JAUNUMI

Ministru kabinets 5.septembra sēdē apstiprināja Latvijā vēl nebijušas valsts atbalsta programmas nosacījumus jauna finanšu instrumenta - portfeļgarantiju - ieviešanai. Ministru prezidenta biedrs, ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens: “Portfeļgarantijas Latvijā būs jauns finanšu instruments, kas uzlabos finanšu resursu pieejamību sīkiem, maziem un vidējiem komersantiem nepietiekama nodrošinājuma gadījumā. Jaunā atbalsta programma sekmēs ne tikai jaunu uzņēmumu veidošanos un esošo darbības paplašināšanos, bet arī kreditēšanas tempa palielināšanos. Atbalsta programmas finansēšanai esam raduši iespēju piesaistīt ES fondu atmaksātos līdzekļus 8 miljonu EUR apmērā, kas ļaus sniegt atbalstu aptuveni 250 uzņēmumiem.” Portfeļgarantijas ir valsts atbalsts garantiju veidā par kredītiestādes izsniegtiem aizdevumiem investīciju veikšanai, apgrozāmo līdzekļu finansēšanai kā arī finanšu līzingam, ar termiņu no 1-10 gadiem. Atbalsta programmu ieviesīs Attīstības finanšu institūcija Altum (ALTUM), kas atklātas atlases procesā izraudzīsies kredītiestādes, kuras pašas, bez ALTUM tiešas iesaistes, noteikta finansējuma apjoma ietvaros varēs uzņēmumiem piešķirt aizdevumu ar valsts garantiju. Atlasē varēs pieteikties jebkura kredītiestāde kopā vai atsevišķi ar tās meitas sabiedrību,...

Latvijas darba devēju prognozes liecina, ka 2018. gadā lielākais vairums jeb 89% uzņēmumu turpinās palielināt savu darbinieku atalgojumu, secināts Fontes atalgojuma pētījumā. Ņemot vērā, ka darbinieku noturēšana kļūst arvien dārgāka, gandrīz puse no aptaujātajiem jeb 49% darba devēju kā vienu no lielākajiem izaicinājumiem min darbinieku produktivitātes paaugstināšanu. "Jau šobrīd darba tirgū ir novērojams darbinieku trūkums. Prognozes liecina, ka konkurence par darbiniekiem arvien pieaugs un darba devējiem būs jādomā, kā noturēt esošos darbiniekus. Daļai uzņēmēju tas nozīmē pārskatīt atalgojuma līmeni, citiem – labāk izprast darbinieku motivāciju," komentē pētījuma grupas Fontes vadītāja Anta Praņēviča. Atalgojuma tendences Būtisks aspekts darbinieku motivēšanā ir atalgojums. Pētījumā analizēti dati par 61 585 darbiniekiem no 286 organizācijām, un gūtie rezultāti parāda, ka šajā gadā mēneša pamatalga tikusi palielināta 68,9% darbinieku, kas veic līdzīgus pienākumus kā pērn. Mēneša pamatalgas palielinājums vidēji bijis 6.3% - tas ir straujāks pieaugums nekā iepriekšējos astoņos gados. "Arī domājot par nākamo gadu, darba devēji plāno...

