JAUNUMI

Saeima 20.oktobrī pirmajā lasījumā atbalstīja grozījumus Kriminālprocesa likumā, kas paredz noņemt šķēršļus Eiropas Savienības (ES) valstu sadarbībai krimināllietu izmeklēšanā, ieviešot vienotu instrumentu pierādījumu iegūšanai citās dalībvalstīs - Eiropas izmeklēšanas rīkojumu. Ar likuma grozījumiem plānots pārņemt attiecīgās ES direktīvas prasības. Jaunā kārtība paplašinās ES dalībvalstu iespējas iegūt pierādījumus citas dalībvalsts teritorijā. Lai iegūtu jaunus vai jau esošus pierādījumus, būs jāaizpilda viens vienotas formas dokuments - Eiropas izmeklēšanas rīkojums. Līdz šim atsevišķu pierādījumu iegūšana bija iespējama divpakāpju sistēmā - sākotnēji lūdzot pierādījumu iesaldēšanu, bet pēc tam atsevišķā tiesiskās palīdzības lūgumā lūdzot šo pierādījumu nodošanu. Jaunā kārtība arī paātrinās iesniegto lūgumu izpildi, jo paredzēts noteikt konkrētus termiņus Eiropas izmeklēšanas rīkojuma atzīšanai un izpildei. Lai ieviestu jaunās procesuālās normas, Kriminālprocesa likumu plānots papildināt ar divām jaunām nodaļām - par Eiropas izmeklēšanas rīkojuma atzīšanas un izpildes kārtību, kā arī tā pieņemšanas un nodošanas izpildei kārtību. Pirmstiesas procesā kompetentās iestādes Eiropas izmeklēšanas rīkojuma atzīšanai un izpildei būs Ģenerālprokuratūra...

Oktobrī prezentēts Firmas.lv un nacionālās informācijas aģentūras LETA jaunākais "Latvijas biznesa gada pārskatu 2016", kas ir apjomīgākais Latvijas tautsaimniecības apskats, kurā tiek izvērtēti uzņēmumu darbības rādītāji pēc gada pārskatu datiem, un tas aptver uzņēmumus, kas nodrošina 98% no kopējā neto apgrozījuma. Pētījumā ir apskatīti topa uzņēmumi vairāk nekā 60 nozarēs un dažādos griezumos – pēc apgrozījuma, peļņas, darbinieku skaita, reģionu attīstības, piesaistītajām investīcijām u.c. rādītājiem. Tajā sniegti profesionālo asociāciju un nozares speciālistu viedokļi par aizvadītā gada rezultātiem, kā arī nākotnes prognozes. Šī gada pārskats liecina, ka savas darbības pirmajos trijos gados biznesa uzsācēji kopumā Latvijā ģenerējuši 13,6 miljardu eiro apgrozījumu. Taču, kā norāda Juris Rožkalns, Firmas.lv valdes priekšsēdētājs, "Latvijas biznesa gada pārskata 2016" pētījums uzrāda negatīvu apgrozījuma pieaugumu, šī lejupslīdošā tendence saglabājas jau trešo gadu. Pētījumā iekļauti uzņēmumi, kuru apgrozījums aizvadītajā finanšu periodā pārsniedza 145 000 eiro, kā arī iekļautas trīs pēdējo gadu uzņēmējdarbības tendences (apgrozījums, peļņa, darbinieku skaits, nodokļu nomaksa u.c.),...

Valsts sekretāru sanāksmē 20.oktobrī izsludināts Satiksmes ministrijas sagatavotais informatīvā ziņojuma projekts "Par mobilo sarunu priekšapmaksas karšu lietotāju datu reģistrēšanu". Ēnu ekonomikas apkarošanas padome 2016.gada jūnijā apstiprināja Valsts iestāžu darba plānam ēnu ekonomikas ierobežošanai 2016.-2020.gadam (plāns). Plāns paredz Satiksmes ministrijai (SM), iesaistot nozares asociācijas, līdz 2016.gada 31.decembrim izvērtēt iespēju un lietderīgumu tiesiskā regulējuma ieviešanai, kas paredzētu pienākumu mobilo sakaru operatoram reģistrēt personas, kura iegādājas mobilo sakaru operatoru priekšapmaksas karti (karte), identificējošus datus (piemēram, personas kodu), sasaistot reģistrētos datus ar konkrēto karti. Minētā pasākuma mērķis ir veicināt ēnu ekonomikas apkarošanu un sekmēt pret valsts drošību vērstu pasākumu un terorisma operatīvu novēršanu, kā arī nodrošināt personas, kas izdarījusi noziedzīgu nodarījumu, iespējami ātrāku noskaidrošanu. Mobilo sakaru operatoru viedokļi daļā jautājumu par obligātu karšu lietotāju datu reģistrāciju ir atšķirīgi, piemēram, SIA "TELE2" ieskatā plānā izvirzītie mērķi netiks sasniegti, bet tiks radīts administratīvais slogs mobilo sakaru operatoriem, savukārt SIA "Latvijas Mobilais Telefons" un SIA "Bite Latvija" pauž viedokli,...

