JAUNUMI

Rīgas Domes 2017.gada 23.maija saistošie noteikumi №256 «Grozījumi Rīgas domes 2012.gada 18.decembra saistošajos noteikumos №198 «Nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumu piešķiršanas kārtība Rīgā»»Saistošie noteikumi stājas spēkā ar 2017.gada 22.jūniju.

Lij, lietiņi, kad līdams, Nelij Jāņu vakarā; Tev pieder viss gadiņš, Man tik Jāņu vakariņš.

Izvērtējot tiesu iekārtas attīstības pasākumus, Valsts kontrole secinājusi, ka kopumā plānotie pasākumi ir īstenoti, tomēr vēl nevar apgalvot, ka ir novērsti visi tiesvedības procesu kavējošie apstākļi. Neraugoties uz veiktajiem pasākumiem, iesniegto lietu skaita kritumu un tiesnešu skaita pieaugumu, Latvijā tiesvedības ilgums ir daudz garāks nekā kaimiņvalstīs. Tāpat tiesas nolēmumu kvalitāti būtu iespējams uzlabot, jo atcelto lēmumu skaits saglabājas augsts - vidēji katrs piektais spriedums tiek grozīts vai atcelts. Arī sabiedrības uzticība tiesām ir zema. Tikmēr finansējums tiesu darbības nodrošināšanai no 2009. līdz 2016.gadam ir pieaudzis par vairāk nekā 50 %, sasniedzot 51 milj. euro. Valsts kontrole vērtēja, vai Tieslietu ministrijas īstenotie pasākumi tiesu sistēmas darbības efektivitātes paaugstināšanai 2009.-2015.gadā ir bijuši veiksmīgi un Latvijas tiesu sistēmā pastāvošās problēmas ir novērstas. Saskaņā ar Tieslietu ministrijas izvērtējumu ir izdevies izpildīt 87,5 % no plānotā, taču rezultatīvie rādītāji sasniegti vien 47 % apmērā. Būtiskākās jomas, kurās Valsts kontroles ieskatā progresam būtu jābūt lielākam, ir tiesvedības ilguma...

Augstākās tiesas Administratīvo lietu departaments 21.jūnijā atcēla Administratīvās apgabaltiesas spriedumu, ar kuru apmierināts SIA “Veloserviss" pieteikums un atcelts Valsts ieņēmumu dienesta (VID) lēmums par pieteicējai uzlikto pienākumu maksāt muitas nodokli un nokavējuma naudu un pievienotās vērtības nodokli (PVN) un nokavējuma naudu. Augstākā tiesa lietu nodeva jaunai izskatīšanai apelācijas instances tiesā. Augstākā tiesa lietu izskatīja sakarā ar VID kasācijas sūdzību par Administratīvās apgabaltiesas 2014.gada 27.marta spriedumu. Augstākā tiesa pērn janvārī apturēja tiesvedību šajā lietā, lai uzdotu Eiropas Savienības Tiesai prejudiciālus jautājumus. Uzdodot jautājumus, Augstākā tiesa vēlējās noskaidrot, kā vispārīgi konkretizējams Eiropas Padomes 1992.gada 12.oktobra regulas Nr. 2913/92 par Kopienas Muitas kodeksa izveidi 220.panta otrās daļas "b" apakšpunktā minētais importētāja pienākums rīkoties labā ticībā, ja Eiropas Komisijas Eiropas Krāpšanas apkarošanas biroja (OLAF) ziņojums satur iegūtas ziņas, kas liecina gan par eksportētāja sniegtām nepatiesām ziņām eksportētājas valsts muitas iestādēm, gan ziņas, kas liecina, ka eksportētājas valsts muitas iestāde ir kļūdījusies, izsniedzot A sertifikātu. Tāpat bija...

