JAUNUMI

Ventspils pilsētas domes 2016.gada 10.jūnija saistošie noteikumi №4 «Par grozījumiem Ventspils pilsētas domes 2012.gada 2.marta saistošajos noteikumos №9 «Ventspils brīvostas noteikumi»»Saistošie noteikumi stājas spēkā ar 2016.gada 5.augustu.

Ministru kabineta 2016.gada 9.augusta noteikumi №527 «Noteikumi par administratīvā pārkāpuma protokola veidlapu paraugiem un to izgatavošanas un izmantošanas kārtību»Noteikumi stājas spēkā ar 2016.gada 1.septembri.

Ministru kabineta 2016.gada 2.augusta noteikumi №516 «Noteikumi par Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieka amata pretendentu pieteikšanās nosacījumiem un kārtību, kā arī pretendentu atlases un vērtēšanas kārtību»Noteikumi stājas spēkā ar 2016.gada 12.augustu.

Valsts ieņēmumu dienests (VID) skaidrojis, kā aprēķināmas uzņēmumu ienākuma nodokļa atlaide par ārvalstīs samaksāto nodokli Nodokli samazina par ārvalstīs samaksāto uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) summu, bet ne vairāk kā summu, kas būtu vienāda ar Latvijā aprēķināto nodokli par ārvalstīs gūto ienākumu. Piemērojot atlaidi par ārvalstīs samaksāto UIN, nodokļa maksātājs uzņēmumu ienākuma nodokļa gada deklarācijai pievieno attiecīgās ārvalstu nodokļu iekasēšanas institūcijas (ārvalsts nodokļu administrācijas) apstiprinātus dokumentus, kuros uzrādīts apliekamais ienākums un samaksātā nodokļa summa. Aizpildot uzņēmumu ienākuma nodokļa deklarāciju, 81.rindā (tai skaitā, 81.1., 81.2. un 81.3.rindā) nodokļa maksātājs norāda atsevišķas valstis un tajās samaksāto nodokļu summu. Ārvalstīs samaksātais nodoklis ārvalstu valūtā pārrēķināms eiro pēc Latvijas Bankas noteiktā valūtas kursa nodokļa samaksāšanas dienā. Starptautiskie līgumi par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu (turpmāk – nodokļu konvencijas) regulē nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanu. Tā kā atsevišķos gadījumos otrai līgumslēdzējai valstij ir tiesības aplikt konkrēta veida ienākumu ar nodokli, tad līgumslēdzēja valsts – personas rezidences valsts...

Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) aicina valdību, ministrus, kā arī citus politiķus intensificēt politiskos kontaktus, lai Latvijas ražotājiem palīdzētu radīt jaunas eksporta iespējas un nostiprinātu jau esošās.LDDK atgādina, ka 9.augustā starp valdību un partnerorganizācijām, tajā skaitā LDDK, parakstītā vienošanās paredz būtiski palielināt tādu uzņēmumu skaitu un apgrozījumu, kuri ir orientēti uz eksportu. To panākt nav iespējams bez eksporta tirgu paplašināšanas.Eksporta attīstība ir arī priekšnoteikums, lai īstenotu Nacionālās attīstības plānā paredzēto ekonomikas izrāvienu un līdz 2020.gadam panāktu, ka iekšzemes kopprodukts (IKP) uz iedzīvotāju no 12500 EUR 2015.gadā palielinās līdz 17000 EUR 2020. gadā, iekasēto nodokļu apjoms pieaug, no 28 procentiem pašlaik tuvojoties 32 procentiem no IKP 2020.gadā, iespēju robežās tiek nodrošināts nepieciešamais finansējums izglītībā, veselībā, attīstībā un pētniecībā, lai 2020.gadā sasniegtu izvirzītos mērķus.Vērtējot Zaļo un zemnieku savienību (ZZS) pārstāvošo ministru neseno tikšanos ar Krievijas vicepremjeru Arkādiju Dvorkoviču, ir redzams, ka tās mērķis bija veicināt eksporta tirgus atjaunošanu, turklāt šāda tikšanās nebija pretrunā ar...

Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA) atgādina, ka tā turpina īstenot Eiropas Sociālā fonda (ESF) projekta "Atbalsts bezdarbnieku izglītībai" (projekta Nr. 7.1.1.0/15/I/001) pasākumu "Apmācība pie darba devēja". Tā ir bezdarbnieka praktiskā apmācība, kas ilgst 6 mēnešus: darba devējs, saņemot no NVA dotāciju, pats sagatavo sev vajadzīgo speciālistu. Praktiskā apmācība ietver profesionālās kompetences apgūšanu, kas atbilst pirmā, otrā vai trešā profesionālās kvalifikācijas līmeņa profesionālajai kompetencei. Praktisko apmācību neorganizē nekvalificētos un mazkvalificētos darbos. Darba devējam ir jāpiedāvā no jauna izveidota darba vieta, vai darba vietai jābūt vakantai vismaz 4 mēnešus pirms praktiskās apmācības uzsākšanas. Pēc praktiskās apmācības pabeigšanas bezdarbniekam vismaz sešus mēnešus jāturpina darbs pie tā paša darba devēja.Kopš ESF projekta "Atbalsts bezdarbnieku izglītībai" īstenošanas sākuma pasākumā "Apmācība pie darba devēja" ir iesaistīti 209 bezdarbnieki: 2015.gadā - 121 un 2016.gada 6 mēnešos - 88. Tie bezdarbnieki, kuri praktisko apmācību pie darba devēja jau ir pabeiguši, šobrīd strādā tādās profesijās kā ražošanas iekārtu operators, mazumtirdzniecības darbinieks, metinātājs,...

Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamenta 2016.gada 27.maija spiedumā lietā SKA-240/2016 ir izvirzījis sekojošas tēzes, kas turpmāk būtu jāņem vērā, skatot saimniecisko darbību likuma „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” un likuma „Par pievienotās vērtības nodokli” izpratnē.No 2010.gada 1.janvāra ienākums no fiziskās personas īpašumā esoša augoša meža atsavināšanas izciršanai un tajā iegūto kokmateriālu atsavināšanas visos gadījumos ir ar iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) apliekams ienākums, tāpēc IIN aprēķināšanas vajadzībām nav jāvērtē, vai izpildās ar likuma „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” panta 1.3 daļas kritēriji. Taču minētajiem ienākumiem ir piemērojama ar likuma „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 11.panta 1.4 daļa, saskaņā ar kuru fiziskas personas – meža īpašnieka ienākumu gūšana no augoša meža atsavināšanas izciršanai un tajā iegūto kokmateriālu atsavināšanas netiek uzskatīta par saimniecisko darbību, ja izdevumus, kas saistīti ar šo ienākumu gūšanu, persona nav atzinusi par saimnieciskās darbības izdevumiem.Tas, ka ienākumi nav gūti saimnieciskās darbības ietvaros saskaņā ar likuma „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” panta 1.4 daļu, nav pamats...

Pēc nelielā pieauguma gada pirmajā ceturksnī bezdarba līmenis Latvijā atkal sācis samazināties, otrajā ceturksnī noslīdot līdz 9,5%, liecina jaunākie darbaspēka apsekojuma dati. Salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo mēnesi bezdarbs samazinājies par 0,3 procentpunktiem, bet ceturkšņu griezumā bijis jau 0,8% kritums. Pagājušā ceturkšņa bezdarba rādītājs arī bijis zemākais kopš 2008.gada trešā ceturkšņa, informē Finanšu ministrija.Situācija darba tirgū saglabājas visai stabila, un vienlaikus ar bezdarba samazināšanos otrajā ceturksnī bijis arī minimāls nodarbināto iedzīvotāju skaita pieaugums, tam palielinoties par 0,03% - līdz 898,5 tūkstošiem. Vienlaikus bezdarbnieku skaits ir samazinājies jau visai būtiski - par 2,8% salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo ceturksni. Tāpat kā iepriekš turpina augt ekonomiski aktīvo iedzīvotāju īpatsvars, otrajā ceturksnī sasniedzot jau 68,3% no visiem ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem. Ekonomiskās aktivitātes pieaugums saistīts gan ar iedzīvotāju vecumstruktūras izmaiņām, gan kopējās situācijas uzlabošanos darba tirgū, kad, spēcīgi augot vidējam algas līmenim, palielinās arī laba darba atrašanas iespējas. Tāpat stabili turpina samazināties to iedzīvotāju skaits, kuri...

