Piekļūstamība

Pāriet uz galveno saturu

Fonta izmērs

Kontrasts

JAUNUMI

Zaļo iepirkumu konkursos novērots ierobežots uzņēmumu piedāvājums
Zaļo iepirkumu konkursos novērots ierobežots uzņēmumu piedāvājums
Rīgas plānošanas reģiona (RPR) veiktajā aptaujā pašvaldības kā vienus no galvenajiem šķēršļiem zaļā publiskā iepirkuma izmantošanai pašvaldību konkursos min sarežģīto dokumentācijas sagatavošanu un iepirkumu speciālistu pieredzes trūkumu, pretendentu vājās zināšanas par šī iepirkuma principiem, kas tos atbaida piedalīties, kā arī "zaļo" produktu šauro klāstu un augstākas cenas. Viena no būtiskākajām problēmām, uz kuru norāda pašvaldības, ir šobrīd ierobežotais pretendentu loks, kas spēj nodrošināt pakalpojumu izpildi un produkciju, atbilstoši zaļā iepirkuma kritērijiem, kā rezultātā atsevišķās jomās būtu grūti nodrošināt konkursa norisi. Tāpat Latvijā uzņēmumiem ir joprojām vājas zināšanas par šo iepirkumu veidu, kā rezultātā tie izvēlas nepiedalīties publiskajos konkursos. Cits svarīgs faktors ir pašu pašvaldību gatavība, jo bieži vien šādu iepirkumu kritēriju sagatavošana ir laikietilpīgāka, kā arī attur zināšanu un pieredzes trūkums, ņemot vērā, ka tā ir Latvijai jauna lieta. Tikai 12% no aptaujātajām pašvaldībām atzina, ka ir izstrādājuši zaļā iepirkuma ieviešanas stratēģiju vai rīcības plānu. Savukārt 38% pašvaldību atzina, ka tās neizdala...
Iebilst pret ieceri veidot represīvu izmeklēšanas struktūru VID
Iebilst pret ieceri veidot represīvu izmeklēšanas struktūru VID
Finanšu ministrijas (FM) izstrādāos grozījumus Kriminālprocesa likumā un likumā "Par Valsts ieņēmumu dienestu" Saeimas Vienotības frakcijas deputāti atzinuši par juridiski nepieņemamiem un to pieņemšanu Saeimas plenārsēdē neatbalstīs. Iebildes skar FM ieceri ar piedāvāto grozījumu palīdzību Valsts ieņēmumu dienesta (VID) iekšienē veidot represīvu izmeklēšanas struktūru, kuras pilnvaras un funkcijas pielīdzināmas izmeklēšanas iestādes funkcijām, vienlaikus nododot to paša VID ģenerāldirektora tiešā pakļautībā. Situācijā, kad VID ģenerāldirektors vada abu dienestu darbu, iestādei izmeklējot pašai savus pārkāpumus, nevar tikt nodrošināta objektīva izmeklēšana, kā arī jārēķinās ar iespējamiem iekšējās korupcijas riskiem, uzsver deputāti. Grozījumos piedāvāts gan noteikt Iekšējās drošības daļai izmeklēšanas iestādes statusu, gan noteikt VID ģenerāldirektoram kā izmeklēšanas iestādes vadītājam dienesta pakāpi un paredzēt, ka viņš, pildot dienesta pienākumu, nēsā formas tērpu. Šādi grozījumi ir vien darbības imitācija, kas ne vien nepalīdz, bet var kaitēt gan dienesta darbam, gan tēlam sabiedrības acīs, uzsver Vienotības frakcijas deputāti. Arī Saeimas Juridiskā komisija 14.septembra sēdē FM izstrādātos grozījumus Kriminālprocesa...
