JAUNUMI

Valsts sekretāru sanāksmē 17. novembrī izskatīts Ministru kabineta noteikumu grozījumu projekts, kas paredz jaunu prasību finanšu pārskatu sastādīšanā komersantiem, kas atbrīvoti no dabas resursu nodokļa samaksas. Noteikumu projekts paredz, ka tiem uzņēmējiem, kas izveidojuši un piemēro atkritumu apsaimniekošanas sistēmu un ir atbrīvoti no dabas resursu nodokļa samaksas, katru gadu līdz 30. aprīlim jāiesniedz Valsts vides dienestā auditētu pārskatu par iepriekšējo gadu. Pārskatam jāpievieno vides aizsardzības normatīvajos aktos noteikto auditora atzinumu par pārskatā minētās informācijas atbilstību prasībām, kas noteiktas normatīvajos aktos par videi kaitīgu preču atkritumu uzskaiti un apsaimniekošanu. Ja nodokļa maksātāja izveidotajā atkritumu apsaimniekošanas sistēmā citi nodokļa maksātāji nepiedalās, MK noteikumu 4. pielikuma 5. tabulu pārskatā neiekļauj. Tāpat noteikumu grozījumu projektā plānots noteikt, ka lēmumu par atbrīvojumu no nodokļa samaksas par videi kaitīgām precēm turpmāk pieņems Valsts vides dienests. Ja noteikumu projekts tiks apstiprināts valdībā, tas stāsies spēkā no 2017. gada 1. janvāra.

Saeima 17.novembrī galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Dzīvokļa īpašuma likumā, kas paredz pilnveidot tiesisko regulējumu mājokļu jomā. Ar grozījumiem papildināts dzīvokļa īpašnieka pienākumus - ievērot dzīvokļu īpašnieku kopības noteiktos dzīvokļu īpašumu lietošanas tiesību aprobežojumus, piemēram, attiecībā uz ūdensapgādes, kanalizācijas, publisko elektronisko sakaru tīklu, siltumenerģijas, elektroenerģijas un gāzes iekārtu un ietaišu ierīkošanu, būvniecību vai pārvietošanu. Dzīvokļu īpašniekiem noteikts arī pienākums veikt naudas maksājumus uzkrājumu fondā dzīvojamās mājas uzlabošanai, kā arī mājas pārvaldniekam iesniegt īpašuma tiesības apliecinošu dokumentu, savukārt dzīvokļa atsavināšanas gadījumā informēt īpašuma ieguvēju par neizpildītajām saistībām. Tāpat likumprojekts paredz pienākumu īpašniekam, kurš dzīvokli iegādājies izsolē, par dzīvokļa pārvaldīšanas pakalpojumiem un pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu, un zemes nomas maksu, ja dzīvojamā māja atrodas uz citai personai piederošas zemes, norēķināties ar dienu, kad stājies spēkā tiesas lēmums par izsoles akta apstiprināšanu. Paredzēts arī, ka dzīvokļa īpašuma atsavināšanas gadījumā darījuma dalībniekiem būs nekavējoties rakstveidā jāpaziņo dzīvojamās mājas pārvaldniekam...

No š.g. 1.decembra stājas spēkā jauna valsts nodevu apmaksas kārtība ierakstu izdarīšanai Uzņēmumu reģistra žurnālā un komercreģistrā, kā arī jauni principi to piemērošanā, lai nodrošinātu uzņēmējiem ērtāku pieejamību Uzņēmumu reģistra pakalpojumiem. 2016.gada 11.oktobra MK noteikumi Nr. 664 "Par valsts nodevu, kas maksājama par ierakstu izdarīšanu uzņēmumu reģistra žurnālā un komercreģistrā, kā arī iesniedzamo dokumentu reģistrēšanu " ir izstrādāti ar mērķi atvieglot Uzņēmumu reģistra klientu ikdienu, skaidri nosakot, cik ir jāmaksā par pieteikuma iesniegšanu. Iepriekšminētie noteikumi paredz: mainītas valsts nodevu likmes; konstanta summa uzņēmumu reģistra un komercreģistra subjektiem veicot vairākas izmaiņas vienlaicīgi; valsts nodevas noapaļotas līdz veseliem eiro; valsts nodevu likmes sakārtotas tabulā, lai tās būtu ērti pārskatāmas un piemērojamas. Jaunās valsts nodevu likmes par ierakstu izdarīšanu uzņēmumu reģistra žurnālā un komercreģistrā un iesniedzamo dokumentu reģistrēšanu. Jauno valsts nodevu piemērošana praksē: Jaunās valsts nodevu likmes tiek piemērotas reģistrācijas pieteikumiem, kuri iesniegti Uzņēmumu reģistrā 1.decembrī. Pieteikumiem, kas iesūtīti elektroniski līdz 30.novembra plkst.23:59 piemērojama valsts...

