JAUNUMI

Latvijas ekonomiskā izaugsme šā gada otrajā ceturksnī saglabājās tikpat augstā līmenī kā pirmajā ceturksnī, iekšzemes kopproduktam (IKP) gada griezumā palielinoties par 4,0%, saglabājot augstāko izaugsmi kopš 2012.gada sākuma. Savukārt, salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, pēc sezonāli un kalendāri izlīdzinātiem datiem Latvijas IKP pieauga par 1,2%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie dati. Ekonomisko izaugsmi šogad Latvijā nosaka vairāki faktori, tostarp noturīgais iekšējais pieprasījums, strauji augošais pieprasījums ārējos tirgos, kā arī Eiropas Savienības (ES) fondu līdzekļu plūsmas aktivitātes pieaugums. Tieši ES fondu investīciju kāpums veicinājis spēcīgu ieguldījumu pieaugumu bruto pamatkapitāla veidošanā, kas šā gada otrajā ceturksnī palielinājušies par 26,1%. ES investīciju fondu 2014.-2020.gada plānošanas perioda izdevumi valsts budžetā 2017.gada otrajā ceturksnī bija gandrīz vai trīs reizes augstāki nekā pagājušā gada otrajā ceturksnī, savukārt kopējie valsts budžeta kapitālie izdevumi šā gada otrajā ceturksnī pieauga par 53,7%. Augsts kapitālo izdevumu līmenis saglabājās arī jūlijā, tāpēc publisko investīciju pieaugums ir sagaidāms arī nākamajā ceturksnī. Mērenāku izaugsmi, taču tajā...

Lai samazinātu sociālā budžeta izdevumus, Labklājības ministrija (LM) rosina darbiniekam nemaksāt slimības naudu par pirmajām trim slimošanas dienām, nevis tikai pirmo dienu, kā tas ir šobrīd. LM rosina noteikt, ka darba devējs slimības naudu izmaksā par laika periodu no 4. līdz 11.darbnespējas dienai, taču ne mazāk kā 75% apmērā no darba ņēmēja vidējās izpeļņas par 4. un 5. darbnespējas dienu un ne mazāk kā 80% apmērā no darba ņēmēja vidējās izpeļņas par laiku no 6. līdz 11.darbnespējas dienai. Savukārt VSAA slimības pabalstu būtu jāmaksā no 12.darbnespējas kalendāra dienas, līdz persona atgūst darbspējas, bet ne ilgāk par 26 nedēļām, ja darba nespēja ir nepārtraukta, vai ne ilgāku par 52 nedēļām triju gadu periodā, ja darbnespēja atkārtojas ar pārtraukumiem. Vienlaicīgi ministrija piedāvā, ka darba ņēmējs var neierasties darbā trīs dienas gadā, informējot par to darba devēju. Šīs dienas darbinieks var izmantot vienā reizē vai pa daļām. Savstarpēji vienojoties, darba devējs šīs dienas var apmaksāt...

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) ceturtdien, 31.augustā, rīkoja diskusiju, kas veltīta auto nozares sakārtošanai, kur tika iezīmētas galvenās problēmas gan reģistrēšanas jomā, gan arī jautājumos, kas skar jauno obligātās civiltiesiskās transportlīdzekļu apdrošināšanas (OCTA) regulējumu. Diskusijā piedalījās pārstāvji no Finanšu ministrijas, Satiksmes ministrijas, Valsts Ieņēmumu dienesta, Ceļu satiksmes drošības direkcijas, LTRK, Auto asociācijas, kā arī Latvijas apdrošinātāju asociācijas, pasākumu moderēja LTRK valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš. Lai mazinātu krāpšanas gadījumus darījumos ar automašīnām, no šā gada sākuma stājušies spēkā grozījumi automašīnu reģistrēšanas kārtībā, kas paredz, ka juridiskajai personai reģistrējot transportlīdzekli, Ceļu satiksmes drošības direkcija (CSDD) vienlaikus ar automašīnu reģistrāciju reģistrē transportlīdzekļa atsavināšanas aizliegumu uz 15 dienām, lai VID savlaicīgi veiktu risku analīzi. Lai arī sākotnēji šis regulējums bija domāts pievienotās vērtības nodokļu (PVN) karuseļu izskaušanai, pašreiz gan jauno, gan lietoto auto pārdevēji bieži saskaras ar darījumu kavējumiem, kas liedz klientam iespējami ātri saņemt iegādāto automašīnu, kā uz lieguma laiku tiek nesamērīgi aizkavēti automašīnu...

Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (turpmāk - PTAC) pēc konsultācijām ar iesaistītajām pusēm ir noslēdzis darbu pie jaunajām Vadlīnijām „Vadlīnijas paziņojumu par vidi izmantošanai komercpraksē? (turpmāk - Vadlīnijas), kuru mērķis ir sniegt padomus uzņēmējiem godīgas komercprakses īstenošanai, komercpraksē izmantojot paziņojumus par vidi. Paziņojumi par vidi norāda, ka precei vai pakalpojumam ir mazāk kaitīga ietekme uz vidi nekā citām precēm vai pakalpojumiem. Paziņojumi var būt attiecināmi uz preču ražošanu, iepakošanu, izplatīšanu un lietošanas procesu. Šāda veida paziņojumi ir redzami gan reklāmās, gan arī uz produktiem kā logo, emblēmas, marķējumu shēmas, norādes uz sertifikātiem, apgalvojumi, grafikas. Tāpat tie var būt izteikti arī attēlu, krāsu un skaņu veidā. Paziņojumiem par vidi ir jābūt pamatotiem, konkrētiem, precīziem un nepārprotamiem, lai patērētājiem tie būtu viegli saprotami izvēloties konkrētu preci vai pakalpojumu. Tie nedrīkst maldināt patērētāju. Tā kā patērētāji var neatpazīt dažādus privātos, vietējos vai starptautiskos simbolus, uzņēmējiem ir ieteicams pievienot skaidrojumus, kas ļaus vieglāk uztvert informāciju par konkrētā...

Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes jaunākiem IKP datiem šogad 2.ceturksnī ekonomika ir augusi par 4%, salīdzinājumā ar pagājušā gada 2.ceturksni. Tas apstiprina, ka ekonomika ir iekustināta – 1. pusgadā ekonomikas izaugsme bija vidēji 4%, kas ir par 1,6 procentpunktiem vairāk nekā vidējā izaugsme pēdējos 4 gados, uzsver Ekonomikas ministrija. Pēc ilgstoši vājās investīciju dinamikas, 2017.gadā investīcijas atkal aug. Šī gada 1.ceturksnī ieguldījumi bruto pamatkapitāla veidošanā bija par 8,6%, bet 2.ceturksnī - par 26% augstākā līmenī nekā pirms gada. 2017.gada pirmajā pusgadā, salīdzinot ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu, investīcijas palielinājās par 18,5%, tai skaitā mājokļos, citās ēkās un būvēs – par 14% (2.ceturksnī – par 21 %) un mašīnās un iekārtās – par 20% (2.ceturksnī – par 25 %). Apjomīgi ieguldījumi ir veikti arī intelektuālā īpašuma produktos. Investīcijas šajos aktīvos 2.ceturksnī bija par 47% augstākā līmenī nekā pirms gada. Investēšanas procesa aktivizēšanos pozitīvi ietekmēja augošais ārējais un iekšējais pieprasījums, ES struktūrfondu pieejamības paplašināšanās,...

Latvija pakāpusies uz 14. vietu Bāzeles Pārvaldības institūta veidotajā ikgadējā noziedzīgi iegūto līdzekļu legalizēšanas un terorisma finansēšanas risku reitingā (Basel Anti-Money Laundering (AML) Index). Tas ir augstākais Latvijas līdz šim saņemtais novērtējums 146 indeksā iekļauto pasaules valstu konkurencē. Finanšu ministrija turpina darbu pie noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas regulējuma uzlabošanas. Paredzēts vērsties arī pie uzņēmēju auditorijas un sabiedrības kopumā, īstenojot motivāciju veicinošu pasākumu kopumu ēnu ekonomikas mazināšanai. Tāpat plānots arī koordinēti īstenot steidzamus finanšu sektora politikas sakārtošanas pasākumus, definēt sektora vidēja un ilgtermiņa attīstības redzējumu, īpašu uzmanību pievēršot noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un terorisma finansēšanas risku mazināšanai. Savukārt ar mērķi attīstīt stabilu, drošu un starptautiski konkurētspējīgu finanšu sektoru ar inovatīvu finanšu pakalpojumu pieejamību, šogad apstiprināts arī Finanšu sektora attīstības plāns 2017.-2019. gadam. Tādējādi paredzēts īstenot pasākumus ilgtspējīgai Latvijas tautsaimniecības izaugsmei un Latvijas kā reģionālā finanšu pakalpojumu centra pozīcijas nostiprināšanai. Tāpat plānā definēti finanšu tirgus attīstībai būtiskākie aspekti turpmākajos gados...

