JAUNUMI

Maksātnespējas nozare ir viens no būtiskiem uzņēmējdarbības vides elementiem. Godīgs, caurskatāms un prognozējams maksātnespējas process rada drošu uzņēmējdarbības vidi un veicina valsts kopējo ekonomisko izaugsmi un labklājību, tāpēc izstrādāti grozījumi Maksātnespējas likumā, ar kuriem piedāvāts atteikties no maksātnespējas procesa administratora kā vienīgā iespējamā tiesiskās aizsardzības procesa (TAP) uzrauga un piesaistīt šim procesam gan vietējos, gan starptautiskos speciālistus finanšu un ekonomikas jomā, kas var sniegt nepieciešamo atbalstu uzņēmuma darbības uzlabošanai. Šādus priekšlikumus sagatavojusi un iesniegusi partijas Vienotība Saeimas frakcija.Izstrādāto grozījumu uzdevums ir atjaunot kreditoru uzticību TAP, vairāk iesaistot tos gan procesa uzraugošās personas izvēlē, gan tā plāna sagatavošanā un realizācijas uzraudzībā, norāda grozījumu autori.Maksātspējas atjaunošana ir viens no Maksātnespējas likuma mērķiem, un jautājums, vai Latvijā efektīvi notiek finansiālās grūtībās nonākušu uzņēmumu glābšana, ir ļoti aktuāls. Arī starptautiskā prakse ir pierādījusi, ka finansiālās grūtībās nonākušu uzņēmumu glābšana ļauj kreditoriem atgūt lielāku līdzekļu daļu, nekā uzņēmuma likvidācija (bankrots), norāda grozījumu autori.Šī gada jūnijā Saeimā notikušajā...

Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes veikto ātro novērtējumu šī gada 1.ceturksnī iekšzemes kopprodukts (IKP) bija par 2,1% lielāks nekā pirms gada. Salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni tas ir palielinājies par 0,4% (pēc sezonāli un kalendāri izlīdzinātiem datiem). Kopumā izaugsme šā gada 1.pusgadā ir nedaudz lēnāka nekā pagājušā gadā, vērtē Gunta Piņķe, Ekonomikas ministrijas Ekonomiskās attīstības un darba tirgus prognozēšanas nodaļas eksperteGalvenais izaugsmi bremzējošais faktors ir investīciju samazināšanās lēnās Eiropas Savienības struktūrfondu apguves dēļ, un eksporta apjomu nepalielināšanās. Būvniecības līmenis šogad 2.ceturksnī bija par 22% mazāks nekā gadu iepriekš.Pozitīvi izaugsmi ietekmē privātā patēriņa pieaugums, kas saglabājas 3% līmenī, spriežot pēc mazumtirdzniecības apgrozījuma rādītāja par 2016.gada 2.ceturksni (3% izaugsme pret iepriekšējā gada atbilstošo periodu).Jāņem vērā, ka detalizēti IKP 2.ceturkšņa dati varētu nedaudz atšķirties no ātrā novērtējuma, taču kopumā šogad ekonomikas izaugsme, visticamāk, nebūs straujāka kā pērn. Turpmākajai ekonomikas attīstībai nozīmīgas ir ne tikai eksporta iespējas, ko ietekmē ekonomiskie procesi ārējos tirgos,...