Uzņēmumu reģistrs informē, ka kopš 2015.gada 18.decembra tās juridiskās adreses, kas pilnībā atbilst valsts adrešu reģistra (turpmāk – VAR) aktuālajai informācijai, regulāri tiek salīdzinātas ar VAR datiem un izmaiņu gadījumā aktualizētas. Šajos gadījumos Uzņēmumu reģistram nekāda papildus informācija par juridiskās adreses maiņu nav jāiesniedz. Savukārt gadījumos, kad iepriekšējā adrese bijusi piešķirta vairākiem adresācijas objektiem – būvēm, bet pēc izmaiņām katram adresācijas objektam piešķirta atšķirīga adrese, adreses automatizēta aktualizēšana nav iespējama. Tāpat adreses automātiska aktualizēšana nav iespējama tad, ja reģistrētā adrese neatbilst VAR datiem. Līdz ar to pašiem tiesību subjektiem ir jāizrāda iniciatīva un jānosūta UR uz [email protected] informācija par tiesību subjektu, kuram adrese ir mainīta ar pašvaldības lēmumu, un jauno piešķirto adresi. Par izmaiņām nav jāmaksā valsts nodeva. Lai noskaidrotu, vai juridiskā adrese ir automātiski aktualizēta, aicina izmantot Reģistra mājas lapā esošo meklētāju. Meklētājā, norādot subjekta nosaukumu vai reģistrācijas numuru, un no blakus izvēlnes izvēlēties "Uzņēmumu/organizāciju", tiek parādīta aktuālā informācija par meklēto...

Lai novērstu iespējamos krāpniecības gadījumus elektronisko sakaru nozarē, kas tiek veikti, izmantojot numerāciju, Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (Regulators) ir veicis grozījumus noteikumos, kas to regulē. Grozījumus Regulators veicis, lai samazinātu iespējamību, ka komersanti varētu veikt darbības ar numerāciju, kas neatbilst numerācijas plānam, vai arī elektronisko sakaru operators izmanto viņam nepiešķirto numerāciju. Līdz ar to Regulators noteikumu grozījumu projektā precizējis krāpniecības jēdziena definīciju, kā arī veicis krāpniecības pazīmju raksturojumu, to paplašinot un precizējot. Pirms noteikumu apstiprināšanas, lai uzzinātu tirgus dalībnieku viedokli par izstrādāto grozījumu projektu, Regulators izsludināja publisko konsultāciju. Konsultācijas ietvaros Regulators saņēma priekšlikumus, iebildumus un komentārus no diviem elektronisko sakaru komersantiem - SIA "Latvijas Mobilais Telefons" un SIA "Lattelecom". Iesniegtie priekšlikumi būtiskas izmaiņas grozījumu projektā neieviesa, līdz ar to Regulators secina, ka grozījumu projekta redakcija no elektronisko sakaru komersantu puses tiek atbalstīta. Grozījumi "Krāpniecības, izmantojot numerāciju, novēršanas noteikumos" stāsies spēkā dienu pēc oficiāla paziņojuma publicēšanas laikrakstā "Latvijas Vēstnesis".

