JAUNUMI

Ventspils pilsētas domes 2016.gada 21.oktobra saistošie noteikumi №9 «Nekustamā īpašuma nodokļa atlaižu piešķiršanas kārtība licencētām kapitālsabiedrībām Ventspils brīvostas teritorijā»Saistošie noteikumi stājas spēkā ar 2016.gada 27.oktobri.

Jaunākajā Doing Business 2017 pētījumā 190 valstu konkurencē Latvija ierindota 14.vietā, kas ir vēsturiski augstākais sasniegums (par 3 vietām augstāk nekā iepriekšējā gadā). Uzņēmējiem labvēlīgas vides novērtējumā Latvija ieņem 6.vietu ES dalībvalstu vidū, novērtējumā piekāpjoties Dānijai, Apvienotajai Karalistei, Zviedrijai, Igaunijai un Somijai. Īpaši atzinīgi Pasaules Banka ir novērtējusi šādas Latvijas īstenotās reformas: elektrības pieslēguma rādītājā (kāpums no 65.vietas uz 42.vietu) – atzinīgi vērtēta ieviestā sistēma, kad uzņēmējs, vienojoties ar sistēmas operatoru, pieslēguma ierīkošanu var apmaksāt ar atlikto maksājumu; būvniecības rādītājā (kāpums no 30.vietas uz 23.vietu) – Pasaules banka atzinīgi novērtējusi ieviestās reformas, kas saistītas ar būvuzraudzības kontroles uzlabošanu. Būvniecības saskaņošanas procedūru ilgums ir joprojām lielākais izaicinājums, pie kā jāturpina darbs. kredītreģistra rādītājā (kāpums no 19.vietas uz 7.vietu) – privāto kredītbiroju segums pieaudzis no 30% līdz 63,2 %, kas ir panākts pateicoties praktiski ieviestajam Kredītbiroju likumam un līdz ar to ieviesto kredītbiroju uzraudzības modeli, tādējādi nodrošinot nepieciešamos priekšnosacījumus efektīvākai kredītinformācijas pieejamībai un kredītriska...

Saeima 27.oktobrī, sanākot uz kārtējo sēdi, otrajā lasījumā lems par jaunā Publisko iepirkumu likuma projektu. Jaunais iepirkumu kārtības regulējums paredz virkni izmaiņu un jauninājumu atšķirībā no pašreizējā regulējuma, kā arī iepirkumu organizēšanā plānots ieviest Eiropas Savienības prasības. Tāpat otrajā lasījumā Saeima šodien lems par izmaiņām Alkoholisko dzērienu aprites likumā, kas paredz aizliegt pārdot alkoholu lielajos iepakojumos. Vēl otrajā lasījumā parlamentā plānots skatīt arī likumprojektu, kas noteiks Bulduru Dārzkopības vidusskolas juridisko statusu pēc skolas pievienošanas Latvijas Lauksaimniecības universitātei. Izskatīšanai galīgajā lasījumā sēdes darba kārtībā ir grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā, lai noteiktu kārtību, kādā personas var atgūt pārmaksātos vai nepareizi iemaksātos naudas sodus. Trešajā lasījumā parlamentā plānots arī skatīt Pasta likuma izmaiņas, kas paredz noteikt stingrākas prasības pasta komersantu reģistrācijā, un likumu, ar kuru paredzēts Latvijas Ārstu biedrībai īpašumā nodot namu Rīgā, Skolas ielā 3. Deputāti arī lems par vairāku jaunu likumprojektu nodošanu izskatīšanai komisijās. To vidū jauna...

Veicot būtiskas izmaiņas šobrīd spēkā esošajā patēriņa kredītu tirgus regulējumā, turpmāk tiks nodrošināta augstāka patērētāju tiesību aizsardzība kreditēšanas darījumos. Ministru kabineta sēdē 25. oktobrī atbalstīts Ekonomikas ministrijas izstrādātie Ministru kabineta noteikumi par patērētāja kreditēšanu. Lai patērētājs varētu izdarīt pamatotu izvēli par kredīta ņemšanu vienā vai otrā kredītiestādē, viņam rūpīgi jāizvērtē kredītiestāžu sniegtie piedāvājumi. Gada procentu likmes norāde un standartizētās informācijas veidlapas ieviešana dod iespēju patērētājiem precīzāk salīdzināt dažādu kredītu devēju piedāvājumus un izvēlēties ekonomiski visizdevīgāko piedāvājumu. Jaunajos MK noteikumos noteikta gada procentu likmes aprēķināšanas kārtība arī nekustamā īpašuma iegādes kreditēšanas līgumiem, kā arī līgumiem, kuru atmaksa ir nodrošināta ar nekustamā īpašuma hipotēku (turpmāk - hipotekārās kreditēšanas līgums). Precizēta arī informācija, kas sniedzama patērētājam pirms hipotekārās kreditēšanas līguma noslēgšanas, kā arī pievienota Eiropas standartinformācijas veidlapa, kas izmantojama informācijas sniegšanai par hipotekārās kreditēšanas līgumiem. Konkurences stiprināšanai nozarē precizētas prasības kreditēšanas līgumu pirmstermiņa atmaksai gadījumos, ja notiek aizdevuma pārkreditācija pie cita kredīta devēja. Ja cits...

