JAUNUMI

Ministru kabineta (MK) 18. augusta sēdē tika izskatīts priekšlikums par budžeta izdevumiem, kas ietver papildu līdzekļu piešķiršanu. Pēc finanšu ministres Danas Reiznieces-Ozolas vadītās darba grupas budžeta sagatavošanai diskusijām par atbalstāmajām jaunajām politikas iniciatīvām (JPI) un citiem prioritārajiem pasākumiem tika sagatavoti priekšlikumi ministrijām un citām centrālajām valsts pārvaldes iestādēm kopumā atbalstīt finansējumu JPI un citiem prioritārajiem pasākumiem 144,1 miljonu eiro apmērā 2017.gadam, 157 miljonu eiro apmērā 2018.gadam un 155 miljonu eiro apmērā 2019.gadam.18.augusta MK sēdē tika atbalstīta papildu 16,9 miljonu eiro piešķiršana, lai pilnā apmērā nodrošinātu jaunas darba samaksas sistēmas ieviešanu Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm, kā arī atlīdzības sistēmas sakārtošanai Valsts ieņēmumu dienestā.Lai veicinātu ambulatoro un stacionāro veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību, valdība vienojās Veselības ministrijai novirzīt papildu vēl 7 miljonus eiro. Tādējādi kopā ar 16. augusta MK sēdē piešķirtajiem papildu 3 miljoniem, šim mērķim kopā piešķirti 10 miljoni eiro.Tāpat valdība atbalstīja Tieslietu ministrijas iesniegto...

Pēc Eiropas Savienības tiesas sprieduma saņemšanas Augstākās tiesas (AT) Administratīvo lietu departaments 19.augustā atstāja negrozītu Administratīvās apgabaltiesas spriedumu, ar kuru apmierināts SIA "Latvijas Propāna gāze" pieteikums un atcelts Valsts ieņēmuma dienesta (VID) lēmums par pienākumu samaksāt budžetā nodokļu maksājumu. AT lietu rakstveida procesā izskatīja sakarā ar Valsts ieņēmumu dienesta kasācijas sūdzību par Administratīvās apgabaltiesas spriedumu. Iepriekš AT lietā bija apturējusi tiesvedību, vēršoties ar prejudiciāliem jautājumiem Eiropas Savienības tiesā. AT vēlējās noskaidrot, vai konkrētajā lietā ir piemērojams preces deklarētāja piemērotais Eiropas Savienības Kombinētās nomenklatūras kods vai arī VID piemērotais kods.Laikā no 2009.gada 20.marta līdz 2010.gada 15.janvārim pieteicēja SIA "Latvijas Propāna gāze" no Krievijas importēja Latvijā sašķidrināto naftas gāzi un veica preces klasifikāciju atbilstoši Eiropas Savienības Kombinētās nomenklatūras kodam 2711 19 00, piemērojot precei ievedmuitas nodokļa tarifa likmi 0% no preces muitas vērtības.VID, veicot pieteicējas nodokļu auditu par iepriekš minētajā laika posmā iesniegtajiem vienotajiem administratīvajiem dokumentiem, atzina, ka importētajā precē dominējošās vielas ir propāns...

Valsts sekretāru sanāksmē starpinstitucionālajai saskaņošanai 18. augustā tika iesniegts projekts Uzņēmējdarbības vides pilnveidošanas pasākumu plānam. Tajā atvēlēta arī plaša sadaļa grāmatvedības un nodokļu politikas uzlabošanai (61. - 105. lpp.). Projektu iespējams skatīt un lejuplādēt šeit. Plāna projektā norādīts: lai nodrošinātu Ministru kabineta 2009.gada 7.aprīļa noteikumu Nr.300 “Ministru kabineta kārtības rullis” 74.punkta pilnīgu izpildi, Uzņēmējdarbības plāns ir publicēts publiskajai apspriešanai Ekonomikas ministrijas mājas lapā no 2016.gada 15.augusta līdz 5.septembrim. Ministrijas mājaslapā projekts gan ir grūti atrodams - sākumlapā tas nav minēts, bet gan meklējams šeit: https://em.gov.lv/lv/par_ministriju/sabiedribas_lidzdaliba/diskusiju_dokumenti/.Vēršam uzmanību, ka sabiedrības pārstāvjiem ir iespēja piedalīties Plāna izstrādē, sniedzot rakstiski viedokli līdz 2016.gada 8.septembrim atbilstoši Ministru kabineta 2009.gada 25.augusta noteikumu Nr.970 „Sabiedrības līdzdalības kārtība attīstības plānošanas procesā” 7.4.1 apakšpunktam. Ministrija lūdz pieteikties līdzdalībai, rakstiski sniedzot viedokli par Plāna projektu līdz š.g. 8.septembrim, informāciju nosūtot uz e-pasta adresi [email protected] vai [email protected]ņēmējdarbības vides pilnveidošanas pasākumu plāns (Uzņēmējdarbības plāns) tiek sagatavots un valdībā ik gadus apstiprināts kopš 1999. gada....

