JAUNUMI

Ministru kabineta 2016.gada 2.augusta noteikumi №507 «Grozījums Ministru kabineta 2013.gada 27.augusta noteikumos №675 «Veselības inspekcijas maksas pakalpojumu cenrādis»»Noteikumi stājas spēkā ar 2016.gada 5.augustu.

Ministru kabineta 2016.gada 2.augusta noteikumi №502 «Šaušanas instruktoru sertificēšanas noteikumi»Noteikumi stājas spēkā ar 2016.gada 5.augustu.

Ministru kabineta 2016.gada 2.augusta noteikumi №504 «Darbības programmas «Izaugsme un nodarbinātība» 7.3.2.specifiskā atbalsta mērķa «Paildzināt gados vecāku nodarbināto darbspēju saglabāšanu un nodarbinātību» īstenošanas noteikumi»Noteikumi stājas spēkā ar 2016.gada 5.augustu.

Ministru kabineta 2016.gada 2.augusta noteikumi №496 «Grozījumi Ministru kabineta 2013.gada 19.novembra noteikumos №1317 «Noteikumi par speciālo līdzekļu veidiem un kārtību, kādā karavīri un zemessargi glabā, nēsā un lieto speciālos līdzekļus»»Noteikumi stājas spēkā ar 2016.gada 5.augustu.

Ministru kabineta 2016.gada 2.augusta noteikumi №498 «Grozījumi Ministru kabineta 2016.gada 22.marta noteikumos №162 «Noteikumi par kārtību, kādā Valsts ieņēmumu dienestam sniedzami ziņojumi par aizdomīgiem darījumiem»»Noteikumi stājas spēkā ar 2016.gada 5.augustu.

Ministru kabineta 2016.gada 2.augusta noteikumi №503 «Grozījumi Ministru kabineta 2010.gada 18.maija noteikumos №461 «Noteikumi par Profesiju klasifikatoru, profesijai atbilstošiem pamatuzdevumiem un kvalifikācijas pamatprasībām un Profesiju klasifikatora lietošanas un aktualizēšanas kārtību»»Noteikumi stājas spēkā ar 2016.gada 5.augustu.

Kāds ir darba devēju skatījums uz to, kādai jābūt Latvijas nodokļu politikai, kā uzveikt tautsaimniecības vēzi - ēnu ekonomiku un par kādiem pasākumiem uzņēmēji vienojušies ar valdību jau attiecībā uz nākamā gada budžetu? Par to Līgu Meņģelsoni, Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektori, žurnāla BILANCES JURIDISKIE PADOMI (BJP) augusta numurā izvaicāja portāla Plz.lv redaktors Ikars Kubliņš. Ieskats intervijas fragmentos: Pēc atvaļinājumu sezonas valdībā sāksies arvien aktīvāks darbs pie nākamā gada valsts budžeta izstrādes. Ko darba devēji primāri vēlētos šajā budžetā panākt, par ko iestāsies? Pirmkārt, mūs interesē stabilitāte - lai pēdējā brīdī neparādītos neviens iepriekš kopīgi neizdiskutēts lēmums. Protams, galvenokārt tas ir saistīts ar nodokļu politiku. Nevēlamies, lai tajā notiktu pēkšņas un neparedzētas izmaiņas uz slikto pusi - palielinātas nodokļu likmes vai ieviesti jauni nodokļu objekti. Vienlaikus notiek ļoti intensīvs darbs Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes (NTSP) Budžeta un nodokļu politikas apakšpadomē (NTSP darbojas valdības, LDDK un Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības izvirzītie pārstāvji...