Lai nodrošinātu graudaugu un rapšu ražas nogādāšanu Rīgas ostā, arī šogad - no 1.augusta - ražas novākšanas laikā lauksaimnieku kravas transportam ar Rīgas pilsētas izpilddirektora rīkojumu tiek atcelti ierobežojumi pārvietoties pa vairākām pilsētas ielām, tostarp 11.novembra krastmalu un Akmens tiltu.Kravas transportam būs atļauts pārvietoties:Akmeņu ielas posmā no Mūkusalas ielas līdz Jelgavas ielai;Daugavgrīvas ielas posmā no Raņķa dambja līdz Lidoņu ielai;Jelgavas ielas posmā no Akmeņu ielas līdz Vienības gatvei;Mūkusalas ielas posmā no Kārļa Ulmaņa gatves līdz Akmeņu ielai;Raņķa dambī;Valguma ielas posmā no Akmeņu ielas līdz Uzvaras bulvārim;Vienības gatves posmā no Jelgavas ielas līdz Kārļa Ulmaņa gatvei;11. novembra krastmalā;Eksporta ielas posmā no Muitas ielas līdz Rīgas pasažieru ostai;Krasta ielas posmā no Salu tilta līdz 13.janvāra ielai;Uzvaras bulvāra posmā no Akmens tilta līdz Valguma ielai;uz Akmens tilta.No 1. līdz 18.augustam tiks aizliegta transportlīdzekļu apstāšanās un stāvēšana: Meldru ielas abās pusēs, posmā no Skuju ielas līdz Emmas ielai, kā arī Emmas ielas abās pusēs, posmā no...

Numura intervijaNodokļu sistēmu gaida pārmaiņas. Saruna ar Līgu Meņģelsoni, Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektoriJurista padomsKā nodrošināties pret negodīgu darījuma partneri. Toms Bordāns, zvērinātu advokātu biroja BDO Legal juristsAtbildība par līguma saistību izpildi. Karīna Ozerska, juriste, K. Ozerskas juridiskā prakseJaunā personas datu aizsardzības regula – izaicinājums komersantiem un organizācijām. Una Petrauska, zvērināta advokāte, KPMG Zvērinātu advokātu biroja vadītājaBūtiskas izmaiņas termiņuzturēšanās atļaujas saņemšanā. Dana Sadovenko, zvērinātu advokātu biroja Deloitte Legal juristeĀtrās izpildes procedūras Eiropas Savienībā. Baiba Rudevska, Dr.iur., zvērinātu advokātu biroja BDO Legal vecākā juriste, ārštata konsultanteTiesu prakseAugstākās tiesas atziņas darba strīdos 2015. gadā. Kaspars Rācenājs, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības jurists, konsultants darba tiesisko attiecību jautājumosLasītājiem atgādinām, ka vietnē www.juridiskiepadomi.lv lasāms arī žurnāla iepriekš izdoto numuru elektroniskais arhīvs Abonēt žurnālu varat šeit! Ja vēl neesat žurnāla abonents, izmantojiet vasaras akciju un abonējiet žurnālu BILANCES ZELTA KOMPLEKTĀ šeit! LAI PIEKĻŪTU ELEKTRONISKAJAM ARHĪVAM, REĢISTRĒJIETIES ŠEIT vai AUTORIZĒJIES ŠEIT.

Ministru kabineta 2016.gada 26.jūlija noteikumi №490 «Labklājības informācijas sistēmas (LabIS) noteikumi»Noteikumi stājas spēkā ar 2016.gada 29.jūliju.

Ministru kabineta 2016.gada 26.jūlija noteikumi №492 «Grozījumi Ministru kabineta 2015.gada 16.jūnija noteikumos №319 «Kārtība, kādā publiskojama Eiropas Strukturālo un investīciju fondu mērķa «Eiropas teritoriālā sadarbība» programmu vadībā Latvijā iesaistīto institūciju informācija par programmu ietvaros apstiprinātajiem projektiem»»Noteikumi stājas spēkā ar 2016.gada 29.jūliju.

Ministru kabineta 2016.gada 27.jūlija rīkojums №423 «Grozījumi Ministru kabineta 2010.gada 10.novembra rīkojumā №648 «Par zemes vienību Rīgas administratīvajā teritorijā piederību vai piekritību valstij un nostiprināšanu zemesgrāmatā uz valsts vārda attiecīgās ministrijas vai valsts akciju sabiedrības «Privatizācijas aģentūra» personā»»Rīkojums stājas spēkā ar 2016.gada 27.jūliju.