GRĀMATVEDĪBA Maija Grebenko: Kā darba devējam tiks sniegta informācija Jūlija Loseva: Prezumpcija grāmatvedības uzskaitē Maija Grebenko: Ne visai svētku noskaņā Kur paliek mūsu nodokļi NODOKĻI Maija Grebenko: Kas jāzina par sociālo pabalstu izmaksu pašlaik un turpmāk Redakcija: Novērsīs likuma «Par VSA» nepilnības, salāgos likumu ar citiem Latvijas normatīvajiem aktiem un ES tiesību normām UZŅĒMUMA, IESTĀDES, ORGANIZĀCIJAS ATTĪSTĪBA Daina Paula: Imigrējošs darbaspēks: ko tas varētu nozīmēt Latvijas dzīves līmenim? NODERĪGI Redakcija: Kā noteikt vidējo «temperatūru slimnīcā» Redakcija: No 1. decembra valsts nodevu nomaksas kārtība Uzņēmumu reģistrā būs vienkāršāka Redakcija:Atsaucoties uz publicēto Vairāk par numura saturu lasiet šeit. Dāvanā visiem Bilances abonentiem – redakcijas sagatavotais pielikums «Ar darbinieku skaita samazināšanu saistīta darba devēja uzteikuma pamatojums» ŽURNĀLU IEGĀDĀTIES VAI ABONĒT VAR ŠEIT

Jautājums: Darbiniekam, kuram ir divas nepilngadīgas apgādājamas personas un kurš atbrīvojas 16.novembri 2016.gadā ir izpildraksts (nostrādāja nepilnu mēnesi). Pēc izpildraksta saskaņā ar Civilprocesa likuma 551.panta pirmo daļu, 594.panta pirmās daļas 3.punktu, 597.panta pirmo daļu vajag ieturēt 30% apmērā no darbinieka visa veida ienākumiem, saglabājot parādniekam darba samaksu un tai pielīdzinātos maksājumus minimālās mēneša darba algas apmērā un saglabājot uz katru apgādībā esošo nepilngadīgo bērnu līdzekļus valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmērā. Kādu summu es varu ieturēt no darbinieka, ja darbinieka galīgais aprēķins ir 372.20eur pēc nodokļu nomaksas? Lai precīzi atbildētu uz uzdoto jautājumu, būtu jāzina, kas rakstīts izpildrakstā - vai piedziņa, piemēram, nav saistīta ar Uzturlīdzekļu garantijas fonda prasījumu, jo tad jāievēro atšķirīgs regulējums. Šajās izpildu lietās parādniekam saglabājami līdzekļi 50% apmērā no minimālās mēneša darba algas un saglabājot uz katru apgādībā esošo nepilngadīgo bērnu (nevis jebkuru parādnieka apgādībā esošu personu) līdzekļus valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmērā. Ja izpildraksts nav saistīts ar īpaši...

Rēzeknes pilsētas domes 2016.gada 27.oktobra saistošie noteikumi №8 «Grozījumi Rēzeknes pilsētas domes 08.02.2013. saistošajos noteikumos №5 «Par pašvaldības palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā Rēzeknes pilsētā»»Saistošie noteikumi stājas spēkā ar 2016.gada 18.novembri.

Ārlietu ministrija informē, ka 2016.gada 27.oktobrī stājās spēkā Latvijas Republikas valdības un Kipras Republikas valdības konvencija par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma nodokļiem (parakstīta Briselē 2016.gada 24.maijā, ratificēta Saeimā 2016.gada 6.oktobrī). Konvencija veicinās komercdarbību, ārvalstu investīciju piesaistīšanu, kā arī atvieglos investoru darbību Latvijā un Kiprā. Konvencijas noteikumi paredz nodrošināt katras līgumslēdzējas valsts investoriem stabilu nodokļu maksāšanas režīmu otrā līgumslēdzējā valstī, kuru neietekmēs otras valsts nodokļu normatīvo aktu grozījumi. Konvencija attiecas arī uz jebkuriem identiskiem vai pēc būtības līdzīgiem nodokļiem, kas, papildinot vai aizstājot esošos nodokļus, tiek ieviesti pēc Konvencijas parakstīšanas datuma. Līgumslēdzēju Valstu kompetentās iestādes savstarpēji informē viena otru par jebkuriem būtiskiem grozījumiem, kas veikti šo valstu nodokļu normatīvajos aktos. Konvencijā noteikts, ka: Kiprā nodokļu dubultā uzlikšana tiek novērsta sekojoši. Saskaņā ar Kipras nodokļu normatīvo aktu noteikumiem attiecībā uz ārvalstī samaksāto nodokļu ieskaitu, Kiprā maksājamos nodokļus, kas tiek maksāti par jebkādu ienākuma veidu, kas gūti Latvijā, tiks...

