JAUNUMI

Talsu novada domes 2017.gada 16.maija saistošie noteikumi №13 «Grozījumi Talsu novada domes 2016.gada 28.jūlija saistošajos noteikumos №15 «Pirmsskolas vecuma bērnu reģistrācijas un uzņemšanas kārtība Talsu novada izglītības iestādēs, kas īsteno pirmsskolas izglītības programmas»»Saistošie noteikumi stājas spēkā ar 2017.gada 26.maiju.

Jelgavas pilsētas pašvaldības 2017.gada 27.aprīļa saistošie noteikumi №17 - 12 «Par Jelgavas pilsētas pašvaldības līdzfinansējumu energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumu veikšanai daudzdzīvokļu dzīvojamās mājās»Saistošie noteikumi stājas spēkā ar 2017.gada 25.maiju.

Talsu novada domes 2017.gada 16.maija saistošie noteikumi №11 «Sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu sniegšanas un lietošanas kārtība Talsu novadā»Saistošie noteikumi stājas spēkā ar 2017.gada 26.maiju.

Saeimas 2017.gada 18.maija likums «Grozījumi Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā»Likums stājas spēkā ar 2017.gada 8.jūniju.

Ministru kabineta 2017.gada 23.maija noteikumi №269 «Grozījums Ministru kabineta 2014.gada 16.septembra noteikumos №550 «Hidrotehnisko un meliorācijas būvju būvnoteikumi»»Noteikumi stājas spēkā ar 2017.gada 27.maiju.

Ministru kabineta 2017.gada 23.maija noteikumi №268 «Grozījumi Ministru kabineta 2009.gada 4.augusta noteikumos №864 «Noteikumi par references laboratorijas statusa piešķiršanas un akreditācijas kārtību, funkcijām un pienākumiem, kā arī iekārtām un aprīkojumam noteiktajām prasībām pārtikas, dzīvnieku barības un dzīvnieku veselības jomā»»Noteikumi stājas spēkā ar 2017.gada 27.maiju.

Ministru kabineta 2017.gada 23.maija noteikumi №267 «Grozījumi Ministru kabineta 2010.gada 27.aprīļa noteikumos №397 «Noteikumi par Valsts civilās aviācijas drošības programmu»»Noteikumi stājas spēkā ar 2017.gada 27.maiju.

Ministru kabineta 2017.gada 3.maija noteikumi №239 «Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 501 - 17 «Būvizmaksu noteikšanas kārtība»»Noteikumi stājas spēkā ar 2017.gada 27.maiju.

Ministru kabineta 2017.gada 23.maija noteikumi №265 «Grozījums Ministru kabineta 2009.gada 14.jūlija noteikumos №762 «Noteikumi par amatiem, kuros personas profesionālā darbība ir uzskatāma par amatniecību»»Noteikumi stājas spēkā ar 2017.gada 1.jūniju.

Ministru kabineta 2017.gada 16.maija noteikumi №262 «Grozījumi Ministru kabineta 2017. gada 28. februāra noteikumos №108 «Publisko elektronisko iepirkumu noteikumi»»Noteikumi stājas spēkā ar 2017.gada 24.maiju.

Satversmes tiesas 2017.gada 23.maija spriedums lietā №2016 - 13 - 01 «Par Kriminālprocesa likuma 629.panta piektās daļas atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 92.panta pirmajam teikumam»Spriedums stājas spēkā ar 2017.gada 25.maiju.

Piektdien, 26.maijā, notika 21. valdības un Ārvalstu investoru padomes Latvijā (ĀIPL) augsta līmeņa tikšanās, kuras laikā valdības pārstāvji un investori diskutēja par tautsaimniecības izaugsmi un nodokļu politiku, ekonomisko noziegumu apkarošanu, augstāko izglītību, transportu un loģistiku, kā arī atkritumu apsaimniekošanu un enerģētiku. Kā norāda Ministru prezidents Māris Kučinskis, "valdība nav atteikusies no mērķa, kas tika noteikts pirms gada - iespējami straujāk palielināt tautsaimniecības attīstības tempus, un šobrīd izstrādātie un arī pieņemtie lēmumi ir vērsti uz šā mērķa īstenošanu." Tikšanās noslēgumā Ministru prezidents un AĪPL goda priekšsēdētājs, PricewaterhouseCoopers UK Partneris, Stīvens Oldfīlds (Stephen Oldfield) parakstīja komunikē, kurā vienojas turpināt apsvērt un censties īstenot, ciktāl tas iespējams, rekomendācijas, kas izteiktas progresa ziņojumos par: nodokļu politiku un nodokļu administrēšanu, izglītības sistēmu, transportu un loģistiku, atkritumu apsaimniekošanu un enerģētiku, ekonomisko noziegumu apkarošanu. Komunikē pieejams šeit. Tajā, cita starpā, norādīts, ka Latvijas ekonomiskā izaugsme 2016. gadā ir bijusi lēnāka nekā gadu iepriekš un ir saglabājies zems investīciju līmenis....