Finanšu ministrijas Tiešo nodokļu departamenta direktore Astra Kaļāne "Bilances Akadēmijas" seminārā "UIN, aktuālās izmaiņas un jaunumi" 29. augustā skaidroja, kā pēc jaunās nodokļu reformas spēkā stāšanās būs veicama iepriekšējo gadu peļņas sadale, t.sk. kādi nosacījumi tiks piemēroti dividenžu izmaksai no peļnas, kas nopelnīta līdz šāgada beigām: "Svarīgi atcerēties, ka vecās peļņas sadalē būs jāpiemēro FIFO metode. Tas nozīmē, ka, ja uzņēmumā ir uzkrāta vecā peļņa, kurai būs iespējams piemērot labvēlīgākas (pārejas noteikumu) normas, tad, ja nākamajos gados uzņēmums cieš zaudējumus, tad pirmā, kas pazudīs, būs vecā peļņa. Nauda, kas būs uzkrāta, zaudējumu gadījumā dzēsīsies vispirms. Tas grāmatvežiem ir jāpasaka saviem vadītājiem. FIFO metode darbosies visu laiku, bet, runājot par iepriekšējo gadu peļņas sadali, ir jāatceras konkrēts modelis. Uzņēmumu ienākuma nodokļa bāzē iepriekšējo gadu peļņa nebūs jāiekļauj, taču šī peļna tiks "noēsta" vai samazināsies, ja uzņēmumam būs zaudējumi. Pārejas noteikumu desmitajā punktā ir skaidrots, kādā veidā jāsamazina iepriekšējo gadu peļņa. Runājot par dividenžu...

Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra informē, ka 2017.gada 1.oktobrī, piemērojot indeksu 1,0439, tiks palielinātas (indeksētas) pensijas un atlīdzības vai to daļu apmērs, kas nepārsniedz 349 eiro. Tas nozīmē, ka tiks indeksētas visas pensijas un atlīdzības, kas nepārsniedz 349 eiro apmēru, un pensijas palielinājums būs atkarīgs no pensijas apmēra. Jo lielāka pensija, jo lielāks tās palielinājums. Piemēram, 200 eiro liela pensija palielināsies par 8,78 eiro. Savukārt tām pensijām un atlīdzībām, kuras ir lielākas par 349 eiro, ar indeksu 1,0439 indeksēs tikai daļu no piešķirtās summas – 349 eiro, kā rezultātā pensijas apmērs palielināsies par 15,32 eiro. Izņēmums ir politiski represētās personas, I grupas invalīdi un Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidēšanas dalībnieki, kuriem pensijas tiks indeksētas ar indeksu 1,0439 neatkarīgi no to apmēra. Indeksēts tiks tikai pensijas apmērs, neņemot vērā pie pensijas piešķirtās piemaksas (par apdrošināšanas stāžu līdz 1996.gadam) apmēru. Piemēram, ja pensija ir 200 eiro, bet klāt tai ir piemaksa 15 eiro, tad indeksēs...

No 2017.gada 23.augusta Uzņēmumu reģistrs ir ieviesis papildus pārbaudes iesniegtajiem reģistrācijas dokumentiem, kas paredz likumā noteiktajos gadījumos pagarināt pieteikuma izskatīšanas termiņu un lūgt Valsts ieņēmumu dienestam sniegt atzinumu par tiesību subjekta nodokļu riskiem. Pārbaudot iesniegtos reģistrācijas dokumentus, Uzņēmumu reģistra valsts notāram būs jāpagarina pieteikuma izskatīšanas termiņš par 10 darba dienām šādos gadījumos: ierakstīšanai pieteiktajā juridiskajā adresē jau ir reģistrēti vairāk nekā 10 komersanti; vienīgais valdes loceklis ir vienīgais valdes loceklis vairāk nekā 5 kapitālsabiedrībās; viens no valdes locekļiem ir viens no valdes locekļiem vai vienīgais valdes loceklis vairāk nekā 10 kapitālsabiedrībās; SIA vienīgais dibinātājs jau ir vienīgais dalībnieks vairāk nekā 5 SIA; SIA viens no dibinātājiem jau ir viens no dalībniekiem vairāk nekā 10 SIA. Klientam tiks izsniegts valsts notāra lēmums par dokumentu izskatīšanas termiņa pagarināšanu. Pēc Valsts ieņēmumu dienesta atzinuma saņemšanas tiks izskatīti reģistrācijai iesniegtie dokumenti un pieņemts lēmums normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

