JAUNUMI

Valsts ieņēmumu dienests (VID) sniedzis detalizētu pārskatu par nodokļu maksāšanas režīmiem, kas pieejami bērnu uzraudzības pakalpojumu sniedzējiem Latvijā. Materiāls izskaidro dažādus nodokļu maksāšanas veidus un reģistrācijas prasības, lai nodrošinātu, ka pakalpojumu sniedzēji var izvēlēties sev piemērotāko un izdevīgāko variantu. Pirms reģistrēšanās Bērnu uzraudzības pakalpojuma sniedzēju reģistrā, personai jāreģistrējas kā individuālajam komersantam vai saimnieciskās darbības veicējam VID. Izvēloties nodokļu režīmu, pēc veiksmīgas identifikācijas Latvija.lv vienotajā pieteikšanās modulī (izmantojot internetbanku, Smart-ID, eID vai eParakstu), var piekļūt VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmai (EDS). EDS ir jāreģistrē saimnieciskā darbība, izvēloties atbilstošu veidlapu sadaļā "Nodokļu maksātāju reģistrācijas un datu izmaiņu veidlapas". Saimnieciskās darbības veicējiem ir pieejami trīs nodokļu maksāšanas režīmi: Nodokļu maksāšana vispārējā kārtībā Samazinātā patentmaksa Mikrouzņēmumu nodoklis (MUN) Individuālie komersanti var izvēlēties: Nodokļu maksāšanu vispārējā kārtībā MUN Vispārējā kārtībā maksājot nodokļus, ir jākārto grāmatvedības uzskaite un jāaprēķina un jāmaksā IIN un VSAOI. IIN likme ir 25,5% gada ienākumiem līdz 105 300 eiro un 33% gada ienākumiem, kas...

Administratīvās apgabaltiesas 2024. gada 3. jūnija spriedums lietā Nr. A420225922 Lietas faktiskie apstākļi Ar Jēkabpils pilsētas Administratīvās komisijas 23.02.2021. lēmumu pieteicējs, kurš strādāja par profesionālās izglītības iestādes skolotāju, saukts pie administratīvās atbildības par to, ka vairākus gadus viņš bijis emocionāli vardarbīgs pret nepilngadīgajām personām, un viņam piemērots naudas sods. 05.03.2021. darba devējs atbrīvoja pieteicēju no darba, pamatojoties uz Darba likuma 115. panta piekto daļu, sakarā ar neatbilstību likumam. Paziņojumā par darba attiecību izbeigšanu norādīts, ka 01.03.2021. saskaņā ar Bērnu tiesību aizsardzības likuma 72. panta ceturto daļu no Iekšlietu ministrijas Informācijas centra saņemta izziņa, ka sodu reģistrā ir iekļautas ziņas par to, ka 12.10.2020. Valsts policijā reģistrēts administratīvais pārkāpums pēc Bērnu tiesību aizsardzības likuma 81. panta un Administratīvajā komisijā ir uzlikts administratīvais sods, kā arī 22.01.2020. uzsākts kriminālprocess pēc Krimināllikuma 174. panta otrās daļas (cietsirdība un vardarbība pret nepilngadīgo) un 21.09.2020. pieteicējs tika saukts pie kriminālatbildības. Ņemot vērā minēto un to, ka citā...

