JAUNUMI

Saeima 7.septembrī, atbalstīja Ministru kabineta lēmumu par ārkārtējās situācijas izsludināšanu 29 novados Latgalē, Vidzemē un Sēlijā. Tas nozīmē, ka lauksaimniekiem, kuru lauksaimniecības zeme atrodas plūdu skartajā platībā, var tik piemērotas atkāpes, administrējot tiešmaksājumus un Lauku attīstības programmas (LAP) pasākumus. Platībmaksājumu saņemšanas nosacījumiem neattiecinās termiņu zālāju nopļaušanai un novākšanai, ilggadīgo stādījumu rindstarpu izpļaušanai un papuves aparšanai, jo šīs platības apsaimniekošana prasa ilgāku laiku. Tiešmaksājumu saņemšanai neattiecinās minimālās ražības ieguves prasību saistītā atbalsta saņemšanai par sertificētām (zālāju, labības, kartupeļu) sēklām un cietes kartupeļiem. Tāpat arī plūdu nodarītos bojājumus meliorācijas sistēmām neuzskatīs par pārkāpumu savstarpējās atbilstības prasību izpildei, lai saņemtu tiešos maksājumus un LAP platībmaksājumus. Pamatojoties uz atbalsta saņēmēja iesniegumu, LAP pasākumu administrēšanā ar projekta īstenošanu saistīto prasību izpilde (projektu uzsākšana, komersanta izveidošana, kredīta pierādīšana, būvatļaujas un iepirkuma dokumentu iesniegšana) var tikt noteikta ne vēlāka par 2018.gada 30.septembri. Tāpat arī, balstoties uz atbalsta pretendenta iesniegumu, var tikt par vienu gadu pagarināts noteiktais projekta īstenošanas termiņš...

Vidējais patēriņa cenu līmenis gada laikā* (2017.gada augustā, salīdzinot ar 2016. gada augustu), palielinājās par 3,1 %, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Precēm cenas pieauga par 3,0 % un pakalpojumiem - par 3,2 %. Lielākā ietekme uz vidējā patēriņa cenu līmeņa izmaiņām 2017. gada augustā, salīdzinot ar 2016. gada augustu, bija cenu kāpumam pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem, ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem, dažādu preču un pakalpojumu grupā, ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem, atpūtas un kultūras grupā, kā arī veselības aprūpei. Pārtikas un bezalkoholisko dzērienu vidējais cenu līmenis palielinājās par 6,8 %. Cenas pieauga gaļai un gaļas izstrādājumiem, piena produktiem, sviestam, pienam, sieram un biezpienam, olām, svaigiem dārzeņiem, kartupeļiem, svaigiem augļiem, šokolādei un konditorejas izstrādājumiem. Ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem cenas pieauga par 2,1 %. Dārgāka bija siltumenerģija, dabasgāze, cietais kurināmais, atkritumu savākšana, mājokļa uzturēšanas un remonta pakalpojumi, savukārt lētāki bija materiāli mājokļa uzturēšanai un remontam. Veselības aprūpes...

