JAUNUMI

Iznācis žurnāla BILANCE septembra otrais jeb 18. (390.) numurs. Tajā lasiet: GRĀMATVEDĪBA Linda Puriņa: Jaunās prasības lauksaimniecības uzņēmumu grāmatvedības uzskaitē Raitis Kalniņš, Svetlana Sokolova: Kam pieder dzīvokļu īpašnieku pār valdniekam iemaksātā nauda mājas remontiem nākotnē NODOKĻI Olga Lukašina: Vēlreiz par likvidācijas kvotu: nodokļu piemērošanas problēma FINANSES Ludmila Fadejeva, Oļegs Krasnopjorovs: Minimālās algas celšana: brīnumnūjiņa vai bremze tautsaimniecībai? Redakcija: Minimālās VSAOI, kas jāveic darba devējam MUN maksātājam un darba devējam, kas maksā nodokļus vispārējā režīmā UZŅĒMUMA , IESTĀDES , ORGANIZĀCIJAS ATTĪSTĪBA Vineta Vizule: Atkal diskusiju centrā grāmatvedības ārpakalpojuma uzņēmumu obligātā civiltiesiskās atbildības apdrošināšana Andrejs Ponomarjovs: Laiks pārbaudīt savas grāmatvedības politikas atbilstību likumam ATBILDES UZ JAUTĀJUMIEM Redakcija: Kompensācija par neizmantoto atvaļinājumu par dažām nostrādātajām dienām NODERĪGI Redakcija: Maksājumu konti kļūs pieejamāki un banku tarifi – ērtāk salīdzināmi Žurnālu iegādāties vai abonēt ilgākam periodam var šeit.

Valsts ieņēmumu dienests (VID) ir sagatavojis jaunu metodisko materiālu "Minimālās valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas darba devējiem, kuri nodokļus maksā vispārējā režīmā", kurā skaidrots, kā no 2017. gada 1. janvāra būs nosakāms darba ņēmēja un darba devēja, izņemot mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja, minimālais pārskata mēneša obligāto iemaksu objekts (turpmāk – minimālo obligāto iemaksu objekts) un veicamas valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI)). Tomēr paredzēts, ka 2017.gadā mēneša minimālo obligāto iemaksu objekts darba ņēmējam, kas nodokļus maksā vispārējā režīmā, būs trīs ceturtdaļas no Ministru kabineta noteiktās minimālās mēneša darba algas apmēra. Sākot ar 2018.gada 1.janvāri, minimālo obligāto iemaksu objekts ir vienāds ar Ministru kabineta noteiktās minimālās mēneša darba algas apmēru. Jāņem vērā, ka minimālās obligātās iemaksas veic tas darba devējs, kuru darba ņēmējs algas nodokļa grāmatiņā ir atzīmējis kā galveno ienākumu gūšanas vietu, kurā piemēro iedzīvotāju ienākuma nodokļa neapliekamo minimumu un atvieglojumus. Darba devēja pienākums ir stundu pirms darba ņēmējs uzsāk darbu iesniegt ziņas...

Ministru kabineta 2016.gada 30.augusta noteikumi №603 «Par Latvijas Republikas valdības un Amerikas Savienoto Valstu armijas Eiropā saprašanās memorandu par piekļuvi Garkalnes dzelzceļa stacijai un tās lietošanu»Noteikumi stājas spēkā ar 2016.gada 16.septembri.

Ministru kabineta 2016.gada 13.septembra noteikumi №609 «Grozījumi Ministru kabineta 2010.gada 17.augusta noteikumos №788 «Valsts izglītības informācijas sistēmas saturs, uzturēšanas un aktualizācijas kārtība»»Noteikumi stājas spēkā ar 2016.gada 16.septembri.

Ministru kabineta 2016.gada 13.septembra noteikumi №606 «Tiesu ekspertīžu organizēšanas kārtība»Noteikumi stājas spēkā ar 2016.gada 16.septembri.

Ministru kabineta 2016.gada 13.septembra noteikumi №605 «Grozījumi Ministru kabineta 2016.gada 29.marta noteikumos №179 «Kārtība, kādā nosakāms naudas sods par Konkurences likuma 11.panta pirmajā daļā un 13.pantā un Negodīgas mazumtirdzniecības prakses aizlieguma likuma 5., 6., 7. un 8.pantā paredzētajiem pārkāpumiem»»Noteikumi stājas spēkā ar 2016.gada 16.septembri.

