JAUNUMI

Ministru kabineta 2017.gada 30.maija noteikumi №276 «Par Latvijas Republikas valdības un Ķīnas Tautas Republikas valdības līgumu par sadarbību izglītības jomā»Noteikumi stājas spēkā ar 2017.gada 2.jūniju.

Saeimas 2017.gada 11.maija likums «Par Ekonomisko partnerattiecību nolīgumu starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un DAK EPN valstīm, no otras puses»Likums stājas spēkā ar 2017.gada 30.maiju.

Saeimas 2017.gada 18.maija likums «Grozījumi Nacionālās drošības likumā»Likums stājas spēkā ar 2017.gada 14.jūniju.

Ministru kabineta 2017.gada 23.maija noteikumi №264 «Noteikumi par Profesiju klasifikatoru, profesijai atbilstošiem pamatuzdevumiem un kvalifikācijas pamatprasībām»Noteikumi stājas spēkā ar 2017.gada 1.jūniju.

Saeimas 2017.gada 18.maija Autortiesību kolektīvā pārvaldījuma likumsLikums stājas spēkā ar 2017.gada 14.jūniju.

Saeimas 2017.gada 11.maija likums «Par Papildu protokolu Eiropas Padomes Konvencijai par terorisma novēršanu»Likums stājas spēkā ar 2017.gada 30.maiju.

Saeimas 2017.gada 18.maija likums «Grozījumi likumā «Par zemes privatizāciju lauku apvidos»»Likums stājas spēkā ar 2017.gada 1.jūliju.

Saeimas 2017.gada 18.maija likums «Grozījumi likumā «Ārvalstu bruņoto spēku statuss Latvijas Republikā»»Likums stājas spēkā ar 2017.gada 14.jūniju.

Ministru kabineta 2017.gada 30.maija noteikumi №279 «Grozījumi Ministru kabineta 2016.gada 16.augusta noteikumos №561 «Darbības programmas «Izaugsme un nodarbinātība» 8.1.1.specifiskā atbalsta mērķa «Palielināt modernizēto STEM, tajā skaitā medicīnas un radošās industrijas, studiju programmu skaitu» īstenošanas noteikumi»»Noteikumi stājas spēkā ar 2017.gada 2.jūniju.

Ministru kabineta 2017.gada 16.maija noteikumi №261 «Kārtība, kādā nosaka atlīdzību par elektronisko sakaru tīkla ierīkošanai un būvniecībai nepieciešamā zemes īpašuma lietošanas tiesību aprobežojumu»Noteikumi stājas spēkā ar 2017.gada 2.jūniju.

Saeimas 2017.gada 18.maija likums «Grozījumi Autortiesību likumā»Likums stājas spēkā ar 2017.gada 14.jūniju.

Tieslietu ministrija plāno virzīt saskaņošanai grozījumus, kas paredz daudzbērnu ģimenei par pirmo nekustamo īpašumu četrkārtīgi samazināt valsts nodevu īpašuma tiesību nostiprināšanai zemesgrāmatā – līdzšinējo 2% vietā noteikt 0,5%. Nepieciešamība pēc mājokļa ir viena no cilvēka pamatvajadzībām. Lai arī Latvijas tautsaimniecībā pēdējos gados ir vērojama stabila izaugsme, mājokļa iegāde, jo īpaši daudzbērnu ģimenēm, ir finansiāli apgrūtināta, ko var ietekmēt arī valsts nodevas apmērs par īpašuma tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā. Pēc grozījumu spēkā stāšanās daudzbērnu ģimenei, ja tā, piemēram, iegādāsies nekustamo īpašumu par vērtību 60000 euro, būs maksājama valsts nodeva 300 euro apmērā līdzšinējo 1200 euro vietā. Ar Ministru kabineta noteikumu projektu var iepazīties Tieslietu ministrijas mājas lapā.