Ministru kabineta 2016.gada 26.jūlija noteikumi №491 «Tehniskās prasības brīvības atņemšanas iestāžu un izmeklēšanas cietumu būvniecībai»Noteikumi stājas spēkā ar 2016.gada 29.jūliju.

Kopbudžeta nodokļu ieņēmumu plāns sešos mēnešos izpildīts par 100,6%, pārsniedzot plānotos ieņēmumus par 22,9 miljoniem eiro. Salīdzinājumā ar pagājušā gada pirmo pusi nodokļu ieņēmumi palielinājušies par 183,3 miljoniem eiro jeb 5,4%, kur lielāko kāpumu nodrošināja darbaspēka nodokļu ieņēmumi, pievienotās vērtības un akcīzes nodokļu ieņēmumi, informē Finanšu ministrija. Kopbudžeta ieņēmumi kopumā iekasēti 4 555,1 miljonu apmērā, kas ir par 31 miljonu eiro jeb 0,7% mazāk nekā sešos mēnešos pirms gada. Ieņēmumu kritums galvenokārt saistāms ar būtiski zemākiem valsts pamatbudžeta ieņēmumiem no ārvalstu finanšu palīdzības, kas sešos mēnešos šogad bija par 219,8 miljoniem eiro jeb 30,6% mazāki nekā gadu iepriekš. 2014.-2020.gada plānošanas perioda Eiropas Savienības (ES) fondu investīciju aprite vēl nav tik intensīva, lai varētu saņemt EK atmaksas atbilstoši iepriekšējo gadu līmenim, tāpēc pret pērnā gada pirmo pusgadu vērojams ieņēmumu kritums. Savukārt kopbudžeta izdevumi šā gada pirmajā pusē 4 369 miljonu eiro apmērā bija pērnā gada līmenī. Rezultātā - pārpalikums konsolidētajā kopbudžetā mazāku ieņēmumu...

2015.gadā mājsaimniecību patēriņa izdevumi bija vidēji 316 eiro uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī, kas ir par 16 eiro jeb 5,4% vairāk nekā 2014.gadā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) jaunākie dati. Salīdzināmajās cenās, ņemot vērā patēriņa cenu pieaugumu par 0,2%, patēriņa izdevumi palielinājušies par 5,2 %.No visām mājsaimniecībām 2015.gadā visvairāk tērēja mājsaimniecības Rīgā – 388 eiro vidēji uz mājsaimniecības locekli, kas ir par 2,9 % jeb 11 eiro vairāk nekā 2014.gadā. Pērn mājsaimniecību tēriņi pilsētās pieauga par 6,1 % jeb 20 eiro un sasniedza vidēji 343 eiro uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī. Savukārt laukos patēriņa izdevumi palielinājās par 3,6 % jeb 9 eiro un sasniedza vidēji 259 eiro uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī.Patēriņa izdevumu kāpumu veicināja mājsaimniecību rīcībā esošo ienākumu pieaugums: 2015. gadā neto darba samaksa pieauga par 7,6 %, nodarbināto iedzīvotāju īpatsvars palielinājās par 1,7 procentpunktiem un attiecīgi nestrādājošo darba meklētāju īpatsvars iedzīvotāju kopskaitā saruka par 0,9 procentpunktiem. Arī mājsaimniecību uzkrājumi turpina...