Kā jau gaidīts inflācija Latvijā ir sākusi stabilizēties un aprīlī līdzīgi kā martā patēriņa cenas palielinājās par 3,4% salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, norādījis bankas "Citadele" ekonomists Mārtiņš Āboliņš. Tāpat līdzīgi kā iepriekšējos mēnešos arī aprīlī salīdzinoši straujais cenu kāpums Latvijā pamatā ir saistīts ar pārtikas un degvielas cenu kāpumu, taču pēdējos mēnešos ar vien jūtamākas kļūst arī iekšējo cenu pieaugums un aprīlī pakalpojumu cenas Latvijā pieauga jau par 4%. Vienlaikus līdz ar nelielu naftas cenu kritumu pasaulē un globālo pārtikas cenu stabilizēšanos, pārtikas un degvielas cenu kāpums Latvijā sācis noplakt. Aprīlī salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu pārtikas cenas pieauga par 5,5%, savukārt degvielas cenas par 11,6%, kas ir lēnākais pārtikas un degvielas cenu kāpums. Tajā pašā laikā pakalpojumu cenu inflācija Latvijā aprīlī ir sasniegusi augstāko līmeni kopš 2008. gada un tas pamatā saistīts ar telekomunikāciju (+7,6%), kā arī apdrošināšanas (+15,2%) cenu kāpumu. Te gan jāatzīmē, ka šīs divas jomas šobrīd ir diezgan specifiskas,...

Iepirkumu uzraudzības birojs maijā ir atjaunojis skaidrojumu „Par iepirkuma dokumentācijā izvirzītajām prasībām attiecībā uz kvalifikācijas atzīšanu ar būvniecību saistītajās specialitātēs”. Atbilstoši Eiropas Komisijas auditoru sniegtajām norādēm nav pamatoti izvirzīt prasību par profesionālās kvalifikācijas atzīšanas nepieciešamību (tai skaitā uz līguma izpildes brīdi) attiecībā uz jebkuru būvspeciālistu. Atbilstoši Izglītības un zinātnes ministrijas un Ekonomikas ministrijas sniegtajiem skaidrojumiem profesionālās kvalifikācijas atzīšanas būtība ir personas ārvalstīs iegūtas profesionālās kvalifikācijas izvērtēšana, proti, vai tā atbilst attiecīgajai reglamentētajai profesijai izvirzītajām prasībām un, ja šāda atbilstība ir konstatēta – personas pastāvīgas un patstāvīgas profesionālās darbības atļaušana Latvijā. Šajā gadījumā persona būtībā pārtrauc savu profesionālo darbību ārvalstīs un to turpina īstenot Latvijā saskaņā ar Latvijas normatīvajiem aktiem un prasībām, kas izvirzītas Latvijas speciālistiem. Savukārt īslaicīgu profesionālo pakalpojumu sniegšana nozīmē, ka persona Latvijā strādā tikai noteiktu laiku, vienlaicīgi saglabājot savu pastāvīgo profesionālo darbību savā mītnes valstī. Atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes 2005.gada 7. septembra Direktīvas 2005/36/EK par profesionālo kvalifikāciju atzīšanu...

Nordea veiktā aptauja Baltijas valstīs par personīgajām finansēm, uzkrājumiem un ieguldījumiem atspoguļo nepieciešamību veidot uzkrājumus, lai nodrošinātu finansiālo drošību nākotnē. Rezultāti Latvijā rāda, ka, zaudējot savus ienākumus, 23 % respondentu vispār nespētu segt ikdienas tēriņus, savukārt 5 % spētu segt nepilna mēneša, bet 20 % līdz viena mēneša izdevumus. Aptauja skaidri parāda izpratni par to, cik svarīgi ir veidot uzkrājumus. Latvijā 73 % respondentu noteikti vai drīzāk piekrīt, ka ir vērts veidot ilgtermiņa uzkrājumus vecumdienām. Vēl vairāk, 84 % respondentu, norāda, ka viņiem ir svarīgi veidot uzkrājumus nākotnei un 77 % piekrīt, ka ir svarīgi iegūt finanšu stabilitāti. Diemžēl, par spīti pozitīvajai attieksmei attiecībā uz finanšu stabilitātes veidošanu, Latvijā 32 % respondentu nav nekādu uzkrājumu un 90 % nav gandrīz nekādu vai ir pavisam nelielas zināšanas par ieguldījumiem. Tas atspoguļojas arī rezultātos – 25 % respondentu joprojām veido uzkrājumus skaidrā naudā. Latvijā 38 % respondentu uzticas neprofesionāliem vai nedrošiem informācijas avotiem attiecībā...