JAUNUMI

Iespējams, jau nākamgad fiziskām un juridiskām personām Valsts ieņēmumu dienests (VID) dzēsīs uzkrātās nokavējuma un soda naudas, dodot iespēju noteiktā termiņā atmaksāt izveidojušos nodokļu parādus. Par to 30. maijā tika spriests Finanšu ministrijā, Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes Budžeta un nodokļu politikas apakšpadomes sēdē. Jaunās programmas mērķis ir atvieglot nodokļu parāda nomaksu. Šobrīd nodokļu parāda apmērs, kas būtu attiecināms uz minēto priekšlikumu, ir aptuveni 163 miljoni eiro. Vienkāršota nodokļu parāda nomaksa sekmēs godprātīgas uzņēmējdarbības attīstību, kā arī mazinās ēnu ekonomikas riskus. Vidējais piedzenamā parāda apmērs ir 1570 eiro uz vienu šādu parādnieku. Privātpersonu vidū visbiežāk šādās situācijās nonāk nodokļa par kapitāla pieauguma nemaksātāji, jo, pārdodot īpašumu, cilvēks nereti aizmirst vai nav zinājis, ka šāds nodoklis ir jāmaksā. Tāpat grūtības piedzīvo salīdzinoši nelieli uzņēmumi, kuriem nav paveicies ar sadarbības partnera izvēli, jo tie savlaicīgi nesamaksā par sniegtajiem pakalpojumiem un precēm. Atbalsts nokavējuma un soda naudas dzēšanai būs vienreiz veicama aktivitāte tiem nodokļu maksātājiem,...

Nolūkā mazināt administratīvo slogu, veicot transportlīdzekļu reģistrāciju, grozījumi “Transportlīdzekļa reģistrācijas noteikumos” paredz samazināt līdz šim nepieciešamo pilnvaru apjomu reģistrācijas veikšanai. Vienlaikus, mazinot administratīvo slogu, ir paredzēts atteikties no agregātu numuru salīdzināšanas veikšanas nozaudētu dokumentu atjaunošanai, sakarā ar šādu nozaudētu dokumentu ievietošanu starptautiski izmantojamās informatīvās sistēmās un atkārtotas vai nelegālas izmantošanas aizlieguma nodrošināšanu. Atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas prasībām, grozījumi Ministru kabineta (MK) noteikumos paredz, ka transportlīdzekli var noņemt no uzskaites norakstīšanai ne tikai pamatojoties uz likvidācijas sertifikātu, bet arī, ja Ceļu satiksmes drošības direkcija no citas ārvalsts kompetentas iestādes, kas atbilstoši Direktīvai attiecīgajā dalībvalstī uztur elektronisku datu kopumu par reģistrētajiem transportlīdzekļiem, saņems informāciju par transportlīdzekļa iznīcināšanu vai bojāeju. Savukārt, lai palielinātu valsts reģistrācijas numuru izvēles un reģistrācijas iespējas, kā arī vienlaikus, lai ierobežotu neatļautu valsts reģistrācijas numuru realizāciju, noteikumos ir iekļauti vairāki grozījumi un papildinājumi valsts reģistrācijas numuru aprites un reģistrācijas kārtībā. Papildus tam paplašinātas transportlīdzekļu izgatavotāju pārstāvjiem paredzētās sadarbības iespējas,...

Precizēti nosacījumi, lai saņemtu Eiropas Sociālā fonda un Latvijas valsts atbalstu sociālajai uzņēmējdarbībai. To nosaka otrdien, 30. maijā, valdības sēdē pieņemtie “Grozījumi Ministru kabineta 2015. gada 11. augusta noteikumos Nr.467 “Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība” 9.1.1.specifiskā atbalsta mērķa “Palielināt nelabvēlīgākā situācijā esošu bezdarbnieku iekļaušanos darba tirgū” 9.1.1.3.pasākuma “Atbalsts sociālajai uzņēmējdarbībai” īstenošanas noteikumi””. Grozījumi izstrādāti, lai precizētu sociālās uzņēmējdarbības īstenošanas nosacījumus, t.sk. atbalstāmo darbību izmaksu pozīcijas, atbilstoši pasākuma ietvaros izstrādātajai (piesaistot ārpakalpojuma sniedzēju) sociālo uzņēmumu pazīmju, atlases kritēriju piemērošanas metodikai un sociālo uzņēmumu atbalsta sniegšanas metodikai. Šādi plānots sociālo uzņēmējdarbību padarīt saistošu – arī finanšu atbalsta saņēmējiem. Noteikumos papildināti sociālās uzņēmējdarbības veicēju - biedrību, nodibinājumu un komersantu, un sociālās uzņēmējdarbības uzsācēju - atlases kritēriji. Piemēram, iesnieguma iesniedzējam vismaz puse no iepriekšējā gada peļņas atlikuma ir jāizmanto sociālā mērķa sasniegšanai, ar darba līgumu jānodarbina noteikts cilvēku skaits, u.c. Tāpat precizēts sociālās uzņēmējdarbības veicējiem pieejamā finanšu atbalsta apmērs un intensitāte. Turpmāk finanšu atbalstu piešķirs ilgtermiņa...