Žurnāla BILANCE oktobra otrajā jeb 20. numurā lasiet: GRĀMATVEDĪBA Maija Grebenko: MUN ideja bija laba, diemžēl tās mūžs – īss... Grāmatveža loma uzņēmumā NODOKĻI Diāna Kļuškina: Ienākums par darbu ārvalstīs un ar to saistītās nodokļu sekas Latvijā Maija Grebenko: Likuma «Par vieglo automobiļu un motociklu nodokli» atzīšanas par spēku zaudējušu iemesls un mērķis FINANSES Ivars Kronis: Kreditoru prasījumi juridiskās personas maksātnespējas procesā UZŅĒMUMA, IESTĀDES, ORGANIZĀCIJAS ATTĪSTĪBA Andrejs Ponomarjovs: Laiks pārbaudīt savas grāmatvedības politikas atbilstību likumam Vineta Vizule: Plāno stingrāk uzraudzīt saimniecisko darbību internetā ATBILDES UZ JAUTĀJUMIEM Gadījumu, kad par darba ņēmēju jāveic VSAOI, mēdz būt pietiekami daudz NODERĪGI Mazi svētki pensiju saņēmējiem Lai veicinātu godīgu komercdarbības vidi transportlīdzekļu remonta nozarē “BILANCES AKADĒMIJA” PIEDĀVĀ Semināri un kursi oktobrī un novembrī Žurnālu iegādāties vai abonēt ilgākam periodam var šeit.

Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras 2016.gada 11.oktobra rīkojums №01 - 2/173 «Par apdrošināšanas iemaksu algas indeksu 2016.gadam»Rīkojums stājas spēkā ar 2016.gada 11.oktobri.

"Reģionālo attīstības centru apvienība" vēršas pie Ministru prezidenta un finanšu ministres, lūdzot viņus personiski iesaistīties, lai nepieļautu Valsts ieņēmumu dienesta (VID) struktūrvienību reorganizāciju reģionālajos attīstības centros. Reorganizācija paredz VID nodaļu pārveidošanu par iecirkņiem Alūksnē, Gulbenē, Krāslavā, Tukumā, Ludzā, Valkā, Limbažos, Talsos, Ogrē, tādējādi katrā no šīm vietām darbu zaudēs līdz pat 30 cilvēkiem."Reģionos strādā darbinieki ar lielu pieredzi, labu izglītību, ir lieliski motivēti un par atalgojumu nesūdzas. Arī telpu izmaksas reģionos ir daudzkārt zemākas. Tāpēc gan no valsts, gan no paša VID interešu viedokļa loģiski būtu Rīgā ievērojami samazināt darbinieku skaitu, atstājot reģionos esošos darbiniekus vai pat to skaitu palielinot," aicina "Reģionālo attīstības centru apvienības" un Valkas novada domes priekšsēdētājs Vents Armands Krauklis, atgādinot, ka arī pati VID vadība atzīst, ka Rīgā ir grūti nokomplektēt vajadzīgo darbinieku skaitu, ir liela kadru mainība, ne visiem darbiniekiem ir pietiekams izglītības līmenis un darbiniekus neapmierina saņemtais atalgojums. Reģionu attīstības centru vadītājiem nav saprotams, kādēļ VID...

