JAUNUMI

Neskatoties uz to, ka Latvijas politiķi turpina aicināt iedzīvotājus ieguldīt uzkrātos finanšu līdzekļus pašu valsts ekonomikā, realitātē tas nemaz nav vienkārši jeb — citiem vārdiem sakot — nav jau kur. Taču nosacīti «brīvā» nauda, ar kuru varētu daudz vairāk atbalstīt vietējos, gadu gaitā ir uzkrājusies. Laikā, kad valsts resursi kļūst ierobežoti, tas būtu tieši laikā. Valdības mēģinājumi pirms diviem gadiem iekustināt kapitālu tirgu patlaban sāk rādīt kaut nelielus, bet tomēr rezultātus — biržā ir nonākušas pirmā pašvaldības uzņēmuma Rīgas ūdens obligācijas. Taču būtiskākie lēmumi — valsts un pašvaldību uzņēmumu kapitāldaļu kotācija biržā vēl tikai priekšā, un visdrīzāk būs jārēķinās arī ar politiskajiem šķēršļiem. Jāatgādina: Latvijā birža jeb kapitāla tirgus sāka attīstīties pagājušā gadsimta 90. gadu sākumā. Ar biržas starpniecību tika realizēts arī vairāku valsts uzņēmumu privatizācijas process. Diemžēl pēc privatizācijas uzņēmumi biržā pārsvarā neuzkavējās, vai arī no tur palikušajiem lielas jēgas tā mazākuma akcionāriem nebija — dividendes maksāja retais...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) skaidro, ka pievienotās vērtības nodokļa (PVN) maksātājiem, izpildoties noteiktiem kritērijiem, ir iespēja PVN uzskaitei izmantot īpašu PVN maksāšanas un priekšnodokļa atskaitīšanas kārtību jeb kases principu, kas ir noteikts Pievienotās vērtības nodokļa likuma 137. pantā. Atšķirībā no vispārīgā PVN uzskaites pamatprincipa, kad aprēķināto PVN uzrāda preču piegādes vai pakalpojumu sniegšanas brīdī, bet priekšnodokli atskaita preču vai pakalpojumu saņemšanas brīdī, kases princips nozīmē, ka aprēķināto PVN uzrāda samaksas saņemšanas brīdī un attiecīgi arī priekšnodokli atskaita samaksas brīdī. Izmantojot kases principu, valsts budžetā ir jāieskaita PVN par neapmaksātu pakalpojumu vai neapmaksātu preču piegādi tikai tad, kad ir saņemta samaksa par veikto darījumu, taču ne vēlāk kā sešus mēnešus pēc nodokļa rēķina izrakstīšanas. Tādējādi iespējams izvairīties no situācijas, kad PVN par sniegto pakalpojumu vai veikto preču piegādi ir jāsamaksā pašam pakalpojuma sniedzējam vai preču piegādātājam, jo saņēmējs nav apmaksājis rēķinu. Kas var izmantot kases principu PVN uzskaitei izmantot kases principu var...

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas deputāti 17. jūlijā, izskatot lēmuma projektu “Par nodokļu sloga līdzsvarošanu ASV un citu ārvalstu investoriem Latvijā”, atbalstīja risinājumu nodokļu sloga līdzsvarošanai ārvalstu investoriem, kas paredz ieviest alternatīvu uzņēmuma ienākuma nodokļa (UIN) sistēmu. Patlaban UIN Latvijā tiek maksāts, sadalot peļņu dividendēs, taču ASV šīs investoru - ASV pilsoņu - saņemtās dividendes tiek apliktas ar iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN), jo ASV normatīvi paredz salīdzinoši unikālu nodokļu rezidences noteikšanas principu, kas ir balstīts uz ASV pilsonību un nav atkarīgs tikai no personas faktiskās dzīvesvietas. Finanšu ministrija (FM), vērtējot nodokļu piemērošanas ārvalstu investoriem jautājumu, bija izstrādājusi piedāvājumu, kas paredz paralēli esošajai UIN sistēmai ieviest alternatīvu UIN sistēmu, kas nodokļa maksātājiem, kuru dalībnieki ir tikai fiziskās personas (Latvijas nodokļu rezidenti un nerezidenti), dotu iespēju izvēlēties sadalītajai pelņai piemērot samazinātu UIN likmi 15% apmērā, vienlaikus piemērojot IIN likmi10% apmērā šo dividenžu saņēmēja ienākumam. Šībrīža sistēma paredz piemērot UIN 20% apmērā, bet IIN...

