JAUNUMI

Saeimā iesniegti grozījumi Autopārvadājumu likumā, ar kuriem paredzēts Latvijā ieviest kopbraukšanas jeb ridesharing pakalpojumus, no kuriem populārākais ir pasaulē pazīstamais Uber. Jau daudzus gadus ar dažādu tehnoloģiju un saziņas līdzekļu starpniecību tiek organizēti kopīgi braucieni ar mērķi samazināt brauciena izmaksas, kā arī lai nokļūtu vietās, kur cits transports nekursē vai kursē reti, taču Latvijā šo tehnoloģisko iespēju pilnvērtīgu izmantošanu ierobežo tiesiskā regulējuma trūkums. Ar grozījumiem Autopārvadājumu likumā plānots nodrošināt kopbraukšanas pakalpojumu drošību un uzticamību, nosakot prasības uzņēmumiem, kas atbalsta transporta kopbraukšanas pakalpojumus, kā arī darbības noteikumus pārvadātājiem, kas sniedz šādus pakalpojumus. Valstij savukārt būs iespēja uzraudzīt transporta kopbraukšanas pakalpojumus. Grozījumos paredzēts, ka, izmantojot mobilo lietotņu starpniecību, brauciena maksa starp vadītāju un pasažieri tiks organizēta, izmantojot tiešsaistes maksājumu sistēmu, ko starpniecības ceļā nodrošina tehnoloģiju platformas, iekasējot komisijas maksājumu par tādu pakalpojumu sniegšanu. Šādu tehnoloģiju izmantošana ir caurskatāma un samazina “pelēkās ekonomikas” īpatsvaru, kāds šobrīd ir transporta nozarē. Kopbraukšanas pakalpojumu regulējuma ieviešana kopumā pozitīvi...

Latvijas ekonomika šā gada otrajā ceturksnī pēc sezonāli neizlīdzinātiem datiem pieauga par 2,1% salīdzinājumā ar attiecīgo periodu pagājušajā gadā. Galvenais izaugsmes nodrošinātājs līdzīgi kā iepriekšējos ceturkšņos ir bijis spēcīgi augošais privātais patēriņš, kamēr investīcijas pamatkapitālā dažādu ārējo un iekšējo faktoru ietekmē piedzīvojušas lejupslīdi. Salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni iekšzemes kopprodukts (IKP) pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem ir palielinājies par 0,6%, kas ir būtisks palielinājums salīdzinājumā ar iepriekšējiem ceturkšņiem un liecina, ka Latvijas ekonomika pamazām uzņem tempus. Pozitīvi ir vērtējams preču un pakalpojumu eksporta gada pieaugums, kas ir atgriezies pozitīvajā teritorijā, pieaugot par 3,8% salīdzinājumā ar pērnā gada otro ceturksni. Tas liecina par to, ka Latvijas eksportētāji veiksmīgi tiek galā ar sarežģīto ārējo situāciju tranzītā un joprojām lēno izaugsmi galvenajā Latvijas eksporta tirgū - eirozonā, un spēj kāpināt eksportu par spīti eksporta cenu samazinājumam. Ekonomiku turpina balstīt arī privātais patēriņš, kas jau ilgstoši ir uzrādījis stabilu pieaugumu, un šī gada otrais ceturksnis nav bijis izņēmums....

Valsts policija vērš uzmanību, ka apsardzes komersantu un apsardzes pakalpojumu saņēmēju pirmās un otrās kategorijas speciālās atļaujas apsardzes pakalpojumu sniegšanai ir derīgas tikai līdz 2017.gada 1.janvārim un aicina laicīgi saņemt jaunās licences. 2014.gada 13.februārī tika pieņemts jauns Apsardzes darbības likums, kas stājās spēkā 2014.gada 20.martā, tomēr atsevišķas likuma prasības stājas spēkā tikai no 2017.gada 1.janvāra. Saskaņā ar Apsardzes darbības likuma pārejas noteikumu 3., 4. un 5.punktu - apsardzes komersantiem, kuriem iepriekš izsniegtas pirmās un otrās kategorijas speciālās atļaujas apsardzes pakalpojumu sniegšanai, ir jāsaņem jaunas licences atbilstoši Apsardzes darbības likuma prasībām līdz 2017.gada 1.janvārim. Ja tas netiek izdarīts, iepriekš izsniegtās licences jānodod Valsts policijai un jāizbeidz apsardzes pakalpojumu sniegšana. Proti, sākot ar 2017.gada 1.janvāri, apsardzes pakalpojumus būs tiesīgi sniegt tikai tie komersanti, kuri būs saņēmuši jaunā parauga speciālās licences noteiktu apsardzes pakalpojumu sniegšanai. Apsardzes darbības likums paredz četrus galvenos apsardzes pakalpojumu veidus: apsardzes tehnisko sistēmu ierīkošana, fiziskā apsardze, tehniskā apsardze un inkasācijas apsardze....

