JAUNUMI

Saeima 22.septembrī trešajā galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu", kas pilnveido sociālās apdrošināšanas sistēmu un risina virkni praksē konstatētu problēmu. Praksē aizvien biežāk ir gadījumi, kad persona, par kuru sociālās iemaksas Latvijā veic valsts (piemēram, bezdarba, maternitātes u.c. gadījumos), vienlaikus minētajā periodā ir nodarbināta un nodokļu samaksu veic citā valstī. Tādējādi persona tiek vienlaikus sociāli apdrošināta divās valstīs, lai gan likums nosaka, ka sociālās iemaksas no valsts budžeta netiek veiktas, ja persona strādā ārvalstī. Tādēļ likumprojekts paredz Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrai (VSAA) tiesības gadījumos, kad tā saņem informāciju par personas nodarbinātību vai sociālo apdrošināšanu ārvalstī, anulēt personai Latvijā reģistrētās iemaksas, kas veiktas no valsts budžeta. Likuma grozījumi arī paredz noteikt, ka gadījumos, kad sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas kļūdaini veiktas citā Eiropas Savienības, Eiropas ekonomikas zonas valstī vai Šveicē un tās tiek pārnestas uz Latviju, šīm iemaksām netiek piemērota nokavējuma nauda. Ar grozījumiem no likuma izslēgtas normas, kas regulē fiksētā...

Fiziskas personas dokumentu kopijas un citus to atvasinājumus varēs apliecināt pašas ar savu parakstu, vienlaikus nodrošinot iespēju pēc pieprasījuma uzrādīt dokumenta oriģinālu. Šādu atvieglotu kārtību dokumentu atvasinājumu apliecināšanai paredz grozījumi Dokumentu juridiskā spēka likumā, ko ceturtdien, 22.septembrī, pirmajā lasījumā atbalstīja Saeima. Iepirkumos bieži tiek prasīts pievienot izglītību apliecinošus un citus dokumentus, kuru autors ir trešā persona, un pretendentam patlaban nav tiesību apliecināt šādu dokumentu atvasinājumus (norakstus, izrakstus vai kopijas), norāda likumprojekta autori. Šāda kārtība sarežģī pieteikumu un piedāvājumu iesniegšanu, kā arī ir apgrūtinoša citos gadījumos, kad iestādē iesniedzami trešo pušu izdotu dokumentu atvasinājumi. Tādējādi fiziskām personām turpmāk būs tiesības apliecināt dokumentu atvasinājumus, tāpat kā patlaban to var darīt organizācijas, un vairs nebūs jādodas pie dokumenta izdevēja ar lūgumu apliecināt kopijas pareizību. Likumprojekts paredz arī iespēju vairāku dokumentu atvasinājumus apliecināt ar vienu parakstu un katrs dokumenta atvasinājums nebūs jāapliecina atsevišķi, kā to paredz patlaban spēkā esošā kārtība. Plānots, ka atvieglota kārtība dokumentu atvasinājumu...

Ministru kabineta 2016.gada 20.septembra noteikumi №613 «Grozījumi Ministru kabineta 2010.gada 8.jūnija noteikumos №519 «Noteikumi par publisko iepirkumu līgumcenu robežām»»Noteikumi stājas spēkā ar 2016.gada 23.septembri.

Ministru kabineta 2016.gada 20.septembra noteikumi №618 «Tiesu informatīvās sistēmas noteikumi»Noteikumi stājas spēkā ar 2016.gada 23.septembri.

Ministru kabineta 2016.gada 20.septembra noteikumi №612 «Tiešās pārvaldes iestāžu rīkotajos iepirkumos izvirzāmās preču un pakalpojumu energoefektivitātes prasības»Noteikumi stājas spēkā ar 2016.gada 23.septembri.

Ministru kabineta 2016.gada 20.septembra noteikumi №621 «Grozījumi Ministru kabineta 2012.gada 22.maija noteikumos №361 «Dabas resursu nodokļa piemērošanas noteikumi transportlīdzekļiem»»Noteikumi stājas spēkā ar 2016.gada 23.septembri.