Swedbank Latvija galvenais ekonomists Mārtiņš Kazāks jaunākajā Swedbank ekonomikas apskata prezentācijā 17.novembrī prognozēja Latvijā lēnāku eksporta kāpumu (lēnāka tirdzniecība pasaulē, Krievijas eksporta plūsmu sarukums caur Latvijas ostām) un lēnāku investīciju atgūšanos (bažīgs noskaņojums dēļ augstākas nedrošības), kas bremzēs Latvijas ekonomikas izaugsmi. Jāuzsver – joprojām tiek prognozēta izaugsme, bet lēnāka, nekā gaidīts iepriekš. Šogad Latvijas ekonomika augs par 1.6%, bet līdz ar struktūrfondu spējāku ieplūdi 2017.gadā prognozēts tiek 2.6% kāpums un, kreditēšanai augot, 2018.gadā IKP varētu pieaugt par 2.9%. Latvijai tā ir lēna izaugsme, uzskata ekonomists. Šī gada 3.ceturksnis bija krietni vājāks, nekā gaidīts, un ekonomika auga vien par 0.8% pret pērnā gada 3.ceturksni. IKP izaugsmes prognozi šim gadam samazināta uz 1.6% (2.1% iepriekš). Galvenais iemesls ir tas pats iepriekšējais – ES fondu kavēšanās, krīze būvniecībā, iedzīvotāju piesardzība tērēt. Apstrādes rūpniecība turas labi, augot par turpat 4% pret pērno gadu; tas redzams arī eksporta datos. Maksājumu bilances tekošais konts turas plusos. Bet lēnāks...

Valsts sekretāru sanāksmē 17.novembrī izsludināts "Alternatīvo degvielu attīstības plāns 2017.-2020.gadam", kurš izstrādāts, lai samazinātu transporta negatīvo ietekmi uz vidi, kā arī lai pārņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes 2014.gada 22.oktobra Direktīvas 2014/94/ES par alternatīvo degvielu infrastruktūras ieviešanu prasības. Minētā plāna mērķis ir veicināt alternatīvo degvielu un tās infrastruktūras attīstību, lai samazinātu transporta negatīvo ietekmi uz vidi. Plāna uzdevums būs apzināt esošo situāciju alternatīvo degvielu jomā, kā arī noteikt turpmāk veicamos pasākumus alternatīvo degvielu ieviešanai un izmantošanas vecināšanai Latvijā. Plāns atbilst Latvijas Nacionālajā attīstības plānā 2014.-2020.gadam (NAP 2020), Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģijā līdz 2030.gadam, Vides politikas pamatnostādnēs 2014.-2020.gadam, Enerģētikas attīstības pamatnostādnēs 2016.-2020.gadam, kā arī Transporta attīstības pamatnostādnēs 2014.-2020.gadam noteiktajiem mērķiem un uzdevumiem negatīvās ietekmes uz vidi mazināšanai un ilgtspējīgas attīstības veicināšanai, kā arī atbilst Eiropas transporta politikas Baltajā grāmatā "Ceļvedis uz Eiropas vienoto transporta telpu — virzība uz konkurētspējīgu un resursefektīvu transporta sistēmu" noteiktajiem mērķiem. Plāns tiek attiecināts uz autotransportu, gaisa un jūras transportu...

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) Rīgas un Pierīgas padomes locekļi vienojās ar Rīgas domes priekšsēdētāju Nilu Ušakovu un pašvaldības pārstāvjiem, ka, lai atvieglotu darbu restorāniem un kafejnīcām, nākamā gada vasarā netiks prasīt pārskaņot āra kafejnīcu un terašu projektus, tādējādi mazinot birokrātisko slogu un ietaupot uzņēmēju laiku. Pašreiz spēkā esošais regulējums kafejnīcām un restorāniem ik gadu liek no jauna skaņot ārā izvietoto ēdamzonu projektus ar Rīgas būvvaldi, arī tādos gadījumos, ja nekādas izmaiņas, salīdzinot ar iepriekšējo sezonu, nav veikti. Tas savukārt prasīja gan laiku, gan resursus, tādēļ nolemts izstrādāt sistēmu, lai godprātīgajiem uzņēmumiem ar šādiem birokrātiskiem šķēršļiem nākamvasar nebūtu jāsaskaras. Rīgas domes priekšsēdētājs uzdeva Rīgas būvvaldei sagatavot priekšlikumus, lai godprātīgiem uzņēmējiem samazinātu birokrātiju, bet tiem, kuri pieļāvuši kļūdas vai pārkāpumus, uzliktu par pienākumu sakārtot savas ārā izvietotās ēdamzonas. Līdz šim novērota situācijas, kad atsevišķi kafejnīcu un restorānu īpašnieki ar būvvaldi vēlas saskaņot tādus projektus, kas pēc tam tiek realizēti citādi nekā norādīts,...