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Muitas pārvalde 2025. gada pirmajos sešos mēnešos konstatējusi 3383 pārkāpumus, kas saistīti ar Krievijai un Baltkrievijai noteikto sankciju neievērošanu. Tas ir nedaudz mazāk nekā pērn, kad tajā pašā laika periodā tika novērsti 4208 sankciju pārkāpumi. Pārkāpumi ir saistīti gan ar fizisko un juridisko personu veikto preču pārvadāšanu un sūtīšanu, gan ar skaidras naudas pārvadāšanu. Lai nepieļautu sankcijām pakļautu preču pārvietošanu pāri Eiropas Savienības (ES) ārējai robežai, 2025. gada pirmajā pusgadā VID Muitas pārvalde liegusi piemērot muitas procedūras 1055 kravām ar sankcijām pakļautajām precēm, tādējādi novēršot 984 sankcijām pakļautu kravu izvešanu no ES un 71 kravas ievešanu ES no Krievijas un Baltkrievijas. Savukārt 2024. gada janvārī-jūnijā 1733 gadījumos tika liegts piemērot muitas procedūru sankcijām pakļautu preču kravām. Lielākā daļa no kravām, kurām tika piemērots eksporta jeb izvešanas aizliegums, arī šogad bija kravas ar precēm, kurām muitas procedūra bija sākta nevis Latvijā, bet gan kādā citā ES dalībvalstī - no...

Žurnāla jūnija numurā informējām par aktualitātēm, piemērojot uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokli. Šajā rakstā Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Nodokļu pārvaldes Nodokļu un nodevu grāmatvedības metodikas daļas galvenā nodokļu inspektore Līga Īvāne skaidro par uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) piemērošanu uzņēmuma vieglajam transportlīdzeklim. Normatīvais regulējums Attiecībā uz UIN piemērošanu uzņēmuma vieglajam transportlīdzeklim saistošs ir Grāmatvedības likums, Ministru kabineta (MK) 2021. gada 21. decembra noteikumi Nr. 877 «Grāmatvedības kārtošanas noteikumi», Uzņēmumu ienākuma nodokļa likums un MK 2017. gada 14. novembra noteikumi Nr. 677 «Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma normu piemērošanas noteikumi». Vispirms ir jāievēro grāmatvedības uzskaites vispārīgās prasības. Uzņēmuma pienākums ir kārtot grāmatvedību, nodrošinot: visu saimniecisko darījumu uzskaiti; sniegt patiesu informāciju; iespēju izsekot saimniecisko darījumu norisei; arījumu iegrāmatošanu atbilstoši darījuma ekonomiskajai būtībai un saturam, pamatojoties uz attaisnojuma dokumentu. Attaisnojuma dokuments ir dokuments, kurš apliecina uzņēmuma saimnieciskā darījuma esamību un kurā ietverti Grāmatvedības likumā minētie rekvizīti un informācija par saimniecisko darījumu. Autotransporta...

Līdz šim biežāk varēja lasīt Latvijas Republikas Senāta kā kasācijas instances pieņemtos spriedumus. Šai rakstā apskatīts apelācijas instances — apgabaltiesas — 2024. gada spriedums darba tiesību jomā. Latgales apgabaltiesas 13.03.2024. spriedums lietā Nr. C12132623 Faktiskie apstākļi Prasītājs bija nodarbināts SIA no 01.09.2020. līdz 05.01.2022. Eiropas Sociālā fonda projekta «Subsidētas darbavietas bezdarbniekiem» ietvaros. Darba līgumā noteikts, ka darba samaksa pēc likumā noteiktajiem ieturējumiem jāizmaksā ar pārskaitījumu uz darbinieka norādīto bankas kontu. Prasītājs tiesā iesniedza prasību par 1876,12 EUR darba samaksas par laikposmu no 01.04.2022. līdz 31.08.2021., atlīdzības par neizmantoto atvaļinājumu, kā arī 10 000 EUR morālā kaitējuma atlīdzības piedziņu. Darbinieks apgalvoja, ka darba samaksa minētajā periodā viņam netika pārskaitīta uz bankas kontu, kā to paredzēja darba līgums. Tā vietā SIA valdes loceklis ar psiholoģisku spiedienu un draudiem piespiedis viņu parakstīt izdevumu orderus par darba samaksas saņemšanu skaidrā naudā, faktiski to neizmaksājot. Darba devēja prasību...