Nodokļu atvieglojumi ir būtiska valsts fiskālās politikas sastāvdaļa, kas ietver novirzes no vispārējā nodokļu režīma ar mērķi samazināt nodokļu slogu noteiktām nodokļu maksātāju grupām vai veicināt konkrētas ekonomiskās un sociālās aktivitātes. Šie atvieglojumi var izpausties dažādās formās, piemēram, samazinot nodokļu likmes, atbrīvojot no nodokļu maksāšanas vai piešķirot nodokļu atlaides. To piemērošanas pamatā ir dažādi kritēriji, tostarp ienākumu līmenis, ģimenes stāvoklis vai saimnieciskās darbības veids. 2023. gadā kopējie aprēķinātie valsts negūtie ieņēmumi, kas rodas būtiskāko nodokļu atvieglojumu piemērošanas rezultātā, bija ap 3,0 miljardiem eiro, kas ir gandrīz ceturtdaļa no kopējiem nodokļu ieņēmumiem. Procentuāli lielākie valsts negūtie ieņēmumi bija tie, kas rodas pievienotās vērtības nodokļa (PVN) atvieglojumu un iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) atvieglojumu piemērošanas rezultātā, – attiecīgi 41,9% un 38,6% no visiem identificējamiem nodokļu atvieglojumiem. Tiem seko dabas resursu nodokļa, akcīzes nodokļa un uzņēmumu ienākuma nodokļa atvieglojumi – attiecīgi 9,1%, 6,7% un 2,2%. No kopējās valsts negūto ieņēmumu summas, kas rodas nodokļu atvieglojumu piemērošanas...

No 2025. gada Latvijas mazajiem uzņēmumiem un saimnieciskās darbības veicējiem, kuri pārdod preces vai sniedz pakalpojumus ne tikai Latvijā, bet arī citās ES dalībvalstīs, ir iespēja pieteikties un izmantot īpašo PVN atbrīvojuma režīmu (turpmāk – MVU režīms). Tas nozīmē, ka tie Latvijas mazie uzņēmumi un saimnieciskās darbības veicēji, kuri pieteiksies un tiks reģistrēti MVU režīmā, turpmāk varēs nereģistrēties PVN maksātāju reģistrā un nemaksāt PVN ne tikai Latvijā, bet arī citās ES dalībvalstīs, ja netiks pārsniegts attiecīgās ES dalībvalsts PVN reģistrācijas slieksnis un nebūs pārsniegts ES kopējais apgrozījums 100 000 eiro. MVU režīmā var reģistrēties Latvijas uzņēmumi un saimnieciskās darbības veicēji, kas atbilst šādiem kritērijiem: citā ES dalībvalstī veikto preču piegāžu un sniegto pakalpojumu kopējā vērtība (bez PVN) gada laikā nav pārsniegusi robežvērtību, kuru minētajā dalībvalstī piemēro attiecībā uz nodokļa atbrīvojumu šīs dalībvalsts nodokļa maksātājiem; to gada apgrozījums ES (tai skaitā Latvijā veikto preču piegāžu un sniegto pakalpojumu kopējā vērtība bez PVN), nav...

Lai pareizi izprastu tiešsaistes pakalpojumu komersantu reģistrācijas nepieciešamību PVN maksātāju sarakstā, ir būtiski iedziļināties Pievienotās vērtības nodokļa likuma pantos un izprast, kā tiek noteikta pakalpojumu sniegšanas vieta, kā arī izvērtēt elektroniski sniegtu pakalpojumu specifiku. Skaidrojums meklējams Valsts ieņēmumu dienesta (VID) sagatavotajā materiālā. Nodokļa maksātājs nevar izvairīties no reģistrācijas VID PVN maksātāju reģistrā, ja tas saņem vai sniedz pakalpojumus no citas Eiropas Savienības dalībvalsts vai trešās valsts personas, kas neveic saimniecisko darbību iekšzemē (Latvijā), un pakalpojuma sniegšanas vieta tiek noteikta saskaņā ar Pievienotās vērtības nodokļa likuma 19. panta pirmo daļu. Lai pārliecinātos, pēc kura PVN likuma panta nosakāma konkrētā pakalpojuma sniegšanas vieta, ir jāiepazīstas ar PVN likuma 20.–30. pantu. Ja pakalpojums nav minēts šajos pantos vai neatbilst to nosacījumiem, tad piemēro 19. pantu. Pievienotās vērtības nodokļa likuma 20.–30. pantā nav īpaši atrunāts, kā nosakāma elektroniski sniegtu pakalpojumu sniegšanas vieta, ja to saņēmējs ir citas dalībvalsts reģistrēts vai nereģistrēts nodokļa maksātājs, tādēļ attiecībā uz...