Vairāk nekā pusē gadījumu aptaujāto (57,8%) atzīst, ka ar darba drošības instrukcijām ir iepazinušies rakstiskā veidā, liecina SKDS dati pētījumā par darba drošību un aizsardzību darba vietās. Tāpat gandrīz puse (48,8%) respondentu atzīst, ka tikai aptuveni zina, kā jārīkojas nelaimes gadījuma situācijā darba vietā, lai arī lielākā daļa aptaujāto (68,2%) norāda, ka savā darbavietā ir saņēmuši vairākkārtēju instruktāžu par darba drošību un aizsardzību. Teorētisko un praktisko apmācību īpatsvars darbavietās ir salīdzinoši zems (24,4%), lai arī šāda zināšanu ieguve ir visefektīvākā. Tāpat 7,8% gadījumos respondenti atzina, ka pēc būtības nav iepazinušies ar dokumentiem, bet tos tikai formāli parakstījuši. Pēc pētījuma rezultātiem novērojama tendence, ka tieši vidējos un lielajos uzņēmumos vairāk tiek veiktas praktiskās nodarbības un treniņi (vidēji 31,05% gadījumu) salīdzinot ar mikro un mazajiem uzņēmumiem (vidēji 17,4% gadījumu, kas ir teju divas reizes mazāk). Ne visos uzņēmumos darbinieki saņēmuši instruktāžu par darba drošību 68,2% aptaujāto atzina, ka savā darbavietā ir saņēmuši vairākkārtēju instruktāžu...

Personas, kuras pārmaksājušas vai nepareizi iemaksājušas naudas sodu, varēs to atgūt trīs gadu laikā, ar iesniegumu vēršoties Valsts ieņēmumu dienestā (VID) vai attiecīgajā pašvaldībā. Šādu kārtību paredz izmaiņas Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā, kas19.oktobrī pirms trešajā lasījuma atbalstītas Saeimas Juridiskajā komisijā. Valsts budžetā pārmaksāto vai nepareizi iemaksāto naudas soda summu varēs saņemt atpakaļ, vēršoties Valsts ieņēmumu dienestā ar attiecīgu iesniegumu. Savukārt, lai saņemtu atpakaļ pašvaldības budžetā ieskaitīto naudu, ar iesniegumu būs jāvēršas pašvaldībā, kas pieņēmusi lēmumu par naudas soda uzlikšanu. Valsts budžetā nepareizi iemaksāto naudas soda summu varēs saņemt atpakaļ, ja iesniegums būs iesniegts trīs gadu laikā no dienas, kad maksājums atzīts par saņemtu valsts budžetā. Patlaban normatīvie akti neregulē rīcību attiecībā un pārmaksātām vai nepareizi iemaksātām naudas summām, taču praksē soda naudas atmaksa pēc personas lūguma tiek veikta, deputātiem iepriekš skaidroja VID pārstāvji. Soda pārmaksa nereti veidojas gadījumos, kad persona sākotnēji samaksā naudas sodu, bet vēlāk to pārsūdz un tiesa prasību apmierina....

Ministru kabineta 11. oktobra sēdē apstiprināti Ekonomikas ministrijas izstrādātie Ministru kabineta noteikumi "Energoefektivitātes monitoringa un piemērojamā energopārvaldības sistēmas standarta noteikumi", ar kuriem tiks paplašināta un uzlabota esošā energoefektivitātes monitoringa sistēma Latvijā, precīzi nosakot energoefektivitātes monitoringa sistēmas dalībniekus, sniedzamo informāciju un termiņus. Noteikumi nosaka arī to, ka energopārvaldības sistēmas ieviešanai piemērojams ISO 50001 standarts. Energoefektivitātes likums nosaka vairākus pasākumus, kas veicinās valsts obligātā gala enerģijas ietaupījuma mērķa sasniegšanu, tostarp energopārvaldības sistēmas un energoefektivitātes pasākumu ieviešanu uzņēmumos, valsts tiešās pārvaldes iestādēs un pašvaldībās. MK noteikumu mērķis ir tādas energoefektivitātes monitoringa sistēmas izveide, kas ļaus pēc iespējas precīzāk apkopot informāciju par energoefektivitātes uzlabošanas pasākumiem, kā arī uzskaitīt tajos sasniegto enerģijas ietaupījumu. Apkopotie dati ļaus izvērtēt energoefektivitātes mērķu sasniegšanu, kā arī valsts iestāžu, pašvaldību un uzņēmumu īstenotas aktivitātes, kas noteiktas ar Energoefektivitātes likumu. Vienlaikus Ministru kabinets apstiprināja arī Ministru kabineta noteikumus "Brīvprātīgas vienošanās par energoefektivitātes uzlabošanu noslēgšanas un pārraudzīšanas kārtība", kuru mērķis...