Jautājums Likums "Par Valsts ieņēmumu dienestu" nosaka Valsts ieņēmuma dienesta (VID) tiesības kontrolēt nodokļu maksātājus un pieprasīt jebkādus dokumentus, kas nepieciešami nodokļu maksātāju kontroles veikšanai. Vai VID var likt uzrādīt, piemēram, darbinieku amata aprakstus? Vai tā ir obligāta darba līguma sastāvdaļa? Cik konkrēti kas jānorāda attiecībā uz pienākumiem? Atbilde Atbildi sagatavoja Nadežda Korobčenko, Mag. Iur. tiesību zinātnē, SIA EK SISTĒMAS juriste. Nezinot konkrētas situācijas apstākļus, bet atsaucoties uz normatīviem aktiem, varu atbildēt šādi. Darba devējs un darbinieks savstarpējās darba tiesiskās attiecības nodibina ar darba līgumu. Darba likums paredz, ka darba līgums slēdzams rakstveidā pirms darba uzsākšanas. Ar darba līgumu darbinieks uzņemas veikt noteiktu darbu, pakļaujoties noteiktai darba kārtībai un darba devēja rīkojumiem, bet darba devējs — maksāt nolīgto darba samaksu un nodrošināt taisnīgus, drošus un veselībai nekaitīgus darba apstākļus. Darba līgumā norāda darbinieka arodu, amatu, specialitāti (turpmāk - profesija) atbilstoši Profesiju klasifikatoram un vispārīgu nolīgtā darba raksturojumu.

Latvijas Republikas Senāts pirms diviem gadiem pieņēma spriedumu1, kas, šķiet, slēdza diskusiju par iepriekš novērtētu zaudējumu pieļaujamību Latvijā, faktiski atzīstot tos par nepieļaujamiem. Šis lēmums sākotnēji radīja cerības uz skaidrību, taču beigās izrādījās vilšanās, jo pat pēc juristu publikācijām un divu gadu ilga klusuma joprojām nav vienotas izpratnes par šī institūta piemērojamību Latvijas tiesību sistēmā. Tas liecina par tēmas aktualitāti un ir vērts padziļināti izprast, kas ir iepriekš novērtētie zaudējumi, kā tie tiek aplūkoti citās tiesību sistēmās un kāpēc to pieļaujamība Latvijā būtu jāpārvērtē. Viedokli par šo jautājumu izglītojošā seminārā sniedza Sergejs Rudāns, ZAB COBALT vadošais speciālists un zvērināts advokāts. Iepriekš novērtēto zaudējumu interpretācija Eiropas tiesībās 1 Senāta Civillietu departamenta 2023. gada 30. marta spriedums lietā Nr. C24160116, SKC–3/2023. Iepriekš novērtētie zaudējumi ir tiesību institūts, kas radies anglosakšu tiesību sistēmā, un to izpratnei bieži tiek meklētas atbildes tieši tur. Tomēr jāņem vērā, ka anglosakšu tiesības ir ļoti plašs...

Ministru kabineta "Noteikumi par zvērināta revidenta un zvērinātu revidentu komercsabiedrības profesionālās darbības civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas kārtību un minimālo atbildības limitu", kas 15. jūlijā izskatīti valdības sēdē, izstrādāti, lai pārizdotu un pilnveidotu esošos Ministru kabineta noteikumus, kas regulē zvērinātu revidentu un zvērinātu revidentu komercsabiedrību civiltiesiskās atbildības apdrošināšanu. Tā galvenais mērķis ir noteikt kārtību, kādā tiek apdrošināta šo profesionāļu civiltiesiskā atbildība par viņu profesionālo darbību, kas ietver ne tikai revīzijas pakalpojumu, bet arī jaunpienācēju – ilgtspējas ziņojumu apliecinājuma pakalpojumu – sniegšanu, kā arī precizēt apdrošināšanas minimālos atbildības limitus. Galvenā prasība, ko paredz noteikumu projekts, ir obligāta profesionālās civiltiesiskās atbildības apdrošināšana. Tas nozīmē, ka zvērinātam revidentam un revidentu komercsabiedrībai nav atļauts sniegt ne revīzijas pakalpojumus, ne ilgtspējas ziņojumu apliecinājuma pakalpojumus bez spēkā esoša civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas līguma (polises). Apdrošināšanas līgumam jābūt spēkā visā profesionālo pakalpojumu sniegšanas laikā. Jaunais regulējums īpaši paredz, ka arī konsolidētu ilgtspējas ziņojumu apliecinājuma pakalpojumiem ir jābūt apdrošinātiem atbilstoši noteikumu projektā noteiktajam....