Ekonomikas ministrija sadarbībā ar Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisiju un AS “Latvijas gāze” izstrādājusi MK noteikumu projektu „Dabasgāzes tirdzniecības un lietošanas noteikumi”, kas mainīs esošos dabasgāzes tirgus darbības principus, tas ir, no 2017.gada 3.aprīļa visiem dabasgāzes lietotājiem tiek paredzētas tiesības brīvi izvēlēties dabasgāzes tirgotāju. Ministru kabineta noteikumu projekts šā gada 28.jūlijā nodots starpinstitūciju saskaņošanai Valsts sekretāru sanāksmē.Strādājot pie jaunā dabasgāzes tirgus regulējuma, Ekonomikas ministrijas mērķis ir dabasgāzes tirdzniecības procesu padarīt pēc iespējas vienkāršāku un lietotājam saprotamu. Tāpēc kā efektīvākais un lietotājam ērtākais apkalpošanas risinājums izvēlēts “tirgotāja centriskais modelis”, kurā visas darbības saistībā ar klientu apkalpošanu nodrošina tirgotājs - viens līgums, viens rēķins un viena informācijas nodrošināšanas un klientu apkalpošanas vieta, bet sadales sistēmas operatora ziņā atstājot dabasgāzes sadales sistēmas tehniskos jautājumus. Līdzīgs risinājums šobrīd tiek īstenots elektroenerģijas tirdzniecībā un atzinīgi novērtēts no lietotāju pusesAtgādinām, ka mājsaimniecības lietotājiem paredzēta pakāpeniska tirgus atvēršana - t.i., arī pēc 2017.gada 3.aprīļa tie mājsaimniecības lietotāji, kuri nevēlēsies izvēlēties...

Valsts sekretāru sanāksmē 28.jūlijā tika izskatīts un tālākajai virzīšanai Ministru kabinetā apstiprināts Veselības ministrijas izstrādātais grozījumu projekts Ministru kabineta 2006.gada 31.oktobra noteikumos Nr. 899 "Ambulatorajai ārstēšanai paredzēto zāļu un medicīnisko ierīču iegādes izdevumu kompensācijas kārtība", kas paredz veikt izmaiņas noteikumos par ambulatorajai ārstēšanai paredzēto zāļu un medicīnisko ierīču iegādes izdevumu kompensācijas kārtību. Tas paredz kompensējamās zāles grupēt līdzvērtīgas terapeitiskās efektivitātes grupā, neņemot vērā zāļu iepakojuma lielumu. Tā kā aptiekās iespējams dalīt lielos zāļu iepakojumus, tiktu veicināta lētāku iepakojumu lietošana un sekmēta cenu konkurence dārgāku iepakojumu zālēm. Tas veicinātu racionālāku valsts budžeta un pacienta līdzekļu izlietošanu.Tāpat paredzēts papildināt to ārstniecības iestāžu sarakstu, kurām ir tiesības iesniegt ārstniecības nozares speciālistu konsiliju lēmumus par kompensējamo zāļu C sarakstā iekļauto zāļu vai medicīnisko ierīču lietošanas nepieciešamību konkrētam pacientam. Ņemot vērā, ka SIA "Liepājas reģionālā slimnīca" ir atvērta Ķīmijterapijas/Hematoloģijas un Paliatīvās aprūpes nodaļa, šo ārstniecības iestāžu sarakstā tiks iekļauta arī Liepājas slimnīca.

Valsts sekretāru sanāksmē 28.jūlijā tika izskatīts Veselības ministrijas izstrādātais likumprojekts "Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā" (turpmāk - likumprojekts).Likumprojekts sagatavots, lai noteiktu atbildību par pārkāpumiem attiecībā uz Tabakas izstrādājumu, augu smēķēšanas produktu, elektronisko smēķēšanas ierīču un to šķidrumu aprites likumā (turpmāk - tabakas likums) iekļautajām prasībām. Patlaban Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā (turpmāk- LAPK) ir noteikta atbildība par pārkāpumiem saistībā ar tabakas izstrādājumu izplatīšanas, marķēšanas u.c. būtisku prasību neievērošanu, taču grozījumi paredz noteikt atbildību arī par pārkāpumiem augu smēķēšanas produktu, elektronisko smēķēšanas ierīču un to šķidrumu pārdošanā, marķēšanā u.c.Paredzēts, ka tiks noteikta administratīvā atbildība par pārkāpumiem augu smēķēšanas produktu, elektronisko smēķēšanas ierīču un to uzpildes tvertņu pārdošanā nepilngadīgajiem. Tāpat grozījumi LAPK paredzēti, lai noteiktu atbildību par tabakas likumam neatbilstošas informācijas norādīšanu uz tabakas izstrādājumu, augu smēķēšanas produktu, elektronisko cigarešu un uzpildes flakonu iepakojuma vienības un ārējā iepakojuma.Paredzēts, ka atbilstoši tabakas likumā noteiktajam par augu smēķēšanas produktu, kas nav marķēti ar akcīzes nodokļa markām, izplatīšanu...

