites un finanšu pārvaldības problēmas un to risinājumi» NODERĪGI Uzņēmumu reģistrs: Juridiskām personām jāatklāj patiesie labuma guvēji «BILANCES AKADĒMIJA» PIEDĀVĀ Semināri un kursi decembrī un 2018. gada janvārī ABONĒT ŽURNĀLU 2018. GADAM VAR ŠEIT! IESKATIES ARĪ ŽURNĀLA MĀJASLAPĀ!

Jautājums: Kāda informācija darba devējam ir jānorāda pieprasījumā arodbiedrībai par tās piekrišanas došanu darba līguma uzteikumam darbiniekam – arodbiedrības biedram? Atbildi sagatavoja Gita Oškāja, zvērināta advokāte, zvērinātu advokātu birojs A. Kazačkovs un partneri. Atbilde uz šo un citiem jautājumiem lasāma žurnāla BILANCES JURIDISKIE PADOMI 2017. gada decembra numurā. Darba likuma 110. pants precīzi nenosaka, kāda informācija (papildus lūgumam dot piekrišanu) būtu jānorāda pieprasījumā. Arodbiedrību likuma 3. pants noteic, ka arodbiedrība ir brīvprātīga personu apvienība, kas nodibināta, lai pārstāvētu un aizstāvētu strādājošo darba, ekonomiskās, sociālās un profesionālās tiesības un intereses. Proti, viens no arodbiedrību darbības mērķiem ir aizstāvēt strādājošo, t.i., savu biedru, darba tiesības, kas ietver tiesības uz darbu. Pieprasījumā būtu jānorāda informācija tādā saprātīgā apjomā, lai arodbiedrība varētu pārliecināties, ka darba devējs, uzsakot darbiniekam – arodbiedrības biedram – darba līgumu, nav aizskāris un neaizskars darbinieka tiesības turpināt darba tiesiskās attiecības. Līdz ar to, autores ieskatā, darba devējam pieprasījumā būtu vēlams norādīt:...

Arta Priede, Finanšu ministrijas Grāmatvedības un revīzijas politikas departamenta Grāmatvedības politikas un metodoloģijas nodaļas vadītāja, žurnāla "Bilance" konferencē 24. novembrī sniedza ieskatu svarīgākajās normatīvo aktu izmaiņās grāmatvedības jomā. Viena no būtiskākajām izmaiņām ir tā, ka nodokļu deklarācijas turpmāk būs uzskatāmas par attaisnojuma dokumentiem. Tāpat ierakstiem grāmatvedības reģistros turpmāk varēs izmantot arī nodokļu administrācijas izdotus attaisnojuma dokumentus arī tad, ja tajos nebūs visi likumā noteiktie attaisnojuma dokumenta rekvizīti.

Saskaņā ar šobrīd joprojām vēl spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem šī gada 15. decembris ir tas datums, līdz kuram nodokļu maksātāji var vērsties VID, lai atteiktos vai pieteiktos mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja statusam. Valsts ieņēmumu dienests aicina pieņemt lēmumu par mikrouzņēmuma nodokļa maksātāja statusa saglabāšanu vai atteikšanos no tā, izvērtējot likumdošanas izmaiņas, kas nākamgad stāsies spēkā. Sākot ar 2018.gada 1.janvāri maksimālais mikrouzņēmumu gada apgrozījums būs 40 000 euro gadā. Likuma pārejas noteikumos paredzēti īpaši nosacījumi tiem nodokļu maksātājiem, kuru apgrozījums 2018. vai 2019.gadā nepārsniedz 52 000 euro. 2018. un 2019. gadā šādi mikrouzņēmumu nodokļa maksātāji ir tiesīgi nepiemērot 20 % MUN likmi apgrozījuma ierobežojuma pārsniegumam virs 40 000 euro, ja to apgrozījums 2017.gadā vai 2016.gadā pārsniedza 40 000 euro. Izmaiņas arī paredz, ka turpmāk mikrouzņēmuma darbinieks varēs strādāt tikai vienā mikrouzņēmumā. Sākot ar 2018.gada 1.janvāri, VID vairs nereģistrēs mikrouzņēmuma darbinieku kā darba ņēmēju mikrouzņēmumā, ja tas ir nodarbināts citā mikrouzņēmumā....