Ministru kabineta 2016.gada 20.septembra noteikumi №614 «Grozījumi Ministru kabineta 2014.gada 26.maija noteikumos №263 «Kārtība, kādā Valsts ieņēmumu dienesta elektroniskās deklarēšanas sistēmā tiek identificētas personas, kas iesniedz elektroniskos dokumentus»»Noteikumi stājas spēkā ar 2016.gada 23.septembri.

Ekonomikas ministrija rosina veikt izmaiņas esošajos īstermiņa eksporta kredīta garantiju izsniegšanas nosacījumos un līdz ar to saskaņošanai nodevusi jaunus "Īstermiņa eksporta kredīta garantiju izsniegšanas saimnieciskās darbības veicējiem noteikumus". To mērķis ir paplašināt to valstu klāstu, kuru darījumiem var saņemt eksporta kredītu garantijas, kā arī lai nodrošinātu ātrāku un efektīvāku garantiju pieejamību. Lai eksportētāji varētu nodrošināties pret ārvalstu pircēja maksātnespēju vai ilgstošu nemaksāšanu, pārdodot preces vai sniedzot pakalpojumus ar atlikto maksājumu, uzņēmējiem ir iespēja izmantot eksporta kredītu garantijas - kopš 2009. gada izsniegtas 225 garantijas 54 komersantiem 20 milj. EUR apmērā ar kopējo segto eksporta apgrozījumu 130 milj. EUR. Pašreiz garantijas sniedz Attīstības finanšu institūcija Altum. Ņemot vērā uzņēmēju izrādīto interesi, ministrija uzsākusi dialogu ar Eiropas Komisiju, lai gūtu saskaņojumu atsevišķos segmentos sniegt eksporta garantijas darījumiem arī uz ES valstīm, kā arī atsevišķām OECD dalībvalstīm - Amerikas Savienotajām Valstīm, Austrāliju, Kanādu, Islandi, Japānu, Jaunzēlandi, Norvēģiju vai Šveici. MK noteikumos iekļauti speciāli nosacījumi, kādos...

No vairāk nekā 60 000 Latvijas uzņēmumu tikai pusei finansiālā situācija ir stabila - mazo un vidējo uzņēmumu sektorā 26% kompāniju finansiālā situācija ir ļoti slikta, un nākamo 12 mēnešu laikā uzņēmumiem paredzamas lielas grūtības norēķināties par saņemtajiem pakalpojumiem, liecina AS "Kredītinformācijas birojs" dati. "Turklāt 1,5% no šiem uzņēmumiem varētu bankrotēt gada laikā, tādējādi zaudējumi, izvēloties sadarbojoties ar šiem uzņēmumiem, būs praktiski neizbēgami. Vienlaikus 47% mazo un vidējo uzņēmumu kredītreitings ir izcils, ļoti labs vai labs, kas nozīmē, ka tuvāko 12 mēnešu laikā finansiālas grūtības tiem nav paredzamas. Vidējo un lielo uzņēmumu sektorā uz maksātnespējas sliekšņa atrodas 12% uzņēmumu (gandrīz 1% no tiem varētu bankrotēt gada laikā), bet teicams kredītreitings ir 63% kompāniju", uzsver Intars Miķelsons, AS "Kredītinformācijas birojs" komercdirektors. 22. septembrī, Starptautiskās kredītinformācijas dienas ietvaros, pirmo reizi Latvijā 10 000 mazo un vidējo uzņēmumu elektroniski saņēma sava uzņēmuma kredītreitinga atskaites. Iniciatīvas mērķis - iepazīstināt biznesa vadītājus ar informāciju, kāda par uzņēmumu...