Saskaņā ar CBRE jaunāko Rīgas biroju tirgus pārskatu par šī gada 2.ceturksni, biroju tirgus turpināja būt aktīvs pieprasījuma ziņā, lai gan jaunu biroja ēku būvniecības uzsākšana ir aizkavējusies vai ir atlikta. 2016.gada otrajā ceturksnī netika uzsākta biroju būvniecība, bet gan turpinājās jau iesākto projektu pabeigšana. Šāds attīstītāju lēmums bieži vien ir pamatots uz priekšlīgumu neesamību, jo kompānijas ir piesardzīgas uz ilgtermiņa saistībām jaunajos projektos, kuru prasītā nomas maksa ir - sākot no 12 eiro uz vienu iznomājamo kvadrātmetru mēnesī, neieskaitot apsaimniekošanas izmaksas, komunālos maksājumus un PVN.Brīvo telpu īpatsvars šī gada pirmajā pusgadā ir samazinājies, sasniedzot 4.1% no visiem modernajiem A un B klases birojiem Rīgā; dažos biroju centros ir palielinājusies vakance, galvenokārt tāpēc, ka kompānijas ir pārcēlušās uz citu biroju. CBRE uzskata, ka šogad liels brīvo telpu īpatsvara kritums nav gaidāms, lai gan tas turpinās samazināties. Izmaiņas plānojas 2017.gadā, kad jaunās biroju ēkas tiks nodotas ekspluatācijā (Place 11, Z-Towers).Rīgas moderno biroju tirgus...

Swedbank un Latvijas Pašvaldību savienības Reģionu attīstības programmas ietvaros uzstādītie 16 bankomāti mēnesī izsniedz vairāk nekā 1 miljonu eiro, nodrošinot skaidras naudas pieejamību reģionu iedzīvotājiem, informē bankas pārstāvji. Šobrīd vidējais transakciju skaits mēnesī ārpus Rīgas ir 1 336 116, kas ir teju trīs reizes vairāk nekā pērn. Vidējā darījuma summa mēnesī ir 87 eiro apmērā. No Reģionu attīstības programmā uzstādītajiem bankomātiem visaktīvāk tie tiek lietoti Aknīstē (vidēji 2845 transakcijas mēnesī), Špoģos (vidēji 1846 transakcijas mēnesī) un Garkalnē (vidēji 1740 transakcijas mēnesī). Kopumā Swedbank nodrošina skaidras naudas pieejamību teju 400 bankomātos visā Latvijā.2015.gada sākumā Swedbank publiskoja Latvijas reģionu attīstības programmu, noslēdzot sadarbības memorandu ar Latvijas Pašvaldību savienību par finanšu pakalpojumu pieejamības paplašināšanu Latvijas reģionos. Saskaņā ar parakstīto memorandu, papildus bankas fiziskās pieejamības paplašināšanai (tostarp bankomātu uzstādīšanai), atbalsta ekonomiskās aktivitātes atjaunošanos Latvijas novados, piedāvājot kreditēšanas pakalpojumus, kas īpaši pielāgoti novadu uzņēmēju un iedzīvotāju prasībām. Tie sevī ietver gan mikrokredītus nelielu pamatlīdzekļu iegādei vai apgrozāmo...