JAUNUMI

Klients no advokāta vairs nesagaida tikai juridiskos skaidrojumus, viņš vēlas, lai vēl bez zināšanām klienta biznesā jurists orientētos arī finanšu jautājumos, spētu tvert arī grāmatvedības jomu, uzskata Rūdolfs Vilsons, advokātu biroja TGS Baltics Nodokļu, kā arī Korporatīvo darījumu un M&A prakses grupas zvērināts advokāts un sertificēts nodokļu konsultants. Viņa pieredze liecina, ka sadarbība starp juristiem un grāmatvežiem ikdienā veidojas ļoti cieša. Kā jūs raksturotu juristu un grāmatvežu attiecības? Grāmatveži droši vien vēlas noskaidrot, kāds ir risinājums skaitļu izteiksmē, bet juristi ne vienmēr zina un saprot grāmatvežu bažas. Pārsvarā darbojamies korporatīvo tiesību jomā un palīdzam dažādos darījumu veidos — gan uzņēmumu strukturēšanā, gan esam iesaistīti uzņēmumu saimniecisko darījumu plānošanā un izmaiņās. Lai minēto īstenotu klienta labākajās interesēs, juristiem, grāmatvežiem un citiem procesā iesaistītajiem nepieciešama vienota izpratne par jautājumiem, pie kuriem strādājam. Mums jāsaprot klienta patiesās vajadzības, lai kopīgiem spēkiem spētu nonākt pie rezultāta. Nereti visupirms no klienta ir nepieciešama informācija tieši no uzņēmuma...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) sagatavojis kārtējo pārskatu par nodokļu normatīvajiem aktiem, kas pieņemti un/vai stājas spēkā 2025. gada februārī. Normatīvā akta nosaukums Komentārs/skaidrojums Pieņemšanas datums Spēkā stāšanās datums Ministru kabineta 2025. gada 4. februāra noteikumi Nr. 76 “Grozījumi Ministru kabineta 2018. gada 13. februāra noteikumos Nr. 86 “Muitas maksājumu parāda galvojumu un avansa iemaksu administrēšanas noteikumi”” Grozījumi veikti muitas jomas tiesiskā regulējuma un muitas procesa pilnveidošanai, vienkāršošanai un administratīvā sloga samazināšanai gan komersantiem, gan VID. 04.02.2025. 07.02.2025. Finanšu ministrijas 2025. gada 25. februāra informācija “Par aktualizēto jurisdikciju sarakstu” Ar 2025. gada 1. martu aktuālajā sarakstā iekļautas 11 zemu nodokļu vai beznodokļu valstis un teritorijas: Angiljas teritorija; ASV Guamas teritorija; ASV Samoa teritorija; ASV Virdžīnu salu teritorija; Fidži Republika; Krievijas Federācija; Palau Republika; Panamas Republika; Samoa Neatkarīgā Valsts; Trinidādas un Tobāgo Republika; Vanuatu. Aktuālajā sarakstā iekļautās valstis un teritorijas nav mainījušās, salīdzinot ar iepriekšējo 2024. gada 1. novembrī publicēto sarakstu. 25.02.2025. 01.03.2025. Lasiet...