Satversmes tiesas 2016.gada 15.novembra spriedums №2015 - 25 - 01 «Par likuma «Par nodokļiem un nodevām» 60., 61. un 62. panta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 91.panta pirmajam teikumam, 92.pantam un 105.pantam»Spriedums stājas spēkā ar 2016.gada 16.novembri.

Lai gan nodarbināto iedzīvotāju skaits šā gada trešajā ceturksnī bijis par 0,8% mazāks nekā attiecīgajā ceturksnī pirms gada, bezdarba līmenis samazinājies līdz 9,5% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem un ir par 0,2 procentpunktiem zemāks nekā pirms gada, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) darbaspēka apsekojuma dati. Datu avots: Eurostat datubāze, 2016. gada 3. ceturkšņa dati – Latvijas, Lietuvas un Igaunijas Darbaspēka apsekojums Bezdarba līmeņa samazināšanos nodrošinājis straujāks bezdarbnieku skaita kritums - par 2,5 tūkstošiem jeb 2,6%, kamēr tautsaimniecībā nodarbināto iedzīvotāju skaits ir samazinājies lēnāk - par 0,8% gada laikā. Nodarbināto iedzīvotāju skaita samazināšanās ir saistīta gan ar ekonomiskās izaugsmes palēnināšanos kopš pagājušā gada pēdējā ceturkšņa, gan darbspējas vecuma iedzīvotāju skaita samazināšos - šā gada trešajā ceturksnī iedzīvotāju skaits 15-74 gadu vecuma grupā bijis par 1,5% mazāks nekā pirms gada. Tajā pašā laikā šīs vecuma grupas iedzīvotāju ekonomiskās aktivitātes līmenis turpina pieaugt, palielinoties līdz 68,4%, salīdzinot ar 68% pagājušā gada attiecīgajā laika periodā....

Trešdien, 16.novembrī, Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija vienbalsīgi atbalstīja likumprojekta "Uzturlīdzekļu garantijas fonda likums" virzību 3. lasījumam, tajā skaitā priekšlikumus, kas nosaka jaunus ierobežojumus uzturlīdzekļu parādniekiem, lai motivētu viņus pildīt vecāku pienākumu un nodrošināt savus bērnus ar uzturlīdzekļiem. Kā jau tika ziņots iepriekš, Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas 9.novembra sēdē tika konceptuāli atbalstīts transportlīdzekļu vadīšanas tiesību izmantošanas aizliegums. 16.novembra sēdē tika izskatīti un atbalstīti priekšlikumi, kas paredz noteikt arī kuģošanas līdzekļu vadīšanas tiesību, kas reģistrētas Ceļu satiksmes drošības direkcijā, izmantošanas aizliegumu, ja: parādnieka vietā tiek izmaksāti valsts garantētie minimālie uzturlīdzekļi, viņš nav noslēdzis vienošanos par kārtību, kādā veic uzturlīdzekļu un likumisko procentu maksājumus un nav veicis trīs secīgus maksājumus; parādnieka vietā tiek izmaksāti valsts garantētie minimālie uzturlīdzekļi, viņš ir noslēdzis vienošanos par kārtību, kādā veic uzturlīdzekļu un likumisko procentu maksājumus, bet nav pildījis vienošanos trīs secīgus mēnešus. Uzturlīdzekļu nemaksātājam varēs piemērot visu vai tikai konkrētas kategorijas transportlīdzekļu un kuģošanas līdzekļu...