Saeima 22.jūnijā sanāks uz pēdējo sēdi pavasara sesijā, un tajā plānots izskatīt 62 darba kārtības jautājumus. Pavasara sesijas noslēguma sēdē Saeimu uzrunās Valsts prezidents Raimonds Vējonis. Galīgajā lasījumā Saeima lems par izmaiņām Būvniecības likumā, kas paredz veicināt būvniecības procesa efektivitāti, kā arī deputāti galīgajā lasījumā skatīs likumprojektu, kas paredz ratificēt Igaunijas, Latvijas un Lietuvas valdību līgumu par Rail Baltica dzelzceļa savienojuma izveidi. Lai novērstu radikalizācijas un ekstrēmisma izplatīšanos, deputāti galīgajā lasījumā skatīs vairākus likumprojektus, kas paredz aizliegumu izceļot no valsts personām, kas var apdraudēt valsts drošību. Tāpat galīgajā lasījumā rīt būs jālemj par grozījumu Elektronisko sakaru likumā, lai pilnveidotu mājaslapu atslēgšanas kārtības regulējumu, kā arī par grozījumiem likumos, kas paredz precizēt sporta izglītības iestāžu dalību sporta organizācijās. Rītdienas Saeimas sēdes darba kārtībā galīgajā lasījumā ir arī likumprojekts, kas paredz apvienot Finanšu policiju un Muitas policiju, kā arī izveidot iekšējās drošības dienestu. Lai juvelieru izstrādājumus varētu zīmogot ar Latvijas simtgades logo, Saeima galīgajā...

Ārvalstu investoru padome Latvijā (ĀIPL) neatbalsta priekšlikumus par mazākuma akcionāru tiesību aizsardzību, kas ietverti un tiek virzīti likumprojektā “Grozījumi Finanšu instrumentu tirgus likumā”, kurus Saeima plāno skatīt 22.jūnija sēdē 3.lasījumā. ĀIPL skatījumā priekšlikumi tiek virzīti sasteigti, bez pienācīga skaidrojuma un risku izvērtējuma, kā arī bez iespējām sniegt komentārus un apspriest priekšlikumus ar citām ieinteresētajām pusēm. "Esam vairākkārt norādījuši, ka sasteigts likumdošanas process rada būtiskus riskus attiecībā uz regulējuma kvalitāti. Īsā laika posmā bieži nav iespējams veikt pienācīgu ietekmes analīzi un izvērtējumu, kā arī nav iespējams kvalitatīvi apspriest paredzētās izmaiņas ar citām iesaistītajām institūcijām un organizācijām. Šāda procesa rezultātā rodas nepieciešamība atgriezties pie veiktajiem grozījumiem atkal un atkal, kas nevairo pārliecību par tiesību sistēmas paredzamību un stabilitāti. Bažas rada arī motivācija: ja izmaiņas patiešām nepieciešamas, kādēļ tās jāvirza sasteigti un kādēļ tās nevarēja konstatēt savlaicīgi," norāda ĀIPL izpilddirektore Marta Jaksona. ĀIPL vēstulē Saeimas frakcijām pirms trešā balsojuma norādījusi arī uz vairākiem citiem iebildumiem...

Valsts ieņēmumu dienests ( VID) atgādina: ja persona iebrauc Eiropas Savienībā vai izbrauc no tās un ved skaidru naudu 10 000 eiro apmērā vai vairāk (vai ekvivalentu summu citās valūtās), tā ir jādeklarē. Skaidra nauda ir ne vien banknotes un monētas, kas laistas apgrozībā un ir likumīgs maksāšanas līdzeklis, bet arī čeki, vekseļi, maksājuma uzdevumi, ceļojuma čeki, kā arī neaizpildīti čeki, vekseļi, maksājuma uzdevumi un citi finanšu instrumenti, kuri dod tiesības saņemt naudu, ja tie ir parakstīti. Personai, kurai, šķērsojot ES ārējo robežu, līdzi esošās skaidras naudas vai citu finanšu instrumentu apjoms pārsniedz 10 000 eiro, ir jādodas pa "sarkano koridoru" (Lidostas muitas kontroles punktā) vai jāvēršas pie muitas amatpersonas (tajos muitas kontroles punktos, kas atrodas uz auto ceļiem un uz dzelzceļa) un jāaizpilda deklarācijas veidlapa skaidras naudas deklarēšanai. Latvijas Republikas robežas šķērsošanas vietās, kā arī VID mājaslapā deklarācijas pieejamas trīs valodās - latviešu, angļu vai krievu valodā. Tādējādi deklarāciju iespējams pirms...

Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA) līdz šī gada 4.jūlijam pieņem darba devēju pieteikumus vajadzīgo darbinieku apmācībai Eiropas Sociālā fonda (ESF) projekta “Atbalsts bezdarbnieku izglītībai" (Nr. 7.1.1.0/15/I/001) ietvaros. Pasākums "Apmācība pie darba devēja" ir NVA reģistrētā bezdarbnieka praktiskā apmācība, kas ilgst 6 mēnešus: darba devējs pats sagatavo sev vajadzīgo speciālistu, saņemot no NVA dotāciju, kuras apmērs ir līdz 50% no izmaksām, kas nepieciešamas jauna darbinieka apmācībai. Praktiskā apmācība ietver profesionālās kompetences apgūšanu, kas atbilst pirmā, otrā vai trešā profesionālās kvalifikācijas līmeņa profesionālajai kompetencei. Pieteikumu vajadzīgā darbinieka praktiskai apmācīšanai darba devējam jāiesniedz tajā NVA filiālē, kuras apkalpošanas teritorijā viņš plāno veikt apmācību. Pasākuma “Apmācība pie darba devēja" īstenošanai var pieteikties komersanti, pašnodarbinātās personas, kā arī biedrības vai nodibinājumi, izņemot politiskās partijas, ārstniecības iestādes un izglītības iestādes. NVA darba devējam nodrošina dotāciju bezdarbnieka ikmēneša darba algai: pirmo divu mēnešu laikā dotācijas apmērs ir 160 eiro mēnesī, nākamo divu mēnešu periodā - 120 eiro un pēdējos divos...

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija 20.jūnijā pauda vienbalsīgu konceptuālu atbalstu grozījumiem likumā "Par nodokļiem un nodevām", kas būvniecības nozarē paredz ieviest elektronisku darba laika uzskaites sistēmu. "Finanšu ministrija ar elektroniskās darba laika uzskaites sistēmas ieviešanu piedāvājusi aizstāt līdzšinējo regulējumu, kas par būvniecībā nodarbinātajiem no 1.jūlija paredzēja veikt sociālās apdrošināšanas avansa maksājumus, kā arī noteikt galvenā būvuzņēmēja atbildību par apakšuzņēmēju. Apspriežot jauno piedāvājumu, lēmām to virzīt pieņemšanai Saeimā jau šonedēļ, ņemot vērā, ka darba laika uzskaite elektroniski būtu efektīvāks līdzeklis ēnu ekonomikas ierobežošanai, kas būvniecības nozarē joprojām saglabājas ļoti augsta," komisijas lēmumu skaidro Budžeta komisijas priekšsēdētājs Jānis Vucāns. Finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola deputātiem apliecināja, ka risinājums par elektronisku darba laika uzskaiti panākts, Ekonomikas ministrijai un Finanšu ministrijai sadarbībā ar būvnieku organizāciju pārstāvjiem pārskatot pagājušā gada nogalē pieņemto regulējumu. Eelektronisku darba laika uzskaiti plānots attiecināt uz jebkuriem būvdarbiem, ne tikai uz publiskajiem iepirkumiem, kuru izmaksas veido vienu miljonu eiro vai vairāk. ...

Valdības sēdē 20.jūnijā pieņemtie grozījumi Ministru kabineta 2010.gada 30.marta noteikumos Nr.299 "Noteikumi par ģimenes vai atsevišķi dzīvojošas personas atzīšanu par trūcīgu" paredz mazināt atšķirības pašvaldību starpā un pilnveido nepieciešamo sociālo atbalstu trūcīgām personām, informē Labklājības ministrija. Noteikti precīzāki kritēriji trūcīgā statusa piešķiršanai attiecībā uz kustamo un nekustamo īpašumu, kas var piederēt trūcīgai personai. Iztikas līdzekļu deklarācija, kas jāaizpilda vēršoties pašvaldības sociālajā dienestā pēc sociālās palīdzības, papildināta ar visiem Ministru kabineta noteikumos paredzētajiem ienākumu un mantas veidiem. Tas darīts, lai mazinātu risku, ka cilvēki, vēršoties sociālajā dienestā, nebūs izpratuši, kādas ziņas ir būtiskas ienākumu un materiālā stāvokļa izvērtēšanai. Liela daļa informācijas par ģimenes vai personas materiālo situāciju tiek iegūta no valsts un pašvaldības informācijas sistēmām, bet Ministru kabineta noteikumos precizēta papīra formātā iesniedzamā papildus informācija, kas nepieciešama materiālās situācijas izvērtēšanai. Piemēram, noteikts, ka darba ņēmēji deklarācijai pievieno izziņu par darba samaksu par pēdējiem pilniem trīs kalendāra mēnešiem, jo Valsts ieņēmumu dienests neuzkrāj informāciju...