Saeimas Juridiskā komisija otrdien, 30.maijā, ar balsu vairākumu nolēma virzīt izskatīšanai parlamentā grozījumus Saeimas kārtības rullī, kas paredz ieviest būtiskas izmaiņas parlamenta darba tiesiskajā regulējumā. Komisija aicinās Saeimu skatīs šo likumprojektu 8.jūnija Saeimas sēdē. Izskatot budžeta likumprojektu un ar to saistītos likumprojektus, deputāti varēs debatēt par katru budžeta paketes likumprojektu atsevišķi. Patlaban Saeimas kārtības rullis nosaka, ka debates pirmajā lasījumā notiek par visu budžeta likumprojekta paketi kopumā. Runas laiks, apspriežot ar budžeta likumprojektu saistītos likumprojektus pirmajā lasījumā, tiks ierobežots līdz piecām minūtēm, deputātam piedaloties debatēs pirmo reizi, bet, runājot otro reizi, - divām minūtēm. Lai paātrinātu budžeta likumprojektu izskatīšanu, paredzēts atteikties no debatēm un balsojuma par tādiem priekšlikumiem gadskārtējā valsts budžeta projektā, par kuriem Saeima jau pieņēmusi lēmumu, iepriekš izskatot vidēja termiņa budžeta ietvara likumprojektu. Būtiski plānots mainīt kārtību, kādā valdības locekļi sniedz atbildes uz deputātu jautājumiem. Turpmāk atbilžu sniegšana mutvārdos vairs nenotiks ceturtdienas pēcpusdienā, bet atbildes uz jautājumiem...

Šā gada 30. maija sēdē Ministru kabinets atbalstīja “Attīstības finanšu institūcijas Altum” sagatavoto dokumentāciju, lai jau tuvākajās dienās izsludinātu publisko iepirkumu riska kapitāla fondu pārvaldnieku atlasei, kuri sēklas, sākuma un izaugsmes kapitāla fondu ietvaros veiks ieguldījumus inovatīvos uzņēmumos. Veicinot finansējuma pieejamību uzņēmējdarbības attīstībai un nodrošinot komercbanku finansējumam alternatīvus finanšu risinājumus, valsts atbalsta programmas ietvaros saimnieciskās darbības veicējiem būs pieejamas riska kapitāla investīcijas to izveidei un attīstībai. Fondu pārvaldnieku atlase noritēs publiskās iepirkumu procedūras ietvaros. Pēc līgumu parakstīšanas pārvaldnieki varēs uzsākt privātā finansējuma piesaisti, kurai sekos investīciju periods. Sēklas kapitāla, sākuma kapitāla un izaugsmes kapitāla fondiem ir novirzīts Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums 60 miljoni eiro, no kura 30 miljoni eiro ir paredzēti sēklas un sākuma kapitāla fondiem un 30 miljoni eiro – izaugsmes kapitāla fondiem. Lai apgūtu publiskos resursus 60 miljonu eiro apjomā, fondu pārvaldnieki publiskajiem resursiem piesaistīs arī privāto ieguldītāju līdzfinansējumu, kopumā 28 miljonus eiro. Sēklas un sākuma kapitāla fondos privātā...