Titulu "Gada notārs" piešķir ventspilniecei Gijai Zablovskai
Titulu "Gada notārs" piešķir ventspilniecei Gijai Zablovskai
Izvērtējot Latvijas notāru individuālo veikumu, Latvijas Zvērinātu notāru padome (LZNP) jau desmito gadu piešķir titulu "Gada notārs" . Tas kalpo kā apliecinājums ne tikai notāra nevainojamai profesionālajai darbībai ikdienā, bet arī ieguldījumam visas notariāta sistēmas attīstībā un popularizēšanā. Par ieguldījumu notariāta sistēmas attīstībā, notariāta vērtību popularizēšanā un augstiem morāles kritērijiem, atjaunotā Latvijas notariāta 23.dzimšanas dienā "Gada notārs 2015/2016" apbalvojums piešķirts Ventspils notārei Gijai Zablovskai. Notariātā Gija Zablovska strādā kopš 2003.gada, no tiem deviņus gadus ievēlēta arī LZNP. Pirms darba notariātā strādājusi tiesā, bankās, kā arī Ventspils Brīvostas pārvaldē. Gija Zablovska ir LZNP Iekšējās kontroles komisijas locekle. Viņa pārstāvēja padomi tieslietu ministra veidotajā darba grupā, kuras uzdevums bija kopīgu ētikas vadlīniju izstrāde tiesu sistēmas darbiniekiem. Gija ir vadījusi ari LZNP izveidoto darba grupu "Laba notariālā prakse". Aktīvi līdzdarbojusies notāru civiltiesiskās apdrošināšanas procesa harmonizēšanā, aktīvi iesaistījusies klientu apkalpošanas standartu izstrādē un ieviešanā notariātā un līdzdarbojusies grāmatas "Latvijas notariāts 1944-2015" tapšanā. Īpaši novērtējams ir Gijas...
Kultūra. Māksla. Izklaide. Pieminekļi. Tūrisms
Kultūra. Māksla. Izklaide. Pieminekļi. Tūrisms
Saeimas 2016.gada 8.septembra likums «Grozījumi Latvijas Okupācijas muzeja likumā»Likums stājas spēkā ar 2016.gada 4.oktobri.
Transports
Transports
Ministru kabineta 2016.gada 30.augusta noteikumi №587 «Darbības programmas «Izaugsme un nodarbinātība» 6.1.4. specifiskā atbalsta mērķa «Pilsētu infrastruktūras sasaiste ar TEN - T tīklu» 6.1.4.2.pasākuma «Nacionālas nozīmes attīstības centru integrēšana TEN - T tīklā» īstenošanas noteikumi»Noteikumi stājas spēkā ar 2016.gada 21.septembri.
Uzņēmējdarbība (komercdarbība)
Uzņēmējdarbība (komercdarbība)
Ministru kabineta 2016.gada 6.septembra noteikumi №600 «Darbības programmas «Izaugsme un nodarbinātība» 3.4.2. specifiskā atbalsta mērķa «Valsts pārvaldes profesionālā pilnveide un sociālā dialoga attīstība labāka tiesiskā regulējuma izstrādē mazo un vidējo komersantu atbalsta, korupcijas novēršanas un ēnu ekonomikas mazināšanas jomās» 3.4.2.2.pasākuma «Sociālā dialoga attīstība labāka tiesiska regulējuma izstrādē uzņēmējdarbības atbalsta jomā» īstenošanas noteikumi»Noteikumi stājas spēkā ar 2016.gada 21.septembri.
Darba likumdošana
Darba likumdošana
Saeimas 2016.gada 15.septembra likums «Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā»Likums stājas spēkā ar 2016.gada 4.oktobri.