"Latvijas Institūts aicina novadu un pilsētu pašvaldības domāt par savu piedāvājumu cilvēkiem, kas vēlētos atgriezties," turpinot darbu pie sociālās kustības #GribuTeviAtpakaļ praktiskajiem soļiem, aizvadītajā piektdienā, 19. augustā, iekoties ar Latvijas pašvaldību komunikācijas speciālistiem, paskaidroja Latvijas institūta (LI) direktore Aiva Rozenberga. Viņa uzsvēra, ka svarīgi nenodalīt Latvijā palikušos cilvēkus no aizbraukušajiem, jo Latvijai ir svarīgs ikviens. Būtiski, lai tie, kas vēlas atgriezties, zinātu, kur pašvaldībā vērsties, lai risinātu praktiskus jautājumus, un justos gaidīti.Latvijas novadu un pilsētu komunikācijas speciālisti, kuri šodien pulcējās Latvijas Pašvaldību Savienības rīkotajā seminārā, ierosināja LI publiskajā komunikācijā runāt ne tikai par vienu Latviju, kā vietu kur atgriezties, bet par 119 vietām, norādot uz Latvijas pašvaldību skaitu un izsakot vēlmi iesaistīties kustībā. Arī Latvijas Pašvaldību Savienība ir gatava atbalstīt kustības #GribuTeviAtpakaļ mērķus un veicināt praktisku rīcību.A.Rozenberga iepazīstināja pašvaldību pārstāvjus ar dažādām iespējām pozicionēt novadus un pilsētas starptautiski, piemēram, piesakoties tādiem UNESCO un Eiropas Savienības tituliem kā kultūras, mūzikas, literatūras, grāmatu, gastronomijas...

Centrālā statistikas pārvalde (CSP) pirmdien, 22.augustā, uzsāks 2016. gada lauku saimniecību struktūras apsekojuma datu vākšanu. Šādu apsekojumu reizi trīs gados veic visās Eiropas Savienības un Eiropas Ekonomiskās zonas valstīs, tostarp Latvijā. Pirmos provizoriskos rezultātus paredzēts publicēt nākamā gada aprīlī.Apsekojumā paredzēts iegūt informāciju par zemes izmantošanu, sējumu un stādījumu struktūru, cūku un mājputnu skaitu, saimniecības tehnisko aprīkojumu, nodarbinātajiem lauksaimniecībā, saimnieciskās darbības aktivitātēm un par vairākiem agro-vidi raksturojošiem rādītājiem.Datus trīs nedēļas varēs iesniegt elektroniski CSP Elektroniskajā datu vākšanas sistēmā no 22.augusta līdz 11.septembrim. No 26.septembra līdz 16.decembrim Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra intervētāji klātienē apsekos saimniecības, no kurām nebūs saņemta informācija elektroniski, bet CSP intervētāji veiks telefonintervijas.Respondentu administratīvās slodzes mazināšanai 2016. gada apsekojumā neiekļautos rādītājus paredzēts iegūt no administratīvajām datubāzēm, kā Lauksaimniecības datu centra Mājdzīvnieku reģistrs, Bioloģiskās lauksaimniecības statistikas informācijas sistēmas, Lauku atbalsta dienesta Integrētās administrēšanas un kontroles sistēmas.Apsekojamā vienība ir lauku saimniecība - tehniski un ekonomiski atsevišķa vienība ar vienotu vadību, kas...