Ministru kabineta 2016.gada 9.augusta noteikumi №533 «Darbības programmas «Izaugsme un nodarbinātība» 8.1.4. specifiskā atbalsta mērķa «Uzlabot pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības STEM, tajā skaitā medicīnas un radošās industrijas, studiju mācību vidi koledžās» īstenošanas noteikumi»Noteikumi stājas spēkā ar 2016.gada 31.augustu.

Valsts darba inspekcija tās likumā noteiktās kompetences ietvaros sniegusi juridiski nesaistošu skaidrojumu par darba tiesiskās attiecības un darba aizsardzību regulējušo normatīvo aktu prasībām. Darba likuma 151. panta pirmā daļa noteic, ka ikgadējo apmaksāto papildatvaļinājumu piešķir: 1) darbiniekiem, kuru aprūpē ir trīs vai vairāk bērnu vecumā līdz 16 gadiem vai bērns invalīds līdz 18 gadu vecumam, - trīs darba dienas; 2) darbiniekiem, kuru darbs saistīts ar īpašu risku, - ne mazāk kā trīs darba dienas; 3) darbiniekiem, kuru aprūpē ir mazāk par trim bērniem vecumā līdz 14 gadiem, - ne mazāk par vienu darba dienu. Tādējādi 3.punktā ir noteiktas tiesības uz vienu papildatvaļinājuma dienu vecākiem, kuriem ir viens vai divi bērni. Turklāt šīs tiesības var izmantot abi vecāki. Tiesiskais regulējums neparedz šīs papildatvaļinājuma dienas piesaisti konkrētam datumam, tādējādi dodot vecākiem izvēles iespēju – vai paņemt brīvu dienu skolas izlaidumā vai citā reizē, piemēram, 1. septembrī. Papildatvaļinājuma diena pienākas ikvienam bērna vecākam, kas, iesniedzot...

Ministru kabineta 30. augusta sēdē atbalstīti grozījumi Ministru kabineta noteikumos, kas pastiprina patērētāja tiesību aizsardzību darījumos, kas tiek veikti ārpus pastāvīgās tirdzniecības vai pakalpojumu sniegšanas vietas, vai gadījumos, kad tiek slēgts tā saucamais distances līgums, izmantojot distances saziņas līdzekļus (tīmeklis, tālrunis, elektroniskais pasts, televīzija, fakss, katalogs, presē publicētās reklāmas, kurām pievienots pasūtījuma kupons utt). MK noteikumu mērķis ir nodrošināt efektīvu patērētāju tiesību aizsardzību, nosakot prasības distances līgumiem un līgumiem, kas noslēgti ārpus pastāvīgās tirdzniecības vai pakalpojumu sniegšanas vietas. Tajos detalizēti atrunāta pirms līguma noslēgšanas patērētājam sniedzamā informācija, līgumos ietveramā informācija, kā arī definētas atteikuma tiesības. Vienlaikus regulējums paredz, kādos gadījumos patērētājs nevar izmantot atteikuma tiesības, piemēram, prece tiek izgatavota pēc patērētāja norādījumiem, ātri bojājas, preci, kuru veselības vai higiēnas dēļ nevar atdot atpakaļ. Šodien apstiprinātie grozījumi MK noteikumos precizē to noteikumu daļu, kas paredz izņēmumus, uz ko neattiecas noteikumi – finanšu pakalpojumiem, līgumiem, ko sagatavojis notārs, tiesu izpildītājs vai tam pielīdzināma valsts...

