JAUNUMI

Rosinātās minimālās algas paaugstināšana no 370 eiro šogad uz 407 eiro pirms nodokļu nomaksas no nākamā gada 1. janvāra ievērojami veicinātu labklājības pieaugumu iedzīvotājiem, kuri pašlaik saņem minimālo algu, īpaši ģimenēm ar bērniem, kam valsts atbalsts nepieciešams visvairāk, uzskata Labklājības ministrija.Labklājības ministrs Jānis Reirs uzsver: "Trešdaļa Latvijas iedzīvotāju ir pakļauti nabadzības riskam, un vairākkārt saņemti starptautisko organizāciju atzinumi ar norādēm uz sociālo nevienlīdzību, zemu minimālo algu un neapliekamo minimumu. Ņemot vērā, ka straujāk aug lielāka apmēra algas, nepieciešams rīkoties, lai nodrošinātu arī samaksas pieaugumu darbiniekiem, kuri saņem minimālo algu. Tās paaugstināšana ir demokrātisks un vienlīdzīgs veids, kā tiešā vai netiešā veidā atbalstīt lielu Latvijas sabiedrības daļu, īpaši reģionos."Šī brīža minimālā alga ietver tikai pašu pamatvajadzību nodrošināšanu, jo aprēķinātais nabadzības riska slieksnis ir 291 eiro cilvēkam. Minimālās algas pacelšana neietekmē cenu kāpumu, un tā neietekmē bezdarba līmeni. Tieši pretēji - palielinās iedzīvotājiem pieejamais naudas daudzumus un attiecīgi arī pirktspēja. Pasaules prakse liecina, ka...

Aizsākoties valdībā diskusijām par nākamā gada valsts budžeta pildīšanu, atgādinām, ka jau aizvadītā gada nogalē Saeimā tika pieņemti likumi, kas paredz nodokļu maksātājiem dažādas izmaiņas no 2017. gada 1. janvāra. Finanšu ministrijas Tiešo nodokļu departamenta vadītāja Astra Kaļāne, žurnāla BILANCE 2016. gada janvāra numurā norādīja, ka no 2017. gada tiek mainīts patentmaksas maksātājam noteiktais maksimālais saimnieciskās darbības ieņēmumu slieksnis. Grozījumi likumā paredz samazināt pašreizējo saimnieciskās darbības ieņēmumu slieksni, kas atbilst 50 tūkst. eiro, līdz 15 tūkst. eiro. Jaunais slieksnis noteikts, ņemot vērā Valsts ieņēmumu dienesta sniegtos statistikas datus par saimnieciskās darbības veicēju, kas sniedz pakalpojumus patentmaksas maksātājiem noteiktajās darbības jomās, vidējo gada apgrozījumu. Patentmaksas maksātājam, pārsniedzot noteikto apgrozījuma slieksni, saimnieciskās darbības apliekamo ienākumu, sākot ar nākamo mēnesi pēc minētā sliekšņa pārsniegšanas un turpmākajos periodos, aprēķinās atbilstoši vispārējai iedzīvotāju ienākuma nodokļa kārtībai. Lai novērstu iespējamo iedzīvotāju ienākuma nodokļa plānošanu, izmantojot dažādos likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” noteiktos iedzīvotāju ienākuma nodokļa režīmus, likumprojekts paredz,...

Pirmajā pusgadā Konkurences padome (KP) izteikusi piecus brīdinājumus kopumā 17 uzņēmumiem, deviņām fiziskām personām, vienai asociācijai un vienai valsts iestādei. Izsakot brīdinājumus, KP iespējamās aizliegtās vienošanās un nodarīto kaitējumu tirgum un patērētājiem var novērst pēc iespējas ātri.Brīdinājumus, neuzsākot formālu izmeklēšanu, KP izsaka, ja iespējamais pārkāpums ir neliels, nav bijis atkārtots un uzņēmums apņemas to neatkārtot, kā arī iestādes resursi, kas nepieciešami pārkāpuma izmeklēšanai, var pārsniegt sabiedrības ieguvumu. Saskaņā ar KP tiesībām prioritizēt savu darbību un iespējai pārkāpumus novērst ar alternatīvām metodēm iestāde var koncentrēt tās resursus pirmām kārtām uz smagāko pārkāpumu novēršanu, tādējādi pasargājot lielākās sabiedrības daļas intereses un plašāku uzņēmēju loku.Aizliegtas vienošanās iepirkumos nemainīgi ir biežāk konstatētais konkurences tiesību pārkāpums Latvijā, tāpēc KP aktīvi strādā pie prevencijas - iepirkumu rīkotāju izglītošanas par iespējamām karteļu pazīmēm. Pēc informatīvajiem pasākumiem KP no iepirkumu rīkotājiem saņem aizvien lielāku skaitu iesniegumu par iespējamiem pārkāpumiem. Tā, piemēram, pērn KP no iepirkumu rīkotājiem par iespējamām uzņēmēju saskaņotām...