Uzņēmumu skaits, kuri ir parādā Valsts ieņēmumu dienestam (VID) turpina pieaugt. Kopš maija ir arī palielinājies fizisko personu, kas veikušas saimniecisko darbību, parādnieku skaits VID, liecina "Kredītinformācijas Birojs" (KIB) datu arhīvs. Pašlaik KIB datu bāzē ir atspoguļota informācija par 44 tūkstošiem uzņēmumu un virs 6 tūkstošiem privātpersonu parādsaistībām pret VID ar kopējo nodokļu parādu valstij virs 1,1 miljarda eiro. Vasarā krasi pieaudzis fizisko personu, kas veic saimniecisko darbību parādnieku skaits - ja maijā tādas bija 6 tūkstoši, tad pēc jūlija datiem jau 7 tūkstoši. Tāpat ceturkšņa griezumā turpina palielināties juridisko personu – parādnieku skaits VID, kas šajā periodā pieaudzis par nepilnu tūkstoti uzņēmumu. Sarucis arī uzņēmumu skaits, kuri ir dzēsuši savu parādu pret VID. Ja jūnijā KIB datu bāzē tādi bija 5 965, tad augustā - vien 3 581. Tendence pašlaik liekot prognozēt, ka arī turpmāk parādnieku skaits VID tikai palielināsies. Visu parādsaistību uzskaite vienotā datu bāzē dod iespēju novērtēt uzņēmuma kredītspēju....

Latvijas Republikas Prokuratūra informē, ka 2017.gada augusta sākumā Finanšu un ekonomisko noziegumu izmeklēšanas prokuratūras prokurore tiesai nodevusi krimināllietu, kurā pie kriminālatbildības pēc Krimināllikuma 218.panta otrās daļas saukts kāda uzņēmuma valdes loceklis. Izmeklēšanas laikā noskaidrots un iegūti pierādījumi tam, ka apsūdzētā persona no 2012.gada aprīļa līdz 2012.gada novembrim daļēji aprēķināja pievienotās vērtības nodokli (turpmāk tekstā - PVN), neveica tā nomaksu, kā arī nedeklarēja daļu no veiktajiem darījumiem un neaprēķināja par tiem PVN. Apsūdzētā persona tīši un apzināti neiemaksāja valsts budžetā PVN kopsummā vairāk nekā 200 tūkstošu eiro apmērā, lai arī uzņēmuma rīcībā bija pietiekoši naudas līdzekļi, lai varētu veikt nodokļu nomaksu. Piebilstams, ka minētais uzņēmums, kas nodarbojās ar pārtikas preču tirdzniecību, 2014.gada augustā likvidēts. Krimināllieta nodota izskatīšanai Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesai. Prokuratūra norāda, ka neviena persona netiek uzskatīta par vainīgu, kamēr vaina noziedzīga nodarījuma izdarīšanā netiek konstatēta Kriminālprocesa likumā noteiktajā kārtībā.

No 2018. gada 1. janvāra valstī minimālā alga būs noteikta 430 eiro līdzšinējo 380 eiro vietā. To nosaka otrdien, 29. augustā, valdības sēdē pieņemtie noteikumi „Grozījums Ministru kabineta 2015. gada 24. novembra noteikumos Nr.656 „Noteikumi par minimālās mēneša darba algas apmēru normālā darba laika ietvaros un minimālās stundas tarifa likmes aprēķināšanu””. Minimālās mēneša darba algas paaugstinājums tiek realizēts vienlaikus ar darbaspēka nodokļu sloga samazinājumu, vienlaikus mazinot šī lēmuma ietekmi uz darbaspēka izmaksu pieaugumu. Plānots, ka minimālās mēneša darba algas apmērs 430 eiro paliks nemainīgs trīs gadus. Minimālā mēneša darba alga tiek ņemta vērā kā mērs arī dažādās tiesiskajās situācijās – piemēram, nosakot minimālos uzturlīdzekļus bērnam vai izmaksājot tos no Uzturlīdzekļu garantiju fonda, sodu sistēmā, personas materiālā stāvokļa noteikšanā un zaudējumu apmēra noteikšanā. Noteikumus izstrādāja Labklājības ministrija sadarbībā ar Finanšu ministriju, kas sakarā ar minimālās mēneša darba algas paaugstināšanu no 380 eiro līdz 430 eiro veica finanšu aprēķinus par ietekmi uz valsts...