Elektroniskās identifikācijas karte (eID karte) arī turpmāk efektīvākajā veidā būs izmantojama elektroniskajā vidē sertifikācijas pakalpojumu saņemšanai, proti, lai autentificētos informācijas sistēmās un lietotu e-parakstu saskarsmē ar valsts un pašvaldību institūcijām. eID kartes sertifikācijas pakalpojumu turpinās nodrošināt šobrīd Latvijā vienīgais uzticamais sertifikācijas pakalpojumu sniedzējs – valsts akciju sabiedrība “Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs”. To paredz otrdien, 23.augustā, valdībā apstiprinātais Ministru kabineta rīkojuma projekts “Grozījumi Elektronisko identifikācijas karšu koncepcijā”. Šo grozījumu mērķis ir nodrošināt sertifikācijas pakalpojuma sniegšanas nepārtrauktību no 2017.gada 1.janvāra, kas ir eID kartes viena no svarīgākajām pamatfunkcijām – personas identitātes un gribas apliecināšana elektroniskajā vidē. Satiksmes ministrija uzsver, ka eID karte ir vienīgais valsts nodrošinātais un kontrolētais rīks valsts sniegto e-pakalpojumu saņemšanai, tādēļ personai, kurai tiek izsniegta eID karte, pēc iespējas jāsamazina administratīvais un finanšu slogs, kas saistīts ar autentifikācijas un e-paraksta izmantošanu. Turklāt jāatzīmē, ka šobrīd, lai nodrošinātu personām maksimāli efektīvu pakalpojumu sniegšanu un ērtu pieejamību, tiek izstrādāti vairāki...

Otrdien, 30.augustā, Ministru kabinetā tika apstiprināti Veselības ministrijas izstrādātie grozījumi noteikumos Nr.1529 "Veselības aprūpes organizēšanas un finansēšanas kārtība". Noteikumos mainīta pacientu pārreģistrācijas kārtība gadījumā, kad ģimenes ārsts izbeidz savas līgumattiecības ar Nacionālo veselības dienestu (turpmāk - NVD). Turpmāk pacientu pārreģistrācijas procedūru veiks NVD, pārreģistrējot pacientu pie tā ģimenes ārsta, kurš pārņem iepriekšējā ārsta praksi vai darbības pamatteritoriju. Vienlaikus ģimenes ārsta maiņas gadījumā pacientam būs tiesības izvēlēties citu ģimenes ārstu. Tāpat noteikts, ka NVD veiks kompensācijas izmaksu ģimenes ārsta praksē nodarbinātajām personām (māsām u.c.) gadījumos, kad ģimenes ārsta prakse izbeidz līgumattiecības ar NVD saistībā ar ģimenes ārsta aiziešanu pensijā (vidēji 1500 eiro apmērā vienai praksei). Saistībā ar valsts ekonomisko situāciju, 2009.gadā zobārstniecības pakalpojumu tarifi tika ievērojami samazināti un tie līdz šim brīdim netika paaugstināti, lai gan zobārstniecībā lietojamo materiālu cenas ir būtiski paaugstinājušās. Lai uzlabotu zobārstniecības pakalpojumu pieejamību un apmaksu no veselības aprūpei atvēlētajiem valsts finanšu līdzekļiem, grozījumi noteikumos paredz atsevišķiem veselības aprūpes...

Lai paustu atzinību un godinātu Latvijas uzņēmējus, kuri rada un ražo eksportspējīgus un inovatīvus produktus un nodrošina lieliskus pakalpojumus, kuru prece ir nopietns konkurents importa ražojumiem un kuri novērtē kvalificēta darbaspēka nozīmi, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) sadarbībā ar Ekonomikas ministriju jau divpadsmito gadu rīko konkursu „Eksporta un inovācijas balva”. Konkursa patrons ir Valsts prezidents Raimonds Vējonis. Uzņēmumus, kuri ir sasnieguši labus rezultātus biznesā un apliecinājuši uzņēmējdarbībai raksturīgo konkurences garu, aicina pieteikties konkursam „Eksporta un inovācijas balva 2016”. Iepazīties ar konkursa nolikumu un pieteikt savu dalību var LIAA mājaslapā līdz š.g. 26. septembrim. Konkursā tiks novērtēti komercsabiedrību sasniegumi un noteikti laureāti šādās kategorijās: „Eksportspējīgākais komersants” lielo/ vidējo un mazo komercsabiedrību grupās, „Importa aizstājējprodukts”, „Inovatīvākais produkts”, „Rūpnieciskais dizains”, „Eksporta čempions”. Piedaloties konkursā, uzņēmums gūs iespēju saņemt naudas balvu darījuma braucienu apmaksai vai reklāmas laukumu kādā no LIAA izdevumiem, kā arī tiesības izmantot „Eksporta un inovācijas balvas 2016” laureāta zīmi savos mārketinga materiālos...