Aizvadītajā gadā RMS Forum rīkotajā tiešsaistes konferencē «Nodokļu strīdi un tiesvedība» konferences lektori uzsvēra, cik būtiska ir savlaicīga sadarbība ar Valsts ieņēmumu dienestu (VID), lai nenonāktu līdz situācijai, kad risinājumu meklējumam jāvēršas tiesā. Noderīgu informāciju konferences klausītājiem sniedza Elīna Putniņa, Latvijas Nodokļu konsultantu asociācijas valdes locekle, Deloitte Latvia nodokļu departamenta direktore, kura aicināja nodokļu maksātājus saņemt VID konsultācijas par interesējošiem jautājumiem. Viņa uzsvēra, ka šajā procesā saskata daudz vairāk iespēju nekā risku. Jaunajā Valsts ieņēmumu dienesta likumā, ko Saeima gala lasījumā pieņēma 2024. gada 31. oktobrī un kas stāsies spēkā no 2026. gada, tā 4. panta 3. punktā paredzēts, ka VID «konsultē nodokļu maksātājus nodokļu normatīvo aktu piemērošanas jautājumos, kas attiecas uz konkrēto nodokļu maksātāju un radušies šā maksātāja ar nodokli apliekamo darbību rezultātā». Arī pašlaik spēkā esošajā likuma «Par Valsts ieņēmumu dienestu» 8. panta septītajā punktā tas ir noteikts, kā arī Administratīvā procesa likuma 98. panta pirmajā un otrajā daļā paredzēts,...

Latvijā 2025. gada 1. martā notiek izmaiņas akcīzes nodokļa likmēs alkoholiskajiem dzērieniem, kas prasa veikt vairākas darbības, informē Valsts ieņēmumu dienests. Inventarizācija un termiņi Līdz 2025. gada 17. martam jāveic uzskaitē esošo alkoholisko dzērienu un akcīzes nodokļa marku krājumu inventarizācija. Inventarizāciju veic persona, kurai ir spēkā esoša licence alkoholisko dzērienu mazumtirdzniecībai, vairumtirdzniecībai vai reģistrēta saņēmēja darbībai ar alkoholiskajiem dzērieniem. Akcīzes nodokļa marku krājumus inventarizē apstiprināts noliktavas turētājs, ja 1. martā tā uzskaitē ir akcīzes nodokļa markas, par kurām akcīzes nodoklis samaksāts kādā no iepriekšējiem taksācijas periodiem. Līdz 2025. gada 14. aprīlim jāveic akcīzes nodokļa starpības aprēķins un jāiesniedz to EDS ("Akcīzes nodokļa aprēķins (likmju maiņas gadījumā)"). Aprēķinātā akcīzes nodokļa starpības summa jāsamaksā valsts budžetā. Akcīzes nodokļa likmju izmaiņas Informācija par akcīzes nodokļa likmju izmaiņām dažādiem alkoholisko dzērienu veidiem: Alum: No 9,00 EUR līdz 9,80 EUR par katru absolūtā spirta tilpumprocentu (bet ne mazāk kā no 16,70 EUR līdz 18,10 EUR par 100...