Nodokļu aprēķināšana un savlaicīga nomaksa ir viens no svarīgākajiem grāmatveža darba pienākumiem. Labi, ja uzņēmuma darbība sekmējas un nokārtot nodokļu maksājumus nav grūtību, bet kā rīkoties situācijā, ja kādu apstākļu dēļ finanšu plūsmā radies pārrāvums un ir skaidrs, ka kārtējo nodokļu maksājumu neizdosies veikt laikus? Likumā paredzēta iespēja vienoties par nodokļa samaksas termiņa pagarinājumu, kuru pieteikt uzņēmums drīkst mēneša laikā pēc nokavētā nodokļa samaksas datuma, taču Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Nodokļu parādu piedziņas pārvaldes direktore Santa Garanča "Bilances TV" skaidro - uzņēmējam (vai viņa grāmatvedim) ieteicams nekavēties un vērsties pie VID uzreiz, kolīdz kļūst skaidrs, ka nodokļu nomaksu neizdosies veikt laikus:

Pirmdien, 29.maijā, Finanšu ministrijas (FM) valsts sekretāre Baiba Bāne, Latvijas Republikas Grāmatvežu asociācijas valdes priekšsēdētājs Andrejs Ponomarjovs un ISO sertificēto grāmatvežu asociācijas valdes priekšsēdētāja Andra Ziemele parakstīja trīspusējo sadarbības līgumu. Tādējādi tiks veicināta grāmatvedības nozares attīstība, tostarp arī ceļot nozares reputāciju. Ņemot vērā grāmatvedības nozares nozīmi Latvijas tautsaimniecībā, sadarbības līguma ietvaros tiks veicināta grāmatvedības nozares attīstība, tostarp sekmējot Latvijas tautsaimniecības izaugsmi. Tāpat tiks pilnveidota grāmatveža profesijas un grāmatvedības pakalpojumu tiesiskā vide, kā arī īpaša vērība tiks pievērsta grāmatveža profesijas nozīmes un reputācijas paaugstināšanai. FM, Latvijas Republikas Grāmatvežu asociācija un ISO sertificēto grāmatvežu asociācija vienojās kopīgi risināt konkrētas grāmatvedības nozares problēmas, attīstīt un pilnveidot grāmatvežu profesiju un grāmatvedības pakalpojumu sniegšanu, kā arī veicināt sistemātisku un regulāru grāmatvežu kvalifikācijas paaugstināšanu, tostarp izmantojot arī labāko starptautisko praksi un principus.

Analizējot Valsts darba inspekcijas (VDI) rīcībā esošos statistikas datus un nodarbinātības tendences kopumā, secināms, ka izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu nozare (HORECA) nereģistrētās nodarbinātības un nelaimes gadījumu iespējamības aspektā ir viena no riska nozarēm Latvijā, tāpēc nozarē strādājošie aicināti pastiprinātu uzmanību pievērst gan darba līgumu esamībai, gan darba aizsardzības prasību ievērošanai uzņēmumā u.c. Šis jautājums kļūst īpaši aktuāls vasaras mēnešos, jo nozarei raksturīgs sezonāls darbinieku skaita pieaugums. 2016. gadā 36% no VDI veiktajiem nereģistrētās nodarbinātības apsekojumiem HORECA nozarē tika konstatētas nereģistrēti nodarbinātas personas, kas ir otrais augstākais rādītājs uzreiz pēc lauksaimniecības, mežsaimniecības un zivsaimniecības nozares. Arī pēc konstatētā nereģistrēti nodarbināto personu skaita uz 1000 konkrētajā nozarē nodarbinātajiem HORECA kopā ar lauksaimniecību, mežsaimniecību, zivsaimniecību, būvniecību un citiem pakalpojumiem pieder pie augsta riska nozarēm attiecībā uz nereģistrēto nodarbinātību. VDI aicina iedzīvotājus pirms darba attiecību uzsākšanas rūpīgi izvērtēt iespējamos riskus šajā nozarē – gan no drošības, gan tiesiskās aizsardzības viedokļa. Jāatceras, ka darba līgums ir galvenais...