Privātpersonu darījumi skaidrā naudā varēs būt līdz 20 minimālajām mēnešalgām
Privātpersonu darījumi skaidrā naudā varēs būt līdz 20 minimālajām mēnešalgām
Likumprojektu paketē iekļautie grozījumi likumā "Par nodokļiem un nodevām" paredz noteikt aizliegumu fiziskajām personām veikt darījumus skaidrā naudā, kuru summa pārsniedz 20 minimālās mēnešalgas (neatkarīgi no tā, vai darījums notiek vienā operācijā vai vairākās operācijās), kā arī citus priekšlikumus ēnu ekonomikas un izvairīšanās no nodokļu nomaksas mazināšanai. Šo priekšlikumu skatīja 20. septembra valdības sēdē. Minētais regulējums ir attiecināms uz fiziskām personām, kas neveic saimniecisko darbību. Šis nav aizliegums veikt darījumu, kuru summa pārsniedz 7200 eiro (pie pašreiz noteiktās minimālās algas apmēra), bet gan vienīgi liegums to veikt skaidrā naudā. Vienlaikus minētajam regulējumam ir noteikti pārejas noteikumi, jo pretējā gadījumā tiesiskais regulējums radītu ļoti labvēlīgus apstākļus darījuma slēgšanai ar atpakaļejošu datumu, lai neievērotu tiesību normā noteikto. Šāda prakse Latvijā ir plaši izmantota citu tiesisko pienākumu neievērošanai. Tādējādi likumprojekts paredz, ka naudas darījumos, kas noslēgti pirms 2017.gada 1.janvāra un to pilnīga vai daļēja izpilde paredzēta pēc 2017.gada 1.janvāra, norēķinu kārtība maināma uz bezskaidras naudas...
Līdz 2018.gada 1.janvārim paredz izdot noteikumus par tipveida līgumiem būvniecībā
Līdz 2018.gada 1.janvārim paredz izdot noteikumus par tipveida līgumiem būvniecībā
Ar mērķi mazināt būvniecības izmaksas, atvieglot un padarīt caurskatāmāku saskaņošanas procesu, kā arī sekmēt kvalitatīva būvniecības pakalpojuma saņemšanu, 20.septembra sēdē Ministru kabinets apstiprināja grozījumus Būvniecības likumā. Lai sekmētu kvalitatīva būvniecības pakalpojuma saņemšanu, ir nepieciešams izstrādāt tipveida līgumus, kuros būtu apvienota labākā prakse un līdzsvarotas pušu savstarpējās tiesības. Šādi līgumi mazinātu strīdus būvniecības procesa dalībnieku starpā un sekmētu būvniecības procesa paredzamību. Plānots, ka šādi tipveida līgumi būtu obligāti izmantojami būvniecības publiskajos iepirkumos. Šobrīd katra pašvaldība vai valsts institūcija, kas izsludina publiskos iepirkumus būvniecībā izstrādā jaunu līguma projektu, vadoties pēc iepriekšējās pieredzes. Tas rada situāciju, ka būvkomersantam, piedaloties publiskos iepirkumos, tiek piedāvāti atšķirīgi līguma nosacījumi, kas vēlāk rada neskaidrības par līguma nosacījumiem un to piemērošanu. Šādos gadījumos būvkomersantam rodas papildu izdevumi, jo nereti darbi tiek apturēti, tā kā līgumos neviennozīmīgi tiek atrunātas dažādas situācijas, kas var rasties būvniecības laikā. Vienlaikus jānorāda, ka ar tipveida līgumiem netiek saprasti tikai tipveida līguma noteikumi, bet arī tipveida...