Latvijā 2016.gadā tīmekļa vietne bija 63,5 % uzņēmumu 1, kas ir par 4,5 procentpunktiem vairāk nekā 2015.gadā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Līdzīgi kā iepriekšējos gados arī pērn tīmekļa vietne bija vairumam izmitināšanas pakalpojumu un informācijas un komunikācijas pakalpojumu sniedzēju (attiecīgi 95,6 % un 93,6 %). Savukārt retāk tās bija pieejamas mazumtirdzniecības (48,4 %) un transporta, uzglabāšanas nozares (42,9 %) uzņēmumiem. Tīmekļa vietnes pieejamība ir atkarīga no uzņēmuma lieluma2, visbiežāk tā ir izstrādāta lieliem un vidējiem uzņēmumiem. 2016. gadā tīmekļa vietne bija 96,3 % lielo uzņēmumu, 84,2 % vidējo uzņēmumu un 58,8 % mazo uzņēmumu. Pēdējo trīs gadu laikā straujākais tīmekļa vietņu skaita pieaugums vērojams mazo uzņēmumu grupā - par 8 procentpunktiem. Visbiežāk (60,0 %) uzņēmumi uztur tīmekļa vietnes, lai nodrošinātu pieeju produktu katalogam un cenrādim - šādu iespēju uztur 90,7 % lielo, 78,8 % vidējo un 55,7 % mazo uzņēmumu. Savukārt katrs sestais uzņēmums piedāvā veikt pasūtījumus vai rezervāciju tiešsaistē....

Latvijā un daudzviet citur pasaulē30. oktobrī notiks pāreja atpakaļ no vasaras laika, kad pulksteņa rādītāji jāpagriež par vienu stundu atpakaļ. Latvijā pāreja atpakaļ no vasaras laika notiks svētdien, 30. oktobrī, plkst.04:00 (naktī no sestdienas uz svētdienu), pulksteņa rādītājus pagriežot vienu stundu atpakaļ. Savukārt pāreja uz vasaras laiku atkal notiks 2017. gada 26. martā. Latvijā vasaras laiks pirmo reizi tika ieviests 1981. gadā. Sākot no 1997. gada, vasaras laiks ir spēkā no marta pēdējās svētdienas līdz oktobra pēdējai svētdienai. Pāreju uz vasaras laiku un atpakaļ Latvijā nosaka 2010. gada 26. oktobra Ministru kabineta noteikumi Nr.1010 "Par pāreju uz vasaras laiku". Noteikumos minēts, ka Latvijā pāreja uz vasaras laiku notiek šādā kārtībā: marta pēdējā svētdienā plkst.03:00 atbilstoši otrās joslas laikam pulksteņa rādītājus pagriež par vienu stundu uz priekšu un attiecīgi oktobra pēdējā svētdienā plkst.04:00 - par vienu stundu atpakaļ. Savukārt, Eiropas Savienības ietvaros pāreju uz vasaras laiku...

Ministru kabineta 2016.gada 13.septembra noteikumi №610 «Grozījumi Ministru kabineta 2006.gada 18.aprīļa noteikumos №305 «Kadastrālās vērtēšanas noteikumi»»Noteikumi stājas spēkā ar 2016.gada 18.oktobri.

Ministru kabineta 2016.gada 4.oktobra noteikumi №657 «Grozījumi Ministru kabineta 2005.gada 1.marta noteikumos №149 «Noteikumi par vecmātes izglītību un profesionālo kvalifikāciju apliecinošiem dokumentiem, kurus atzīst, piemērojot speciālo profesionālās kvalifikācijas atzīšanas sistēmu»»Noteikumi stājas spēkā ar 2016.gada 18.oktobri.

Ministru kabineta 2016.gada 11.oktobra noteikumi №673 «Grozījumi Ministru kabineta 2012.gada 24.jūlija noteikumos №505 «Civilās aviācijas gaisa kuģu apkalpes locekļu darba un atpūtas laika organizēšanas un ievērošanas kārtība»»Noteikumi stājas spēkā ar 2016.gada 19.oktobri.

Saeimas 2016.gada 6.oktobra likums «Par Latvijas Republikas valdības un Kipras Republikas valdības konvenciju par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma nodokļiem»Likums stājas spēkā ar 2016.gada 19.oktobri.