Otrdien, 9.augustā, Ministru kabinets atbalstīja Tieslietu ministrijas sagatavotos grozījumus Krimināllikumā un saistītos likumprojektus, kuri izstrādāti ar mērķi novērst aktuālās problēmas un trūkumus noziedzīgi iegūtas mantas krimināltiesiskajā, kriminālprocesuālajā un izpildes regulējumā un risinātu atsevišķus jautājumus attiecībā uz cietušā kaitējuma kompensācijas piedziņu.Lai ieviestu Eiropas Parlamenta un Padomes 2014.gada 3.aprīļa direktīvu par nozieguma rīku un noziedzīgi iegūtu līdzekļu iesaldēšanu un konfiskāciju, ar likumprojektiem paredzēts mantas konfiskācijas tiesisko pamatu ietvert Krimināllikumā un paredzēt skaidru mantas īpašās konfiskācijas regulējumu. Tāpat paredzēts pilnveidot noziedzīgi iegūtas mantas konfiskācijas kriminālprocesuālo regulējumu un noteikt jaunu pierādīšanas standartu attiecībā uz mantas atzīšanu par noziedzīgi iegūtu; precizējot procesuālās normas attiecībā uz rīcību ar konfiscēto noziedzīgi iegūto mantu un paplašinātas iespējas konfiscēt noziedzīgi iegūtu mantu pirmstiesas kriminālprocesā; kā arī paredzētas trešo personu, kuru mantai ir uzlikts arests, bet, kuras nav aizdomās turētie vai apsūdzētie, tiesības aktīvi iesaistīties kriminālprocesā, lemjot jautājumu par mantas konfiskāciju.Šobrīd noziedzīgi iegūtas mantas konfiskācijas izpilde notiek Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā. Noziedzīgi...

Otrdien, 9.augustā, Ministru kabinets izdeva noteikumus "Grozījumi Ministru kabineta 2011.gada 15.februāra noteikumos Nr.131 "Iedzīvotāju reģistrā iekļauto ziņu aktualizēšanas kārtība"". Lai mazinātu personām administratīvo slogu, tām nebūs jāizmanto tikai speciāla tiešsaistes forma, lai iesniegtu iesniegumu, kas parakstīts ar drošu elektronisko parakstu. Turpmāk iesniegumu, kas parakstīts ar drošu elektronisko parakstu, varēs iesniegt, ne tikai izmantojot speciālu tiešsaistes formu tīmekļa vietnē http://www.latvija.lv, bet arī nosūtot to elektroniski Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei. Tāpat arī personas iesniegumu, kurā tās paraksts ir notariāli apliecināts, varēs iesniegt cita persona klātienē Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē vai Latvijas Republikas diplomātiskajā vai konsulārajā pārstāvniecībā, vai arī nosūtīt pa pastu Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei. Grozījumi paredz, ka nebūs arī jāpilnvaro cita persona iesnieguma iesniegšanai par aizliegumu vai atļauju izmantot savu ķermeni, audus un orgānus pēc nāves, ja personas paraksts uz tā ir notariāli apliecināts.