Patlaban nevis finanšu gada noslēguma procedūras sagādā galvassāpes grāmatvežiem, bet tie ir strukturētie e–rēķini, jo, saskaņā ar Grāmatvedības likuma grozījumiem, no 2025. gada 1. janvāra uzņēmumiem, kas sadarbojas ar budžeta iestādēm, ir obligāti jāizmanto strukturētie e–rēķini. Savukārt no 2026. gada 1. janvāra šī prasība attieksies uz visiem Latvijā reģistrētajiem uzņēmumiem savstarpējos darījumos. Tomēr izrādās, ka ne visi saprot un prot šādus rēķinus sagatavot. Strukturētie elektroniskie rēķini (e–rēķini) ir digitāli dokumenti, kas sagatavoti un nosūtīti strukturētā elektroniskā formātā, piemēram, XML, ļaujot tos automātiski un elektroniski apstrādāt. Šāda pieeja atšķiras no tradicionālajiem PDF vai papīra rēķiniem, jo tā nodrošina mašīnlasāmību un integrāciju ar grāmatvedības sistēmām. Tiek uzskatīts, ka strukturēti e–rēķini ir mazāk pakļauti krāpniecības riskam salīdzinājumā ar PDF rēķiniem, kurus vieglāk viltot. Tomēr e–rēķinu izmantošana prasa atbilstošu programmatūru un sistēmu integrāciju, kas var radīt papildu izmaksas un nepieciešamību pēc tehniskās kompetences. Ja uzņēmumam nav specializētas programmatūras, var izmantot bezmaksas tiešsaistes rīkus, arī grāmatvedības programmas...

REDAKTORES SLEJA Vita Zariņa: Strukturētie rēķini: galvassāpes vai atvieglojums Patlaban nevis finanšu gada noslēguma procedūras sagādā galvassāpes grāmatvežiem, bet tie ir strukturētie e–rēķini, jo, saskaņā ar Grāmatvedības likuma grozījumiem, no 2025. gada 1. janvāra uzņēmumiem, kas sadarbojas ar budžeta iestādēm, ir obligāti jāizmanto strukturētie e–rēķini. Savukārt no 2026. gada 1. janvāra šī prasība attieksies uz visiem Latvijā reģistrētajiem uzņēmumiem savstarpējos darījumos. Tomēr izrādās, ka ne visi saprot un prot šādus rēķinus sagatavot. INTERVIJA Inese Helmane intervē Lindu Puriņu: Jāsakārto zemnieku saimniecību darbības normatīvā bāze Par tradicionālu kļuvušo speciālo balvu «Par mūža ieguldījumu» 2024. gadā žurnāla Bilance ikgadējās konferences noslēgumā svinīgi saņēma Linda Puriņa, SIA Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs (LLKC) Grāmatvedības un finanšu nodaļas vadītāja. Viņas uzmanības lokā ikdienā vairāk ir jautājumu, kas saistīti ar grāmatvedības kārtošanu zemnieku saimniecībās. L. Puriņa uzskata, ka daudzi nodokļu jautājumi attiecībā uz lauksaimniecības uzņēmumiem nav sakārtoti, nav skaidras normatīvās bāzes. Valstij vajadzētu atrisināt arī pašnodarbināto...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) informē, ka kopā ar Eiropas Komisiju turpina ieviest Importa kontroles sistēmu 2, kas pakāpeniski aizvieto nacionālo Importa kontroles sistēmu 1. 2025. gada 1. aprīlī stāsies spēkā regulējums, kas paredz, ka ievešanas kopsavilkuma deklarācija par kravām, kas ievedamas Eiropas Savienībā (ES) ar dzelzceļa un autotransportu (tajā skaitā par precēm pasta sūtījumos, ko pārvadā šajos transportlīdzekļos), jāiesniedz Eiropas Komisijas Importa kontroles sistēmas 2 Kopīgajā komersanta saskarnē (ICS2 STI/STP). To nosaka Komisijas 2023. gada 15. decembra Īstenošanas lēmums (ES) 2023/2879, ar ko izveido darba programmu par Savienības Muitas kodeksā paredzēto elektronisko sistēmu izstrādi un ieviešanu. Lai atvieglotu iesaistītajām pusēm pāreju uz jaunu sistēmu, komersanti (deklarētāji un pārvadātāji) var lūgt muitas dienestam pārejas posmu ievešanas kopsavilkuma deklarāciju iesniegšanas uzsākšanai Importa kontroles sistēmā 2. Jāņem vērā, ka pārejas posms nevar būt ilgāks par 2025. gada 1. septembri. Komersantiem, kuri vēlas izmantot pārejas posmu, lai veiktu sagatavošanas darbus jaunās sistēmas izmantošanai, ir...