Sākot ar 2016. gada 1. martu Patērētāju tiesību aizsardzības centra (turpmāk - PTAC) ietvaros ir izveidota jauna, neatkarīga lēmējinstitūcija - Patērētāju strīdu risināšanas komisija (turpmāk - Komisija). Komisija ir alternatīva strīdu izskatīšanai tiesā, kas samazina izmaksas un paātrina strīdu izskatīšanu. 2017. gada pirmajos piecos mēnešos Komisijā saņemti 25 patērētāju iesniegumi un ir notikušas 19 Komisijas sēdes (tai skaitā 10 sēdes par 2016. gadā saņemtajiem strīdiem). Lielākā daļa patērētājiem par labu pieņemtie lēmumi ir izpildīti, taču tie komersanti, kas nepilda Komisijas lēmumus, ir atrodami Melnajā sarakstā. PTAC aicina patērētājus iepazīties ar Melnajā sarakstā iekļautajiem komersantiem un, pieņemot lēmumu par preces vai pakalpojuma iegādāšanos, ņemt vērā šo informāciju. 15 gadījumos pieņemti patērētājiem labvēlīgi lēmumi, un 4 gadījumos patērētāju prasība tika noraidīta. 6 gadījumos komersanti Komisijas lēmumus izpildīja, 2 gadījumos lēmumi pieņemti vienlaikus pret diviem komersantiem, no kuriem viens komersants lēmumu ir izpildījis un otrs komersants lēmumu nav izpildījis, 6 komersanti Komisijas lēmumus nav izpildījuši....

Eiropas Komisija (EK) 22. maijā ir publicējusi valstu specifiskās rekomendācijas, kas adresētas Eiropas Savienības dalībvalstīm. EK atzīst, ka nodokļu pamatnostādnes risina iepriekšējā gada rekomendāciju par nodokļa sloga samazināšanu iedzīvotājiem ar zemākiem ienākumiem. Tāpat tiek norādīts, ka darba spēka nodokļu samazināšana netiek pilnībā kompensēta ar nodokļu pārnešanu uz patēriņu. Šeit latviešu valodā lasāmi EK ieteikumi Latvijai. Ziņojumā norādīts, ka Latvijā ir augsta ienākumu nevienlīdzība. Bagātāko 20 % mājsaimniecību un nabadzīgāko 20 % mājsaimniecību ienākumu attiecība 2015. gadā bija 6,5, kas ir viens no augstākajiem rādītājiem ES, kaut arī skaitlis 2016. gadā nedaudz samazinājās. Atšķirība starp ienākumu nevienlīdzību pirms un pēc nodokļu nomaksas un sociālajiem pārskaitījumiem ir viena no vismazākajām ES. Latvijas nodokļu sistēma nav tik progresīva kā citās ES dalībvalstīs, un tas sekmē augsto nevienlīdzību un strādājošo nabadzību. Nodokļu īpatsvars darbaspēka izmaksās zema atalgojuma saņēmējiem joprojām ir viens no augstākajiem ES, bet ieņēmumu potenciāls tiem nodokļiem, kas ir mazāk kaitējoši izaugsmei, nav pietiekami...

Ministru kabineta 2017.gada 23.maija noteikumi №270 «Grozījums Ministru kabineta 2010.gada 13.jūlija noteikumos №623 «Meliorācijas kadastra noteikumi»»Noteikumi stājas spēkā ar 2017.gada 27.maiju.

Eiropas Komisijas 2017.gada 13.marta regula №891 «Komisijas Deleģētā regula (ES) 2017/891 (2017.gada 13.marts), ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) №1308/2013 papildina attiecībā uz augļu un dārzeņu un pārstrādātu augļu un dārzeņu nozari un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) №1306/2013 papildina attiecībā uz sodiem, kas piemērojami minētajās nozarēs, un groza Komisijas Īstenošanas regulu (ES) №543/2011»Regula stājas spēkā ar 2017.gada 1.jūniju.

Ministru kabineta 2017.gada 16.maija noteikumi №262 «Grozījumi Ministru kabineta 2017. gada 28. februāra noteikumos №108 «Publisko elektronisko iepirkumu noteikumi»»Noteikumi stājas spēkā ar 2017.gada 24.maiju.

Satversmes tiesas 2017.gada 23.maija spriedums lietā №2016 - 13 - 01 «Par Kriminālprocesa likuma 629.panta piektās daļas atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 92.panta pirmajam teikumam»Spriedums stājas spēkā ar 2017.gada 25.maiju.

Ministru kabineta 2017.gada 23.maija noteikumi №265 «Grozījums Ministru kabineta 2009.gada 14.jūlija noteikumos №762 «Noteikumi par amatiem, kuros personas profesionālā darbība ir uzskatāma par amatniecību»»Noteikumi stājas spēkā ar 2017.gada 1.jūniju.