Latvijas iedzīvotāju uzkrājumi privātajos pensiju fondos gada pirmajos septiņos mēnešos pieauguši par 16,6 miljoniem eiro jeb 5%, kopumā pensiju uzkrājumiem sasniedzot 347 miljonus eiro, liecina Latvijas Komercbanku asociācijas Privāto pensiju fondu komitejas apkopotie dati.Pensiju fondi saviem dalībniekiem kopš 2016. gada sākuma vidēji nodrošinājuši 1,97% ienesīgumu. Labāk veicies sabalansētajiem pensiju plāniem, kas piedāvā konservatīvāku ieguldījumu politiku - ienesīgums kopš gada sākuma 2,26%, savukārt aktīvo plānu vidējais ienesīgums bijis 1,7%. Taču ilgākā termiņā visiem pensiju plānu dalībniekiem ir nodrošināts samērīgs ienesīgums - vidējais visu privāto pensiju fondu trīs gadu ienesīgums jūlija beigās bija 3,95%, vidējais piecu gadu ienesīgums 3,85%, vidējais desmit gadu ienesīgums 3,55%.Papildu līdzekļus vecumdienām privātajos pensiju fondos Latvijā krāj 263 tūkstoši cilvēku. Pirmajos septiņos šā gada mēnešos pensiju fondu dalībnieku skaits ir palielinājies par 7793, kas ir 3% pieaugums pret pērnā gada beigām.Vairāk statistikas par privātajiem pensiju fondiem skatīt šeit.Privātie pensiju fondi jeb pensiju sistēmas 3. līmenis ir iespēja veidot papildu uzkrājumus...

Jēkabpils pilsētas domes 2016.gada 28.jūlija saistošie noteikumi №22 «Grozījums Jēkabpils pilsētas domes 2016.gada 24.marta saistošajos noteikumos №7 «Jēkabpils pilsētas pašvaldības kapsētu darbības un uzturēšanas saistošie noteikumi»»Saistošie noteikumi stājas spēkā ar 2016.gada 17.augustu.

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) izteikusi atbalstu jebkuru nozaru ministru darbībai, lai uzlabotu attiecības ar Krieviju vai citām valstīm, kas vietējiem uzņēmumiem nodrošinās eksporta apjoma pieaugumu un sankciju izbeigšanu.LTRK lūdz ministrus būt saprotošiem pret tiem politiķiem, kuri veicina eksportu, jo, tā vietā, lai meklētu problēmas, jāpiedāvā risinājumus Latvijas kompānijām atsākt pārtikas produktu eksportu uz Krieviju un citām valstīm, kuras noteikušas sankcijas un ierobežojumus."Ir jābūt tālredzīgākiem un skandāla vietā jāizvēlas komunikācija un sapratne. Jebkuru diplomātisko kanālu izmantošana, lai atbalstītu vietējos ražotājus, ir pieļaujama brīdī, kad ekonomika stagnē. Eksports ir būtiski sarucis, salīdzinot ar laiku, kā bija pirms diviem gadiem, kā arī tautsaimniecības izaugsme ir ļoti ierobežota," saka LTRK valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš.LTRK uzskata, ka jebkuras industrijas darba kārtībā pašreiz jābūt aktīvai darbībai, lai palīdzētu Latvijas biznesa videi attīstīties, tādējādi nodrošinot "ekonomikas izrāvienu" un stabilu valsts budžeta izpildi.

Otrdien, 16.augustā, Ministru kabineta (MK) sēdē tika izskatīts Finanšu ministrijas (FM) sagatavotais informatīvais ziņojums. Finanšu ministres Danas Reiznieces-Ozolas vadītā darba grupa sagatavoja priekšlikumus nākamā gada budžetam, nodrošinot nepieciešamo finansējumu prioritārajām nozarēm un ievērojot fiskālās disciplīnas likuma nosacījumus.Pēc finanšu ministres vadītās darba grupas budžeta sagatavošanai diskusijām par atbalstāmajām jaunajām politikas iniciatīvām (JPI) un citiem prioritārajiem pasākumiem tika sagatavoti priekšlikumi ministrijām un citām centrālajām valsts pārvaldes iestādēm kopumā atbalstīt finansējumu JPI un citiem prioritārajiem pasākumiem 102,6 miljonu eiro apmērā 2017. gadam, 115,5 miljonu eiro apmērā 2018. gadam un 111,9 miljonu eiro apmērā 2019. gadam. Tai skaitā neatkarīgajām institūcijām paredzēts atbalstīt finansējumu JPI un citiem prioritārajiem pasākumiem 8,2 miljonu eiro apmērā 2017. gadam, 13,5 miljonu eiro apmērā 2018. gadam un 13,7 miljonu eiro apmērā 2019. gadam.MK sēdē tika izskatīta arī ministriju sniegtā informācija un priekšlikumi par JPI īstenošanai izmantojamajiem izdevumu pārskatīšanas rezultātā iegūtajiem iekšējiem resursiem. Tāpat sēdē tika atbalstīti arī papildu priekšlikumi valsts budžeta ieņēmumiem....