Ņemot vērā, ka ierobežojumi, ko paredz mērķētas finanšu sankcijas, jāpiemēro ne tikai tieši sankciju sarakstā iekļautām personām, bet arī attiecībā uz citām personām, kas ir sankciju sarakstā iekļautu personu īpašumā vai kontrolē, Finanšu izlūkošanas dienests (FID) publicējis skaidrojumu “Sankcijām pakļautu valsts amatpersonu kontroles vērtēšana”. Praksē tieši kontroles elementa novērtēšana ir viens no sarežģītākajiem mērķētu finanšu sankciju izpildes aspektiem, un papildu neskaidrības var radīt situācijas, kurās iespējamo kontroli īsteno sankcijām pakļauta valsts amatpersona, jo īpaši tādās valsts pārvaldes sistēmās kā Krievijā un Baltkrievijā. FID atgādina, ka kritērijs, kas jāņem vērā, izvērtējot, vai juridiska persona atrodas sankciju sarakstā iekļautas personas īpašumā, ir tas, vai šai personai pieder 50% vai vairāk no juridiskās personas īpašumtiesībām vai tā ir tās daļu kontrolpaketes īpašnieks. Ja šis kritērijs ir izpildīts, tad tiek uzskatīts, ka juridiskā persona vai vienība atrodas citas personas vai vienības īpašumā. Tas nozīmē, ka pirms sadarbības uzsākšanas nepieciešams pārbaudīt, vai sadarbības partneris nav saistīts ar...

Jautājums Uzņēmums izsniedza 2024. gada martā savam darbiniekam bezprocentu aizdevumu 2000 EUR, ar atmaksas termiņu - 2025. gada februāris, parādu dzēšot katru mēnesi pa daļām. Šodien parāds ir atmaksāts 100% apmērā. Kādi nodokļi uzņēmumam ir jāmaksā par bezprocentu aizdevumu darbiniekam? Lūdzu norādīt, kādu procenta likmi ņemt par pamatu neiegūtajiem procentu ienākumiem? Ja varētu norādīt precīzu likmi manā gadījumā! Kādas atskaites jāaizpilda un par kuriem mēnešiem? Vai darbinieka gūto labumu varu iekļaut vienā mēnesī - 02.2025? Vai UIN mums jāaprēķina par darbinieka labuma gūtajiem ienākumiem jeb šos nodokļus jāmaksā darbiniekam? Paldies jau iepriekš par atbildi. Ļoti vēlētos to saņemt detalizētu. Atbilde Atbildi sagatavojusi Ph.D. Aļona Irmeja, Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes Ekonomikas un sabiedrības attīstības fakultātes docente. Ienākumam pielīdzina aizdevumu (tā daļu), ko fiziskā persona (kas aizdevumu neņem saimnieciskās darbības ietvaros) nav atmaksājusi sešu mēnešu laikā pēc aizdevuma līgumā noteiktā aizdevuma atmaksas termiņa, bet ne ilgāk kā 66 mēnešu laikā no aizdevuma izsniegšanas...