Ekonomikas ministrija izsūtījusi vēstules vairāk nekā 1000 komersantiem - lieliem elektroenerģijas patērētājiem, aicinot savlaicīgi veikt energoauditu un nākamajos četros gados īstenot savām vajadzībām atbilstošākos energoefektivitātes pasākumus, lai samazinātu uzņēmuma kopējās izmaksas par enerģiju un līdz ar to kāpinātu to konkurētspēju. Atgādinājums katram komersantam, kurš atbilst lielā elektroenerģijas patērētāja statusam, nosūtīts pusgadu pirms likumā noteiktā ieviešanas termiņa! Kā zināms, 2016.gada sākumā Saeima pieņēma Energoefektivitātes likumu, kas uzņēmumiem ar gada elektroenerģijas patēriņu virs 500 MWh noteica pienākumu līdz 2018.gada 1.aprīlim ieviest energopārvaldības sistēmu, veikt energoauditu vai papildināt esošo vides pārvaldības sistēmu ar energoefektivitātes pasākumiem, lai sekmētu energoefektivitātes pieaugumu un kāpinātu to konkurētspēju. Tāpat līdz noteiktajam termiņam uzņēmumiem jānosūta informācija Ekonomikas ministrijai par paveikto. Pēc Ekonomikas ministrijas rīcībā esošās informācijas Latvijā ir 1010 uzņēmumi, kuru ikgadējais elektroenerģijas patēriņš pārsniedz 500 MWh (saskaņā ar sadales operatoru sniegtajiem datiem par uzņēmumu elektroenerģijas patēriņu 2016.gadā) un kuri atbilst lielā elektroenerģijas patērētāja statusam. Lielo elektroenerģijas patērētāju saraksts publicēts Ekonomikas...

Saeimas sēdē 7. septembrī 1. lasījumā izskatīts likumprojekts “Grozījums Darba aizsardzības likumā”, kas paredz ieviest jaunu Darba aizsardzības likuma nodaļu - VI nodaļu, kurā būtu ietverts regulējums attiecībā uz administratīvo atbildību darba aizsardzības jomā un noteikta kompetentā iestāde, kurai piekritīga sodu piemērošana. Minētie grozījumi aizstās Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (LAPK) attiecīgās normas. Šāds grozījums nepieciešams, lai nodrošinātu nozaru administratīvo pārkāpumu kodifikācijas ieviešanas sistēmu nozari regulējošos likumos. Likums jāskata vēl 2. un 3. lasījumā. Darba aizsardzības likuma jaunajā nodaļā tiek noteikta administratīvā atbildība darba aizsardzības jomā, kā arī sodi par pārkāpumiem, līdzīgi kā tas ir šobrīd LAPK Sevišķajā daļā. Turpmāk administratīvā atbildība tiek paredzēta ne tikai fiziskai vai juridiskai personai, bet arī tiesībspējīgai personālsabiedrībai. Darba aizsardzības likuma VI nodaļā netiek ietverts šobrīd spēkā esošā LAPK 41.4 pirmajā daļā paredzētais administratīvā pārkāpuma sastāvs, kas paredz darba devēja atbildību par vispārīgu darba aizsardzību regulējošo normatīvo aktu pārkāpšanu. Pants tika izslēgts, jo Valsts darba inspekcija, veicot...

Valsts prezidents Raimonds Vējonis plāno tuvākajā laikā iesniegt Saeimā likumprojektu, kas noteiks, ka jauni nepilsoņi Latvijā vairs nevar piedzimt, jo vai nu nepilsoņu bērniem jākļūst par Latvijas pilsoņiem ar piedzimšanas brīdi vai arī viņu vecākiem jāizvēlas viņiem citas valsts pilsonība.Valsts prezidents 7.septembrī Rīgas pilī notikušajā diskusijā par nepilsoņa statusa piešķiršanas izbeigšanas juridiskajiem un praktiskajiem aspektiem akcentēja, ka tā ir simboliska izšķiršanās par to, vai Latvija pieliks visas pūles, lai kā mūsdienīga un demokrātiska Eiropas valsts dotos uz priekšu savā attīstībā: "Ir jābūt pietiekami drosmīgiem un jāpieņem lēmums pārtraukt nepilsoņa statusa piešķiršanu jaundzimušajiem bērniem. Tie visi ir mūsu bērni,” teica Valsts prezidents. Atbalstu Valsts prezidenta iniciatīvai diskusijas laikā pauda tiesībsargs Juris Jansons: "ANO Bērnu tiesību konvencija nosaka, ka ikvienu bērnu reģistrē tūlīt pēc dzimšanas, un viņam kopš piedzimšanas brīža ir tiesības uz vārdu, tiesības iegūt pilsonību, tiesības zināt savus vecākus un būt viņu aizgādībā. Viennozīmīgi, bērna vislabākajās interesēs ir būt pilsonim.” Tirgus un...

