JAUNUMI

Latvijā ir trešā konkurētspējīgākā nodokļu sistēma Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) dalībvalstu vidū, liecina organizācijas jaunākais "Starptautiskais nodokļu konkurētspējas indekss". Kopējā nodokļu konkurētspējas reitingā Latvija ierindojas trešajā vietā, atpaliekot no Igaunijas un Jaunzēlandes. Vērtējot atsevišķas nodokļu grupas, Latvija uzņēmējdarbības nodokļu rādītājā ieņēmusi 2.vietu aiz Igaunijas, patēriņa nodokļu konkurētspēja mūsu valstī ir 25.augstākā 35 OECD dalībvalstu vidū, īpašuma nodokļu rādītājā Latvija ieņem 6.vietu, 7.vietā ierindojas personīgo nodokļu rādītājā, bet starptautisko nodokļu nosacījumu rādītājā Latvija ieņem 2.vietu aiz Nīderlandes. Igaunija atzīta par OECD dalībvalsti ar viskonkurētspējīgāko nodokļu sistēmu. 1. vietu tā ieņem uzņēmuma nodokļu un īpašuma nodokļu rādītājos, personīgo nodokļu rādītājā tā ieņem 2.vietu, 10.vietā ierindojas pēc patēriņa nodokļu sistēmas izvērtējuma, bet sliktāko sniegumu - 14.vietu - uzrādījusi starptautisko nodokļu nosacījumu kritērijā. Otrā konkurētspējīgākā nodokļu sistēma OECD dalībvalstu vidū ir Jaunzēlandei, bet trešo vietu ieņēmušajai Latvijai seko Šveice, Zviedrija, Nīderlande, Luksemburga, Austrālija, Slovākija un Turcija. Lielbritānija ieņem 16.vietu, Vācija...

Ministru kabineta sēdē 13.oktobrī valdība apstiprināja Latvijas Vispārējās valdības budžeta plāna projektu 2017. gadam. Plānots, ka Latvijas Vispārējās valdības budžeta plāns Eiropas Komisijai (EK) un Eirogrupai tiks iesniegts 14.oktobrī. Plāns ietver valdības pieņemtos lēmumus par 2017. gada budžeta ieņēmumu un izdevumu izmaiņām, attiecīgi paredzot vispārējās valdības budžeta ieņēmumu prognozi 36,6% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP), izdevumu prognozi 37,7% apmērā no IKP, deficītu 1,1% apmērā no IKP un valsts parādu 39,1% apmērā no IKP. Prognozētā ekonomikas izaugsme 2017. gadā ir 3,5%. Savukārt 2018. un 2019. gadā ir paredzēts, ka Latvijas izaugsme nostabilizēsies nedaudz zemākā līmenī un būs 3,4% gadā. Salīdzinājumā ar Stabilitātes programmu 2016.–2019. gadam prognozes 2017. gadam palielinātas par 0,2 procentpunktiem, paredzot sekmīgāku Latvijas tirdzniecības partnervalstu ekonomisko attīstību kā arī aktīvāku ES fondu apguvi ar turpmāku pieaugumu līdz 2019. gadam. Līdz ar ES fondu apguves pieaugumu nākamgad un vidējā termiņā paredzams stabils investīciju pieaugums. Reālās darba samaksas pieaugums būs tuvs produktivitātes pieaugumam,...

Valsts ieņēmumu dienests (turpmāk – VID) atgādina, ka līdz šī gada 17. oktobrim Valsts ieņēmumu dienestā jāiesniedz deklarācija par ienākumu no kapitāla pieauguma tām personām, kurām ienākumi no kapitāla aktīvu atsavināšanas 2016.gada septembrī pārsniedza 711,44 eiro, kā arī tām personām, kam ienākumi no kapitāla pieauguma kādā no šī gada 3.ceturkšņa (no 2016.gada jūlija līdz septembrim ieskaitot) mēnešiem ir bijuši no 142,30 eiro līdz 711,44 eiro. Aprēķinātā nodokļa summa abos gadījumos jāiemaksā budžetā ne vēlāk kā 15 dienu laikā no likumā noteiktās deklarācijas par ienākumu no kapitāla pieauguma iesniegšanas dienas, tas ir, līdz 2016.gada 1.novembrim. Kapitāla pieaugumu nosaka, no kapitāla aktīva atsavināšanas cenas atņemot iegādes vērtību un kapitāla aktīvā veikto ieguldījumu vērtību kapitāla aktīva turēšanas laikā. Atgādinām, ka kapitāla aktīvi ir: akcijas, kapitāla daļas, pajas, ieguldījumi personālsabiedrībā un citi Finanšu instrumentu tirgus likumā minētie finanšu instrumenti; ieguldījumu fondu apliecības un citi pārvedami vērtspapīri, kas apliecina līdzdalību ieguldījumu fondos vai...