Kā norāda Valsts ieņēmumu dienests (VID), algas nodokļa grāmatiņa (turpmāk — ANG) ir tikai elektroniskā formā pieejama informācijas krātuve par iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) un tā atvieglojumu piemērošanu. ANG dati ir atrodami VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS), tā ir pieejama ikvienam Latvijas iedzīvotājam. Tās izmantošanu regulē Ministru kabineta 2013. gada 4. jūnija noteikumi Nr. 304 «Kārtība, kādā piešķirama algas nodokļa grāmatiņa» un likums «Par iedzīvotāju ienākuma nodokli». ANG ir nepieciešama, lai: iedzīvotāji paši varētu izvēlēties, kādus nodokļa atvieglojumus izmantot; vecāki varētu informēt darba devēju, kurš no vecākiem algai piemēros atvieglojumu par bērniem; VID darba devēju informētu par mēneša neapliekamā minimuma apmēru un apgādājamo personu skaitu, kā arī par izmaiņām šajos datos; VID varētu informēt pensiju izmaksātāju Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūru (VSAA) par pensijai piemērojamajiem atvieglojumiem. Darba devējam elektroniski ir pieejama informācija (pārskats «Iesniegto algas nodokļa grāmatiņu dati») par saviem darbiniekiem (tiem, kuri izvēlējušies nodokļa atvieglojumus piemērot pie konkrētā darba devēja) aktuāli piemērojamiem...

Kaļot gada plānus par finansējuma piesaisti savai komercdarbībai kapitāla tirgos, ir vērts ieskatīties, kādu atbalstu valsts piedāvā, proti, Ministru kabineta (MK) 2023. gada 17. oktobra noteikumi Nr. 597 «Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 1.2.1. specifiskā atbalsta mērķa «Pētniecības un inovāciju kapacitātes stiprināšana un progresīvu tehnoloģiju ieviešana uzņēmumiem» 1.2.1.3. pasākuma «Uzņēmuma atbalsts dalībai kapitāla tirgos» īstenošanas noteikumi». Kā minēts šo noteikumu projekta anotācijā, Latvija ir starp tām valstīm, kur kapitāla tirgus attīstībā vēl ir liels potenciāls. Vērtējot pēc akciju tirgus kapitalizācijas pret iekšzemes kopproduktu (IKP), Latvija ir pēdējā vietā starp Eiopas Savienības (ES) valstīm, būtiski atpaliekot arī no kaimiņvalstīm. Ministru kabineta 2023. gada 20. jūnija sēdē izskatītajā Ekonomikas ministrijas sagatavotajā informatīvajā ziņojumā «Prioritārie rīcības virzieni ekonomikas transformācijas īstenošanai» minēts, ka privātās investīcijas veido vien 17% IKP, bet mērķim būtu jābūt vismaz 23–25% no IKP. Tas parāda, ka Latvijas akciju tirgus attīstības jomā būtiski atpaliek no tā potenciāla, kas būtu atbilstošs mūsu...

Satversmes tiesa 26. februārī sāka izskatīt lietu “Par Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma 4.1 panta pirmās, otrās un ceturtās daļas, 17. panta 7.1 daļas un pārejas noteikumu 52. punkta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 91. panta pirmajam teikumam un 105. panta pirmajam un trešajam teikumam”. Apstrīdētās Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma normas citastarp noteic patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzēja pienākumu taksācijas gadā veikt nodokļa piemaksu 20% apmērā, arī tad, ja netiek veikta peļņas sadale, kā arī noteic uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) piemaksas aprēķināšanas un samaksas kārtību. Pieteikumu iesniedzēji norādījuši, ka likumdevējs šādu piemaksu noteicis saistībā ar kredītiestāžu paaugstināto peļņu pēc Eiropas Centrālās Bankas lēmumiem celt euro naudas tirgus etalona likmi (EURIBOR). Tomēr pieteikuma iesniedzējas piemērotā fiksētā aizdevuma likme neietverot etalona likmi (EURIBOR). Pēc juridisku personu pieteikumiem Satversmes tiesā tika ierosinātas četras lietas, kas apvienotas vienā lietā. Pieteikumu iesniedzēju galvenais komercdarbības veids ir kreditēšanas pakalpojumu sniegšana. Visām pieteikumu iesniedzējām ir izsniegta speciālā atļauja (licence) patērētāju kreditēšanas...