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards kampaņas "Dienas bez rindām" ietvaros aicina uzņēmējus vēl aktīvāk izmantot drošu elektronisko parakstu (eParaksts). Tādējādi ikvienam ir iespēja ietaupīt laiku, kas nepieciešams, dodoties uz iestādēm un samazināt pakalpojumu saņemšanas izmaksas. Vienlaikus eParaksts sniedz iespējas noslēgt darījumus elektroniski ar partneriem Igaunijā, kā arī izmantot eParakstu citās Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs. "No 2016.gada 1.jūlija Latvijas eParakstu var izmantot arī citās ES dalībvalstīs. Tas nozīmē, ka vienā ES valstī atzīts eParaksts ir uzskatāms par derīgu arī citās dalībvalstīs. Līdz ar to Latvijā izsniegtu eParakstu var izmantot arī dokumentu elektroniskai parakstīšanai un nosūtīšanai sadarbības partneriem vai iestādēm citās ES dalībvalstīs. Dokumentiem, kas parakstīti ar eParakstu, ir tāds pats juridisks spēks kā dokumentiem, kas veidoti un parakstīti papīra formā. Tā, piemēram, Latvijas valsts iestādes un privātpersonas ar Igaunijas partneriem var attālināti noslēgt tiesiski saistošus darījumus," atzīmē K.Gerhards. Daudzi iedzīvotāji un uzņēmēji jau tagad novērtē e-paraksta izmantošanas iespējas un izmanto...

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Nodokļu kontroles pārvaldes Juridiskās daļas vadītāja Sanita Lukumiete "Bilances Akadēmijas" seminārā maija beigās informēja par svarīgākajiem aspektiem, kas saistīti ar VID nodokļu kontrolēm. Par atklātajiem nodokļu nomaksas pārkāpumiem atbildība pienākas uzņēmuma valdes locekļiem, turklāt šī atbildība ir solidāra. Kā tas izpaužas un kādi ir iespējamie sodi? Skaidro S. Lukumiete: "Ja uzņēmumā ir vairāki valdes locekļi, sods un arī papildsods tiks piemērots katram no viņiem, nevis tikai valdes priekšsēdētājam. Izņēmums ir tie gadījumi, kad uzņēmuma statūtos noteiktas atbildības jomas katram no valdes locekļiem - kurš par ko atbild. Ja statūtos tas ir noteikts, šo informāciju var uzrādīt Valsts ieņēmumu dienestam, kurš tad var lemt saukt pie atbildības tikai konkrēto valdes locekli. Naudas sods valdes loceklim iespējams robežās no 140 līdz 2100 eiro, kā papildsodu var piemērot arī liegumu ieņemt noteiktus amatus (uz laiku no viena līdz trijiem gadiem). Praksē tiesības ieņemt amatus visbiežāk tiek atņemtas gadījumos, kad VID konstatē...

Finanšu ministrija 2017.gada valsts budžeta projektu parlamentā plānojusi iesniegt 14.oktobrī, un Saeimā par tā nodošanu izskatīšanai komisijās rosināsim lemt 18.oktobrī, bet galīgajā lasījumā pēc finanšu ministres lūguma – 23.novembrī, par plānoto projekta izskatīšanu parlamentā informē Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājs Jānis Vucāns. Saeimā budžeta projektu galīgajā lasījumā plānots pieņemt 23.novembrī. Par to, tiekoties ar finanšu ministri Danu Reiznieci-Ozolu, vienojās Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas deputāti. Sēdē deputāti ar finanšu ministri D.Reiznieci-Ozolu pārrunāja nākamā gada valsts budžeta projekta izstrādes gaitu, kā arī valsts makroekonomiskos rādītājus un plānotās izmaiņas budžeta ieņēmumos un izdevumos. Budžeta ieņēmumos no nākamā gada paredzēts ieviest nodokļu nomaksas solidāro atbildību ģenerāluzņēmumam vai apakšuzņēmumam būvniecības nozarē, valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu avansa maksājumus taksometru nozarē, pievienotās vērtības nodokļa reversās maksāšanas kārtību dārgmetālu jomā, pārskatīt uzņēmumu peļņas zaudējumu pārnešanas kārtību, ierobežot skaidras naudas apriti darījumos, kā arī palielināt minimālo darba algu, deputātus informēja D.Reizniece-Ozola. Finanšu ministre...