Pasūtītāji bieži saskaras ar situācijām, kad iesniegtie iepirkuma piedāvājumi ir neskaidri vai nepilnīgi. Tas vienmēr rada jautājumu, vai šīs neskaidrības vai nepilnības pretendents var novērst, iesniedzot papildu informāciju vai dokumentus. Ir grūti novilkt skaidru robežu, kuri ir gadījumi, kad pasūtītājs prasa skaidrojumu no kandidāta vai pretendenta par iesniegto piedāvājumu vai pieteikumu, kad tie ir pieļaujami un kad tie noved pie nepieļaujamiem grozījumiem, kuru dēļ iesniegtais piedāvājums ir jāatzīst par neatbilstošu un tas tālāk vairs nevar tikt vērtēts. Ir trīs tiesību aktu veidi, kas regulē jautājumu par iepirkuma piedāvājuma precizēšanu un papildināšanu — iepirkuma dokumentācija, iepirkumu likumi un iepirkumu direktīvas. «Svarīgākais ir iepirkuma dokumentācija. Tieši iepirkuma nolikums ir tas dokuments, kur varam redzēt, kādi dokumenti, kādā apjomā un pie kādiem nosacījumiem ir jāiesniedz. Ja visi pretendenti ievēro šos nosacījumus, tad, visticamāk, jautājumi par piedāvājuma precizēšanu nebūs,» ZAB COBALT rīkotajā vebinārā «Piedāvājuma izskaidrošanas robežas iepirkumos» skaidroja Artūrs Valderšteins, vecākais speciālists, zvērināta advokāta palīgs. Ja...

Mūsdienās, kad internets ir kļuvis par neatņemamu saimnieciskās darbības sastāvdaļu, ir būtiski ņemt vērā Pievienotās vērtības nodokļa (PVN) regulējumu, kas attiecas uz darījumiem tiešsaistes platformās. Saimnieciskā darbība ietver jebkuru sistemātisku un patstāvīgu darbību par atlīdzību, piemēram, ražošanu, tirdzniecību vai pakalpojumu sniegšanu. Tiešsaistes platformas, piemēram, tirdzniecības platformas (Etsy, eBay, Amazon), sociālie tīkli (Facebook, Instagram, LinkedIn, TikTok) un citas, kļūst arvien nozīmīgākas sociālajā un ekonomiskajā jomā. Platformas apvieno lietotājus, veicinot mijiedarbību un komercdarījumus. Persona, kas veic saimniecisko darbību, var izmantot gan sev, gan citai personai piederošus interneta veikalus. Interneta veikals ir tiešsaistes platforma, kas ļauj lietotājiem apskatīt, iegādāties un apmaksāt preces vai pakalpojumus internetā, norāda Valsts ieņēmumu dienests. Pirms platformas izmantošanas par atlīdzību, personai var būt jāreģistrējas kā PVN maksātājai un jāpiemēro PVN darījumiem. Ir svarīgi rūpīgi iepazīties ar platformas lietošanas noteikumiem un līgumiem, lai izvairītos no neskaidrībām. Ja rodas jautājumi par platformas noteikumiem, ieteicams vērsties pie konkrētās platformas. Slēdzot darījumus tiešsaistē, ir svarīgi...

Plānots noteikt ārvalstīs iegādātas automašīnas pārdošanas jeb atsavināšanas lieguma periodu arī automobiļiem vecumā līdz desmit gadiem. To paredz ceturtdien, 20.februārī, Saeimā konceptuāli atbalstītie grozījumi Ceļu satiksmes likumā. Patlaban, pirmo reizi reģistrējot transportlīdzekli Latvijā, 15 dienu atsavināšanas aizliegums juridiskām personām un 30 dienu fiziskām personām noteikts automašīnām, kuras nav vecākas par pieciem gadiem. Atsavināšanas liegums attiecas uz M1, arī M1G, un N1, tostarp N1G kategorijas transportlīdzekļiem. Dažādi nodokļu nomaksas riski konstatējami arī par pieciem gadiem vecākiem automobiļiem ar augstu vērtību, minēts anotācijā. Valsts ieņēmumu dienests konstatējis, ka pieaug tendence ievest sešus līdz septiņus gadus vecas automašīnas, par likumprojekta virzību atbildīgās Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēdē informēja likumprojekta autori Finanšu ministrijā. Izmaiņas nepieciešamas, lai atturētu personas iesaistīties fiktīvos darījumos, tostarp novērstu izvairīšanos no nodokļu nomaksas, krāpšanos ar PVN un darījumus ar neskaidras izcelsmes naudu. Laiks, kad automašīnu liegts atsavināt, nepieciešams, lai Valsts ieņēmumu dienests spētu pārbaudīt, piemēram, ar transportlīdzekļa vai naudas...