Ārlietu ministrijas izstrādātie un valdības 25. februāra sēdē pieņemtie Ministru kabineta (MK) noteikumi Nr. 123 "Noteikumi par trešo valstu valstspiederīgo vīzu pieteikumu pieņemšanas un ieceļošanas ierobežojumiem Latvijas Republikā" stāsies spēkā 4. martā un darbosies līdz 2027. gada 1. janvārim. Šo noteikumu mērķis ir mazināt apdraudējumu sabiedriskajai kārtībai un Latvijas iekšējai drošībai saistībā ar trešo valstu valstspiederīgo ieceļošanu un uzturēšanos Latvijā. Kopš 2022. gada 24. februāra Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā Latvijā ir ieviesta ne tikai pastiprināta migrācijas kontrole un dažādu pārbaužu veikšana, bet arī noteikti citi Krievijas pilsoņu ieceļošanu Latvijā ierobežojoši pasākumi. Baltkrievija, atbalstot Krieviju un ļaujot tās bruņotajiem spēkiem izmantot savu teritoriju uzbrukumu sagatavošanai un īstenošanai, ir krasi palielinājusi apdraudējumu Latvijai un citām Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm. Krievija un Baltkrievija izvērš hibrīdkara metodes pret kaimiņvalstīm, instrumentalizē nelegālo migrāciju un veicina dezinformācijas kampaņas pret kaimiņvalstīm un Rietumiem. Noteikumi ļaus turpināt ierobežot Krievijas pilsoņu vīzu pieteikumu pieņemšanu un ieceļošanu Latvijā, nosakot, no kādām...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) informē par Finanšu ministrijas aktualizēto zemu nodokļu vai beznodokļu valstu un teritoriju sarakstu, kas piemērojams, sākot no 2025. gada 1. marta. Šādu pienākumu uzliek Informācijas par ieņēmumiem un ienākuma nodokļiem atklāšanas likuma 17. panta septītās daļas regulējums. Zemu nodokļu vai beznodokļu valstis un teritorijas ir jurisdikcijas, kas iekļautas ar Eiropas Savienības (ES) Padomes 2025. gada 18. februāra secinājumiem (dok. 6322/25) pārskatītajā ES sarakstā par jurisdikcijām, kas nodokļu nolūkos nesadarbojas, apstiprinātajā I pielikumā. No 2025. gada 1. marta aktuālajā sarakstā ir iekļautas šādas zemu nodokļu vai beznodokļu valstis un teritorijas: 1) Angiljas teritorija; 2) ASV Guamas teritorija; 3) ASV Samoa teritorija; 4) ASV Virdžīnu salu teritorija; 5) Fidži Republika; 6) Krievijas Federācija; 7) Palau Republika; 8) Panamas Republika; 9) Samoa Neatkarīgā Valsts; 10) Trinidādas un Tobāgo Republika; 11) Vanuatu. Tātad aktuālajā sarakstā iekļautās valstis un teritorijas nav mainījušās, salīdzinot ar iepriekšējo – 2024. gada 1. novembrī publicēto...

Finanšu ministrija informē, ka 26. februārī notika ēnu ekonomikas ierobežošanas pasākumu vadības un koordinēšanas sanāksme, kurā piedalījās nozaru ministriju pārstāvji, kā arī sociālie un sadarbības partneri. Sanāksmes dalībnieki diskutēja par Ēnu ekonomikas ierobežošanas plāna 2024.–2027. gadam pasākumu izpildes progresu 2024. gadā, aktuālajiem nozaru jautājumiem, kā arī izrunāja turpmāk veicamos darbus. “Aizvadītā gada laikā kopā ar sadarbības partneriem esam paveikuši nozīmīgu darbu ēnu ekonomikas ierobežošanā. Ir ieviesti jauni pasākumi, kas vērsti uz caurspīdīgāku uzņēmējdarbības vidi – skaidras naudas aprites kontrole, e-rēķinu ieviešana, stingrāka uzraudzība būvniecības nozarē un citi būtiski risinājumi. Vienlaikus apzināmies, ka darbs pie ēnu ekonomikas izskaušanas ir nepārtraukts process, tāpēc turpināsim īstenot plānā noteiktās iniciatīvas arī nākamajos gados, lai nodrošinātu godīgu konkurenci, stiprinātu nodokļu maksāšanas kultūru un veidotu ilgtspējīgu ekonomikas attīstību,” uzsver Finanšu ministrijas valsts sekretāre Baiba Bāne. Plāna pasākumu ieviešanā 2024. gadā noritēja aktīvs darbs un ir panākts nozīmīgs progress. Ir veiktas izmaiņas normatīvajā regulējumā, lai ieviestu ēnu ekonomiku ierobežojošus...