Vidējā bruto darba samaksa 2017.gadā turpina pieaugt, un tās pieauguma temps ir būtiski straujāks nekā iepriekšējos divos gados, informē Ekonomikas ministrija. Šogad 2.ceturksnī darba samaksa bija par 8,7% lielāka nekā pirms gada, un bija 927 eiro. Papildus spiedienu uz darba samaksas kāpumu rada situācija darba tirgū, galvenokārt atbilstoši kvalificēta darbaspēka trūkums atsevišķos darba tirgus segmentos. Straujāk darba samaksa 2.ceturksnī pieauga privātajā sektorā - par 9,1%, savukārt sabiedriskajā sektorā - par 8,2%. Vidējā bruto darba samaksa sabiedriskajā sektorā 2017.gada 2.ceturksnī bija par 4,3% lielāka nekā privātajā sektorā (attiecīgi 954 eiro un 915 eiro). Darba samaksa 2017.gadā turpina pieaugt visās tautsaimniecības pamatnozarēs. Gada laikā straujākais darba samaksas pieaugums bija vērojams profesionālo, zinātnisko un tehnisko pakalpojumu nozarē, izglītībā, elektroenerģijas, gāzes apgādes, siltumapgādes un gaisa kondicionēšanas nozarē, lauksaimniecībā, tirdzniecībā, izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumos, mākslas, izklaides un atpūtas nozarē un ieguves rūpniecībā. Latvijas galvenajā eksporta nozarē apstrādes rūpniecībā šogad 2.ceturksnī darba samaksa pieauga...

Augstākās tiesas Administratīvo lietu departaments 29.augustā atstāja negrozītu Administratīvās apgabaltiesas spriedumu, ar kuru noraidīts pieteikums par Valsts ieņēmumu dienesta lēmuma atcelšanu daļā, kurā pieteicējam bija aprēķināts papildu pievienotās vērtības nodokļa maksājums. Augstākā tiesa spriedumā atzīst, ka pieteicēja sniegtā pakalpojuma gadījumā nav konstatējama tieša saikne ar preču nosūtītāju vai saņēmēju, tādēļ pamatots ir apelācijas instances tiesas secinājums, ka likuma "Par pievienotās vērtības nodokli" 7.panta pirmās daļas 2.punktā ietvertais atbrīvojums no pievienotās vērtības nodokļa nav piemērojams un uz pieteicēja sniegto pakalpojumu attiecas attiecīgajā laika periodā spēkā esošā pievienotās vērtības nodokļa pamatlikme. Augstākā tiesa lietu izskatīja sakarā pieteicēja - individuālā komersanta "L.Č." - kasācijas sūdzību lietā, kurā bija izšķirams, vai var piemērot pievienotās vērtības nodokļa 0% likmi pārvadājuma pakalpojumam, kas saistīts ar preču tranzītu (likuma "Par pievienotās vērtības nodokli" 7.panta pirmās daļas 2.punkts), ja faktiskajam pārvadājuma veicējam nav bijusi licence starptautiskajiem pārvadājumiem. Pērn maijā Augstākā tiesa nolēma uzdot Eiropas Savienības tiesai prejudiciālus jautājumus un apturēja...

Tie iedzīvotāji, kuru gada apliekamo ienākumu kopējais apmērs 2016.gadā nepārsniedza 12 000 eiro, var atgūt daļu no samaksātā iedzīvotāju ienākuma nodokļa. Lai to izdarītu, Valsts ieņēmumu dienestā jāiesniedz gada ienākumu deklarācija. Visērtāk to izdarīt, izmantojot VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmu (EDS). Nosakot gada diferencētā neapliekamā minimuma apmēru, tiek ņemta vērā ne tikai alga, bet arī citi gada laikā gūtie ar nodokli apliekamie personas ienākumi (piemēram, ienākumi no saimnieciskās darbības, ienākumi no nekustamā īpašuma pārdošanas, dividendes, procentu ienākumi u.c.). To aprēķina saskaņā ar īpašu formulu, kas noteikta Ministru kabineta 2016.gada 5.janvāra noteikumos Nr.1 “Noteikumi par neapliekamā minimuma un nodokļa atvieglojuma apmēru iedzīvotāju ienākuma nodokļa aprēķināšanai”. Formulā ir iestrādāts princips – jo personas ienākumi ir mazāki, jo lielāka ir atgūstamā nodokļu summa. Lai pārliecinātos, vai piemērojams diferencētais neapliekamais minimums, aicina izmantot VID mājaslapā pieejamo Diferencētā neapliekamā minimuma kalkulatoru. Kalkulatora ailītēs norādīti tie ienākuma veidi, kurus ņem vērā, veicot aprēķinu - jo precīzākus...