Lai veicinātu kriptoaktīvu tirgus attīstību Latvijā, Saeima ceturtdien, 20.februārī, konceptuāli atbalstīja grozījumus iedzīvotāju ienākuma nodokļa likumā. Tie paredz no ienākuma nodokļa atbrīvot ārvalsts nodokļa maksātāja (nerezidenta) gūto ienākumu no publiskā apgrozībā esošu kriptoaktīvu atsavināšanas. Nodokļa atbrīvojumu paredzēts piemērot triju gadu periodā. Patlaban komersantam par kriptoaktīvu atsavināšanu tiek ieturēts iedzīvotāju ienākuma nodoklis trīs procentu apmērā un nerezidentam ir tiesības samaksāto nodokli atprasīt rezumējošā kārtībā. Likumprojekta autori anotācijā norādījuši, ka šāds process ir smagnējs un nepievilcīgs jaunu dalībnieku ienākšanai tirgū. Kriptoaktīvu nozares pārstāvji, kuri vēlas darboties kādā no Eiropas Savienības valstīm, lai saņemtu atļauju, izskata dalībvalstu piedāvātās iespējas, un izmaiņas rosinātas, lai uzlabotu uzņēmējdarbības vidi Latvijā un piesaistītu ārvalstu kriptoaktīvu pakalpojuma sniedzējus, teikts anotācijā. Nodokļa atvieglojumu plānots attiecināt uz komersantiem, kuri saņēmuši attiecīgās regulas atļauju sniegt kriptoaktīvu pakalpojumus Eiropas Savienībā. Ar grozījumiem paredzēts uzdevums Ekonomikas ministrijai sagatavot un iesniegt Ministru kabinetā izvērtējumu par to, cik lietderīga ir nodokļa atvieglojuma turpmāka piemērošana. Latvijai ir labas...

Valsts Ieņēmumu dienests (VID) ir izstrādājis metodisko materiālu par iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) no ieguldījumu fondu apliecību atsavināšanas, kas aktualizēts 2025. gada 19. februārī. Šis materiāls sniedz skaidrojumu par to, kā pareizi deklarēt un samaksāt nodokli par ienākumiem, kas gūti no ieguldījumu fondu apliecību pārdošanas vai citas atsavināšanas. Ieguldījumu fonda apliecība ir vērtspapīrs, kas apliecina personas līdzdalību ieguldījumu fondā un tiesības, kas no tās izriet. Ienākums no ieguldījumu fondu apliecību atsavināšanas tiek uzskatīts par ienākumu no kapitāla pieauguma. Kapitāla pieaugumu aprēķina, no ieguldījumu fonda apliecības atsavināšanas cenas atņemot ieguldījumu fonda apliecības iegādes vērtību. Iegādes vērtībā var iekļaut arī ar iegūšanu saistītus izdevumus, piemēram, valsts nodevas, procentu maksājumus par kredītu, komisijas naudu un citus līdzīgus izdevumus. Ja ieguldījumu fonda apliecības ir iegādātas dažādos laikos un par dažādām cenām, un tiek atsavināta tikai daļa no tām, kapitāla pieauguma noteikšanai var izmantot FIFO (pirmais iekšā – pirmais ārā) vai vidējās svērtās cenas metodi. Izvēlēto metodi...