Ministru kabineta 2016.gada 13.decembra noteikumi Nr.772 “Kredīta starpnieku un kredīta starpnieku pārstāvju reģistrācijas noteikumi” (turpmāk - Noteikumi Nr.772) pieņemti ar mērķi nodrošināt patērētājiem papildu aizsardzību hipotekārās kreditēšanas jomā, piemēram, dot patērētājiem iespēju noskaidrot, vai attiecīgais kredīta starpnieks vai kredīta starpnieka pārstāvis atbilst noteiktām kvalitātes prasībām, kā arī vai tas ir tiesīgs nodarboties ar kredīta starpniecības pakalpojumiem. Noteikumi Nr.772 kontekstā ar Patērētāju tiesību aizsardzības likuma pārejas noteikumu 32.punktu paredz, ka no 2017.gada 1.marta visiem kredīta starpniekiem un kredīta starpnieku pārstāvjiem, kuri piedāvā patērētājam kredītu, kura atmaksa nodrošināta ar nekustamā īpašuma hipotēku vai kura mērķis ir iegūt vai saglabāt tiesības uz nekustamo īpašumu, ir jābūt reģistrētiem Kredītu starpnieku un kredīta starpnieku pārstāvju reģistrā (turpmāk - Reģistrs). Reģistru uztur Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (turpmāk - PTAC) un tajā ietvertā informācija ir publiski, elektroniskā veidā un bez maksas pieejama PTAC mājaslapā. Līdz ar to pēc 2017.gada 1.marta kredīta starpnieka un kredīta starpnieka pārstāvja pakalpojumus patērētājam drīkst...

Šā gada pirmajā pusgadā valsts fondēto pensiju shēmas jeb pensiju 2. līmeņa ieguldījumu plānos uzkrātais pensiju kapitāls pieauga par 9% jeb 248.3 miljoniem eiro, un jūnija beigās jau nedaudz pārsniedza trīs mljrdus eiro, informē Finanšu un kapitāla tirgus komisija. (FKTK) Pirmajā pusgadā gan Eiropas, gan ASV, kā arī pasaules akciju tirgū bija vērojams pozitīvs investoru noskaņojums un pieaugums, ko lielā mērā ietekmēja Francijas prezidenta balsojuma rezultāts. Eiropas akciju indekss STOXX Europe 600 pusgada laikā pieauga par 5%, ASV akciju tirgus indekss S&P 500 par 8.2%, savukārt pasaules akciju indekss MXWD Index par 10.3%. Tas atspoguļojās ieguldījumu plānu darbības rezultātos, un gada pirmajā pusgadā labāki rezultāti bija aktīvajiem plāniem un sabalansētajiem plāniem. Visi aktīvie un sabalansētie plāni pirmo pusgadu noslēdza ar pozitīvu ienesīgumu (aktīvajiem plāniem tas bija robežās no 1.4% līdz 7.6%, savukārt sabalansētajiem no 0.5% līdz 5%). Zemo procentu likmju vidē konservatīvo plānu pelnītspēja saglabājās ierobežota un to ienesīgums bija no -0.7%...