Otrdien, 30.augustā, Ministru kabinets atbalstīja Tieslietu ministrijas sagatavotos grozījumus Ministru kabineta noteikumos par valsts amatpersonu deklarāciju aizpildīšanas kārtību, lai atbilstoši Satversmes tiesas spriedumam un Saeimā pieņemtajiem grozījumiem likumā “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” precizētu deklarācijā norādāmo ziņu apjomu tiem maksātnespējas procesa administratoriem, kuri vienlaikus ir arī advokāti. Maksātnespējas procesa administratora valsts amatpersonas statusa noteikšanas mērķis – nodrošināt administratoru neatkarīgu, neieinteresētu un sabiedrībai caurskatāmu darbību, pildot tiem Maksātnespējas likumā noteiktos pienākumus. Tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs uzsver, ka šis maksātnespējas reformas posms ir noslēdzies un šobrīd ir jākoncentrē spēks un resursi, lai to turpinātu ar nākamajiem soļiem, tostarp administratoru eksaminācijas funkcijas nodošanu valsts rokās, kā arī maksātnespējas procesu uzraugošās iestādes – Maksātnespējas administrācijas kapacitātes stiprināšanai. Atbilstoši š.g. 9.jūnijā Saeimā pieņemtajiem grozījumiem likumā “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” valsts amatpersonai, kura vienlaikus ir arī advokāts, ir paredzēts izņēmums – minētās personas savā valsts amatpersonas deklarācijā norāda ziņu apjomu tādā apmērā, kas...

Pagājušajā nedēļā Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamerā notika atvērto durvju dienas, kur ikviens varēja piedalīties diskusijā par izmaiņām kases iekārtu sistēmām un tām pārmaiņām, kas sagaida no 2017.gada 1.janvāra, paredzot specializētu fiskālo bloku ieviešanu. Sarunā ar Valsts Ieņēmuma dienesta (VID) un Finanšu ministrijas (FM) pārstāvjiem tika secināts, ka pašreiz Ministru Kabineta noteikumos nostiprinātās prasības ir novecojušas, tādēļ būtiski raudzīties uz pilnīgi citiem risinājumiem, kas iespējami izmantojot e-vidi, piemēram, veidojot dažādas aplikācijas. Pasākuma laikā notika diskusijas par kases iekārtu administrēšanas likumdošanu. LTRK dalījās ar ierosinājumiem par tiešsaistes risinājumiem, kas maksimāli pietuvināti mūsdienu tehnoloģiju attīstībai. Lai arī uzņēmēji pauda viedokli, ka ne visur pieejams internets, daudz būtiskāk raudzīties uz moderniem risinājumiem, lai uzlabotu klientu apkalpošanu, nevis radīt situāciju, kur ikvienam jāpilda novecojušas prasības, ieviešot kases aparātu fiskālos blokus, kas uzkrās informāciju, lai VID jebkurā brīdī tā būtu pieejama. Klātesošie banku pārstāvji apliecināja, ka jau pašreiz notiek intensīvs darbs pie tā, kā...

Valsts ieņēmumu dienesta Akcīzes preču aprites daļa informē, ka š.g. 12.augustā stājās spēkā grozījumi Ministru kabineta 2010.gada 30.marta noteikumos Nr.302 „Noteikumi par akcīzes nodokļa nodrošinājumiem” (turpmāk – MK noteikumi Nr.302). Grozījumi veikti, ņemot vērā ar š.g. 1.janvāri paaugstinātas akcīzes nodokļa likmes vairākām akcīzes preču grupām, kā rezultātā akcīzes preču aprites jomā ilgstoši strādājošiem komersantiem palielinājās finansiālais slogs un aizvien biežāk tika konstatēta akcīzes nodokļa vispārējā nodrošinājuma nepietiekamība. Lai atrisinātu iepriekš aprakstīto situāciju, komersantiem, kuriem izsniegta speciālā atļauja (licence) apstiprināta noliktavas turētāja darbībai ne mazāk kā trīs gadus un izsniegta vispārējā nodrošinājuma apliecība, piemērojot kādu no MK noteikumu Nr.302 48.punktā noteiktajiem atvieglojumiem, noteiktas akcīzes nodokļa vispārējā nodrošinājuma samazinājuma piemērošanas tiesības par patēriņam nodotām akcīzes precēm Latvijas Republikā.