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas padome ir apstiprinājusi vairākus jaunus normatīvos noteikumus, kas skar regulējumu Latvijas finanšu instrumentu tirgū:"Normatīvie noteikumi par kārtību, kādā ziņo par Regulas Nr. 596/2014 faktiskajiem vai iespējamiem pārkāpumiem" saistīti ar ziņošanu kompetentajām iestādēm par faktiskajiem vai iespējamajiem minētās regulas pārkāpumiem, tās kārtību, veidu un izskatīšanas procesu, kā arī paredz pienākumu FKTK noteikt atbildīgās personas par ziņojumu izskatīšanu."Finanšu instrumentu tirgus likumā noteiktās paziņojumiem par nozīmīgas līdzdalības iegūšanu vai zaudēšanu izmantojamās veidlapas apstiprināšanas normatīvie noteikumi" nepieciešami, lai Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādes (ESMA) izstrādāto veidlapu paziņojumam par nozīmīgas līdzdalības iegūšanu vai zaudēšanu padarītu saistošu Latvijas finanšu un kapitāla tirgus dalībniekiem.Arī "Paziņojuma par izcelsmes dalībvalsti veidlapas parauga apstiprināšanas normatīvie noteikumi" paredzēti, lai ieviestu ESMA izstrādātās veidlapas par paziņojuma par izcelsmes dalībvalsti standarta formu, kas finanšu instrumentu tirgū ir jauna prasība.Savukārt, lai nodrošinātu atbilstību veiktajiem grozījumiem Kredītiestāžu likumā, kas paredz par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas prasību izpildi atbildīgajai...

Ārlietu ministrija sadarbībā ar Ziemeļu ministru padomes biroju šodien, 22.augustā, no plkst.13.00 - 15.00 rīkos Apaļā galda diskusiju par Baltijas un Ziemeļvalstu sadarbības 25 gadiem, tās ieguvumiem un perspektīvām. Diskusijā piedalīsies ievērojami Baltijas un Ziemeļvalstu politiķi, diplomāti, augstskolu un nevalstisko organizāciju pārstāvji, un pētnieki, kas atskatīsies uz padarīto pēdējo 25 gadu laikā kopš tika atzīta Baltijas valstu neatkarības atjaunošana, kā arī pievērsīsies nākotnes izaicinājumiem reģionā.Apaļā galda diskusijai tiks nodrošināta tiešraide, kas būs skatāma Ārlietu ministrijas mājaslapā www.mfa.gov.lv.Diskusiju vadīs Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs un, tajā piedalīsies Ziemeļu Ministru padomes (ZMP) ģenerālsekretārs Dagfins Hojbratens (Dagfinn Høybråten), no Lietuvas ievēlētais Eiropas Parlamenta deputāts Petrs Auštrevičs (Petras Auštrevičius), bijušais Zviedrijas premjerministrs un ārlietu ministrs Karls Bilts (Carl Bildt), bijušais Dānijas ārlietu ministrs Ufe Elemans-Jensens (Uffe Ellemann-Jensen), bijušais Islandes ārlietu ministrs Jons Baldvins Hanibalsons (Jón Baldvin Hannibalsson), Tallinā bāzētā Starptautiskā Aizsardzības un drošības centra direktors Jiri Luiks (Jüri Luik), bijušais Somijas Eiropas lietu un ārējās tirdzniecības...

"Eurostat" dati liecina - 2015. gadā jau 65% Eiropas Savienības interneta lietotāju iepirkās tiešsaistē un arī turpmāk tiek prognozēts, ka tēriņi par precēm un pakalpojumiem internetā tikai palielināsies."Diemžēl biežāki kļūst arī krāpšanas gadījumi, tāpēc mēs vēlētos vērst uzmanību uz vairākiem aspektiem, lai pasargātu sevi un savu bankas kontu. Tā kā tiešsaistē bieži arī iepērkas jaunieši, tad aicinām vecākus pārrunāt ar pusaudžiem, kā neiekrist krāpnieku lamatās," atzīst finanšu tehnoloģiju uzņēmuma "WestStein" valdes locekle Signe Kalniņa.Lūk, daži vienkārši ieteikumi, kas palīdzēs parūpēties naudas drošību.Pārliecinies par tirgotāja vietnes identitātiRunājot par lielajām platformām kā "Ebay", "Amazon", "ASOS", "Etsy" utt., nav šaubu par to, ka šiem piegādātājiem var uzticēties. Taču internetā mēs visbiežāk meklējam izdevīgu piedāvājumu un tāpēc nereti gadās iemaldīties īstos džungļos. Tā, piemēram, ir desmitiem tūkstošu vietņu, kuras tirgo populārās "Beats" austiņas, vienlaikus patērētāju tiesību uzraugi ne vienā vien valstī ir likuši slēgt neskaitāmas krāpnieku lapas.Tāpēc vienmēr pievērsiet uzmanību: interneta vietnes adresei - vai tā...