Saeimas 22. septembra plenārsēds darba kārtībā ir 26 jautājumi. Galīgajā lasījumā deputāti skatīs grozījumus likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu”, kas pilnveido sociālās apdrošināšanas sistēmu un risina virkni praksē konstatētu problēmu, piemēram, par kapitālsabiedrības valdes locekļu sociālo apdrošināšanu atsevišķos gadījumos. Likumā iekļauts regulējums, ka kapitālsabiedrības valdes loceklis, kurš atbilst darba ņēmēja statusam, ir pakļauts pensiju apdrošināšanai un invaliditātes apdrošināšanai. Tāpat arī noteikts, ka konkurences ierobežojuma periodā persona ir sociāli apdrošināma kā darba ņēmējs atbilstoši visiem sociālās apdrošināšanas veidiem vai atsevišķiem veidiem, ja persona atbilst likumā „Par valsts sociālo apdrošināšanu” noteiktajiem kritērijiem (piemēram, ir sasniegusi pensijas vecumu vai personai ir piešķirta vecuma penija). Savukārt pirmajā lasījumā deputātiem jāskata grozījumi Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā. Tie paredz, ka valsts apmaksāta sociālā rehabilitācija pēc dalības starptautiskā misijā būs pieejama arī civilajiem ekspertiem, kuri savus pienākumus veic paaugstināta drošības riska apstākļos. Parlamentāriešiem jālemj arī par atvieglotu kārtību dokumentu atvasinājumu apliecināšanā, ko nosaka pirmajā lasījumā skatāmās izmaiņas...

Ministru kabineta 20. septembra sēdē apstiprināts Ekonomikas ministrijas piedāvājums modernizēt Latvijas standartizācijas sistēmu - to paredz konceptuālais ziņojums "Par Latvijas nacionālās standartizācijas sistēmas pilnveidošanu", kas publicēts MK tīmekļa vietnē. Eiropas valstīs veiktie pētījumi liecina, ka standartu izmantošana un ieviešana būtiski veicina produktivitāti un inovācijas, kā arī dod ievērojamu pozitīvu ietekmi uz valstu iekšzemes kopproduktu. Labi funkcionējoša standartizācijas sistēma dod iespēju gan Latvijas uzņēmējiem, gan arī konkrētām nozarēm veicināt konkurētspēju, mazinot tirdzniecības tehniskās barjeras, veicinot preču un pakalpojumu vienotas kvalitātes prasības. Ekonomikas ministrijas piedāvātais risinājums paredz stiprināt standartizācijā iesaistīto pušu dialogu, tādējādi veicinot publiskā un privātā sektora efektīvu sadarbību un iesaistīšanos standartu izstrādē. Efektīvāka standartizācijas izmantošana kalpo arī kā labs instruments, lai veicinātu nozaru pašregulāciju un kopīgi izstrādātos standartus izmantotu valsts politiku atbalstam. Kā piemēru var minēt būvniecības nozari, kur tehnisko normu noteikšana tiek paredzēta nozares profesionāļu līmenī ar standartu palīdzību. Ministrija piedāvā vairākus jauninājumus esošajā standartizācijas sistēmā:...

Publisko iepirkumu likumā noteikts, ka, rīkojot preču vai pakalpojumu iepirkumus, tiešās pārvaldes iestādes iegādājas tikai tādas preces un pakalpojumus, kam ir augsts energoefektivitātes līmenis. Ministru kabineta 20. septembra sēdē apstiprināti divi Ministru kabineta noteikumi "Tiešās pārvaldes iestāžu rīkotajos iepirkumos izvirzāmās preču un pakalpojumu energoefektivitātes prasības" un "Grozījumi Ministru kabineta 2010.gada 8.jūnija noteikumos Nr.519 "Noteikumi par publisko iepirkumu līgumcenu robežām"" , kas noteic preču un pakalpojumu energoefektivitātes prasības, kas valsts iestādēm turpmāk būs jāizvirza, rīkojot publiskos iepirkumus, kuru līgumcena ir 135 000 eiro vai lielāka. Atgādinām, ka tiešās pārvaldes iestādes ir ministrijas un to padotībā esošās iestādes, līdz ar to šīs prasības nav attiecināmas uz pašvaldībām, Saeimu un tiesu iestādēm. Energoefektivitātes prasības iepirkumos tiks izvirzītas tikai tām precēm, kuru energoefektivitāti var pārbaudīt pēc noteikta marķējuma vai atbilstības deklarācijas, t.i. precēm, uz kurām attiecas Eiropas Savienības ekodizaina vai energomarķēšanas normas. Šādas preces ir, piemēram, elektriskās lampas, televizori, gaisa kondicionieri un...