JAUNUMI

Jauniešu vidū valda visai neviennozīmīgs uzskats par uzņēmējdarbību - vairāk nekā trešdaļa jeb 36% jauniešu vēlētos kļūt par uzņēmējiem, vēl trešdaļa gribētu, bet netic, ka tas varētu izdoties, turpretī trešdaļa nav domājuši, vai arī atzīst, ka tas viņus neinteresē. Tas noskaidrots Swedbank Finanšu institūta veiktā aptaujā. Jo tuvāk skolas absolvēšanai, jo attieksme pret iespējām uzsākt savu biznesu jauniešu vidū kļūst pozitīvāka. Kamēr šaubīgo īpatsvars paliek nemainīgs, tikmēr tuvojoties skolas absolvēšanai, samazinās skeptiķu skaits un pieaug potenciālo uzņēmēju īpatsvars. Visbiežāk jaunieši vēlas uzsākt uzņēmējdarbību tādās jomās kā kultūra un izklaide (19%), tūrisms un ēdināšana (10%), kā arī mārketings (9%). Zīmīgi, ka puišu vidū populārākas ir nozares ar lielāku inovāciju potenciālu, piemēram, elektronika un telekomunikācijas (14%), turpretī meitenēm saistošāka šķiet izklaides un kultūras joma. Raudzīties uzņēmējdarbības virzienā jauniešus motivē tieši iespēja vairāk nopelnīt (56%), īstenot savu aizraušanos (50%), kā arī iespēja pašiem pieņemt lēmumus (48%). Savukārt mazāk nozīmīga šķiet iespēja veicināt tautsaimniecības attīstību (20%)...

Latvijas Komercbanku asociācija (LKA) apkopojusi jaunāko Latvijas banku sektora statistika par 2016.gada otro ceturksni - banku sektora kopējie aktīvi, pasīvi, peļņas un zaudējumu aprēķins, kā arī maksājumu karšu statistika un banku individuālie dati, tai skaitā vispārējie dati, bilances dati un finanšu rādītāji. Visa informācija pieejama LKA mājaslapā www.lka.org.lv sadaļā Statistika. Banku individuālo datu sadaļā atradīsit: • Vispārējie banku individuālie dati - klientu skaits, internetbankas lietotāju skaits, klientus apkalpojošo vietu skaits; • Bilances dati - informācija par banku aktīviem, aktīviem pārvaldīšanā, kapitālu, peļņu, noguldījumiem, noguldījumu sadalījumu pēc termiņiem un klientu veida, kredītiem, kredītu sadalījumu pēc klientu veida; • Finanšu rādītāji - informācija par tādiem banku darbības rādītājiem kā kapitāla pietiekamība, likviditāte, kapitāla atdeve un aktīvu atdeve. Savukārt maksājumu karšu statistikā apkopots: maksājumu karšu skaits kopā, karšu skaits sadalījumā pēc funkcijām (debetkartes, kredītkartes, atliktā maksājuma kredītkartes, biznesa kartes), sadalījumā pēc starptautisko maksājumu karšu organizācijām (VISA, MasterCard, American Express), bankomātu skaits, maksājumu karšu pieņemšanas statistika,...