Kārtību, kā aizdevumu procentu atzīstami ieņēmumos un uzrādāmi pievienotās vērtības nodokļa deklarācijā, nosaka Ministru kabineta 2015.gada 22.decembra noteikumi Nr.775 “Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likuma piemērošanas noteikumi” un Pievienotās vērtības nodokļa likuma 32.panta trešaā daļa. Ministru kabineta 2015.gada 22.decembra noteikumu Nr.775 “Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likuma piemērošanas noteikumi” 1.3.apakšpunktā noteikts, ka noteikumi nosaka kārtību, kādā uzskaita un novērtē ieņēmumus no preču pārdošanas un pakalpojumu sniegšanas, kā arī sabiedrības aktīvu nodošanas lietošanā citām personām, gūstot procentu, autoratlīdzību un dividenžu ieņēmumus. Atbilstoši Ministru kabineta 2015.gada 22.decembra noteikumu Nr.775 “Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likuma piemērošanas noteikumi” 61.punktam ieņēmumus no sabiedrības aktīvu nodošanas lietošanā citām personām, gūstot procentus, autoratlīdzību vai dividendes, uzskaita, ja ir ievēroti abi šie nosacījumi: sabiedrība spēj ticami novērtēt ieņēmumu summu; ir ticams, ka sabiedrība saņems ar darījumu saistītos saimnieciskos labumus. Ministru kabineta 2015.gada 22.decembra noteikumu Nr.775 “Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likuma piemērošanas noteikumi” 62.1.apakšpunktā ir...

Saeima ceturtdien, 15.septembrī, galīgajā lasījumā kā steidzamus pieņēma grozījumus Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā, kas paredz paaugstināt atalgojumu Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektoram. Grozījumi nosaka, ka mēnešalgas apmēru VID vadītājam, kā arī atalgojuma noteikšanas kārtību noteiks Ministru kabinets (MK) saskaņā ar likuma pielikumu, un atalgojuma maksimālais apmērs nedrīkstēs pārsniegt 4030 eiro mēnesī. Līdz šim šīs mēnešalgu grupas atalgojums nedrīkstēja pārsniegt 2441 eiro. Grozījumu autori Valsts kancelejā par likumprojekta virzību atbildīgajā Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā iepriekš atzīmēja, ka izmaiņas VID amatpersonu atlīdzības politikas jomā noteiktas kā izmēģinājuma projekts un šī gada augustā ir parakstīta vienošanās ar sociālajiem un sadarbības partneriem, kas cita starpā paredz reformas nodokļu administrācijā, būtiski ceļot tās personāla kompetenci, nodrošinot konkurētspējīgu un motivējošu personāla atalgojumu. Ņemot vērā izveidojušos situāciju, kad krīzes laikā notika būtisks ierēdņu skaita un darba samaksas samazinājums un daudzi augsta līmeņa speciālisti un pieredzējuši vadītāji atstāj darbu valsts pārvaldē,...

Saeima 15. septembrī lēma par strukturālo reformu īstenošanu Valsts ieņēmumu dienestā (VID), skatot likumprojektu “Grozījumi Kriminālprocesa likumā” un grozījumus likumā "Par Valsts ieņēmumu dienestu". Ar piedāvātajiem grozījumiem plānots VID ieviest divas būtiskas izmaiņas - Iekšējās drošības daļu atdalīt no Finanšu policijas pārvaldes un nodot tiešā VID ģenerāldirektora pakļautībā, kā arī apvienot finanšu policiju un muitas policiju vienā izmeklēšanas iestādē. Lai nodrošinātu objektivitāti un to, ka Iekšējās drošības daļa nav struktūrvienība VID Finanšu policijas pārvaldē, kuras ierēdņi un darbinieki tai arī ir jāpārbauda, ar grozījumiem piedāvāts noteikt, ka Iekšējās drošības daļa nav iekļauta VID Finanšu policijas pārvaldes struktūrā, bet ir tieši pakļauta VID ģenerāldirektoram. Lai Iekšējās drošības daļa turpmāk varētu veikt operatīvo darbību un izmeklēšanu krimināllietās par noziedzīgiem nodarījumiem, kas konstatēti VID ierēdņu un darbinieku rīcībā, Iekšējās drošības daļai ir nepieciešams noteikt izmeklēšanas iestādes statusu, informē likumprojekta autori Finanšu ministrijā. Savukārt muitas un finanšu policiju plānots apvienot, lai nepalielinātu izmeklēšanas iestāžu skaitu...