Valsts ieņēmumu dienests (turpmāk - VID) aicina Latgales, Zemgales un Vidzemes lauksaimniekus, kuri šīs vasaras nogalē laika apstākļu izraisīto plūdu dēļ ir cietuši zaudējumus, vērsties VID un izmantot pieejamo valsts atbalstu nodokļu saistību izpildes jomā. Kā rīkoties, ja kavēts nodokļu maksājumu termiņš Lauksaimniekiem, kuriem nodokļu maksājumu termiņa kavējumi ir radušies saistībā ar lietavu un plūdu radītajiem zaudējumiem, ir iespēja ar motivētu rakstveida iesniegumu vērsties VID ar lūgumu sadalīt termiņos vai atlikt uz laiku līdz vienam gadam nokavēto nodokļu maksājumu samaksu, ja termiņa kavējums radies nepārvaramas varas rezultātā. Papildus iesniegumam ir jāiesniedz VID dokumentāri pierādījumi tam, ka iestājušies nepārvaramas varas apstākļi. Ja cietušās personas (lauksaimnieki) nodokļu maksājumus sadalīs termiņos, tiem netiks piemērota nokavējuma nauda. Savukārt tie uzņēmumi, kurus ārkārtas apstākļi skāruši pastarpināti, var izmantot likuma "Par nodokļiem un nodevām" 24.panta pirmās daļas 1.punktā paredzēto iespēju sadalīt nodokļu samaksu uz laiku līdz vienam gadam. Šajā gadījumā nodokļu maksātājam ne vēlāk kā mēnesi...

Šogad 1. jūlijā stājās spēkā 2016. gada 23. novembra grozījumi likumā "Par grāmatvedību", kas paredz, ka uzņēmumā grāmatvedības kārtošanu veic grāmatvedības jautājumos kompetenta persona - grāmatvedis vai ārpakalpojumu grāmatvedis, ar ko uzņēmuma vadītājs noslēdzis attiecīgu rakstveida līgumu, kurā noteikti šīs personas pienākumi, tiesības un atbildība grāmatvedības kārtošanas jautājumos. Attiecīgi kā darba līguma pielikumam būtu jābūt arī grāmatveža amata aprakstam. Finanšu ministrijas piedāvātajā paraugā kā grāmatveža galvenie amata uzdevumi norādīti: veikt pilnu finanšu operāciju uzskaiti sabiedrībā un pārbaudīt dokumentu noformēšanas pareizību. Savukārt kā darba pienākumi uzskaitīti: veikt pilnu sabiedrības finansiālo operāciju uzskaiti, pamatojoties uz vispārējiem grāmatvedības uzskaites principiem; nodrošināt finanšu informācijas apkopošanu un apstrādi, finanšu rādītāju aprēķināšanu un analīzi; pārbaudīt finanšu operāciju dokumentu pareizību; izstrādāt priekšlikumus uzņēmuma finansiālās darbības pilnveidošanai; veikt uzņēmuma finansiālo operāciju pilnu uzskaiti; nodrošināt savlaicīgu finanšu informācijas apkopošanu, apstrādi un finanšu rādītāju aprēķināšanu; gatavot finanšu un statistiskos pārskatus un nodokļu deklarācijas; apkopot, plānot un kontrolēt finanšu resursu sadali; nodrošināt Latvijas...

Iedzīvotāju interese par pensijas uzkrājumu veidošanu saglabājas augsta, un gada pirmajos sešos mēnešos veikto iemaksu apmērs privātajos pensiju plānos ir sasniedzis jaunu vēsturisko maksimumu, informē Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK). 2017. gada pirmā pusgada laikā pensiju 3. līmeņa plānos tika iemaksāti 29.4 milj. eiro, t.i. par 14.4% vairāk nekā iepriekšējā gada attiecīgajā periodā, t. sk. dalībnieku iemaksas pieauga par 16.3%, un darba devēju iemaksas par 5.1%. Jūnija beigās pensiju plānos uzkrātais kapitāls sasniedza 398.4 milj. eiro, pusgada laikā pieaugot par 4.7%. No pensiju plānu kapitāla gada sešos mēnešos tika izmaksāti 16.4 milj. eiro, t.i. par 1.6% mazāk nekā iepriekšējā gada attiecīgajā periodā, tostarp 98% tika izmaksāti saistībā ar pensijas vecuma iestāšanos. Vidējais pensiju plānu ienesīgums 2017. gada 1.pusgadā bija 1.5%, un individuāliem plāniem tas bija robežās no -4.5% līdz +3.8%. ASV dolāra vērtības kritums pret eiro (pusgada laikā par gandrīz 8%) negatīvi ietekmēja to pensiju plānu darbības rezultātus, kuru ieguldījumu valūta...