Bieži nākas dzirdēt, ka likumu (normatīvo aktu) teksti ir sarežģīti, grūti saprotami. Un, ja jūsu uzņēmuma speciālistiem (darbiniekiem) nav iespējas darbavietā konsultēties ar juristu, būs vien jāpaļaujas uz saviem spēkiem, - tā žurnāla BILANCE jaunajā AUGUSTA numurā raksta MAIJA GREBENKO, žurnāla galvenā redaktore. Viņas pirmais “bezmaksas” padoms: pēc atslēgasvārda atlasīt tekstā tos dokumenta pantus (punktus), kuros ir minēts skaidrojumam pakļautais termins. Apkopojot dažus pantus, tēma kļūst mazliet saprotamāka. Otrais padoms – teksts ir jāpārlasa, jo neviens likums nav rakstīts tieši tā, kā būtu atbilde uz jūsu jautājumu. Trešais padoms: pieprasīt VID uzziņu par tiesībām – tā ir visdrošākā preventīvā rīcība. Ceturtais padoms – problēmu risināt tiesā. Raksta tēma, šķiet, ir pavisam vienkārša: darbinieka darba diena sastāv no perioda, kad viņš strādā, un perioda, kad tam ir tiesības atpūsties, vismaz ieturēt pusdienas. Šādu periodu sauc par pārtraukumu.Kur un kas par pārtraukumu darba laikā ir minēts likumā (Darba likumā)? Vietas ekonomijas dēļ no pantiem...

Vakar, 4. augustā, oficiāli publicēti Ministru kabineta 2016. gada 2. augusta noteikumi Nr. 498 "Grozījumi Ministru kabineta 2016. gada 22. marta noteikumos Nr. 162 "Noteikumi par kārtību, kādā Valsts ieņēmumu dienestam sniedzami ziņojumi par aizdomīgiem darījumiem".Kā norādīts tiesību akta projekta anotācijā, ņemot vērā, ka Noziedzīgi iegūtu līdzekļu novēršanas dienests (turpmāk - Kontroles dienests) ir izstrādājis e-pakalpojumu “Informācijas sniegšana par neparastiem un aizdomīgiem finanšu darījumiem”, kas paredz iespēju Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likuma (turpmāk – NILLTFNL) subjektiem ziņojumus iesniegt Kontroles dienestam ne tikai papīra formā vai elektroniski, bet arī tiešsaistes anketas formā vai XML (Extensible Markup Language) formātā, veikti grozījumi MK noteikumos Nr.1071 “Noteikumi par neparasta darījuma pazīmju sarakstu un kārtību, kādā sniedzami ziņojumi par neparastiem vai aizdomīgiem darījumiem” .Saskaņā ar MK noteikumiem Nr.162 "Noteikumi par kārtību, kādā Valsts ieņēmumu dienestam sniedzami ziņojumi par aizdomīgiem darījumiem", kredītiestādēm un pārējo maksājumu pakalpojumu sniedzējiem informācija par aizdomīgiem darījumiem Valsts ieņēmumu dienestam...

Konkurences padome (KP) iebilst pret ieceri suņu čipēšanu uzticēt veikt Pārtikas un veterinārajam dienestam (PVD) un neatbalsta turpmāku Zemkopības ministrijas sagatavotā likumprojekta virzību. Pēc grozījumu izvērtēšanas KP atkārtoti uzsver - nav pieļaujama valsts un pašvaldību iesaiste uzņēmējdarbībā, ja privātais sektors sekmīgi nodrošina preču un pakalpojumu pieejamību.Ministrijas piedāvātajā likumprojektā "Grozījumi Veterinārmedicīnas likumā" paredzēts, ka līdztekus privātajam sektoram, piemēram, veterinārajām klīnikām, arī PVD būtu tiesības patērētājiem par samaksu piedāvāt veikt suņu čipēšanu. KP norāda, ka šāda valsts iesaiste uzņēmējdarbībā un mākslīgas konkurences radīšana ar administratīvajiem līdzekļiem nav nepieciešama un pieļaujama, ja tirgū pastāv sīva konkurence un uzņēmēji ir spējīgi nodrošināt patērētājuTāpat KP kritizē, ka likuma grozījumos iztrūkst skaidra izklāsta un objektīva aprēķina iecerei PVD piedāvāto suņu čipēšanas pakalpojumu piedāvāt aptuveni uz pusi lētāk, nekā to veic privātais sektors. Likumprojektā nav norādīta informācija, kāpēc tirgus bez PVD iesaistes patērētājiem nespētu nodrošināt pakalpojuma pieejamību par tiem pieejamām cenām.Izvērtējot grozījumu anotācijā sniegto informāciju, KP secina - PVD...