Ministru kabinets 5.septembrī atbalstīja grozījumus Ministru kabineta 2013.gada 24.septembra noteikumos Nr. 973 "Noteikumi par latviešu valodas prasmes un Latvijas Republikas Satversmes pamatnoteikumu, valsts himnas teksta, Latvijas vēstures un kultūras pamatu zināšanas pārbaudi". Lai stiprinātu un nezaudētu mūsdienu globālās pasaules apstākļos Latvijas pilsoņu kopumu, kā arī, lai izpildītu Pilsonības likumā ietvertā regulējuma mērķi - nodrošināt latviešiem un līviem tiesības reģistrēties par Latvijas pilsoņiem, tiek grozīts Ministru kabineta noteikumos noteikto atkārtotās latviešu valodas prasmes pārbaudes kārtošanas termiņa nosacījums latviešiem un līviem. Noteikts, ka atkārtoti valodas prasmes pārbaudi iepriekšējo trīs mēnešu termiņa vietā varēs kārtot bez termiņa ierobežojuma viena Latvijas pilsonības iegūšanas iesnieguma izskatīšanas procesa ietvaros, tādējādi nodrošinot minētajām personām iespēju izmantot Pilsonības likumā noteiktās tiesības. Tiesiskais regulējums nepieciešams, jo konstatēts, ka latviešiem un līviem, kuru dzīvesvieta ir ārpus Latvijas un kuri nenokārto latviešu valodas prasmes pārbaudi ar pirmo reizi, ierasties Latvijā uz atkārtotu pārbaudi pēc trim mēnešiem ir sarežģīti un bieži vien pat neiespējami....

Latvijas Alternatīvo finanšu pakalpojumu asociācija ir nosūtījusi lūgumu gan Finanšu ministrijai, gan Ekonomikas ministrijai, kurā asociācija lūdz iepazīstināt nozares uzņēmumus ar plānotajām izmaiņām. "Šobrīd informācija par sagatavotajiem priekšlikumiem nav saņemta, līdz ar to grūti tos komentēt," norāda Gints Āboltiņš, Latvijas Alternatīvo finanšu pakalpojumu asociācijas vadītājs. Turklāt medijos izskan savstarpēji pretrunīgi priekšlikumi - nav skaidrs, vai plānots ierobežot nebanku kreditēšanas apjomu pieaugumu, tādējādi radot nevienlīdzīgus konkurences apstākļus dažādiem finanšu tirgus dalībniekiem, vai plānots ieviest jaunu nodevu. Valdība 5. septembrī sēdes slēgtajā daļā skatīja Informatīvo ziņojumu "Par iespēju ieviest pasākumus nebanku aizdevēju patērētāju kreditētāju izsniegto aizdevumu pieauguma ierobežošanai" , kura saturs nav publiskots. Vienlaikus svarīgi uzsvērt, ka nebanku kreditēšanas nozares uzņēmumi pēdējo gadu laikā ir piedzīvojuši neskaitāmas izmaiņas tiesiskajā regulējumā, līdz ar to nav skaidrs, kāpēc jau atkal tiek virzītas jaunas izmaiņas. Ja tiek plānots ieviest jaunu nodevu, tad ir jābūt skaidram mērķim, kāpēc to ievieš un kāds ir sagaidāmais rezultāts. Jauna nodeva nedrīkst...

GRĀMATVEDĪBA Maija Grebenko: Aprēķini «cilvēciskā» valodā Maija Aleksejeva: Vai VID ir tiesīgs izpaust nodokļu informāciju? NODOKĻI Daina Robežniece: Solidaritātes nodokļa transformēšana par IIN Maija Grebenko: Nodokļu reforma klāt... IIN likmju varavīksne Kāds būs neapliekamais minimums? Kas ir prognozētais neapliekamais minimums? Atvieglojumi un papildu atvieglojumi Kā tā iespaidos MUN maksātājus? Kā tā iespaidos pensionāra ienākumus? FINANSES Tatjana Koncevaja, Irina Moskadiņa: Transfertcenu dokumentācijas un starptautiskas uzņēmumu grupas pārskata par katru valsti ieviešana Latvijā Artūrs Breicis: Grozījumi Komerclikumā: darījumi ar saistītajām personām, personāla akcijas un opcijas UZŅĒMUMA, IESTĀDES, ORGANIZĀCIJAS ATTĪSTĪBA Marija Berdova: Jauni grozījumi Komerclikumā – ar ko turpmāk būtu jārēķinās komersantiem Maija Grebenko: Galvenais uzdevums: mācīties un pilnveidoties jeb Par ko tika spriests zvērinātu revidentu konferencē GRĀMATVEŽA KALENDĀRS Ņina Vasiļevska: Grāmatveža kalendārs par nodokļu samaksu un atskaišu iesniegšanas termiņiem septembrī «BILANCES AKADĒMIJA» PIEDĀVĀ Semināri un kursi septembrī ABONĒT ŽURNĀLU ŠEIT.