Ministru kabinetā (MK) 16.augustā tika izskatīts Finanšu ministrijas (FM) ikmēneša informatīvais ziņojums par Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda (ES fondi) investīciju ieviešanas statusu. Līdz šī gada 15.augustam atbildīgās iestādes ir nodrošinājušas būtisku progresu investīciju uzsākšanas uzdevumu izpildē, kā rezultātā ir apstiprināti MK noteikumi par ES fondu investīcijām 3,2 miljardu eiro apmērā, un īpašs progress novērojams jau nākamajā fāzē - projektu atlašu izsludināšanā.2016.gada jūlijā ir novērojams stabils MK noteikumu apstiprināšanas progress, tādēļ kopumā ES fondu ieviešanas finansiālā nobīde no plānotā grafika saglabājas salīdzinoši neliela. Jūlijā ir apstiprināti 5 MK noteikumi par kopējo ES fondu finansējumu 86 miljoni eiro un izsludinātas 13 projektu iesniegumu atlases par 255,8 miljoniem eiro. Kopumā ir uzsākta gandrīz puse ES fondu projektu atlašu - 46,8%. ES fondu finansējuma ieviešanu regulējošie MK noteikumi ir galvenais priekšnoteikums reālai projektu īstenošanas uzsākšanai. Savukārt līdz šī gada beigām ir mērķis nodrošināt MK noteikumu apstiprināšanu līdz 90% no plānošanas periodā pieejamā ES fondu...

Otrdien, 16.augustā, valdība apstiprināja Tieslietu ministrijas sagatavotos grozījumus Ministru kabineta noteikumos "Noteikumi par zvērināta tiesu izpildītāja rīcību ar bezmantinieku mantu", kas paredz vairākas būtiskas izmaiņas esošajā kārtībā, kādā zvērināts tiesu izpildītājs nodrošina bezmantinieku mantas administrēšanas procesu un veic uz bezmantinieku mantu pieteikto kreditoru pretenziju apmierināšanu.Līdz šim praksē par kreditoru, kam ir tiesības pretendēt uz bezmantinieku mantas procesā gūtiem ienākumiem, tika atzīta arī tāda persona, kuras prasījums iekļauts notariālajā aktā par mantojuma lietas izbeigšanu, lai gan lietas izbeigšanas brīdī tas vēl nav atzīts ar spēkā stājušos tiesas nolēmumu, vien ierobežojot šāda kreditora tiesības izmantot ieskaitu un saņemt pieteiktā parāda atmaksu līdz tiesas nolēmuma spēkā stāšanās brīdim. Savukārt ar grozījumiem nostiprināts, ka bezmantinieku mantas pārņemšanas un pārdošanas administrēšanas procesa ietvaros gūtos ienākumus zvērināts tiesu izpildītājs sadala tikai tādu kreditoru pretenziju segšanai, kuras ir nodrošinātas ar hipotēku, komercķīlu vai ietvertas publiskā aktā vai saistībā, kas atzīta ar spēkā stājušos tiesas nolēmumu.Visām...

Atalgojums mazumtirdzniecībā ar katru gadu pieaug, taču kāpums varētu būt straujāks, ja to nebremzētu lielais ēnu ekonomikas īpatsvars ekonomikā un zemā produktivitāte valstī kopumā, norāda Latvijas Pārtikas tirgotāju asociācijas (LPTA) izpilddirektors Noris Krūzītis. Lai pārrunātu tirdzniecības darbinieku intereses un ar ēnu ekonomiku un aplokšņu algām saistītās problēmas valstī, 17.augustā tiksies LPTA un Latvijas Tirdzniecības darbinieku arodbiedrība.Saskaņā ar Valsts ieņēmumu dienesta informāciju, LPTA biedru uzņēmumi vidēji saviem darbiniekiem maksāja par 20 - 50% lielākas stundu likmes nekā vidēji citos mazumtirdzniecības uzņēmumos. "Neskatoties uz būtiski lielākām algām un tādiem papildu labumiem kā apdrošināšana, mūsu asociācijas biedru uzņēmumi Rimi Latvia, Narvesen Baltija un Maxima Latvija saskaras ar grūtībām piesaistīt jaunus darbiniekus. Cilvēki Latvijā nereti izvēlas nedaudz lielāku algu aploksnē, nevis sociālās garantijas un drošību nākotnē," komentē Noris Krūzītis.Ir jāņem vērā, ka darbaspēka izmaksas ir viena no būtiskākajām uzņēmumu izdevumu pozīcijām, kam ir liela ietekme uz preču pārdošanas cenu, tādējādi "pelēko uzņēmumu" radītā negodīgā konkurence ir...