Valsts kases apkopotā informācija liecina, ka valsts konsolidētajā kopbudžetā šī gada pirmajos deviņos mēnešos ieņēmumi bija 6757,8 miljoni eiro, izdevumi – 6454,2 miljoni eiro, tādējādi konsolidētajā budžetā veidojās pārpalikums 303,6 miljonu eiro apmērā, kas ir par 127,6 miljoniem eiro vairāk kā 2015. gada deviņos mēnešos. Vairāk kā trešdaļu no konsolidētā kopbudžeta pārpalikuma nodrošināja pārpalikums pašvaldību budžetā. 2016. gada deviņos mēnešos pašvaldību budžetā bija vērojams 106,8 miljonu eiro pārpalikums, kas salīdzinājumā ar 2015. gada pirmajiem deviņiem mēnešiem ir palielinājies par 71,3 miljoniem eiro. Salīdzinot ar 2015. gada attiecīgo periodu, lielāko ietekmi uz pašvaldību budžeta pārpalikumu veidoja zemāki izdevumi Eiropas Savienības (ES) fondu projektu realizācijai. Lielākie pašvaldību budžeta pārpalikumi konstatēti Rīgas pilsētas pašvaldības pamatbudžetā – 37 miljoni eiro, Daugavpils pilsētas pamatbudžetā – 8,9 miljoni eiro un Liepājas pilsētas pamatbudžetā – 7 miljoni eiro. Kopējie pašvaldību budžeta ieņēmumi šī gada pirmajos deviņos mēnešos bija 1598 miljoni eiro, kas ir par 11,9 miljoniem jeb 0,8% vairāk...

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) un Latvijas Zinātņu akadēmija (LZA) 26.oktobrī preses konferencē aicināja valsts amatpersonas daudz atbildīgāk izturēties pret Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu piešķirto finansējumu, veicinot zinātnieku un uzņēmēju savstarpējo sadarbību, radot inovatīvus produktus ar augstu eksportspēju. LZA prezidents Ojārs Spārītis norādīja, ka pašreiz zinātnei paredzētais budžets tiek sadalīts dažādiem pētniecības institūtiem un bieži vien nav saistīts ar lietišķo zinātni jeb ieguldījumi tiek veikti nekonsultējoties ar uzņēmējiem par nepieciešamībām. Būtiski gan valsts, gan ES fondu līdzekļus investēt tādās jomās, kas ir ekonomiski pamatotas un spēj paātrināt tautsaimniecības izaugsmi. “Vēlamies, lai ar zinātniskajiem darbiem, ar inovatīvajiem projektiem, ar akadēmiskās zinātnes atklājumiem tiktu bruģēts visīsākais ceļš uz ražošanu,” uzsvēra Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents Ojārs Spārītis, “zinātnieku un uzņēmēju vienotā pozīcija ir mūsu apelācija pie Latvijas politiķiem, ar kuriem mums ir cieša sadarbība, kad mēs tur uzstājamies, lai aizstāvētu mūsu viedokli.” LTRK valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš klātesošajiem atgādināja, ka...

Valsts kase sagatavojusi priekšlikumus grāmatvedības uzskaites procesu centralizēšanai valsts iestādēs, apkopojot tos informatīvajā ziņojumā "Valsts kases sniegtā grāmatvedības uzskaites pakalpojuma attīstības iespējas", kas 25. oktobrī tika izskatīts Ministru kabinetā. Valsts kase centralizācijas procesu redz, piedāvājot grāmatvedības uzskaites pakalpojumus deleģēt atsevišķām valsts iestādēm (tādējādi šīs iestādes darbotos gluži vai kā "ārpakalpojuma" sniedzējs pārējām iestādēm, kuras katra atsevišķi grāmatvedības uzskaiti vairs neveiktu). Pilotprojekta ietvaros par iestādi, kurai tiktu deleģēta šāda funkcija, Valsts kase piedāvā pati sevi, no 2018. gada pārņemot grāmatvedības uzskaiti Valsts kancelejā, Valsts administrācijas skolā, Pārresoru koordinācijas centrā un Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomē. Pakalpojuma ietvaros Valsts kase iestādēm veiktu pilnu grāmatvedības uzskaites ciklu – no pirmdokumentu apstrādes, norēķinu veikšanas, debitoru un kreditoru analītiskās uzskaites, materiālo vērtību uzskaites, atlīdzības aprēķina un izmaksas, grāmatvedības uzskaiti regulējošo normatīvajos aktos noteikto pārskatu sagatavošanas u.tml. līdz gada pārskata sagatavošanai un sadarbībai ar revidentiem gada pārskata revīzijas ietvaros. Lai sniegtu grāmatvedības uzskaites pakalpojumu, Valsts...