Ministru kabineta 25. februāra sēdē izskatītais likumprojekts "Grozījumi Revīzijas pakalpojumu likumā" paredz ievērojamas izmaiņas, kuru mērķis ir pilnveidot un precizēt spēkā esošās Revīzijas pakalpojumu likuma normas, lai nodrošinātu atbilstību Eiropas Savienības (ES) tiesību aktiem un uzlabotu revīzijas pakalpojumu kvalitāti un uzraudzību Latvijā. Šīs izmaiņas skar vairākus būtiskus aspektus, tostarp zvērinātu revidentu profesionālo darbību, tās uzraudzību, sabiedriskas nozīmes struktūru (SNS) definīciju, SNS revīzijas komiteju izveidošanas prasības un uzraudzību, kā arī sankciju un administratīvo pasākumu piemērošanu. SNS definīcijas precizēšana un paplašināšana Likumprojekts paredz pārskatīt SNS definīciju, lai noteiktu, vai tajā nav iekļaujami vēl citi subjekti, piemēram, uzņēmumi, kuriem ir ievērojama sabiedriska nozīme to uzņēmējdarbības rakstura, apjoma vai darbinieku skaita dēļ. Šis solis ir saskaņā ar Revīzijas direktīvas 2.panta 13.punkta "d" apakšpunktu, kas paredz dalībvalstīm iespēju noteikt par SNS arī citas struktūras, kas nav uzskaitītas direktīvā. Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) 2020. gadā veica izvērtējumu, lai identificētu subjektus, kuri būtu iekļaujami finanšu institūcijas definīcijā....

Martā sākas gada ienākumu deklarācijas par 2024. gadu iesniegšanas periods. Iedzīvotājiem, kam deklarācija jāsniedz obligāti, tas jāizdara līdz 2.jūnijam vai, ja kopējie ienākumi pērn bijuši lielāki par 78 100 eiro, līdz 1. jūlijam. Savukārt, brīvprātīgi, attaisnoto izdevumu deklarēšanai un nodokļa atgūšanai, deklarāciju var iesniegt trīs gadu garumā. Tādēļ aicinām nesniegt deklarācijas tieši marta pirmajās dienās, jo gadījumā, ja sistēmai vienlaicīgi cenšas pieslēgties pārmēru liels lietotāju skaits, tā var darboties lēnāk vai uz laiku nebūt pieejama. Lai nodrošinātu EDS un tajā izvietoto pakalpojumu darbības nepārtrauktību un izvairītos no sistēmu pārslodzes, šogad ir ieviesta EDS lietotāju rindošana. Tā nodrošinās secīgu lietotāju pieprasījumu apstrādi un informēs lietotājus par sagaidāmo pakalpojuma pieejamību jeb rindas kārtību. Proti, gadījumā, ja sistēmai vienlaicīgi būs pieslēdzies pārmēru liels lietotāju skaits, cilvēki tiks automātiski novirzīti uz virtuālu “uzgaidāmo telpu”. Tajā ikviens redzēs aktuālo pieslēgumu skaitu (cik cilvēki vēl vienlaikus ir pieslēgušies sistēmai) un tiks informēts par iespējamo pieslēgšanās laiku. Kam jāiesniedz...