Lai cilvēki, kuri nevar atrast darbu savā pagastā vai pilsētā, varētu sākt strādāt pie attālākiem darba devējiem Latvijā, Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA) kopš 2013.gada pavasara īsteno nodarbināto personu reģionālās mobilitātes veicināšanas pasākumu. Tas paredz, ka attālāk no dzīvesvietas nodarbinātām personām darba tiesisko attiecību pirmo četru mēnešu laikā ir iespēja saņemt finansiālu atbalstu transporta vai dzīvojamās telpas īres izdevumiem. Ieguvēji ir ne tikai darba meklētāji, bet arī darba devēji, jo savam uzņēmumam nepieciešamos speciālistus var piesaistīt no citām pilsētām vai novadiem. Kopš NVA piedāvā reģionālās mobilitātes veicināšanas programmu, šo iespēju jau ir izmantojuši 626 strādājošie, no tiem 2016.gada 6 mēnešos - 76.Atbalstu reģionālajai mobilitātei šogad var saņemt ne tikai komersantu nodarbinātie, bet arī tie darba ņēmēji, kuri uzsākuši darbu publiskā sektora iestādēs. Reģionālās mobilitātes veicināšanas pasākumu NVA īsteno darba vietās Latvijas Republikas administratīvajā teritorijā, izņemot Rīgu. Maksimālā summa, ko nodarbinātais kompensācijā var saņemt četru mēnešu laikā ir 400 eiro.Nodarbināto personu reģionālās mobilitātes programmā...

Veselības ministrija ir pabeigusi darbu pie trīs veselības aprūpes finansēšanas modeļiem. 4.augustā konceptuālais ziņojums par veselības aprūpes finansēšanas modeļiem tika prezentēts darba grupai, kura strādāja pie modeļu izvērtējuma. Pēc starpnozaru saskaņošanas ziņojums tiks iesniegts izskatīšanai Ministru kabinetā.Veselības ministrijas pirmais modelis paredz uz esošā finansējuma bāzes palielināt veselības aprūpei pieejamo naudas apjomu iekšējas nodokļu pārdales rezultātā (piemēram, daļēja sociālu iemaksu vai cita papildus finansējuma novirzīšana veselības aprūpei). Ieviešot šo modeli, netiktu palielināts kopējais nodokļu slogs un tiktu nodrošināta vienlīdz pieejama un kvalitatīva veselības aprūpe visiem Latvijas iedzīvotājiem. (Veselības obligātā maksājuma noteikšana, piemēram, 1% apmērā no sociālo iemaksu objekta, ļautu gadā piesaistīt papildus veselības aprūpei ap 70 miljoniem eiro). Šis modelis pakāpeniski ļautu novirzīt veselības aprūpei 12 un vairāk procentus no valsts kopējā budžeta, ko kā minimumu iesaka Pasaules Veselības organizācija, lai varētu runāt par veselības aprūpes sistēmas efektivitāti. Šobrīd Latvijā veselības aprūpei atvēl vien 9,8%, kas ir ievērojami mazāk kā citās Eiropas Savienības...

"Pirmās nepieciešamības preču tirdzniecības vietām, kādi ir arī veikali ELVI, nevajag aizliegt strādāt brīvdienās," – uzskata SIA "ELVI Latvija" komercdirektore Laila Vārtukapteine, norādot, ka īpaši būtisks šis jautājums ir reģionos, kur šāds veikals nereti ir vienīgā alternatīva pārtikas preču un ikdienā lietojamo līdzekļu iegādei."Ja lielpilsētu iedzīvotājiem ir pieejams daudz alternatīvu, kur brīvdienās un svētkos iegādāties pirmās nepieciešamības preces, brīvdienās aizverot mazumtirdzniecības veikalus, lauku iedzīvotājiem šāda iespēja būs liegta. Nereti tuvākā vieta, kur iegādāties maizi vai pienu var atrasties vairāku desmitu kilometru attālumā," - komentē L.Vārtukapteine.Tāpat jāņem vērā pilsētnieku paradumus brīvdienās un svētku dienās apmeklēt radus, draugus vai izvēlēties izklaides iespējas reģionos. "Ņemot vērā to, ka pēc darba nedēļas vai svētkos lielo pilsētu iedzīvotāji brauc uz laukiem atpūsties un tur tērē arī savu naudu, lauku veikaliem tirdzniecība brīvdienās ir svarīgs ienākumu avots, lai vispār spētu eksistēt," - ir pārliecināta L.Vārtukapteine.Viedoklis, ka veikalu aizvēršana brīvdienās radītu pircējiem papildu iespēju brīvdienās veltīt laiku ģimenei un...