Iznācis žurnāla 2016. gada SEPTEMBRA numurs. Ieskats tematikā: NUMURA INTERVIJA Konkurences tiesības var būt pretrunā uzņēmēju loģikai. Saruna ar LĪGU MERVINU, zvērinātu advokātu biroja Kļaviņš Ellex partneri JURISTA PADOMS Pieņemta jauna direktīva par komercnoslēpuma aizsardzību. UNA PETRAUSKA, zvērināta advokāte, KPMG Zvērinātu advokātu biroja vadītāja Ko darīt, ja darbinieka nodarbināšana saskaņā ar likumu ir aizliegta. IVETA ZELČA, Mg.iur., zvērināta advokāte Dzīvokļu īpašnieku biedrību darbības īpatnības un tiesiskie aspekti. RAITIS KALNIŅŠ, Dr.Sc.ing., NĪSA, Nekustamā īpašuma speciālistu apvienības valdes priekšsēdētājs, un SVETLANA SOKOLOVA, Mg.Sc.ing., NĪLA, Nekustamā īpašuma lietotāju apvienības valdes locekle Banku pārstrukturēšana un portfeļa pārdošana: Latvijas un Baltijas pieredze. SANTA RUBĪNA, zvērinātu advokātu biroja Sorainen zvērināta advokāte ATBILD JURISTS Darba līgums un līgumsods. Atbild GITA OŠKĀJA, zvērinātu advokātu biroja A. Kazačkovs un partneri zvērināta advokāte TIESU PRAKSE Valdes locekļu atbildība par sabiedrības nodokļu un nodevu parādiem. IRINA KOSTINA, zvērināta advokāte, ZAB Kļaviņš Ellex, un ANDRIS LAZDIŅŠ, zvērināts advokāts, ZAB Kļaviņš...

Valsts kanceleja 6.septembrī izsludinājusi atklātu konkursu Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektora amatam. Valsts pārvalde nākamo iestādes vadītāju redz kā mērķtiecīgu profesionāli ar vēlmi, vīziju un spēju pilnveidot VID par modernu un klientorientētu iestādi. Galvenās prasības pretendentiem: nevainojama reputācija, maģistra grāds, vismaz trīs gadu darba pieredze, vadot vismaz 40 cilvēku lielu komandu, zināšanas par VID darbības jomu un valsts pārvaldes darbības pamatprincipiem. Pretendentiem jābūt teicamām stratēģiskās plānošanas, sadarbības, komunikācijas un prezentācijas prasmēm, tāpat jāpārzina svešvalodas, jābūt sistēmiskai pieejai jautājumu risināšanā, kā arī spējai analizēt sarežģītu, apjomīgu informāciju. Kopā ar pieteikuma dokumentiem jāiesniedz redzējums par VID prioritātēm un attīstību, tostarp, ņemot vērā Ministru prezidenta Māra Kučinska un sociālo partneru parakstīto vienošanos šī gada augusta sākumā par kopīgi veicamajiem darbiem un sadarbības un sociālā dialoga principiem. Pieteikšanās līdz 2016.gada 7.oktobrim. Plašāk par prasībām un pieteikšanos informācija tiks publicēta Ministru kabineta mājas lapā. Lai nodrošinātu sekmīgu atlases procesu, Valsts kanceleja piesaistījusi arī personālatlases kompāniju, kas veiks...

Liepājas pilsētas domes 2016.gada 18.augusta saistošie noteikumi №16 «Par grozījumiem Liepājas pilsētas domes 2014.gada 21.augusta saistošajos noteikumos №13 «Par Liepājas pilsētas pašvaldības stipendiju piešķiršanu»»Saistošie noteikumi stājas spēkā ar 2016.gada 6.septembri.

Rīgas Domes 2016.gada 7.jūnija saistošie noteikumi №207 «Grozījumi Rīgas domes 2013.gada 15.janvāra saistošajos noteikumos №204 «Rīgas pilsētas apstādījumu uzturēšanas un aizsardzības saistošie noteikumi»»Saistošie noteikumi stājas spēkā ar 2016.gada 3.septembri.

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas 2016.gada 31.augusta noteikumi №147 «Apdrošinātāju publisko ceturkšņa pārskatu sagatavošanas normatīvie noteikumi»Noteikumi stājas spēkā ar 2016.gada 6.septembri.