Kurzemes apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas 2024. gada 28. marta spriedums lietā Nr. C69427723 Lietas faktiskie apstākļi Darbinieks apgalvoja, ka par savu atlaišanu uzzinājis, slimības laikā vēršoties Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrā (VSAA) un nekādu uzteikumu no darba devēja nav saņēmis. Darba devējs apgalvoja, ka darbinieks uzteikumu attiecies pieņemt, par to sastādīts akts, kura kopija (nevis oriģināls) iesniegta tiesā. Darba devējs norādīja, ka darba līgums esot uzteikts, jo darbinieks pēc atvaļinājuma divas nedēļas nav bijis darbā, savukārt, darbinieks uz to norāda, ka tā ir dīkstāve, jo viņa vadītā automašīna ilgstoši bija remontā un beigās ir norakstīta, bet viņš pats ir bijis gatavs strādāt. Darba devējs ir piedāvājis veikt līgumā neparedzētu darbu vai izbeigt darba attiecības uz Darba likuma 114. panta pamata. Pirmās instances tiesa darbinieka prasību noraidīja, savukārt apelācijas instances tiesa darbinieka prasību apmierināja. Apgabaltiesa konstatēja, ka lietā iesniegta akta Nr. 5 neapliecināta kopija. Šajā dokumentā komisija — mehāniķis /pers. D/, grāmatvede /pers. E/...

Eiropas Savienības (ES) Padome 18. februārī oficiāli pieņēma jaunus noteikumus, kuru mērķis ir pašreizējos papīra sertifikātus, kurus izmanto, lai deklarētu atbrīvojumus no ES pievienotās vērtības nodokļa (PVN), aizstāt ar jaunu elektronisku veidlapu. "Mēs speram vēl vienu soli, lai vienkāršotu un digitalizētu mūsu PVN sistēmas. Jaunais sertifikāts būtiski samazinās birokrātiju," norādījis Andžejs Domaņskis, Polijas finanšu ministrs Papīra sertifikāti, kurus izmanto gadījumos, kad preces ir atbrīvotas no PVN, tiks aizstāti ar elektronisku veidlapu. Tas vienkāršos un racionalizēs procesu uzņēmumiem un administrācijām, kad šīs preces tiek importētas vēstniecību, starptautisku organizāciju vai bruņoto spēku vajadzībām. Jaunie pasākumi stāsies spēkā 2031. gada 1. jūlijā, kam sekos vienu gadu ilgs pārejas laiks, kurā dalībvalstis varēs izmantot gan elektronisko, gan papīra formātu. Nepieciešamās IT specifikācijas tiks apspriestas ekspertu grupās un noteiktas ar Komisijas īstenošanas aktiem. Komisija 2024. gada 8. jūlijā publicēja divus priekšlikumus, kuru mērķis ir aizstāt pašreizējo papīra formāta PVN atbrīvojuma sertifikātu ar elektronisko PVN atbrīvojuma sertifikātu: priekšlikumu...

Finanšu izlūkošanas dienests (FID) ir novērojis, ka juridisko pakalpojumu sniedzēji atšķirīgi izprot sankciju ierobežojumus, kas attiecas uz juridisko pakalpojumu sniegšanu. Sankcijas paredz gan ierobežojumus juridisko pakalpojumu sniegšanai sankciju subjektiem1, gan ierobežojumus sniegt juridiskos pakalpojumus Krievijas Federācijas un 1Atbilstoši Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likuma 1. panta ceturtajai daļai. Baltkrievijas Republikas uzņēmumiem un valdībai. Ar mērķi vienādot izpratni FID sniedz skaidrojumu par sankciju regulējuma izpildi attiecībā uz juridisko pakalpojumu sniegšanu. Par juridisko pakalpojumu sniegšanu sankciju subjektam FID vērš uzmanību, ka vispārīgi juridiskie pakalpojumi būtu uzskatāmi par saimnieciskajiem resursiem Eiropas Savienības (ES) sankciju regulējuma izpratnē, ja tos var tieši vai netieši izmantot, lai iegūtu līdzekļus, preces vai pakalpojumus. Tādēļ vispārīgi juridiskos pakalpojumus sniegt sankciju subjektam ir aizliegts. Vienlaikus sankciju piemērošanā tiek ņemtas vērā personu pamattiesības, tostarp tiesības uz efektīvu tiesību aizsardzību un taisnīgu tiesu2. 2Atbilstoši Eiropas Savienības Pamattiesību Hartas 47. pantam. Ņemot vērā minēto, FID norāda, ka juridisko pakalpojumu sniegšana bez kompetentās iestādes...