Valdība otrdien, 9.augustā, apstiprināja Eiropas standarta platuma publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras līnijas Rail Baltica novietojumu, kas Latvijā veidos jaunas industriālās zonas. Trases garums Latvijā no Igaunijas - Latvijas robežas līdz Latvijas - Lietuvas robežai būs 263 km.Par to Ministru kabinets (MK) lēma, izskatot rīkojumu "Par nacionālo interešu objekta statusa noteikšanu Eiropas standarta platuma publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūrai Rail Baltica" un rīkojumu "Par Eiropas standarta platuma publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras līnijas Rail Baltica būvniecības paredzētās darbības akceptu". Vienlaikus, ieklausoties Salacgrīvas iedzīvotāju paustajā viedoklī un ievērojot iedzīvotāju intereses, MK uzdeva Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai kopā ar Satiksmes ministriju un Salacgrīvas novada domi konsultēties ar Eiropas Komisijas Vides ģenerāldirektorātu par C5 posma, kas šķērso Natūra 2000 teritoriju Vitrupes ielejā, īstenošanas iespējamību, realizējot Eiropas standarta platuma publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras Rail Baltica būvniecību.Līdz ar projekta Rail Baltica realizēšanu jaunās industriālās zonas varēs attīstīt Salacgrīvas, Limbažu, Salaspils, Inčukalna, Olaines, Iecavas un Bauskas novados. Pasažieru transporta...

Otrdien, 9.augustā, Ministru kabinets (MK) atbalstīja likumprojektu "Grozījumi Apsardzes darbības likumā”, kas paredz apsardzes sertifikāta izsniegšanu fiziskai personai pēc noteiktas izglītības iegūšanas vai izglītības programmas apguves un apsardzes darbinieka sertifikācijas pārbaudījuma nokārtošanas.Likumprojekts pilnvaro MK noteikt apsardzes sertifikāta saņemšanai nepieciešamo izglītību; personas, kurām apsardzes sertifikāta saņemšanai nav nepieciešams kārtot apsardzes darbinieka sertifikācijas pārbaudījumu; prasības un kārtību, kādā persona kārto apsardzes darbinieka sertifikācijas pārbaudījumu; kārtību, kādā fiziskajai personai izsniedzams apsardzes sertifikāts, tā dublikāts un atkārtots sertifikāts un pagarināms apsardzes sertifikāta derīguma termiņš; apsardzes sertifikāta paraugu un prasības tā personalizācijai; kā arī kārtību un apmēru, kādā maksājama valsts nodeva par apsardzes darbinieka sertifikācijas pārbaudījuma kārtošanu, apsardzes sertifikāta, tā dublikāta un atkārtota sertifikāta izsniegšanu un apsardzes sertifikāta derīguma termiņa pagarināšanu.Likumprojekts papildus precizē Apsardzes darbības likuma aizliegumus apsardzes darbības speciālās atļaujas (licences) izsniegšanai, attiecinot tos arī uz apsardzes komercsabiedrību īpašniekiem. Tādejādi speciālo atļauju (licenci) apsardzes pakalpojumu sniegšanai būs aizliegts izsniegt gadījumā, ja valsts iestādēm būs pamats uzskatīt,...

Ministru kabineta 9.augusta sēdē atbalstīta Ekonomikas ministrijas izstrādātā Eiropas Savienības fondu atbalsta programma energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumu īstenošanai valsts īpašumā un lietošanā esošajās ēkās. Programmas pirmās atlases kārtas ietvaros pieejamais finansējums būs 82 619 415 EUR. To paredz “Darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” 4.2.1.specifiskā atbalsta mērķa “Veicināt energoefektivitātes paaugstināšanu valsts un dzīvojamās ēkās” 4.2.1.2.pasākuma “Veicināt energoefektivitātes paaugstināšanu valsts ēkās” pirmās projektu iesniegumu atlases kārtas īstenošanas noteikumi”.Atbalsta programma ļaus īstenot energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumus valsts ēkās ar nozīmīgu ES fondu finansējuma atbalstu, līdzfinansējot 85 % no kopējām projekta izmaksām.“Programmas ietvaros energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumus varēs veikt aptuveni 290 valsts ēkās, kas ļaus tajās samazināt siltumenerģijas patēriņu par 30% un līdz ar to valstij ik gadu ietaupīt vismaz 3,3 miljonus eiro. Vienlaikus šī programma stimulēs arī būvniecības nozares attīstību,” norāda Ministru prezidenta biedrs, ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens.Pirmās atlases kārtas kopējais finansējums tiks sadalīts ministrijām ierobežotas projektu iesniegumu atlases veidā proporcionāli to lietošanā esošo valsts ēku apkurināmo telpu...