Līdz ar straujām valūtu kursu svārstībām mainījās iepriekšējā ceturkšņa tendence un vairums ieguldījumu fondu 2017. gada 1. pusgadā darbojās ar negatīvu ienesīgumu, ko galvenokārt ietekmēja ASV dolāra kursa kritums pret eiro pusgada laikā par gandrīz 8%, ziņo Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK). Obligāciju fondi 2017. gada 30. jūnijā obligāciju fondu sešu mēnešu ienesīgums bija robežās no -7.3% līdz 4.1%. Šo fondu kopējie aktīvi kopš gada sākuma samazinājās par 4.2% un jūnija beigās sasniedza 172.8 milj. eiro. Jauktie fondi Jaukto fondu sešu mēnešu ienesīgums bija robežās no -3.5% līdz 5.2%. Šo fondu aktīvi jūnija beigās sasniedza 13.2 milj. eiro un pusgada laikā tie pieauga par 0.5%. Akciju fondi Akciju fondu sešu mēnešu ienesīgums bija robežās no -12.9% līdz 6.6%. Jūnija beigās šo fondu kopējie aktīvi sasniedza 23.8 milj. eiro, kopš gada sākuma samazinoties par 3.7%. Bankās turēto naudas līdzekļu īpatsvars kopējos akciju fondu aktīvos pusgada laikā samazinājās no 13.5% līdz 12.6%. Alternatīvie...

Saeimas Juridiskā komisija 6.septembrī konceptuāli atbalstīja grozījumus Krimināllikumā, kas paredz . Pašlaik noziedzīgi nodarījumi, kas saistīti ar terorismu, ir ietverti Krimināllikuma nodaļā "Noziegumi pret valsti", iekļaujot kā krimināli sodāmus tos nodarījumus, kas apdraud Latvijas valsts drošību un neatkarību. Mūsdienās terorisma mērķis ir ne vien vērsties pret konkrētu valsti, bet iebiedēt pasaules sabiedrību kopumā, ietekmējot starptautisko mieru un drošību. Līdz ar to Krimināllikumā tiks veidota jauna nodaļa, aptverot visus iespējamos apdraudējuma objektus. Izmaiņu mērķis ir preventīvi aizsargāt indivīda un sabiedrības drošību no noziedzīgiem nodarījumiem, savukārt nodarījumu izdarītāju - saukt pie kriminālatbildības atbilstoši nodarījuma kaitīgumam, norāda komisijas priekšsēdētājs Gaidis Bērziņš. Likumprojekts paredz kriminalizēt terorisma apmācības saņemšanu, tai skaitā zināšanu vai praktisko iemaņu iegūšanu sprāgstvielu, šaujamieroču, citu ieroču, kaitīgu vai bīstamu vielu un citu īpašu metožu izmantošanā vai izgatavošanā ar nolūku sekmēt terorisma noziegumu izdarīšanu. Tāpat krimināli sodāma būs zināšanu iegūšana pašmācības ceļā, piemēram, apmeklējot mācību nometnes, kuras vada teroristi, izmantojot internetu, iegūstot, piemēram, padomus...