Minimālās algas pieaugums līdz 380 eiro mēnesī no nākamā gada tagad apstiprināts arī ar grozījumu pieņemšanu Ministru kabineta 2015.gada 24.novembra noteikumos Nr.656 "Noteikumi par minimālās mēneša darba algas apmēru normālā darba laika ietvaros un minimālās stundas tarifa likmes aprēķināšanu", ko valdība apstiprināja 25. oktobrī. Darba devēju izdevumi nākamajā gadā minimālās algas palielināšanas dēļ nedaudz pieaugs - no darbinieku darba algas 380 eiro apmērā darba devējam paaugstināsies nodokļu maksājumi – sociālās apdrošināšanas iemaksas (23,59 %) par 2,36 eiro un papildus darba algas izmaksas darbiniekam – par 10 eiro. Minimālās mēneša darba algas paaugstināšana uzlabošot konkurētspēju tiem komersantiem, kapitālsabiedrībām, kuri maksā nodokļus no darba algas, kas augstāka par minimālo mēneša darba algu un no visas darba algas (bez „aplokšņu algām”), salīdzinot ar tiem, kuri maksā nodokļus no minimālās mēneša darba algas, bet pārējo atalgojumu izsniedz „aploksnēs”, uzsvērts noteikumu projekta anotācijā.

Ministru kabinets (MK) 25. oktobrī apstiprināja rīkojumu par kopējām valsts pārvaldē auditējamām prioritātēm 2017. gadam. Paredzēts, ka nākamgad prioritāte būs valsts pārvaldes pakalpojumu, tajā skaitā šo pakalpojumu elektronizācijas jeb e-pakalpojumu jomas auditi. Šī prioritāte izvēlēta, ņemot vērā līdz šim identificētos trūkumus publisko pakalpojumu jomā. Tie ietver sistēmiskas problēmas saistībā ar administratīvā sloga mazināšanu, pakalpojumu pieejamības nodrošināšanu, valsts pārvaldes efektivitātes un caurskatāmības nodrošināšanu, salīdzinoši zemu dokumentu vadības elektronizācijas līmeni un e-pakalpojumu izmantošanu. Publisko pakalpojumu sniegšanas pilnveidošana ir būtiska valsts pārvaldes modernizācijas un valsts pārvaldes strukturālo reformu sastāvdaļa, kā arī ir viens no valdības prioritārajiem rīcības virzieniem tautsaimniecības attīstībā. Tāpēc paredzēts, ka nākamgad iekšējiem auditoriem būtu jānovērtē savā resorā izveidotā iekšējās kontroles sistēmas darbība un tās efektivitāte valsts pārvaldes pakalpojumu, tajā skaitā e-pakalpojumu, sniegšanā. Auditējamās prioritātes rezultātā tiks veicināta valsts pārvaldes pakalpojumu standartizācija, mazināts administratīvais slogs un paaugstināts e-pakalpojumu izmantošanas īpatsvars, attīstīta uz klientu orientēta valsts pārvaldes kultūra, kā arī paaugstināta valsts pārvaldes pakalpojumu...

Šā gada jūnijā Augstākā tiesa, lemjot par ugunsdzēsības dienesta darba praksi, atzina, ka pārtraukumam paredzētais laiks ir ieskaitāms dienesta pienākumu izpildes laikā, ja šajā laikā amatpersonām ir aizliegts atstāt dienesta pienākumu izpildes vietu. Līdz ar to attiecīgais laiks uzskatāms par dienesta pienākumu izpildes laiku un ir uzskaitāms. Ministru kabinets (MK) 18. oktobrī atbalstīja rosinātos grozījumus Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitas likumā (Dienesta gaitas likums). Grozījumi veikti, lai nodrošinātu nepārprotamu skaidrību par dienesta pienākumu izpildes laiku un pārtraukumu piešķiršanu, nodrošinot precīzu dienesta pienākumu izpildes laika uzskaiti. Saskaņā ar Dienesta gaitas likumu amatpersonai ar speciālo dienesta pakāpi, kura strādā vairāk nekā 6 stundas un ne vairāk kā 12 stundas dienā, piešķir pārtraukumu, kas nedrīkst būt īsāks par 30 minūtēm un ko neieskaita dienesta pienākuma izpildes laikā. Ņemot vērā katra konkrētā dienesta darba specifiku, iestādes vadītājs var aizliegt atstāt dienesta pienākumu izpildes vietu minētā pārtraukuma...