Ministru kabineta 2016.gada 5.jūlija noteikumi №443 «Grozījumi Ministru kabineta 2009.gada 10.marta noteikumos №221 «Noteikumi par elektroenerģijas ražošanu un cenu noteikšanu, ražojot elektroenerģiju koģenerācijā»»

Eiropas Komisijas 2016.gada 18.maija regula №1237 «Komisijas Deleģētā regula (ES) 2016/1237 (2016.gada 18.maijs), ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) №1308/2013 papildina attiecībā uz noteikumiem importa un eksporta licenču sistēmas piemērošanai un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) №1306/2013 papildina attiecībā uz noteikumiem šādu licenču saņemšanai iemaksātā nodrošinājuma atbrīvošanai un atsavināšanai un ar ko groza Komisijas Regulas (EK) №2535/2001, (EK) №1342/2003, (EK) №2336/2003, (EK) №951/2006, (EK) №341/2007 un (EK) №382/2008 un atceļ Komisijas Regulas (EK) № 2390/98, (EK) №1345/2005, (EK) №376/2008 un (EK) №507/2008 (Dokuments attiecas uz EEZ)»Regula stājas spēkā ar 2016.gada 6.augustu.

Šodien, 9. augustā, Ministru kabineta sēdē paredzēts izskatīt Ingas Koļegovas kandidatūras apstiprināšanu pārcelšanai Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektora amatā. VID ģenerāldirektora amats ir vakants no 2016.gada 27.jūnija, kā arī izsludinātais konkurss uz šo amatu ir noslēgts bez rezultāta, ziņo Finanšu ministrija.Kā norādījusi finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola, Ingai Koļegovai ir VID ģenerāldirektora amatam atbilstoša kvalifikācija, profesionālā pieredze vadošā amatā un valsts pārvaldē, labas zināšanas par valsts pārvaldes darbības principiem, administratīvo procesu, kā arī spējas analizēt sarežģītas situācijas un pieņemt lēmumus. Viņa, vadot Valsts vides dienestu, to ir izveidojusi par iestādi, kuras darbību ciena un novērtē uzņēmēji, kura darbojas visas sabiedrības kopuma interešu labā.Latvijas Tirgotāju asociācija ir izteikusi savu atbalstu I.Koļegovas izvirzīšanai VID ģenerāldirektora amatam.Savukārt partija Vienotība uzskata, ka VID ģenerāldirektoram jābūt personai ar nevainojamu reputāciju. Īpaši svarīgi tas ir šobrīd, kad ģenerāldirektoram būs jāvelta daudz laika un pūļu VID autoritātes stiprināšanai un sabiedrības uzticības atjaunošanai. Diemžēl finanšu ministres virzītās kandidātes Ingas Koļegovas valsts...

Lai Latvijas darbinieki kļūtu konkurētspējīgi vismaz Baltijas mērogā, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) šodien aicinās valdību atjaunot ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamo minimumu pirmskrīzes - 130 eiro - apjomā, atsakoties no strādājošajiem nedraudzīgā diferencētā neapliekamā minimuma piemērošanas. Šādu lēmumu vakar, 8. augustā, pieņēma LBAS valde.Šodien, 9.augustā, notiek Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes sēde, kurā sociālie partneri - valdība, darba devēji un arodbiedrības apspriedīs valsts budžeta 2017.gadam sagatavošanas procesu. Sēde būs skatāma tiešraidē no plkst. 10 šeit.LBAS priekšsēdētājs Pēteris Krīgers: "Minimālās algas paaugstināšana vismaz 20 eiro apjomā būtu ļoti vēlama, taču, ja tas tiks darīts bez ievērojamas neapliekamā minimuma paaugstināšanas, tas nesasniegs vēlamo efektu darbinieku labklājības nodrošināšanā un ēnu ekonomikas mazināšanā."Arodbiedrības aicina valsti un pašvaldības aktīvāk palielināt savu līdzdalību darbinieku atalgojuma līmeņa palielināšanā.Iepriekš jau informējām, ka labklājības ministrs rosina nākamgad minimālo algu paaugstināt līdz 407 eiro.