Šā gada 30.jūnijā spēkā stājās Eiropas Komisijas regulas Nr. 639/2014 grozījumi, kuri paredz izmaiņas maksājuma par klimatam un videi labvēlīgu lauksaimniecības praksi nosacījumu piemērošanā. Lauksaimniekiem, kam ir 15 ha vai lielāka saimniecības aramzeme, platībā, kas atbilst 5% aramzemes, no 2018.gada 1.janvāra būs jāizpilda vairākas prasības ekoloģiski nozīmīgas platības (ENP) izveidē. Būs aizliegts lietot augu aizsardzības līdzekļus šādā ekoloģiski nozīmīgā platībā: papuvē (6 mēnešu periodā līdz 15.jūlijam); starpkultūru aizņemtā platībā (astoņas nedēļas noteiktajā “turēšanas” periodā no 1.septembra līdz 31.oktobrim); zālāju pasēja platībā pēc galvenā kultūrauga novākšanas; platībā, ko aizņem slāpekli piesaistoši kultūraugi (augšanas periodā, kamēr kultūraugs atrodas uz lauka). ENP izveidošanas vajadzībām slāpekli piesaistošus kultūraugu turpmāk varēs sēt ne tikai tīrsējā, bet arī maisījumā ar citiem kultūraugiem - graudaugiem vai stiebrzālēm. Taču vienlaikus jānodrošina, lai sējumā pārsvarā būtu slāpekli piesaistoši kultūraugi. Jāuzsver, ka ENP izveides prasības nolūkā, piemēram, par platību, kurā āboliņš sēts maisījumā ar stiebrzālēm, nebūs iespēja saņemt brīvprātīgi saistīto atbalstu par...

Latvijā un Igaunijā nākamgad stāsies spēkā vērienīgas izmaiņas nodokļu sistēmā, un arī Lietuvā plānoti vairāki pilnveidojumi. Taču, vērtējot nodokļu sistēmu izmaiņas kopumā, visās trīs valstīs tās ir vērstas vienā virzienā: parādās izteiktākas progresivitātes pazīmes, tiek meklēti jauni risinājumi jaunuzņēmumiem un individuālajam darbam, kā arī pieaug likmes akcizētajām preču grupām. “Nodokļu sistēmas ir ļoti līdzīgas, un valstis cenšas viena no otras pārņem labākos risinājumus. Visās trīs valstīs pastāv diskusijas par nodokļu progresivitāti. Taču neviena no valstīm pagaidām nav gatava izteikti progresīvas nodokļu sistēmas ieviešanai. Tajā pašā laikā valstis meklē iespējas veicināt ekonomikas izaugsmi, veidojot uzņēmumiem atbalstošu nodokļu sistēmu. Tieši efektīva un ērta nodokļu sistēma ir viens no izšķirošajiem jautājumiem, kas nosaka katras valsts pievilcīgumu investoriem un tās priekšrocības savstarpējā konkurencē,” secina SEB bankas Latvijas makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis. Tādēļ no ārvalstu investora viedokļa, Baltijas valstis ir samērā viendabīgs reģions. Katrai no valstīm atsevišķās nozarēs ir savas priekšrocības, taču ekonomiskie izaicinājumi ir kopīgi: sabiedrības...

Ministru kabineta 5. septembra sēdē tika skatīts Finanšu ministrijas sagatavotais priekšlikums likumprojektam “Grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā” 2.lasījumam. Tajā rosināts papildināt likumprojektu ar 18.3 pantu šādā redakcijā: “18.3 pants. Informācijas par patiesajiem labuma guvējiem pieejamība (1) Lai efektīvi ierobežotu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas risku, veicinātu uzticēšanos juridisko personu veiktajiem darījumiem un finanšu sistēmai un uzņēmējdarbības videi kopumā, mazinātu iespēju juridiskās personas izmantot prettiesiskām darbībām (it īpaši koruptīvos darījumos un nodokļu nemaksāšanai) un aizsargātu citu personu tiesības, nodrošinot, ka viņām ir pieejama informācija par darījumu partneru – juridisko personu – patiesajiem labuma guvējiem, Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra rīcībā esošo informāciju par patiesajiem labuma guvējiem tiešsaistes formā par maksu Ministru kabineta noteiktajā apmērā, izņemot gadījumu, ja Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra darbību regulējošajos normatīvajos aktos nav noteikts citādi, ir tiesības saņemt ikvienai personai. (2) Ikvienai personai saskaņā ar šā panta pirmo daļu ir pieejama informācija par patiesā...