Valsts ieņēmumu dienests (VID) sagatavojis pārskatu par normatīvajiem aktiem nodokļu administrēšanā 2017.gada augustā. Normatīvā akta nosaukums Komentārs/skaidrojums Pieņemšanas datums Spēkā stāšanās datums Grozījumi likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu" Ar grozījumiem noteikts, ja darba ņēmējs tiek apdrošināts visiem sociālās apdrošināšanas veidiem, obligāto iemaksu likme ir 35,09 procenti, no kuriem 24,09 procentus maksā darba devējs un 11 procentus – darba ņēmējs. Ja pašnodarbinātas personas ienākumi mēnesī sasniedz vai pārsniedz minimālās algas apmēru, papildus obligātajām iemaksām, kas tiek noteiktas līdzšinējā kārtībā, tai reizi ceturksnī ir jāveic obligātās iemaksas pensiju apdrošināšanai vismaz 5 procentu apmērā no brīvi izraudzīto obligāto iemaksu objekta un faktisko ienākumu starpības. Ja pašnodarbinātas personas ienākumi mēnesī nesasniedz minimālās algas apmēru, tai ir jāveic obligātās iemaksas pensiju apdrošināšanai vismaz 5 procentu apmērā. Iemaksas pensiju apdrošināšanai var neveikt, ja pašnodarbinātā ienākumi taksācijas gadā nesasniedz 50 euro. Autoratlīdzību saņēmējam, ja tā ienākumi mēnesī sasniedz vai pārsniedz minimālās algas apmēru, ir jāveic obligātās iemaksas kā pašnodarbinātai...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) sniedzis atbildes uz jautājumiem par kases aparātu lietošanu dažādās dzīves situācijās, piemēram, ja kases aparātu dažas dienas izmanto ārpus struktūrvienības. Jautājumš, vai tehniskajā pasē jābūt norādītai juridiskai adresei un atzīmei par to, ka kases aparāta lietošana notiks ārpus lietotāja pastāvīgās darbības vietas? Kā un kas tehniski to dara? Vai papīrveidā tehniskajā pasē veic atzīmi apkalpojošais dienests? Vai tad konkrēti ir jānorāda no kura datuma līdz kuram un kurā adresē notiks lietošana? VID norāda: ja tehniskajā pasē apkalpojošais dienests ir norādījis, ka EKA paredzēts lietošanai ārpus pastāvīgās darbības vietas, tad EKA, lietojot izbraukumā, nekas nav jānorāda, jo šis EKA ir paredzēts tikai šādai lietošanai. Savukārt, ja ikdienā EKA lieto pastāvīgajā darbības vietā (struktūrvienībā), bet dažreiz ārpus tās, tad par šo faktu ir jābūt ierakstam tehniskajā pasē (veic apkalpojošais dienests) un lietotājs to paziņo VID EDS. Jautājums, vai ir jālieto kases aparāts, ja persona veic tirdzniecību tirgū un navvai ir...

Satversmes tiesas 3.kolēģija 4. septembrī ierosināja lietu "Par Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likuma 41.panta pirmās daļas 1. punkta "d" apakšpunkta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 105. pantam". Apstrīdētā norma Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likuma (turpmāk - OCTA likums) 41.panta pirmās daļas "d" apakšpunkts noteic, ka apdrošinātājs ir tiesīgs iesniegt regresa prasību pret transportlīdzekļa vadītāju, kas ceļu satiksmes negadījumā nodarījis zaudējumus trešajai personai, ja tas nav iesniedzis aizpildītu saskaņoto paziņojumu šajā likumā noteiktajā kārtībā vai nav sniedzis informāciju par ceļu satiksmes negadījuma (CSN) apstākļiem apdrošinātājam pēc tā pieprasījuma. Augstāka juridiska spēka norma Satversmes 105.pants: "Ikvienam ir tiesības uz īpašumu. Īpašumu nedrīkst izmantot pretēji sabiedrības interesēm. Īpašuma tiesības var ierobežot vienīgi saskaņā ar likumu. Īpašuma piespiedu atsavināšana sabiedrības vajadzībām pieļaujama tikai izņēmuma gadījumos uz atsevišķa likuma pamata pret taisnīgu atlīdzību." Lietas fakti Pieteikuma iesniedzēja esot izraisījusi CSN, kā rezultātā nodarījusi zaudējumus trešajai personai. CSN radušos zaudējumus trešajai personai atlīdzinājis...