Valsts politika kultūras pieminekļu aizsardzības jomā nav skaidri definēta un netiek konsekventi īstenota, līdz ar to sabiedrība nevar būt pārliecināta, ka valsts kultūrvēsturiskās vērtības ar laiku netiks zaudētas, revīzijā secinājusi Valsts kontrole (VK). Uz to norāda revīzijas laikā atklātās nepilnības un nenoteiktība Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas (VKPAI) darbībā. Lai arī VKPAI ir izstrādāts pietiekami efektīvs darbības regulējums, tas netiek konsekventi ievērots, secinājusi VK. VKPAI iekšējos normatīvos apņēmusies reizi divos gados apsekot katru kultūras pieminekli, tomēr tas netiek darīts. Tāpat VK secinājusi, ka vairāku gadu garumā nav tikušas izmantotas tiesības deleģēt pašvaldībām vairākas funkcijas attiecībā uz vietējas nozīmes kultūras pieminekļiem. Lai arī VKPAI izstrādājusi stingru regulējumu kultūras pieminekļu saglabāšanas jomā, VK revīzijā konstatēja atkāpes no tā inspekcijas rīcībā bez skaidra un saprotama pamatojuma. Tas nerada pārliecību, ka VKPAI pati konsekventi ievēro izstrādātos normatīvus un ļauj apšaubīt, ka visi kultūras pieminekļu īpašnieki saskarsies ar vienlīdzīgu attieksmi no inspekcijas puses. Valsts jau kopš...

Pēc pusgada pārtraukuma jūlijā Latvijā ir atgriezusies minimāla inflācija, un salīdzinājumā ar iepriekšējā gada jūliju patēriņa cenas augušas par 0,1%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSB) publicētā informācija. Lai gan deflācija gada pirmajā pusē pamatā bija saistīta ar naftas cenu kritumu pasaulē un līdz ar to pārejoša, tomēr inflācijas atgriešanos pozitīvajā teritorijā lielā mērā noteica pievienotās vērtības nodokļa (PVN) standartlikmes piemērošana apsaimniekošanas pakalpojumiem no šā gada 1.jūlija, kas kopējo patēriņu cenu inflāciju jūlijā palielināja par aptuveni 0,3%, uzskata Mārtiņš Āboliņš, bankas "Citadele" ekonomists.Aizvadītajā mēnesī patērētājiem atkal bija iespēja sajust pēdējā gada straujā naftas cenu krituma pozitīvo ietekmi uz saviem maciņiem, jo jūlijā par 8% līdz 14% samazinājās dabasgāzes tarifi mājsaimniecībām. Tā rezultātā kopējais patēriņu cenu līmenis saruka par 0,1%, taču šis, visticamāk, ir arī pēdējais būtiskais patēriņa cenu samazinājums no pēdējo divu gadu laikā piedzīvotā naftas cenu kritumu. Šos tarifus pārskata divas reizes gadā un šis tarifu samazinājums vēl atspoguļo naftas cenu kritumu...

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (Regulators) četriem komersantiem ir uzlikusi administratīvo sodu par pretlikumīgu interneta pakalpojumu sniegšanu. Regulators, turpinot uzsākto darbu, aicina iedzīvotājus ziņot par interneta pakalpojuma sniedzējiem, kuri, iespējams, nodrošina pakalpojumus bez reģistrācijas paziņojuma nosūtīšanas Regulatoram. Šāda komersantu rīcība ir pretstatā Elektronisko sakaru likumā noteiktajai kārtībai.Regulators pateicas ikvienam, kurš iesaistījās un sniedza pierādījumus par komersantiem, kuri pretlikumīgi sniedz interneta pakalpojumus, lai būtu pamats izvērtēt to darbību atbilstoši likumam, tādējādi nodrošinot lietotāju interešu aizsardzību. Ja komersants nav reģistrēts Regulatora uzturētajā Elektronisko sakaru pakalpojumu komersantu reģistrā, tad Regulatoram nav iespēju aizstāvēt lietotāju intereses gadījumos, kad komersants pārkāpj likumā noteiktās prasības.Par to, vai komersants sniedz pakalpojumus atbilstoši Elektronisko sakaru likumā noteiktajai kārtībai, ikvienam ir iespējams pārliecināties Regulatora mājaslapā - Elektronisko sakaru pakalpojumu komersantu reģistrā.Tā kā Regulatora rīcībā joprojām ir informācija par vairākiem komersantiem, kuri, iespējams, sniedz interneta pakalpojumus pretlikumīgi, Regulators aicina iedzīvotājus sniegt par tiem informāciju.Regulators ir neatkarīga institūcija, kas darbojas saskaņā ar likumu “Par...