Nodokļu reformas ietvaros ar 2018. gada 1. janvāri stājas spēkā vairākas izmaiņas likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”, informē Valsts ieņēmumu dienests. Viena no tām ir saistīta ar ienākumu no kapitāla pieauguma deklarēšanu un nodokļa nomaksu. Nākamgad mainās nodokļa likme un deklarācijas par ienākumu no kapitāla pieauguma iesniegšanas termiņš. Nākamgad ienākumiem no kapitāla, tai skaitā no kapitāla pieauguma, tiks piemērota nodokļu likme 20% apmērā. Ja darījumi ar kapitāla aktīviem būs uzsākti, bet nebūs pabeigti līdz 2017.gada 31.decembrim, ienākumam no kapitāla pieaugumasaglabāsieslīdzšinējā nodokļa likme - 15 % apmērā. Sākot no 2018.gada deklarācijas par ienākumu no kapitāla pieauguma iesniegšanas termiņš atkarīgs no ceturksnī gūtā ienākuma apmēra. Ja personas (Latvijas rezidenta) kopējie ienākumi no darījumiem ar kapitāla aktīviem ceturksnī pārsniegs 1000 euro, deklarācija būs jāiesniedz reizi ceturksnī līdz tā mēneša 15.datumam, kas seko pēc ceturkšņa, kad gūti ienākumi no kapitāla pieauguma. Savukārt, ja personas kopējie ienākumi no darījumiem ar kapitāla aktīviem ceturksnī nepārsniegs 1000 euro, tad...

Līdz 15.decembrim Valsts ieņēmumu dienestā (turpmāk – VID) jāiesniedz deklarācija par ienākumu no kapitāla pieauguma tām personām, kurām ienākumi no kapitāla aktīvu atsavināšanas 2017.gadanovembrī pārsniedza 711,44 eiro. Aprēķinātā nodokļa summa jāiemaksā budžetā ne vēlāk kā 15 dienu laikā no likumā noteiktās deklarācijas par ienākumu no kapitāla pieauguma iesniegšanas dienas, tas ir, līdz 2018.gada 2.janvārim. Kapitāla pieaugumu nosaka, no kapitāla aktīva atsavināšanas cenas atņemot iegādes vērtību un kapitāla aktīvā veikto ieguldījumu vērtību kapitāla aktīva turēšanas laikā. Iedzīvotāju ienākuma nodokļa likme ienākumam no kapitāla pieauguma ir 15 procenti. Kapitāla aktīvi ir: akcijas, kapitāla daļas, pajas, ieguldījumi personālsabiedrībā un citi Finanšu instrumentu tirgus likumā minētie finanšu instrumenti; ieguldījumu fondu apliecības un citi pārvedami vērtspapīri, kas apliecina līdzdalību ieguldījumu fondos vai tiem pielīdzināmos kopējo ieguldījumu uzņēmumos; parāda instrumenti (parādzīmes, noguldījumu sertifikāti, komercsabiedrību emitēti īstermiņa parāda instrumenti) un citi naudas instrumenti, kas tiek tirgoti naudas tirgos; nekustamais īpašums (ieskaitot nekustamā īpašuma iegūšanas tiesības); uzņēmums Komerclikuma izpratnē; intelektuālā...

Saeima 14.decembrī galīgajā lasījumā atbalstīja grozījumus Civilprocesa likumā, kas paredz vairākas būtiskas izmaiņas civillietu izskatīšanā, lai tiesvedības process būtu kvalitatīvāks, ātrāks un efektīvāks. Likuma grozījumi paredz paaugstināt prasības summas slieksni lietās, kuras tiek skatītas vienkāršotā procedūrā, kā arī ieviest izmaiņas spriedumu pasludināšanas kārtībā. Likuma izmaiņas paredz jaunu “saīsinātā sprieduma” formu un saturu. Saīsināta satura tiesas spriedumi, taupot tiesas resursus, tiks taisīti atsevišķos likumā paredzētos gadījumos: piemēram, aizmuguriskiem spriedumiem, ja prasība apmierināta pilnībā; spriedumiem lietās, kurās atbildētājs prasību atzinis un tiesa to apmierina; kā arī lietās, kas tiek izskatītas vienkāršotā procedūrā. Likuma izmaiņas paredz visu Civilprocesa likumā paredzēto valsts un kancelejas nodevu noapaļošanu, lai tādējādi palielinātu tiesas procesu efektivitāti un atvieglotu tiesu darbu, un lietas dalībniekiem valsts nodevas maksāšanas kārtību. Valsts nodevas tiks noapaļotas līdz veseliem eiro vai veseliem desmitiem eiro. Civillietu izskatīšanas ilgums Latvijas tiesās patlaban ir visgarākais, salīdzinot ar krimināllietām un administratīvajām lietām, liecina Tiesu informatīvās sistēmas dati. Plānots, ka likums...