Saeima ceturtdien, 15.septembrī, pirmajā lasījumā atbalstīja jaunu Publisko iepirkumu likumu, kas paredz virkni izmaiņu un jauninājumu atšķirībā no pašreizējā regulējuma, kā arī paredz iepirkumu organizēšanā ieviest Eiropas Savienības (ES) prasības. Kā atbildīgās komisijas deputātus informēja Finanšu ministrija, lielākā daļa jauninājumu no ES prasībām jau ieviesti esošajā likumā, taču regulējums papildināts ar jaunām iepirkumu procedūrām, lai pašvaldības varētu nonākt pie kvalitatīvākā rezultāta. Paredzēts ieviest jaunus izņēmumus, kad iepirkuma procedūra nebūs nepieciešama, piemēram, specifiskos iepirkumos ar speciālistu piesaistīšanu. Tāpat pārskatīti izslēgšanas nosacījumi iepirkumos, kā arī gadījumi, kādos pasūtītājs drīkst piemērot zemākās cenas kritēriju. Savukārt iepirkumu apstrīdēšanā tiks ieviesta depozītsistēma. Par vairākām jaunā likuma normām vienošanās ar iesaistītajām pusēm nav panākta, sacīja ministrijas pārstāvji. Likumprojekts paredz pakalpojumiem un piegādēm celt līgumcenu robežvērtību līdz 10 000 eiro un būvdarbiem līdz 20 000 eiro. Šobrīd pakalpojumiem un piegādēm Publisko iepirkumu likums ir jāpiemēro no 4000 eiro, bet būvdarbiem no 14 000 eiro. Tāpat kā līdz šim iepirkuma...

Tieslietu ministrija 15. septembrī sadarbībā ar Sertificētu mediatoru padomi Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesā un Rīgas rajona tiesā uzsāka pilotprojektu ar mērķi veicināt mediācijas izmantošanu tiesvedībā esošajās civillietās, kas jo īpaši lietderīgi būs ģimenes konfliktu risināšanā. Turpmāk, pilotprojekta ietvaros, tiesas ieteiktā sertificēta mediatora bezmaksas konsultācija būs pieejama Rīgas rajona tiesas telpās (Lomonosova ielā 10, Rīgā). Sertificēta mediatora klātbūtne tiesā tiks nodrošināta katru darba dienu no pulksten 10.00 līdz 15.00. Konsultācijas tiks sniegtas atbilstoši grafikam, kas tiks veidots saskaņā ar Latgales priekšpilsētas tiesas un Rīgas rajona tiesas tiesnešu iesūtītajiem pieprasījumiem. Savukārt Rīgas rajona tiesā Siguldā (Šveices ielā 27, Siguldā) un Rīgas rajona tiesas tiesu namā Jūrmalā (Zigfrīda Meierovica prospektā 1A, Jūrmalā) sertificēta mediatora konsultācijas tiks nodrošinātas saskaņā ar tiesnešu pieprasījumu vai pēc iepriekšējas vienošanās. Proti, ikvienam, kas nonācis līdz civiltiesiska strīda risināšanai tiesā, būs iespēja saņemt sertificēta mediatora bezmaksas konsultāciju (līdz vienai stundai), kuras laikā personas tiks iepazīstinātas ar mediācijas procesa būtību, norisi...