Šogad vidējā bruto darba samaksa Latvijā turpina pieaugt, tomēr tās pieauguma temps ir daudz lēnāks nekā iepriekšējā gadā. Šogad 2.ceturksnī darba samaksa bija par 3,3% lielāka nekā pirms gada, un bija 838 eiro. Šā gada 2.ceturksnī privātajā un sabiedriskajā sektorā gada laikā algas auga līdzīgi - attiecīgi par 3,3% un 3,2%. Vidējā bruto darba samaksa sabiedriskajā sektorā 2016.gada 2.ceturksnī bija par 8,9% lielāka nekā privātajā sektorā (attiecīgi 885 eiro un 813 eiro). 2016. gada 2.ceturksnī, salīdzinot ar 2015. gada atbilstošo periodu, vidējā neto darba samaksa pieauga par 2,9%. Savukārt reālā neto darba samaksa pieauga par 3,6%, ko veicināja strādājošo iedzīvotāju pirktspējas pieaugums patēriņa cenu krituma dēļ. Darba samaksa šā gada 2.ceturksnī turpināja pieaugt visās tautsaimniecības pamatnozarēs, izņemot profesionālo, zinātnisko un tehnisko pakalpojumu nozari, kā arī transporta un uzglabāšanas nozari. Gada laikā straujākais darba samaksas pieaugums bija vērojams ūdens apgādes, notekūdeņu, atkritumu apsaimniekošanas un sanācijas, kā arī administratīvo un apkalpojošo dienestu darbību...

Saeimas Prezidijs pirmdien, 29.augustā, apstiprināja Saeimas Administrācijas sagatavoto parlamenta budžeta pieprasījumu 2017.gadam, paredzot 4,17 miljonu eiro samazinājumu, salīdzinot ar 2016.gadu. Būtisks budžeta samazinājums ir saistīts ar to, ka 2017.gadā vairs nav nepieciešami kapitālieguldījumi Saeimas ēkā Jēkaba ielā 6/8 - tās remonta un iekārtošanas darbi tiks pabeigti šogad. Tāpat plānots ietaupīt, pārskatot izdevumus precēm un pakalpojumiem. 2017.gadā plānots uzsākt darbu pie balsošanas sistēmas modernizācijas Sēžu zālē; sistēma kalpojusi gandrīz 20 gadus. Tāpat paredzēts turpināt drošības sistēmu pilnveidošanu, tostarp piekļuves kontroles sistēmas uzstādīšanu, kā arī iekšējā un ārējā perimetra aizsardzības sistēmas uzlabošanu. Plānots īstenot arī virkni pasākumu, gatavojoties valsts simtgadei. Finansējums paredzēts arī Latvijas Centrālās padomes memoranda izpētei veltītas konferences organizēšanai un Latgales apvienošanās kongresa 100.gadadienai veltītai konferencei. Dienaskārtībā ir arī parlamenta analītiskā dienesta izveide. Ar nākamo gadu parlamentā plānots izveidot jaunu struktūrvienību, kas nodarbosies ar analīzi un pētniecību. Uz šo struktūrvienību tiks pārceltas trīs Saeimas Eiropas lietu komisijas konsultantu štata vietas, kuras parlamentā...

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) administrēto valsts budžeta maksājumu kopējais parāds 2016.gada 1.augustā bija 1,425 miljardi eiro, liecina VID apkopotā informācija. No kopējā parāda 935,523 miljonu eiro parāds bija valsts pamatbudžetam, 322,15 miljoni eiro - parāds pašvaldību budžetiem, bet sociālās apdrošināšanas iemaksu parādi bija 167,77 miljoni eiro. No šī parāda 888,89 miljoni eiro jeb 62,36% ir reāli nepiedzenamie parādi.No kopējā parāda piedzenamie parādi ir 1,032 miljardi eiro jeb 72,37%, taču reāli piedzenamie parādi ir tikai 142,775 miljoni eiro jeb 10,02% no kopējā parāda apjoma. Lielāko daļu (872,25 miljonus eiro) nepiedzenamo parādu veido tādu uzņēmumu parādi, kuriem nav naudas līdzekļu un nekādas mantas, pret ko varētu vērst piedziņu. No kopējā parāda tikai 0,68% jeb 9,63 miljoni eiro ir saskaņā ar normatīvajiem aktiem nepiedzenamie parādi, jo tie izveidojušies likvidējamiem uzņēmumiem. Kopš 2016.gada 1.janvāra, kad kopējā parāda summa bija 1,416 miljardi eiro, parāds septiņu mēnešu laikā ir audzis par 0,63%. Reāli nepiedzenamo parādu summa septiņu mēnešu...