Saeima 13.oktobrī pirmajā lasījumā atbalstīja grozījumus Imigrācijas likumā, kas cita starpā paredz atvieglot ieceļošanas nosacījumus augsti kvalificētiem speciālistiem, kā arī nodarbinātajiem profesijās, kurās prognozēts būtisks darbaspēka trūkums. Līdz ar likuma grozījumiem Ministru kabinetam noteikts uzdevums izstrādāt profesiju sarakstu, kurās prognozējams būtisks darbaspēka trūkums. Šiem profesiju pārstāvjiem, kuri pieprasa Eiropas Savienības (ES) zilo karti, plānots attiecināt zemāku minimālās algas kritēriju - vidējai darba samaksai iepriekšējā gadā piemērojot koeficientu 1,2 pašreizējā 1,5 vietā. Likumprojektā paredzēta iespēja personām, kuras pieprasa ES zilo karti, līdz 10 darba dienām saīsināt dokumentu izskatīšanas termiņu, kā arī šo karti piešķirt gadījumos, ja personas nav ieguvušas attiecīgo augstāko izglītību, bet tām ir vismaz piecu gadu pieredze attiecīgajā jomā. Turpmāk ārzemniekam, kurš vēlēsies Latvijā uzturēties kā sezonas darbinieks, izsniegs ilgtermiņa vīzu uz laiku līdz sešiem mēnešiem 12 mēnešu laika posmā. Ja ārzemnieks gribēs turpināt sezonas darbu, viņš, neizceļojot no Latvijas, varēs pieprasīt jaunu ilgtermiņa vīzu, paredz likuma grozījumi. Paredzams, ka gada...

Eiropas Savienības Padomes 2016.gada 29.septembra regula №1792 «Padomes Īstenošanas regula (ES) 2016/1792 (2016.gada 29.septembris), ar ko aizstāj Regulas (EK) №1346/2000 par maksātnespējas procedūrām A, B un C pielikumu»Regula stājas spēkā ar 2016.gada 12.oktobri.

Ja pašvaldība vai kāda cita budžeta finansētā vai nefinansētā iestāde, uz kuru attiecas likuma "Par budžetu un finanšu vadību" normas*, Valsts kasei laicīgi neiesniegs vai iesniegs nepilnīgu gada pārskatu, tās vadītājam draudēs brīdinājums vai naudas sods no četrpadsmit līdz septiņdesmit naudas soda vienībām (saskaņā ar pašreizējo vienas naudas soda vienības apmēru (5 eiro) - no 70 līdz 350 eiro). Šādu pantu likumā ieviest paredz Valsts sekretāru sanāksmē 6. oktobrī izsludinātais likumprojekts "Grozījumi Likumā par budžetu un finanšu vadību". Lai stātos spēkā, tas vēl būs jāapstiprina valdībā un Saeimā. Grozījumi paredz papildināt likumu arī ar 50. pantu, kas noteiktu, ka par augšminētajiem pārkāpumiem administratīvo pārkāpumu procesu veic Valsts kase - tas nozīmē, ka izskatīt administratīvo pārkāpumu lietas un piemērot administratīvos sodus Valsts kases vārdā būtu tiesīgs Valsts kases pārvaldnieks un viņa vietnieki. Valsts kase uzskata, ka administratīvo pārkāpumu sistēmā vairs nebūtu jāsaglabā Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (LAPK) 159.²panta otrās daļas prasības (kas nosaka...