Saeima ceturtdien, 15.septembrī, pirmajā lasījumā atbalstīja Gaisa kuģu pasažieru datu apstrādes likumu, ar kuru tiks izveidots lidmašīnu pasažieru datu reģistrs (PDR). Likums nepieciešams, lai drošības iestādes varētu apstrādāt lidmašīnu pasažieru datus, veicot analīzi smagu un sevišķi smagu noziegumu novēršanai, atklāšanai, pierādījumu avotu noskaidrošanai, kā arī valsts drošības, sabiedriskās kārtības un drošības apdraudējumu novēršanai. Līdz ar jauniem teroristu uzbrukumiem par šāda regulējuma nepieciešamību vienojušās Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis, un tieši Latvijas prezidentūras laikā tika panākta vienošanās par šādas ES direktīvas ieviešanu, deputātus par likumprojektu atbildīgās Saeimas Aizsardzības un iekšlietu komisijas sēdē iepriekš informēja Iekšlietu ministrijas pārstāvji. ASV un Austrālija jau izmanto šo datu sistēmu, Eiropā pagaidām Lietuva, Igaunija, Ungārija, Beļģija, kā arī Latvija strādā pie šī regulējuma vai tā ieviešanas. Šādu datu saņemšana ļaus drošības iestādēm identificēt personas, ko līdz šim nebija iespējams izdarīt, teikts likumprojekta anotācijā. Tas nozīmē, ka tas palīdzēs atklāt jaunas personas, kas līdz šim nebija iestāžu uzraudzības lokā, bet...

Saeima ceturtdien, 15.septembrī, galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Vārda, uzvārda un tautības ieraksta maiņas likumā, kas paredz atvieglot tautības maiņu ārvalstniekiem ar latvisku izcelsmi. Grozītais likums dod iespēju mainīt tautības ierakstu uz "latvietis" vai "lībietis (līvs)" arī personai, kura Latvijā uzturas ar derīgu uzturēšanās atļauju, reģistrācijas apliecību vai pastāvīgās uzturēšanās apliecību ar nosacījumu, ka tā var apliecināt savu latvisko izcelsmi. Līdz šim mainīt tautības ierakstu varēja persona, kura ir Latvijas pilsonis, nepilsonis vai kurai Latvijas Republikā piešķirts bezvalstnieka statuss. Veikt tautības ieraksta maiņu ārzemnieki Latvijā nevar, bet, ja šīs personas nāk no valstīm, kur tautības ieraksts netiek fiksēts, tām nepastāv arī iespēja mainīt tautību pēc šo valstu likumiem. Neskatoties uz to, ka attiecībā uz šīm personām izpildās citi Pilsonības likuma nosacījumi, tautības ieraksta dēļ Latvijas pilsonību tās var iegūt, tikai nodzīvojot atbilstošu gadu skaitu un nokārtojot naturalizācijas procedūru, teikts likumprojekta anotācijā. Personai, kura vēlas mainīt tautības ierakstu, likums jau patlaban...

Ministru kabineta 2016.gada 13.septembra noteikumi №604 «Kārtība, kādā piena ražotājiem piešķir Eiropas Savienības atbalstu par piena ražošanas samazināšanu»Noteikumi stājas spēkā ar 2016.gada 15.septembri.

Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padome (LOSP) nākusi klajā ar saviem priekšlikumiem ēnu ekonomikas mazināšanā, kas paredz vairākas izmaiņas nodokļu jomā. Priekšlikumi tiks iesniegti Saeimas Tautsaimniecības komisijā. Nozīmīgākie piedāvājumi ir šādi: 1) Lai veiktu regulāru starpvalstu lauksaimniecības un pārtikas preču tirgus datu salīdzināšanu, LOSP ierosina likumos “Par nodokļiem un nodevām” un “Par Valsts ieņēmumu dienestu” veikt izmaiņas un papildināt tos ar normu, ka: VID pienākums ir veikt valsts ārējās tirdzniecības statistikas datu analīzi un sekojoši, nomaksāto nodokļu nomaksas kontroli. 2) Lai mazinātu krāpšanos ar ievedamo pārtikas produkciju, noteikt, ka PVN deklarācijās ir uzrādāmi preču nosaukumi un ieviešami elektroniskie preču pavaddokumenti (Invoice). 3) Noteikt, ka gadījumos, kad tiek tirgota pašaudzēta produkcija, par pamatu tās izcelsmei ir LAD nosūtīts lauksaimnieku saraksts pašvaldībām, jo tikai LAD datu bāzē ir audzēto kultūraugu sortiments un platības. 4) Veikt izmaiņas MK 17.12.2013. noteikumos nr.1531, papildinot tos ar patentmaksu personām, kas tirgo pašu izaudzētus augļus un dārzeņus; 5) Veikt izmaiņas Tirgus...