Augstākās tiesas Administratīvo lietu departaments 4.septembrī atcēla Administratīvās apgabaltiesas spriedumu daļā, ar kuru atcelts Valsts ieņēmumu dienesta (VID) lēmums par pievienotās vērtības nodokļa (PVN) un nokavējuma naudas uzrēķinu AS "Latvijas dzelzceļš" pēc preču ārējās tranzīta procedūras uz Igauniju. Augstākā tiesa spriedumā analizējusi Eiropas Savienības Tiesas judikatūru un norāda, ka apgabaltiesa ir izdarījusi Pievienotās vērtības nodokļa direktīvas 61.pantam neatbilstošu secinājumu, jo atzinusi, ka PVN maksājams dalībvalstī, kuras teritorijā prece ir izņemta no muitas uzraudzības, t.i., Igaunijā. Apelācijas instances tiesa nav ņēmusi vērā, ka izskatāmajā lietā PVN maksāšanas saistības atbilstoši šās direktīvas 61.pantam var rasties arī vietā, kur rodas muitas parāds - ko apgabaltiesa spriedumā ir atzinusi, ka tā ir Latvijas Republika. Lieta atceltajā sprieduma daļā nodota jaunai izskatīšanai Administratīvajā apgabaltiesā. Pieteicēja VAS "Latvijas dzelzceļš" ārējās tranzīta procedūras ietvaros veica preču (akumulatoru) pārvadājumu dzelzceļa vagonā uz Igauniju. Saņemot preces galapunktā, tika konstatēts kravas iztrūkums, par ko VID noteica pieteicējai pienākumu maksāt muitas nodokli, PVN...

Rīgas domes Pilsētas attīstības komiteja pirmdien atbalstīja jaunu nosaukumu piešķiršanu deviņām galvaspilsētas ielām vai to posmiem. Galīgais lēmums vēl būs jāpieņem domes sēdē. Pēc Ģenerāļa Pētera Radziņa biedrības ierosinājuma iecerēts piešķirt jaunu nosaukumu - Ģenerāļa Radziņa krastmala - Krasta ielas sākuma posmam no 13.janvāra ielas līdz Jēzusbaznīcas ielai. Ģenerālis Pēteris Voldemārs Radziņš (1880.-1930.) izplānoja un vadīja Rīgas atbrīvošanas operāciju, kas noslēdzās ar bermontiešu padzīšanu no Rīgas 1919.gada 11.novembrī. Pēc Latgaliešu kultūras biedrības ierosinājuma nolemts Rīgas Latgales priekšpilsētā Ķengaraga ielas posmu no Austuves ielas līdz Maskavas ielai pārdēvēt par Franča Trasuna ielu. F.Trasuns bija izcils garīdznieks un politiķis, visu mūžu nodarbojies ar latgaliešu valodas un kultūras aizstāvību. Biķernieku ielas sākuma posmu no Brīvības gatves līdz vēsturiskajai Biķernieku ielas trasei plānots pārdēvēt par Viļa Ģelbes ielu. V.Ģelbe bija jūras virsleitnants un Limbažu komandants, krita varoņa nāvē Latvijas atbrīvošanas cīņās 1919.gadā. SIA "Mežaparka rezidence" ierosinājusi piešķirt vairākus nosaukumus jaunizveidotām ielām teritorijā "Jaunais Mežaparks". Kvartālā starp...