Valdības 18. augusta ārkārtas sēdē izskatīts arī Labklājības ministrijas sagatavotais noteikumu projekts "Minimālās mēneša darba algas noteikšanas un pārskatīšanas kārtība".Kā norādīts tiesību akta projekta anotācijā, esošajā minimālās mēneša darba algas noteikšanas un pārskatīšanas sistēmā ir nepietiekama analītiskā bāze (rādītāji ekonomiskās situācijas un sociālās drošības analizēšanai), kā arī padziļināti netiek veikts minimālās mēneša darba algas ietekmes izvērtējums uz mazāk kvalificētiem darbiniekiem un to darba ienākumu izmaiņām. Diskusijas ar sociālajiem partneriem par minimālās mēneša darba algas apmēru nākamajam gadam ir nepietiekamas, sociālo partneru viedokļi tiek izteikti sasteigti. Minimālās mēneša darba algas apmēra noteikšanā izmantotie noapaļotie veselie skaitļi rada darba devējiem neadekvātu stimulu maksāt tieši noteikto apmēru, nevis vērtēt katra nodarbinātā faktisko ieguldījumu produktivitātes izteiksmē. Minimālās mēneša darba algas apmēra paaugstināšana netiek saistīta ar valsts pārvaldes efektīvu darbību, tai skaitā ar mēneša darba algu skalām tādās jomās kā veselības aizsardzība un sociālā drošība vai publiskajiem iepirkumiem tādās jomās, kur būtiski izdevumu daļu veido tieši algu...

Ceturtdien, 18.augustā, Ministru kabinets (MK) ārkārtas sēdē iepazinās ar Finanšu ministrijas (FM) sagatavoto informatīvo ziņojumu par priekšlikumiem valsts budžeta ieņēmumiem un izdevumiem 2017.gadam un ietvaram 2017. – 2019.gadam (informatīvais ziņojums ir noslepenots un apskatei nav pieejams). Apspriežoties ar valdības sociālajiem un sadarbības partneriem, valdība atbalstīja vairākus priekšlikumus, kas nodrošinās lielākus ieņēmumus nākamā gada budžetā. Kopējā fiskālā ietekme 2017.gadā no šiem priekšlikumiem ir 3,1 miljons eiro.Valdība vienojās saglabāt esošo solidaritātes nodokļa maksāšanas kārtību, vienlaicīgi turpināt vērtēt šī nodokļa iespējamo reformu nodokļu pamatnostādņu kontekstā.Ņemot vērā budžeta izdevumu pieprasījumu apmēru, MK noteica, ka valsts kapitālsabiedrības minimālo dividendēs izmaksājamo peļņas daļu 2017.gadā (par 2016.gadu) veic 85% apmērā no attiecīgās kapitālsabiedrības peļņas un 2018.gadā 80% (par 2017.gadu). Savukārt 2019.gadā 70% (par 2018.gadu), vērtējot katras kapitālsabiedrības stratēģijā noteiktos mērķus.Tāpat valdība vienojās par uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) zaudējumu pārnešanas iespēju ierobežošanu. Priekšlikums paredz, ka, sākot ar taksācijas periodu, kas sākas 2017.gadā, un turpmākajos taksācijas periodos, iepriekšējo taksācijas periodu zaudējumus...

Valdības sēdē 18. augustā ministri vienojušies no 2017. gada minimālo algu paaugstināt par 10 eiro - līdz 380 eiro. Tam budžetā tiks atvēlēti 11,76 miljoni eiro.Saglabājot patlaban esošo neapliekamo minimumu un sociālo iemaksu apjomu, personai, kurai ir iesniegta nodokļu grāmatiņa un nav apgādājamo, aprēķini, salīdzinājumā izskatās šādi:Izmaksas (EUR)2016.2017.IzmaiņasUz papīra Jūs saņemsiet370.00380.00+10.00Uz rokas Jūs saņemsiet272.24279.13+6,89Darba devējam jūsu darbs izmaksās 457.64470.00+12.36Darba devējs par Jums pārskaitīs VSAOI kopā Darba devēja iemaksu daļaDarba ņēmēja iemaksu daļa126.1387.2838.85129.5489.6439.90+3.41+2.36+1.05Darba devējs par Jums pārskaitīs IIN58.9160.97+2.06Darba devējs par Jums pārskaitīs uzņēmējdarbības riska valsts nodevu0.360.360,36Nodokļos kopā uz Valsts kasi pārskatīs185.40190.87+5,47 Izmantots algas kalkulators vid.lvPret straujāku minimālās algas celšanu, ko rosināja Labklājības ministrija, iestājās uzņēmēju organizācijas. Latvijas darba devēju konfederācija (LDDK) sarunās ar valdību ir piekritusi pakāpeniskai minimālās algas celšanai, bet Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) uzskata, ka strauji celt minimālo algu ir bīstami biznesam. Tāpēc koalīcijā panākta vienošanās, ka minimālo algu varētu palielināt par 10 eiro. Labklājības ministrijas ieskatā minimālās algas...