Jautājums: Sabiedrība, pievienotās vērtības nodokļa (PVN) maksātāja, ir saņēmusi rēķinu par dalības maksu konferencē Maskavā. Rēķins izrakstīts ar PVN likmi (summa + PVN). Vai darījums ir jāiekļauj PVN deklarācijā? Kurās ailēs būtu jānorāda PVN un no kādas summas to aprēķina? Atbildi sagatavojusi Ņina Podvinska, Price Waterhouse Coopers SIA menedžere, Latvijas Nodokļu konsultantu asociācijas valdes locekle Saskaņā ar Pievienotās vērtības nodokļa likuma 89.panta 2.daļu par pakalpojumiem, kas minēti šā likuma 20.panta pirmajā daļā un kuri saņemti no trešās valsts vai trešās teritorijas nodokļa maksātāja, kas neveic saimniecisko darbību iekšzemē, nodokli aprēķina un maksā valsts budžetā pakalpojumu saņēmējs, ja tas ir reģistrēts nodokļa maksātājs gadījumos, ja to sniegšanas vieta saskaņā ar šo likumu ir iekšzeme. Savukārt 20.panta 1.daļa nosaka, ka tāda pakalpojuma un papildpakalpojuma sniegšanas vieta, kurš saistīts ar biļešu iegādi kultūras, mākslas, sporta, zinātnes, izglītības, izklaides vai citiem līdzīga rakstura pasākumiem (piemēram, gadatirgi, izstādes), ja to sniedz nodokļa maksātājam, ir attiecīgo...

Saeima ceturtdien, 13.oktobrī, skatīs izmaiņas Invaliditātes likumā, lai novērstu situācijas, kad novēloti veiktas invaliditātes ekspertīzes dēļ personai rodas pārrāvumi invaliditātes pensijas saņemšanā. Deputāti otrajā lasījumā lems par grozījumiem Dokumentu juridiskā spēka likumā, kas paredz atvieglot trešo personu izsniegtu dokumentu kopiju apliecināšanu. Otrajā lasījumā arī paredzēts lemt par izmaiņām likumā, lai sociālo rehabilitāciju pēc misijas varētu saņemt arī civilie eksperti. Lai zemessargi varētu strādāt līdz 60 gadu vecumam, pildot aizsardzības ministra noteiktā svarīgas profesijas kvalificēta speciālista amata pienākumus, Saeimas otrajā lasījumā arī skatīs grozījumus Latvijas Republikas Zemessardzes likumā. Ceturtdienas parlamenta sēdē pirmajā lasījumā deputāti skatīs Bērnu tiesību aizsardzības likuma grozījumus, ar kuriem plānots paplašināt aizliegumu smēķēt bērna klātbūtnē, liegumā iekļaujot elektroniskās cigaretes. Tāpat pirmajā lasījumā Saeima lems par grozījumiem Imigrācijas likumā, lai cita starpā atvieglotu ieceļošanas nosacījumus augsti kvalificētiem speciālistiem un nodarbinātajiem profesijās ar būtisku darbaspēka trūkumu. Pirmajā lasījumā deputāti lems par grozījumiem Imigrācijas likumā, kas cita starpā paredz atvieglot ieceļošanas nosacījumus augsti...

Krāpšana un PVN sistēmas sadrumstalotība un sarežģītība rada lielas problēmas, it īpaši pierobežas reģioniem un maziem un vidējiem uzņēmumiem (MVU). Tāpēc Eiropas Reģionu komitejas (RK) locekļi atzinumā, ko sagatavojis Dainis Turlais (LV/ALDE) un ko pieņēma oktobra plenārsesijā, pauž plašu atbalstu Eiropas Komisijas centieniem modernizēt Eiropas Savienības PVN sistēmu. Eiropas Komisija 2016. gada aprīlī publicēja Rīcības plānu PVN jomā, un tas ir pirmais solis virzībā uz vienotu ES pievienotās vērtības nodokļa (PVN) telpu, lai apkarotu krāpšanu un mazinātu administratīvo slogu, it īpaši e-komercijai un MVU. Runājot par pasākumu kopumu attiecībā uz mazo un vidējo uzņēmumu maksājamo PVN, vietējā un reģionālā līmeņa vadītāji uzsver, ka par oficiāli reģistrētu uzņēmumu darbības kontroli atbildība jāuzņemas attiecīgajām valstu iestādēm, nedeleģējot atbildību darījumu partneriem, citiem uzņēmumiem. Viņi arī rosina izmantot IT pavērtās iespējas, piemēram, brīvprātīgas elektronisko norēķinu sistēmas, kas iedzīvotāju pirkumos norādīto PVN ieskaitītu valsts budžetā, bet pirkuma summas bez PVN - pārdevēja kontā. Tā kā atšķirīgie dalībvalstu...

Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija trešdien, 12.oktobrī, pauda konceptuālu atbalstu ierosinājumam, kas paredz publiskot visu valsts pārvaldē strādājošo – gan amatpersonu, gan arī darbinieku – darba samaksu. Valsts pārvaldes komisija sāka vērtēt grozījumu Valsts pārvaldes iekārtas likumā otrajam lasījumam iesniegtos priekšlikumus. Komisijas deputāti vienojās darba grupā vērtēt, vai publiski norādīt ne tikai izmaksāto, bet arī aprēķināto atalgojumu un citas pienākošās naudas summas, kā arī to, cik ilgā laika periodā šai informācijai būtu jāatrodas iestādes mājaslapā. “Lai ierosinājums sasniegtu savu mērķi – sekmētu atklātību un valsts finanšu līdzekļu izlietojuma caurskatāmību -, ir būtiski arī vērtēt, vai algas publiskot tikai valsts pārvaldē strādājošajiem, vai arī citiem, kuri darba samaksu no valsts budžeta saņem pastarpināti,” darba grupas uzdevumus ieskicē komisijas priekšsēdētājs Sergejs Dolgopolovs. Konceptuālu atbalstu ierosinājumam šodien pauda arī Valsts kancelejas direktora vietniece valsts pārvaldes un komunikācijas jautājumos Ieva Aile, uzsverot, ka šis ir aktuāls un nozīmīgs jautājums vienlīdzības un atklātības...

Saeimas 2016.gada 22.septembra likums «Grozījumi likumā «Par valsts sociālo apdrošināšanu»»Likums stājas spēkā ar 2016.gada 25.oktobri.

Saeimas 2016.gada 22.septembra likums «Grozījumi likumā «Par grāmatvedību»»Likums stājas spēkā ar 2016.gada 25.oktobri.

Centrālās statistikas pārvaldes 2016.gada 10.oktobra informācija «Patēriņa cenu indeksi 1991. - 2016.gadā pa ceturkšņiem»

Vai tiešām jaunie kases aparāti būs tik "neuzlaužami" un pēc to ieviešanas Latvijas budžetā sāks ieplūst visa tā nodokļu nauda, kas līdz šim tikusi izshēmota, manipulējot ar kases aparātu datiem? Latvijas Kases aparātu un sistēmu apkalpojošo dienestu, tirgotāju un ražotāju asociācijas (LKASA) prezidents Ritvars Ziders uzskata - lai arī nekas IT nozarē nav "neuzlaužams", to paveikt būs daudz sarežģītāk un kopumā sistēma tiks sakārtota:

Jautājums: Kādi ir tie gadījumi, kad uzņēmums drīkst atskaitīt PVN 100% apmērā, nevis 50% par izdevumiem, kas saistīti ar sabiedrības automašīnu (tās iegāde, degviela, remonti utt.). Atbildi sagatavoja portāla plz.lv redakcija. Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā, kas pieņemti 2015. gada 30. novembrī, paredz izmaiņas priekšnodokļa atskaitīšanas ierobežojumiem vieglajām pasažieru automašīnām. Likumā 100.panta otrajā daļā skaitlis “20” tika aizstāts ar skaitli “50”, un šī norma stājas spēkā ar 2016.gada 1.janvāri. Grozījumi paredz, ka no valsts budžetā maksājamās nodokļa summas kā priekšnodoklis nav atskaitāmi 50 procenti no nodokļa par iegādātu, nomātu vai importētu vieglo pasažieru automašīnu, tai skaitā izmaksas par automašīnas remontu un degvielas iegādi. Regulējums attiecas uz automašīnām, kuru sēdvietu skaits, neskaitot vadītāja vietu, nepārsniedz astoņas sēdvietas un kuras nav tādas automašīnas, kuru vērtība pārsniedz uzņēmumu ienākuma nodokli regulējošajos normatīvajos aktos noteikto reprezentatīvā vieglā automobiļa vērtību. Tādējādi, ja vieglā pasažieru automašīna, kuras sēdvietu skaits, neskaitot vadītāja vietu, nepārsniedz astoņas sēdvietas, netiek izmantota saimnieciskās...