Valsts palielinās atbalstu ģimenes ceturtajam un nākamajiem bērniem
Valsts palielinās atbalstu ģimenes ceturtajam un nākamajiem bērniem
Valdībā 20.septembrī apstiprinātie grozījumi Valsts sociālo pabalstu likumā, grozījumi likumā "Par valsts pensijām", grozījumi likumā "Par obligāto sociālo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām", “Par maternitātes un slimības apdrošināšanu” paredz, ka no 2017.gada daudzbērnu un nepilnās ģimenes saņems lielāku atbalstu no valsts, tādējādi mazinot daudzbērnu un nepilno ģimeņu nabadzību un piedāvājot līdzvērtīgu sociālo nodrošinājumu. Normatīvie akti vēl jāpieņem Saeimā kopā ar citiem nākamā gada valsts budžeta likumprojektiem. No 2017.gada 1.janvāra ģimenes valsts pabalsts par ceturto un nākamajiem bērniem būs 4,4 reizes lielāks nekā par pirmo bērnu ģimenē - 50,07 eiro mēnesī pašreizējo 34,14 eiro vietā). Lai Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) varētu veikt nepieciešamās izmaiņas informācijas sistēmās, paredzēts pārejas periods. Proti, VSAA no 2017.gada 1.janvāra pārrēķinās pabalsta apmēru, un starpību izmaksās ne vēlāk kā līdz 2017.gada 1.maijam. No 2017. gada 1. aprīļa palielinās valsts atbalstu apgādnieku zaudējušiem bērniem - apgādnieka zaudējuma pensijas, valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta un atlīdzības par apgādnieka zaudējumu...
Ieviesīs labvēlīgāku investīciju un nodokļu režīmu ar Šveici un Vjetnamu
Ieviesīs labvēlīgāku investīciju un nodokļu režīmu ar Šveici un Vjetnamu
Ministru kabineta (MK) sēdē 20. septembrī izskatīts likumprojekts "Par Latvijas Republikas valdības un Šveices Federālās Padomes Protokolu, ar kuru groza Latvijas Republikas valdības un Šveices Federālās Padomes 2002.gada 31.janvārī noslēgto konvenciju par nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma un kapitāla nodokļiem". Tas paredz, ka dividendes to izcelsmes valstī tiek atbrīvotas no nodokļa uzlikšanas (līdz šim tie bija 5%), ja to patiesā labuma guvējs ir otras valsts (Latvijas vai Šveices) rezidenta sabiedrība (kas nav personālsabiedrība), kam tieši pieder vismaz 10% (līdz šim 20% līdzdalība) no dividendes saņemošās sabiedrības kapitāla daļām, vai tas ir pensiju fonds vai otras valsts Centrālā banka. Attiecībā uz visiem citiem gadījumiem likme paliek nemainīga un tā ir 15%. Ar grozījumiem tiks samazinātas arī maksimāli piemērojamās nodokļa likmes, pēc kurām procentu maksājumiem un autoratlīdzībai tiek uzlikti nodokļi to izcelsmes valstī, paredzot 0% likmi (līdz šim procentu maksājumiem tā bija 10%, bet autoratlīdzībai – 5%) procentu maksājumiem un autoratlīdzībām, ko...
Izložu nodokli sasaistīs ar laimesta fonda apmēru
Izložu nodokli sasaistīs ar laimesta fonda apmēru
2017. gada budžeta likumprojektu paketē iekļauti arī grozījumi Azartspēļu un izložu likumā . Grozījumi paredz ieviest jaunu izložu nodokļa un nodevas objektu, kā arī ieviest izložu nodokļa sasaisti ar laimesta fonda apmēru. Tos 20. septembrī skatīja valdības sēdē. Lai VAS “Latvijas Loto”, kas ir vienīgā valsts kapitālsabiedrība, kura drīkst organizēt valsts mēroga izlozes (arī momentloterijas) Latvijas teritorijā, varētu paplašināt savu piedāvāto izložu un momentloteriju sortimentu un organizēt jaunas interaktīvās izlozes un izlozes (arī momentloterijas) ar augstu laimestu fondu, kas pārsniedz 60% no tās biļešu realizācijas ieņēmumiem, paredzēts ieviest jaunu izložu nodevas un nodokļa objektu, kā arī ieviest izložu nodokļa sasaisti ar laimestu fondu. Grozījumi likumā paredz ieviest jaunu izložu nodevas objektu “valsts mēroga interaktīvās izlozes” un noteikt valsts nodevas apmēru 10 000 eiro apmērā par katru kalendāro gadu, kā arī ieviest jaunu izložu nodokļa objektu “interaktīvās izlozes” un noteikt nodokļa likmi 10% apmērā no neto ieņēmumiem (ieņēmumi no biļešu realizācijas, no kuriem...