Ministru prezidenta biedrs, ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens 4.augustā tikās ar sešiem Latvijas uzņēmumiem, kas saņēmuši 50 000 EUR lielu grantu programmas “Horizonts 2020” atbalsta instrumenta maziem un vidējiem uzņēmumiem (MVU) ietvaros. Tikšanās laikā uzņēmumu pārstāvji iepazīstināja Ekonomikas ministriju ar uzņēmumu līdzšinējo darbību, pieredzi projektu gatavošanā programmas “Horizonts 2020” ietvaros, kā arī nākotnes izaugsmes plāniem.Programma "Horizonts 2020" ir lielākā Eiropas Savienības pētniecības un inovāciju programma ar pieejamo finansējumu aptuveni 80 miljardu eiro apjomā, kas atvēlēta laika posmam vairāk kā septiņu gadu periodam (2014-2020). Papildus piesaistot arī privātas investīcijas, šī programma nodrošinās vairāk atklājumus, innovācijas un pasaules nozīmes tehnoloģiskos izrāvienus, pārnesot lieliskas idejas no pētnieciskām laboratorijām uz ražošanas uzņēmumiem. Programmas ietvaros no Latvijas ir atbalstīti 97 projekti ar vairāk kā 18 milj. EUR lielu finansējumu.Programmas “Horizonts 2020” ietvaros ir izveidots īpašs MVU instruments, lai palīdzētu MVU realizēt tirgus orientētas, inovatīvas idejas, pārvērst tās tirgus pieprasītos, konkurētspējīgos, peļņu nesošos produktos vai pakalpojumos. MVU instruments galvenokārt...

Satiksmes ministrs Uldis Augulis, tiekoties ar Reģionālo attīstības centru apvienības pārstāvjiem pārrunāja esošo situāciju uz vietējiem un reģionālajiem ceļiem, kā arī diskutēja par turpmāko rīcību ceļu stāvokļa uzlabošanai."Mums kopumā ir skaidrs, ka liela daļa ceļu šobrīd ir sliktā vai ļoti sliktā stāvoklī un tam pamatā ir finansējuma trūkums. Ja pateicoties Eiropas fondiem uz galvenajiem ceļiem situācija ir uzlabojusies, tad liela daļa vietējo un reģionālo ceļu ir sliktā vai ļoti sliktā stāvoklī. Domājam par efektīvākajiem risinājumiem pēc 2018.gada, kad samazināsies Eiropas fondu finansējums," norādīja ministrs.Ar šobrīd ceļu sakārtošanai pieejamo finansējumu nevar sasniegt Nacionālajā attīstības plānā noteiktos mērķus. Nākamgad papildu būtu nepieciešami vismaz 150 miljoni eiro.. Tāpat ir jānosaka konkrēts ceļu ilgtspējas un finansēšanas modelis, tāpēc jau nākamnedēļ eksperti prezentēs savu redzējumu par efektīvāko valsts ceļu tīkla sakārtošanas modeli.Ministrs ar pašvaldībām ir vienisprātis, ka ceļi ir kā valsts asinsrite, kas sekmē tautsaimniecību, nodrošinot labvēlīgus apstākļus uzņēmējdarbībai, jaunu darba vietu radīšanai un cilvēku labklājībai. Tāpēc...