Ēnu ekonomikas mazināšanai Ministru kabineta komiteja šonedēļ akceptējusi grozījumus tirdzniecības kārtībai tirgos un ielu tirdzniecībā. 19. jūnija sēdē tika atbalstīti Ekonomikas ministrijas rosinātie grozījumi Ministru kabineta 2010. gada 12. maija noteikumos Nr.440 "Noteikumi par tirdzniecības veidiem, kas saskaņojami ar pašvaldību, un tirdzniecības organizēšanas kārtību". Tos vēl būs jāskata valdības sēdē. Negodprātīgu tirgotāju izskaušanai paredzēts noteikt papildu tiesības tirdzniecības organizatoram un tirgus pārvaldītājam: tiesības ierādīt tirdzniecības dalībniekam tirdzniecības vietu tirgus teritorijā, ja tas izpildījis visus nosacījumus un veic godprātīgu uzņēmējdarbību; izveidot tirdzniecības dalībnieku uzskaites reģistru tirgos un nodrošināt piekļuvi tam uzraudzības un kontroles iestādēm; noteikt gadījumus, kad tirgus pārvaldītājs var vienpusēji lauzt nomas līgumu vai cita veida vienošanos par tirdzniecības vietas izmantošanu ar tirdzniecības dalībnieku. Savukārt ēnu ekonomikas mazināšanai plānots paplašināt tirgus uzraudzības iestāžu pilnvaras un noteikt, ka ielu tirdzniecības organizatora un tirgus pārvaldītāja darbību uzrauga un kontrolē arī Valsts ieņēmumu dienests(VID), Pārtikas un veterinārais dienests un pašvaldības policija. Noteikumos...

Citadele Index jaunākais pētījums parāda, ka uzņēmēji jau ilgstoši satraucas par kvalificēta darbaspēka piesaisti un bažas tikai pieaug. 64 % uzņēmēji uzskata, ka uzņēmumam vajadzīgā darbaspēka pieejamība ir slikta. 33 % uzņēmēju paredz, ka situācijā šajā jomā tuvākā gada laikā pasliktināsies. "Darbaspēka pieejamība ir joma, kurā jau ilgāku laiku uzņēmēju atbildēs vērojama negatīva tendence, pieaugot gan uzņēmēju skaitam, kuri jau šobrīd uzskata situāciju par sliktu, gan to, kuri paredz situācijas pasliktināšanos. Salīdzinājumam pirms gada vēl tikai 22% uzskatīja, ka situācija ar darbaspēku tuvākajā laikā varētu pasliktināties. Šī tendence atspoguļo negatīvo demogrāfisko situāciju un arvien aktuālo iedzīvotāju emigrāciju," skaidro bankas Citadele ekonomists Mārtiņš Āboliņš. Lauksaimnieks ar 25 gadu pieredzi un restorāna, viesnīcas un alus ražotnes "Zoltners" īpašnieks Valters Bruss saskata problēmas darbaspēka piesaistē. "Vislielākās bažas sagādā darbaspēka pieejamība nākotnē. Būvniecības nozarei būs pieejama fondu nauda no Eiropas Savienības. Tāpēc šī situācija atgādina 2006. un 2007. gadu, kad būvniecības nozarē bija lieli finanšu līdzekļi...