NUMURA INTERVIJA Valsts iestāžu pilnvaras nav neierobežotas. Saruna ar RIHARDU NIEDRU, zvērinātu advokātu, zvērinātu advokātu biroja BDO Law tiesvedības prakses vadītāju JURISTA PADOMS Ieskats Darba likuma grozījumos. UNDĪNE UPENIECE, zvērinātu advokātu biroja Deloitte Legal jurista palīgs Kreditora un mazākuma dalībnieka aizsardzība, ieviešot kontroles mehānismus saistīto personu darījumiem. LĪNA LAZDIŅA;, zvērināta advokāta palīdze, KPMG Zvērinātu advokātu birojs Aktuāli un svarīgi aspekti, īstenojot komercpraksi. PAULS ANČS, zvērinātu advokātu biroja (ZAB) Ellex Kļaviņš jaunākais jurists, EDVIJS ZANDARS, ZAB Ellex Kļaviņš zvērināta advokāta palīgs, ILGA VAĻKO, ZAB Ellex Kļaviņš juriste Valdes locekļu atbildība var iestāties arī pēc uzņēmuma likvidācijas. IVETA ZELČA, zvērināta advokāte Tiesas pavēstes vai citu dokumentu piegāde. BAIBA LITVINA, Mag.iur., Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes juriste ATBILD JURISTS Atbildes uz lasītāju jautājumiem. GITA OŠKĀJA, zvērināta advokāte, zvērinātu advokātu birojs A. Kazačkovs un partneri TIESU PRAKSE Aktuālās tiesas atziņas konkurences tiesībās. ANDIS KĀRKLIŅŠ, zvērinātu advokātu biroja BDO Law vecākais jurists Augstākās tiesas atziņas darba strīdos...

Finanšu ministrijas Tiešo nodokļu departamenta direktore Astra Kaļāne "Bilances Akadēmijas" seminārā "UIN, aktuālās izmaiņas un jaunumi" 29. augustā skaidroja, kā jaunajā nodokļu sistēmā būs jāiegrāmato reprezentācijas izdevumi, kad par tiem būs, kad nebūs jāmaksā uzņēmumu ienākuma nodoklis: "Šobrīd reprezentācijas izdevumus grāmatveži noraksta pozīcijā 40:60, kas nozīmē, ka 60% no reprezentācijas izdevumiem palielina apliekamo ienākumu. Turpmāk reprezentācijas izdevumi būs ļoti ciešā sasaistē ar darba algas fondu. Tas nozīmē, ka reprezentācijas izdevumi nevarēs pārsniegt 5% no darba algas fonda, par kuru darba devējs maksā valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas. Tātad uzņēmumam ar lielu darba algas fondu reprezentācijas izmaksas varēs būt pietiekami lielas, bet, ja darba algas fonds ir mazāks, attiecīgi mazākas arī ar nodokli neapliekamās reprezentācijas izmaksas. Ja minētie 5% tiek pārsniegti, reprezentācijas izmaksas drīkst būt, taču tās tiek atzītas par ar saimniecisko darbību nesaistītām izmaksām, un tas palielinās uzņēmumu ienākuma nodokļa bāzi. Pie reprezentācijas izdevumiem darba devējs varēs pieskaitīt arī personāla ilgtspējas pasākumus, ar...