Saeima 14.decembrī galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas (OCTA) likumā, kas precizē kārtību, kādā apdrošinātājs iesniedz regresa prasību pret transportlīdzekļa vadītāju, kurš ceļu satiksmes negadījumā nodarījis zaudējumus trešajai personai un likumā noteiktajā laikā nav iesniedzis saskaņoto paziņojumu. Saskaņā ar grozījumiem apdrošinātājam satiksmes negadījumu izraisījušā transportlīdzekļa vadītājs būs jābrīdina par trešajām personām radīto zaudējumu piedziņu regresa kārtībā, ja vadītājs savlaicīgi nebūs iesniedzis savu saskaņotā paziņojuma eksemplāru, lai apdrošinātajam no abām negadījumā iesaistītajām pusēm ļautu gūt apstiprinātu informāciju par negadījuma apstākļiem. Negadījuma izraisītājam saskaņotais paziņojums pēc atgādinājuma būs jāiesniedz piecu dienu laikā. Apdrošinātājs regresa prasību tiesā varēs arī iesniegt, ja negadījumu izraisījušais šoferis pēc apdrošinātāja pieprasījuma nebūs sniedzis nepieciešamo precizējošo informāciju, kā dēļ apdrošinātājs nav varējis pilnībā pārliecināties par negadījuma apstākļiem. Pilnveidotais regulējums attieksies arī uz ceļu satiksmes negadījumā zaudējumu nodarījušā transportlīdzekļa īpašnieku vai līzinga ņēmēju, ja zaudējumu piedziņa no transportlīdzekļa vadītāja nav iespējama. Iepriekš apdrošinātājs regresa prasību tiesā...

Konkurences padome (KP) pēc tirgus uzraudzības secina, ka Negodīgas mazumtirdzniecības prakses aizlieguma likums (NMPAL) tā pirmajos darbības gados kopumā ir sekmējis mazumtirgotāju un piegādātāju sadarbību. Tā kā likuma piemērošanas laikā KP ir konstatējusi atsevišķas neatbilstības godīgai tirdzniecības praksei, kas ir gan atrisinātas, gan radušās jaunas, iestāde ir aktualizējusi NMPAL piemērošanas vadlīnijas. Lai izvērtētu, vai NMPAL ir attaisnojis savu mērķi, noskaidrotu faktisko situāciju, kā arī izvērtētu aizvien pastāvošās problēmas, KP veica NMPAL piemērošanas tirgus uzraudzību par 2016. gadu un 2017. gada pirmo pusgadu, tās ietvaros aptaujājot tirgus dalībniekus par regulējuma ietekmi uz uzņēmumu saimniecisko darbību. Vienlaikus KP šajā periodā turpināja aktīvi izglītot mazumtirgotājus un piegādātājus. KP konstatē, ka izteiktākās pozitīvās izmaiņas ir saistītas ar preču atpakaļ atdošanu. Proti, pēc likuma stāšanās spēkā mazumtirgotāji preču pasūtījumus veic pārdomātāk, kas savukārt novērš nepieciešamību atdot atpakaļ neiztirgotos preču krājumus piegādātājiem. Trešdaļa aptaujāto piegādātāju aptaujās norādījuši, ka šis uzlabojums ir vairāk novērojams sadarbībā ar lielajiem mazumtirgotājiem, kamēr...

Saeima 14.decembrī galīgajā lasījumā vērtēs jauno Veselības aprūpes finansēšanas likuma projektu, kas paredz būtiskas izmaiņas veselības aprūpes finansēšanas sistēmā, no nākamā gada ieviešot valsts obligāto veselības apdrošināšanu. Galīgajā lasījumā deputāti vērtēs arī jauno Fizisko personu reģistra likuma projektu, kas paredz uz līdzšinējā Iedzīvotāju reģistra bāzes izveidot Fizisko personu reģistru. Plānots, ka tas sāks darboties no 2020.gada 1.jūlija un tajā būs plašāks ierakstāmo subjektu loks. Vēl izskatīšanai galīgajā lasījumā sagatavoti grozījumi Pacientu tiesību likumā. Tie noteic, ka darba devējiem, kuru darbinieki cietuši nelaimes gadījumā darbā, būs tiesības bez darbinieka piekrišanas saņemt informāciju par viņa veselības stāvokli. Tāpat galīgajā lasījumā deputāti lems par grozījumiem Civilprocesa likumā, kas paredz vienkāršāku, ātrāku un efektīvāku civillietu izskatīšanu, tostarp plašākam personu lokam nodrošināt pieeju valsts nodrošinātai juridiskajai palīdzībai, paaugstināt prasības summas slieksni lietās, kuras tiek skatītas vienkāršotā procedūrā, kā arī ieviest izmaiņas spriedumu pasludināšanas kārtībā. Savukārt otrajā galīgajā lasījumā kā steidzamus rītdien plānots izskatīt grozījumus Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku...