Ministru kabineta 20. jūnija sēdē atbalstīti Ekonomikas ministrijas rosinātie grozījumi atbalsta programmas nosacījumos energoefektivitātes paaugstināšanai valsts ēkās, kas ļaus sniegt atbalstu vairāku valsts ēku atjaunošanai, kā arī paātrinās projektu sagatavošanas un izvērtēšanas procesu. To paredz grozījumi Ministru kabineta 2016. gada 9. augusta noteikumos Nr.534 "Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 4.2.1.specifiskā atbalsta mērķa "Veicināt energoefektivitātes paaugstināšanu valsts un dzīvojamās ēkās" 4.2.1.2.pasākuma "Veicināt energoefektivitātes paaugstināšanu valsts ēkās" pirmās projektu iesniegumu atlases kārtas īstenošanas noteikumi". Atbalsta programmā tiek paaugstināts iepriekš noteiktais maksimālais attiecināmo izmaksu apmērs no 200 EUR uz 250 EUR par vienu ēkas kopējās platības kvadrātmetru, kas ļaus sniegt lielāku ES fondu atbalstu šīm ēkām. Tāpat noteikts, ka turpmāk ar ES fondu atbalstu varēs atjaunot arī tādas valsts ēkas, kurās bez to galvenās funkcijas tiek veikta vēl kāda saimnieciskā darbība. Pašreiz spēkā esošie programmas nosacījumi pieļauj, ka papildu saimniecisko darbību var veikt 20% apmērā no ēkas, par ko iesniegts projekta iesniegums,...

2017. gada 1. ceturkšņa beigās valstī bija 15,7 tūkst. brīvo darbvietu, un, salīdzinot ar 2016. gada 1. ceturksni, to skaits ir pieaudzis par 1,9 tūkst. jeb 13,6 %. Salīdzinot ar 2016. gada beigām, pieaugums bija 1,3 tūkst. (8,7 %), liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotie uzņēmumu un iestāžu apsekojuma dati. Brīvo darbvietu skaits un to īpatsvars kopējā darbvietu (aizņemto un brīvo) skaitā kopš 2010. gada ir pakāpeniski audzis. 2017. gada 1. ceturksnī brīvo darbvietu īpatsvars sasniedza 1,8 %, kas ir nedaudz zemāks rādītājs nekā vidēji Eiropas Savienībā (1,9 %). Lietuvā no visām darbvietām brīvas bija 1,6 %, bet Igaunijā – 2,0 %. Sabiedriskajā sektorā šī gada 1. ceturksnī bija 5,8 tūkst. brīvo darbvietu jeb 2,0 % no visām sabiedriskā sektora darbvietām, privātajā sektorā – 9,9 tūkst. jeb 1,6 %. Aizņemto darbvietu skaits valstī gada laikā pieaudzis par 4,6 tūkst. jeb 0,5% - no 875,6 tūkst. 2016. gada 1. ceturkšņa beigās, līdz...

Valdība 20. jūnijā Konkurences padomes (KP) priekšsēdētajas amatā uz otru pilnvaru termiņu apstiprināja Skaidrīti Ābramu, kas šos pienākumus atzinīgi veikusi jau kopš 2012. gada jūnija. "Atzinīgi novērtējot S.Ābramas vairāk kā 13 gadu profesionālo pieredzi konkurences uzraudzībā un jo sevišķi būtisko ieguldījumu Konkurences padomes vadībā, esmu gandarīts par valdības atkārtoti pausto uzticību S.Ābramai turpināt vadīt konkurences uzraudzību Latvijā vēl nākamos piecus gadus," uzsver Ministru prezidenta biedrs, ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens. Iepriekšējo piecu gadu laikā būtiski augusi iestādes darba efektivitāte, nodrošināts līdzsvars starp smagāko konkurences pārkāpumu atklāšanu un sodīšanu, un mazāku pārkāpumu novēršanu ar brīdinājumiem un mediācijām, jau kopš 2013. gada īstenojot principu "konsultē vispirms". KP bijusi aktīvs sarunu dalībnieks dialogā ar Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) Konkurences komiteju, kā rezultātā Latvija kļuva par pilntiesīgu organizācijas dalībvalsti. Tāpat KP regulāri sniegusi priekšlikumus Konkurences likuma pilnveidošanai, kā arī aktīvi veicinājusi sabiedrības izpratni par konkurences tiesībām un konkurences kultūras attīstību Latvijā, atzīstministrs....