Labklājības ministrija (LM) rosinās veikt grozījumu likuma "Par maternitātes un slimības apdrošināšanu" pārejas noteikumos, atceļot normu, kas paredz mainīt maternitātes, paternitātes, vecāku un slimības pabalsta aprēķināšanas kārtību. Proti, iecerēts atcelt normu, kas paredzēja no 2018.gada 1.janvāra personai, kurai iemaksu algas noteikšanas perioda daļā, iemaksu alga nebūs slimības, grūtniecības un dzemdību atvaļinājuma, atvaļinājuma bērna tēvam, atvaļinājuma bez darba samaksas saglabāšanas, kas piešķirts sakarā ar nepieciešamību kopt bērnu, vai bērna kopšanas atvaļinājuma dēļ, aprēķinot pabalstu, iemaksu algu par šo perioda daļu noteikt no valstī noteiktās mēneša vidējās iemaksu algas 40 procentu apmēra (vecāku un slimības pabalstam) vai 70 procentu apmēra (maternitātes un paternitātes pabalstam). LM pie šāda lēmuma nonākusi, vairākkārt uzklausot vecāku organizāciju un māmiņu grupas pārstāvju viedokli. Kopīgās darba sarunās ar nevalstiskajām organizācijām, jo īpaši tām, kas apvieno jaunās māmiņas, ir secināts, ka konsultācijas ir jāturpina arī pie pabalstu aprēķina metodikas izmaiņām, lai rastu labāko risinājumu. Atbilstoši spēkā esošajam tiesiskajam regulējuma, no 2020.gada...

Ekonomikas ministrija atgādina, ka līdz ar dabasgāzes tirgus atvēršanu brīvai konkurencei par aktīviem tirgus dalībniekiem kļuvušas visas juridiskās personas – uzņēmēji, valsts un pašvaldības iestādes un kapitālsabiedrības, kurām līdz šā gada 15. jūnijam jānoslēdz jauns dabasgāzes tirdzniecības līgums, izvēloties sev piemērotāko piedāvājumu. Ja juridiskā persona līdz šā gada 15. jūnijam nenoslēgs jaunu tirdzniecības līgumu, līdz šā gada 1. jūlijam dabasgāzi tam piegādās esošais tirgotājs, bet pēc 1. jūlija tas saņems dabasgāzi pēdējās garantētās piegādes ietvaros par Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (Regulatora) apstiprinātu cenu plus 20%. Atsevišķos gadījumos valsts un pašvaldības iestādēm un kapitālsabiedrībām jauna tirdzniecības līguma noslēgšanai jāpiemēro Publisko iepirkumu likumā vai Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likumā noteiktā kārtība, tāpēc EM aicina iepirkuma procedūru veikt savlaicīgi. Gāzes tirgotāju reģistrā šobrīd reģistrējušies 25 komersanti, ar kuriem var iepazīties Regulatora tīmekļvietnē: https://www.sprk.gov.lv/aktuali/dabasgazes-tirgotajiem. Par tirgotāju piedāvājumiem ir iespējams uzzināt, vēršoties pie konkrētā tirgotāja, tirgotāja tīmekļa vietnē publicētajā informācijā, vai tirgotāja individuāli izplatītajā informācijā katram dabasgāzes...

Nereti rodas neskaidrības, kā jāuzglabā dažādi grāmatvedības dokumenti - algu saraksti, personāla un inventarizāciju saraksti, grāmatvedības politikas un attaisnojuma dokumenti, kā arī citi „papīri”, kas nonāk grāmatvedībā un grāmatveža rokās fiziski un rīcībā elektroniski. Par to skaidro Latvijas Nacionālā arhīva Attīstības plānošanas nodaļas vadītāja Vera Guzanova. Organizācijas jeb institūcijas darbībā tiek radīti dokumenti, kas apliecina institūcijas darbību, reizēm arī bezdarbību tai noteikto funkciju un uzdevumu veikšanā un dod savu pienesumu ne tikai institūcijas, bet arī valsts vēsturei. Viena no šādām dokumentu grupām ir grāmatvedības dokumenti. Ļoti bieži arhīvistiem jautā, cik ilgi jāglabā dokuments? Atbildēt uz šo jautājumu ir gan viegli, gan grūti: viegli, ja ir kāds normatīvs, kurā ir jau noteikti dokumentu glabāšanas termiņi, un grūti, jo vajag pareizi identificēt dokumentu. Dokumentu izvērtēšanas secība Dokumentu izvērtēšana sastāv no vairākiem posmiem: lietu nomenklatūras sastādīšana, sagatavojoties lietvedības gadam, norādot nomenklatūrā uzskaitīto lietu glabāšanas termiņus; dokumentu ievietošana atbilstošajās lietās lietvedības gada laikā; dokumentu atlasīšana...