Jau informējām, ka Ministru kabinets 16.augusta sēdē jaunajām politikas iniciatīvām nākamgad plānoja piešķirt 102,6 miljonus eiro. Attiecīgi plānots piešķirt 115,5 miljonu eiro apmērā 2018.gadam un 111,9 miljonu eiro apmērā 2019.gadam. Ministriju un neatkarīgo institūciju papildu finansējuma pieprasījumi trim turpmākajiem gadiem kopā veidoja gandrīz astoņreiz lielāku summu - 2017. gadam - 803,4 miljonus eiro, 2018. gadam – 926,3 miljonus eiro un 2019. gadam – 1 218,5 miljonus eiro.Zemāk norādītajās saitēs var skatīt, kā šis finansējums nākamgad tiek sadalīts pa konkrētām ministrijām un neatkarīgajām institūcijām. Piemēram, papildu valsts atbalsts piena nozarei paredzēts septiņu miljonu eiro apmērā ik gadu; ģimenes valsts pabalsta (ĢVP) palielināšana līdz 50 eiro par 4. un nākamajiem bērniem paredzēts piešķirt 3,5 miljonus eiro ik gadu,Latvijas Valsts Simtgades programmai nākamgad paredz atvēlēt vairāk nekā piecus miljonus, bet turpmākos trīs gadus kopā - 23 miljonus, utt. Viens no dāsnākajiem finansējumiem atvēlēts jaunas darba samaksas sistēmas ieviešanai Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu...

Vakar, 18.augustā, ikmēneša Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes (LOSP) pārstāvju sapulcē pieņēma vairākus lēmumus par 2017.gadā plānotajām nodokļu un nodevu izmaiņām. Izskatot pēdējo dienu publisko informāciju par valsts budžeta 2017.gadam veidošanas attīstību, saprotot, ka būtiski ir nodrošināt izdevumu daļas pieaugumus, LOSP ir neizpratnē par vairākām pozīcijām.Vienbalsīgi tika nolemts, ka tikai palielinot darba algas neapliekamo minimumu līdz valstī noteiktajam iztikas groza līmenim, lauksaimnieki var piekrist minimālās algas palielināšanai. Pretējā gadījumā tās ir māņu kustības, kur zaudētāji ir ražojošie darba devēji un darbinieki, jo palielinās nomaksājamais IIN un nebūtiski, ne jau par 10 eiro/mēn., palielinās darba alga.LOSP kategoriski iebilst labklājības un ekonomikas ministru apgalvojumiem, ka realizējot grozījumus likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu”, ar kuriem no 2017.gada 1.janvāri ir paredzēts darba devējam nomaksāt VSAOI mēneša likmi par katru darbinieku neatkarīgi no nostrādāto dienu vai stundu skaita mēnesī, tas mazinātu ēnu ekonomiku un veicinātu godīgu uzņēmējdarbību. Lauksaimniecībā, kur bieži ir sezonas darbi, tas radīs pretēju efektu un...

Latvijas juristu apvienība tās valdes priekšsēdētāja Riharda Bunkas vārdā (MK/NVO sadarbības memoranda īstenošanas padomes loceklis, pārstāvis Nacionālajā trīspusējā sadarbības padomē - NTSP) pauž viedokli par minimālās algas jēdziena nodalīšanas nepieciešamību no krimināltiesiskā regulējuma. NTSP ietvaros sociālie partneri un valdības pārstāvji minimālās algas apmērus uzlūko kā makroekonomisko rādītāju un instrumentu. Līdztekus tiek piemirsts, ka ceļot minimālās algas apmēru, vienlaicīgi tiek pacelta nelielo apmēru robeža mantiskos noziedzīgos nodarījumos, kā arī lielo apmēru robeža. Šo piesaisti nosaka likuma "Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību" 20. un 22.pants. Tas pats attiecas uz būtiskā kaitējuma jēdziena atkarību no minimālās mēnešalgas apmēra.Minimālās mēnešalgas palielināšana dabā, automātiski nozīmē kriminālās vides pārstāvjiem iespēju radīt lielāku mantisku zaudējumu (fiziskām,juridiskām personām un valstij) ar mazākām tiesiskām sekām. Attiecīgi, tiks izlaistas brīvībā visas personas, kurām samazināsies apcietinājuma termiņi un piespriestie brīvības atņemšanas termiņi . MK/NVO sadarbības memoranda padomes pārstāvis Rihards Bunka 9.augustā informēja NTSP locekļus par riskiem, kuri ietekmēs sabiedrību minimālās algas...