Latvijas lielākie elektroenerģijas tirgotāji vērsušies pie Ministru prezidenta ar aicinājumu rūpīgi izvērtēt plānotos grozījumus Elektroenerģijas nodokļa likumā, vēstulē norādot, ka iecerētās izmaiņas kropļos elektroenerģijas tirgu, radot zaudējumus gan tirgotājiem, gan patērētājiem. Finanšu ministrija nākusi klajā ar ierosinājumu mainīt Elektroenerģijas nodokļu likumu, atceļot nodokļa atbrīvojumus elektroenerģijai, kas iegūta no atjaunojamajiem energoresursiem - hidroelektrostacijās vai efektivitātes kritērijiem atbilstošās koģenerācijas stacijās. Pašlaik šādai elektroenerģijai nodokļa likme ir 0.00 EUR/MWh, savukārt pēc plānoto likuma grozījumu stāšanās spēkā 2017. gada 1. janvārī tirgotājiem būs jāmaksā elektroenerģijas nodoklis pilnā apmērā - 1.01 EUR/MWh, neatkarīgi no elektroenerģijas izcelsmes. Tirgotāji vērš uzmanību, ka, veicot likuma grozījumus esošajā redakcijā, būtiski ietekmēs Latvijas biznesa un investīciju vidi, kā arī palielinās nodokļu slogu patērētājiem. Kā piemēru tirgotāji min faktu, ka Latvijā patērētāji, slēdzot saistības ar tirgotājiem, izvēlas vidēja vai ilgtermiņa līgumattiecības, kas sniedz garantiju, ka pakalpojuma cenā tiek iekļauti visi nodokļi un nodevas. Stājoties spēkā jaunajam regulējumam gan tirgotājiem, gan patērētājiem radīsies neparedzēti...

Saeimā 1. lasījumā atbalstīti grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā, kas ievērojami apgrūtinās negodprātīgo automašīnu pārdevēju darbību - odometru rādījumu falsificēšanu. " Ar minētajiem grozījumiem paredzēts ieviest administratīvo atbildību par odometra rādījuma izmainīšanu, nosakot personai, kas to veikusi, naudas sodu. Ieviešot minēto sistēmu Valsts policija minētos pārkāpumus varēs kvalificēt kā administratīvos pārkāpumus, saucot personas pie atbildības. Tāpat ir paredzēts ieviest administratīvo atbildību arī par odometra rādījumu izmainīšanas pakalpojuma reklamēšanu vai piedāvāšanu, jo arī šādi pakalpojumi pēc būtības uzskatāmi par pretlikumīgiem," skaidro Valsts policijas Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja vietnieks Dairis Anučins. "Eiropas Savienībā notiek diskusija par sadarbību starp valstu reģistriem un datu apmaiņu saistībā ar odometru rādījumiem. Pagaidām jautājums ir nacionālo valstu kompetencē. Latvija ir viena no pirmajām valstīm, kas jau vairākus gadus odometru rādījumus fiksē, veicot tehnisko apskati. Lai cilvēki varētu pārbaudīt Latvijā fiksēto odometru rādījumu objektivitāti, aicinām apmeklēt CSDD E-pakalpojumu sadaļu," norāda Ceļu satiksmes drošības direkcijas Sabiedrisko attiecību daļas vadītājs Jānis Aizpors....

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) interneta vietnei www.gov.lv ir jauns vizuālais noformējums un arī nedaudz atšķirīga uzbūve, ja salīdzina ar iepriekšējo versiju. Viena no būtiskākajām atšķirībām - informācija jau sākotnēji tiek nodalīta privātpersonu un uzņēmumu vajadzībām. Toties nemainīga palikusi devīze "Mēs - profesionāli apkalpojam, Jūs - godīgi maksājat nodokļus!". Informācija mājaslapā ir izkārtota plašākā laukumā, kas varētu šķist ērtāk no lasīšanas viedokļa, nedaudz mainīts arī informācijas grupējums pa apakšsadaļām - tā dalīta pa nodokļu veidiem. Privātpersonas atsevišķās sadaļās var meklēt informāciju pēc dzīves situācijas. Citviet apakšsadaļu nosaukumi izkārtoti alfabētiskā secībā. Mājaslapas galvenās sadaļas palikušas"Aktualitātes", "Nodokļi" un "Muita", kā arī "Kontakti", kā arī ir iespējams pieslēgties VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmai (EDS). Salīdzinājumam VID mājaslapas noformējums iepriekš:

Augstākās tiesas (AT) Administratīvo lietu departaments 31.augustā lietā, kurā persona lūdz atcelt Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) atteikumu piešķirt izdienas pensiju kā bijušajai Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) darbiniecei, nolēma apturēt tiesvedību un vērsties ar pieteikumu Satversmes tiesā. AT lēmumā atzinusi - lai arī ar Satversmes tiesas 2013.gada 8.novembra spriedumu noteikts, ka Satversmei neatbilst Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja amatpersonu izdienas pensiju likuma 3.panta 3.punkts, ciktāl tas neparedz izdienas stāžā ieskaitīt dienestu LPSR Iekšlietu ministrijas sistēmas iestādēs, ar minēto Satversmes tiesas spriedumu nav noteikts konkrēts datums, ar kuru apstrīdētā tiesību norma zaudē spēku. Līdz ar to pieteicējas pieteikums apmierināts tikai daļēji - no Satversmes tiesas sprieduma spēkā stāšanās. Ņemot vērā, ka pieteicēja lūdz piešķirt izdienas pensiju no 2011.gada 5.septembra un administratīvā tiesa nevar veikt Satversmes tiesas sprieduma nolēmumu daļas "tālākveidošanu", AT ieskatā, pieteicējas aizskartās tiesības var aizsargāt, vēršoties vēlreiz ar pieteikumu Satversmes tiesā. Tiesvedība lietā apturēta līdz Satversmes tiesas nolēmuma spēkā...

Latvijas komercbanku asociācija (LKA) ir sagatavojusi un iesniegusi Finanšu ministrijai priekšlikumus kreditēšanas veicināšanai. Asociācija piedāvā veicināt uzņēmumu kreditēšanu, neapliekot ar uzņēmumu ienākumu nodokli reinvestēto peļņu, efektivizēt finanšu instrumentu un garantiju piemērošanu, sekot citu valstu veiksmīgajiem piemēriem, veicinot privātās un publiskās partnerības projektu attīstību, nostiprināt hipotēkas lomu ar izmaiņām likumā par nekustamā īpašuma atsavināšanu sabiedrības vajadzībām, kā arī izstrādāt mūsdienīgu īres likumu. Savukārt hipotekāro kreditēšanu iespējams attīstīt ar jaunu mājokļu iegādes programmu ne tikai jaunajām ģimenēm, bet arī jaunajiem speciālistiem. LKA piedāvā diskutēt par priekšlikumu hipotekārā kredīta ņēmējiem kredītprocentos samaksāto summu kaut daļēji uzskatīt par iedzīvotāju ienākumu nodokļa (IIN) attaisnotajiem izdevumiem, pagarināt IIN atlaižu piemērošanu grūtībās nonākušiem kredītņēmējiem, kā arī samazināt kancelejas nodevu hipotēkas reģistrācijai. Tāpat nozare iesaka straujāk piemērot konkrētus digitālos risinājumus, kas samazinās administratīvās izmaksas valstij un komercbankām, bet klientam sniegs labāku un kvalitatīvāku servisu. Uzņēmumiem izsniegti kredīti teju miljarda eiro apmērā 2016.gada pirmajā pusgadā - tas ir lielākais no jauna...