Ministru kabinets 15. jūlijā izskatīja Finanšu ministrijas sagatavoto likumprojektu "Grozījumi Alternatīvo ieguldījumu fondu un to pārvaldnieku likumā" alternatīvo ieguldījumu fondu nozares attīstības veicināšanai un administratīvā sloga samazināšanai. Tā mērķis ir uzlabot tirgus vidi, padarot to pieejamāku jauniem licencētiem fondu pārvaldniekiem, kā arī stiprināt uzraudzības sistēmu un precizēt prasības atbilstoši finanšu tirgus attīstībai. Likumprojekts paredz vairākus būtiskus precizējumus attiecībā gan uz licencēto, gan reģistrēto pārvaldnieku darbību. Tas pilnveido prasības pārvaldnieka reģistrācijai un nosaka precīzākas prasības akcionāriem (dalībniekiem), kā arī pārvaldnieka amatpersonām, īpaši saistībā ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas jomu. Plānots arī noteikt skaidrākas reputācijas prasības, kā arī izslēgt novecojušas normas, piemēram, par darījumu attaisnojuma dokumentu glabāšanu. Lai atvieglotu fondu darbību un uzlabotu investīciju piesaisti, likumprojekts nosaka vispārīgas prasības alternatīvo ieguldījumu fondu daļu emisijai un izplatīšanai, pilnveido regulējumu slēgtajiem fondiem un precizē pienākumus pārvaldnieka finanšu pārskatu sagatavošanā un turētājbankas ziņojumu sagatavošanā. Tāpat likumprojektā paredzēta jauna kārtība licences saņemšanai iesniegto dokumentu...

No 2024. gada 1. jūlija Latvijā stājušies spēkā būtiski grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likumā, ieviešot jaunu, īpašu PVN reģistrācijas kārtību mazajiem uzņēmumiem, seminārā skaidroja Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Nodokļu Pārvaldes Pievienotās vērtības nodokļa daļas vadītāja Daiga Bereza. Šie grozījumi ir nozīmīgi un attiecas tieši uz mazajiem uzņēmumiem. Reģistrēšanās prasības pirms jaunās kārtības Pirms jaunās kārtības spēkā stāšanās, tas ir, līdz 2024. gada 30. jūnijam, pastāvēja vairākas situācijas, kas uzliek par pienākumu uzņēmumam obligāti reģistrēties PVN maksātāju reģistrā. Viens no būtiskiem nosacījumiem ir pakalpojumu saņemšana no Eiropas Savienības (ES) vai trešo valstu nodokļu maksātājiem, kuri neveic saimniecisko darbību Latvijā. Tas attiecas uz tādiem vispārējiem pakalpojumiem, kuru darījumu vieta tiek noteikta saskaņā ar PVN likuma 19. panta pirmo daļu, piemēram, platformu izmantošanas pakalpojumi (Amazon, Etsy, eBay, Bookings), reklāmas pakalpojumi (Facebook, Instagram, Google) vai abonēšanas maksas pakalpojumi. Līdz 30. jūnijam šāda reģistrācija bija obligāta neatkarīgi no darījumu apmēra. Obligāta reģistrācija arī gadījumos, ja Latvijas...

Līdz šim biežāk varēja lasīt Latvijas Republikas Senāta kā kasācijas instances pieņemtos spriedumus. Šai rakstā apskatīti apelācijas instanču — apgabaltiesu — 2024. gada trīs nozīmīgi spriedumi darba tiesību jomā. Latgales apgabaltiesas 28.03.2024. spriedums lietā Nr. C12141623 Faktiskie apstākļi Prasītājs kopš 1990. gada ilgstoši strādāja izglītības iestādē dažādos amatos. 24.03.2023. darba devējs izdeva rīkojumu, ar kuru prasītājs tika atstādināts no darba no 27.03.2023. bez darba algas saglabāšanas. Atstādināšanas iemesls bija audzēknes iesniegums, kurā viņa norādīja uz iespējamām seksuāla rakstura darbībām no prasītāja puses, kas, pēc viņas teiktā, ietekmējušas viņas mācību procesu un psihisko stāvokli. Darba devējs, balstoties uz Darba likuma 58. panta trešo daļu un Bērnu tiesību aizsardzības likumu, atzina, ka atstādināšana ir nepieciešama, lai novērstu iespējamu apdraudējumu izglītojamo drošībai. Prasītājs tika aicināts sniegt paskaidrojumus, taču to nedarīja un 27.03.2023. iesniedza atlūgumu pēc paša vēlēšanās. Prasītājs uzskatīja atstādināšanu par prettiesisku un cēla prasību tiesā, pieprasot...