Latvija 21. oktobrī pievienojusies to 49 Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) valstu lokam, kuras atbalsta lielāku nodokļu caurredzamību starptautiskajā līmenī. Tas nozīmē, ka Latvija būs starp tām valstīm, kuras apņemas automātiski veikt informācijas apmaiņu ar ikgadējiem pārskatiem par katru valsti (country-by-country-report), kas satur nodokļu nemaksāšanas riska identificēšanai vērtīgu informāciju, piemēram, informāciju par visām valstīm, kurās ir pārstāvēts attiecīgais daudznacionālais uzņēmums, ieņēmumu summu, peļņu (zaudējumiem) pirms ienākuma nodokļa nomaksas, samaksāto ienākuma nodokli, uzkrāto ienākuma nodokli un sadalījumu par valstīm, kā arī darbinieku skaitu sadalījumā pa valstīm. Lielāka caurredzamība (apstāklis, ka nodokļu administrācijām būs pieejama informācija par daudznacionāla uzņēmuma darbību citās valstīs) arī atturēs daudznacionālus uzņēmumus no vēlmes mākslīgi novirzīt peļņu no valsts, kurā tika veikta saimnieciskā darbība un faktiski radīta vērtība, uz valsti, kur ir jāmaksā mazāki nodokļi. Lai pievienotos šim valstu lokam, Latvija sarakstes ceļā parakstīja Deklarāciju par pievienošanos Daudzpusējo kompetento iestāžu vienošanās par automātisko informācijas apmaiņu par pārskatiem. Šis informācijas...

Ministru kabineta 25.oktobra sēdē apstiprināta Ekonomikas ministrijas izstrādātā atbalsta programma uzņēmējiem „Atbalsts tehnoloģiju pārneses sistēmas pilnveidošanai”. Atbalsta programmas mērķis ir atbalstīt pētniecības rezultātu komercializācijas kompetences attīstīšanu valsts pētniecības organizācijās, tādējādi sekmējot šo pētniecības rezultātu komercializāciju gan Latvijā, gan ārvalstīs nolūkā palielināt pētniecības organizāciju ienākumus no pētījumu rezultātu komercializēšanas vai pārvēršot pētījumu rezultātus veiksmīgā uzņēmējdarbībā. Vienlaikus atbalsta programma sekmēs inovāciju ieviešanu, sniedzot atbalstu tiem sīkajiem (mikro), mazajiem un vidējiem komersantiem, kuri tehnoloģiju pārneses ceļā attīstīs jaunus vai būtiski uzlabotus produktus vai tehnoloģijas. Atbalsta programmas kopējais finansējums ir 40 588 235 eiro. Programmu ieviesīs Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra. Programmas ietvaros finansējums tiks novirzīts trim prioritārajiem virzieniem: zinātnisko ideju komercializācijai - 27,7 milj. EUR; uzņēmēju ideju komercializācijai - 8,9 milj. EUR; atbalsts start-up uzņēmumiem - 3,9 milj. EUR. Atbalsta programmas rezultātā līdz 2022. gada 31. decembrim plānots sasniegt šādus rezultātus: - 1 764 706 eiro - piesaistītas privātās investīcijas pētniecībai un attīstībai; - 100...

Ministru kabineta 2016.gada 20.septembra instrukcija №3 «Ārvalstu finanšu instrumentu finansētu civiltiesisku līgumu izstrādes un slēgšanas instrukcija valsts tiešās pārvaldes iestādēs»Instrukcija stājas spēkā ar 2016.gada 21.oktobri.

Ministru kabineta 2016.gada 11.oktobra noteikumi №675 «Grozījumi Ministru kabineta 2015.gada 8.septembra noteikumos №519 «Kārtība, kādā piešķir, administrē un uzrauga valsts un Eiropas Savienības atbalstu augļu un dārzeņu piegādei skolēniem vispārējās izglītības iestādēs»»Noteikumi stājas spēkā ar 2016.gada 21.oktobri.

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas 2016.gada 19.oktobra lēmums №163 «Par Beļģijas Nacionālās bankas lēmuma «Par augstāka riska svēruma noteikšanu hipotekārajiem kredītiem» piemērošanu Latvijas Republikas kredītiestādēm»Lēmums stājas spēkā ar 2016.gada 19.oktobri.