Rīgas apgabaltiesa ar 2016.gada 25.augusta spriedumu noraidījusi Rīgas pašvaldības sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Rīgas satiksme" (Rīgas satiksme) apelācijas sūdzību par Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) 2015.gada 23.jūlija lēmumu, kurā par 2015.gada sākumā radio, vides un sabiedriskajā transportā izvietoto reklāmu neatbilstību normatīvajiem aktiem un negodīgas komercprakses īstenošanu, PTAC piemēroja 6000 EUR sodu. Tiesa pievienojusies PTAC atzinumam par reklāmas ētikas normu pārkāpumu, kā arī reklāmā sniegto nepatieso un neobjektīvoapgalvojumu, ka "Latvijas valdība kopš 2009. gada vairs nepiedalās galvaspilsētas sabiedriskā transporta finansēšanā", kas saskaņā ar Satiksmes ministrijas sniegto informāciju, nav patiess - finansējums ticis samazināts, bet ne apturēts. Tiesa par pamatotu arī atzinusi vairākās reklāmās PTAC konstatēto, ka tiek noklusēta un pasniegta neskaidri patērētājam būtiska informācija. Piemēram, reklāmā, kurā sniegta informācija, ka "pasažieris, kuram katru dienu uz darbu ir jābrauc ar vienu transporta veidu" var iegādāties mēneša biļeti par 30,00 EUR, noklusēts, ka šāda cena piemērojama tikai tad, ja pasažieris brauc tikai vienā konkrētā maršrutā,...

Valsts fondēto pensiju shēmas jeb pensiju 2. līmeņa ieguldījumu plānos 2016.gada 1.pusgadā uzkrātais pensiju kapitāls pieaudzis par 7.5% jeb 175.4 miljoniem eiro, jūnija beigās sasniedzot 2.5 miljardus eiro, informē Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK). Gada pirmajā pusgadā labākus rezultātus uzrādīja konservatīvie un sabalansētie plāni, kuru ieguldījumu struktūrā dominē parāda vērtspapīri. Konservatīvajiem plāniem sešu mēnešu ienesīgums bija no 0.4% līdz 2.8%, savukārt sabalansētajiem plāniem tas bija no mīnus 0.1% līdz plus 1.4%. Visi aktīvie plāni, izņemot divus, pusgadu noslēdza ar negatīvu ienesīgumu, šo plānu ienesīgums bija no mīnus 2.2% līdz plus 0.4%, kas arī vērtējams kā samērā labs sniegums, ņemot vērā to, ka Eiropas akciju indekss STOXX Europe 600 Index pusgada laikā zaudēja 9.8% no savas vērtības, ko lielā mērā ietekmēja bažas par Ķīnas ekonomikas izaugsmes samazināšanos, Brexit balsojuma rezultāts, kā arī zemāki nekā gaidīti Eiropas banku peļņas rādītāji. Jūnija beigās kopējā ieguldījumu plānu portfelī lielākais īpatsvars bija parāda vērtspapīriem (47.9%) un...

Jau drīzumā ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) atbalstu tiks īstenoti pasākumi, lai pilnveidotu mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) prasmes reģionos. Sagaidāms, ka šie pasākumi mazinās “digitālo plaisu” starp pilsētas un lauku reģionu MVU un veicinās reģionālo uzņēmējdarbību. Šādu pasākumu īstenošanu paredz VARAM īstenotais projekts “Atbalsts IKT zināšanu kapacitātes paaugstināšanai MVU, veicinot izaugsmi un inovācijas” (SKILLS+). VARAM valsts sekretāra vietnieks informācijas un komunikācijas tehnoloģiju jautājumos Edmunds Beļskis atzīst: “Mūsu mērķis projekta SKILLS+ ietvaros ir uzlabot reģionālo mazo un vidējo uzņēmumu IKT prasmes un pilnveidot politikas instrumentus. Tādējādi mazie un vidējie uzņēmumi pilnībā varēs izmantot iespējas, ko sniedz vienotais Eiropas digitālais tirgus un digitālā ekonomika.” Projektā kopā iesaistīti 12 partneri no 11 valstīm/reģioniem un tā vadošais partneris ir Vācijas Saksijas Anhaltes Reģionālās attīstības un transporta ministrija. Lai nodrošinātu sekmīgu šī projekta īstenošanu mūsu valstī, ir izveidota Latvijas iesaistīto pušu darba grupu. Tajā piedalās pārstāvji no valsts...