Kapitālsabiedrību reģistrācijas process turpmāk būs ērtāks, jo samazināts Uzņēmumu reģistram (UR) iesniedzamo dokumentu skaits. Vairāki grozījumi Komerclikumā, kas stāsies spēkā 2025. gada 16. jūlijā, paredz izmaiņas gan kapitālsabiedrības dibināšanas, gan pamatkapitāla palielināšanas procesā. Dibināšana Izziņa par pamatkapitāla apmaksu jāiesniedz tikai no 50 000 eiro Lai atvieglotu kapitālsabiedrības pamatkapitāla apmaksas procesu un samazinātu UR iesniedzamo dokumentu apjomu, turpmāk, ja pamatkapitāls tiek apmaksāts naudā līdz 50 000 eiro, nebūs jāiesniedz maksājumu pakalpojuma sniedzēja izziņa vai cits dokuments, kas apliecina pamatkapitāla apmaksu. Tā turpmāk būs jāiesniedz tikai tad, ja naudas ieguldījumi pārsniedz 50 000 eiro. Pārējos gadījumos dibinātāji pieteikumā UR apliecinās, ka uz dibināmās sabiedrības vārda ir atvērts maksājumu konts un tajā ir veikta pamatkapitāla apmaksa. Grozījumi nemaina pamatkapitāla apmaksas kārtību, dibinātājiem tāpat kā līdz šim, būs uz dibināmās kapitālsabiedrības vārda jāatver maksājumu konts un jāorganizē naudas iemaksāšana tajā. 50 000 eiro slieksnis attiecas tikai uz pamatkapitāla apmēru, kas apmaksāts naudā (nevis uz kopējo pamatkapitāla...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) sniedz precizējumus par izmaiņām pievienotās vērtības nodokļa (PVN) piemērošanā, īpaši attiecībā uz tiem, kuri veic saimniecisko darbību, izmantojot ārvalstu platformas vai iesaistās starptautiskos darījumos. Šeit apkopoti galvenie jautājumi un atbildes, kas palīdzēs labāk izprast jauno regulējumu. Atgādinām, ka no 1. jūlija stājušies spēkā atsevišķas normas Pievienotās vērtības nodokļa likumā, kas tika ieviestas ar 2024. gada 12. decembra likuma grozījumiem. 1. Vai jaunie PVN regulējumi skars arī fiziskās personas, kuras izīrē nekustamo īpašumu, izmantojot ārvalstu platformas un šobrīd maksā 10% nodokli? Vai viņām būs jāreģistrējas kā PVN maksātājām? Atbilde: Jā, šie noteikumi ir saistoši visiem saimnieciskās darbības veicējiem, tostarp fiziskajām personām, kuras izmanto ārvalstu platformas nekustamā īpašuma izīrēšanai. Turklāt, ja šādas platformas tiek izmantotas jau šobrīd, personām jau tagad ir jābūt reģistrētām VID PVN maksātāju reģistrā. 2. Kā mazais uzņēmējs, kurš šobrīd ir reģistrēts kā PVN maksātājs, bet nav sasniedzis 50 000 EUR slieksni, varēs pāriet uz jauno īpašo...

Latvijas mājsaimniecību kopējais noguldījumu apjoms Latvijas komercbankās sasniedzis ap 11 miljardiem eiro. Vēl apmēram tikpat liels ir arī uzņēmumu noguldījumu apjoms. Mājsaimniecību gadījumā lielākā daļa (2024. gada vidū — ap 8 miljardiem eiro) no šīs naudas tiek turēta norēķinu kontos, nepelnot nekādus pieauguma procentus, un tikai apmēram viena piektdaļa noguldīta depozītos. Taču cik ienesīgs naudas investēšanas veids ir termiņnoguldījumi un vai iedzīvotājiem nav pieejami arī izdevīgāki finanšu ieguldīšanas instrumenti? Kuri no tiem ir piemēroti arī «vidusmēra pilsonim», kurš negrasās kļūt par finanšu tirgus ekspertu un nodarboties ar ieguldīšanas operācijām ikdienā? Kā salīdzināt un izvērtēt to iespējamo atdevi un risku? Kuri ieguldīšanas rīki sasniedz vislabāko līdzsvaru? Noguldījumi nav ceļš uz bagātības vairošanu Termiņnoguldījumu procenti Latvijas komercbankās aizvien ir pieticīgi. Tie labākajā gadījumā sasniedz vien ap 2% gadā. Piemēram, Swedbank piedāvā divas noguldījumu opcijas — Krājrīks, ar neierobežotām naudas izņemšanas iespējām jebkurā brīdī, ar 1,75% gada likmi, un Termiņdepozīts, kuram savādā...