Minimālās algas palielināšana no pašreizējiem 380 līdz 430 eiro, ko pagājušajā nedēļā pieņēma Ministru kabinets, palielinās darba devēju izdevumus arī nodokļu izteiksmē. Paaugstinot minimālo mēneša darba algu, pieaugs darba devēju izdevumi darbinieku darba algas paaugstināšanai - no darbinieku darba algas 430 euro apmērā darba devējam paaugstināsies sociālās apdrošināšanas iemaksas (24,09%) par 13,95 euro un papildus darba algas izmaksas darbiniekam – par 50,00 euro, teikts MK noteikumu anotācijā. Darba devēja darbaspēka izmaksas pieaugs tikai par tiem darbiniekiem, kuriem šobrīd ir minimālā mēneša darba alga (380 euro/mēn.) vai alga, kas ir zemāka par nodokļu reformā noteikto minimālo mēneša darba algu (430 euro/mēn.). Savukārt darbinieks, kuram palielināsies darba alga no 380 euro mēnesī līdz 430 euro mēnesī, iegūs par 57,83 euro mēnesī vairāk “uz rokas” (aprēķins strādājošajam bez apgādājamajām personām). Minimālās mēneša darba algas paaugstinājums tiek realizēts vienlaikus ar darbaspēka nodokļu sloga samazinājumu, būtiski mazinot šī lēmuma ietekmi uz darbaspēka izmaksu pieaugumu, uzskata Finanšu ministrija....

Konsolidētajā kopbudžetā šā gada septiņos mēnešos veidojās 293,6 milj. eiro pārpalikums, kamēr 2016.gada pirmajos septiņos mēnešos konsolidētajā kopbudžetā pārpalikums bija 207,6 milj. eiro. Nodokļu ieņēmumu kāpums, ko sekmē straujāka ekonomiskā izaugsme, tostarp algu un privātā patēriņa pieaugums, nodrošināja straujāku kopbudžeta ieņēmumu pieaugumu. Vienlaikus jāņem vērā, ka arī vēsturiski līdz pat gada nogalei kopbudžetā veidojies pārpalikums, bet pēdējos gada mēnešos, izdevumiem pieaugot straujāk gan valsts budžetā, gan pašvaldību budžetā, kopbudžetā veidojies finansiālais deficīts. Vispārējās valdības budžeta deficīts 2017.gadam, atbilstoši aktuālajam novērtējumam, tiek prognozēts 0,4% no IKP apmērā jeb 101,8 milj. eiro (pēc EKS 2010 metodoloģijas). Konsolidētā kopbudžeta ieņēmumi šā gada pirmajos septiņos mēnešos bija 5 615,9 milj. eiro, salīdzinot ar iepriekšējā gada septiņiem mēnešu periodu palielinoties par 318,2 milj. eiro jeb 6,0%. Nodokļu ieņēmumi kopbudžetā septiņos mēnešos veidoja 4 533,4 milj. eiro un tiem, salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu, vērojams 298,7 milj. eiro jeb 7,1% pieaugums. Jāatzīmē, ka šā gada septiņos mēnešos...

Šā gada 1.septembrī stājās spēkā Tieslietu ministrijas un Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrācijas (UGFA) izstrādātās izmaiņas valsts garantēto uzturlīdzekļu izmaksā, kas turpmāk paredz uzturlīdzekļus izmaksāt līdz 21 gadu vecumam līdzšinējo 18 gadu vietā. Grozījumi nosaka, ja uzturlīdzekļi no UGFA jau tiek izmaksāti, pamatojoties uz tiesas nolēmumu, ar kuru nolemts izmaksāt uzturlīdzekļus līdz bērns pats spēj sevi apgādāt – izmaksa no UGFA tiks turpināta automātiski arī pēc 18 gadu vecuma sasniegšanas, ja bērns turpinās iegūt pamatizglītību, vidējo izglītību, arodizglītību vai speciālo izglītību Latvijas Republikā, bet ne ilgāk kā līdz attiecīgās izglītības ieguvei vai 21 gada vecuma sasniegšanai. Savukārt, ja uzturlīdzekļi no UGFA tiek izmaksāti, pamatojoties uz tiesas nolēmumu, ar kuru nolemts izmaksāt uzturlīdzekļus līdz 18 gadu vecumam, vai UGFA lēmumu, izmaksa tiks izbeigta, un bērnam pēc pilngadības sasniegšanas būs pašam jāvēršas UGFA ar iesniegumu par turpmāku uzturlīdzekļu izmaksu. Papildus Tieslietu ministrija sadarbībā ar UGFA ir veikusi virkni grozījumus, lai vienkāršotu un uzlabotu uzturlīdzekļu saņemšanu,...