Latvija ES fondu ieviešanā ir apsteigusi vairumu citu dalībvalstu
Latvija ES fondu ieviešanā ir apsteigusi vairumu citu dalībvalstu
Ministru kabinetā (MK) 20. septembrī tika izskatīts Finanšu ministrijas (FM) regulārais informatīvais ziņojums par Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda (ES fondi), Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta, Norvēģijas finanšu instrumenta un Latvijas un Šveices sadarbības programmas investīciju progresu līdz 2016. gada 30. jūnijam. Tāpat MK tika izskatīts ikmēneša informatīvais ziņojums par ES fondu investīciju ieviešanas statusu līdz š.g. augustam. FM papildus sniedza informāciju par aktuālo progresu š.g. septembrī: līdz šim ir apstiprināti 79% no ES fondu ieviešanai nepieciešamajiem MK noteikumiem un ir uzsāktas vairums (58%) no visām 2014. – 2020. gada plānošanas periodā paredzētajām projektu atlasēm. “Šī gada laikā valdības veltītā pastiprinātā uzmanība ES fondu investīciju “palaišanai” apritē nodrošina iespēju sasniegt valdības uzstādīto mērķi līdz 2016. gada beigām un apstiprināt gandrīz visus ES fondu ieviešanai nepieciešamos MK noteikumus, t.i. 90% no kopējās ES fondu aploksnes. Tādējādi tiek nodota “stafete” projektu īstenotājiem maksimāli efektīvi izmantot sniegtās iespējas valsts interesēs – attīstības finansējumu infrastruktūrai...
Grantu programma "Atspēriens" sola 15 000 EUR  biznesa idejas attīstībai
Grantu programma "Atspēriens" sola 15 000 EUR biznesa idejas attīstībai
Rīgas dome sadarbībā ar "Swedbank" 20. oktobrī izsludināja otro grantu programmas "Atspēriens" konkursu šogad, kurā jaunajiem uzņēmējiem vienas biznesa idejas atbalstam būs iespēja saņemt līdz pat 15 000 eiro. Jaunie uzņēmēji aicināti pieteikties "Atspēriena" konkursam līdz 24.oktobrim plkst.12, Rīgas domes Pilsētas attīstības departamentā. Arī šoruden grantu programma turpinās piedāvāt ne tikai finansiālu atbalstu konkursa uzvarētājiem, bet arī jaunas zināšanas, organizējot bezmaksas seminārus par uzņēmējdarbībā svarīgām tēmām, kas būtiskas ikvienas labas idejas īstenošanai. Lai palīdzētu sagatavot kvalitatīvus pieteikumus konkursam, jau 28.septembrī jaunajiem uzņēmējiem būs iespēja apmeklēt semināru par pieteikšanos, bet 5.oktobrī - par finanšu plānošanas pamatiem. Savukārt 12.oktobrī Rīgas dome sadarbībā ar "Swedbank" organizēs Mentoru klubu, kurā 2013.gada konkursa laureāts, Andžeja Grauda Bungu skolas izveidotājs, sniegs padomus no idejas līdz biznesam. "Aiz katra veiksmes stāsta stāv kāds, kurš ir pieņēmis drosmīgu lēmumu. Esmu gandarīts, ka pirms astoņiem gadiem "Swedbank" kopā ar Rīgas domi spēra drosmīgu soli, sākot grantu programmu uzņēmēju atbalstam. Līdz šim...
Latvijas Republika. Uzbūve un pārvalde
Latvijas Republika. Uzbūve un pārvalde
Centrālās Vēlēšanu Komisijas 2016.gada 16.septembra lēmums №4 «Par grozījumiem vēlēšanu iecirkņu sarakstā»Lēmums stājas spēkā ar 2016.gada 16.septembri.