Valdības sēdē 12. decembrī izskatīti un akceptēts noteikumu projekts "Grozījums Ministru kabineta 2012.gada 18.decembra noteikumos Nr.913 "Noteikumi par garantēto minimālo ienākumu līmeni"", kas paredz, ka no 2018. gada par 3,20 eiro pieaugs garantētais minimālais ienākuma (turpmāk – GMI) līmenis un attiecīgi no patlaban esošā 49,80 eiro personai mēnesī, tiks palielināts līdz 53 eiro. Ņemot vērā, ka GMI pabalsta mērķis galvenokārt ir nodrošināt vajadzību pēc pārtikas, tad tika ņemts vērā inflācijas pieaugums pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem. GMI līmenis tiek izmantots GMI pabalsta apmēra aprēķināšanai katrai ģimenei (personai) atbilstoši Ministru kabineta 2009.gada 17.jūnija noteikumos Nr.550 „Kārtība, kādā aprēķināms, piešķirams, izmaksājams pabalsts garantētā minimālā ienākumu līmeņa nodrošināšanai un slēdzama vienošanās par līdzdarbību”. GMI pabalstu piešķir par laikaposmu, kurā ģimenei (personai) noteikts trūcīgas ģimenes (personas) statuss. Kā norāda Labklājības ministrija, pašvaldības dome ir tiesīga noteikt citu GMI līmeni dažādām iedzīvotāju grupām. Nākamgad pašvaldību sociālajiem dienestiem tiks nodrošināta pieeja Kontu reģistra informācijai, kas ļaus precīzāk novērtēt...

Lai palielinātu valsts un pašvaldību iestāžu organizēto izsoļu popularitāti, nodrošinātu, ka visas izsoles sabiedrībai ir pieejamas vienuviet un to, ka tās notiek pēc vienotiem noteikumiem, kā arī palielinātu no izsolēm gūtos ienākumus, Tiesu administrācija aicina apsvērt iespēju paplašināt šobrīd noteikto izsoļu organizētāju loku. Patlaban katra valsts un pašvaldību iestāde, kā arī citi izsoļu rīkotāji organizē izsoles pēc atšķirīgiem noteikumiem. Sludinājumi netiek izvietoti vienuviet, bet gan parasti katras iestādes mājas lapā, kas samazina iespēju, ka sabiedrība uzzina par šādas izsoles esamību. Turklāt izsoles notiek klātienē, kas samazina potenciālo dalībnieku skaitu, jo ne visas personas konkrētajā laikā un vietā spēj ierasties. Rezultātā par izsolāmo kustamo vai nekustamo īpašumu netiek iegūta maksimālā iespējamā cena. Elektronisko izsoļu vietne ir Izpildu lietu reģistra modulis, kas ir valsts informācijas sistēma, savukārt Tiesu administrācija ir tās pārzinis un turētājs. Elektronisko izsoļu vietne darbojas kopš 2015.gada 1.jūlija un veiksmīgi nodrošina izsoles sludinājumu izvietošanu, izsoles dalībnieku reģistrāciju, informācijas uzkrāšanu par reģistrētajiem...

Gandrīz katrs otrais darba devējs jeb 46% plāno 2018. gadā pieņemt darbā vismaz vienu jaunu darbinieku, secināts interneta personāla atlases uzņēmuma "CV-Online Latvia" veiktajā aptaujā. Salīdzinot ar pagājušā gada aptaujas rezultātiem par 10% ir pieaudzis to darba devēju skaits, kas iecerējuši savu komandu palielināt ar vismaz vienu jaunu darbinieku, bet par 8% ir samazinājies uzņēmumu skaits, kuri plānojuši vismaz vienu darbinieku atlaist. Šī gada aptaujas rezultāti parāda, ka pieaug darba devēju skaits, kuri plāno palielināt savu personālu, taču salīdzinoši ar iepriekšējo gadu viena uzņēmuma ietvaros ir plānotas mazāk brīvās vakances. Nākamā gada laikā darba devēji lielākoties ir iecerējuši pieņemt darbā līdz diviem jauniem darbiniekiem. Savukārt vairāk nekā divus jaunus darbiniekus pieņemt darbā ieplānojuši aptuveni 60% uzņēmumu, kas ir par 10% mazāk nekā pērn. Katru gadu arī pieaug to uzņēmēju skaits, kuri atzīst, ka jaunu, atbilstošu darbinieku atrašana kļūst sarežģītāka un laikietilpīgāka. Saskaņā ar aptaujas datiem gandrīz 70% uzņēmēju atzīst darbaspēka pieejamības problēmas,...